Upes un ezeri M-Z

Upes un ezeri M-Z

2008-12-15

180.

Maizīte pie Skrīveriem

2000-05-28 56:38:13, 25:06:33

123 << >> A 📷

Maizīte - Dīvajas kreisā satekupe, 14 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

181.

Malta pie Viļāniem

2000-07-22 56:34:07, 26:55:37

123 << >> A 📷

Maltas upe ietecēja Lubānā, tagad ar 6 km garu pārrakumu (Maltas - Rēzeknes kanāls) ievadīta Rēzeknē un ir tās kreisā pieteka, garums 110 km. Upe augšdaļā, Latgales augstienē, līkumaina, ar vairākām pietekām un strautiem.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

182.

Maltas upe pie Maltas

2000-10-14 56:20:37, 27:09:34

123 << >> A 📷

Malta - pilsētciemats Rēzeknes rajonā, 21 km no Rēzeknes, Maltas upes kreisajā krastā. Maltas Vēstures muzejs piedāvā gājēju ekskursiju "Kur Maltas upe līkumus met".

183.

Mazais Baltezers pie Alderiem

2000-07-02 57:03:07, 24:20:18

123 << >> A 📷

Mazais Baltezers atrodas Rīgas rajonā, tā platība 198,7 ha, vidējais dziļums 4,6 m, maksimālais dziļums 10 m. Ietek Gaujas-Baltezera kanāls (3 km garš, izrakts 1901.-1903. g.). Iztek Baltezera kanāls uz Lielo Baltezeru.
(www.ezeri.lv)

184.

Mazais Ludzas ezers Ludzā

2000-07-22 56:32:59, 27:43:41

123 << >> A 📷

Pie Ludzas pilsētas atrodas Mazais Ludzas ezers, platība 36,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

185.

Mazā Jugla augšpus Sauriešiem

2001-09-29 56:54:48, 24:23:21

123 << >> A 📷

Mazā Jugla ietek Juglas ezerā, veidojot kopīgu deltu ar Lielo Juglu. 119 km gara. Mazā Jugla visā garumā aizaugusi ar ūdensaugiem, tajā mīt gandrīz visas Latvijas zivju sugas, arī karpas un foreles, sastopami upes nēģi un vēži.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

186.

Mazā Jugla pie Kranciema

1999-05-30 56:52:04, 24:36:48

123 << >> A 📷

Skats uz Mazo Juglu no Kranciema tilta ap 3 km augšpus Tīnūžiem.

187.

Mazā Jugla pie Rīgas apvedceļa

1999-04-17 56:54:09, 24:24:23

123 << >> A 📷

Mazā Jugla ir desmitā garākā upe Latvijā, tek caur Ogres un Rīgas rajoniem.

188.

Mazā Jugla pie Suntažiem

2000-02-12 56:54:22, 24:55:36

123 << >> A 📷

Mazā Jugla sākas Vidzemes Centrālās augstienes dienvidu nogāzē, līkumo cauri mežu masīviem.

189.

Mazās un Lielās Juglas sateka

2003-08-21 56:58:13, 24:19:29

123 << >> A 📷

Mazā un Lielā Jugla ietek Juglas Juglas ezerā, veidojot kopīgu deltu.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

190.

Māras dīķis ar Mārupītes izteku Rīgā

2002-04-27 56:55:56, 24:04:54

123 << >> A 📷

   Mārupīte - Daugavas kreisā krasta pieteka, tek pa Rīgas rajona un Rīgas pilsētas teritoriju. Garums 11 km.
   Māras dīķa platība 5 ha.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

191.

Mārupīte Rīgā

2002-04-27 56:55:07, 24:03:30

123 << >> A 📷

Rīgā Mārupītes krastā izveidots Tēlnieku parks. To sāka veidot 20. gs. 80. gadu sākumā, galvenokārt ar tēlnieku I. Rankas, O. Feldberga un O. Brežģa darbiem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

192.

Medumu ezers pie Medumiem

2001-08-11 55:47:01, 26:21:08

123 << >> A 📷

Medumu ezers atrodas Daugavpils rajonā, platība 268,8 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

193.

Mežmuižas ezers Rendas pagastā

2000-04-15 57:07:29, 22:16:33

123 << >> A 📷

Mežmuižas (Mežkunga) ezers atrodas Kuldīgas rajonā, platība 12,2 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

194.

Mēmele pie Bauskas pilsdrupām

1999-08-07 56:24:15, 24:10:22

123 << >> A 📷

Mēmele - Lielupes labā satekupe, saplūst ar Mūsu pie Bauskas. Mēmelei ir mazāks baseins, tomēr tā ūdeņiem bagātāka par otru Lielupes satekupi Mūsu. Abu krastu tuvumā visā upes garumā ceļi.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

195.

Mēmele pie Budbergas parka

2007-03-24 56:18:56, 24:31:06

123 << >> A 📷

   Budbergas parks ir aizsargājama dabas teritorija.
   Mēmele sākas Lietuvā pie Rokišķiem, lietuviskais nosaukums - Nemunelis.
  (www.bauskasrcb.lv)

196.

Mēmele pie Jausaules

2007-03-24 56:20:31, 24:26:26

123 << >> A 📷

Mēmele ir viena no retajām ar laivu izbraucamajām Zemgales - Augšzemes - Sēlijas upēm. Upē ūdens tīrs, tā piemērota atpūtas nobraucieniem visu sezonu.
(www.campo.laivas.lv)

197.

Mēmele pie Skaistkalnes

2001-09-16 56:22:48, 24:38:43

123 << >> A 📷

   Mēmele (Lietuvā Nemunēle) sākas Austrumlietuvas augstienes ziemeļrietumu malā no Olsetu ezera pie Rokišķiem, garums 191 km (Latvijā 40 km), kritums 97 m (0,5 m/km).
   Vidustecē pa Mēmeli iet Latvijas un Lietuvas robeža.
  (Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

198.

Mēmele pie V. Plūdoņa "Lejeniekiem"

1999-11-13 56:24:34, 24:17:39

123 << >> A 📷

Lejpus Skaistkalnes Mēmele kļūst platāka (40-50 m) un dziļāka, straumes ātrums samazinās.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

199.

Mēmele pie Vecmēmeles

2007-10-14 56:16:35, 25:01:32

123 << >> A 📷

Laivu braucēji iecienījuši Mēmeles posmu no Vecmēmeles līdz Skaistkalnei - tas piemērots divu dienu atpūtas braucienam. Šajā posmā Mēmele tek pa Latvijas-Lietuvas robežu.

200.

Misa pie Baldones - Iecavas ceļa

2001-11-17 56:41:07, 24:18:40

123 << >> A 📷

Kaut cik izteikta upes ieleja Misai ir tikai pie Stūriem, kur to šķērso Iecavas-Baldones ceļš un upe tek pa lēzeni viļņotu, smilšainu pamatmorēnas joslu.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)

201.

Misa pie Dzelzāmura

2001-01-21 56:39:49, 24:21:03

123 << >> A 📷

Misa - Iecavas labā krasta pieteka, garums 108 km, kritums 42 m (0,4 m/km). Misas augštece 20. gs. 30. gados regulēta, izveidojot grāvju tīklu. Par Misas sākumu uzskata vienu no šiem grāvjiem 6 km uz ziemeļaustrumiem no Bārbeles.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)

202.

Misa pie Pēterniekiem

2001-06-30 56:45:55, 23:55:24

123 << >> A 📷

No Plakanciema līdz Pēterniekiem Misa tek uz rietumiem, tad pagriežas uz dienvidrietumiem, ir ļoti līkumaina. Misa ietek Veciecavā netālu no Ozolniekiem, 7 km uz ziemeļrietumiem no Jelgavas. Tā kā Iecavas ūdeņu lielākā daļa pa Velna grāvi nonāk tieši Lielupē, Iecavā lejpus Misas ietekas pārsvarā ir Misas ūdeņi.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)

203.

Misa pie Rīgas - Bauskas ceļa

2001-08-23 56:42:56, 24:15:03

123 << >> A 📷

No Zvirgzdes ietekas līdz Plakanciemam Misa tek ziemeļrietumu virzienā pa līdzenu, mežainu apvidu.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)

204.

Mūsa pie Bauskas

1999-07-10 56:24:08, 24:10:37

123 << >> A 📷

Mūsa - Lielupes kreisā satekupe, saplūst ar Mēmeli pie Bauskas. Sākas Lietuvas teritorijā, kur saucas Mūša. Garums 164 km.

205.

Nelabais ezers pie Annas

2002-05-04 57:02:07, 25:21:49

123 << >> A 📷

Nelabais ezers (Annas ezers) atrodas Cēsu rajona dienvidu daļā. Platība 19 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

206.

Odzes ezers

2002-06-22 56:39:38, 25:43:18

123 << >> A 📷

Odzes ezers atrodas Aizkraukles rajonā, tā platība - 269 ha. Lielākais dziļums - 6,6 m. No Odzes ezera iztek upes Odzes upe.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

207.

Ogre pie Ērgļiem

2000-05-27 56:53:46, 25:38:33

123 << >> A 📷

Ogre iztek Vidzemes Centrālajā augstienē Nesaules kalna pakājē, 188 km gara. Augštecē to sauc par Ogriņu.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

208.

Ogre pie Glāzšķūņa

2000-02-12 56:48:05, 24:51:49

123 << >> A 📷

Nostāsti vēsta, ka senatnē Ogre bijusi kuģojama. Nelegālos izrakumos Ogres pilskalnā atrastas kuģu atliekas. Varbūt pirmslivonijas laikā vikingi kuģoja arī pa Ogri?

209.

Ogre pie Lēdmanes

2000-05-28 56:46:46, 25:00:24

123 << >> A 📷

Ogres upe ir trešā garākā Latvijas upe. Upe visā garumā līkumaina. Līdz Ērgļiem Ogre līkumo pa ieleju vai gravu ar stāvām nogāzēm, šeit tā ir visstraujākā.

210.

Ogre pie Ogres pilsētas

1999-10-14 56:49:10, 24:39:33

123 << >> A 📷

Pirms Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas un ar to saistītās ūdenslīmeņa celšanās Daugavā Ogrei bija liels kritums pilsētas robežās. Upe tecēja strauji, tagad Ogres lejtecē straumes ātrums kļuvis ļoti mazs - var uzskatīt, ka te ir stāvošs ūdens.

211.

Ogre pie Ogresgala

1999-05-15 56:48:11, 24:43:55

123 << >> A 📷

Ogres upes līkums ar gājēju tiltiņu pie Ogresgala.

212.

Ogre pie Vērenes

2000-06-17 56:48:06, 25:13:35

123 << >> A 📷

2004. gadā izdota vēstures pētnieka Gundara Patmalnieka grāmata "Ūdenstūristu ceļvedis pa Ogres upi", kura satur ļoti daudz interesantu faktu un Ogres krastos bijušo svētvietu aprakstus.

213.

Palsa pie Ūdrupes

2007-04-06 57:16:40, 26:08:20

123 << >> A 📷

   Palsas augšteci senāk sauca par Ūdrupi, no tā arī, acīmredzot, veidojies apdzīvotās vietas "Ūdrupe" nosaukums.
   Pie Palsmanes Palsas augšteces posms (68 km) novadīts Vizlā, atlikušo Palsas daļu sauc par Vecpalsu. Vecpalsa ietek Gaujā, 21 km gara.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukuni, Rīga, 1986)

214.

Paparze pie Alūksnes - Kalnienas ceļa

2002-09-14 57:18:08, 26:54:50

123 << >> A 📷

Paparze - Pededzes labā pieteka, 27 km gara. Iztek no Indzera ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

215.

Pečora ezers

2003-06-22 56:53:04, 25:07:48

123 << >> A 📷

Pečoru ezers atrodas Ogres rajona vidusdaļā, Pečoru purvā. Platība 109,4 ha. Ezerā 3 salas.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

216.

Pededze pie Litenes

1998-09-11 57:11:24, 27:02:45

123 << >> A 📷

Pie Litenes apmēram 10 km garā posmā Pededze tek galvenokārt pa lauksaimniecības zemēm. Augšpus Litenes kopš 1920. gada darbojas hidrometriskais postenis.

217.

Pededze pie Mālupes

2000-09-14 57:20:21, 27:13:57

123 << >> A 📷

28 km garumā Pededze tek pa Igaunijas teritoriju. Pededzes baseinā daudz mežu, it īpaši gar pašu Pededzi. Krastos dažviet saglabājušies ozoli.

218.

Pededzes (Jaunpededzes) ieteka Aiviekstē

2002-03-29 56:56:12, 26:48:56

123 << >> A 📷

   Pededze - Aiviekstes labā pieteka, sākas Igaunijā. Garums 159 km.
   Jaunpededze, Pededzes kanāls - iztaisnotais Pededzes lejteces posms, 6 km garš, ietek Aiviekstē.
   Vecpededze - 5 km garš Pededzes posms lejpus Jaunpededzes, ietek Aiviekstē.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

219.

Pededzes dīķis pie Jaunannas

2001-06-16 57:16:57, 27:04:30

123 << >> A 📷

Pededzes krastos ir ainaviski skaista vide.

220.

Pedele pie Valkas

2000-08-05 57:46:34, 26:01:18

123 << >> A 📷

Pedele - Vertsjerva ezera pietekas Mazās Emajegi (Mētras) kreisā pieteka. Garums 31 km. Iztek no Katai ezera Igaunijā, 16 km garā posmā tek Latvijā. Tek cauri Valkai.

221.

Pekša ezers pie Lielstraupes

2005-05-06 57:18:38, 24:58:01

123 << >> A 📷

Pekša ezers (Peksis) atrodas Cēsu rajonā Gaujas Nacionālā parka teritorijā, tā platība 9,7 ha.
(Ūdenstilpju klasifikators ŪTK2005)

222.

Pērse pie Kokneses pilsdrupām

2002-09-21 56:38:42, 25:27:30

123 << >> A 📷

Kokneses pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Stāvajā klintī starp Daugavu un Pērses ieteku 1209. gadā bīskaps Alberts sāka celt mūra pili. Tagad pilsdrupas daļēji applūdinātas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

223.

Piķurga pie Rīgas - Ērgļu dzelzceļa

2002-10-20 56:55:15, 24:18:32

123 << >> A 📷

Piķurga - 17 km gara, ietek Juglas ezerā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

224.

Piķurga pie Ulbrokas

2000-08-27 56:56:27, 24:17:13

123 << >> A 📷

Lejtecē Piķurgu sauc arī par Brekšupīti, Ulbroku.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

225.

Piķurga pie Ulbrokas pagrieziena

2003-12-26 56:56:43, 24:16:28

123 << >> A 📷

Piķurga ir līkumaina, plūst pa senu Daugavas palu ūdeņu noplūdes ieplaku.

226.

Pilsētas ezers pie Brizules

2001-05-20 57:05:53, 23:05:21

123 << >> A 📷

Pilsētas ezers, saukts arī par Brizules ezeru, atrodas Tukuma rajona ziemeļu daļā, platība 13,9 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

227.

Platone pie Jelgavas - Elejas ceļa

2001-06-30 56:35:01, 23:42:55

123 << >> A 📷

Platone - Lielupes kreisā krasta pieteka. Iztek Lietuvā, Latvijā 49 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

228.

Platones upe pie Platones

2002-07-08 56:32:20, 23:41:40

123 << >> A 📷

Platones gultne dažos posmos regulēta, pie Platones izveidota ūdenskrātuve.

229.

Pļavu ezers

2004-06-23 57:15:38, 22:53:25

123 << >> A 📷

Pļavu dzirnavu ezers atrodas Talsu rajona dienvidaustrumu daļā. Platība 21 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1986.)

230.

Podvāze pie Biržiem

2004-06-05 56:24:28, 25:46:19

123 << >> A 📷

Podvāze - Ziemeļsusējas kreisā pieteka, 20 km gara. Tek caur Priekulānu ezeru.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

231.

Pogupe pie Gulbenes - Balvu ceļa

2000-04-22 57:11:25, 26:53:59

123 << >> A 📷

Pogupe - Melnupes kreisā pieteka, 23 km gara. Tek caur Stāmerienes ezeru un Pogas ezeru.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

232.

Pulksteņezers

2002-08-16 57:07:47, 24:19:43

123 << >> A 📷

Pulksteņezers atrodas Rīgas rajonā pie šosejas Rīga-Tallina, platība 3,8 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984.)

233.

Rauna netālu no ietekas Gaujā

2003-10-18 57:21:53, 25:21:55

123 << >> A 📷

Rauna - Gaujas kreisā pieteka, 50 km gara. Iztek no Slutaiša ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

234.

Rauna pie Cēsu - Valmieras ceļa

2003-10-18 57:21:46, 25:22:22

123 << >> A 📷

Ļoti līkumainā un straujā Gaujas pieteka Rauna lejtecē ap 10 m plata un līdz 2 m dziļa. Te pār Raunu uzcelts augstākais dzelzceļa tilts Latvijā (24 m virs upes līmeņa), upes krastus rotā Ceipu iezis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

235.

Raunas ieteka Gaujā

2003-10-18 57:21:59, 25:21:40

123 << >> A 📷

   Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866 – 1950), dzejnieks. 1978. g. iznāca viņa dzejoļu krājums "Kur Gauja ar Raunu tiekas".
   "Vien jums es piederu - pļavas un gravas,
    Saule un zvaigznes un Gauja un Rauna..."
  (E. Treimanis-Zvārgulis)

236.

Rāznas ezers pie Zosnas

1999-08-17 56:19:51, 27:20:41

123 << >> A 📷

Rāznas ezers atrodas Rēzeknes rajonā, platība 5756,4 ha. Ezerā ir vairākas salas. No trim pusēm ezeram pieiet ceļš.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

237.

Remtes ezers

2005-06-23 56:44:17, 22:41:29

123 << >> A 📷

   Remtes ezers atrodas Saldus rajonā, platība 75,7 ha. No ezera iztek Viesata. Ezera krastā atrodas1890. gadā no ķieģeļiem celtais Peldu tornis.
   Ezera austrumu krastā atrodas kāds akmens, kas pēc nostāstiem ap 1800. gadu esot šeit atgādāts no Somijas jūrmalas dekoratīvos nolūkos.
   Kāda teika par ezera izcelšanos vēsta, ka ezers esot kāds zemē nolaidies mākonis, lielais akmens ezera krastā esot noslīkusi gane, bet mazie - govis.
  (www.saldus.lv)

238.

Rēzeknes upe Rēzeknē

2000-10-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

Rēzekne - Lubāna pieteka, garums 116 km. Iztek no Kaunatas ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

239.

Rinda netālu no satekas ar Stendi

2006-10-14 57:32:09, 21:54:36

123 << >> A 📷

Rinda - Irbes kreisā satekupe, 29 km gara. Iztek no Puzes ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

240.

Rindas un Stendes sateka - Irbes sākums

2006-10-14 57:32:31, 21:54:40

123 << >> A 📷

Pēc Rindas satekas ar Stendi sākas Irbe. Senajās vācu kartēs Rindas upe saukta par Angermindes upi jeb Angeru. Irbe ietek Irbes jūras šaurumā, 32 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1968)

241.

Rītupe pie Kārsavas

2000-07-22 56:48:05, 27:41:14

123 << >> A 📷

Rītupe, Krievijas teritorijā Utroja - Veļikajas kreisā pieteka. Iztek no Meirānu ezera Rēzeknes rajonā. Garums līdz Krievijas robežai 74 km.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

242.

Rīva pie Apriķu - Gudenieku ceļa

2008-08-10 56:50:28, 21:33:35

123 << >> A 📷

Rīva iztek no Vilgales ezera Kurmāles paugurainē, ietek Baltijas jūrā. Garums 53 km. Rīva ir piederīga foreļupju saimei.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

243.

Runtiņupīte pie Krimuldas baznīcas

2001-04-07 57:09:43, 24:46:05

123 << >> A 📷

Apmēram 200 m uz DA no Krimuldas baznīcas atrodas Kubeseles pilskalns. Gar pilskalnu uz Gauju tek Runtiņupīte. Tās krastā atrodas Kubeseles (Runtiņala) ala (garums 7 m). Alas forma atgādina istabu. Alā esot dzīvojis lībiešu virsaitis Runtiņš.
(A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)

244.

Rūja pie Jeriem

2004-09-25 57:52:48, 25:22:02

123 << >> A 📷

Rūja iztek no Rūjas ezera, ietek Burtnieku ezerā. 85 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

245.

Rūja pie Naukšēniem

2000-08-05 57:53:01, 25:26:57

123 << >> A 📷

Rūja iztek no zivīm bagātā Ruhijerva (Rūjas ezera) Igaunijā, Sakalas augstienē. Pie Naukšēniem Rūja uzņem lielāko pieteku – Acupīti.

246.

Saka pie Pāvilostas

2000-06-11 56:53:16, 21:10:59

123 << >> A 📷

Saka - Tebras un Durbes koptekupe Liepājas rajonā, ietek Baltijas jūrā. Garums 6 km, bas. platība 1110 kv.km, kritums 3 m. Tek dziļā ielejā. Pie ietekas jūrā ierīkota Pāvilostas zvejas osta.
Par Saku sauc arī Daugavas kreiso sānupi (7,4 km) lejpus Jēkabpils.

247.

Sakovas ezers

2003-07-27 56:01:52, 27:08:15

123 << >> A 📷

Sakovas ezers atrodas Krāslavas rajonā, tā platība 20,4 ha. Ezeram cauri tek Dubna.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

248.

Salaca pie Dauģēnu klintīm

2003-11-08 57:53:45, 25:00:47

123 << >> A 📷

Salaca iztek no Burtnieku ezera, 95 km gara. Ietek Rīgas jūras līcī.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

249.

Salaca pie Limbažu - Salacgrīvas ceļa

2002-03-16 57:45:49, 24:27:23

123 << >> A 📷

Iztekas posmā upe neaizsalst visu ziemu, jo tur ieplūst siltie Burtnieku ezera ūdeņi. Pēdējā laikā ziemas ir ļoti siltas, upe gandrīz vispār neaizsalst.

250.

Salaca pie Salacgrīvas

1999-10-09 57:45:17, 24:21:37

123 << >> A 📷

Salaca ietek Rīgas jūras līcī pie Salacgrīvas.

251.

Salaca pie Staiceles

2000-04-29 57:49:58, 24:44:51

123 << >> A 📷

Vasarā ūdens Salacā dzidrs, silts, vietām zied ūdensrozes. Staicele atrodas Salacas labajā krastā.

252.

Salaca pie Vecsalacas

2002-05-01 57:45:16, 24:24:31

123 << >> A 📷

Sākot no Mazsalacas sākas Salacas dabas kompleksais liegums. Salacas krastos vairākās vietās ir skaisti sārta smilšakmens atsegumi, piemēram, Sarkanās klintis un Skaņaiskalns.

253.

Salaca pie Vecsalacas tilta

2002-03-16 57:45:00, 24:24:05

123 << >> A 📷

Salacas lejtecē tūristi var apskatīt nēģu tačus.

254.

Salaca pie Vīķiem

1999-10-09 57:51:23, 24:47:30

123 << >> A 📷

Salaca ir ūdeņiem bagāta upe. Augšteces posmā vairumā rāms plūdums un posmi bez straumes, lejtecē upe ir straujāka.

255.

Salāja ezers

1999-08-17 56:12:34, 27:23:23

123 << >> A 📷

Salājs, Solovja ezers atrodas uz Rēzeknes un Krāslavas rajonu robežas, platība 174,7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

256.

Salnavas muižas dīķis

2002-08-10 56:48:50, 27:32:59

123 << >> A 📷

Salnavas pils priekšā liels dīķis. Parkā senāk bijuši vairāki dīķi, kas savā starpā savienoti ar koka caurulēm.

257.

Saukas ezers pie Saukas - Lones ceļa

2004-06-05 56:16:39, 25:26:58

123 << >> A 📷

Saukas ezers atrodas Sēlijas paugurvaļņa dienvidu daļā. Tā garums ap 6 km, platums līdz 1,5 km, platība ap 718 ha. Ezers ietilpst Saukas dabas parka teritorijā.
(Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

258.

Sausā Daugava pie Dolesmuižas

2008-05-11 56:50:53, 24:13:36

123 << >> A 📷

Sausā Daugava ir sekla Daugavas kreisā krasta atteka. Vides aizsardzības projekta ietvaros paredzēts no Rīgas HES ūdenskrātuves padot ūdeni un atdzīvināt Sauso Daugavu, kura pamazām aizaug.
Ambiciozā projekta "Jaunais zīda ceļš" (ūdenstransporta sakari starp Melno un Baltijas jūru) ietvaros paredzēts pārveidot Sauso Daugavu par kuģojamu kanālu un iekļaut kā posmu "Rīgas-Hersonas" kanālā.

259.

Seda pie Dakstiem

2004-09-25 57:45:11, 25:38:59

123 << >> A 📷

Seda ietek Burtnieku ezerā, 62 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

260.

Selēku ezers

2001-09-30 56:52:23, 24:28:15

123 << >> A 📷

Selēku ezers atrodas Ogres rajonā, platība 8,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984.)

261.

Sesavas upes dīķis Naudītē

2002-09-07 56:32:09, 23:11:10

123 << >> A 📷

Sesava - Bērzes labā pieteka, kopgarums 25 km. Pie Naudītes, šķērsojot paugurus, upe iegrauzusies 20-30 m dziļā ielejā. Aizdambējot upi, pie Naudītes izveidota 22 ha liela ūdenskrātuve.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

262.

Silezers pie Silakroga

2008-08-24 57:57:39, 24:25:54

123 << >> A 📷

Ezers atrodas Rīgas rajonā pie Silakroga. Ezera platība 4,5 ha, tas ir vienīgais no trim ezeriem Latvijā, kur sastopama stipri apdraudētā šaurlapu ežgalvītes populācija. Diemžēl, arī šajā ezerā tā pamazām iznīkst.
(www.vietas.lv)

263.

Sirds ezers Talsu apkārtnē

1998-10-17 57:14:19, 22:37:44

123 << >> A 📷

Sirds ezers (saukts arī par Sukturu ezeru), platība 2,4 ha, dziļums sasniedz 14,5 m. Nosaukumu ieguvis savas formas dēļ, kas patiešām atgādina sirdi. Atrodas termokarsta piltuvē.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

264.

Sita pie Gulbenes - Balvu ceļa

2004-04-09 57:10:38, 27:06:04

123 << >> A 📷

Sita - Pededzes kreisā pieteka, garums 41 km. Sita sākas Alūksnes rajona dienvidu daļā satekot grāvjiem.
(www. gulbenesbiblioteka.lv)

265.

Sita pie Sitas stacijas

2001-04-28 57:10:31, 27:06:05

123 << >> A 📷

Pie Sitas upi šķērso Rīgas - Vecumu dzelzceļa līnija un Gulbenes - Balvu ceļš.

266.

Sitas ieteka Pededzē

2002-03-29 57:08:12, 26:58:20

123 << >> A 📷

Sita ietek Pededzē vairākus kilometrus augšpus vietas, kur Pededzē ietek tās labā pieteka Mugurupe.

267.

Skanstupītes ieteka Daugavā pie Pļaviņām

1999-10-30 56:36:56, 25:45:18

123 << >> A 📷

Pļaviņas atrodas Daugavas labajā krastā, pilsētas gals iestiepjas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā Aiviekstes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Zviedru skanstis (17. gs. sāk.) pie Aiviekstes ietekas, no rietumiem tās norobežo Skanstupīte, kurā dolomīta kāple veido 0,7 m augstu ūdenskritumu.

268.

Skolasupe pie Plāteres - Vērenes ceļa

2003-05-10 56:49:35, 25:15:56

123 << >> A 📷

Skolasupe līkumojot tek pa Ogres rajonu un ietek Ogres upē, 4 km gara. Netālu no vietas, kur Skolasupi šķērso Plāteres-Vērenes ceļš, atrodas Suces ozols (apkārtmērs 5,1 m).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

269.

Skolasupes un Abzes sazarojums

2003-05-10 56:49:22, 25:15:43

123 << >> A 📷

Abze ir Skolasupes atteka, šādu parādību sauc par bifurkāciju. Iespējams, ka atteka no Skolasupes izveidota mākslīgi. Abze pie Suntažiem ietek Mazajā Juglā. Abze 25 kim gara.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

270.

Slokas ezers pie Jaunķemeriem

2008-09-05 56:57:54, 23:33:25

123 << >> A 📷

Ezers atrodas Jūrmalas administratīvajā teritorijā, tā platība 250 ha, maksimālais dziļums 1.6 m. Ezerā mīt daudzas zivju sugas.
(www.ezeri.lv)

271.

Starpiņupe pie Lapmežciema

2001-09-09 57:00:37, 23:30:24

123 << >> A 📷

Mākslīgi radīta Kaņiera ezera noteka uz Rīgas jūras līci, 2 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteces, Rīga, 1986.)

272.

Stāmerienas ezers

2000-09-14 57:12:57, 26:53:29

123 << >> A 📷

Stāmerienes ezers atrodas Gulbenes rajonā, platība 92,6 ha. Ietek Pogupe no Ludzas ezera, iztek Pogupe uz Pogas ezeru.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

273.

Stende netālu no satekas ar Rindu

2006-10-14 57:32:27, 21:54:50

123 << >> A 📷

Stende un Rinda satekot veido Irbi. Stende 100 km gara, Rinda - 29 km, Irbe - 32 km. Stendes upe - bebru atgriešanās vieta Latvijā.
Līdz 18. gadsimtam bebri Latvijā bija plaši izplatīti, tomēr vēlāk tika nesaudzīgi izmedīti un jau 19. gadsimta beigās pilnīgi izskausti. Sākot ar 1927. gadu, kad divus bebru pārus ieveda no Norvēģijas un palaida Stendes upē, Latvijā tika veikta bebru reintrodukcija. Tagad bebri atkal izplatījušies pa visu Latviju.

274.

Strīķupes izteka no Vaidavas ezera

2007-10-27 57:26:02, 25:16:48

123 << >> A 📷

Strīķupe - Gaujas labā pieteka - iztek no Vaidavas ezera, ap 10 km gara. Strīķupes krastos ļoti interesantas un skaistas ainavas. Strīķupe tikusi saukta arī par Vaidavu, Dangupi, Dzirnavupi.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

275.

Sudas un Mergupes sateka - Lielās Juglas sākums

2008-10-12 56:57:38, 24:55:36

123 << >> A 📷

   Lielā Jugla sākas pie Sidgundas, satekot Sudai un Mergupei. Satekas vietā atrodas sena lībiešu apdzīvota vieta - Sidgundas pilskalns.
   Suda - 38 km gara, Mergupe - 53 km, Lielā Jugla - 62 km.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

276.

Sudas upes dīķis pie Bukām

2000-10-01 57:02:09, 24:56:29

123 << >> A 📷

Centra dīķis uz Sudas upes, platība 13,5 ha.
(www.ezeri.lv)

277.

Sulas upe Cesvainē

2003-04-18 56:58:08, 26:18:26

123 << >> A 📷

Sula (Sūla) - Kujas labā krasta pieteka, 20 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

278.

Svēte pie Jelgavas - Dobeles ceļa

2002-07-08 56:39:05, 23:38:26

123 << >> A 📷

Svēte - Lielupes kreisā pieteka. Iztek Lietuvā, 123 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

279.

Svēte pie Ūziņiem

2001-06-30 56:28:59, 23:33:47

123 << >> A 📷

Svēte pa Latvijas teritoriju tek 75 km garumā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

280.

Svētes upe pie Svētes

2001-06-30 56:35:26, 23:39:13

123 << >> A 📷

Lietuvas teritorijā upes nosaukums - Švete.

281.

Svētes upes dīķis pie Augstkalnes

2000-06-23 56:24:13, 23:19:57

123 << >> A 📷

Augstkalnes dzirnavezers uz Svētes upes, platība 17,2 ha.
(www.ezeri.lv)

282.

Svētupe pie Kuiķules

2003-05-01 57:42:57, 24:29:23

123 << >> A 📷

Svētupe - ietek Rīgas jūras līcī Limbažu rajonā pie Svētciema. Iztek no Dūņezera, 47 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

283.

Svētupe pie Limbažu - Salacgrīvas ceļa

2002-03-16 57:36:36, 24:39:26

123 << >> A 📷

Svētupe augšdaļā tek pa purvainu apvidu, vidustecē pa dziļu ieleju.

284.

Šķērvelis pie Vormsātes pils

2001-11-10 56:32:37, 21:56:40

123 << >> A 📷

Šķērvelis - Ventas kreisā krasta pieteka, 15 km gara. Iztek no Briņķu ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

285.

Taļķe pie Vecumniekiem

2001-09-16 56:35:42, 24:32:30

123 << >> A 📷

Taļķe - Misas labā krasta pieteka, garums 34 km, kritums 38m (1,2 m/km). Taļķe sākas plašā meža masīvā pie Jelgavas-Krustpils dzelzceļa līnijas. Pie Vecumniekiem upē ierīkota ūdenskrātuve. Taļķes lejtece regulēta. Taļķe ietek Misā uz ziemeļiem no Beibežiem, līdzena, nosusināta purva teritorijā.
(Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

286.

Tebras upes dīķis Aizputē

1999-07-25 56:43:17, 21:35:52

123 << >> A 📷

Uz Tebras uzpludināts Aizputes dzirnavezers, platība 3 ha.
(www.ezeri.lv)

287.

Tērvete pie Zaļeniekiem

2001-06-30 56:31:50, 23:29:42

123 << >> A 📷

Tērvete - Svētes kreisā krasta pieteka, garums 68 m, kritums 74 m (1,1 m/km). Tērvete sākas pie Lietuvas robežas, kur Latvijas teritorijā iegriežas gandrīz 2 km garais robežgrāvis. Plūdu laikā ūdenslīmeni Tērvetes lejtecē ietekmē Lielupes un Svētes ūdenslīmenis.
(Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

288.

Tirza pie Pērles - Liezeres ceļa

2001-09-21 57:05:01, 26:10:19

123 << >> A 📷

Tirza ir Gaujas labā krasta pieteka, 80 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga,1986)

289.

Tirza pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2007-04-06 57:12:51, 26:35:55

123 << >> A 📷

Tirza sākas Vidzemes Centrālajā augstienē.

290.

Tirza pie Tirzas - Galgauskas ceļa

2001-09-21 57:09:36, 26:28:31

123 << >> A 📷

Tirzai ir ļoti izteikti meandri ar daudzām vecupēm un vietumis ar nelielām saliņām. Tuvojoties Tirzai, kur upes krastos sastopami devona ieži, upes ieleja sašaurinās un meandri kļūst slaidāki.

291.

Tirzas ieteka Gaujā

2008-09-14 57:17:09, 26:34:19

123 << >> A 📷

Tirza iztek no Ezernieku ezera Madonas rajonā un ietek Gaujā pie Lejasciema. Tirza un Gauja senatnē bijuši svarīgi ūdensceļi.

292.

Tiskadu ezers

2004-08-05 56:27:19, 27:04:18

123 << >> A 📷

Tiskādu (Ciskodu) ezers atrodas Rēzeknes rajona rietumu daļā. Platība 179,5 ha, vidējais dziļums 3 m. No tā iztek Tiskāde.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Rīga, 1986.)

293.

Titurgas ezers Baložos

2002-07-21 56:52:25, 24:08:03

123 << >> A 📷

Titurgas ezera platība apm. 12 ha. No tā iztek Titurgas upe, 8 km gara. Titurga ir Daugavas kreisā krasta pieteka.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Rīga, 1984.)

294.

Titurgas ieteka

2008-05-01 56:51:35, 24:11:52

123 << >> A 📷

Titurga pieder pie Latvijas mazo upju saimes. Tas izteikti redzams pie tās ietekas Daugavā.

295.

Tumšupe pie Ropažu - Inčukalna ceļa

2000-06-04 57:01:41, 24:40:59

123 << >> A 📷

Tumšupe - Lielās Juglas labā krasta pieteka, garums 49 km.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

296.

Tumšupes ieteka Lielajā Juglā

2004-06-26 56:58:43, 24:24:04

123 << >> A 📷

Tumšupes cits nosaukums - Melnupe.

297.

Ummis

2002-08-16 57:10:04, 24:20:06

123 << >> A 📷

Ummis atrodas Rīgas rajonā, platība 25,4 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Rīga, 1984.)

298.

Uriekste pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2007-04-06 57:14:15, 26:20:42

123 << >> A 📷

Uriekste - Gaujas labā krasta pieteka, garums 23 km. Uriekste šķērso Smiltenes-Gulbenes ceļu nepilnu kilometru pirms ietekas Gaujā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

299.

Usmas ezers pie Usmas

2000-09-17 57:12:18, 22:09:05

123 << >> A 📷

Usmas ezers atrodas uz Talsu, Ventspils un Kuldīgas rajona robežas, tā platība 3892 ha. Ezerā 7 salas. Moricsalas dabas rezervātā ietilpst salas - Moricsala un Lielalksnīte, ezera R daļa - Luziķērte.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

300.

Vaidava pie Grūbes dzirnavām

2001-06-16 57:31:37, 26:46:37

123 << >> A 📷

Vaidava ir Mustjegi kreisā krasta pieteka (Alūksnes rajonā, Igaunijā). Tās garums - 71 km, Latvijas teritorijā - 58 km. Uz Vaidavas pie Grūbes darbojas 1999. g. atjaunotā caurplūdes HES.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

301.

Vaidava pie Ziemeru - Alūksnes ceļa

2002-09-13 57:30:10, 27:04:19

123 << >> A 📷

Kā līkloču lenta Vaidava vijas cauri visai Ziemeru teritorijai.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

302.

Vaidavas ezers pie Strīķupes iztekas

2007-10-27 57:26:02, 25:16:48

123 << >> A 📷

Vaidavas ezers atrodas Valmieras rajonā, tā platība - 87,2 ha, maksimālais dziļums 9 m. Ezers ietilpst Gaujas Nacionālā parka teritorijā..
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

303.

Vaive pie Cēsu - Raunas ceļa

2001-04-13 57:19:47, 25:24:19

123 << >> A 📷

Vaive ir Raunas kreisā krasta pieteka (Cēsu rajons), 18 km gara, izveidojusies satekot Pelnupei un Rīdzenei. Tā tek dziļā senlejā, kuras krastos gleznaini smilšakmens iežu atsegumi un daudz gravu.
(LME, "Zinātne", 1970)

304.

Varkaļu kanāls

2008-09-05 56:57:28, 23:50:03

123 << >> A 📷

Varkaļu kanāls savieno Lielupi ar Babītes ezeru, tā garums 1 km, platums 120 m, dziļums 5 m. Kanāls izrakts 1988. gadā, tādā veidā padarot Babītes ezeru caurtekošu un atjaunojot tā ūdens sastāvu.
(www.ezeri.lv)

305.

Vaskara ezers

2005-08-19 57:09:32, 23:02:21

123 << >> A 📷

Vaskara ezers (Vaskaris) atrodas Tukuma rajonā. Platība 22,1 ha, vidējais dziļums 1 m, krasti pārsvarā zemi un lēzeni.
(www.ezeri.lv)

306.

Vecpalsa pie Vidzemes šosejas

2003-09-06 57:27:20, 26:14:54

123 << >> A 📷

Vecpalsa - Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā Alūksnes rajonā. 21 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

307.

Vecumnieki, dīķis pie baznīcas

2000-07-15 56:36:14, 24:31:32

123 << >> A 📷

Vecumniekiem ir sena pagātne. Čigānu kalnā pie Taļķes upītes atradies nocietināts senču pilskalns. Zvirgzdes krastā pie "Pelšiem" un "Asariem" ar grāvi atdalīta vieta - "Dzelzsnams", kur 17. gs. hercoga Jēkaba laikā ražoja dzelzi.
(Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)

308.

Velnezers Rīgā

2001-10-06 56:58:35, 24:14:51

123 << >> A 📷

Velnezers atrodas Juglas dzīvojamajā masīvā, tā platība - 3,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1986)

309.

Venta pie Nīgrandes

2002-08-25 56:29:13, 22:06:08

123 << >> A 📷

   Venta - Kurzemes lielākā upe. Sākas Žemaitijas augstienē Lietuvā, ietek Baltijas jūrā pie Ventspils. 346 km gara, no tiem 178 km Latvijā.
   Nīgrandes apkārtnē Ventas senlejai 6 terases. Ventas platums vidēji 50 m, dziļums - 1,5 m.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

310.

Venta pie Skrundas

2000-05-13 56:40:19, 22:01:34

123 << >> A 📷

Skrunda atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Ventas kreisajā krastā.
Venta - upe Latvijas R daļā (Saldus, Kuldīgas un Ventspils raj.), sākas Lietuvā.

311.

Venta pie Vendzavām

2002-07-10 57:10:44, 21:40:32

123 << >> A 📷

Venta - Kurzemes lielākā upe. Sākas Žemaitijas augstienē Lietuvā, ietek Baltijas jūrā pie Ventspils. 346 km gara, no tiem 178 km Latvijā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

312.

Venta pie Zlēkām

2000-09-17 57:06:31, 21:47:33

123 << >> A 📷

Venta - upe Latvijas R daļā (Saldus, Kuldīgas un Ventspils raj.). Sākas Lietuvā, Žemaitijas augstienes ZA nogāzē, no Veņu ezera. Pie Ventspils ietek Baltijas jūrā. Garums 346 km (Latvijā 178 km), bas. platība 11800 kv.km (Latvijā 7900 kv.km), kritums 156,6 m. Liel. pietekas Lietuvā - Ringuva (37 km), Dabiķine (36 km), Virviča (131 km), Šerkšne (56 km), Varduva (97 km); Latvijā -
Vadakste (uz robežas), Losis, Zaņa, Lētīža, Šķērvelis, Koja, Klūga, Ciecere, Ponakste, Ēnava, Lejējupe, Ēda, Liekne, Abava, Varžupe, Kamārce.

313.

Veseta pie Lejaskroga

2003-04-18 56:43:25, 25:47:05

123 << >> A 📷

Veseta - Aiviekstes labā krasta pieteka. 56 km gara. Iztek no Kālezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

314.

Vējupīte pie Siguldas

2001-03-17 57:10:18, 24:52:40

123 << >> A 📷

   Vējupīte ir Gaujas kreisā krasta pieteka, 14 km gara. Vējupītes kraujā iapmēram 300 m uz austrumiem no Satezeles pilskalna ir 5 m augsta un 6,5 m gara ala - Pētera ala (skat. Pētera ala Siguldā).
   Senatnē šajā alā no sirotājiem esot slēpies kāds zemnieks Pēteris ar ģimeni. Pēc cita nostāsta, alā kāda jauna māte dzemdējusi dēlu Pēteri.
  (A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)

315.

Vidrižu pils dīķis

1999-07-04 57:20:43, 24:39:44

123 << >> A 📷

Dīķis pie Vidrižu muižas pils Limbažu rajonā.

316.

Viesīte pie Valles - Neretas ceļa

2002-10-19 56:25:38, 24:55:25

123 << >> A 📷

Viesīte - Mēmeles labā krasta pieteka, 59 km gara. Iztek no Viesītes ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

317.

Vietalvas dīķis

2002-06-22 56:44:13, 25:46:03

123 << >> A 📷

19. gs. beigās Vietalva kļuva par Piebalgai līdzīgu kultūrvēsturisku centru Vidzemē. 1680. gadā te nodibināja vienu no pirmajām draudzes skolām, 1871. gadā - labdarības biedrību, 1885. gadā uzcēla pirmo tautas namu Latvijas laukos.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

318.

Vija pie Vijciema

2002-06-01 57:35:05, 25:57:16

123 << >> A 📷

Apmēram 5 km lejpus Vijciema tilta izveidojies neliels smilšakmens atsegums - Kankarīšu iezis. Domājams, apdzīvotās vietas nosaukums radies no tās teritorijai cauri tekošās Vijas upes vārda.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

319.

Vija pie ietekas Gaujā

2004-10-09 57:36:33, 25:55:50

123 << >> A 📷

Visā savā tecējumā Gaujas kreisā pieteka Vija nepārtraukti vijas un līkumo. Iespējams, ka Vijciema nosaukums cēlies no Vijas upes, kura izlīkumo cauri visai Vijciema teritorijai.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

320.

Vijas ieteka Gaujā

2004-10-09 57:36:33, 25:55:50

123 << >> A 📷

Vija, augštecē tiek saukta arī par Vijiņu, ir Gaujas kreisā pieteka, 62 km gara. Vija ietek Gaujā 3 km lejpus Vijciema.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

321.

Vilce pie Vilces dzirnavām

2001-06-30 56:24:39, 23:32:54

123 << >> A 📷

Vilce ir Svētes labā krasta pieteka, 48 km gara. Tā sākas Lietuvā (Vilkija).
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

322.

Viļakas ezers

2001-06-16 57:10:55, 27:40:46

123 << >> A 📷

Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, 87,7 m virs jūras līmeņa . Platība 137,6 ha, garums - 1,9 km, platums - 1 km, lielākais dziļums - 5 m.
(LME, Rīga, 1970.)

323.

Viricas upes dīķis Žīguros

2002-09-14 57:15:58, 27:39:52

123 << >> A 📷

Virica - Vjadas kreisā pieteka, savukārt Vjada ir Veļikajas pieteka. Žīguru pagasta teritorijas lielāko daļu klāj meži.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

324.

Vitrupe pie Rīgas - Ainažu ceļa

2001-08-02 57:38:11, 24:22:30

123 << >> A 📷

Vidzemes jūrmalas posms Kuiviži-Ainaži atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā "Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts", kā arī ir Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgā vieta Latvijā "Piekraste no Salacgrīvas līdz Vitrupei".
(http://putni.nerealitate.lv)

325.

Vitrupe pie Tūjas - Limbažu ceļa

2002-03-16 57:31:30, 24:34:34

123 << >> A 📷

   Vitrupe iztek no Riebezera un ietek Rīgas jūras līcī, garums 33 km.
   Pie Vitrupes grīvas mežos starp jūru un autoceļu sastopams retais mūžzaļais koks - parastā īve.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

326.

Zaņas upes dīķis Pampāļos

2002-08-25 56:32:26, 22:12:52

123 << >> A 📷

Zaņas ūdenskrātuve atrodas uz Zaņas upes. Platība 20,4 ha. Pampāļos pie Zaņas darbojas mazā spēkstacija.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

327.

Zebras ezers

2001-05-01 56:38:07, 23:00:18

123 << >> A 📷

   Zebrus ezers atrodas Dobeles rajonā, tā platība 443 ha. Ezera garums - 3,6 km, platums - 1,5 km, lielākais dziļums - 2 m. Ezera apkārtne ļoti gleznaina. Tā krastā paceļas 30 m augstais Ezerlūku pilskalns. Kad zems ūdenslīmenis, parādās akmeņaina saliņa.
   Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Zemgalē atradās pie Zebrus ezera - "Lejascīskās". Te atrastas senlietas - māla trauku lauskas, akmens cirvji, kas liecina par jaunākā akmens laikmeta jeb neolīta (no IV līdz II gadu tūkstoša sākumam pirms m.ē.) apmetnēm.
  (Apceļosim Zemgali, Rīga, 1958.)

328.

Zilupe pie Zilupes pilsētas

2000-07-22 56:23:18, 28:07:20

123 << >> A 📷

Zilupe, Siņaja - Veļikajas kreisā pieteka. Sākas Baltkrievijā, pa Latvijas teritoriju tek 73 km garumā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

329.

Zvanezers pie Meņģeles

2003-05-10 56:48:15, 25:25:18

123 << >> A 📷

Zvanezers (Zibiņa dzirnavezers) ir lielākā ūdenstilpne Meņģeles pagastā. Tā platība 3,1 ha. Ezers ierīkots Kangarupītē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

330.

Zvārtavas ezers

2006-09-16 57:32:04, 26:21:46

123 << >> A 📷

Zvārtavas ezers atrodas Alūksnes rajonā, tā platība 33.9 ha, vidējais dziļums 2 m. No ezera uz Gauju iztek Zvārtavas upīte (Aima).
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

180. Maizīte pie Skrīveriem 2000-05-28

181. Malta pie Viļāniem 2000-07-22

182. Maltas upe pie Maltas 2000-10-14

183. Mazais Baltezers pie Alderiem 2000-07-02

184. Mazais Ludzas ezers Ludzā 2000-07-22

185. Mazā Jugla augšpus Sauriešiem 2001-09-29

186. Mazā Jugla pie Kranciema 1999-05-30

187. Mazā Jugla pie Rīgas apvedceļa 1999-04-17

188. Mazā Jugla pie Suntažiem 2000-02-12

189. Mazās un Lielās Juglas sateka 2003-08-21