|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba at lanet.lv |
| adateņu sēnes | no sistemātiskā viedokļa heterogēna, neviendabīga sēņu grupa, kuras cepurīšu apakšpusē vai arī uz klājenisko augļķermeņu virsmas redzamas mazas adatiņas uz kurām veidojas šo sēņu sporas |
| anamorfa (konīdiju stādija) | sēņu attīstības stādija, kad sporas veidojas bezdzimumiski noraisoties no hifām vai to specializētiem veidojumiem – konīdījnesējiem |
| asks (somiņa) | askusēņu veidojums, kurā askusēnēm dzimumiski attīstās sporas |
| askusēne (somiņsēne) | sēne, kurai sporas dzimumiski veidojas askos (somiņās) |
| augļķermenis | sēņu veidojums uz kura vai kurā veidojas sporas |
| bazīdija | bazīdijsēņu šūna uz kuras attīstās bazīdijsporas |
| bazīdijsēne (staklīšu sēne) | sēne, kurai sporas dzimumiski veidojas uz bazīdijām |
| cepurīšu sēnes | no sistemātiskā viedokļa heterogēna, neviendabīga sēņu grupa, kuras augļķermeņiem izšķirams kātiņš un cepurīte (piemēram, dažādas bekas, atmatenes, bērzlapes u. c. sēnes) |
| eksoperīdijs | pūpēžu sēņu augļķermeņu perīdija (apvalka) iekšējā daļa |
| ēku sēnes | sēnes, kas attīstās uz ēku koka daļām un tās bojā izraisot trupi |
| endoperīdijs | pūpēžu sēņu augļķermeņu perīdija (apvalka) ārējā daļa |
| giromitrīns | toksīns, kas veidojas parastās bisītes u. c. sēņu augļķermeņos |
| gleba | pūpēžu sēņu augļķermeņu iekšējā, auglīgā daļa |
| gredzens | veidojums uz cepurīšu sēņu kātiņa, kas attīstās no daļējā plīvura |
| helvelskābe | no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum kļūdaini uzskatīja, ka helvelskābe ir toksīns, kas veidojas parastās bisītes un dažu citu sēņu augļķermeņos. Patiesībā šāda viela nemaz neeksistē |
| hifa | pavedienveidīga sēņotnes struktūra |
| hitrīdijsēnes | sēņu bodalījums, kura sēņu ķermeni veido kails protoplasts vai arī aizmetņa tipa micēlijs, bet šūnapvalki satur hitīnu. Vienīgās sēnes, kuru attīstības ciklā veidojas zoosporas un kustīgas gametas |
| hlorofils | augušūnu zaļais pigments |
| īstās miltrasas sēnes | askusēnes, kas izraisa augu slimības – miltrasas |
| melnplaukas sēnes | parazītiskas sēnes, kuras izraisa ziedaugu slimības – melnplaukas; sevišķi pazīstamas dažādiem labības augiem |
| micēlijs | sēņotne – hifu kopums, kas veido sēni |
| neīstās miltrasas sēnes | hromistu valsts oomicē; šu nodalījuma sēnes, kas izraisa augu slimības – neīstās miltrasas |
| oomicēte | sēne ar vienšūnas micēliju, kuras šūnapvalki nesatur hitīnu, bet celulozi. Tāpēc arī oomicētes tagad ir izslēgtas no sēņu valsts |
| parazīts | īp. v. parazītisks – organisms, kas pārtiek no cita dzīva organisma barības vielām |
| piepju sēnes | sēnes ar cietiem, ādainiem vai kokainiem augļķermeņiem. Šo sēņu sēņotne attīstās dzīvā vai atmirušā (apstrādātā) koksnē, bet augļķermeņi veidojas uz koksnes virsmas vai koku stumbriem |
| plazmodijs | kaila protoplazmas masa ar daudziem kodoliem |
| plazmodioforo- micētes | protistu valsts parazītiski organismi, kuri izraisa augu slimības |
| protoplasts | augu šūnu iekšējais saturs bez šūnapvalka |
| rūsas sēnes | parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu. Izraisa paparžaugu un sēklaugu slimības – rūsas |
| saprolegnijas | ūdens sēnes, kas attīstās kā saprotrofiski, retāk parazītiski organismi uz ūdens dzīvniekiem |
| saprotrofs | īp. v. saprotrofisks – organisms, kas pārtiek no nedzīvām organiskām vielām |
| sēņotne (micēlis) | hifu kopums, kas veido sēni |
| spora | vien – vai daudzšūnu vairošanās vienība aļģē, sēnēm, sūnām un papardēm |
| suga | lat. species; saīsinājumi: vienskaitlī – sp.; daudzskaitlī – spp. – taksonomiska kategorija, kas mazāka par ģinti, bet lielāka par pasugu; ja ģints mosaukumam seko saīsinājums „sp.” , tad tas norāda, ka dotais organisms nav noteikts līdz sugai; ja pēc ģints nosaukuma seko „spp.” tad tas norāda, ka runa ir par divām vai vairākām šīs ģints sugām |
| teleomorfa | sēņu attīstības stādija, kad sporas veidojas dzimumiski askos vai arī uz bazīdijām |
| trupe | process, kuru izraisa piepju sēnes, bojājot ēku koka konstrukcijas kā kokus mežā |
| vējslotsēnes | parazītiskas askusēnes, kuru sēņotne, cauraužot augu orgānus, izraisa šo orgānu (augļu, lapu un zaru) deformāciju |
| zigosēnes | sēnes ar labi izveidotu, zarotu sēņotni, kuras jaunās hifas ir bez šķērssienām, bet vecajās veidojas šķērssienas. Dzimumvairošanās zigogāmija, bezdzimumvairošanās noris ar sporangijsporām, kas veidojas sporangijos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
DAP | Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums |