Pārmaiņas pašas par sevi nav nekas jauns. Jauna ir pārmaiņu tempa paātrināšanās. Cilvēce ir sasniegusi tādu attīstības pakāpi, kad pārmaiņas norisinās ļoti strauji. Tāpēc noteikti ir nepieciešams pārvērtēt vērtības, uzskatus un izturēšanās normas. Rodas jautājums: vai mēs esam ieguvuši tādas spējas, izpratni un prasmi, kas ļautu īstenot šo nemitīgo vērtību pārvērtēšanas procesu?

Kā jūtas cilvēks ātri mainīgajā pasaulē?

Alvins Toflers jau 1970.gadā aprakstīja jaunu psihisku slimību, kuru nosauca par ‘nākotnes šoku’. Šī slimība sagādā ciešanas tiem cilvēkiem, kuri nespēj piemēroties pārmaiņu straujajam tempam un visuresamībai. [39]

Modernās informācijas tehnoloģijas iespiešanās it visās cilvēka dzīves sfērās ir radījusi to, ko amerikāņu filozofs un futurologs Alvins Toflers nosaucis par civilizācijas trešo vilni. Pēc viņa domām, pirmo vilni veidoja agrārās un amatnieku civilizācijas no vissenākajiem laikiem Eģiptē, Babilonijā un Ķīnā līdz pat industriālajai revolūcijai 17. gadsimtā. Otrais - industriālais civilizācijas vilnis ietver laika posmu no 17. gadsimta līdz mūsu gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad industriālā civilizācija pāraug postindustriālā - uz modernās tehnoloģijas bāzētā trešā viļņa civilizācijā, ko raksturo fiziskā vai mehāniskā darba aizstāšana ar dominējošu intelektuālo, smadzeņu darbu.

Ja par izvērstu metaforisku agrāri amatnieciskās civilizācijas simbolu var kalpot arkls vai mūrnieka ķelle, par industriālās civilizācijas metaforu - konveijers, tad postindustriālās civilizācijas metafora varētu būt personālais dators vai interneta un multimediju sistēma. [40]

Šodien ikdienā mēs satopamies ar bieži lietotu terminu “informācijas sabiedrība”. Ko tad var uzskatīt par šādu sabiedrību?

Kā norāda E. Karnītis “informācijas sabiedrība – cilvēces ilgtspējīgas attīstības process, kuru veicina augoša zināšanu pārvaldība, kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopiena un kurā zināšanu ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa pieaugumu. Termins “informācijas sabiedrība” kopumā atspoguļo pieaugošo zināšanu pārvaldību, sistematizēšanu un izplatīšanu sabiedrībā, papildu informācijai ietverot šajā jēdzienā izpratni, saprašanu, pieredzi, kvalifikāciju, kompetenci, zinātību, spējas un gudrību. Šajā procesā veidojas un attīstās augsti izglītotu indivīdu kopiena un zināšanu ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa pieaugumu.

Cilvēks kā zināšanu radītājs un zināšanu nesējs informācijas sabiedrībā kļūst par galveno attīstības dzinējspēku un aktīvu. Jau šodien zinoši cilvēki, kas virza idejas un rada jaunas zināšanas, iespaido sabiedrības attīstību vairāk nekā tie, kam ir kapitāls. Zināšanu līmeņa saglabāšana un paaugstināšana jebkurā valstī, reģionā un uzņēmumā, ņemot vērā šodienas cilvēku mobilitāti, kļūst par būtisku ekonomisku un arī politisku problēmu.

Iespējas praktiski izmantot jaunās tehnoloģijas un to radītās iespējas, iegūt labumu no tām nosaka iegūtā izglītība. Informācijas sabiedrība sākas jau skolā, jo tikai augsts vispārējais izglītības līmenis, vispārējas kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespēja atbilst izvirzītajām prioritātēm. Informācijas pratība, mūžizglītība, pāreja no mācīšanas uz patstāvīgu mācīšanos ir raksturīgas informācijas sabiedrības iezīmes. Informācijas sabiedrība ir jāuzskata vairāk par ilgtermiņa attīstības procesu, nevis par konkrētu gala rezultātu.

Vienīgi inovatīva pieeja, augošā zināšanu potenciāla iespēju pilna izmantošana, tradicionālo procedūru pārveidošana ikvienā nozarē un darbībā, izmantojot informācijas komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, nozīmē jaunu domāšanas un darbības veidu.

Informācijas sabiedrības veidošanas process būs sekmīgs vienīgi tad, ja attīstīsies visi tā komponenti, jo tikai izglītoti cilvēki var izmantot jaunās iespējas.” [18].

Informācijas sabiedrībā zināšanas kļūst par garīgu vērtību, par materiālo vērtību un labklājības pamatu, bet mūžizglītība kvalificējama kā šī pamata stabilitātes nosacījums. [46, 150. lpp.].

Diemžēl ar informācijas sabiedrības attīstību ir saistīti arī vairāki riska faktori. Kaut arī jaunā dzīves vide vienkāršo mūsu dzīvi un darbu, samazina telpas un laika problēmas, mēs kļūstam arī atkarīgāki no apkārtējās vides. Faktiski jau šodien jaunā paaudze spēj dzīvot tikai modernu tehnoloģiju apstākļos, tāpēc vājinās prasme komunicēties tieši un cilvēciski.

Darba tirgū arvien vairāk prasa zināšanas, bet doma par mācīšanos visu mūžu daudziem vēl nav pieņemama. Bez labas izglītības cilvēk kļūst nederīgs darba tirgū, par to liecina arī tas, ka lielākā daļa bezdarbnieku ir cilvēki ar nepietiekamu izglītības līmeni.

Tā kā informāciju un zināšanas cilvēks lielā mērā apgūst individuāli, kā arī strādā lielākoties individuāli, pieaug viņa subjektīvās spējas darboties un pieņemt lēmumus nozīme. Arvien biežāk ir situācijas, kurās jāpieņem lēmumi, kad tradicionālās komunikāciju formas (ģimene, kolēģi, draugi u.c.) ir stipri vājinājušās un cilvēks reāli ir viens pret sarežģīto pasauli. Jau vērojams, ka pieaug tās psiholoģiskās problēmas, kuru cēlonis ir palielinātas kvalitatīvās prasības, informācijas pārslodze, autonomija un pat nošķirtība.

Informācijas sabiedrības veidošana nav tikai sabiedrības elites vai informātikas speciālistu darbs. Ikvienam indivīdam ir jāizprot objektīvie procesi, katram jādod iespējas iesaistīties šajos procesos kā pilntiesīgam dalībniekam, izmantot savas zināšanas darbā un ikdienas dzīvē, nodrošinot savas labklājības augšanu, Informācijas sabiedrības veidošana vienlaikus ir iespējas un izaicinājums ikvienam. [18]

Europa - Information Society -
http://europa.eu.int/information_society/index_en.htm

EUROPA - Information Society Directorate General - Home Page 
http://europa.eu.int/comm/dgs/information_society/index_en.htm

The Information Society. An International Journal
http://www.slis.indiana.edu/TIS/readers/topics.html

UNESCO Observatory on the Information Society
http://www.unesco.org/webworld/observatory/index.shtml

THE INFORMATION SOCIETY Journal
http://www.ics.uci.edu/~kling/tis.html

World Summit on the Information Society
http://www.itu.int/wsis/

The Springer Journal International Journal Universal Access in the Information Society
http://link.springer.de/link/service/journals/10209/