Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte (!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)
Jaunā LU BF mājas lapa  Dabasmājas IT  Studiju materiāli  LU Raksti Bioloģija   Kaut kas nogāja greizi un serveris jūtas samulsis. 404: Nav atrasts Pieprasīto saturu šajā serverī nevarēja atrast. Vēlreiz pārbaudiet URL. Iespējams, lapa nesen ir pārvietota vai arī tā jau sākotnēji nebija pieejama šajā serverī. Ziņas par pieprasījumu: IP adrese: 216.73.216.243 Pārlūks: Mozilla/5.0 AppleWebKit/537.36 (KHTML, like Gecko; compatible; ClaudeBot/1.0; +claudebot@anthropic.com) Pieprasījuma veids: GET Serveris: priede.bf.lu.lv Pieprasījuma URI: /LatvijasDaba/augi/ziedaugi/priimulas/ Pieprasījums: (none) BF vēsture Tradīcijas Studentu pašpārvalde Katedras Fakultātes dome Citas struktūrvienības Studijas Prakses bāze Kolkā Bioloģijas olimpiāde Filmas un bukleti Telpiskās informācijas sistēmas Datorlietotājiem BF koris «DeCoro» Kontakti Tālruņi Kā mūs atrast * * * * * * * Latvijas Daba * Piekrastes biotopi * Latvijas Malakologi * Bioloģijas skolotājiem * I-Albumi *   Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS Dabas dati © 2007. – 2026. LU Bf

Primulu dzimtai Latvijā pieder tikai lakstaugi ar stāvu, retāk ložņājošu vai ļoti īsu stublāju, veselām, dažreiz plūksnoti dalītām lapām. Ziedi kārtni, čemurveidīgās, ķekarveidīgās vai vairogveidīgās ziedkopās.

No primulām (Primula) bieži sausās un vidēji mitrās pļavās, krūmājos un nokalnēs sastop gaiļbiksīti (Primula veris, sin. Primula officinalis). Tas ir 10 - 30 cm garš augs ar veselām olveidīgām vai iegareni olveidīgām lapām rozetē un ziednesi ar uz vienu pusi nokareniem dzelteniem ziediem čemurveidīgā ziedkopā. Zied V, VI.

Otra Latvijā savvaļā sastopamā ģints suga – bezdelīgactiņa (Primula farinosa) aug kalcifilās, mitrās purvainās pļavās, aizaugošu ezeru krastos, zāļu purvos. Lapas rozetē olveidīgi lancetiskas ar balti apsarmotu, it kā ar miltiem apkaisītu apakšpusi. Ziedkopu kāti 5 - 25 cm gari. Ziedi koši sārtvioleti, vienkāršos čemuros. Zied V, VI. Meliorācijas ietekmē 20.g.s. otrajā pusē Latvijā ievērojami samazinājās šī auga atradņu skaits. Augs ir valsts aizsardzībā.

No zeltenēm (Lysimachia) ļoti bieži grāvjos, krūmmalās, ūdeņu krastmalās, mežos sastop parasto zelteni (Lysimachia vulgaris) – augu ar stāvu, 20 - 80 cm garu stublāju ar lancetiskām lapām, kas novietotas pa 3 mieturī. Ziedi dzelteni, skarās, stublāja un zaru galos. Zied no VI - VIII.

Pļavas zeltene (Lysimachia nummularia) bieži sastopama pļavās, jauktos mežos, upju krastos, parkos. Tās stublājs ložņājošs, līdz 1 m garš, mezglu vietās sakņojas. lapas pretējas, sēdošas, olveidīgas vai ieapaļas. Ziedi pa 1, dzelteni, 4 - 5 cm garos kātos lapu žāklēs. Zied VI, VII.

Pēdējā laikā no zeltenēm izdalīta ķekarzelteņu ģints (Naumburgia). Upmalās, grāvjos, dūņainās ezeru krastmalās aug dzeltenā ķekarzeltene (Naumburgia thyrsiflora) – augs ar 25 - 60 cm garu stublāju un sēdošam, pretējām, reti mieturos šauri lancetiskām lapām. Ziedi sīki dzelteni, kātainos ķekaros lapu žāklēs. Zied VI, VII.

No septiņstarītēm (Trientalis) bieži mežos un krūmājos aug Eiropas septiņstarīte (Trientalis europaea) – daudzgadīgs augs ar tievu, stāvu, vienkāršu, 5 - 20 cm garu stublāju. Lapas 2 - 6,5(7) cm garas un 1 - 2,5 cm platas stublāju galos mieturos. Zieds 1, retāk 2 - 4 ar tievu, 3,5 - 5 cm garu kātu. Ziedi balti. Vainags dalīts 7, retāk 7 - 9 daļās. Zied no V - VII.

Stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, grāvjos, purvos, dīķos diezgan bieži sastopama purva sermulīte (Hottonia palustris). Tās saknes attīstās lapu žāklēs un brīvi nokarājas ūdenī vai arī ieaug dūņās. Lapas 4 - 10 cm garas plūksnaini dalītas lineārās plūksnās, novietotas pamīšus, satuvinātas pa 4 - 6, to sakārtojums atgādina mieturi. No lapu mietura paceļas 10 - 40 cm garš ziednesis ar skraju ziedkopu. Tās 3 - 10 ziedu mieturos katrā 4 - 8 balti līdz gaiši rožaini ziedi. Zied no V - VII.

Valsts aizsardzībā ir jūrmalas pienzāle (Glaux maritima). Tas ir 2 - 15 cm garš augs ar sulīgām, pelēkzaļām, pretējām, sēdošām, līdz 15 mm garām un 5 mm platām lapām. Ziedi balti līdz sārtvioleti, pa 1 augšējo lapu žāklēs. Reti, galvenokārt Rīgas jūras līča piekrastē un Baltijas jūras piekrastē Liepājas rajona piejūras pļavās.

	Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte (!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)
Jaunā LU BF mājas lapa  Dabasmājas IT  Studiju materiāli  LU Raksti Bioloģija   Kaut kas nogāja greizi un serveris jūtas samulsis. 404: Nav atrasts Pieprasīto saturu šajā serverī nevarēja atrast. Vēlreiz pārbaudiet URL. Iespējams, lapa nesen ir pārvietota vai arī tā jau sākotnēji nebija pieejama šajā serverī. Ziņas par pieprasījumu: IP adrese: 216.73.216.243 Pārlūks: Mozilla/5.0 AppleWebKit/537.36 (KHTML, like Gecko; compatible; ClaudeBot/1.0; +claudebot@anthropic.com) Pieprasījuma veids: GET Serveris: priede.bf.lu.lv Pieprasījuma URI: /LatvijasDaba/augi/ziedaugi/priimulas/ Pieprasījums: (none) BF vēsture Tradīcijas Studentu pašpārvalde Katedras Fakultātes dome Citas struktūrvienības Studijas Prakses bāze Kolkā Bioloģijas olimpiāde Filmas un bukleti Telpiskās informācijas sistēmas Datorlietotājiem BF koris «DeCoro» Kontakti Tālruņi Kā mūs atrast * * * * * * * Latvijas Daba * Piekrastes biotopi * Latvijas Malakologi * Bioloģijas skolotājiem * I-Albumi *   Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS Dabas dati © 2007. – 2026. LU Bf

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	DAP	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums