Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte (!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)
Jaunā LU BF mājas lapa  Dabasmājas IT  Studiju materiāli  LU Raksti Bioloģija   Kaut kas nogāja greizi un serveris jūtas samulsis. 404: Nav atrasts Pieprasīto saturu šajā serverī nevarēja atrast. Vēlreiz pārbaudiet URL. Iespējams, lapa nesen ir pārvietota vai arī tā jau sākotnēji nebija pieejama šajā serverī. Ziņas par pieprasījumu: IP adrese: 216.73.216.223 Pārlūks: Mozilla/5.0 AppleWebKit/537.36 (KHTML, like Gecko; compatible; ClaudeBot/1.0; +claudebot@anthropic.com) Pieprasījuma veids: GET Serveris: priede.bf.lu.lv Pieprasījuma URI: /LatvijasDaba/augi/ziedaugi/skarblapji/ Pieprasījums: (none) BF vēsture Tradīcijas Studentu pašpārvalde Katedras Fakultātes dome Citas struktūrvienības Studijas Prakses bāze Kolkā Bioloģijas olimpiāde Filmas un bukleti Telpiskās informācijas sistēmas Datorlietotājiem BF koris «DeCoro» Kontakti Tālruņi Kā mūs atrast * * * * * * * Latvijas Daba * Piekrastes biotopi * Latvijas Malakologi * Bioloģijas skolotājiem * I-Albumi *   Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS Dabas dati © 2007. – 2026. LU Bf

Pie skarblapju dzimtas Latvijā pieder lakstaugi, kuru stublājs un lapas klāti ar skarbiem matiņiem. Lapas veselas, lineāri lancetiskas, iegarenas vai olveidīgas. Ziedi pa vienam vai rituļos, kas var veidot saliktas skarveidīgas, vārpveidīgas, vairogveidīgas vai galviņveidīgas ziedkopas.

Latvijā atrastas 9 neaizmirstuļu (Myosotis) sugas. No tām mitrās pļavās, grāvjos, upju un ezeru krastos bieži sastopama purva neaizmirstule (Myosotis palustris) – daudzgadīgs augs ar vienu vai vairākiem 10 - 50 cm gariem, vienkāršiem vai zarainiem stublājiem. Lapas iegareni lancetiskas vai lancetiskas, 2 - 8 cm garas un līdz 1,5 cm platas. Ziedi rituļos stublāja vai zaru galos zili, retāk balti. Zied no V - IX.

Tīrumos, ceļmalās un mežos bieži aug tīruma jeb lauka neaizmirstule (Myosotis arvensis) – viengadīgs vai divgadīgs augs ar 15 - 50 cm gariem stublājiem. Ziedi rituļos stublāja un zaru galos gaiši zili. Zied no V-X. Augļu kāti 1,5 - 3 reizes garāki par kausu.

Sausās smilšainās vietās bieži aug smilts neaizmirstule (Myosotis micrantha) – viengadīgs augs ar 5 - 20 cm gariem stublājiem. Ziedi rituļos stublāja un tā zaru galos gaiši zili. Zied V, VI. Augļu kāti īsāki vai nedaudz garāki par kausu.

No vēršmēlēm (Anchusa) smilšainās augsnēs tīrumos, ceļmalās, pļavās, gar upēm sastop ārstniecības vēršmēli (Anchusa officinalis) – divgadīgu vai daudzgadīgu augu ar 20 - 60 cm garu, lejas daļā guļošu vai pacilu stublāju. Lapas iegareni vai lineāri lancetiskas. Ziedi ciešos rituļos. Ziedi atveroties tumši violeti, vēlāk zili. Zied no V - VIII.

No lakaču ģints (Pulmonaria) Latvijā atrastas 2 sugas. Lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, birztalās aug tumšais lakacis (Pulmonaria obscura) – daudzgadīgs augs ar 15 - 25 cm gariem stublājiem. Piezemes lapas rozetē, sirdsveidīgi olveidīgas, stublāja lapas iegarenas, mazākas. Lapas bez baltiem plankumiem. Ziedi rituļos stublāja galotnē. Zied IV, V. Ziedi atveroties sārti violeti, vēlāk zili violeti vai zili.

Latvijā reti sastopams šaurlapu lakacis (Pulmonaria angustifolia), kas ir valsts aizsardzībā.

No tauksaknēm (Symphytum) upmalās, krūmājos, mitrās pļavās un grāvjos aug ārstniecības tauksakne (Symphytum officinale) – daudzgadīgs augs ar resnu, zarainu, tumši pelēku sakneni, kurš griezumā vai lauzumā ir kā taukains. Stublājs 30 - 100 cm garš, nezarots vai arī galotnē ar īsiem zariem. Ziedi violeti, netīri purpursarkani vai purpurvioleti rituļos ar nedaudz ziediem. Zied no V - VII.

Tīrumos un dārzos kā nezāle aug tīruma aitene (Lycopsis arvensis) – viengadīgs augs ar 10 - 15 cm garu, stāvu vai pacilu, parasti zarainu stublāju. Lapas lancetiskas, 3 - 7 cm garas un 4 - 15 mm platas. Ziedi vienkāršos vai zarainos rituļos, gaiši zili. Zied no V-X. Vainaga stobriņš vidū līks.

Ne bieži ceļmalās, krastmalās, nezālienēs un tīrumos sastop ārstniecības suņmēli (Cynoglossum officinale) – daudzgadīgu augu ar 35 - 100 cm garu stublāju. Apakšējās lapas eliptiskas vai iegarenas, 3 - 20 cm garas un 2 - 6 cm platas, stublāja lapas mazākas. Stublājs un lapas ar mīkstiem, pieguļošiem matiņiem. Ziedi rituļos tumši violetsarkani. Zied no V - VIII. Ārstniecības suņmēle pieder ratifūgajiem augiem – tās īpatnējais aromāts atbaida peļveidīgos grauzējus.

No dzimtas retajiem augiem valsts aizsardzībā ir ārstniecības cietsēkle (Lithospermum officinale).

	Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte (!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)
Jaunā LU BF mājas lapa  Dabasmājas IT  Studiju materiāli  LU Raksti Bioloģija   Kaut kas nogāja greizi un serveris jūtas samulsis. 404: Nav atrasts Pieprasīto saturu šajā serverī nevarēja atrast. Vēlreiz pārbaudiet URL. Iespējams, lapa nesen ir pārvietota vai arī tā jau sākotnēji nebija pieejama šajā serverī. Ziņas par pieprasījumu: IP adrese: 216.73.216.223 Pārlūks: Mozilla/5.0 AppleWebKit/537.36 (KHTML, like Gecko; compatible; ClaudeBot/1.0; +claudebot@anthropic.com) Pieprasījuma veids: GET Serveris: priede.bf.lu.lv Pieprasījuma URI: /LatvijasDaba/augi/ziedaugi/skarblapji/ Pieprasījums: (none) BF vēsture Tradīcijas Studentu pašpārvalde Katedras Fakultātes dome Citas struktūrvienības Studijas Prakses bāze Kolkā Bioloģijas olimpiāde Filmas un bukleti Telpiskās informācijas sistēmas Datorlietotājiem BF koris «DeCoro» Kontakti Tālruņi Kā mūs atrast * * * * * * * Latvijas Daba * Piekrastes biotopi * Latvijas Malakologi * Bioloģijas skolotājiem * I-Albumi *   Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS Dabas dati © 2007. – 2026. LU Bf

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	DAP	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums