Skuju koku mežs :: Egļu mežs, uz koku mizas

Vija Znotiņa

Nagliņķērpji – kalīcijas, henotēkas

Nagliņķērpis ir ļoti skaists, taču droši vien vairākkārt esat uz to skatījušies un nepamanījuši. Mēģināsim vēlreiz. Ejam klāt saules apspīdētam egles, priedes (der arī pavisam jaunas, rokas resnuma priedes saulainā vietā), veca ozola stumbram un cenšamies uz tā mizu palūkoties no sāniem. Tā, lai redzam, vai miza ir gluda.

Iespējams, ka pamanīsiet kaut ko līdzīgu 2 – 5 mm garām kniepadatiņām vai nagliņām! Vēl varētu teikt, ka koka stumbra virsma atgādina 3 dienas neskūtas bārdas rugājus. Mežinieki šos ķērpjus ir iesaukuši par nagliņķērpjiem. Zviedri tos sauc par kniepadatu ķērpjiem.

Ķērpis nesastāv tikai no „nagliņas”. Šie ir krevu ķērpji un to laponis klāj lielāku mizas laukumu. „Nagliņas” ir tikai apotēciji jeb augļķermeņi ar kātiņiem.

Kaut arī tas izskatās tik neparasti un līdz šim neredzēti, tomēr visticamāk, ka mūsu priekšā ir kāda no visbiežāk sastopamajām „nagliņķērpju” sugām. Latvijā konstatētas 18 „nagliņķērpju” sugas, no tām 7 pieder Calicium, 9 Chaenotheca, 1 Sclerophora un 1 Stenocybe ģintij. No tām 3 sugas ir diezgan biežas, pārējās retākas, 3 ir aizsargājamas.

Zaļā kalīcija (Calicium viride)

Uz sausas priežu un egļu mizas bieži sastopama zaļā kalīcija Calicium viride. „Viride” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „zaļš”. Tomēr zaļa ir nevis „nagliņa”, bet laponis – plānais ķērpja slānis uz koka. Laponis ir graudains un nevienmērīgs, tā krāsa no smaragdzaļas līdz dzeltenzaļai, sausā veidā brūnāka. ‘Nagliņa” ir melna, 1 – 2 mm augsta. Dažkārt „nagliņas” augšdaļa ir brūna, jo nogatavojušās sporas sakrājas tās virspusē.

Rūsganā henotēka (Chaenotheca ferruginea)

Bieži uz priežu un lapegļu stumbriem sastopama arī rūsganā henotēka Chaenotheca ferruginea. „Ferruginea” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ”sarkanbrūns”. Laponis (plānais ķērpja slānis uz koka) parasti ir gaiši pelēcīgs līdz pelēki zaļš, bet bieži tas vietām ir rūsas krāsas vai okerdzeltens. Augļķermeņi ir uz melnas, līdz 5 mm garas kājiņas. Apotēcija („nagliņas galviņas”) virspusē sakrājas brūngana sporu masa.

Svarīgas pazīmes.

Zaļā kalīcija Calicium viride – laponis (velēniņa) var būt brūns, zaļš, dzeltenzaļš. Apotēciji („nagliņa”) 1 – 2 mm augsti, melni.
Rūsganā henotēka Chaenotheca ferruginea – laponis pelēcīgs, pelēki zaļš vai rūsas krāsā. Augļķermeņi („nagliņas”) līdz 5 mm augsti.

Kaut kas nogāja greizi un serveris jūtas samulsis.

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
(!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)

Jaunā LU BF mājas lapa

Dabasmājas IT

Studiju
materiāli

LU Raksti
Bioloģija

Kaut kas nogāja greizi un serveris jūtas samulsis.

404: Nav atrasts

Pieprasīto saturu šajā serverī nevarēja atrast. Vēlreiz pārbaudiet URL.
Iespējams, lapa nesen ir pārvietota vai arī tā jau sākotnēji nebija pieejama šajā serverī.