Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte (!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)
Jaunā LU BF mājas lapa  Dabasmājas IT  Studiju materiāli  LU Raksti Bioloģija   Kaut kas nogāja greizi un serveris jūtas samulsis. 404: Nav atrasts Pieprasīto saturu šajā serverī nevarēja atrast. Vēlreiz pārbaudiet URL. Iespējams, lapa nesen ir pārvietota vai arī tā jau sākotnēji nebija pieejama šajā serverī. Ziņas par pieprasījumu: IP adrese: 216.73.216.223 Pārlūks: Mozilla/5.0 AppleWebKit/537.36 (KHTML, like Gecko; compatible; ClaudeBot/1.0; +claudebot@anthropic.com) Pieprasījuma veids: GET Serveris: priede.bf.lu.lv Pieprasījuma URI: /LatvijasDaba/augi/ziedaugi/eerikas/ Pieprasījums: (none) BF vēsture Tradīcijas Studentu pašpārvalde Katedras Fakultātes dome Citas struktūrvienības Studijas Prakses bāze Kolkā Bioloģijas olimpiāde Filmas un bukleti Telpiskās informācijas sistēmas Datorlietotājiem BF koris «DeCoro» Kontakti Tālruņi Kā mūs atrast * * * * * * * Latvijas Daba * Piekrastes biotopi * Latvijas Malakologi * Bioloģijas skolotājiem * I-Albumi *   Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS Dabas dati © 2007. – 2026. LU Bf

Foto: K. Kalviškis Foto: E. Vimba Foto: K. Kalviškis

Ēriku dzimtā ietilpst mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un sīkkrūmi ar kārtniem divdzimumu ziediem. Auglis – pogaļa, oga vai kaulenis. Latvijā tie ir purvu un mežu augi ar mikorizu uz saknēm. Tāpēc tie spēj augt augsnēs, kas ir nabadzīgas ar slāpekli.

No melleņu ģints (Vaccinium) mežos plaši izplatīta ir mellene (Vaccinium myrtillus) un brūklene (Vaccinium vitis-idaea, sin. Rhodococcum vitis-idaea).

Mellene ir 15 - 40 cm augsts vasarzaļš sīkkrūms ar šķautnainiem zariem un olveidīgām lapām. Ziedi iesarkani, nokareni, pa 1 lapu žāklēs. Zied V, VI. Auglis melna oga, parasti ar zilganu apsarmi, retāk bez tās. Aug skujkoku un jauktos mežos, izcirtumos.

Brūklene ir 10 - 20 cm augsts mūžzaļš sīkkrūms ar taisniem vai paciliem dzinumiem. Lapas cietas, ādainas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas. Ziedi ķekaros, balti vai sārti. Zied V, VI. Auglis – sarkana oga. Aug skuju un jauktos mežos, birztalās, krūmājos.

Sūnu purvos, purvainos mežos un krūmājos aug zilene (Vaccinium uliginosum) – 40 - 80 cm augsts vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām. Ziedi pa 1 - 3 iepriekšējā gada dzinumu galos, balti vai bāli sārti. Zied V, VI. Auglis zilganmelna, garena, retāk lodveidīga oga.

Tipiski sūnu purvu augi ir dzērvenes (Oxycoccus). Latvijā sastopamas purva dzērvene (Oxycoccus palustris) un sīkā dzērvene (Oxycoccus microcarpus). Tie ir mūžzaļi sīkkrūmi ar ložņājošiem dzinumiem un spīdīgām, tumšzaļām, olveidīgām vai eliptiskām lapām. Purva dzērvenei ziedi parasti pa 2 - 6 čemurveidīgās ziedkopās iepriekšējā gada dzinumu galos, bet ogu diametrs 10 - 18 mm. Sīkajai dzērvenei ziedi parasti pa 1, bet ogu diametrs 5 - 10 mm. Zied VI, VII.

Ļoti bieži sausos priežu mežos un to klajumos, izcirtumos, degumos un sūnu purvos lielas audzes veido sila jeb parastais virsis (Calluna vulgaris) – 20 - 70 cm augsts mūžzļš sīkkrūms vai krūms ar blīvu lapojumu. Lapas īsi lineāras, 1,5 - 2,5 mm garas un 0,5 - 0,7 mm platas. Ziedi bālgani violeti, retāk balti vienpusējos galotnes ķekaros. Zied no VII - IX. Auglis – pogaļa.

Diezgan bieži sausos silos un kāpu mežos uz smilšainas augsnes sastop parasto jeb mūžzaļo milteni (Arctostaphylos uva-ursi). Tas ir sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarainiem dzinumiem, ādainām, spīdīgām, otrādi olveidīgām, uz pamatu ķīļveidīgi sašaurinātām lapām. Ziedi rožaini, nokarenos galotnes ķekaros. Zied V, VI. Auglis-sarkans, miltains kaulenis.

No vaivariņiem (Ledum) sūnu purvos un purvainos mežos bieži sastop purva vaivariņu (Ledum palustre) – 30 - 120 cm augstu zarainu krūmu ar ādainām, lineāri iegarenām vai lineārām lapām ar ieritinātām malām. Ziedi balti vairogveidīgās ziedkopās zaru galos. Zied VI, VII. Auglis – nokarena pogaļa.

No andromedām (Andromeda) ne bieži sūnu purvos un pārpurvotos mežos aug polijlapu andromeda (Andromeda polifolia) – līdz 40 cm augsts augs ar ādainām, ziemzaļām, iegareni ovālām, lancetiskām vai lineāri lancetiskām lapām. Ziedi rožaini vairogveidīgos ķekaros vai gandrīz čemuros viengadīgo dzinumu galos. Zied no VI - VIII. Auglis – pogaļa.

Latvijas floras retums ir grīņa sārtene (Erica tetralix). Tas ir 30 - 50 cm augsts sīkkrūms. Lapas lineāras, pa 4 mieturī. Ziedi rožaini sārti, blīvos čemuros zaru galos. Zied VII, VIII. Auglis – pogaļa. Latvijā bagātākās atradnes Grīņu rezervātā un tā apkārtnē. Valsts aizsardzībā.

	Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte (!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)
Jaunā LU BF mājas lapa  Dabasmājas IT  Studiju materiāli  LU Raksti Bioloģija   Kaut kas nogāja greizi un serveris jūtas samulsis. 404: Nav atrasts Pieprasīto saturu šajā serverī nevarēja atrast. Vēlreiz pārbaudiet URL. Iespējams, lapa nesen ir pārvietota vai arī tā jau sākotnēji nebija pieejama šajā serverī. Ziņas par pieprasījumu: IP adrese: 216.73.216.223 Pārlūks: Mozilla/5.0 AppleWebKit/537.36 (KHTML, like Gecko; compatible; ClaudeBot/1.0; +claudebot@anthropic.com) Pieprasījuma veids: GET Serveris: priede.bf.lu.lv Pieprasījuma URI: /LatvijasDaba/augi/ziedaugi/eerikas/ Pieprasījums: (none) BF vēsture Tradīcijas Studentu pašpārvalde Katedras Fakultātes dome Citas struktūrvienības Studijas Prakses bāze Kolkā Bioloģijas olimpiāde Filmas un bukleti Telpiskās informācijas sistēmas Datorlietotājiem BF koris «DeCoro» Kontakti Tālruņi Kā mūs atrast * * * * * * * Latvijas Daba * Piekrastes biotopi * Latvijas Malakologi * Bioloģijas skolotājiem * I-Albumi *   Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS Dabas dati © 2007. – 2026. LU Bf

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	DAP	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums