2008-12-15
1.
Gauja pie Siguldas rudenī
2001-10-28 57:09:34, 24:51:10
Par Gaujas brīnišķīgajām ainavām un teiksmaino senleju ir bezgala daudz un
dažādu jūsmīgu slavinājumu gan dzejā, gan aprakstos.
Par Gaujas virpuļu atvariem un slīdošām jeb plūstošām smilšu sērēm maz
rakstīts un runāts. Tās ir bīstamas gan peldēt pratējiem, gan arī nepratējiem.
Slīdošas smilšu sēres Gaujā ir arī pie Siguldas, tādēļ peldēties drīkst tikai
pārbaudītās un labi zināmās vietās.
(V. Ruņģis. Par Gaujas viltīgajām sērēm.)
2.
Veczemju klintis Vidzemes jūrmalā
2002-05-01 57:35:25, 24:22:18
Veczemju atsegums atrodas Vidzemes jūrmalā starp Rankuļu un Kutkāju
zemesragiem. Līdz 200 m garajā un 4-5 m augstajā abrāzijas stāvkrasta (krasta
erozijas) posmā atsedzas vidusdevona terigēnie ieži. Tie ir dzeltenbrūni un vietām
arī pelēki Burtnieku svītas smilšakmeņi. Viļņu darbības rezultātā stāvkrastā
izveidojušās nišas, nelielas alas un kolonnas, tādēļ tas ir skaistākais devona iežu
atsegums jūras piekrastē Latvijā.
Vidusdevona iežu atsegumu josla Vidzemes jūrmalā atrodas Vidzemes
biosfēras rezervāta teritorijā.
(I. Strautnieks, Ģ. Stinkulis)
3.
Ziemassvētku ainiņa pie Rīgas - Ērgļu ceļa
2000-12-26 56:56:39, 24:26:52
"Viss iznirst un aiznirst kā pasakā zilā;
Šalc brīnišķi sapņi un dvēseli cilā,
Visa zeme - vien daiļrunīgs sniega lauks."
(Vilis Plūdonis)
4.
Cesvaines pils
1999-06-20 56:58:08, 26:18:43
Interesants apskates objekts ir 19. gs. beigās (1890. g.) celtā Cesvaines pils
un iepretī pāri Pils ielai bij. muižas apbūve. Barona Vulfa greznā pils celta no
kaltiem laukakmeņiem ar monumentālu ieeju, dekoratīvām detaļām un
piebraukšanas rampu. Blakus pils fasādei saglabājušies 14. gs. celtās un 1577.
gadā Ivana Bargā sagrautās Rīgas arhibīskapa pils drupu fragmenti. Cesvaines
pilī aplūkojama lielā zāle ar bagātīgu plafonu, iespaidīgas koka kāpnes, torņa
telpā renesanses stila kamīns.
2002. gada 5. decembrī pils cieta ugunsgrēkā un tika stipri izpostīta.
5.
Gauja pie Baltezera kanāla
2002-02-23 57:03:59, 24:22:46
1903. g. realizēts projekts, kas izstrādāts jau 17. gs., lai Gauju savienotu ar
Daugavu un piemērotu to plostu transportam. Divi šā kanāla posmi atrodas
Ādažu pagastā - posms, kas savieno Gauju ar mazo Baltezeru, un īsais kanāls
starp Mazo un Lielo Baltezeru.
(www.vietas.lv)
6.
Tērvetes pilskalns
2004-09-04 56:28:52, 23:23:09
Tērvetes pilskalns bijis apdzīvots no 1. gt. pr. Kristus līdz 13. gs., kad to
iekaroja ordenis. Tas bija Rietumzemgales ekonomiskais un militārais centrs.
Koka pilī dzīvoja zemgaļu valdnieki Viestarts un Nameisis.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)
7.
Daugmales pilskalna virsotnes ainava
2004-09-19 56:49:52, 24:22:57
Ai tēvu zemīte,
Tavu jaukumiņu!
Smildziņa ziedēja
Sudraba ziedus.
(T.dz.)
8.
Daugava Naujenes apkārtnē
2000-07-21 55:54:45, 26:48:55
Daugavas ieleja posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei veido
dabas parku "Daugavas loki". Parks dibināts 1990. g., lai saglabātu unikālo un
savdabīgo Daugavas vidusteces ainavu, tās vērtīgos dabas resursus, augu un
dzīvnieku daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.).
"Aiz ko tek Daugaviņa
Līkumiņu līkumiem:
Laimes māte pavēlēja
Dieviņam salocīt."
(T.dz.)
9.
Daugava augšpus Jēkabpils
2001-08-11 56:28:17, 25:56:39
Daugavas ielejas sistēma aptver visu Daugavas baseinu (Latgales,
Augšzemes, Vidzemes augstieni, Austrumlatvijas un Viduslatvijas zemieni) un
daļēji arī tam blakus esošo teritoriju (kopā ap 30 % Latvijas teritorijas).
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)
10.
Daugava pie dzelzceļa tilta Rīgā
2002-11-12 56:56:26, 24:06:01
Pirmo Dzelzceļa tiltu pār Daugavu uzbūvēja no 1871. gada maija līdz 1872.
gada oktobrim. Tilts kalpoja līdz 1917. gadam, kad, krievu armija atkāpjoties, tiltu
uzspridzināja. Tiltu vairākkārt mēģināja atjaunot, līdz 1924. gada 2. aprīlī ledus
iešanas laikā tika sagrauti tā balsti.
Jaunais Dzelzceļa tilts tika uzcelts no 1909. līdz 1914. gadam blakus vecajam
tiltam. Atšķirībā no vecā tilta, jaunajam režģotais "jumts" nav taisns, bet gan
izliekts un sadalīts pa posmiem.
1917. gada septembrī krievu armijai atkāpjoties tika uzspridzināti 2 tilta laidumi,
taču tos salaboja vācu armijas vienības. Bet jau 1919. gadā Sarkanās armijas
sapieri tiltu uzspridzināja. Vācu armijas vienības tiltu atjaunoja, taču 1944. gadā
atkāpjoties atkal saspridzināja .
Tūlīt pēc kara sākās tilta atjaunošanas darbi un 1951. gadā tos pilnībā
pabeidza.
(A. Ziedonis. Rīgas tilti un satiksmes pārvadi. Rīga, 1996.)
11.
Ēdoles pils
2000-07-09 57:01:02, 21:41:49
Piltenes bīskapam 13. gs. būvētā labi nocietinātā mūra pils ar torņiem un iekšējo pagalmu. Ar 16. gs. un 19. gs. piebūvēm izveidots saimniecības pagalms. Austrumu fasādē virs ieejas - fon Bēru ģerboņa cilnis. Pili ietver parks, aizsarggrāvis un dīķu sistēma. Interjeri atjaunoti pēc ugunsgrēka 1905. gadā.
12.
Abavas Velnakmens
1999-06-06 57:00:41, 22:43:30
Abavas Velnakmeni uz Latviju atnesis ledājs. Tā ir sena kulta vieta. Akmens
ap 2 metri augsts, tā apkārtmērs ap 15 metriem. Netālu atrodas Abavas Velnala.
Nostāsts vēsta, ka Velns gribējis aizdambēt Abavu, taču nav paspējis to
izdarīt, jo iedziedājies gailis un akmeni nācies pamest pļavā.
13.
Daugava pie Kokneses
2002-09-21 56:38:44, 25:26:04
Daugavas augstos, krāšņos krastus pie Kokneses applūdinājusi
ūdenskrātuve. Zem ūdens palikuši Krievkalna kapi, pareizticīgo baznīca,
Kokneses skolas ēka (bij. Maskavas krogs) u.c. ēkas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
14.
Gauja pie Ādažiem
2000-03-12 57:04:52, 24:20:33
Gaujai nav raksturīga lielu ledus sastrēgumu veidošanās un ar tiem saistīta
ievērojama ūdens līmeņa celšanās un plašu teritoriju applūšana kā, piemēram,
tas raksturīgs Daugavai. Tas tāpēc, ka parasti posmā no Valmieras līdz
Murjāņiem vietējais ledus sāk kustēties un iziet ātrāk nekā upes augštecē, kur
intensīva sniega kušana un ūdenslīmeņa celšanās sākas nedaudz vēlāk.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)
15.
Jērkules ezers
2002-05-25 57:12:30, 24:45:60
Jērkules ezers atrodas Rīgas rajona Krimuldas pagastā, platība 13,8 ha. Citi
nosaukumi: Erkules, Ierkules.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
16.
Korneti, skats no Drusku pilskalna
1999-06-19 57:35:24, 26:55:42
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes rajona Kornetos, Pilskalna ezera ar kokiem
apaugušajā un ļoti stāvajā ziemeļu krastā. Kalna dienvidaustrumu sāns pret
Pilskalna ezeru ir neparasti stāvs (45 grādi), un paceļas apm. 90 m virs ezera
līmeņa. Nevienam citam Latvijas pilskalnam nav tāda sāna stāvuma un
augstuma.
(J. Urtāns. Ziemeļvidzemes pilskalni. Rīga, 1991.)
17.
Lūrmaņu atsegums pie Rojas upes
2004-08-13 57:25:58, 22:43:02
Lūrmaņu atsegumi atrodas Talsu rajonā pie Rojas upes. Kopš 2001. gada tie
reģistrēti kā dabas objekts. Upes krastos paceļas ap 400 m garas un 5-6 m
augstas klintis, kur atsedzas pelēcīgi un sarkanīgi smilšakmeņi.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)
18.
Iecava pie Ozolniekiem
2000-10-06 56:41:34, 23:47:54
Iecava ietek Lielupē lejpus Jelgavas. Netālu pirms ietekas tā uzņem savu lielāko pieteku Misu
19.
Āraišu ezerpils
2001-05-26 57:14:56, 25:17:12
Labi rekonstruēts IX-X gs. latgaļu nocietināta koka ciemata modelis. Ezerpilī
bija apmēram 18-20 dzīvojamās ēkas. Seno nometnes vietu 1876. gadā atklāja
Cēsu grāfs un arheologs K. Zīverss, pazeminot ezera ūdens līmeni.
Atjaunotā nocietinātā mītne Āraišu ezerā sniedz priekšstatu par seno latgaļu
dzīvesveidu dzelzs laikmeta beigās
Ezerpili atjaunoja 1990. gadā, autori arheologs J. Apals, arhitekts D. Driba.
20.
Ainavu kraujas panorāma
2007-10-27 57:14:14, 25:11:47
Ainavu krauja atrodas Amatas krastā, apm. 1 km no Kārļiem un 9 km no
Cēsīm, Amatas labajā krastā, iepretim Kārļu zivjaudzētavai (bij. Kārļu muižas
ūdensdzirnavām), starp Ainavu un Klintsleju mājām. 45 m augsta, vairāk nekā
500 m gara upes krasta krauja, kurā atrodas divi atsegumi. Tas ir viens no
augstākajiem iežu atsegumiem Latvijā. No kraujas paveras skats uz Amatas
senleju.
Valsts aizsargājams dabas objekts.
(www.vietas.lv)
21.
Lorupes grava
1998-10-11 57:08:10, 24:48:24
Vecais Rīgas - Siguldas ceļš Lorupes gravā ap 3 km pirms Siguldas. Jaunais ceļš šķērso gravu pa viaduktu.
22.
Rīga, Brīvības piemineklis
2000-01-30 56:57:05, 24:06:43
Brīvības piemineklis izsaka iegūtā valstiskuma un vienotības ideju, ko lieliski
pauž alegoriskais Brīvības tēls ar trim novadus simbolizējošām zvaigznēm rokās.
Savukārt nācijas spēku un panākumu avotus metaforiski pauž skulpturālās
grupas: "Tēvzemes sargi", "Māte Latvija", "Važu rāvēji", "Gara darbinieki",
"Darbs", "Ģimene", "Lāčplēsis", "Vaidelote", "1905. gads" u.c.
Kopš 1922. gada ilga veiksmīgākā telpiskā un tēlainā risinājuma meklējumi, līdz
1931.-1935. gadā tie realizējās arhitekta Ernesta Štālberga un veiksmīgākā no
talantīgajiem tēlniekiem - Kārļa Zāles radītajā monumentā. Varā kaldinātā
Brīvības statuja ir zviedru tēlnieka Ragnara Mirsmēdena darbs.
Brīvības piemineklis vairākkārt restaurēts: 1980. un 1998.-2001. gadā.
Brīvības pieminekļa galvenie parametri: kopējais augstums - 42,7 m, terases
ar platformu diametrs 28 m. Brīvības tēla augstums - 9 m.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
23.
Jaunmoku pils
1999-11-06 56:58:52, 23:03:24
Tagad t.s. atpūtas pils, kas piemērota viesu uzņemšanai. Pilī kopš 1991. gada
darbojas Jaunmoku pils muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
24.
Mēmele pie Bauskas pilsdrupām
1999-08-07 56:24:15, 24:10:22
Mēmele - Lielupes labā satekupe, saplūst ar Mūsu pie Bauskas. Mēmelei ir
mazāks baseins, tomēr tā ūdeņiem bagātāka par otru Lielupes satekupi Mūsu.
Abu krastu tuvumā visā upes garumā ceļi.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)
25.
Kokneses pilsdrupas
1999-05-30 56:38:22, 25:24:55
Nepieejamā pakalnā pie gleznainās Pērses upītes ietekas Daugavā 1209. gadā senlatviešu valdnieka Vescekes koka pils vietā tika uzbūvēta mūra pils Rīgas arhibīskapam Albertam. Poļu un sakšu karaspēks Ziemeļu karā pili sagrāva, radot tagad pazīstamās romantiskās pilsdrupas, kuras mūsdienās daļēji applūdina Pļaviņu HES aizsprosta ūdeņi.
26.
Rendas rumba
2000-04-15 57:04:05, 22:17:36
Rendas rumba atrodas Kuldīgas rajonā, Īvandes gultnē Rendā, 230 m lejpus
Rendas – Kroņrendas ceļa. Tas ir ļoti izteiksmīgs 2 m augsts un 9 m plats
ūdenskritums, pilnīgi vertikāls, mākslīgi neapdarināts. Blakus kreisā krastā
atrodas akmens ar iecirstu gadaskaitli 1890.
(www.dabasretumi.lv)
27.
Raunas pilsdrupas
2000-03-26 57:19:53, 25:36:35
Rakstos Raunas pils pirmoreiz minēta 1381. g. Galveno korpusu aizsargāja
mūri un zemes vaļņi. Tā bija greznākā no Rīgas arhibīskapa pilīm Livonijā.
Arhibīskaps šeit dzīvojis kopā ar galmu un apkalpotājiem 4 ziemas mēnešus.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
28.
Rīga, Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos
1999-11-20 56:59:08, 24:08:54
Brāļu kapu ansambli būvēja no 1924.-1936. gadam, kad tas ieguva līdz
mūsdienām saglabājušos veselumu. Tā idejas autors ir latviešu monumentālās
tēlniecības ievērojamākais pārstāvis Kārlis Zāle. Memoriāla izveide ir kolektīva
darba rezultāts, kas radies kopā ar arhitektiem Aleksandru Birzenieku, Pēteri
Federu un daiļdārznieku Andreju Zeidaku.
Pēc autoru ieceres apmeklētājs veic svētceļojumam līdzīgu gājienu, skatot
virkni dziļi simbolisku ainavisku un alegorisku tēlniecības objektu.
Izejot cauri vārtiem, viesis nonāk 200 m garā liepu alejā. Liepu simbolika liek
domāt par sievieti - māti, līgavu, māsu, kura gaida un cieš klusējot. Pie uguns
altāra nonākot, ceremonijas dalībniekus ieskauj ozoli - vīru stiprums un spēks.
Aiz altāra izveidotā atbalsta siena nošķir šo pasauli no nāves ielejas - mirušo
valstības, kas veidota kā plašs kapulauks ar parādes ierindu marķējošiem
dzīvžogu stādījumiem. Varoņu nāvē kritušie te stāv pēdējā parādē. Viņus
apraudāt palīdz četru dzimtenes avotu ūdens, par viņiem sēro četri Latvijas
etniskos novadus personificējoši karavīri.
Ansambļa noslēdzošo sienu vainago Mātes Latvijas tēls, paceļot slavas
vainagu pār saviem kritušajiem dēliem.
Memoriāla veidošanā izmantots galvenokārt Allažu šūnakmens, taču lietots arī
smilšakmens un Itālijas travertīns.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
29.
Ludzas pilsdrupas
2000-07-22 56:32:59, 27:43:41
Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Jurizdikas pilskalnā atrodas 14. gs. Livonijas ordeņa pils drupas. Senās pils vieta pirmoreiz minēta 1177. gadā kā latgaļu pils. Vācu krustneši, lai aizstāvētu novada robežu ar Krieviju, 1399. gadā uzcēla varenāko Livonijas ordeņa pili Latgalē - trīsstāvīgu mūra celtni ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm. Saglabājušās tikai iespaidīgas pilsdrupas. Pēc kariem 17. gs. pils netika atjaunota.
30.
Gauja pie Siguldas
1998-10-11 57:09:56, 24:50:28
Lielākā vai mazākā mērā katru pavasari, retāk vasaras vai rudens lietavu
laikā, Gauja izskalo savus krastus. Parasti tiek skaloti līkumu ieliektie krasti, pret
kuriem straumes inerces ietekmē triecas galvenā ūdens plūsma.
Visspilgtāk krastu izskalošana notiek Cēsu un Siguldas posmos, vājāk -
krāčainajā Līgatnes posmā.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)
31.
Tūjas akmeņainā jūrmala
1999-07-04 57:29:29, 24:22:54
Vairākās vietās Rīgas jūras līča piekrastē ir daudz akmeņu (starp Mērsragu un Enguri, starp Tūju un Ainažiem). Vidzemes jūrmalas ainava ap 2 km uz D no Tūjas.
32.
Ventas rumba Kuldīgā
1999-07-24 56:58:06, 21:58:43
Ventas rumba - dabas piemineklis Ventas ielejas dabas liegumā, kas stiepjas no Kaltiķiem līdz Abavas ietekai. Ūdenskrituma augstums 1,6-2,2 m, platums 100-270 m. Tas tik tiešām ir platākais ūdenskritums Eiropā. Ventas rumbas popularitāti veicinājis hercogs Jēkabs XVII gs.
33.
Daugava pie Krāslavas
1999-08-17 55:53:29, 27:08:14
Daugavas ieleja posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei veido 8
lielus līkumus (iegrauztie meandri). Katra šā upes loka garums sasniedz 4-6 km,
bet attālums gaisa līnijā ir tikai 2-3 km.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994).
34.
Dinaburgas pils makets pie Naujenes
2000-07-21 55:54:45, 26:43:33
Pilskalnā var apskatīt bijušās Dinaburgas pils maketu mērogā 1:40. To būvējis
Daugavpils tautas mākslinieks Igors Manžoss.
(www.turisms.latgale.lv)
35.
Ērgļu klintis pie Gaujas Cēsu apkārtnē
2000-08-19 57:21:36, 25:15:36
6 km no Cēsīm ir viens no Gaujas Nacionālā parka un Latvijas dabas izcilākajiem pieminekļiem - Ērgļu klintis.
36.
Gauja pie Gaujienas
1998-09-10 57:30:57, 26:23:40
Skats uz Gauju no Baznīckalna Gaujienā.
Gaujas ūdensceļš daļēji izmantots jau gadsimtiem ilgi. Mūsdienās Gauja ir
iemīļots ūdenstūrisma objekts. Iecienīts maršruts ir no Lejasciema vai Gaujienas
līdz jūrai. Gauja ir pati populārākā ūdenstūristu upe Latvijā.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)
37.
Rundāles pils
1999-11-13 56:24:57, 24:01:36
Rundāles pils ir izcilākais baroka arhitektūras un rokoko dekoratīvās mākslas piemineklis Latvijā. Arhitekts un darbu vadītājs bija B. F. Rastrelli. Pils celta 1736.-1740. g. pēc Kurzemes hercoga un Krievijas carienes Annas favorīta Pētera Bīrona pasūtījuma kā vasaras rezidence un tā pabeigta 1763.-1767. g. Regulārā franču parka stādījumi un meža parks. Pilī rokoko stila interjeri, Zelta zāle, Balta zāle, skatītājiem pieejamas gandrīz 50 telpas, tēlnieka J. M. Grafa steka veidojumi, F. Martini un K. Cuki griestu gleznojumi. Ekspozīcijā - interjera priekšmeti, stila mēbeles.
38.
Ape, Raganu klintis pie Vaidavas
1999-06-19 57:32:23, 26:42:32
Apes austrumu nomalē pie Vaidavas upes atrodas Raganu klintis - augšdevona smilšakmens atsegums.
39.
Gūdu klintis pie Gaujas
2004-10-30 57:14:59, 25:00:14
Gūdu klintis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas labajā krastā
iepretim Līgatnes mācību un atpūtas parkam.
Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina
milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā
daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m. Ziemeļrietumu siena atvirzās no
upes un sasniedz 18 m augstumu. Dienvidrietumu siena iet gar upi nemainot
augstumu. Kopā ar nogāzi klintis ir 50 m augstas, taču liela daļa šeit ir nobiras -
noslīdējumu masa. Vietā, kur klintis vistālāk atkāpjas no Gaujas, lai atkal tai
tuvotos, ir redzama milzīga mālu noplūde. Te krīt lejup neliels strautiņš.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/straupes_pagasts.htm)
40.
Rīgas pils
1998-11-18 56:57:05, 24:05:52
Rīgas pils - Latvijas Republikas prezidenta rezidence.
1330. gada 15. jūnijā Livonijas ordeņa mestrs Eberhards ielika pamatakmeni
vietā, kur Rīgas pilsētai saskaņā ar noslēgto miera līgumu vajadzēja uzcelt
ordeņbrāļiem jaunu pili. Pils tika pabeigta tikai 1515. gadā. Kad Rīgas pili savā
īpašumā ieguva Latvijas valdība, tā nolēma padarīt šo celtni par prezidenta mītni.
Pilī iekārtoja prezidenta darba kabinetu, bet agrākās gubernatora pieņemamās
telpas tika nolemts pārbūvēt par valsts reprezentācijas telpām.
Īpaši plaši būvdarbi pilī notika 1938. gadā. Tika uzbūvēts Trīszvaigžņu tornis,
kuru rotāja zelta zvaigznes un prezidenta standarts, kā arī milzīga Svētku zāle.
Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šeit ir Prezidenta darba telpas.
Ēkā atrodas arī Latvijas Vēstures, Ārzemju mākslas muzejs un Raiņa
Literatūras un mākslas vēstures muzejs.
41.
Kuldīga, tilts pār Ventu
1998-08-02 56:58:12, 21:58:37
Arhitektūras piemineklis - Kuldīgas tilts pār Ventu (1874. g., arhit. O. Dīce). Ventas tilts - viens no garākajiem (164 m) ķieģeļu tiltiem Eiropā.
42.
Ogres upe pie Ogres
1999-10-14 56:49:10, 24:39:33
Pirms Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas un ar to saistītās ūdenslīmeņa celšanās Daugavā Ogrei bija liels kritums pilsētas robežās. Upe tecēja strauji, tagad Ogres lejtecē straumes ātrums kļuvis ļoti mazs - var uzskatīt, ka te ir stāvošs ūdens.
43.
Vijas ieteka Gaujā
2004-10-09 57:36:33, 25:55:50
Vija, augštecē tiek saukta arī par Vijiņu, ir Gaujas kreisā pieteka, 62 km gara.
Vija ietek Gaujā 3 km lejpus Vijciema.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)
44.
Aglonas baznīca
1999-08-17 56:07:36, 27:00:55
Izcils arhitektūras piemineklis. Aglonas bazilika celta 1768. g. baroka stilā. Līdz
XX gadsimta sākumam te darbojās dominikāņu klosteris. XX gs. deviņdesmitajos
gados, atdzimstot garīgumam, te tika veikti vērienīgi rekonstrukcijas darbi.
Baznīcā glabājas plaša gleznu, skulpūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā
skaitā slavenā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte"(17. gs.), kuru
atsedz tikai svinīgos gadījumos reliģisku svētku laikā. Pastāv uzskats, ka tai
piemīt dziednieciskas spējas. Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas
svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu.
45.
Dienvidsusēja pie Ērberģes
2002-07-18 56:22:09, 25:01:07
Dienvidsusēja ir garākā Mēmeles pieteka. Tā piemērota laivu nobraucieniem, izņemot mazūdens vasaras. Krastos skaisti dabas skati.
46.
Daudas ūdenskritums
2001-04-07 57:10:05, 24:54:21
Daudas ūdenskritumi (augstums 2,3 m, platums 1,5 - 2,5 m) veidojušies Pļaviņu
svītas dolomīta kāples un Amatas svītas lodīšu smilšakmeņu sadurē.
Nurmižu gravas, pa kuru tek Dauda, kraujās ir smilšakmens atsegumi
(augstums līdz 35 m).
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)
47.
Gaujiena, rudens ieskaņa
1998-09-10 57:30:35, 26:24:07
Ceļš no Virešiem uz Gaujienu ap 1 km pirms Gaujienas.
48.
Lielā Jugla pie Ropažiem
2000-12-10 56:58:41, 24:37:53
Augštecē Lielā Jugla tek straujāk, lejtecē tā kļūst lēnāka. Tā veido daudz līkumu, salu un pussalu.
49.
Gauja pie Ērgļu klintīm
2000-08-19 57:21:37, 25:15:36
Gauja ir viena no līkumainākajām Latvijas upēm. No Jumaras ietekas lejpus
Valmieras līdz Murjāņu tiltam Gaujas kopgarums ap 93 km, bet gaisa līnijā - tikai
85 km. Šajā posmā upe met pavisam 98 lielākus vai mazākus lokus.
Līkumojošām (meandrējošām) upēm, tādām kā Gauja, raksturīga secīga stāvu,
paskalojamu un lēzenu smilšainu krastu, dziļu atvaru un seklumu mija pa straumi
uz leju.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)
50.
Rāznas ezers pie Zosnas
1999-08-17 56:19:51, 27:20:41
Rāznas ezers atrodas Rēzeknes rajonā, platība 5756,4 ha. Ezerā ir vairākas
salas. No trim pusēm ezeram pieiet ceļš.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)
51.
Ilzas ezers
1999-08-17 56:08:60, 27:10:37
Ilzas (Geraņimovas, Ilžas) ezers atrodas Krāslavas rajonā, platība ap 328 ha,
vidējais dziļums ap 10 m, maksimālais dziļums 46 m.
(www.ezeri.lv)
52.
Alekša upīte Kuldīgā
1999-07-24 56:58:06, 21:58:19
Cieši gar tās krastos uzbūvētajiem namiem cauri Kuldīgai tek Alekšupīte, Ventas kreisā pieteka, 8 km gara.
53.
Vānes baznīca
2000-06-11 56:55:22, 22:33:39
Vānes baznīca celta 1654.-1663. g., remontēta 1789. g., atrodas 1573. gadā
celtās koka baznīcas vietā. Pēc ilgstoša pārtraukuma draudze atsākusi darbu
1988. g. Altāra sētiņā saskatāmi Lielvārdes jostas motīvi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
54.
Abava pie Sabiles
2000-10-28 57:02:39, 22:34:19
Abava iztek no Lestenes (cits nosaukums - Pālandes) ezera un ietek Ventā.
Augšgalā tā iztaisnota, tek Z virzienā, pie Kandavas pagriežas uz R un līdz
ietekai daudz līkumo.
Abavas senlejas dziļākajā un skaistākajā posmā atrodas neliela Kurzemes
mazpilsēta - Sabile.
55.
Amata pie Zvārtes ieža rudenī
2002-10-12 57:14:42, 25:08:38
Zvārtas iezis kopš 1974. gada ir aizsargājams dabas objekts, tā augstums - 44
m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
56.
Alekša upītes ūdenskritums Kuldīgā
2000-07-08 56:58:12, 21:58:32
Pie vecajām ūdensdzirnavām Alekšupītes ūdeņi krīt no 4,15 m augstuma, veidojot vienu no augstākajiem ūdenskritumiem Latvijā.
57.
Braki - R. Blaumaņa muzejs pie Ērgļiem
1999-08-16 56:54:02, 25:41:49
Braku mājas vēstures avotos minētas 1811. g. Blaumaņi Brakos sāka dzīvot
no 1868. g.
Rakstnieks Rūdolfs Blaumanis dzimis 1863. gada 1. janvārī Ērgļu muižā, kur
viņa vecāki bija barona kalpotāji: tēvs - pavārs, māte - istabmeita. Kad Rūdolfam
pieci gadi, vecāki sāk zemnieku gaitas, rentējot "Braku" mājas skaistiem mežiem
klātajos Ērgļu kalnos. Blaumanis "Brakos" pavada mūža lielāko daļu.
1908. gada 4. septembra rītā R. Blaumanis mirst sanatorijā Somijā. Blaumanis
apglabāts Ērgļu kapos, kur, tāpat kā Rīgā, viņam uzcelts piemineklis.
Blaumaņa memoriālais muzejs Brakos dibināts 1959. g.
58.
Ežezers pie Ezernieku - Andzeļu ceļa
2004-08-05 56:10:59, 27:36:17
Ežezers (Ješa ezers) atrodas Krāslavas rajona ziemeļos. Platība 1065,5 ha, tajā
ir 36 salas. No Ežezera iztek Narūta, tajā ietek 12 upītes.
Ežezers ir dabas aizsardzības objekts.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1986.)
59.
Ziedleju klintis
2004-10-23 57:08:42, 24:46:27
Ziedleju klintis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas vecupes
krastā pirms Viesulēniem, iepretim Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas.
Klintis līdz 8,5 m augstas, ap 40 m platas - Gaujas svītas smilšakmens.
Skaistas, kaut arī nelielas sarkanīgas klintis. No Gaujas ceturtdaļu kilometru tālu,
aiz meža un dūksnājiem. Divas pakāpes - apakšējā 4,5 m un augšējā - 4 m.
Augšējā pakāpē divas nišas - alas. Klintis ir labiekārtotas.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv)
60.
Katvaru ezers
2000-10-01 57:33:28, 24:47:60
Katvaru ezers atrodas Limbažu rajonā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
teritorijā. Platība 64.7 ha.
(www.ezeri.lv)
61.
Mākoņkalns
1999-08-17 56:16:43, 27:24:41
Mākoņkalns, Padebešu kalns - paugurs Latgales augstienē 248 m vjl., labi izteikts morēnpaugurāja reljefā, ieapaļš, apm. 0,6 km garš, ar stāvām nogāzēm, relatīvais augstums līdz 50 m. Atrodas Rēzeknes rajonā, 2 km no Rāznas ezera D krasta. Sastāv no grants un smiltīm. Apaudzis ar mežu. Virsotnē Livonijas perioda pilsdrupas.
62.
Stāmerienas pils
1999-06-20 57:12:59, 26:53:51
Pili uzskata par vienu no sava laika spožākajiem franču neorenesanses stila
paraugiem Latvijā, celta ap 1852. g. baronu Volfu dzimtai. 1905. g. nemieru laikā
pils tika nodedzināta. 1908. g. pili atjaunoja un līdz mūsdienām ir saglabājušies
atjaunotie pils interjeri. No muižas kompleksa saglabājušās vairākas
saimniecības ēkas - klēts, dārznieka māja u.c., kā arī 19. gs. ierīkots ainavu
parks, kas veidots pēc vēdekļveida kompozīcijas principa ar dīķiem un kanālu,
kas savieno Stāmerienas un Pogas ezeru.
(www.vietas.lv)
Pilī 20. gadsimta 30. gados dzīvojis itāliešu rakstnieks Džuzepe Tomazi di
Lampeduza, slavens ar romānu "Gepards".
63.
Āraišu vējdzirnavas
2000-08-19 57:15:00, 25:16:17
Drabešu muižas ievērojamākā dominante ir Āraišu vējdzirnavas, celtas XVIII gs.
64.
Amatas ieteka Gaujā
2002-10-12 57:16:33, 25:07:47
Lejasdaļā Amata tek pa dziļu senleju, smilšakmens un dolomīta krastos. Pavasaros Amatu iecienījuši ūdenstūristi, vasarā laivu braucieniem tā nav izmantojama zemā ūdenslīmeņa dēļ.
65.
Cēsu pilsdrupas
1999-10-03 57:18:47, 25:16:28
Cēsu mūra pils (13.-18. gs.) ir izcils valsts nozīmes arheoloģijas, vēstures un
arhitektūras piemineklis. Livonijas ordeņa mestru rezidence 1239.-1561. g. (ar
pārtraukumiem). Pils celtniecība sākās ap 1207.-1209. g. Līdz pat Livonijas
karam pils ne reizes netika ieņemta.
1577. g. septembrī pēc piecu dienu aplenkuma pili iekaroja Krievijas cara
Ivana Bargā karavīri. 1703. gadā pili sagrāva un ieņēma Krievijas feldmaršala B.
Šeremetjeva karaspēks. No tā laika pils vairs netika atjaunota.
Saistībā ar izrakumiem notiek konservācijas un restaurācijas darbi.
66.
Mazie Kangari
2000-12-10 57:02:02, 24:46:10
Kangari (lībiešu kangar - valnis, grēda) - vaļņveida pauguri vai to virknes,
sastāv no smilts un grants.
Mazie Kangari ir ledāja kušanas ūdeņu straumju veidojumi, 7 km gara pauguru
virkne, kas vaļņa veidā stiepjas cauri purvainam apvidum. Pauguri veidoti no
grants un oļiem senā ledāja plaisās. Mazo Kangaru augstums ir 90 m virs jūras
līmeņa un 17,5 m virs apkārtnes. Pa vaļņa virsotni iet ceļš.
Pauguru teritorijā ir izveidots kompleksais dabas liegums "Mazie Kangari" 340
ha platībā.
(www.vietas.lv)
67.
Ķeguma apkārtne, (no)ziedošais maijs
2000-05-20 56:43:42, 24:44:44
"... Bet puķes katrā ziņā
Sev līdzi vasaru atved,
Kad siltie dienvidu vēji
Kā puikas skraida pa gatvi.
Nāk viena maiņa pēc otras
Baltu, zilu un dzeltenu ziedu -
Un visi tie vasarai kalpo
Un zin savu laiku un vietu."
(Ā. Elksne)
68.
Aglonas apkārtnes ainava
1998-08-15 56:06:14, 27:03:16
Skats uz vienu no Latgales ezeriem ap 3 km no Aglonas pie Krāslavas ceļa.
69.
Bauskas pilsdrupas
1999-07-10 56:24:14, 24:09:59
Bauska pirmo reizi vēstures avotos minēta 1443. gadā, kad sāka celt Bauskas pili. 1584. gadā sākās Bauskas izbūve tagadējā vietā. Valsts nozīmes arheoloģijas un arhitektūras piemineklis - Bauskas pils ir pēdējā un viena no lielākajām mūra pilīm, ko 1443.-1456. g. uzcēla Livonijas ordenis. 1590.-1599. g. pils tika paplašināta ar piebūvi, kuras mūri bija klāti ar apmetumu. Pils celta kā cietoksnis. Pils daļēji sagrauta Ziemeļu karā 1706. gadā un pēc tam netika vairs atjaunota. Mūsu dienās pils jaunākā piebūve ir restaurēta, un kopš 1990. gada darbojas Bauskas pils muzejs. Konstatēts, ka pirms pils šajā vietā jau 1. gs. pr. Kristus pastāvējusi nocietināta apmetne.
70.
Tērvete, Pasaku meža ķēniņš
2004-09-04 56:29:02, 23:22:51
Pasaku meža skulptūras darinājis koktēlnieks K. Kugra. Meža ķēniņš lieliski
izskatās skaisto un majestātisko koku ielokā.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)
71.
Gaujiena, J. Vītola muzejs "Anniņas"
1999-09-13 57:31:01, 26:23:56
Jāzeps Vītols (1863.26. VII - 1948.24. IV) ir viens no izcilākajiem latviešu
klasiskās mūzikas meistariem.
1922. g. pavasarī no toreizējās Zemes ierīcības komitejas veco Gaujienas
muižas centru personiskajā īpašumā saņemot, sievas Annijas Vītolas vārdu prof.
iemūžināja savā vasaras un atpūtas mītnē - Anniņās. Tā ir tagadējās Gaujienas
vidusskolas dārza gravā šveiciešu stilā celtā divstāvu koka ēka ar stikla
verandu (agrākā muižas brūvera mājiņa). Anniņas - Jāzepa Vītola memoriālais
muzejs.
72.
Briede pie Zēmelēm
2004-07-24 57:37:59, 25:11:31
Briede ir aukstākā Vidzemes upe.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
73.
Apes apkārtne, Latvijas lielākais vītols
1999-06-19 57:32:34, 26:42:59
Lielākais vītols Latvijā - Dzenīšu dižvītols - aug netālu no Vaidavas tās labajā
krastā ap 3 km augšpus Apes. Vītola apkārtmērs 8,5 m, tam ir 22 resni zari, kuru
svara dēļ vītols draudēja pārplīst. Tagad vītola stumbrs nostiprināts.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.; "DIENA", 14.03.2002.)
74.
Alsungas pils
1999-07-25 56:58:55, 21:34:07
Ordeņa pils celta 14. gadsimtā Kauliņupes krastā blakus kuršu pilskalnam. Joprojām saglabājušies 16. gs. torņi un 1740. gadā būvētais dienvidu korpuss ar barokālām iekšdurvīm un dekoratīvo apdari.
75.
Abavas rumba pie Sabiles
1999-08-08 57:04:15, 22:31:37
Abavas rumba - vairākpakāpju ūdenskritums 3 km lejpus Sabiles. Ūdens plūst
pa dolomīta kāplēm, veidojot apmēram 2 m lielu kritumu. Pie Abavas rumbas
upes labajā krastā izveidojusies maza atteka, kas, apmetot nelielu loku, veido
Čigānu salu jeb Sniķera kalvu. Rumbas apkārtne ir ļoti krāsņa. Lejpus rumbai
upē ir strauja vieta - Lašu brasls, kur ir daudz zemūdens akmeņu.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)
76.
Ēdole, skats no pils torņa
2008-08-01 57:01:05, 21:41:46
Ēdole ir sena apdzīvota vieta, kura kopš 1561. gada līdz 20. gs. pirmajai pusei
piederēja baltvāciešu Bēru dzimtai.
Es neietu Piltenē,
Ūdentiņa lejiņē;
Kas kaitēja Ēdolē,
Smiltaiņē kalniņē.
(Tautas dziesma)
77.
Pokaiņi, akmens upe
2001-05-01 56:34:24, 23:04:24
Austrumkursas augstienes kalnainākajā apvidū - Lielauces paugurainē - 14 km
no Dobeles ceļā uz Īli 400 ha lielā valstij piederošā meža platībā atrodas vismaz
2000 akmeņu krāvumu. Par to izcelsmi ir visdažādākās versijas, bet skaidrs ir
viens - akmeņu kaudzes ir cilvēku roku darbs, jo zem akmeņiem, kā izpētījuši
arheologi, atrodas augsne.
Zinātnieki atzīst, ka akmeņu krāvumi nav dabas veidojumi, taču paši akmeņi
nav unikāli - tie ir apslīpētas un noapaļotas kristālisko iežu atlūzas no
Skandināvijas pamatklintāja.
(A. Drēziņš, "Pokaiņu mežs")
78.
Sigulda, skats no Kaķīškalna
2000-04-01 57:08:46, 24:49:35
Sigulda sevī apvieno trīs senus centrus - Siguldu, Turaidu un Krimuldu, senos lībiešu zemes novadus abos Gaujas krastos. No Siguldas kalniem paveras skaists skats uz apkārtni.
79.
Jaunpils pils
1999-10-16 56:43:51, 23:01:14
Jaunpils ordeņa pils celta 1301. g. Tipiska pils-cietoksnis, ko no trim pusēm
apņem dzirnavu dīķis. Pils veidota ar iekšējo pagalmu, krusteju, lielākās
pārbūves veiktas 1647. g.
Pēc nodedzināšanas 1905. g. atjaunota 1906.-1907. g. arhitekta V. Boslafa
vadībā. 20. gs. 60. gados sākti pils pārbūves un atjaunošanas darbi (arhit.
Druģis). Pils dienvidu korpusā izbūvēta plaša zāle.
Zālē marmora cilnis "Madonna ar bērnu" (ap 16. gs.), vitrāžas (V. Rapiķis).
Nostāsti par akmeņiem pils pagrabā, kas nosvīstot rādot laika maiņu. Akmeņi,
kas izciļņu veidā izdalās pils sienā, rādot vietas, kur celtniecības gaitā nosities
kāds cilvēks. Pils priekšā uzstādīti 2 lielgabali. Pie ūdens notekas caurules
saglabājies viens velna tēls, kas lietus laikā savulaik kaucis, atdarinot vemšanu,
jo barons gribējis atradināt brāli no dzeršanas.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
Tagad kultūras nams, muzejs.
80.
Litene, pavasara ceļš
1997-03-28 57:11:42, 26:57:59
Pavasara ainava - vecais ceļš no Stāmerienas uz Liteni ap 3 km pirms Litenes.
81.
Katrīnas iezis pie Gaujas
2004-10-30 57:15:13, 25:00:55
Katrīnas iezis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas labajā krastā,
iepretim Līgatnes mācību un atpūtas parkam, 2.5 km lejpus Līgatnes ietekas.
Katrīnas iezis ir līdz 15 m augstas, 200 m platas Gaujas svītas smilšakmens
klintis. Pie šā ieža Gauja krasi pagriežas - klintīm pusloka forma. Pie upes
viskrasāk izceļas 15 m augsts nošķeltai piramīdai līdzīgs smilšakmens cilnis.
Pārējā ieža daļa nav pie pašas upes, to aizsedz krūmi. Te krauja ir krietni
augstāka par 15 m, taču arī nobiras te ir augstas. Daudz gravu. Līdz
pusdienlaikam iezi apspīd saule - tad tas ir sevišķi skaists.
Visā klinšu garumā redzamas izskalojumu rievas un nišas. Augstākā rieva
iezīmē Gaujas līmeni pirmās virspalu terases veidošanās laikā.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/straupes_pagasts.htm)
82.
Dundagas pils
1999-07-17 57:30:32, 22:20:59
Leģendām bagāto Dundagas pili 13. gs. uzbūvēja Rīgas domkapitulam. 17. gs. izveidota torņa galerija. Smilšakmens cilnī pa kreisi no ieejas durvīm redzams pils cēlājs fon Groningens, pa labi - bīskaps Bertolds. Ziemeļrietumu korpusa ieejas torni grezno pēdējo īpašnieku fon Ostenu-Zakenu dzimtas ģerboņi. Līdzās pilij - uz mākslīgi uzbērtas Pāces upītes salas - neliels parks, saukts par Kalnadārzu, ar turpinājumu otrā krastā.
83.
Alūksnes ezers ar Cepurītes salu
2001-08-04 57:25:33, 27:04:48
Alūksnes ezerā 4 salas - Pilssala (lielākā), Garā sala, Cepurīte un Mazā sala.
84.
Sabile, skats no pilskalna
1999-08-08 57:02:41, 22:34:23
Sabile atrodas Austrumkursas augstienes Abavas senlejā. Sabiles senajā pilskalnā izdarītajos izrakumos izpētīta senpilsēta. 11.-13. gs. Sabiles pilskalns bija novada centrs, senpilsēta bija nocietināta. Senpilsētas iedzīvotāji bija lībieši un kurši. Sabile vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
85.
Tadenava - Raiņa muzejs
2000-10-15 56:10:31, 26:06:44
Raiņa bērnības zeme, kur nākamais dzejnieks pavadījis savus pirmos četrus dzīves gadus. Savā daiļradē dzejnieks tos nodēvējis par "saules gadiem".
86.
Daugmale, skats no pilskalna
1999-07-16 56:49:52, 24:22:55
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un varjagi.
87.
Sigulda, skats no Taurētāju kalna
2005-10-08 57:10:22, 24:50:01
No Taurētāju kalna paveras brīnišķīgs skats. To ieteicams apmeklēt pēc Gūtmaņa alas apskates.
88.
Sietiņiezis
2004-09-25 57:25:39, 25:23:10
Sietiņiezis - lielākā baltā smilšakmens klints pie Gaujas, kraujas augstums -
apmēram 15 m. Klintī vairākas nišas, lielākā no tām saucas Velna Papēdis.
Sietiņiezis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un ir viens no Latvijā
populārākajiem ģeoloģiskajiem objektiem.
(www. gnp.lv)
89.
Lielā Jugla Mucenieku apkārtnē
2004-06-26 56:58:34, 24:24:04
Lielā Jugla tek pa Rīgas rajona teritoriju. Garums 62 km.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
90.
Abava pie Kandavas
1999-06-06 57:02:01, 22:47:05
Abava - Ventas labā pieteka, 129 km gara.
Krāšņo ainavu un īpatnējās floras dēļ Abavas senlejai posmā no Kandavas līdz
Rendai (t.s. Kurzemes Šveicei), iekļaujot arī kreiso pieteku Amulas, Imulas un
Īvandes lejteci, noteikts aizsargājamā dabas objekta statuss.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)
91.
Vecsalienas pils
2000-10-15 55:49:25, 26:46:21
Vecsalienas pagasta lepnums ir baronu fon Hānu 1870. gadā celtā Vecsalienas (Červonkas ) pils ar muižas apbūvi un parku. Pilī saglabājusies barona kabineta loga vitrāža un lielā zāle ar grezniem griestiem. Ap pili plešas parks 3 ha platībā ar 14 eksotisko augu sugām.
92.
Augstkalnes muižas pils
2000-06-23 56:24:17, 23:19:57
Augstkalnes vai Mežmuižas pils atrodas Dobeles rajonā, Augstkalnē. Pils celta neogotiskā stilā firstiem Līveniem (1870), vēlāk fon Hānu īpašums. Iekštelpu apdare neorokoko stilā. Turpat blakus Svētes upes krastā arī Augstkalnes parks un luterāņu baznīca (1648). Pilī vidusskola.
93.
Kāzu klintis pie Gaujas
2003-10-18 57:21:28, 25:21:15
Apmēram kilometru lejpus Leukādijām Gaujas kreisajā krastā paceļas Kāzu
klintis (sauktas arī par Kazu klintīm vai Kazu iezi).
Leģenda vēstī, ka bagāts saimniekdēls iemīlējis nabaga meiteni. Tēvs nav
ļāvis precēt nabaga meiteni. Tad abi saģērbušies kāzu drānās un no šīm klintīm
ielēkuši Gaujā. No tā laika arī klintis saucot par Kāzu klintīm.
(Informācija pie Leukādiju mājām)
94.
Rēzeknes pilsdrupas
2000-10-14 56:30:24, 27:19:55
No 9. līdz 13. gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils.
13. gs. beigās šajā vietā Livonijas ordeņa bruņinieki uzbūvēja divstāvu akmens
pili, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī,
vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam,
kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī).
Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši,
poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs
neatjaunoja. Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts
izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu
būvniecībai. Šodien pilskalns ir tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē.
(www.rezekne.lv)
95.
Koknese, Latvijas augstākā koka skulptūra
2002-06-22 56:38:44, 25:26:04
Koka skulptūra uzstādīta pie skolas 2002. gada jūnijā par godu Kokneses 725. gadu jubilejai. Tā veidota no Kokneses parka vecajiem ozoliem, autors Ģirts Burvis. Tā simbolizē Mūžību, paaudžu nomaiņu.
96.
Rīgas Doms
2001-08-21 56:56:56, 24:06:11
Baznīcas un klostera celtniecība sākta 1211. g. Klostera daļā no 13. gs.
saglabājusies kapitula zāle un krusteja, kas no trim pusēm aptver Doma dārzu,
kur līdz 16. gs. bija kapsēta, vēlāk tirgus, kopš 1892. g. dārzs. Klostera telpās
darbojās 1211. g. dibinātā Domskola. Baznīca vairākkārt pārbūvēta (ap 1300.
g., pēc 1524. g., kad reformācijas laikā gāja bojā visa iekārta, 1776. g. uzcelts
jauns tornis tagadējā izskatā, pēdējās pārbūves un ērģeļu restaurācija
1959.-1962. g. un 1981.-1984. g.).
Kopš 1989. g. atjaunota draudzes darbība.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.).
97.
Saukas ezers pie Saukas - Lones ceļa
2004-06-05 56:16:39, 25:26:58
Saukas ezers atrodas Sēlijas paugurvaļņa dienvidu daļā. Tā garums ap 6 km,
platums līdz 1,5 km, platība ap 718 ha. Ezers ietilpst Saukas dabas parka
teritorijā.
(Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")
98.
Jodupītes ūdenskritums
2001-05-05 57:10:45, 24:54:27
Jodupīte - Daudas labā krasta pieteka. Dauda un tās pieteka Jodupīte ir
aizsargājami ģeomorfoloģiski objekti.
Ūdenskritums (augstums 2,3 m, platums 1,5-2,5 m) veidojies Pļaviņu svītas
dolomīta kāples un Amatas svītas lodīšu smilšakmeņu sadurē.
(Latvijas daba, 1. sēj., Rīga, 1994.)
99.
Sigulda, skats no Ķeizarkrēsla
2008-09-27 57:08:38, 24:49:31
1862. gadā Siguldā viesojās Krievijas cars Aleksandrs II ar savu laulāto draudzeni. Šīs vizītes laikā viņi speciāli sagatavotā skatu vietā iestādīja katrs vienu kociņu. No šī laika skatu vieta dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis sajūsmināts par brīnišķīgo skatu, kas pavēries no skatu vietas uz Gaujas senleju.
100.
Alekšupīte Kuldīgā
2000-07-08 56:58:15, 21:58:08
Savdabīgā Kuldīgas vecpilsētas daļa ap Alekšupīti atgādina Venēcijas kanālus.
101.
Zvārtas iezis
1999-10-03 57:14:46, 25:08:29
Zvārtas iezis - augšdevona Gaujas svītas sarkanā smilšakmens krauja Amatas
ielejas kreisajā pamatkrastā, 3 km lejpus Kumadas ietekas. Paceļas kā šaura ,
vertikāla šķautne apm. 46 m virs upes vecās gultnes līmeņa. Pakājē straumes
izskalota ala, augšdaļā vairākas lielas plaisas. Virsa apaugusi ar kokiem.
Iecienīts tūrisma objekts.
Augsta smilšakmens krauja, viens no skaistākajiem devona iežu atsegumiem
Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). No tā paveras gleznains skats uz Amatas leju.
Teikas stāsta, ka ap iezi Vecgada, Vasarsvētku un Jāņu naktīs notikuši lieli
raganu un velnu trači.
102.
Gārsenes pils
1999-10-30 56:06:00, 25:48:60
Gārsenes pils - Jēkabpils rajonā vienīgā pils, kas no XVI gs. līdz 1922. gadam
piederējusi baronu fon Budbergu dzimtai.
1860. gada angļu neogotikas stila pils būve. Ekspozīcija par fon Budbergu -
Beningshauzenu dzimtu, netālu Dienvidsusējas gleznainā senleja ar iekārtotu
tūristu taku.
103.
Lielupe pie Slokas
1999-03-27 56:55:48, 23:36:44
Pie Slokas un tālāk Jūrmalā Lielupi no Rīgas līča šķir tikai 1-2 km plata zemes
josla. Ceļu uz jūru upei tur aizšķērso dolomīta un merģeļa pamatieži, kā arī
kāpas, tādēļ Lielupe 25 km tek paralēli jūras krastam.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)
104.
Sarkanās klintis pie Salacas
2002-05-01 57:50:37, 24:29:03
Lielākās Salacas lejteces klintis, viens no ainaviskākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā. Līdz 10 m augstās un ap 400 m garās Sarkanās klintis veido sarkanie Burtnieku svītas smilšakmeņi.
105.
Ēdoles pils sēta
2003-08-30 57:01:02, 21:41:49
Ēdolē aplūkojama vienīgā Kurzemes bīskapijas mūra pils, kas vēl
apdzīvojama. Pils celta no 1264. līdz 1276. gadam, vairākkārt pārbūvēta,
uzceltas piebūves, izveidotas neogotiskās fasādes.
1905. gadā pils nodedzināta un pēc tam atjaunota 1906.-1911. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
106.
Gauja pie Katlapu ieža
2004-10-23 57:08:33, 24:43:36
Gauja ir iecienītākā upe mierīgāku ūdeni mīlošiem ūdenstūristiem, it sevišķi Valmieras - Murjāņu posms.
107.
Doles pienenes
2008-05-11 56:50:49, 24:13:56
Ko tie dara ciema puiši,
Papuvīšu nearuši?
Papuvītes noziedēja
Dzelteniem ziediņiem.
(www.dainuskapis.lv)
108.
Rojas osta
1999-07-17 57:30:22, 22:48:02
Rojā atrodas sena osta, jūrniecības un tirdzniecības centrs. Rojas upi izmantojuši jau senie vikingi. Par to netieši liecina arī tā sauktās Velna laivas - akmeņu krāvumi upes krastos pie Bīlavām, Lībes un citur. Hercogu laikos Upesgrīvā, Kaltenē un Rojā uzbūvēti 116 karakuģi.
109.
Meļķitāru Muldakmens
2002-06-15 56:39:37, 25:12:16
Melķitāru Muldas akmens - apmēram 3 m augsts sens kultakmens, pie kura
ziedojumi nesti vēl 19. gs. vidū. Akmens virsmā ir muldveida iedobums.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
110.
Pērse pie Kokneses pilsdrupām
2002-09-21 56:38:42, 25:27:30
Kokneses pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Stāvajā klintī
starp Daugavu un Pērses ieteku 1209. gadā bīskaps Alberts sāka celt mūra pili.
Tagad pilsdrupas daļēji applūdinātas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
111.
Radžu akmens pie Jēkabpils
2004-06-05 56:28:46, 25:51:51
Radžu akmens atrodas pēc Brodu dolomīta karjera izstrādes izveidotajā Radžu
ūdenskrātuvē, ap 50 m no krasta. Akmens augstums 4,6 m, garums 6,1 m,
platums 6 m. Apkārtmērs 19,5 m. Tas ir trešais lielākais Latvijas dižakmens.
(Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")
112.
Akmeņainā jūrmala Oltužu apkārtnē
2000-10-07 57:34:04, 24:22:08
Vairākās vietās Rīgas jūras līča piekrastē ir daudz akmeņu (starp Mērsragu un
Enguri, starp Tūju un Ainažiem).
Dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala" ietver 12 km garu jūras krasta
posmu no "Dzeņiem" līdz Tūjai.
113.
Aiviekste pie Rīgas - Daugavpils ceļa
2001-08-09 56:36:27, 25:47:09
Aiviekste - lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā. Aiviekste ietek
Daugavā pie Pļaviņām.
Pašā upes lejtecē ūdenslīmeni ietekmē Pļaviņu HES ūdens krātuves līmeņa
svārstības. Aiviekstes lejtecē gada vidējais caurplūdums ir 45 kub.m/s, bet palu
periodā maksimālais caurplūdums ir 10 reižu lielāks.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)
114.
Nīcgales Lielais akmens
2002-06-29 56:09:10, 26:27:41
Nīcgales Lielais akmens - lielākais laukakmens Latvijā, svētakmens. Tas ir 10
m garš, 9,8 m plats un 3 m augsts. Akmens atrodas meža ceļu krustojumā
Daugavpils rajonā, 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas.
Dižakmeni atnesis ledājs, tas ir labi noapaļojies, saplaisājis, lielkristālisks
porfīrveida rapakivi granīta bluķis.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
115.
Aizputes malkas pils
1999-09-03 56:43:18, 21:37:28
Visvairāk tūristus Aizpute pievelk ar savām "Malkas pilīm", kuras "Gravinieku" māju saimnieks būvē no kurināmās malkas, tādējādi ik gadu veidodams citādu arhitektūru.
116.
Vecauces pils
1999-10-16 56:28:09, 22:53:17
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir grāfu Mēdemu dzimtas Vecauces
muižas pils (1843. g., arhit. F. A. Štīlers) ar 30 m augstu torni. Pili ieskauj glīti
sakopts ainavu parks (10 ha), kurā daudz dendroloģiski retas koku un krūmu
šķirnes pie pilsētas robežas.
Šodien pils darbojas kā kultūras centrs. Pilī iekārtots mākslas salons, kur
pārdot gleznas, akvareļus, suvenīrus. Ir viesnīca ar 20 vietām.
117.
Grīžu Velna beņķis
2007-04-30 57:22:53, 21:46:52
Akmens augstums 3 m, apkārtmērs 17 m. Viens no skaistākajiem un lielākajiem
Latvijas dižakmeņiem. Tikpat kā nav iegrimis zemē. Bijušais kuršu - lībiešu
robežakmens.
Akmens ļoti īpatnējs - milzu krēsla formā. Teika stāsta, ka uz tā sēdējis velns
ar pātagu rokā un vērojis, lai kurši un lībieši nekautos par savu zemju robežām.
Akmens atradies uz robežas starp kuršu un lībiešu apdzīvotajām zemēm.
Robežu dēļ starp abām ciltīm bieži uzliesmojuši ķīviņi, un, kā jau tādās reizēs
parasts, piesaukts arī velns. Velns sapratis, ka viņam jāizšķir, kuram taisnība.
Tad nu velns no akmens uztaisīja sev krēslu, apsēdies uz tā ar lielu stibu rokā un
skatījies, kurš pāriet robežu. Vainīgajam devis ar stibu. Pēc akmens novietojuma
var spriest, ka velns sēdējis ar muguru pret tagadējo Tārgales ciemu ar skatu uz
Popes ciemu.
Tā velns atradinājis ļaudis no savstarpējiem ķīviņiem.
(www.vietas.lv)
118.
Jelgavas pils
1999-06-13 56:39:20, 23:44:10
Jelgavas pils ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis.
Sākta celt 1738. gadā Livonija ordeņa pils (1265. g.) vietā, ko hercogs E. J.
Bīrons 1737. gadā lika uzspridzināt. Pils celta pēc B. F. Rastrelli projekta un viņa
tiešā vadībā. Pirmajā celtniecības posmā (1738.-1741. g.) ielika pils pamatus,
baroka stilā izbūvēja korpusus un sagatavoja materiālus telpu apdarei.
Otrajā celtniecības posmā (no 1763. g.) pēc B. F. Rastrelli ieceres būvdarbus
vadīja dāņu arhitekts S. Jensens, kas celtnes stilu tuvināja klasicismam.
1919. gadā bermontieši pili nodedzināja. 1927.-1939. g. tā atjaunota un pēc
arhitekta E. Laubes projekta piebūvēts rietumu korpuss. Vācu karaspēkam
atkāpjoties, 1944. gadā pili vēlreiz nodedzināja. 1955.-1961. g. to atjaunoja.
Tagad pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte, muzejs. Jelgavas
pils - ievērojamākā baroka pils visā Baltijā.
119.
Abavas senleja starp Kandavu un Sabili
1999-08-08 57:01:04, 22:37:12
Abavas ielejā 90 kv. km platībā atrodas īpaši aizsargājama kultūrvēsturiska teritorija - Abavas senleja, sava krāšņuma dēļ agrāk dēvēta par Kurzemes Šveici. 1996. gadā Pasaules kultūras mantojuma fonds to iekļāva pasaules 100 unikālāko un aizsargājamo kultūrvēsturisko vietu sarakstā. Abava ir ūdenstūristu iecienītākā Kurzemes upe ar visai daudzveidīgo tecējumu.
120.
Labrags, jūras krasts
1999-07-25 56:59:16, 21:21:24
Labraga stāvkrastos smilšu kraujas augstums sasniedz 20 m. Cauri Labraga
stāvkrastam 12 m dziļā kanjonveida gravā plūst Rīva.
"Parasti mēs jūru iedomājamies tādu, kāda tā ir pie Rīgas. Lēzens, ciets smilšu
krasts, tālāk kāpas un priedes. Bet Labraga jūrmala ir pavisam citāda. Tur
apakšā jūra vētras laikā grauž un grauž smilšaino mālu un ar katru gadu ēdas
dziļāk zemē. Kādā citā vietā, kaut kur tālāk, jūra atkal atkāpjas. Starpība tikai
tā, ka uzbrukdama viņa paņem labu auglīgu zemi, bet atkāpdamās pamet baltu
smilti."
(J. Jaunsudrabiņš, "Labrags")
121.
Mazais Ludzas ezers Ludzā
2000-07-22 56:32:59, 27:43:41
Pie Ludzas pilsētas atrodas Mazais Ludzas ezers, platība 36,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)
122.
Aiviekste pie Vesetas tilta
2003-06-28 56:37:07, 25:51:10
Lejasgalā Aiviekste tek pa viegli viļņotu apvidu. Te upē ir vairākas salas, sēkļi un aptuveni 15 akmeņainas krāces. Uz šo salu grupas ir uzcelta Aiviekstes HES - viena no lielākajām mazo upju spēkstacijām Latvijā.
123.
Valpenes piramīda K. Barona piemiņai
2000-09-17 57:25:28, 22:23:11
Pie Valpenes pusmuižas, kur pagājusi Kr. Barona bērnība, pēc I. Ziedoņa ieceres izveidota Valpenes piramīda. Šo 6 m augsto, akmeņu krāvumu (pamatnes apkārtmērs 50 m) izveidojis V. Titāns. Akmeņos iekalti apkaimes nopostīto māju nosaukumi.
124.
Ķurmraga apkārtne, alas Vidzemes jūrmalā
2000-10-21 57:33:09, 24:22:09
Ķurmrags - neliels sauszemes izvirzījums Rīgas jūras līča piekrastē Z no Tūjas, veido apm. 4 m augstu vidusdevona sarkanā smilšakmens stāvkrastu un šauru pludmali, kas bagāta ar laukakmeņu krāvumiem. Ķumraga piekrastes ainavas iecienījuši tūristi.
125.
Mazā Jugla pie Kranciema
1999-05-30 56:52:04, 24:36:48
Skats uz Mazo Juglu no Kranciema tilta ap 3 km augšpus Tīnūžiem.
126.
Daugava lejpus Ķeguma
2000-05-20 56:45:16, 24:41:33
Ķeguma HES (1936.-1940. g., rekonstruēta 1975.-1979. g.) ir pirmā lielākā
spēkstacija Latvijā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
127.
Lielvārde, senlatviešu pils atdarinājums
1999-06-20 56:43:08, 24:47:22
Pēc mākslinieka Agra Liepiņa ieceres ir tapis XII gs. Lielvārdes valdnieka
Uldevena senlatviešu pils atdarinājums. Aizsargsiena labajā pusē rekonstruēta
pēc Mežotnes pilskalna, bet kreisajā - pēc Daugmales pilskalna arheoloģisko
izrakumu materiāliem. Var izložņāt aizsargsienu ejas, iegulties virsaišu gultā,
vingrināt roku kaujas cirvja mešanā.
Pils atrodas Lielvārdē, Parka ielā 3.
(www.pilis.lv)
128.
Sigulda, Ķeizarskats
2008-10-18 57:08:37, 24:49:03
Gaujas Nacionālā parka labiekārtošanas inženieri ierīkojuši iespaidīgu skatu vietu netālu no Siguldas 2. pamatskolas.
129.
Rēzekne, piemineklis Latgales Māra
1999-09-14 56:30:24, 27:19:55
Rēzeknes centrā - Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai"
("Latgales Māra", tēln. L. Tomašicka mets, tēln. K. Jansona veidots, 1939. g.),
kas iznīcināts padomju okupācijas laikā 1940. g. 6. novembrī. Atjaunots 1943.
gadā un vēlreiz iznīcināts 1950. g. Atjaunots 1992. gadā (tēln. A. Jansons un I.
Folkmanis).
Kompozīciju veido trīs figūras: ķēžu rāvējs simbolizē Latgales varonīgo cīņu
par neatkarību, ceļos noslīgusi tautu meita kā lūgsnā tur vainagu, bet staltā
meitene ar krustu paceltajās rokās stāv pāri abām figūrām, iemiesojot domu par
brīvu Latgali.
130.
Pāvilostas jūrakmens
2008-08-10 56:53:37, 21:11:08
100 m no krasta, jūrā, viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni (Jūrakmeni), tā
augstums virs grunts 3,5 m (ūdenī 1,5 m), apkārtmērs ir 15 m. Padomju laikā šis
akmens bija robežzīme, par kuru tālāk gar jūras krastu ļaudis nedrīkstēja iet.
(www.pavilosta.lv)
131.
Lauču Lielais akmens Vidzemes jūrmalā
2000-10-21 57:21:52, 24:24:06
Lielais Lauču akmens atrodas Skultes jūrmalā, tas ir lielākais Vidzemes
piekrastes akmens (augstums 2,15 m, apkārtmērs 12,3 m).
Stāsta, ka 70 t smagais ieceļotājs no Dienvidsomijas ar ledu iznests no jūras
1853. g.
Mazais Lauču akmens - otrs lielākais laukakmens Vidzemes piekrastē.
Pēc 2. pasaules kara nepārdomāti novāca jūrmalas akmeņus no Skultes līdz
Tūjai. Jūra sāka strauji izskalot krastus. Vietām cietzeme atkāpās par 40 m.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
132.
Pikšas - K. Ulmaņa muzejs Līvbērzes apkārtnē
2000-09-02 56:39:29, 23:29:15
Pikšās Latvijas Valsts prezidenta Kārla Ulmaņa (1877-1942) dzimtajās mājas (atjaunotas 1990. g.) muzejs. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Kārlis Ulmanis (1877 - 1942) bija tās pirmais valdības vadītājs, pēc tam vairākkārt Ministru prezidents.
133.
Kaives ozols
2001-05-20 57:03:51, 23:01:31
Kaives Senču ozols - Baltijas dižākais ozols. Arī Krievijā un Polijā nav zināmi tik
resni ozoli. Aug nelielā uzkalnā pie Senču mājām (1937. g.).
20. gs. 20. gados zibens spērienā ozols zaudējis galotni, 70. gados dobums
aizmūrēts. Saglabājies tikai viens lielais zars. Kad ozols bija pilnā plaukumā, tā
vainaga apkārtmērs bija apm. 70 m, augstums apm. 17 m.
1990. g. ozola apkārtmērs bija 10 m. Autori ozola vecumu vērtē mazāku nekā
septiņi gadsimti. Bijusī senču kulta vieta.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
134.
Mēru pils
2000-03-26 57:26:44, 26:05:33
Mēru pils celtniecība pabeigta 1906. gadā, pils celta romantiskā eklektisma stilā. 19. gs. muižas apbūve. Īpatnējas durvis, griestu koka apdare. Parks ar terasi, dīķu sistēma ar mākslīgām salām, retu sugu skujkoki. Parkā pēc vainaga apkārtmēra lielākais dižozols Baltijā. Birzuļu pamatskola.
135.
Cīravas pils
2001-11-10 56:44:13, 21:23:04
Bijušās Cīravas muižas pils celta 18.-19. gs. 19. gs. 60. gados pārbūvēta
neogotiskās formās - uzbūvēts lievenis, tornīši, rizalīti korpusa galos, ķieģeļu
robojumi zelmiņos un dzegās, pārveidota logu apmaļu apdare. Četrās telpās
vērtīga interjera apdare, zālē 19. gs. sākuma marmora kamīns.
Pilī darbojusies meža skola (1922.-1951. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
136.
Lielupe pie Mežotnes pilskalna
1999-11-13 56:26:27, 24:02:50
Pirmos 25 km no Bauskas līdz Mežotnei Lielupe tek pa senleju, iegrauzusies
augšdevona dolomītos. Lejpus Mežotnes ieleja paplašinās, un no Īslīces ietekas
Lielupe tek pa līdzenumu.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)
137.
Jamaiķu apkārtnes ainava Kuldīgas rajonā
2000-07-08 56:49:45, 21:40:55
Gadu tūkstošu gaitā šajā apvidū iekultivēta samērā laba augsne, veģetācija
bagātāka nekā citur Latvijā. Te ir visvēlākais rudens un vismaigākā ziema.
Tāpēc jau izsenis cilvēki, kam bijušas labas darba spējas un darba mīlestība,
dzīvojuši visai turīgi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
138.
Vidrižu pils dīķis
1999-07-04 57:20:43, 24:39:44
Dīķis pie Vidrižu muižas pils Limbažu rajonā.
139.
Mēmele pie V. Plūdoņa "Lejeniekiem"
1999-11-13 56:24:34, 24:17:39
Lejpus Skaistkalnes Mēmele kļūst platāka (40-50 m) un dziļāka, straumes
ātrums samazinās.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)
140.
Krustpils pils Jēkabpilī
1999-10-30 56:30:51, 25:51:34
Viens no ievērojamākajiem Jēkabpils vēstures un kultūras pieminekļiem ir
Krustpils pils komplekss ar parku Rīgas ielā 214 Daugavas labajā krastā. 13. gs.
Rīgas arhibīskapa pils ar viduslaikiem raksturīgu izvirzīto vārtu torni un iekšējo
pagalmu. Bieži pārbūvēta, paplašināta. Fon Korfu pils fasādēs saglabātas
šaujamlūkas, senie logi un durvis, fragmentāri 18. un 19. gs. interjeri.
Pilī tagad muzejs.
141.
Sigulda, Ķeizarkrēsls
2008-09-27 57:08:38, 24:49:31
Ķeizarkrēsls atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā gandrīz 3 km lejpus tilta pār Gauju, netālu no vēsturiskās Laurenču Šveices mājas un Kaķīškalna muižas.
142.
Kokmuižas pils Kocēnos
2000-04-29 57:31:20, 25:20:02
Nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis ir bijušās Kokmuižas pils apbūve (18. gs.
beigas - 19. gs. beigas) - pils, sienas gleznojums pilī (interjera fragments; 19. gs.
beigas), klētis, parks (19. gs.).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
143.
Daugava pie Daugavpils
2000-07-21 55:52:21, 26:31:10
Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta un atrodas abos Daugavas krastos.
144.
Alūksnes pils
1999-06-20 57:25:23, 27:03:24
Alūksnes pils ir viens no ievērojamākiem 19. gadsimta vidus neogotikas stila
pieminekļiem Latvijā. Pils celtniecība notikusi laikā no 1859. līdz 1863. gadam
pēc barona Aleksandra fon Fītinghofa pasūtījuma.
Pils parks izveidots XVIII gs. otrajā pusē, pēc toreizējā Alūksnes barona
Burharda fon Fītinghofa ieceres kā angļu ainavas parks ar romantiskiem
paviljoniem. Tā ir viena no dendroloģiski bagātākajām vietām Latvijā. Vēl šodien
apskatāmi Eola templis, Aleksanra paviljons, Palmu māja (oranžērija), dzimtas
mauzolejs un obelisks, uzcelts O. H. fon Fītenghofa piemiņai ar uzrakstu vācu
valodā "Labākajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīga dēla.".
145.
Liepas Lielā Ellīte
2001-09-02 57:22:54, 25:25:44
Lielā Ellīte, kopš 1974. g. aizsargājams ģeoloģisks objekts - unikāls sufozijas
veidojumu komplekss, viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā.
Smilšakmeņos izveidojusies ala, kā arī arkas un pilastri ar lokveida pārsedzēm.
Ala līdzīga 4-5 m platam, 11 m garam un 3,5 m augstam gaitenim, kura galā
atrodas 1 m plata šķērsplaisa. Alas kopgarums 23 m, no tās izplūst spēcīgs
avots.
Pastāv uzskats, ka alai ir apm. 7000 gadu.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
146.
Pēterlauku vējdzirnavas
2000-10-06 56:32:20, 23:42:58
Pēterlaukos redzamas atjaunotās vējdzirnavas. Celtas 19. gs. 70. gados.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
147.
Gosupes velns
2000-09-14 57:12:60, 26:23:38
Velēnas - Lizuma ceļa malā braucējus un nācējus sagaida lizumieša V. Zvaigznīša veidotā skulptūra. Pēc nostāsta, Gosupes velns gandrīz aizvilcis uz elli krogusbrāli Rudgalvju Krustiņu.
148.
Cesvaine, piemineklis represētajiem
2003-04-18 56:58:08, 26:18:26
Piemineklis atklāts 2003. gada 25. martā.
Pašlaik Cesvainē kopā ar lauku teritoriju dzīvo 88 represētie.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
149.
Vidrižu muižas pils
2007-10-27 57:20:42, 24:39:54
Vidrižu muižas pils celta 19. gs. 70. vai. 80. gados. Tagad pilī skola. Kā stāsta
novadpētnieki, pilī ir telpa, kurā spokojas. Fasādes dekoratīvā apdare ar
ģerboņa cilni - 19. gs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
150.
Ogre pie Ērgļiem
2000-05-27 56:53:46, 25:38:33
Ogre iztek Vidzemes Centrālajā augstienē Nesaules kalna pakājē, 188 km
gara. Augštecē to sauc par Ogriņu.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)
151.
Pokaiņu dižakmens
2001-05-01 56:34:24, 23:04:24
Pokaiņos atrodami tādi laukakmeņi, kurus ģeologi sauc par vadakmeņiem - tie
norāda konkrētu atlūzu izcelšanās vietu, piemēram, Ālandu granīts, Viborgas
rapakivi, Tammelas uralīta porfirīts u.c. Daži no tiem sasniedz dižakmeņu
apmērus. Kā zināms, granītiska sastāva laukakmeņos konstatējams radioaktīvais
starojums - ap 170 bekerelu uz 1 kg.
(A. Drēziņš, "Pokaiņu mežs")
152.
Jaungulbenes pils
2000-04-21 57:03:43, 26:35:53
Monumentāli atturīgā pils (balts apmetums un granīta rustu rotājums) celta 1878.-1904. g. angļu neogotikas stilā, torņa fasādē - īpašnieku ģerbonis. Apskatāmi neobaroka stila interjeri, plašo parku rotā daudzas mazās arhitektūras formas. Saimniecības ēku komplekss un ainavu parks - viens no izcilākajiem Latvijā.
153.
Kokmuižas pils dīķis Kocēnos
2000-04-29 57:31:20, 25:20:02
Nosaukums Kokmuiža cēlies tādēļ, ka Kokenhofas muižas ēkas līdz pat 16. gadsimta beigām bijušas celtas no koka.
154.
Braslas ieteka Gaujā
2001-10-20 57:14:46, 24:55:49
Lejtecē Brasla izlauzusi dziļu gultni.
Dabas pētnieks G. Eniņš raksta, ka līvu valodā Braslas upe esot saukta par
Raupu.
155.
Rūja pie Jeriem
2004-09-25 57:52:48, 25:22:02
Rūja iztek no Rūjas ezera, ietek Burtnieku ezerā. 85 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
156.
Aģe pie Zvejniekciema
2000-10-21 57:19:08, 24:25:08
Skats uz Aģi no Rīgas - Tallinas šosejas tilta R virzienā.
Aģe - Vidzemes piekrastes upe Rīgas rajonā. Garums 39 km, baseina platība
212 kv.km. Iztek no Aģes ezera, uzņem arī Aijažu ezera ūdeņus. Kritums 51,4
m. Baseinā daudz purvu, lielākais no tiem Druļļu-Melnezera. Lielākās pietekas
Tora (17 km) un Mazupīte. Pie Aģes ietekas Rīgas jūras līcī izbūvēti moli un
Skultes zvejas osta.
157.
Gauja pie Cēsīm
1999-07-27 57:18:48, 25:13:33
Gaujas zeltainās smilšu sēres ir vieta, kur patīkami atpūsties pēc tālāka
nobrauciena laivās vai pasauļoties pēc atspirdzinošām peldēm. Gaujas, kā jau
visu līdzenuma upju, pārnesto smilšu masas galveno daļu veido tikai divi
komponenti - vieglie minerāli kvarcs un laukšpati.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)
158.
Ķurmrags Vidzemes jūrmalā
2000-10-21 57:32:29, 24:21:45
Izteiktākais zemesrags Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē. Gan jūras viļņu
darbības, gan ledus torosēšanas rezultātā te izveidojušies plaši laukakmeņu
krāvumi. Interesants apskates objekts ir uz jūru sagāzusies Ķurmraga vecā
bāka, kas vēl pirms aptuveni desmit gadiem atradās stāvkrasta augšdaļā, bet
mūsdienās tā noslīdējusi līdz pat jūras līmenim.
(www.vietas.lv)
159.
Dienvidsusējas ieteka Mēmelē
2007-10-14 56:24:10, 24:55:31
0.3 km no ietekas Mēmelē mazā hidroelektrostacija Grīvnieku HES.
160.
Juglas ezers pie Berģuciema
2002-07-13 56:59:09, 24:17:42
Juglas ezera platība 570 ha. Tajā ietek Lielā Jugla un Mazā Jugla. Iztek Jugla,
tek uz Ķīšezeru.
Berģi - viens no skaistākajiem Pierīgas ciemiem. To ietver priežu mežs un
Juglas ezera smilšainā pludmale.
Berģos Juglas ezera krastā atrodas Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
Muzejs sākts veidot 1924. gadā, apmeklētājiem atvērts kopš 1932. gada.
(A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)
161.
Rīga, Saules akmens
2008-04-26 56:57:01, 24:05:36
Saules akmens - "Hansabankas" centrālā ēka atrodas Balasta dambī 1a.
Ēkas augstums 123 metri. Ēka tika atklāta 2004. gada 17. novembrī.
Arhitekti Viktors Valgums un Alvis Zlaugotnis, galvenais būvuzņēmējs SIA
"Merks".
162.
Kazdangas pils
2000-06-11 56:43:59, 21:44:02
Fon Manteifeļu dzimtas pils, ko 1800. gadā būvējis arhitekts J. Berlics. Ēka pārbūvēta pēc dedzināšanas 1905. gadā. Kazdanga bija Manteifeļu īpašums 14 paaudzēs. Pils parks ar zivju dīķiem, eksotiski augi, skatpunkti, grotas. "Kavalieru" (viesu) nams ar barokālām kāpnēm, pārvaldnieka un kalpu mājas, staļļi.
163.
Auči - J. Čakstes muzejs pie Staļģenes
2000-11-04 56:35:36, 23:57:23
Jurists Jānis Čakste (1859-1927) tika ievēlēts par pirmo Latvijas Valsts prezidentu tūlīt pēc 1. Saeimas ievēlēšanas 1922. gada novembrī. Par viņu nobalsoja 92 Saeimas deputāti. Arī 2. Saeima 1925. gada novembrī ar lielu balsu skaitu (60) ievēlēja J. Čaksti par Valsts prezidentu uz otro termiņu. J. Čakste mira pirms termiņa beigām.
164.
Zvārtavas pils
1999-09-13 57:32:16, 26:22:05
Pils celta 1881. gadā 19. gadsimta otrajai pusei tik raksturīgajā neogotikas stilā
ar sarkanu ķieģeļu joslām, kas uzsver kalta akmens fasādes. Pils piederējusi fon
Ferzeniem. Pils sliekšņa akmenī iemūžināti vārdi "Hic habitat Felicitas, nihil mali
intret" -"Te mājo Laimība un nekas ļauns neienāk". Pils saimnieki - Luīze un
Gotlībs fon Ferzeni šo devīzi lika par pamatu savai laimīgajai laulībai. Zvārtavas
kungu māja ir gandrīz vienīgais kompleksais neogotikas interjeru paraugs
Latvijā.
(www.zvartavaspils.lv) 2008. gadā pils pieder Latvijas Mākslinieku savienībai.
165.
Aumeisteru muižas pils
2002-06-01 57:31:24, 26:12:09
Aumeisteru pils atrodas Valkas raj., Grundzāles pagastā.
Pils ar historisma laika interjera apdares fragmentiem - koka kasešu griestiem,
parketu un krāsnīm. Saimniecības ēku komplekss ar dzirnavām.
166.
Daugava pie Līvāniem
1999-08-18 56:21:14, 26:10:36
Daugavā dzīvo asari, ālanti, karūsas, karpas, līdakas, plauži, raudas, sapali, salates, sīgas, sami, vēdzeles, zandarti, zuši. Daudzi makšķernieku stāsti dzirdēti par Daugavas lielajiem samiem.
167.
Koknese, skats uz pilsdrupām pāri Daugavai
2000-09-29 56:38:44, 25:26:04
Kokneses pilskalns, sēļu un latgaļu apdzīvots jau I gadu tūkstotī pirms Kristus. Bīskaps Alberts 1209. gadā nodedzinātās senču pils vietā uzcēla mūra pili, ko 1701. gadā sagrāva sakšu karaspēks. Kādreiz Daugavas laiviniekiem tā šķita kā cietoksnis kalna galā. Šodien, kad Pļaviņu HES ūdenskrātuve skalo pils pamatus, tā drīzāk atgādina salu Daugavas malā.
168.
Alauksta ezers pie Cēsu - Madonas ceļa
2003-06-28 57:05:24, 25:44:48
Alauksta ezers atrodas Vecpiebalgas pagastā. Tas aizņem pagasta
ziemeļrietumu daļu. Ezera platība 777 ha, dziļums ap 7 m. Ezerā ir Vidsniedres un
Lielā sala.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
169.
Ainaži, K. Valdemāra piemineklis pie muzeja
1999-10-09 57:51:48, 24:21:31
Krišjānis Valdemārs izveidoja pirmo latviešu publisko bibliotēku un kori. Viņam
izdevās panākt, ka1864. gadā Ainažos tika izveidota pirmā jūrskola zemnieku
bērniem. To nodibināja tālbraucējs kapteinis Kristiāns Dāls pēc Kr. Valdemāra
ierosmes un ar turīgo ainažnieku atbalstu. Pēc Ainažu parauga jūrskolas
zemnieku bērniem nodibināja arī Jēkabmiestā, Ģipkā, Ventspilī, Užavā,
Lubezerē, Engurē, Mangaļos un Liepājā.
Šodien atjaunotajā jūrskolas ēkā ierīkots Ainažu Jūrskolas memoriālais muzejs,
kurā atrodama informācija par jūrskolas, Vidzemes kuģniecības un zvejniecības
vēsturi.
Pie muzeja enkuru parks.
170.
Igates pils
2000-10-07 57:22:52, 24:41:16
Arhitekta R. Cirkvica neorenesanses stilā projektēta ēka, kas celta fon Pistolkorsu dzimtai ap 1880. gadu. Raksturīgs kvadrātveida tornis. Ainavu parks ar dīķiem. Muižas magazīnā - Lauksaimniecības rīku muzejs.
171.
Daugava pie Ķengaraga
2005-09-25 56:53:35, 24:11:38
Ķengarags - Rīgas pilsētas daļa Latgales priekšpilsētā. Kā apdzīvota vieta
Ķengarags ("Kengeragge" ) minēts 16. gadsimta otrajā pusē. Nosaukums cēlies
no kāda turienes zemnieka vārda, saukta par Ķengu. Viņš dzīvoja vietā, kur
Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzas radze
(dolomīts).
(lv.wikipedia.org)
172.
Iecavas upe pie Iecavas
1999-11-13 56:35:50, 24:11:46
Iecavas upe izlīkumo cauri apdzīvotai vietai ar tādu pašu nosaukumu - Iecava. Upe šķērso Iecavas novadu 30 km garumā.
173.
Rīga, Dž. Armitsteda piemineklis
2006-10-26 56:56:59, 24:06:53
Piemineklis atrodas Rīgas centrā pie Operas tiltiņa. Britu izcelsmes inženieris un
uzņēmējs Džordžs Armitsteds bija Rīgas mērs no 1901.-1912. gadam.
Dž. Armitsteds, esot Rīgas mēra amatā, ne vien atbalstīja dzeramā ūdens
sūkņu stacijas, lielāko slimnīcu, skolu un citu sabiedrisko ēku celtniecību,
uzlabojot dzīves kvalitāti visiem rīdziniekiem, bet arī pirmo reizi pieaicināja Rīgas
latviešus tās pašpārvaldē.
Pieminekli veidojis tēlnieks Andris Vārpa, tas izgatavots par uzņēmēja J.
Gomberga naudu, atklāts 2006. gada 18. oktobrī Lielbritānijas karalienes
Elizabetes II valsts vizītes laikā. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī Džordža
Armitsteda mazmazdēls Rodnijs Radklifs.
174.
Alūksnes luterāņu baznīca
2000-09-14 57:25:31, 27:02:51
Netālu no Bībeles muzeja atrodas Alūksnes lut. baznīca. Projektējis K.
Hāberlands 1781. gadā. Viena no skaistākajām Latvijas baznīcām, īpatnēja ar
vietējā granīta pielietojumu klasicisma arhitektūrā.
Turpat pāri ielai Alūksnes septiņsimtgades parkā ir piemiņas akmens E. Glika
dibinātās skolas vietā, Saules pulkstenis (1984. g.) un tēlnieka A. Zelča veidotas
skulptūras.
175.
Majori, skulptūra Lāčplēsis
2008-08-28 56:58:19, 23:47:48
Skulptūra atrodas skvērā iepretim Majoru dzelzceļa stacijai, darināta 1953.
gadā. Tēlnieks - V. Kristovskis-Rapiķis ar brāli.
Skulptūra attēlo nacionālo varoni Lāčplēsi, kurš simbolizē tautas cīņu pret
ienaidniekiem.
(www.jurmala.lv)
176.
Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē
2001-04-08 56:12:01, 26:46:41
Jasmuižā (Aizkalnē) Jašas upes labajā krastā atrodas Raiņa memoriālais
muzejs. Rainis te dzīvojis 1883.-1889. g. Muzejā izstādīta arī Latgales keramikā.
Latgales keramiķa A. Paulāna darbnīca un ceplis atrodas Jašas kreisajā krastā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
177.
Daugava pie Piedrujas
2002-08-11 55:47:42, 27:26:36
Senatnē pa Daugavu gāja ūdensceļš no varjagiem uz grieķiem. Pa to varēja nokļūt no Baltijas jūras uz Melno jūru. 7.-11. gs. to izmantoja vikingi.
178.
Rīga, Aleksandra vārti
2002-10-14 56:57:47, 24:06:01
1936. gadā Viestura dārzā novietoti Aleksandra vārti, kas celti kā Triumfa arka
1815.-1817. g. par godu uzvarai pār Napoleonu 1812. gada karā, būvmeistars
J. D. Gotfrīds. Sākotnēji vārti atradās tag. Brīvības ielā netālu no Gaisa tilta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
179.
Alūksnes ezers
1999-06-20 57:25:28, 27:04:16
Pilsēta Alūksne atrodas pie Alūksnes ezera.
Alūksnes ezers ir viens no Latvijas ezeriem, kas atrodas visaugstāk - 183,7 m
vjl. Tā platība 15,4 kvm (kopā ar salām - 15,6 kvm), garums gandrīz 6 km,
lielākais platums 4,3 km, vidējais dziļums 7 m (lielākais 15,2 m). Ezeram notece
pa Alūksnes upi uz Pededzi.
180.
Rīga, Zviedru vārti
2002-10-02 56:57:06, 24:06:18
1698. gadā, pilsētas nocietinājumu mūrī ierīkojot caurbrauktuvi, t.s. Zviedru
vārtus, Aldaru ielu savienoja ar Torņa ielu.
(Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)
181.
Amula pie Vānes - Plostu ceļa
2002-11-24 57:00:49, 22:38:46
Upe visā garumā līkumo pa dziļu ieleju, krastos avotainas sāngravas. 76 metrus lielais kritums sadalīts nevienmērīgi, no 0,5 m/km līdz 5-6 m/km.
182.
Mīlgrāvis
2002-11-03 57:01:51, 24:07:45
Mīlgrāvis (Mīlgrāvja atteka) - Ķīšezera noteka uz Daugavu. Garums 1,6 km,
platums 200 m, dziļums 9 m. Ūdensgūtves baseinā atrodas 17 ezeri, lielākie no
tiem Ķīšezers, Juglas ezers, Lielais un Mazais Baltezers.
Pa Mīlgrāvi notiek kuģu satiksme.
(LME, 2. sēj., Rīga, 1968)
183.
Ezeralas pazemes ezers
2002-10-12 57:20:32, 24:54:28
Ezerala beidzas ar kritenes aizbrukumu, kas nosprosto pazemes strautu, tā
izveidojot divus pazemes ezerus (vienīgie zināmie Baltijā; Lielais ezers - 30 kvm,
garums 14 m, dziļums līdz 2 m; Mazais ezers - 15 kvm, garums 6 m, dziļums 1,5
m).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
184.
Gauja Jāņmuižas apkārtnē
2003-10-18 57:21:35, 25:20:16
1 km attālumā no Jāņmuižas 340 m garumā atsedzas rūsgandzeltenīgā
smilšakmens Kāzu klints (citos avotos - Kazu klints, Kazu iezis, Paeglīšu klintis),
augstums 3-16 m.
Gaujas senlejas platums te 58-60 m, bet gultnes dziļumi 5 m, pat 7 m.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)
185.
Ventspils pils
2000-04-15 57:23:49, 21:33:39
Ievērojamākais arhitektūras piemineklis Ventspilī ir pils, kas atrodas vecpilsētas
stūrī. Vecpilsēta ir pilsētbūvniecības piemineklis, tajā atrodas vairāki valsts
nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļi un citas interesantas ēkas.
Senā Livonijas ordeņa pils (minēta jau 1290. gadā) var lepoties ar to, ka ir
vecākais Latvijā konventa tipa cietoksnis. Masīvais kvadrātveida tornis kopš
senseniem laikiem kalpojis par bāku. 13. gs. celts brīvi stāvošs tornis, tam
nākošajā gadsimtā pievienots cietokšņa korpuss. Pils kapela uzskatāma par
senāko saglabājušos lūgšanu telpu Kurzemē. 16. gs. izveidoti priekšpils
nocietinājumi. Pēdējos 200 gadus pilī atradās baznīca, tad - cietums, armijas
daļa, pašlaik - Ventspils novada vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija par pili.
186.
Birķenele - Raiņa muzejs
2000-10-15 55:49:09, 26:26:54
Jānis Rainis (1865.-1929.) - latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, politiķis -
sociāldemokrāts.
Birķeneles pusmuiža no 18. gs. piederēja baroniem Felkerzāmiem.
1872.-1881. g. pusmuižu nomāja J. Raiņa tēvs. Bijušajā Raiņa dzīvesvietā tagad
iekārtots memoriālais muzejs.
187.
Gauja pie Sietiņieža
2004-09-25 57:25:42, 25:23:16
Senāk uzskatīja, ka Gauja iztek no Alauksta ezera. Tagad šī izteka aizaugusi,
bet saglabājusies teika par to, kā radusies Gauja.
Lapsa gājusi pie Alauksta dzert, bet jutusi, ka līkst iekšā. Griezusies apkārt un
skrējusi prom. Skrienot arvienu jutusi ūdeni pēdās. Tā cēlusies Gauja. Kādiem
līkumiem lapsa skrējusi, tādiem Gauja pakaļ, tādēļ tai lapsas daba - strauja,
nepatstāvīga.
188.
Staburaga piemiņas zīme Dieva auss
2004-06-05 56:34:45, 25:28:58
1996. gadā uzplūdinot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, zem tās līmeņa pazuda
viens no izcilākajiem Latvijas dabas pieminekļiem - teiksmām apvītā saldūdens
kaļķiežu klints Staburags. Klints bija 18,5 m augsta, tā veidojusies no izplūstošo
avotu ūdens, izgulsnējoties kalcija karbonātam uz klints virsmas un uz tās
esošajiem augiem. Staburags guļ ap 8 m zem ūdens līmeņa.
2003. gadā te atklāta piemiņas zīme Staburagam "Dieva auss" (tēlniece
Solveiga Vasiļjeva). "Dieva ausī" jāiečukst sava vēlēšanās, tad tā piepildīsies.
(Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")
189.
Piķurga pie Rīgas - Ērgļu dzelzceļa
2002-10-20 56:55:15, 24:18:32
Piķurga - 17 km gara, ietek Juglas ezerā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)
190.
Drabešu muižas pils
2000-08-19 57:14:33, 25:16:40
Drabešu muižas pilī divas krāsnis un kamīns ir vērtīgi 18. gs. 2. puses mākslas
pieminekļi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
191.
Lielvārde, akmens "Lāčplēša gulta"
2000-05-20 56:42:45, 24:50:21
Lielvārdē, pie muzeja ir 80 tonnu smags akmens "Lāčplēša gulta" un no tā
atšķēlusies 22 tonnu smagā "sega".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
192.
Bauskas apkārtne, V. Plūdoņa muzejs "Lejenieki"
1999-11-13 56:24:34, 24:17:39
Vilis Plūdonis (1874 - 1940), īstajā vārdā Vilis Lejnieks, dzimis Zemgalē
Bauskas rajona Pilsmuižas Lejniekos. Jau bērnībā Plūdonis iemīļo skaisto
dzimtās vietas dabu - mežainos Mēmeles krastus. Plūdoņa daiļradē izpaužas
viņa dabas mīlestība, tā atklājas neaizmirstamās skaņu un tēlu gleznās, ko rada
dzejnieka spalva.
V. Plūdonis beidza Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā, pēc tam strādāja par
skolotāju dažādos Latvijas novados, beidzot - Rīgā. Mūžā pēdējos gados
dzejnieks pievērsās vienīgi rakstniecībai, dzīvojot Rīgā vai Lejniekos.
193.
Ieriķu dzirnavu ūdensrats
2000-03-26 57:12:10, 25:10:09
Bijušo dzirnavu ūdensrats atrodas uz Ieriķupītes. Uz leju no bijušajām
dzirnavām šo upīti sauc par Melderupi.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)
194.
Daugava pie Jaunjelgavas
1999-10-30 56:36:60, 25:05:02
Jaunjelgava atrodas Daugavas kreisajā krastā. 13. gs. Jaunjelgavas vietā atradās sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Tās vietā sāka veidoties apdzīvota vieta.
195.
Daugava, Staburaga vieta
2004-06-05 56:34:45, 25:28:58
Šajā vietā apmēram 8 m zem ūdens guļ teiksmām apvītais Staburags. Ūdenslīdēji katru gadu šo vietu pārbauda, Staburags tur joprojām guļ.
196.
Vandzenes dižakmens
2000-10-28 57:21:03, 22:43:18
Vandzenes Lielais akmens (7,4 m X 7 m X 3,5 m) ir trešais lielākais akmens Latvijā, atrodas Valdemārpils-Vandzenes ceļa malā. Bijusī kulta vieta. Iespējams, ka tas ir viens no lielākajiem, vecākajiem un izcilākajiem megalītiskās kultūras pieminekļiem Latvijā. Tā atrašanās vieta kopā ar citām senvietām, šķiet, saistās noteiktās sistēmās. Piemēram, akmens atrodas uz Aizputes - Talsu – Pērnavas svētvietu līnijas, kas atrodas ZA – DR virzienā atbilstoši senā saules kulta sakrālajiem virzieniem. Raugoties no Lielā akmens uz ZR, t.i. uz saules rietu Līgo vakarā, caur Tiņģeri var nonākt pie Āžu stāvakmens. Uzrāpties šā milzeņa mugurā visērtāk no ziemeļu puses.
197.
Lielais Gaujas akmens
2004-10-17 57:09:08, 24:45:47
Lielais Gaujas akmens atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, lejpus
Runtiņupītes ietekas Gaujā, 50 m no krasta, starp kokiem. Akmens augstums 2,7
m, garums 5 m, platums 4,4 m. No akmens pamatnes iztek avots.
(www. gnp.lv)
198.
Rumbiņi - Bārdu dzimtas muzejs Pociemā
2000-10-01 57:35:55, 24:53:23
Muzejs glabā triju dzejnieku – Friča Bārdas (1880–1919), viņa sievas Paulīnas
Bārdas (1890–1993) un brāļa Antona Bārdas (1891–1981) – likteņstāstus. 1968.
gadā pēc ilgas noliegtības un piespiedu aizmirstības laika dzejnieka Friča Bārdas
celtajā mājā "Dārziņi", kur vasaras vadīja Paulīna Bārda, atklāja memoriālo
istabu, bet 1993. gadā pēc restaurācijas darbiem vecajā "Rumbiņu" mājā darbu
sāka Bārdu dzimtas memoriālais muzejs.
(www.muzeji.lv)
199.
Zaļenieku muižas pils
2000-06-23 56:31:45, 23:30:20
Jaunu pili uzcēla E. J. Bīrons 1768.-1775. g. vēlā baroka stilā, pēc arh.
Severīna Jensena projekta. Ēkai ir plašs velvēts vestibils ar kolonnām, kamīns
ar ģerboni, fragmentāri oriģinālā interjeru apdare un zālē - 18. gs. v. veidoti
unikāli iluzori sienu gleznojumi, kas pašlaik kopumā nav atsegti. Pārējās interjera
detaļas - logi, durvis, parketi, kāpnes, attiecināmas uz 19. gs. v. barona fon
Šepinga veiktajām iekštelpu pārmaiņām.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)
2008. gadā Zaļenieku arodvidusskola.
200.
Rīga, Melngalvju nams
1999-12-10 56:56:49, 24:06:26
Sākta Rātslaukuma apbūves rekonstrukcija. Atjaunots 1941. gadā sagrautais
Melngalvju nama komplekss, kas bij. Rātslaukuma ans. nozīmīgākā sastāvdaļa.
Vēstures avotos ēka pirmo reizi minēta 1334. g. (Lielās ģildes Jaunais nams). 15.
gs. ēka tika iznomāta melngalvjiem (tā izveidojas no 13. gs. b. pastāvējušās
Svēta Jura brālības). 1713. g. tā kļuva vienīgi par melngalvju īpašumu un ieguva
savu nosaukumu. Kaut ēka daudzreiz pārbūvēta, tā saglabāja savu got.
kodolu.
Tiek atjaunots arī Rātsnams.
1. Gauja pie Siguldas rudenī 2001-10-28
2. Veczemju klintis Vidzemes jūrmalā 2002-05-01
3. Ziemassvētku ainiņa pie Rīgas - Ērgļu ceļa 2000-12-26
5. Gauja pie Baltezera kanāla 2002-02-23
6. Tērvetes pilskalns 2004-09-04
7. Daugmales pilskalna virsotnes ainava 2004-09-19
8. Daugava Naujenes apkārtnē 2000-07-21
9. Daugava augšpus Jēkabpils 2001-08-11
10. Daugava pie dzelzceļa tilta Rīgā 2002-11-12
12. Abavas Velnakmens 1999-06-06
13. Daugava pie Kokneses 2002-09-21
14. Gauja pie Ādažiem 2000-03-12
16. Korneti, skats no Drusku pilskalna 1999-06-19
17. Lūrmaņu atsegums pie Rojas upes 2004-08-13
18. Iecava pie Ozolniekiem 2000-10-06
19. Āraišu ezerpils 2001-05-26
20. Ainavu kraujas panorāma 2007-10-27
22. Rīga, Brīvības piemineklis 2000-01-30
24. Mēmele pie Bauskas pilsdrupām 1999-08-07
25. Kokneses pilsdrupas 1999-05-30
27. Raunas pilsdrupas 2000-03-26
28. Rīga, Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos 1999-11-20
29. Ludzas pilsdrupas 2000-07-22
30. Gauja pie Siguldas 1998-10-11
31. Tūjas akmeņainā jūrmala 1999-07-04
32. Ventas rumba Kuldīgā 1999-07-24
33. Daugava pie Krāslavas 1999-08-17
34. Dinaburgas pils makets pie Naujenes 2000-07-21
35. Ērgļu klintis pie Gaujas Cēsu apkārtnē 2000-08-19
36. Gauja pie Gaujienas 1998-09-10
38. Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19
39. Gūdu klintis pie Gaujas 2004-10-30
41. Kuldīga, tilts pār Ventu 1998-08-02
42. Ogres upe pie Ogres 1999-10-14
43. Vijas ieteka Gaujā 2004-10-09
44. Aglonas baznīca 1999-08-17
45. Dienvidsusēja pie Ērberģes 2002-07-18
46. Daudas ūdenskritums 2001-04-07
47. Gaujiena, rudens ieskaņa 1998-09-10
48. Lielā Jugla pie Ropažiem 2000-12-10
49. Gauja pie Ērgļu klintīm 2000-08-19
50. Rāznas ezers pie Zosnas 1999-08-17
52. Alekša upīte Kuldīgā 1999-07-24
54. Abava pie Sabiles 2000-10-28
55. Amata pie Zvārtes ieža rudenī 2002-10-12
56. Alekša upītes ūdenskritums Kuldīgā 2000-07-08
57. Braki - R. Blaumaņa muzejs pie Ērgļiem 1999-08-16
58. Ežezers pie Ezernieku - Andzeļu ceļa 2004-08-05
59. Ziedleju klintis 2004-10-23
62. Stāmerienas pils 1999-06-20
63. Āraišu vējdzirnavas 2000-08-19
64. Amatas ieteka Gaujā 2002-10-12
65. Cēsu pilsdrupas 1999-10-03
67. Ķeguma apkārtne, (no)ziedošais maijs 2000-05-20
68. Aglonas apkārtnes ainava 1998-08-15
69. Bauskas pilsdrupas 1999-07-10
70. Tērvete, Pasaku meža ķēniņš 2004-09-04
71. Gaujiena, J. Vītola muzejs "Anniņas" 1999-09-13
72. Briede pie Zēmelēm 2004-07-24
73. Apes apkārtne, Latvijas lielākais vītols 1999-06-19
75. Abavas rumba pie Sabiles 1999-08-08
76. Ēdole, skats no pils torņa 2008-08-01
77. Pokaiņi, akmens upe 2001-05-01
78. Sigulda, skats no Kaķīškalna 2000-04-01
80. Litene, pavasara ceļš 1997-03-28
81. Katrīnas iezis pie Gaujas 2004-10-30
83. Alūksnes ezers ar Cepurītes salu 2001-08-04
84. Sabile, skats no pilskalna 1999-08-08
85. Tadenava - Raiņa muzejs 2000-10-15
86. Daugmale, skats no pilskalna 1999-07-16
87. Sigulda, skats no Taurētāju kalna 2005-10-08
89. Lielā Jugla Mucenieku apkārtnē 2004-06-26
90. Abava pie Kandavas 1999-06-06
91. Vecsalienas pils 2000-10-15
92. Augstkalnes muižas pils 2000-06-23
93. Kāzu klintis pie Gaujas 2003-10-18
94. Rēzeknes pilsdrupas 2000-10-14
95. Koknese, Latvijas augstākā koka skulptūra 2002-06-22
97. Saukas ezers pie Saukas - Lones ceļa 2004-06-05
98. Jodupītes ūdenskritums 2001-05-05
99. Sigulda, skats no Ķeizarkrēsla 2008-09-27
100. Alekšupīte Kuldīgā 2000-07-08
103. Lielupe pie Slokas 1999-03-27
104. Sarkanās klintis pie Salacas 2002-05-01
105. Ēdoles pils sēta 2003-08-30
106. Gauja pie Katlapu ieža 2004-10-23
107. Doles pienenes 2008-05-11
109. Meļķitāru Muldakmens 2002-06-15
110. Pērse pie Kokneses pilsdrupām 2002-09-21
111. Radžu akmens pie Jēkabpils 2004-06-05
112. Akmeņainā jūrmala Oltužu apkārtnē 2000-10-07
113. Aiviekste pie Rīgas - Daugavpils ceļa 2001-08-09
114. Nīcgales Lielais akmens 2002-06-29
115. Aizputes malkas pils 1999-09-03
117. Grīžu Velna beņķis 2007-04-30
119. Abavas senleja starp Kandavu un Sabili 1999-08-08
120. Labrags, jūras krasts 1999-07-25
121. Mazais Ludzas ezers Ludzā 2000-07-22
122. Aiviekste pie Vesetas tilta 2003-06-28
123. Valpenes piramīda K. Barona piemiņai 2000-09-17
124. Ķurmraga apkārtne, alas Vidzemes jūrmalā 2000-10-21
125. Mazā Jugla pie Kranciema 1999-05-30
126. Daugava lejpus Ķeguma 2000-05-20
127. Lielvārde, senlatviešu pils atdarinājums 1999-06-20
128. Sigulda, Ķeizarskats 2008-10-18
129. Rēzekne, piemineklis Latgales Māra 1999-09-14
130. Pāvilostas jūrakmens 2008-08-10
131. Lauču Lielais akmens Vidzemes jūrmalā 2000-10-21
132. Pikšas - K. Ulmaņa muzejs Līvbērzes apkārtnē 2000-09-02
134. Mēru pils 2000-03-26
136. Lielupe pie Mežotnes pilskalna 1999-11-13
137. Jamaiķu apkārtnes ainava Kuldīgas rajonā 2000-07-08
138. Vidrižu pils dīķis 1999-07-04
139. Mēmele pie V. Plūdoņa "Lejeniekiem" 1999-11-13
140. Krustpils pils Jēkabpilī 1999-10-30
141. Sigulda, Ķeizarkrēsls 2008-09-27
142. Kokmuižas pils Kocēnos 2000-04-29
143. Daugava pie Daugavpils 2000-07-21
145. Liepas Lielā Ellīte 2001-09-02
146. Pēterlauku vējdzirnavas 2000-10-06
148. Cesvaine, piemineklis represētajiem 2003-04-18
149. Vidrižu muižas pils 2007-10-27
150. Ogre pie Ērgļiem 2000-05-27
151. Pokaiņu dižakmens 2001-05-01
152. Jaungulbenes pils 2000-04-21
153. Kokmuižas pils dīķis Kocēnos 2000-04-29
154. Braslas ieteka Gaujā 2001-10-20
155. Rūja pie Jeriem 2004-09-25
156. Aģe pie Zvejniekciema 2000-10-21
157. Gauja pie Cēsīm 1999-07-27
158. Ķurmrags Vidzemes jūrmalā 2000-10-21
159. Dienvidsusējas ieteka Mēmelē 2007-10-14
160. Juglas ezers pie Berģuciema 2002-07-13
161. Rīga, Saules akmens 2008-04-26
162. Kazdangas pils 2000-06-11
163. Auči - J. Čakstes muzejs pie Staļģenes 2000-11-04
164. Zvārtavas pils 1999-09-13
165. Aumeisteru muižas pils 2002-06-01
166. Daugava pie Līvāniem 1999-08-18
167. Koknese, skats uz pilsdrupām pāri Daugavai 2000-09-29
168. Alauksta ezers pie Cēsu - Madonas ceļa 2003-06-28
169. Ainaži, K. Valdemāra piemineklis pie muzeja 1999-10-09
171. Daugava pie Ķengaraga 2005-09-25
172. Iecavas upe pie Iecavas 1999-11-13
173. Rīga, Dž. Armitsteda piemineklis 2006-10-26
174. Alūksnes luterāņu baznīca 2000-09-14
175. Majori, skulptūra Lāčplēsis 2008-08-28
176. Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē 2001-04-08
177. Daugava pie Piedrujas 2002-08-11
178. Rīga, Aleksandra vārti 2002-10-14
179. Alūksnes ezers 1999-06-20
180. Rīga, Zviedru vārti 2002-10-02
181. Amula pie Vānes - Plostu ceļa 2002-11-24
182. Mīlgrāvis 2002-11-03
183. Ezeralas pazemes ezers 2002-10-12
184. Gauja Jāņmuižas apkārtnē 2003-10-18
185. Ventspils pils 2000-04-15
186. Birķenele - Raiņa muzejs 2000-10-15
187. Gauja pie Sietiņieža 2004-09-25
188. Staburaga piemiņas zīme Dieva auss 2004-06-05
189. Piķurga pie Rīgas - Ērgļu dzelzceļa 2002-10-20
190. Drabešu muižas pils 2000-08-19
191. Lielvārde, akmens "Lāčplēša gulta" 2000-05-20
192. Bauskas apkārtne, V. Plūdoņa muzejs "Lejenieki" 1999-11-13
193. Ieriķu dzirnavu ūdensrats 2000-03-26
194. Daugava pie Jaunjelgavas 1999-10-30
195. Daugava, Staburaga vieta 2004-06-05
196. Vandzenes dižakmens 2000-10-28
197. Lielais Gaujas akmens 2004-10-17
198. Rumbiņi - Bārdu dzimtas muzejs Pociemā 2000-10-01
199. Zaļenieku muižas pils 2000-06-23
200. Rīga, Melngalvju nams 1999-12-10