No ziepenīšu dzimtas Latvijā sastopama 1 ģints ar 3 sugām.

Biežāk pļavās, norās, krūmājos un ceļmalās sastopama parastā ziepenīte (Polygala vulgaris). Tas ir lakstaugs bez lapu rozetes ar paciliem, 10 - 20 cm gariem stublājiem. Apakšējās lapas olveidīgas vai ieapaļi olveidīgas, bet augšējās lancetiskas vai lineāri lancetiskas. Ziedi zilgani violeti, retāk sārti vai balti nelielā skrajā ķekarā. Ziedu malējās pieziedlapas divreiz īsākas par izplaukušu ziedu kātiem. Zied no V - VII. Auglis – pogaļa.

Ne bieži sausās pļavās, ceļmalās, nogāzēs sastopama cekulainā ziepenīte (Polygala comosa). Arī šim augam nav lapu rozetes. Tās stublāji ir nedaudz pacili, 10 - 30 cm gari ar lineāri lancetiskām, sēdošām stublāja lapām. Ziedi zilganvioleti, retāk sārti vai balti, blīvā daudzpusējā ķekarā. Malējās pieziedlapas tikpat garas kā izplaukuša zieda kāts. Ķekara galā pieziedlapu pušķis.

Samērā bieži mitrās pļavās, karjeros, grāvmalās, kūdrainā augsnē aug rūgtā ziepenīte (Polygala amarella, sin. Polygala amara) ar 5 - 15 cm gariem, paciliem stublājiem un lapu rozeti. Ziedi zili, violeti, reti balti, skrajos, daudzpusējos ķekaros. Zied no V - VII. Auglis – pogaļa.

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	DAP	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums