Upes un ezeri A-L

Upes un ezeri A-L

2008-12-15

Abava pie Kandavas

1999-06-06 57:02:01, 22:47:05

123 << >> A 📷

   Abava - Ventas labā pieteka, 129 km gara.
   Krāšņo ainavu un īpatnējās floras dēļ Abavas senlejai posmā no Kandavas līdz Rendai (t.s. Kurzemes Šveicei), iekļaujot arī kreiso pieteku Amulas, Imulas un Īvandes lejteci, noteikts aizsargājamā dabas objekta statuss.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

Abava pie Mazrendas

2002-06-23 57:04:11, 22:14:21

123 << >> A 📷

Senleja no Kandavas līdz Rendas tiltam ir dabas aizsardzības objekts. Lejpus Sabilei atrodas apmēram 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums - Abavas rumba.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

Abava pie Sabiles

2000-10-28 57:02:39, 22:34:19

123 << >> A 📷

Abava iztek no Lestenes (cits nosaukums - Pālandes) ezera un ietek Ventā. Augšgalā tā iztaisnota, tek Z virzienā, pie Kandavas pagriežas uz R un līdz ietekai daudz līkumo.
Abavas senlejas dziļākajā un skaistākajā posmā atrodas neliela Kurzemes mazpilsēta - Sabile.

Abava pie Veģiem

2001-07-21 57:04:34, 22:28:16

123 << >> A 📷

Abavas posms no Kandavas līdz ietekai Ventā ietilpst kompleksajā dabas liegumā. Liegums dibināts 1957. g., paplašināts 1977. g. Platība 6697 ha. Lieguma teritorijā liela dabas daudzveidība, krāšņas ainavas, vairāk nekā 50 aizsargājamo augu sugas (piemēram, zalktene, daudzgadīgā mēnesene, krūma čuža, smaržīgā naktsvijole u.c.).
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

Adamovas ezers

2004-08-05 56:33:47, 27:22:22

123 << >> A 📷

Adamovas (Odumovas) ezers atrodas Rēzeknes rajona vidusdaļā, Vērēmu pagastā. Platība ap 187 ha, vidējais dziļums ap 3 m. Ezera rietumu daļā 5 mežainas saliņas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

Aģe pie Zvejniekciema

2000-10-21 57:19:08, 24:25:08

123 << >> A 📷

Skats uz Aģi no Rīgas - Tallinas šosejas tilta R virzienā.
Aģe - Vidzemes piekrastes upe Rīgas rajonā. Garums 39 km, baseina platība 212 kv.km. Iztek no Aģes ezera, uzņem arī Aijažu ezera ūdeņus. Kritums 51,4 m. Baseinā daudz purvu, lielākais no tiem Druļļu-Melnezera. Lielākās pietekas Tora (17 km) un Mazupīte. Pie Aģes ietekas Rīgas jūras līcī izbūvēti moli un Skultes zvejas osta.

Aiviekste pie Jaunpededzes ietekas

2002-03-29 56:56:11, 26:48:59

123 << >> A 📷

Līdz Lubāna iedambēšanai (1984. g.) Aiviekstes augštecē novēroja hidroloģiski retu parādību - tās pieteku Ičas, Balupes ūdeņi un daļa Pededzes ūdeņu palu kāpjošā fāzē tecēja nevis pa Aivieksti uz leju, bet atpakaļ uz Lubānu. Kad ezers bija piepildīts, sākās Lubāna klānu applūšana. Ūdeņiem bagātos pavasaros ezers un applūdušie klāni veidoja kopīgu ūdenstilpni 600 kv. km platībā, t.i., vismaz 6 reizes lielāku par Lubānu tā dabiskajos krastos.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

Aiviekste pie Lubānas

2000-07-27 56:54:14, 26:42:56

123 << >> A 📷

Skats uz Aivieksti no tilta Lubānā.
Aiviekste - pēc baseina platības lielākā Daugavas pieteka. Garums 114 km, baseina platība 9160 kv.km, kopējais kritums 26,9 m. Iztek no Lubāna ezera, savāc galvenokārt Austrumlatvijas zemienes ūdeņus. Augšgalā Aiviekste no Lubāna ezera Z gala met plašu pusloku, pagriežoties DR virzienā. Šajā posmā ir vismazākais kritums, turklāt te Aiviekste uzņem lielākās pietekas Pededzi, Balupi un Iču. Aiviekste iztaisnota un padziļināta 83 km garumā.

Aiviekste pie Ļaudonas

2002-03-29 56:42:33, 26:11:47

123 << >> A 📷

Aiviekstes gultnē pamatieži (dolomīti) atsedzas pie Akmeņtača, Saikavas, Ļaudonas, Aiviekstes ciema; tie vienmēr traucējuši gultnes veidošanos. Nelielais gultnes šķērsgriezums un ļoti niecīgais garenslīpums (īpaši augštecē) pavasara palu periodā, kad upju ūdens pieplūde 2-4 reizes pārsniedz noteci, rada lielus applūdumus.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

10.

Aiviekste pie Rīgas - Daugavpils ceļa

2001-08-09 56:36:27, 25:47:09

123 << >> A 📷

   Aiviekste - lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā. Aiviekste ietek Daugavā pie Pļaviņām.
   Pašā upes lejtecē ūdenslīmeni ietekmē Pļaviņu HES ūdens krātuves līmeņa svārstības. Aiviekstes lejtecē gada vidējais caurplūdums ir 45 kub.m/s, bet palu periodā maksimālais caurplūdums ir 10 reižu lielāks.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

11.

Aiviekste pie Vesetas tilta

2003-06-28 56:37:07, 25:51:10

123 << >> A 📷

Lejasgalā Aiviekste tek pa viegli viļņotu apvidu. Te upē ir vairākas salas, sēkļi un aptuveni 15 akmeņainas krāces. Uz šo salu grupas ir uzcelta Aiviekstes HES - viena no lielākajām mazo upju spēkstacijām Latvijā.

12.

Aiviekste pie iztekas no Lubānas ezera

2002-05-04 56:49:00, 26:54:31

123 << >> A 📷

   Aiviekstes krastos pārsvarā pļavas, krūmāji. Krasti dziļi, slīpi, aizauguši un slideni, ļoti maz peldvietu.
   Aiviekstē daudz zivju: ālanti, plauži, līdakas, raudas, asari, ruduļi, sami, vēdzeles, arī karpas un akmeņgrauži, retāk zandarti.
  (www.copeslapa.lv/udns/aiviekst.htm)

13.

Alauksta ezers pie Cēsu - Madonas ceļa

2003-06-28 57:05:24, 25:44:48

123 << >> A 📷

Alauksta ezers atrodas Vecpiebalgas pagastā. Tas aizņem pagasta ziemeļrietumu daļu. Ezera platība 777 ha, dziļums ap 7 m. Ezerā ir Vidsniedres un Lielā sala.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

14.

Alekša upīte Kuldīgā

1999-07-24 56:58:06, 21:58:19

123 << >> A 📷

Cieši gar tās krastos uzbūvētajiem namiem cauri Kuldīgai tek Alekšupīte, Ventas kreisā pieteka, 8 km gara.

15.

Alekša upīte Kuldīgā

2000-07-08 56:58:15, 21:58:08

123 << >> A 📷

Savdabīgā Kuldīgas vecpilsētas daļa ap Alekšupīti atgādina Venēcijas kanālus.

16.

Alūksnes ezers

1999-06-20 57:25:28, 27:04:16

123 << >> A 📷

Pilsēta Alūksne atrodas pie Alūksnes ezera.
Alūksnes ezers ir viens no Latvijas ezeriem, kas atrodas visaugstāk - 183,7 m vjl. Tā platība 15,4 kvm (kopā ar salām - 15,6 kvm), garums gandrīz 6 km, lielākais platums 4,3 km, vidējais dziļums 7 m (lielākais 15,2 m). Ezeram notece pa Alūksnes upi uz Pededzi.

17.

Alūksnes ezers ar Cepurītes salu

2001-08-04 57:25:33, 27:04:48

123 << >> A 📷

Alūksnes ezerā 4 salas - Pilssala (lielākā), Garā sala, Cepurīte un Mazā sala.

18.

Amata pie Vidzemes šosejas

2001-05-26 57:13:14, 25:14:08

123 << >> A 📷

Amata - Gaujas kreisā krasta pieteka, garums 67 km, kopējais kritums 193 m. Amata sākas Vidzemes Centrālajā augstienē, tā ir viena no straujākajām un krāčainākajām Gaujas pietekām.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

19.

Amata pie Zvārtas ieža

1998-05-31 57:14:43, 25:08:34

123 << >> A 📷

No Zvārtas ieža līdz Amatas ietekai Gaujā ir ainaviski skaistākās vietas.

20.

Amata pie Zvārtas ieža rudenī

2002-10-12 57:14:42, 25:08:38

123 << >> A 📷

Zvārtas iezis kopš 1974. gada ir aizsargājams dabas objekts, tā augstums - 44 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

21.

Amatas ieteka Gaujā

2002-10-12 57:16:33, 25:07:47

123 << >> A 📷

Lejasdaļā Amata tek pa dziļu senleju, smilšakmens un dolomīta krastos. Pavasaros Amatu iecienījuši ūdenstūristi, vasarā laivu braucieniem tā nav izmantojama zemā ūdenslīmeņa dēļ.

22.

Amula pie Tukuma - Vānes ceļa

2002-11-24 56:56:14, 22:40:19

123 << >> A 📷

Amula - Abavas kreisā pieteka, 55 km gara, sākas Austrumkurzemes augstienē.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

23.

Amula pie Vānes - Plostu ceļa

2002-11-24 57:00:49, 22:38:46

123 << >> A 📷

Upe visā garumā līkumo pa dziļu ieleju, krastos avotainas sāngravas. 76 metrus lielais kritums sadalīts nevienmērīgi, no 0,5 m/km līdz 5-6 m/km.

24.

Arona pie Pļaviņu - Lubānas ceļa

2002-03-29 56:41:01, 26:00:28

123 << >> A 📷

Arona - Aiviekstes labā krasta pieteka. Iztek no Skujiešu ezera, 44 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

25.

Asaru ezers Garkalnes novadā

2008-08-24 57:00:21, 24:24:37

123 << >> A 📷

   Šis ezers atrodas Rīgas rajonā, Garkalnes administratīvajā teritorijā. Platība 7.5 ha, maksimālais dziļums 3.7 metri. Krasti purvaini, ar grīsli apauguši.
   Latvijā ir vairāki ezeri ar šādu nosaukumu.
  (www.ezeri.lv)

26.

Asūnīca pie Asūnes

2002-08-11 56:01:34, 27:37:13

123 << >> A 📷

No Dagdas ezera Ustjes līča iztek garākā pagasta upe Asūnīca, tā tek cauri Lielajam Asūnes ezeram, un līdz ietekai tajā Asūnīcu sauc arī par Dagdu. Baltkrievijā ietek Sarjankā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

27.

Auces upe pie Bēnes

1999-10-16 56:29:02, 23:04:52

123 << >> A 📷

Auce - Bērzes labā krasta pieteka Dobeles rajonā. Garums 86 km, bas. platība 309 kv.km. Iztek no Lielauces ez. 100,8 m vjl. Kritums 92 m; upe straujāka augštecē. Ietek kanālā, kas savieno Bērzi ar Svēti.

28.

Augstrozes Lielezers

2002-06-01 57:31:25, 25:01:26

123 << >> A 📷

Augstrozes Lielezers atrodas Limbažu rajona austrumu daļā, platība 400 ha. Lielezera krastā stāva kalna virsotnē slejas Augstrozes pilsdrupas.
(Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

29.

Āsteres ezers pie Āsteres obeliska

2003-05-01 57:37:03, 24:41:20

123 << >> A 📷

Āsteres ezers atrodas Viļķenes pagastā. Platība 84,9 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

30.

Babītes ezers pie Spuņciema

2001-05-13 56:55:29, 23:43:02

123 << >> A 📷

Babītes ezers atrodas Rīgas rajona rietumu daļā Babītes pagastā. Platība 2359 ha, garums 13 km, platums 2,5 km, lielākais dziļums 2 m. Gāte, Spuņņupe un Varkaļu atteka Babītes ezeru saista ar Lielupi. Austrumu galā ezerā ietek Neriņa. Ezers ir aizsargājamais dabas objekts - ornitoloģiskais liegums.
(A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē, Rīga, 1988.)

31.

Bakānu ezers

2003-04-18 57:01:59, 26:27:44

123 << >> A 📷

Bakānu ezers (Bakans) atrodas Madonas rajona ziemeļu daļā, Dzelzavas pagastā. Platība 7,6 ha. Cauri Bakanam tek Dokupīte.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

32.

Baltezera kanāls

2000-12-17 57:02:26, 24:19:02

123 << >> A 📷

   Lielā Baltezera platība 5,85 kv.km, 3,9 km garš, liel. dziļums 5,9 m. Bas. platība 29 kv.km.
   Mazais Baltezers atdalīts no Lielā Baltezera ar 200-300 m platu zemes šaurumu. Mazā Baltezera platība 1,99 kv.km, liel. dziļums 10 m. Bas. platība 15 kv.km.
   Baltezera (Gaujas -Daugavas) kanāls abus ezerus saista savā starpā, kā arī Mazo B. ar Gauju, bet Lielo B. ar Juglu.

33.

Bābelītes ezers Rīgā

2001-10-06 56:59:26, 24:13:08

123 << >> A 📷

Bābelītes ezers ir skaista un iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta. Tā platība 7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

34.

Bānūžu ezers

2001-06-02 57:09:03, 25:35:02

123 << >> A 📷

Bānūžu ezers atrodas Cēsu rajona vidusdaļā, Taurenes pagastā. Platība 42,9 ha. Tam cauri tek Melnupe.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

35.

Bārtas upe pie Bārtas

2002-08-03 56:19:60, 21:18:33

123 << >> A 📷

Bārta sākas Žemaitijas augstienē Lietuvā, ietek Liepājas ezerā. 98 km gara, t.sk. Latvijā 43 km.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

36.

Bārtas upe pie Nīcas

2000-07-08 56:21:14, 21:03:47

123 << >> A 📷

Ar sazarotu deltu Bārta (lietuviski Bārtuva) ietek Liepājas ezerā. Pie Nīcas ieteka iztaisnota un ieskauta dambjos. Straujas ir Bārtas labā krasta pietekas, kas tek no Rietumkurzemes augstienes (Apše, Vārtāja). Liel. pietekas kreisajā pusē - Tosele un Jēčupe.

37.

Beberbeķu ezers

2001-05-13 56:55:50, 23:55:21

123 << >> A 📷

Beberbeķu ezers atrodas Rīgas rajona Babītes pagastā. Platība 10 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

38.

Bērzaunes upe pie Bērzaunes

2003-04-18 56:48:10, 26:01:44

123 << >> A 📷

Bērzaune - Aronas labā krasta pieteka. 29 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

39.

Bērze pie Anneniekiem

2001-10-27 56:41:10, 23:06:47

123 << >> A 📷

Bērze - Svētes kreisā krasta pieteka, garums 109 km, kritums 108 m (1m/km). Zemgales līdzenumam raksturīga upe. Iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē. Augštecē upe līkumo pa viegli paugurainu apvidu, tur tai ir stāvi, apauguši krasti. Lejtecē upē tiek ievadīti lielu meliorācijas sistēmu ūdeņi.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

40.

Bolupes ieteka Balvu ezerā

1999-09-13 57:08:03, 27:15:40

123 << >> A 📷

Balupe, Balvupe, Bolupe - Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu rajonā. Garums 81 km, bas. platība 895 kv.km. Kopējais kritums 17 m. Tek caur Pokuļevas , Pērkonu un Balvu ezeriem. Liel. pietekas Kurna (26 km), Teterupe (23 km) un Vārniene (50 km).

41.

Brasla lejpus Braslas HES

2001-10-14 57:17:15, 24:56:01

123 << >> A 📷

Braslas krastos uz klintīm aug Latvijā reti sastopamā meldru kosa un pūslīšpaparde - indīgs augs, kura lapām ir rūgto mandeļu smarža. Upē dzīvo bebri.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

42.

Brasla netālu no ietekas Gaujā

2001-10-20 57:14:46, 24:55:49

123 << >> A 📷

Braslas kreisais krasts no Gaujas līdz autoceļa tiltam ietilpst GNP ainaviskajā liegumā (lieguma un zivjaudzētavas apmeklēšana jāsaskaņo ar GNP administrāciju).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

43.

Brasla pie Braslas HES

2001-10-14 57:17:15, 24:56:01

123 << >> A 📷

Pie zivjaudzētavas ūdens sakrājas iegarenajā Braslas ūdenskrātuvē (20,2 ha; 7 km pirms grīvas). Zivjaudzētavas teritorijā atrodas Braslas HES (1927. g.). Kādreiz ūdeni tam pievadīja pa priežu koka caurulēm.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

44.

Brasla pie Vējiņiem

2002-10-12 57:20:32, 24:54:28

123 << >> A 📷

Cauri Straupes pagastam līkumo Gaujas labā pieteka Brasla (garums 70 km), no Straupes tā tek pa vienu no skaistākajām Latvijas mazo upju senlejām.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

45.

Braslas ieteka Gaujā

2001-10-20 57:14:46, 24:55:49

123 << >> A 📷

Lejtecē Brasla izlauzusi dziļu gultni.
Dabas pētnieks G. Eniņš raksta, ka līvu valodā Braslas upe esot saukta par Raupu.

46.

Briede pie Briedes kroga

2002-07-27 57:40:43, 25:13:54

123 << >> A 📷

Briede tek pa Valmieras un Cēsu rajonu, ietek Burtnieku ezera dienvidu galā. 42 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

47.

Briede pie Zēmelēm

2004-07-24 57:37:59, 25:11:31

123 << >> A 📷

Briede ir aukstākā Vidzemes upe.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

48.

Buļļupe pie Bolderājas

2002-11-18 57:02:21, 24:02:22

123 << >> A 📷

Buļļupe - Lielupes lejteces labais atzarojums, ietek Daugavā Rīgas teritorijā. 10 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

49.

Burtnieku ezers pie Burtniekiem

2000-04-29 57:41:41, 25:16:30

123 << >> A 📷

Burtnieku ezers - Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlumā 39,5 m vjl., Valmieras rajonā. Platība 38,36 kv.km, garums 13,3 km, liel. platums 5,5 km, liel. dziļums 3,3 m. Ezera līmeņa svārstību amplitūda sasniedz 3,8 m. Ezerā ietek Rūja, Seda, Staizupe, Eiķinupe, Briede. No ezera iztek Salaca. Ezerā divas salas - Enksāre un Cepurīte.

50.

Cieceres ezers pie Brocēniem

2000-05-13 56:40:60, 22:34:00

123 << >> A 📷

Cieceres ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē 101,3 m vjl., A no Saldus. Platība 2,84 kv.km, garums 9,5 km, liel. platums 0,4 km, liel. dziļums 50 m. Baseins 121 kv.km, pietekas nelielas. Iztek Cieceres upe.

51.

Dambjapurva ezers Rīgā

2001-10-06 56:58:36, 24:14:27

123 << >> A 📷

Dambjapurva ezers atrodas Biķernieku mežā, platība 1,7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

52.

Dauda Siguldas apkārtnē

2001-03-24 57:10:18, 24:54:00

123 << >> A 📷

Dauda - Gaujas kreisā krasta pieteka. Tek pa Nurmižu gravu (kanjonveidīga grava, dziļums līdz 40 m) GNP teritorijā. Dauda un tās labā pieteka Jodupīte ir aizsargājami ģeomorfoloģiski objekti.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

53.

Daugava Naujenes apkārtnē

2000-07-21 55:54:45, 26:48:55

123 << >> A 📷

   Daugavas ieleja posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei veido dabas parku "Daugavas loki". Parks dibināts 1990. g., lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ainavu, tās vērtīgos dabas resursus, augu un dzīvnieku daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.).
    "Aiz ko tek Daugaviņa
     Līkumiņu līkumiem:
     Laimes māte pavēlēja
     Dieviņam salocīt."
  (T.dz.)

54.

Daugava augšpus Jēkabpils

2001-08-11 56:28:17, 25:56:39

123 << >> A 📷

Daugavas ielejas sistēma aptver visu Daugavas baseinu (Latgales, Augšzemes, Vidzemes augstieni, Austrumlatvijas un Viduslatvijas zemieni) un daļēji arī tam blakus esošo teritoriju (kopā ap 30 % Latvijas teritorijas).
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

55.

Daugava lejpus Ķeguma

2000-05-20 56:45:16, 24:41:33

123 << >> A 📷

Ķeguma HES (1936.-1940. g., rekonstruēta 1975.-1979. g.) ir pirmā lielākā spēkstacija Latvijā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

56.

Daugava pie Aizkraukles pilsdrupām

2000-04-21 56:36:47, 25:09:06

123 << >> A 📷

Daugava - lielākā Latvijas upe. Garums 1020 km (no tiem Latvijā 367 km). Bas. platība 87900 kv.km, Latvijā 24700 kv.km. Kopējais kritums 221 m (Latvijā 99 m). Tecējumu pa Latvijas teritoriju sāk no Piedrujas.

57.

Daugava pie Daugavpils

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta un atrodas abos Daugavas krastos.

58.

Daugava pie Dārziņiem

2002-07-26 56:51:58, 24:15:12

123 << >> A 📷

Daugava sākas Krievijā Valdaja augstienē (Zapadnaja Dvina), tecējumu pa Latvijas teritoriju sāk no Piedrujas. Lejtecē majestātiska un cēla tā veļ savus viļņus cauri Rīgai uz jūru.

59.

Daugava pie Doles

2000-08-28 56:51:20, 24:16:05

123 << >> A 📷

Doles sala - apdzīvota sala Daugavas lejtecē, Rīgas raj. Katlakalna ciemā. Sala ir 9 km gara un 2-2,5 km plata. Ap 13. gs. salu apdzīvoja lībieši. Domājams, ka salinieki ieņēmuši vadošu vietu apkārtējo cilšu dzīvē, jo Latviešu Indriķa hronikā sala nosaukta par "Insula regis" - "Ķēniņu salu". Gar labo pusi to apņem Daugavas galvenā gultne, kurā atrodas Mārtiņa, Andreja, Zirņu salas un vairākas krāces, gar kreiso pusi tek Sausā Daugava. Pār to ir pārceltuve (pie Ķekavas). Salu šķeļ vairākas Daugavas attekas, lielākā - Lebjava.

60.

Daugava pie Ģipšustūra

2002-07-26 56:52:53, 24:12:05

123 << >> A 📷

Pie Ģipšustūra Daugava savienojas ar Sauso Daugavu. Sausā Daugava (8,5 km gara) - Doles salas atdalīts Daugavas zars pie tās kreisā krasta. Pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgalā no Daugavas to atdala Rīgas HES dambis.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

61.

Daugava pie Ikšķiles

1999-10-14 56:49:09, 24:30:04

123 << >> A 📷

Ikšķile atrodas Viduslatvijas nolaidenuma malā un Lejasdaugavas senlejā (pie Daugavas).

62.

Daugava pie Jaunjelgavas

1999-10-30 56:36:60, 25:05:02

123 << >> A 📷

Jaunjelgava atrodas Daugavas kreisajā krastā. 13. gs. Jaunjelgavas vietā atradās sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Tās vietā sāka veidoties apdzīvota vieta.

63.

Daugava pie Jersikas pilskalna

2002-06-29 56:16:30, 26:12:00

123 << >> A 📷

   Jersikas pilskalns atrodas 16 m augstā Daugavas kraujā starp 2 gravām. 1939. gadā pilskalnā, kā arī apmetnē tika izdarīti arheoloģiskie pētījumi F. Baloža vadībā. Atradumi (bronzas šķēpi, akmens cirvji, krama bultas u.c.) liecina, ka pilskalns apdzīvots jau pirmā gadu tūkstotī pirms Kristus. Pilskalna plakums apjozts ar valni, uz kura senatnē bijuši koka nocietinājumi.
   Pretējā Daugavas krastā atrodas Dignājas pilskalns.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

64.

Daugava pie Kokneses

2002-09-21 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A 📷

Daugavas augstos, krāšņos krastus pie Kokneses applūdinājusi ūdenskrātuve. Zem ūdens palikuši Krievkalna kapi, pareizticīgo baznīca, Kokneses skolas ēka (bij. Maskavas krogs) u.c. ēkas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

65.

Daugava pie Krasta ielas Rīgā

1998-11-07 56:55:46, 24:09:00

123 << >> A 📷

   Skats uz Daugavu no Krasta ielas Rīgā. Redzams upes līcis, aiz kura ir vairākas pussalas un salas, tai skaitā Zaķusala.
   Zaķusalā 1979.-1986. g. uzcelts 368 m augsts Televīzijas tornis. No 97 m augstumā iekārtotā skatu laukuma iespējams apskatīt Rīgu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

66.

Daugava pie Kraujas

2000-07-21 55:54:31, 26:39:15

123 << >> A 📷

Daugava Latvijai un latviešiem ir ne tikai liela un skaista upe, bet arī simbols. To apdzied dziesmās, sauc par tautas likteņupi. Ar cīņu pret Daugavas HES būvniecību, kuru izveidojot tiktu applūdināta Daugavas ieleja starp Daugavpili un Krāslavu, sākās tautas atmoda, kas atnesa Latvijai neatkarību.

67.

Daugava pie Krāslavas

1999-08-17 55:53:29, 27:08:14

123 << >> A 📷

Daugavas ieleja posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei veido 8 lielus līkumus (iegrauztie meandri). Katra šā upes loka garums sasniedz 4-6 km, bet attālums gaisa līnijā ir tikai 2-3 km.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994).

68.

Daugava pie Ķengaraga

2005-09-25 56:53:35, 24:11:38

123 << >> A 📷

Ķengarags - Rīgas pilsētas daļa Latgales priekšpilsētā. Kā apdzīvota vieta Ķengarags ("Kengeragge" ) minēts 16. gadsimta otrajā pusē. Nosaukums cēlies no kāda turienes zemnieka vārda, saukta par Ķengu. Viņš dzīvoja vietā, kur Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzas radze (dolomīts).
(lv.wikipedia.org)

69.

Daugava pie Līvāniem

1999-08-18 56:21:14, 26:10:36

123 << >> A 📷

Daugavā dzīvo asari, ālanti, karūsas, karpas, līdakas, plauži, raudas, sapali, salates, sīgas, sami, vēdzeles, zandarti, zuši. Daudzi makšķernieku stāsti dzirdēti par Daugavas lielajiem samiem.

70.

Daugava pie Nīcgales

2000-07-21 56:08:20, 26:20:24

123 << >> A 📷

   Daugava - lielākā Latvijas upe. Garums 1020 km (no tiem Latvijā 367 km). Bas. platība 87900 kv.km(Latvijā 24700 kv.km). Kopējais kritums 221 m (Latvijā 99 m). Tecējumu pa Latvijas teritoriju sāk no Piedrujas.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)
   Dažos avotos Daugavas garums uzrādīts 1005 km.

71.

Daugava pie Ogres

2000-05-20 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

Latviešu nosaukums "Daugava" un lietuviešu "Dauguva" ir cēlies no seniem austrumbaltu vārdiem "daudz" un "ūdens". Lietuviešu valodā "daug" nozīmē "daudz".

72.

Daugava pie Piedrujas

2002-08-11 55:47:42, 27:26:36

123 << >> A 📷

Senatnē pa Daugavu gāja ūdensceļš no varjagiem uz grieķiem. Pa to varēja nokļūt no Baltijas jūras uz Melno jūru. 7.-11. gs. to izmantoja vikingi.

73.

Daugava pie Pļaviņām

2006-04-14 56:36:54, 25:43:45

123 << >> A 📷

Pavasaros pie Pļaviņām bieži veidojas ledus sastrēgumi. Kopā 1966,gada ūdens līmeni regulē Pļaviņu HES dambji un hidrotehniskās būves.

74.

Daugava pie Vecdoles pilsdrupām

2005-07-14 56:51:46, 24:15:09

123 << >> A 📷

Vecdoles pils celta pirms 1226. gada. Saglabājušās tikai pils drupas, kuras arī ūdenslīmeņa pacelšanās dēļ lēni iet bojā, bet Daugava joprojām plūst dižena un plaša.

75.

Daugava pie dzelzceļa tilta Rīgā

2002-11-12 56:56:26, 24:06:01

123 << >> A 📷

   Pirmo Dzelzceļa tiltu pār Daugavu uzbūvēja no 1871. gada maija līdz 1872. gada oktobrim. Tilts kalpoja līdz 1917. gadam, kad, krievu armija atkāpjoties, tiltu uzspridzināja. Tiltu vairākkārt mēģināja atjaunot, līdz 1924. gada 2. aprīlī ledus iešanas laikā tika sagrauti tā balsti.
   Jaunais Dzelzceļa tilts tika uzcelts no 1909. līdz 1914. gadam blakus vecajam tiltam. Atšķirībā no vecā tilta, jaunajam režģotais "jumts" nav taisns, bet gan izliekts un sadalīts pa posmiem.
   1917. gada septembrī krievu armijai atkāpjoties tika uzspridzināti 2 tilta laidumi, taču tos salaboja vācu armijas vienības. Bet jau 1919. gadā Sarkanās armijas sapieri tiltu uzspridzināja. Vācu armijas vienības tiltu atjaunoja, taču 1944. gadā atkāpjoties atkal saspridzināja .
   Tūlīt pēc kara sākās tilta atjaunošanas darbi un 1951. gadā tos pilnībā pabeidza.
  (A. Ziedonis. Rīgas tilti un satiksmes pārvadi. Rīga, 1996.)

76.

Daugava, Staburaga vieta

2004-06-05 56:34:45, 25:28:58

123 << >> A 📷

Šajā vietā apmēram 8 m zem ūdens guļ teiksmām apvītais Staburags. Ūdenslīdēji katru gadu šo vietu pārbauda, Staburags tur joprojām guļ.

77.

Dienvidsusēja pie Aknīstes

1999-10-30 56:09:47, 25:44:33

123 << >> A 📷

Dienvidsusēja - Mēmeles labā krasta pieteka (Lielupes bas.). Garums 114 km, bas. 1210 kv.km. Kritums 81 m. Baseinā 19 ezeru, vairāki lieli purvi - Lielais, Čaidānu, Liepnu-Sūnakļu purvs. Pietekas - Radžupe, Arālīte (18 km), Dūņupe, Zalvīte, Dzirnupe, Elsīte, Salate.

78.

Dienvidsusēja pie Gārsenes dzirnavām

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

Dienvidsusēja tek cauri Gārsenes dzirnavezeram. 99 km no ietekas Mēmelē mazā hidroelektrostacija Gārsenes HES.

79.

Dienvidsusēja pie Ērberģes

2002-07-18 56:22:09, 25:01:07

123 << >> A 📷

Dienvidsusēja ir garākā Mēmeles pieteka. Tā piemērota laivu nobraucieniem, izņemot mazūdens vasaras. Krastos skaisti dabas skati.

80.

Dienvidsusējas ieteka Mēmelē

2007-10-14 56:24:10, 24:55:31

123 << >> A 📷

0.3 km no ietekas Mēmelē mazā hidroelektrostacija Grīvnieku HES.

81.

Dienvidsusējas līcis pie Neretas

2002-07-18 56:12:13, 25:18:21

123 << >> A 📷

Nereta ir rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības un jaunības dienu zeme. Dienvidsusējas (Susējas) krastos var izbaudīt to dabas mieru un burvību, ko rakstnieks tēlaini aprakstījis savās grāmatās.

82.

Dubna pie Aglonas - Krāslavas ceļa

1999-08-17 56:01:59, 27:08:50

123 << >> A 📷

Dubna - Daugavas labās puses pieteka. Garums 105 km, bas. 2780 kv.km. Kritums 76 m. Iztek no Cārmaņa ezera, tek caur Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ez. Baseinā 193 ezeri. Pietekas: Feimanka, Jaša, Tartaks, Oša, Kalupe.

83.

Dubna pie Vārkavas

2001-04-08 56:11:52, 26:30:57

123 << >> A 📷

Dubna augštecē ir strauja un tek pa dziļu ieleju, bet lejtecē krasti ir lēzeni un straume lēna. Upe vairākkārt taisnota un padziļināta dažādos tās posmos. Zivis - līdakas, asari, raudas. Lēnākā lejtecē arī ālanti, plauži, zandarti.
(www,copeslapa.lv/udns/dubna.htm)

84.

Dursupes pils dīķis

2002-04-20 57:11:31, 22:52:24

123 << >> A 📷

Aiz pils dīķa redzams Dursupes dzirnavezers (7,9 ha). Dzirnavas Dursupē senajos rakstos minētas jau 1571. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

85.

Dzedrupe pie ietekas Engures ezerā

2003-06-07 57:15:05, 23:04:43

123 << >> A 📷

Dzedrupe šķērso Ķūļciema pagastu. Tā izveidojas, satekot Šķēdei (Žurnikai) un Jādekšai. Ietek Engures ezerā, 9 km gara.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

86.

Dzirnezers

2002-08-16 57:08:26, 24:19:55

123 << >> A 📷

Dzirnezers atrodas Rīgas rajonā, platība 173 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

87.

Eglaine pie Zasas - Dunavas ceļa

2000-09-29 56:12:31, 26:08:55

123 << >> A 📷

Eglaine, Eglona - Daugavas kreisā pieteka Jēkabpils rajonā. Garums 36 km, bas. platība 215 kv.km, kritums 23 m. No kreisā krasta pieteka Bērze, no labā - Cīruliņa, Lāčupīte un Grīvīte.

88.

Engures ezers pie Dzedriem

2003-06-07 57:15:05, 23:04:43

123 << >> A 📷

Engures ezers ir trešais lielākais ezers Latvijā - platība 4046 ha. Pirms Engures kanāla izrakšanas 1842. g., pa kuru ūdeņi tika novadīti uz Rīgas līci, Engures ezers bija divreiz lielāks.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

89.

Ežezers pie Ezernieku - Andzeļu ceļa

2004-08-05 56:10:59, 27:36:17

123 << >> A 📷

   Ežezers (Ješa ezers) atrodas Krāslavas rajona ziemeļos. Platība 1065,5 ha, tajā ir 36 salas. No Ežezera iztek Narūta, tajā ietek 12 upītes.
   Ežezers ir dabas aizsardzības objekts.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1986.)

90.

Ēdoles ezers pie Ēdoles pils

2003-08-30 57:01:02, 21:41:48

123 << >> A 📷

Ēdoles parka malā atrodas Ēdoles dzirnavezers, kas uzstādināts Vankas upē (garums 28 km). Ezera platība - 9,3 ha.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

91.

Feimanka pie Riebiņiem

2001-04-08 56:20:20, 26:47:56

123 << >> A 📷

Feimanka - Dubnas labā krasta pieteka. Garums 72 km, kritums 62 m (0.86 m/km). Feimanka iztek no Feimaņu ezera, tek pa Feimaņu pauguraini un Jersikas līdzenumu. No ezera Feimanka tek uz ziemeļiem un puslokā apliec Latgales augstienes malu. Pie Riebiņiem pagriežas uz dienvidrietumiem un ietek līdzenumā.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

92.

Gaiļezers Rīgā

2001-10-06 56:58:14, 24:14:27

123 << >> A 📷

Gaiļezers (saukts arī Līkezers) atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, platība 7,6 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

93.

Galgauskas ezers pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2001-04-13 57:13:42, 26:31:50

123 << >> A 📷

Galgauskas ezers (saukts arī Koruļezers) atrodas Gulbenes rajona Lejasciema pagastā. Platība 30,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

94.

Gauja Jāņmuižas apkārtnē

2003-10-18 57:21:35, 25:20:16

123 << >> A 📷

   1 km attālumā no Jāņmuižas 340 m garumā atsedzas rūsgandzeltenīgā smilšakmens Kāzu klints (citos avotos - Kazu klints, Kazu iezis, Paeglīšu klintis), augstums 3-16 m.
   Gaujas senlejas platums te 58-60 m, bet gultnes dziļumi 5 m, pat 7 m.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

95.

Gauja pie Ādažiem

2000-03-12 57:04:52, 24:20:33

123 << >> A 📷

Gaujai nav raksturīga lielu ledus sastrēgumu veidošanās un ar tiem saistīta ievērojama ūdens līmeņa celšanās un plašu teritoriju applūšana kā, piemēram, tas raksturīgs Daugavai. Tas tāpēc, ka parasti posmā no Valmieras līdz Murjāņiem vietējais ledus sāk kustēties un iziet ātrāk nekā upes augštecē, kur intensīva sniega kušana un ūdenslīmeņa celšanās sākas nedaudz vēlāk.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

96.

Gauja pie Baltezera kanāla

2002-02-23 57:03:59, 24:22:46

123 << >> A 📷

1903. g. realizēts projekts, kas izstrādāts jau 17. gs., lai Gauju savienotu ar Daugavu un piemērotu to plostu transportam. Divi šā kanāla posmi atrodas Ādažu pagastā - posms, kas savieno Gauju ar mazo Baltezeru, un īsais kanāls starp Mazo un Lielo Baltezeru.
(www.vietas.lv)

97.

Gauja pie Braslas ietekas

2001-10-20 57:14:45, 24:55:51

123 << >> A 📷

   Gauja savā tecējumā uzņem daudzas lielas pietekas, kā arī simtiem sīku upīšu, strautiņu un avotu ūdeņu.
   Gaujas lielākās pietekas nacionālā parka teritorijā: Brasla, Amata, Rauna.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

98.

Gauja pie Cēsīm

1999-07-27 57:18:48, 25:13:33

123 << >> A 📷

Gaujas zeltainās smilšu sēres ir vieta, kur patīkami atpūsties pēc tālāka nobrauciena laivās vai pasauļoties pēc atspirdzinošām peldēm. Gaujas, kā jau visu līdzenuma upju, pārnesto smilšu masas galveno daļu veido tikai divi komponenti - vieglie minerāli kvarcs un laukšpati.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

99.

Gauja pie Ērgļu klintīm

2000-08-19 57:21:37, 25:15:36

123 << >> A 📷

   Gauja ir viena no līkumainākajām Latvijas upēm. No Jumaras ietekas lejpus Valmieras līdz Murjāņu tiltam Gaujas kopgarums ap 93 km, bet gaisa līnijā - tikai 85 km. Šajā posmā upe met pavisam 98 lielākus vai mazākus lokus.
   Līkumojošām (meandrējošām) upēm, tādām kā Gauja, raksturīga secīga stāvu, paskalojamu un lēzenu smilšainu krastu, dziļu atvaru un seklumu mija pa straumi uz leju.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

100.

Gauja pie Garkalnes - Alderu ceļa

2000-07-02 57:04:03, 24:22:57

123 << >> A 📷

Gauja kopumā ir sekla upe, tai skaitā arī lejteces posmā. 16. gadsimtā pa Gauju un tās pietekām no ordeņa, arhibīskapa un Tērbatas bīskapijas zemēm mazos kuģos nogādāja lauksaimniecības ražojumus uz Rīgu. Pa Gauju peldēja arī liellaivas un plosti. Arī tolaik rakstīts, ka Gauja esot stipri sekla. Tas nozīmēja, ka kravu varēja pārvadāt galvenokārt rudeņos un pavasaros, kad upē bija vairāk ūdens.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

101.

Gauja pie Gaujienas

1998-09-10 57:30:57, 26:23:40

123 << >> A 📷

   Skats uz Gauju no Baznīckalna Gaujienā.
   Gaujas ūdensceļš daļēji izmantots jau gadsimtiem ilgi. Mūsdienās Gauja ir iemīļots ūdenstūrisma objekts. Iecienīts maršruts ir no Lejasciema vai Gaujienas līdz jūrai. Gauja ir pati populārākā ūdenstūristu upe Latvijā.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

102.

Gauja pie Jaunpiebalgas

2001-04-13 57:10:49, 26:03:03

123 << >> A 📷

Gauja - garākā (452 km) no visām upēm, kura sākas Latvijā un tās teritorijā arī
sasniedz jūru. Gauja - pati līkumainākā, mainīgākā un krāšņākā savu lielo Latvijas māsu - Daugavas, Ventas un Lielupes - vidū.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

103.

Gauja pie Katlapu ieža

2004-10-23 57:08:33, 24:43:36

123 << >> A 📷

Gauja ir iecienītākā upe mierīgāku ūdeni mīlošiem ūdenstūristiem, it sevišķi Valmieras - Murjāņu posms.

104.

Gauja pie Lejasciema

1999-09-13 57:16:30, 26:33:36

123 << >> A 📷

   Senos dokumentos ir rakstīts, ka 16.-19. gs. Gauja bijusi nozīmīga pērļu ieguves vieta. Pastāvējusi pat noteikta nodarbošanās - pērļu zvejnieki. Pērles, kuras varēja izmantot rotaslietu izgatavošanai, ieguva no divu sugu upes gliemenēm - lielās un mazās upes pērlenes ar savdabīgu nosaukumu latīņu valodā - Margaritana margaritifera. 18. gs. Krievijas cara galma vajadzībām pērļu zveja Baltijā (tajā skaitā arī Gaujā) tikusi uzticēta zviedram Hedenbergam.
   Upes pērlenes, pēc speciālistu atzinumiem, Gaujā vairs nav.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

105.

Gauja pie Rīgas - Ainažu ceļa

2002-04-28 57:07:12, 24:19:40

123 << >> A 📷

   Gaujas gultne smilšaina, daudz sēres, strauji līkumi, nobrukuši krasti. Palienē daudz vecu atteku. Straumes ātrums 0.2-0.4 m/s, atsevišķās sērēs 0.6-0.8 m/s.
   Gauja daudz ūdeņus uzņem no avotiem un sīkiem strautiem, tādēļ pēc spēcīgas lietusgāzes upes augšdaļā, ūdenslīmenis strauji paceļas arī lejtecē.
   Peldēties Gaujā vajadzētu speciāli tam paredzētās vietās, vai lielāku sēru augšdaļā, tālāk no to robežas ar dziļumu, jo tur smiltis pastāvīgi plūstot vēl nav sablīvējušās un ja šādā vietā peldētājs, ieraudzījis dziļumu, mēģina nostāties uz kājām, tas iegrimst smiltīs (tā saucamās plūstošās smiltis).
  (www.copeslapa.lv/udns/gauja.htm)

106.

Gauja pie Sietiņieža

2004-09-25 57:25:42, 25:23:16

123 << >> A 📷

Senāk uzskatīja, ka Gauja iztek no Alauksta ezera. Tagad šī izteka aizaugusi, bet saglabājusies teika par to, kā radusies Gauja.
Lapsa gājusi pie Alauksta dzert, bet jutusi, ka līkst iekšā. Griezusies apkārt un skrējusi prom. Skrienot arvienu jutusi ūdeni pēdās. Tā cēlusies Gauja. Kādiem līkumiem lapsa skrējusi, tādiem Gauja pakaļ, tādēļ tai lapsas daba - strauja, nepatstāvīga.

107.

Gauja pie Siguldas

1998-10-11 57:09:56, 24:50:28

123 << >> A 📷

   Lielākā vai mazākā mērā katru pavasari, retāk vasaras vai rudens lietavu laikā, Gauja izskalo savus krastus. Parasti tiek skaloti līkumu ieliektie krasti, pret kuriem straumes inerces ietekmē triecas galvenā ūdens plūsma.
   Visspilgtāk krastu izskalošana notiek Cēsu un Siguldas posmos, vājāk - krāčainajā Līgatnes posmā.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

108.

Gauja pie Siguldas rudenī

2001-10-28 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

   Par Gaujas brīnišķīgajām ainavām un teiksmaino senleju ir bezgala daudz un dažādu jūsmīgu slavinājumu gan dzejā, gan aprakstos.
   Par Gaujas virpuļu atvariem un slīdošām jeb plūstošām smilšu sērēm maz rakstīts un runāts. Tās ir bīstamas gan peldēt pratējiem, gan arī nepratējiem.
   Slīdošas smilšu sēres Gaujā ir arī pie Siguldas, tādēļ peldēties drīkst tikai pārbaudītās un labi zināmās vietās.
  (V. Ruņģis. Par Gaujas viltīgajām sērēm.)

109.

Gauja pie Sinoles

2000-04-22 57:15:09, 26:31:18

123 << >> A 📷

   Gaujas krastos aug daudz bērzu. Iespējams, ka senatnē to auga vēl vairāk. Priežu puduri vērojami vienīgi uz augstajām palienēm, kur izplatīti tīri smilšaini nogulumi. Zemās palienes, kas bieži applūst, apaugušas alkšņiem un kārkliem, bet arī šeit uz augstākajiem vecvaļņiem un līdzeniem laukumiem pakāpeniski sākuši ieviesties bērzi.
   Pirmajos vēsturiskajos dokumentos - Indriķa hronikā tiek minēta "Coiva", kas pēc Augusta Bīlenšteina domām varētu būt cēlies no igauņu "koiw" vai lībiešu "kow" (bērzs). Šim Gaujas nosaukuma izcelšanās variantam pievienojas arī 20. gs. sākumā iznākušās pirmās "Konversācijas vārdnīcas" sastādītāji.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

110.

Gauja pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2001-06-16 57:14:28, 26:11:31

123 << >> A 📷

   Visas upes klusu tek,
   Gauja klusu netecēja:
   Gauja tek skanēdama,
   Sidrabiņu sijādama.
  (T.dz.)

111.

Gauja pie Virešiem

2002-09-13 57:27:13, 26:20:45

123 << >> A 📷

Izlīkumojusi pa Virešu apkārtnes teritoriju, tālāk uz ziemeļiem Gauja plūst pa plašu, dziļu ieleju.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

112.

Gaujas sākums pie Elkas kalna

2001-06-02 57:04:58, 25:35:35

123 << >> A 📷

   Gauja - garākā upe Latvijā - 452 km. Gauja sākas Vidzemes augstienē. Par Gaujas izteku ir vairāki viedokļi. Senā izteka Gaujiņa no Alauksta ezera ir aizaugusi, tā tagad iztek no ezera rietumu piekrastes purvainajām pļavām.
   Par Gaujas sākumu pieņem Arnīšupi, kas sākas Elkas kalna nogāzē pie Ģibēnu mājām. Nosusinātā Laidzes ezera vietā tā saplūst ar Gaujiņu, un daži autori par Gaujas sākumu pieņem šo 2 mazo upīšu saplūšanas vietu.
  (Latvijas daba, 2. sēj. Rīga, 1995.).

113.

Gaujas tālākais austrumu punkts

2008-09-14 57:17:12, 26:34:27

123 << >> A 📷

Gaujas tālākais austrumu punkts atrodas pie Lejasciema. Gauja ir Vidzemes un Latvijas skaistākā upe. Tā ir vienīgā no Latvijas lielajām upēm, kura savu tecējumu sāk un beidz Latvijas teritorijā.

114.

Grīva pie Upesgrīvas

2002-06-24 57:22:60, 23:01:00

123 << >> A 📷

Grīva iztek no Laidzes ezera, 28 km gara. Ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

115.

Gulbju ezers pie Spāres

2002-06-23 57:13:08, 22:15:12

123 << >> A 📷

Gulbju ezers (Gulbītis) atrodas mitru pļavu un mežu ielokā, zemos krastos. Tā platība 115,5 ha, vidējais dziļums 1,5 m, lielākais dziļums 2,1 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

116.

Iecava pie Bruknas

2002-04-13 56:28:07, 24:26:42

123 << >> A 📷

   Iecava - Lielupes labā krasta pieteka, garums 160 km.
   Pie Bruknas gar upi sastopamas purvainas, līdzenas ieplakas.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

117.

Iecava pie Grienvaldes dzirnavām

2003-09-27 56:37:15, 24:11:12

123 << >> A 📷

Iecava tek seklā ielejā, dziļāka ieleja ir 15 km garā posmā ap Iecavas ciemu. Te vietām atsedzas sarkanā dolomīta klintis.

118.

Iecava pie Lambārtes

2002-04-13 56:31:33, 24:21:08

123 << >> A 📷

   Par Iecavas rašanos ir šāda teika.
   Sensenos laikos karaļa meitiņa lasīdama ogas apmaldījās mežā. Večiņa Iecava palīdzēja meitenītei meklēt ceļu uz mājām. Kad karalis beidzot atrada savu meitiņu, viņa acīs sariesās asaras. No karaļa asarām izveidojās upīte, kuru arī nosauca večiņas vārdā - par Iecavas upīti.
  (Zorģu biblioteka, Malvīne Kreņģele)

119.

Iecava pie Ozolniekiem

2000-10-06 56:41:34, 23:47:54

123 << >> A 📷

Iecava ietek Lielupē lejpus Jelgavas. Netālu pirms ietekas tā uzņem savu lielāko pieteku Misu

120.

Iecava pie Rīgas - Skaistkalnes ceļa

2001-09-16 56:25:10, 24:37:34

123 << >> A 📷

Zinātnieki secinājuši, ka Iecavas upes augštece ir aktīvā karsta teritorija. Karsts ir neparasts ģeoloģisks process. Par karstu ģeologi sauc iežu šķīdināšanu un tukšumu veidošanos iežos, kad pazemes vai virszemes ūdeņi aiznes izšķīdušo materiālu.

121.

Iecavas upe pie Iecavas

1999-11-13 56:35:50, 24:11:46

123 << >> A 📷

Iecavas upe izlīkumo cauri apdzīvotai vietai ar tādu pašu nosaukumu - Iecava. Upe šķērso Iecavas novadu 30 km garumā.

122.

Iģe pie Graudiņiem

2003-11-08 57:53:49, 24:52:25

123 << >> A 📷

Iģe - Salacas kreisā pieteka, 49 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

123.

Ilzas ezers pie Dagdas - Aglonas ceļa

1999-08-17 56:08:60, 27:10:37

123 << >> A 📷

Ilzas (Geraņimovas, Ilžas) ezers atrodas Krāslavas rajonā, platība ap 328 ha, vidējais dziļums ap 10 m, maksimālais dziļums 46 m.
(www.ezeri.lv)

124.

Imula pie Buses pilskalna

2002-11-24 56:59:28, 22:36:08

123 << >> A 📷

Imula - Abavas kreisā pieteka, 52 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

125.

Ineša ezers netālu no Inešiem

2000-08-12 57:01:16, 25:47:01

123 << >> A 📷

Inesis - ezers Vidzemes Centrālajā augstienē 194,7 m vjl., Vecpiebalgā, Cēsu raj. DA daļā. Platība 519.5 ha, liel. dziļums 4.9 m. Ezers iegarens, 3,8 km garš, ar gleznainiem, līčainiem krastiem, vairākām pussalām un 7 salām. Uzņem Alauksta un Tauna ūdeņus; noteka Inese uz Ogres pieteku Sustalu.

126.

Jaunpededzes sākums

2004-04-09 56:58:27, 26:51:52

123 << >> A 📷

Jaunpededze, Pededzes kanāls - iztaisnotais Pededzes lejteces posms Madonas rajonā, 6 km garš, ietek Aiviekstē.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

127.

Jaunpils pils dīķis

1999-10-16 56:43:51, 23:01:14

123 << >> A 📷

Jaunpils pili no trim pusēm apņem dzirnavu dīķis.

128.

Jērkules ezers

2002-05-25 57:12:30, 24:45:60

123 << >> A 📷

Jērkules ezers atrodas Rīgas rajona Krimuldas pagastā, platība 13,8 ha. Citi nosaukumi: Erkules, Ierkules.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

129.

Jugla pie ietekas Juglas ezerā

2000-09-10 56:58:16, 24:17:24

123 << >> A 📷

   Mazā Jugla tek pa Ogres un Rīgas rajona teritoriju, 119 km gara.
   Lielā Jugla veidojas, saplūstot Sudai un Mergupei, tek pa Rīgas rajona teritoriju, 62 km gara.
   Lejtecē, 1 km pirms ietekas Juglas ezerā, Lielā Jugla saplūst ar Mazo Juglu, veidojot kopīgu deltu.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

130.

Juglas ezers pie Berģuciema

2002-07-13 56:59:09, 24:17:42

123 << >> A 📷

   Juglas ezera platība 570 ha. Tajā ietek Lielā Jugla un Mazā Jugla. Iztek Jugla, tek uz Ķīšezeru.
   Berģi - viens no skaistākajiem Pierīgas ciemiem. To ietver priežu mežs un Juglas ezera smilšainā pludmale.
   Berģos Juglas ezera krastā atrodas Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Muzejs sākts veidot 1924. gadā, apmeklētājiem atvērts kopš 1932. gada.
  (A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)

131.

Juglas ezers pie Rīgas

2000-03-12 56:59:31, 24:15:24

123 << >> A 📷

Juglas ezers atrodas Piejūras zemienē 0,1 m vjl., Rīgas rajonā. Platība 570 ha, garums 4,6 km, platums 2,1 km, lielākais dziļums 5 m.
(A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)

132.

Jūgezers

2002-07-22 57:03:10, 24:14:32

123 << >> A 📷

   Garkalnes pagastā mežu un purvu vidū atrodas Lielais Jūgezers (Jūgu ezers). Platība 35,5 ha, vidējais dziļums - 0,8 m, lielākais dziļums - 1,6 m, dūņu slānis - apm. 1,5 m, sapropeļa slānis - 5 m.
   Ezers ir senās jūras palieka un joprojām aizaug. Vēl 20. gs. sākumā tā platība bijusi 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m.
   Uz ziemeļrietumiem senajā ezerdobē atrodas Mazais Jūgezers, tā platība 3,3 ha.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

133.

Kaņiera ezers pie Lapmežciema

2000-08-04 56:59:60, 23:29:33

123 << >> A 📷

Kaņiera ezers atrodas Tukuma rajonā Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Platība 190 ha, ezerā 7 salas. Ezers stipri aizaudzis.
(www.ezeri.lv)

134.

Katvaru ezers

2000-10-01 57:33:28, 24:47:60

123 << >> A 📷

Katvaru ezers atrodas Limbažu rajonā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Platība 64.7 ha.
(www.ezeri.lv)

135.

Kauguru ezers pie Litenes

2000-04-22 57:11:03, 26:57:21

123 << >> A 📷

Kauguru ezers atrodas Gulbenes rajona austrumos Litenes pagastā, platība 23,9 ha. Ezers ar tādu pašu nosaukumu atrodas arī Rēzeknes rajona dienvidos Mākoņkalna pagastā, tā platība 52 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

136.

Kazupe pie Gulbenes - Balvu ceļa

2007-04-06 57:11:38, 26:57:13

123 << >> A 📷

Kazupe ietek Kauguru ezerā.
Latvijā ir vairākas upītes ar vārdu "Kazupe". Par Kazupi sauc arī vienu no Ilūkstes pietekām, Durbes pieteku, Ālandes pieteku u.c.

137.

Kira pie Viļakas

2000-07-28 57:10:34, 27:41:50

123 << >> A 📷

Kira - Vjadas labā krasta pieteka, 23 km gara. Pie Kiras upes atrodas Viļaka.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

138.

Kokmuižas pils dīķis Kocēnos

2000-04-29 57:31:20, 25:20:02

123 << >> A 📷

Nosaukums Kokmuiža cēlies tādēļ, ka Kokenhofas muižas ēkas līdz pat 16. gadsimta beigām bijušas celtas no koka.

139.

Krievupe pie Garkalnes

2001-03-24 57:02:45, 24:26:21

123 << >> A 📷

Krievupe - Lielās Juglas labā pieteka, 48 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

140.

Krievupe pie ietekas Ūdensrožu dīķī

2005-10-16 56:59:29, 24:22:28

123 << >> A 📷

Par Ūdensrožu dīķi sauc vienu no Upesciema dīķiem. Upesciema zivju dīķi pazīstami kā maksas makšķerēšanas vietas.

141.

Krievupes ieteka Lielajā Juglā

2005-10-16 56:58:54, 24:21:21

123 << >> A 📷

Krievupe ir Lielās Juglas labā pieteka. Pavasaros Krievupe parasti pārplūst. Daudzviet Krievupē saimnieko bebri.

142.

Krustalīces upe Gulbenē

2000-04-21 57:09:45, 26:45:23

123 << >> A 📷

Krustalīce - Pededzes labā pieteka, 24 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

143.

Kuja pie ietekas Aiviekstē

2002-03-29 56:44:36, 26:19:52

123 << >> A 📷

Kuja - Aiviekstes labā pieteka, 77 km gara. Iztek no Liezēra ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

144.

Kursīšu dīķis

2002-08-25 56:30:33, 22:24:16

123 << >> A 📷

Kursīšu dzirnavezera platība 7,6 ha.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

145.

Ķekavas upīte pie Ķekavas

1998-11-07 56:49:48, 24:14:13

123 << >> A 📷

Ķekava, Kekaviņa - Daugavas kreisā pieteka Rīgas rajonā. Garums 31 km, bas. platība 193 kv.km, kritums 30 m. Sākas Baldones mežos,kur stipri sazarojusies. Tek gar Baldoni, kur upē izveidots dzirnavezers. Lejpus Ķekavas apdz. v. ietek Daugavas attekā - Sausajā Daugavā.

146.

Ķivuļurga pie Rīgas - Ērgļu ceļa

2003-12-21 56:56:43, 24:22:28

123 << >> A 📷

Ķivuļurga - Mazās Juglas labā pieteka, 16 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

147.

Ķīšezers pie Rīgas TEC-1

2001-10-06 56:59:53, 24:12:24

123 << >> A 📷

   Ķīšezers atrodas Rīgas pilsētas teritorijā un ir iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta, platība 1730 ha, garums 8,9 km, platums 3,6 km, lielākais dziļums 4 m, ir 3 salas. Tas ir 10. lielākais valsts ezers.
   Ķīšezerā ietek Jugla (iztek no Juglas ezera), Langa. Ar Baltezeru to savieno Gaujas-Daugavas kanāls, ar Daugavu - Mīlgrāvis.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

148.

Langa pie ietekas Ķīšezerā

2000-04-09 57:03:08, 24:09:17

123 << >> A 📷

Langa - 9 km gara. Kādreiz Langa savienoja Ķīšezeru ar jūru. Tagad tās tecējumu vairākās vietās pārtrauc ceļojošās kāpas.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

149.

Langstiņu ezers

2006-09-24 57:00:49, 24:20:30

123 << >> A 📷

Langstiņu ezers atrodas Rīgas rajona Garkalnes pagastā, platība 35,7 ha. Publisks dzidrūdens ezers, vidējais dziļums 3,6 m.
(www.ezeri.lv)

150.

Lauderu ezers pie Lauderu baznīcas

2002-08-10 56:20:34, 27:59:53

123 << >> A 📷

Lielais Lauderu ezers atrodas Lauderu pagastā, platība 55,3 ha. Ezera krasti slīpi, 3-8 m augsti, ezers stipri aizaudzis. Ap 1960. gadu ezera ūdenslīmenis pazemināts apmēram par 1 m. Neliela upīte savieno Lielo Lauderu ezeru ar Mazo Lauderu ezeru.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

151.

Lādes ezers pie Lādes muižas

2003-05-01 57:26:34, 24:41:56

123 << >> A 📷

Lādes (Nabes) ezers atrodas Limbažu pagasta vidusdaļā. Platība 246 ha. No ezera iztek Nabe, tā tek uz Skujas ezeru.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

152.

Lejas ezers pie Daugmales - Baldones ceļa

2008-08-25 56:47:07, 24:26:32

123 << >> A 📷

Ezers atrodas Rīgas rajonā, Daugmales administratīvajā teritorijā. Platība 4,9 ha, maksimālais dziļums 4.0 metri.
(www.ezeri.lv)

153.

Liede pie Lubānas - Balvu ceļa

2002-03-29 56:55:07, 26:44:15

123 << >> A 📷

Liede (augštecē Liedīte) - Aiviekstes labā krasta pieteka. Garums 60 km.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

154.

Lielais Baltezers ar Priežu salu

2002-07-13 57:01:52, 24:16:33

123 << >> A 📷

   Lielais Baltezers - platība 597,5 ha, garums 3,9 km, platums 2,5 km, dziļums - līdz 6 m, krasta līnijas garums - 15 km.
   Lielajam Baltezeram ir 5 salas, kas apaugušas ar kokiem. Priežu sala ir lielākā
Lielā Baltezera sala. Tā apaugusi ar priedēm un bērziem. Salā ir vairāki ozoli, kuru vecums apm. 250 gadi. Gar salas krastiem - melnalkšņu josla.
  (A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)

155.

Lielais Gusena ezers pie Robežniekiem

2002-08-11 55:58:34, 27:36:16

123 << >> A 📷

   Lielais Gusena ezers atrodas Krāslavas rajonā, platība 122,2 ha, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m.
   Ezerā ir vairākas pussalas - Pilskalna, Baidakovas, Dvorskij park. Ir vairākas salas, lielākā atrodas ezera ziemeļu daļā.
   Ziemeļu krasts stāvs, citi krasti pārsvarā lēzeni. Ietek grāvji un blakusezeru notekas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

156.

Lielais Subates ezers Subatē

2000-07-23 56:00:11, 25:54:28

123 << >> A 📷

Lielais Subates ezers atrodas Daugavpils rajonā. Ezera platība 51 ha, vidējais dziļums 7,7 m, maksimālais dziļums 16,6 m.
(www.ezeri.lv)

157.

Lielā Jugla Mucenieku apkārtnē

2004-06-26 56:58:34, 24:24:04

123 << >> A 📷

Lielā Jugla tek pa Rīgas rajona teritoriju. Garums 62 km.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

158.

Lielā Jugla pie Bajāriem

1998-05-01 56:57:17, 24:33:23

123 << >> A 📷

Lielās Juglas līkums netālu no autobusu pieturas "Bajāri" uz Rīgas -Ērgļu ceļa.
Lielā Jugla sākas pie Sidgundas, saplūstot Sudai ar Mergupi, kas tek no Vidzemes Centrālās augstienes. Līkumo pa mežainu apvidu.

159.

Lielā Jugla pie Ropažiem

2000-12-10 56:58:41, 24:37:53

123 << >> A 📷

Augštecē Lielā Jugla tek straujāk, lejtecē tā kļūst lēnāka. Tā veido daudz līkumu, salu un pussalu.

160.

Lielā Jugla pie Zaķumuižas

1998-05-31 56:57:59, 24:31:01

123 << >> A 📷

Skats uz Lielo Juglu no tilta ap 2 km augšpus Zaķumuižas.

161.

Lielupe pie Aučiem

2000-11-04 56:35:35, 23:57:20

123 << >> A 📷

Lielupe - otra lielākā Latvijas upe, tek pa Zemgales līdzenumu un Piejūras zemieni.

162.

Lielupe pie Emburgas

2002-07-08 56:33:47, 23:58:48

123 << >> A 📷

Lielupe sākas pie Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 119 km gara. Ietek Rīgas jūras līcī (kreisais zars) un Daugavā (Buļļupe).
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

163.

Lielupe pie Jelgavas apvedceļa

2001-06-30 56:38:40, 23:47:21

123 << >> A 📷

Pie Jelgavas Lielupe ieplūst smilšainajā un mežainajā Piejūras zemienē (līdz Slokai tek pa Tīreļu līdzenumu). Jelgavā starp atteku Driksnu un Lielupi ir 4,5 km garā Pilssala.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

164.

Lielupe pie Jumpravmuižas

1999-11-13 56:24:51, 24:06:33

123 << >> A 📷

Lielupe ir lielākā Zemgales upe. Jau augštecē tā ir ap 90 m plata ar ūdeņiem bagāta upe.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

165.

Lielupe pie Mežotnes pilskalna

1999-11-13 56:26:27, 24:02:50

123 << >> A 📷

Pirmos 25 km no Bauskas līdz Mežotnei Lielupe tek pa senleju, iegrauzusies augšdevona dolomītos. Lejpus Mežotnes ieleja paplašinās, un no Īslīces ietekas Lielupe tek pa līdzenumu.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

166.

Lielupe pie Slokas

1999-03-27 56:55:48, 23:36:44

123 << >> A 📷

Pie Slokas un tālāk Jūrmalā Lielupi no Rīgas līča šķir tikai 1-2 km plata zemes josla. Ceļu uz jūru upei tur aizšķērso dolomīta un merģeļa pamatieži, kā arī kāpas, tādēļ Lielupe 25 km tek paralēli jūras krastam.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

167.

Lielupes sākums pie Bauskas

1999-07-10 56:24:14, 24:09:59

123 << >> A 📷

Lielupes dziļums augštecē - apmēram 1 m, lejpus Jelgavas - 8-12 m, lejtecē - 15-20 m.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

168.

Liepupe pie Jelgavkrastiem

2002-03-16 57:28:14, 24:26:08

123 << >> A 📷

   Liepupe ietek Rīgas jūras līcī Limbažu rajona teritorijā, 17 km gara.
   Liepupes-Reiņupes kanāls (5 km garš) savieno Reiņupi ar Liepupi.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

169.

Liezeres ezers

2001-08-25 57:00:60, 26:04:00

123 << >> A 📷

Liezeres ezers atrodas Madonas rajonā, platība 105,9 ha. No tā iztek Kuja.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

170.

Lilastes upes ieteka Lilastes ezerā

2000-04-09 57:11:14, 24:20:53

123 << >> A 📷

Lilastes upe novada Lilastes ezera ūdeņus uz Rīgas jūras līci, 1 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

171.

Linezers Rīgā

2001-10-06 56:57:58, 24:13:32

123 << >> A 📷

Linezers atrodas Biķernieku mežā un ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, platība 2,3 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

172.

Līču ūdenskrātuve pie Skrīveriem

2002-06-15 56:39:33, 25:05:08

123 << >> A 📷

   Līču ūdenskrātuve atrodas uz Braslas upes, Skrīveru pagastā. Platība apm. 10 ha.
   Brasla - tā nav Gaujas pieteka, bet upe ar tādu pašu nosaukumu, kura satekot ar Maizīti, izveido Daugavas labo pieteku. 26 km gara.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984.)

173.

Līčupe pie Mazozoliem

2000-08-10 56:53:35, 25:24:41

123 << >> A 📷

Līčupe, Līce - Ogres labā krasta pieteka Cēsu un Ogres rajonā. Garums 32 km, bas. platība 174 kv. km, kritums 95 m.

174.

Līgatnes dīķis

1998-05-31 57:13:57, 25:02:19

123 << >> A 📷

Dīķis Līgatnes pilsētas centrā. Līgatne pieder pie skaistākajiem Latvijas dabas stūrīšiem Gaujas Nacionālajā parkā.

175.

Līgatnes ieteka Gaujā

2004-10-30 57:15:14, 25:03:06

123 << >> A 📷

Līgatne - Gaujas kreisā pieteka. Pie ietekas Gaujā mierīga, bet vietām upe izskatās pēc īsta kalnu strauta. Bebri un pavasaru pali ir godam strādājuši, un upe vietām aizkrauta ar koku sagāzumiem. Ne velti laivotāji Līgatni uzskata par sarežģītāko Latvijas upi, kurā ir gan lielākais kritums, gan krāces, gan bīstamie koku sagāzumi.

176.

Lobe pie Krapes

2000-05-28 56:44:25, 25:07:32

123 << >> A 📷

   Lobe - Ogres kreisā krasta pieteka, garums 22 km, kritums 20 m. Lobe iztek no Lobes ezera ziemeļrietumu gala.
   Pie ietekas Ogrē bijušas dzirnavas, ir aizsprostu atliekas. Lobes ūdensdzirnavas (1904. g.) apdziedātas E. Rozenštrauha dziesmā "Vecās likteņdzirnas".
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

177.

Loja pie Murjāņiem

2002-05-25 57:08:24, 24:40:34

123 << >> A 📷

Loja - Gaujas labā krasta pieteka, garums 26 km. Citi nosaukumi: Loge, Lose, Klinšupīte.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

178.

Lorupes dīķis pie Allažu - Siguldas ceļa

2000-06-04 57:07:48, 24:50:15

123 << >> A 📷

Lorupe - Gaujas kreisā pieteka Rīgas rajonā. Garums 11 km, bas. platība 28 kv.km, kritums 89 m. Iztek no Ummuru ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

179.

Lubānas ezers pie Aiviekstes iztekas

2002-05-04 56:48:55, 26:54:19

123 << >> A 📷

   Lubānas ezers ierobežots ar dambjiem, līmeni regulē slūžas pie Aiviekstes iztekas un uz Meirānu kanāla. Ezers uzņem Rēzeknes un Maltas ūdeņus, notece pa Aivieksti un Meirānu kanālu. Ezerā mīt daudz zivju, tā krastos daudz putnu.
   Sasniedzot maksimālo līmeni, ezera platība ap 8000 ha.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

1. Abava pie Kandavas 1999-06-06

2. Abava pie Mazrendas 2002-06-23

3. Abava pie Sabiles 2000-10-28

4. Abava pie Veģiem 2001-07-21

5. Adamovas ezers 2004-08-05

6. Aģe pie Zvejniekciema 2000-10-21

7. Aiviekste pie Jaunpededzes ietekas 2002-03-29

8. Aiviekste pie Lubānas 2000-07-27

9. Aiviekste pie Ļaudonas 2002-03-29

10. Aiviekste pie Rīgas - Daugavpils ceļa 2001-08-09