Pūsleņu dzimtā Latvijā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, kukaiņēdāji. Latvijā atrastas 7 sugas.

Lēni tekošos vai stāvošos ūdeņos diezgan bieži sastopama parastā pūslene (Utricularia vulgaris) – daudzgadīgs, peldošs ūdensaugs ar līdz 1 m garām vasām. Lapas 1 - 8 cm garas, ar matiņiem, div- vai trīskārt plūksnaini dalītas pavedienveidīgās lineārās plūksnās ar daudziem pūslīšiem. Ziednesis stāvs, 10 - 30 cm garš ar skraju ķekaru, kurā ir 5 - 10 zeltdzelteni ziedi. Zied no VI - VIII. Auglis pogaļa.

Reti sastopamā gaišdzeltenā pūslene (Utricularia ochroleuca) ir valsts aizsardzībā.

No kreimulēm (Pinguicula) valsts aizsardzībā ir abas Latvijā atrastās sugas: Alpu kreimule (Pinguicula alpina) un parastā kreimule (Pinguicula vulgaris). Tie ir sauszemes augi. Alpu kreimule ir daudzgadīgs augs. Lapas rozetē dzeltenzaļas, olveidīgas vai eliptiskas ar uzritinātu malu. Ziedi 5 - 12 cm garu ziednešu galos, balti ar dzelteniem plankumiem. Latvijā auga uz Staburaga klints, otra atradne mākslīgi izveidota uz Raunas Staburaga.

Parastā kreimule aug mitrās purvainās pļavās, zāļu purvos, avoksnājos, izzūd meliorācijas ietekmē. Atšķirībā no Alpu kreimules parastajai kreimulei ziedi violeti. Zied no V beigām līdz VII.

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	DAP	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums