Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
(!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)

Sākumlapa  Jaunā LU BF mājas lapa  Dabasmājas IT  Studiju
materiāli
 LU Raksti
Bioloģija
 

Kaut kas nogāja greizi un serveris jūtas samulsis.


404: Nav atrasts

Pieprasīto saturu šajā serverī nevarēja atrast. Vēlreiz pārbaudiet URL.
Iespējams, lapa nesen ir pārvietota vai arī tā jau sākotnēji nebija pieejama šajā serverī.


BF vēsture

Tradīcijas

Studentu pašpārvalde

Katedras

Fakultātes dome

Citas struktūrvienības

Studijas

Prakses bāze Kolkā

Bioloģijas olimpiāde

Filmas un bukleti

Telpiskās informācijas sistēmas

Datorlietotājiem

BF koris «DeCoro»

Kontakti

Tālruņi

Kā mūs atrast

* Latvijas daba * Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā * Latvijas Malokologu biedrība * Nāc līdz * Latvija fotogrāfijās *
* Latvijas Daba * Piekrastes biotopi * Latvijas Malakologi * Bioloģijas skolotājiem * I-Albumi *
Sākumlapa LU LUIS Dabas dati
  Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS Dabas dati
© 2007. – 2026. LU Bf
Pļavas gandrene
Foto: E. Vimba

Gandreņu dzimtā Latvijā ietilpst viengadīgi, pārziemojoši un daudzgadīgi lakstaugi ar kārtniem divdzimumu ziediem. Augļi – pogaļas vai skaldaugļi.

No gandrenēm (Geranium) ļoti bieži pļavās, mežos, grāvjos sastopama pļavas gandrene (Geranium pratense) – augs ar dakšveidīgi zarotu, 20 - 70 cm garu, stāvu stublāju. Apakšējās lapas rozetē, ar gariem kātiem, 6 - 12 cm garas un 8 - 16 cm platas, līdz pamatam šķeltas rombiski olveidīgās daļās. Stublāja vidus daļā lapu plātnes dalītas 5 daļās, bet augšējās ir trīsdaļīgas. Ziedi violeti rožaini, pirms izplaukšanas nolīkuši, ziedu laikā stāvi, bet augļiem ienākoties – atkal nolīkuši. Zied no VI - VIII. Auglis 2,5 - 3 cm garš.

Mežos, mežmalās un krūmājos aug meža gandrene (Geranium sylvaticum). Tās rozetes lapas nierveidīgi ieapaļas, dziļi šķeltas 5 - 7 platās, gandrīz rombiskās daļās. Vidējās lapas šķeltas 5 daļās. Ziedi sārti violeti. Zied no VI - VIII. Ziedu kāti pēc noziedēšanas stāvi. Auglis 2,5 - 3 cm garš.

Mitrās pļavās, grāvjos, mežos, krūmājos ļoti bieži aug purva gandrene (Geranium palustre) – augs ar nedaudziem, stāviem vai paciliem, 30 - 70 cm gariem stublājiem. Rozetes un vidējās lapas 4 - 8 cm garas un 6 - 12 cm platas, dziļi šķeltas 5 - 7 rombiskās daļās. Augšējās lapas parasti trīsdaļīgas. Ziedi violetsarkani. Zied no VI - IX. Augļi 2 - 2,5 cm gari.

Dārzos, laukos, nezālienēs, ceļmalās, it īpaši smilšainā augsnē, bieži sastopama sīkā gandrene (Geranium pusillum) – vien- vai divgadīgs augs ar 10 - 40 cm garu, stāvu vai pacilu, zarainu stublāju. Apakšējās lapas saglabājas tikai pārziemojušiem augiem. Stublāja lapas 2 - 3 cm garas un platas, dziļi šķeltas 5 - 7 daļās. Ziedi gaiši violeti. Zied no V - IX.

Gaišos sausos mežos un krūmājos, it sevišķi dienvidu nogāzēs, diezgan bieži sastopama asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) – daudzgadīgs augs ar 20 - 50 cm garu, stāvu un zarainu stublāju. Lapu plātne ieapaļi sirdsveidīga, 4 - 9 cm gara un plata, līdz pašam pamatam šķelta 5 - 7 daļās. Ziedi purpura vai asinssarkani, pa vienam 2 - 10 cm garos kātos lapu žāklēs. Zied no VI - VIII.

No grābeklītēm (Erodium) laukos, tīrumos, dārzos, nezālienēs ļoti bieži sastopama velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) – viengadīgs vai divgadīgs, pārziemojošs augs ar 10 - 45 cm garu, vienkāršu vai zarainu, stāvu vai pacilu stublāju. Lapas plūksnaini dalītas, plūksnas 3 - 15 cm garas un 0,5 - 5 cm platas, eliptiskas, savukārt plūksnas dalītas vai tikai zobainas. Ziedi gaiši karmīnsarkani vai violeti rožaini čemurveidīgā ziedkopā. Zied no V - IX. Skaldauglis sadalās 5 skaldeņos. Kaut kas nogāja greizi un serveris jūtas samulsis.

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
(!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)

Sākumlapa  Jaunā LU BF mājas lapa  Dabasmājas IT  Studiju
materiāli
 LU Raksti
Bioloģija
 

Kaut kas nogāja greizi un serveris jūtas samulsis.


404: Nav atrasts

Pieprasīto saturu šajā serverī nevarēja atrast. Vēlreiz pārbaudiet URL.
Iespējams, lapa nesen ir pārvietota vai arī tā jau sākotnēji nebija pieejama šajā serverī.


BF vēsture

Tradīcijas

Studentu pašpārvalde

Katedras

Fakultātes dome

Citas struktūrvienības

Studijas

Prakses bāze Kolkā

Bioloģijas olimpiāde

Filmas un bukleti

Telpiskās informācijas sistēmas

Datorlietotājiem

BF koris «DeCoro»

Kontakti

Tālruņi

Kā mūs atrast

* Latvijas daba * Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā * Latvijas Malokologu biedrība * Nāc līdz * Latvija fotogrāfijās *
* Latvijas Daba * Piekrastes biotopi * Latvijas Malakologi * Bioloģijas skolotājiem * I-Albumi *
Sākumlapa LU LUIS Dabas dati
  Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS Dabas dati
© 2007. – 2026. LU Bf

 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Šī servera jaunumi
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Dabas aizsardzības pārvalde Bioloģiskā daudzveidība, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
DAP Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums

Lappusi veidoja Edgars Vimba

* LU MDZF * DOTS * LVAF *