|
|
| Vija Znotiņa |
Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes ir viena no izplatītākajām ķērpju sugām ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un varbūt visā ziemeļu puslodē. Tādēļ būtu prātīgi sugu apgūšanu sākt ar šo.
Sastopama gan mežos uz dažādu koku un krūmu stumbriem, zariem, kritalām, gan nomalēs, mazpilsētās, ciemos uz kokiem, akmeņiem, žogiem. Šī suga ir arī samērā izturīga pret piesārņojumu un varbūt tu to atradīsi ne tikai mežā, bet arī mazpilsētā, ciemā, pilsētas nomalē . Šis ķērpis vairs neatgādina krūmu vai zaru kā kladonijas, bet drīzāk lapu, tādēļ tiek pieskaitīts pie lapu ķērpjiem.
Tā lapoņi var būt gan pavisam neregulāras formas, gan apaļi, lentveida, gan arī izveidoti rozetē (apaļš veidojums, kura augšana sākas centrā). Uz stumbriem biežāk atradīsim rozetēm līdzīgas hipogimnijas, bet uz zariem – neregulāras formas.
Ķērpja virspuse ir gaiši pelēka, nereti ar melniem plankumiem. Apakšpuse ir tumši brūna vai melna, krunkaina.
Dažkārt izskatās, ka uz ķērpja būtu izbērta maza kaudzīte miltu. Tie ir sorāļi.
Laponi veido atsevišķas daivas. Daivas ir dobas, nedaudz uzpūstas. Daivu gali atliekti uz augšu un tie atgādina lūpu, tos sauc par lūpveida sorāļiem. Dažkārt tie izskatās kā apkaisīti ar miltiem. Tās ir sorēdijas.
Kā lai pārliecinās, vai patiesi esam atraduši hipogimniju? Drošas pazīmes: krāsa (virspuse sudrabaini pelēka, apakšpuse melna), atliektie daivu gali ar miltveida sorēdijām, laponis nedaudz dobs, daivu gali atliekti.
|
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||