Prof. Dr. Otto Wilhelm Thomé

Ceļteku dzimtā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, kuru lapas ir rozetē, retāk stublāji ir ar lapām. Ziedi sīki, kārtni, divdzimumu vai viendzimuma galviņ- vai vārpveidīgās ziedkopās. Augļi pogaļas.

No ceļtekām (Plantago) bieži pagalmos, uz ceļiem un tīrumos aug lielā ceļteka (Plantago major). Tas ir augs ar plati olveidīgu lapu rozeti un vairākiem, 5 - 40 cm gariem ziednešiem, kuru galos ziedi veido 1 - 15 (20) cm garu cilindrisku, vairāk vai mazāk blīvu vārpu. Zied no VI-X.

Pļavās un ceļmalās bieži sastopama arī vidējā ceļteka (Plantago media) – augs ar plati lancetisku lapu rozeti un vienu vai vairākiem 20 - 40 cm gariem ziednešiem, kuru galos ziedi veido 2 - 4 cm garu vārpu. Ziedi sudrabaini balti. Zied VI, VII.

Pļavās, norās, ceļmalās un tīrumos kā nezāle sastopama šaurtlapu ceļteka (Plantago lanceolata). Auga rozetes lapas lancetiskas, ziedneši 15 - 40 cm gari, ziedi to galos veido 1 - 2,5 cm garas vārpas. Ziedi gaiši brūni. Zied no VI-X.

Valsts aizsardzībā ir jūrmalas ceļteka (Plantago maritima) – augs ar šauri lineārām rozetes lapām un 15 - 45 cm gariem ziednešiem, kuru galos ziedi veido 5 - 8 cm garu vārpu. Atrasta tikai Rīgas jūras līča austrumu piekrastē un Liepājas rajonā Baltijas jūras piekrastes pļavās.

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	DAP	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums