Šodienas
Eiropai ir raksturīga kultūras vērtību pieejamība ikvienam, kurš par tām
interesējas, cilvēku savstarpējo sakaru tiešums un atvieglotība, horizontālu
attiecību nostiprināšanās, koleģialitāte lēmumu pieņemšanā,
starpvalstu apvienības zinātniskai un profesionālai kooperācijai. Tās ir
nozīmīgas laikmeta pazīmes [46, 32. lpp.]. Par to liecina arī dažādi svarīgi
notikumi, kas notiek pieaugušo izglītības jomā Eiropā, kā arī nozīmīgu
dokumentu izstrāde.
1965. gadā
– Starptautiskās konsultatīvās komitejas pieaugušo izglītības sanāksme,
kurā formulēja daudzus priekšlikumus nepārtrauktās izglītības jomā.
1968. gadā -
periodiskās izglītības jēdzienu pirmais lietoja Ulafs Palme (tajā laikā būdams
Zviedrijas izglītības ministrs), uzstājoties OECD (Organization for
Economic Cooperation and Development) valstu sanāksmē Versaļā
1970. gada
UNESCO Ģenerālā Asambleja visaptveroša izglītības procesa raksturošanai
ierosina pieņemt nepārtrauktās izglītības jēdzienu un iesaka dalībvalstīm
to izmantot par vadlīniju, uzsākot izglītības sistēmas reformu.[24].
Kvalifikācijas
celšanas kursi Eiropā visplašāko izplatību gūst 20 gadsimta 70. gados, kas
ir saistīts ar pārmaiņām darba tirgu un tehnoloģisko procesu straujo attīstību.
20. gadsimta
70. un 80. gados Rietumeiropā bija plaši izplatīta tā saucamā “periodiskās
izglītības” sistēma, kurā pieaugušais varēja apvienot darbu ar citām
aktivitātēm.
1977. gadā
OECD izglītības un pētījumu inovāciju centrs ir izstrādājis nepārtrauktās
izglītības pamatnosacījumus.
1996. gads
– Eiropas mūžizglītības gads
2000. gadā
UNESCO pasaules izglītības forumā Dakarā apstiprināja programmu “Izglītība
visiem”, kas paredz un nodrošina izglītības izpratnes nemitīgu attīstību
un mainību – mācīšanās nepārtrauktību ne vien mūža garumā, bet arī
mūža plašumā. (Sk. internetā latvisko tulkojumu
Dakāras Vadlīnijas darbībai http://www.izm.gov.lv/lv/info/izgl_visiem/Dakaras_vadl.htm
Izglītība visiem - mūsu kopīgās apņemšanās īstenošana. Pieņemts
Pasaules Izglītības forumā Dakarā, Senegālā 2000. gada 26. - 28. aprīlī)
2000.gada
martā - Eiropas Padome Lisabonas apspriedē iezīmē ES politikas un darbības
virzienus. Tā apstiprina, ka mēs ieejam Zināšanu gadsimtā, kas atstās zināmu
ietekmi uz kultūras, ekonomikas un sociālas dzīves attīstību. Tas nozīmē,
ka jāmainās mācību, dzīves un darba veidiem. Un mainību nevar attiecināt
tikai uz indivīda kā personības adaptāciju jaunajiem apstākļiem, bet tāpat
jāattiecina uz politikas un stratēģijas maiņu šo jautājumu risināšanā.
2000. gada jūnijā
– Feiras Eiropas Savienības padome aicina konsekventas stratēģijas un
praktisku pasākumu izstrādāšanu mūžizglītības veicināšanai.
2000. gada
novembrī tiek izdots Mūžizglītības memorands par mūžizglītības īstenošanu.
(http://europa.eu.int/comm/education/life/memoen.pdf
)
2001. gada
martā – Stokholmas Eiropas Savienības Padome no jauna apstiprina virzību uz
dinamiskāku uz zināšanām orientētas sabiedrības veidošanu pasaulē.
Galvenie virzieni: mācīšanās iespēju piedāvāšana ikvienam sabiedrības pārstāvim
jebkurā viņa dzīves periodā; nodarbinātības un sociālās integrācijas
veicināšana, investējot līdzekļus sabiedrības izglītībā un kompetenču
attīstībā; visiem pieejamas informācijas sabiedrības veidošana; mobilitātes
iespēju sekmēšana. [1]
Latviski
tulkotie starptautiskie dokumenti par mūžizglītību http://home.parks.lv/laea/lv/whoarewe/InternatDOC.zip
(sameklējami Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības mājas lapā).
Eiropas
Komisijas Green Papers (tiek publicēti atsevišķās specifiskās
politikas sfērās) un White Papers (dokumenti, kas satur EK ieteikumus
specifiskām darbībām) var apskatīt http://www.europa.eu.int/comm/off/index_en.htm.
Citus ES oficiālos dokumentus - http://www.europa.eu.int/abc/off/index_en.htm
UNESCO
dokumenti un publikācijas par pieaugušo izglītības
jautājumiem http://www.unesco.org/education/uie/publications/uiestud28.shtml
Revisiting
Lifelong Learning for the 21st Century http://www.unesco.org/education/uie/pdf/revisitingLLL.pdf
