2008-12-15
1.
1905. g. piemineklis Grīziņkalnā
2002-08-02 56:57:24, 24:09:13
Grīziņkalns ir viena no augstākajām smilšu kāpām Rīgas priekšpilsētās (24 m
virs jūras līmeņa). Rūpnīcu tuvums un strādnieku dzīvojamo kvartālu apbūve tā
apkārtnē noteica apkārtnes sociālo statusu. Parka teritorijā notika pirmo
sociāldemokrātisko strādnieku pulciņu sanāksmes un mītiņi. 1905. gada 20.
oktobrī Rīgas strādnieku vispārējā streika laikā mītiņš parkā pulcināja ap 100
tūkstošiem dalībnieku.
Pieminekli Grīziņkalnā pret Pērnavas un Jāņa Asara ielas stūri uzcēla 1974.
gadā. Arhitekti Gunārs Lūsis-Grīnbergs un Liliāna Kraukle sadarbībā ar tēlnieku
Valdi Altbergu no dzeltenīgā Latvijas šūnakmens radīja simetrisku, ar figurāliem
ciļņiem papildinātu arhitektonisku sienu ieskautu monumentu - veltījumu
revolucionārās iedvesmas mūzai un strādniekiem-cīnītājiem.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
2.
1905. g. revolūcijas piemineklis
2000-10-16 56:56:42, 24:06:27
Piemineklis vispatiesāk cilvēku uzrunā tad, ja tas atrodas ar konkrētu
vēsturisku faktu saistītā vietā. Tāds ir arhitekta Kārļa Plūksnes un tēlnieka
Alberta Terpilovska "Asiņainās svētdienas" piemiņai veltītais monuments 11.
Novembra krastmalā pie Dzelzs tilta.
Stihiskās 1905. gada 13. janvāra politiskās demonstrācijas laikā nošauto,
ievainoto un Daugavā noslīkušo upuru piemiņai 1960. gadā atklāja pieminekli:
uz granīta postamenta novietotas divas reālistiskas bronzas skulptūras dinamiskā
kustībā. Tajā attēlots cīņas karoga pārņemšanas brīdis, vienam no
demonstrantiem saļimstot.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
3.
A. Kalniņa piemineklis
2000-09-26 56:56:60, 24:07:02
1979. gadā, atzīmējot izcilā latviešu simfoniskās un operu mūzikas komponista
Alfrēda Kalniņa (1879.-1951. g.) simtgadi, Latvijas Operas un baleta teātra
apstādījumos atklāja pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna 1966. gada meta realizēto
pieminekli. Gaišpelēkajā granītā to kalis tēlniecības vecmeistara skolnieks Kārlis
Baumanis. Piemineklis iecerēts kā uz postamenta pacelts sēdošā patriarha -
mūzikas klasiķa - portrets. Tā uztverei nepieciešams frontāls apskates rakurss un
noslēgts aizmugures fons.
Sakarā ar Nacionālās operas teātra rekonstrukciju A. Kalniņa pieminekli 1998.
gadā pārvietoja uz kanālmalas apstādījumiem Latvijas Mūzikas akadēmijas
tuvumā. Diemžēl gājēji, ejot pa Raiņa bulvāri, spiesti vērot pieminekļa
mugurpusi, kamēr komponista tēls raugās uz operas namu.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
4.
A. Ņevska pareizticīgo baznīca
2002-11-19 56:57:23, 24:07:11
Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca atrodas Brīvības ielā 56
(starp Blaumaņa un Lāčplēša ielu). Tā celta 1820.-1825. g. klasicisma stilā.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
5.
A. Čaka piemineklis
2002-08-02 56:57:29, 24:08:26
Rīgas nomaļu poēzijas meistaram, Rīgas dvēseles pazinējam un iejūtīgajam
dzejniekam Aleksandram Čakam (1901.-1950. g.) nekad nav trūcis viņa mūzas
cienītāju. Viņa apdziedātajā Marijas ielā izveidotajā Ziedoņdārzā kopš 1981.
gada uzstādīts savdabīgs piemineklis. Kompozicionāli tas veidots, izmantojot A.
Čaka dzejā sastopamo kāpņu motīvu ar granīta pakāpieniem, pa kuriem debesīs
kāpj visu "mazo cilvēku" ilgas un sapņi. Uz vidējā pakāpiena kā postamenta
novietotā dzejnieka galva iemūžināta bronzā labsirdīgos vaibstos. Pieminekli pie
galvenās ieejas dārzā novietojis arhitekts Oļģerts Ostenbergs, bet skulpturālā
portreta ideja un realizācija pieder tēlniecei Lūcijai Žurginai.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
6.
A. Pumpura kapa piemineklis
2002-09-28 56:58:19, 24:08:48
Andreja Pumpura (1841.-1902. g.) kapa piemineklis atrodas Lielajos kapos.
Kapi darbojās no 1773. līdz 1958. gadam. Tagad tur ierīkots memoriālais parks.
Padomju laikā Lielie kapi pārcietuši neiedomājamus postījumus.
Piemineklis veidots no šūnakmens, uzstādīts 1929. gadā, autors K. Zāle.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
7.
A. Upīša piemineklis
2002-05-27 56:57:22, 24:06:26
Kronvalda parkā uz paaugstinājuma tieši pie ieejas Kongresu namā novietota
bronzā atlieta Andreja Upīša (1877.-1970. g.) skulptūra (augstums - 4,5 m).
Pieminekļa autori tēlnieks Alberts Terpilovskis un arhitekts Gunārs Asars, tas
atklāts 1982. gadā.
Pēc V. I. Ļeņinam u.c. boļševiku revolūcijas dalībniekiem veltīto pieminekļu
nojaukšanas A. Upīša monuments ir to nedaudzo darbu skaitā, kurš uzskatāmi
rāda latviešu 20. gs. 70.-80. gadu oficiālās tēlniecības iezīmes: skarbumu,
dinamiski plandošu tērpu, enerģisku žestikulāciju un kustību, raupju materiāla
virsmas apdari.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
8.
A. Vērmanes piemiņas ansamblis
2002-06-14 56:57:05, 24:06:56
Vērmanes dārza ierīkošanas ideja radās jau 1814.-1815. gadā, kad sabiedrība
vēlējās ātrāk aizmirst Napoleona iebrukumu un priekšpilsētu nodedzināšanu.
1817. gadā 8. jūnijā pēc dārznieka J. Šmeislera projekta ierīkoto 8450 kv. m lielo
parku atklāja un nodeva publikas lietošanai. Parku nosauca tās dibinātājas
Annas Ģertrūdes Vērmanes vārdā.
A. Ģ. Vērmane nomira 1827. gadā, un divus gadus vēlāk - 1829. gadā viņas
dēls ģenerālkonsuls J. Vērmanis uzcēla nelielu granīta obelisku mātes piemiņai.
Vēlāk obelisku pārvietoja pie minerālūdens paviljona, bet 1954. gadā nojauca
pavisam.
Pateicoties uzņēmēja J. Krūmiņa finansiālajam ieguldījumam 1998.-2000. gadā
ticis atjaunots t.s. Minerālūdens paviljons (tagad izklaides centrs "Vernisāža") un
labiekārtots Vērmanes dārzs.
Lai godinātu A. Ģ. Vērmanes piemiņu tieši Annas dienā 2000. gada 26. jūlijā
tika atklāts atjaunotais obelisks. Pieminekli veidojusi māksliniece Inga Medne,
bet uzrakstu plāksnes bronzā atveidojis tēlnieks Edvīns Krūmiņš. Parka
dibinātājai veltītais obelisks ievietots apaļas rožu dobes vidū, ko apsargā divi
guļoši akmens lauvas. Tos 1884. gadā Silēzijas smilšakmenī kalis Augusts
Folcs. Rekonstruētā situācija ir autentiska 19. gs. sākumā parka ainavā radītajam
tēlam.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
9.
Aleksandra vārti
2002-10-14 56:57:47, 24:06:01
1936. gadā Viestura dārzā novietoti Aleksandra vārti, kas celti kā Triumfa arka
1815.-1817. g. par godu uzvarai pār Napoleonu 1812. gada karā, būvmeistars
J. D. Gotfrīds. Sākotnēji vārti atradās tag. Brīvības ielā netālu no Gaisa tilta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
10.
Anglikāņu baznīca
2002-11-12 56:56:58, 24:05:60
Anglikāņu baznīca atrodas Anglikāņu ielā 2a. Tā uzcelta 1859. gadā, arhitekts
J. D. Felsko. Baznīcā tika noturēti dievkalpojumi Rīgā dzīvojošiem angļu
tirgotājiem un jūrniekiem. 1972.-1992. g. Anglikāņu baznīcā bija Rīgas
Politehniskā institūta studentu klubs. 1998. gadā atjaunota anglikāņu draudze.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
11.
Armēņu apustuliskā baznīca
2002-11-03 56:56:09, 24:08:52
Par Rīgas armēņu kopienas ziedojumiem uzcelta armēņu apustuliskā baznīca. Baznīca atrodas Rīgā, Krasta masīvā.
12.
Augšāmcelšanās luterāņu baznīca
2002-09-28 56:58:09, 24:08:47
Bijusī Jaunā kapela - tagad Augšāmcelšanās luterāņu baznīca. Savulaik Jaunā kapela bija viena no skaistākajām kapu kapelām Eiropā. Ēka ietilpst arhitektūras ansamblī "Lielie kapi". Projektējis arhitekts Neuburgers neoromānikas stilā 1863-1891. g., būvdarbu vadītājs K. Felsko un inženieris F. Engelsons. 1990. gadā Jaunā kapela nodota Rīgas Augšāmcelšanās ev.lut. draudzei.
13.
Āgenskalna baptistu lūgšanu nams
2002-11-16 56:55:50, 24:04:26
Āgenskalna baptistu baznīca celta no 1913. līdz 1916. gadam. Baznīcu
projektējis arhitekts A. Vanags. Sākotnēji baznīca bija iecerēta kā neoromānikas
formās būvēta celtne. Uzceltais dievnams nedaudz atšķīrās no A. Vanaga
projektētā. Sākotnēji tornis baznīcai vispār netika uzcelts. Torni uzbūvēja tikai
1936. gadā, turklāt smailāku kā projektā.
Āgenskalna baptistu baznīca darbojās arī 2. Pasaules kara laikā un vēl pēc
kara. 1961. gadā notika pēdējais dievkalpojums. Padomju vara baznīcas telpas
draudzei atsavināja un tajā ierīkoja TV studiju.
Āgenskalna baptistu baznīca bija pirmais no padomju varas atgūtais
dievnams. Mācītājs A. Ludviks atceras, ka laikā, kad PSRS prezidentu Mihailu
Gorbačovu apmeklējis amerikāņu kolēģis Ronalds Reigans, Ludviks nosūtījis
vēstuli abiem prezidentiem par to, ka baznīca atņemta. Prezidenti atsūtījuši
atbildi, ka jautājums jānokārto - ar to A. Ludviks devies uz izpildkomiteju pie
Alfrēda Rubika, un ēka 1989. gadā atdota baznīcai.
(www.citariga.lv)
14.
Barikāžu piemiņas zīme Acis
2002-11-16 56:56:03, 24:07:06
Zaķusala 1991. gada Barikāžu dienās bija visbīstamākā vieta.
"Nakts pagāja mierīgi, bet, ja kas notiktu, mazajā pleķītī tolaik atradās ap 5000
cilvēku. Te bija visbīstamākā vieta. Ja uzbruktu, tad noteikti TV tornim, tad
atliktu vienīgi vai nu sadegt, liesmojot autobusiem, kuru bija ļoti daudz, vai lēkt
iekšā ledainajā Daugavā. "
(Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata. Rīga, 2001.
No Margitas Ārenses atmiņām.)
15.
Barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas
2007-01-22 56:57:04, 24:06:12
Piemiņas zīme tika atklāta 2007. gada 20. janvārī.
1991. gada barikāžu piemiņas zīmes veidotāji tika izraudzīti konkursā, kurā
uzvarēja SIA "Sandro dizains" piedāvātais projekts "Sapnis nomodā".
Piemiņas zīme ir 3 metrus plata un 1,75 metrus augsta piramīda, kuras plaknēs
iemūžinātas gan barikādes, gan to aizstāvji, gan Jumja zīme.
16.
Barklaja de Tolli piemineklis
2006-06-30 56:57:15, 24:06:58
Oriģinālā Barklaja de Tolli skulptūra ir zudusi 1915. gadā. Tā atjaunota par
uzņēmēja Jevgeņija Gomberga līdzekļiem un no jauna uzstādīta Esplanādē
2002. gada 1. jūlijā.
Barklajs de Tolli (24.12.1761.-25.05.1818.) – vācbaltu izcelsmes Krievijas
ģenerālfeldmaršals. Bijis Krievijas kara ministrs, vadījis Krievijas armiju cīņās pret
Napoleonu. Pēc aiziešanas pensijā dzīvoja Latvijā.
17.
Bastejkalns
2001-11-08 56:57:05, 24:06:40
Nojaucot pilsētas aizsargvaļņus 1859. gadā nolēma samazināt darbu apjomu
un atstāt nenoraktu daļu Smilšu bastiona. Tai vēl uzbēra virsū zemi un tā radās
Bastejkalns.
Ap Bastejkalnu izveidoja apstādījumus pēc projekta, ko tajā pašā gadā
izstrādāja Lībekas pilsētas dārzu arhitekts A. Vents. Pēc 1880. gada kanālmalas
apstādījumi tiek pilnībā pārveidoti Rīgas pilsētas dārzu direktora G. Kūfalta
vadībā, kurš 20. gs. sākumā rekonstruēja vai arī izveidoja no jauna gandrīz visus
Rīgas apstādījumus.
(http://ailab.lv/Riga)
18.
Baumaņu Kārļa piemiņas zīme
2003-07-07 56:57:47, 24:06:01
Pirmie Vispārējie dziesmu svētki notika Rīgā 1873. gada 26.–29. jūnijā.
Piedalījās 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Šo svētku atklāšanas aktā Latviešu
biedrības namā pirmo reizi skanēja Baumaņu Kārļa dziesma "Dievs, svētī
Latviju!". To nodziedāja Baltijas Skolotāju semināra kora 14 zēni pēc pašu
iniciatīvas sava biedra 19 gadus vecā Jāņa Dreiberga vadībā.
1920. gadā dziesma " Dievs, svētī Latviju!" kļuva par Latvijas valsts himnu.
Piemiņas zīme Baumaņu Kārlim Viesturdārzā atklāta 2003. gada 6. jūlijā XXIII
Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā.
19.
Bābelītes ezers Rīgā
2001-10-06 56:59:26, 24:13:08
Bābelītes ezers ir skaista un iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta. Tā platība 7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
20.
Benjamiņu nams
2002-10-02 56:57:01, 24:07:08
Benjamiņu nams atrodas Krišjāņa Barona ielā 12. Lieltirgotāji Pfābi namu
uzcēla 1876. gadā. Ēkas projekta izstrādi veica Berlīnes arhitekti Vilhelms
Bekmanis un Hermanis Ende. 1928. gadā Pfābi savu māju pārdeva latviešu
bagātniekiem Antonam un Emīlijai Benjamiņiem.
No 1947. gada šajā namā mitinājās Rakstnieku savienība. 1983. gadā nams
restaurēts. Restaurāciju vadīja arhitekti Pēteris Blūms un Liesma Markova.
1988. gadā Rakstnieku nama zālē notika Radošo savienību padomes sēde,
kurā pieņēma lēmumu dibināt Latvijas Tautas fronti. 1991. gadā šajā namā
pasniedza zupu barikāžu dalībniekiem.
1997. gadā tiek noņemta plāksne ar uzrakstu "Rakstnieku savienība".
Benjamiņu dzimtas mantinieki nolēma nepagarināt līgumu ar radošajām
savienībām. 2002. gadā Benjamiņu mantinieki namu pārdod Lietuvas viesnīcu
firmai "Group Europa Viešbučai Hotels".
21.
Bieriņu muiža Rīgā
2004-08-21 56:55:14, 24:04:09
Jaunā Bieriņu muiža atrodas Kantora ielā 10. Ēka ir apmierinošā stāvoklī un
izrādās kā negaidītā kārtā pilnīgi aizmirsts, pat līdz šim "pazaudēts" Rīgas koka
apbūves liecinieks pašā Rīgas Zemgales priekšpilsētas centrā.
Ēka celta ap 1870. gadu. Māja un zemes nogabals ap to 21. gs. sākumā tika
atdots tās īpašnieku pēctečiem - Rautenfeldu ģimenei, no kā daļa jau pārdota
jauniem īpašniekiem.
(www.pilis.lv)
22.
Biķeru baznīca
2000-03-12 56:57:32, 24:14:56
Biķeru (Biķernieku) luterāņu baznīca celta 1766. g. Tās barokālo portālu
grezno akmenī kalts Rīgas ģerbonis. Ērģeļu balkonu balsta toskāniešu kārtojuma
koka kolonnas. 1766.-1769. g. mācītājs te bija J. G. Herders.
Teika stāsta, ka baznīca nosaukta biķera vārdā, jo šādā traukā zemnieks reiz
pasniedzis ūdeni ķeizarienei, kura kādu dienu bijusi pastaigā prom no sava
galma. Pateicībā viņa likusi šeit uzcelt baznīcu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
23.
Bīskapa Alberta piemineklis pie Doma baznīcas
2001-08-21 56:56:56, 24:06:10
2001. gada 9. jūnijā, 21. Starptautisko Hanzas dienu laikā, Doma dārzā atklāja
atjaunoto pieminekli bīskapam Albertam no Bukshevedenes. Vācijā iecelts par
Livonijas bīskapu, Alberts pirms 800 gadiem dibinājis Rīgu (1201. g.), cēlis Doma
baznīcu (1211. g.), par ko arī saņēmis šādu atzinību.
Uz pieminekļa atklāšanu bija ieradušies 62 Bukshevedeni no visas pasaules.
Pieminekļa atjaunošanas ideja nākusi no Bukshevedenu dzimtas, tas paveikts
par Vācijas Vācbaltu novadniecības savāktajiem privātiem ziedojumiem.
Bīskapa Alberta statujas oriģinālu Rīgā uzstādīja 1897. gadā, pieminekļa autors
Kurzemē dzimušais tēlnieks Karls Bernevics, vēlākais Kaseles mākslas
akadēmijas profesors Vācijā. Arhitektonisko detaļu - konsoles un baldahīna -
autors bija arhitekts Vilhelms Neimanis. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā
piemineklis noņemts un aizvests uz Ņižņijnovgorodu. Iespējams, jau
transportējot tas gājis bojā.
Atjaunoto skulptūru veidojuši tēlnieki Oskars Mikāns un Aigars Zemītis,
metālmākslinieks Jānis Vaivods darinājis baldahīnu, kurš atrodas virs bīskapa
Alberta skulptūras. Atjaunotā skulptūra ir zudušā pieminekļa oriģinālam tuvs
atdarinājums.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
24.
Bolderājas jaunais tilts
2002-11-18 57:02:21, 24:02:22
2002. gada 18. novembrī atklāja tiltu, kas savieno Buļļu salu ar Bolderāju. Šis
ir pirmais jaunuzbūvētais tilts 21. gadsimtā.
Tilts ir 179,20 m garš, platums 18 m, augstums no vidējā ūdens līmeņa līdz sijām
- 7 metri. Pa tiltu var pārvietoties autotransports četrās kustības joslās, pa divām
katrā virzienā. Izbūvēta arī 3 m plata gājēju ietve. Tiks ierīkoti arī velosipēdistu
celiņi.
(LETA, 19.11.2002.)
25.
Bolderājas katoļu baznīca
2002-11-18 57:01:60, 24:02:59
Bolderājas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
atrodas Gobas ielā 17.
Baznīca celta 1908.-1909. g. pēc arhitekta Frīzendorfa plāna. 1969. g. lielās
rudens vētras laikā nogāzts baznīcas tornis, atjaunots 1971. g.
(www.catholic.lv)
26.
Bolderājas luterāņu baznīca
2002-11-18 57:02:04, 24:02:15
Bolderājas luterāņu baznīca atrodas Lielā ielā 45.
Luterāņu draudze Bolderājā darbojusies jau 17. gs. pirmajā pusē.
(www.lutheran.lv)
27.
Brekšu muiža Rīgā
2007-02-04 56:57:32, 24:17:29
Muiža atrodas Rīgā, Biķernieku ielā 200.
Šajā vietā muiža pastāvējusi jau 17. gadsimtā. Zviedru kartēs tā atzīmēta pie
Piķurgas upītes ietekas.
Muiža nav redzama 1791. gada Mellina Rīgas apriņķa kartē. Tas nozīmē, ka
vieta sen apdzīvota, bet ar pārtraukumiem.
Daļēji saglabājies muižas parks.
(www.pilis.lv)
28.
Brīvības cīnītāju piemineklis
2002-11-12 56:56:19, 24:05:55
2002. gada 11. novembrī Mūkusalas ielā pie Dzelzceļa tilta atklāja pieminekli
Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri 1919. gada kaujās Daugavas krastos izcīnīja
uzvaru pār bermontiešiem.
Pieminekli 1997. gadā veidojis tēlnieks Indulis Ranka. Divās daļās sašķeltajā
granīta piemineklī attēlotas gan bojāgājušo karavīru dvēseles, kuras akmenī
iecirstas dūju jeb miera simbola veidā, gan arī uzvaras zīme. Akmens struktūra -
raupjais, sarkanais laukakmens atgādina, ka Rīga toreiz gulējusi drupās.
Atklāšanas pasākuma laikā garāmbraucošie vilcieni signalizēja, parādot godu.
29.
Brīvības piemineklis
2000-01-30 56:57:05, 24:06:43
Brīvības piemineklis izsaka iegūtā valstiskuma un vienotības ideju, ko lieliski
pauž alegoriskais Brīvības tēls ar trim novadus simbolizējošām zvaigznēm rokās.
Savukārt nācijas spēku un panākumu avotus metaforiski pauž skulpturālās
grupas: "Tēvzemes sargi", "Māte Latvija", "Važu rāvēji", "Gara darbinieki",
"Darbs", "Ģimene", "Lāčplēsis", "Vaidelote", "1905. gads" u.c.
Kopš 1922. gada ilga veiksmīgākā telpiskā un tēlainā risinājuma meklējumi, līdz
1931.-1935. gadā tie realizējās arhitekta Ernesta Štālberga un veiksmīgākā no
talantīgajiem tēlniekiem - Kārļa Zāles radītajā monumentā. Varā kaldinātā
Brīvības statuja ir zviedru tēlnieka Ragnara Mirsmēdena darbs.
Brīvības piemineklis vairākkārt restaurēts: 1980. un 1998.-2001. gadā.
Brīvības pieminekļa galvenie parametri: kopējais augstums - 42,7 m, terases
ar platformu diametrs 28 m. Brīvības tēla augstums - 9 m.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
30.
Buļļupe pie Bolderājas
2002-11-18 57:02:21, 24:02:22
Buļļupe - Lielupes lejteces labais atzarojums, ietek Daugavā Rīgas teritorijā. 10
km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
31.
Burtnieku nams Vecmīlgrāvī
2004-04-18 57:02:12, 24:06:01
Burtnieku nams atrodas Vecmīlgrāvi, Ziemeļblāzmas ielā 38. Ēku 1907. gadā
uzcēlis A. Dombrovskis kultūras un mākslas darbiniekiem. Šeit dzīvojis K.
Barons, K. Skalbe, J. Jaunsudrabiņš, G. Šķilters, L. Paegle.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
32.
Centrālais arhīvs
2002-10-09 56:56:49, 24:04:26
Valsts arhīvs atrodas Slokas ielā 16. Tas uzcelts 1908. gadā, arhitekts V.
Reslers.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
33.
Čekas upuru piemiņas zīme
2003-07-15 56:57:26, 24:07:20
"Padomju okupācijas laikā valsts drošības iestāde (čeka) savus upurus šeit
ieslodzīja, mocīja, nogalināja un morāli pazemoja" - uzraksts uz mājas Brīvības
ielā 61 (Brīvības ielas un Stabu ielas krustojums, tautā zināma arī kā Stūra māja).
Piemiņas zīmi "Melnais slieksnis" pie bijušās Latvijas PSR Valsts drošības
komitejas (saukta arī par Čeku) atklāja 2003. gada 14. jūnijā, tēlnieks Gļebs
Panteļejevs un arhitekts Andris Veidemanis.
34.
Dailes teātris
2002-08-29 56:57:31, 24:07:42
Dailes teātris dibināts 1920. gadā. Pašreizējā teātra ēka atrodas Brīvības ielā
75. Tā atklāta 1976. gadā, arhitekti M. Staņa, I. Jākobsons, H. Kanders,
konstruktors A. Briedis, mākslinieki O. Feldbergs, A. Ramats.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
35.
Dambjapurva ezers Rīgā
2001-10-06 56:58:36, 24:14:27
Dambjapurva ezers atrodas Biķernieku mežā, platība 1,7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
36.
Daugava pie Dārziņiem
2002-07-26 56:51:58, 24:15:12
Daugava sākas Krievijā Valdaja augstienē (Zapadnaja Dvina), tecējumu pa Latvijas teritoriju sāk no Piedrujas. Lejtecē majestātiska un cēla tā veļ savus viļņus cauri Rīgai uz jūru.
37.
Daugava pie dzelzceļa tilta Rīgā
2002-11-12 56:56:26, 24:06:01
Pirmo Dzelzceļa tiltu pār Daugavu uzbūvēja no 1871. gada maija līdz 1872.
gada oktobrim. Tilts kalpoja līdz 1917. gadam, kad, krievu armija atkāpjoties, tiltu
uzspridzināja. Tiltu vairākkārt mēģināja atjaunot, līdz 1924. gada 2. aprīlī ledus
iešanas laikā tika sagrauti tā balsti.
Jaunais Dzelzceļa tilts tika uzcelts no 1909. līdz 1914. gadam blakus vecajam
tiltam. Atšķirībā no vecā tilta, jaunajam režģotais "jumts" nav taisns, bet gan
izliekts un sadalīts pa posmiem.
1917. gada septembrī krievu armijai atkāpjoties tika uzspridzināti 2 tilta laidumi,
taču tos salaboja vācu armijas vienības. Bet jau 1919. gadā Sarkanās armijas
sapieri tiltu uzspridzināja. Vācu armijas vienības tiltu atjaunoja, taču 1944. gadā
atkāpjoties atkal saspridzināja .
Tūlīt pēc kara sākās tilta atjaunošanas darbi un 1951. gadā tos pilnībā
pabeidza.
(A. Ziedonis. Rīgas tilti un satiksmes pārvadi. Rīga, 1996.)
38.
Daugavas stadiona vārti
2002-09-28 56:57:08, 24:09:29
Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions" atrodas Augšielā 1. Stadions atklāts 1958. gadā. Ir mākslīgā ledus halle ar hokeja laukumu. Tribīnēs ir 17 000 skatītāju vietas.
39.
Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca
2002-11-03 57:02:13, 24:05:18
Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca atrodas Baltāsbaznīcas ielā 50. Baznīca
uzcelta 1788. gadā, tās tornis izmantots par bāku.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
40.
Debessbraukšanas pareizticīgo baznīca
2004-04-12 56:57:60, 24:08:12
Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca atrodas Mēness ielā 2,
uzbūvēta 1867. gadā. No 1879. gada baznīcā paliek tikai latviešu draudze. 20.
gs. sākumā baznīca paplašinātā pēc arhitekta V. Lunska plāna. Baznīca
nepārtrauca darbu arī padomju varas gados.
Pareizticība Latvijā radās vēl pirms vācu krustnešu ienākšanas, to bija
atnesuši misionāri no Polockas. Pareizticību bija pieņēmuši daži zemes valdnieki
(Jersikas valdnieks Visvaldis, Tālivaldis un viņa dēli, valdnieks Vetseke), un,
viņu atbalstīta, tā sāka izplatīties starp senās Latvijas ciltīm.
41.
Deportēto bērnu piemiņas zīme
2002-11-03 56:59:53, 24:09:53
Skvērā starp Stokholmas ielu un Visbijas prospektu atrodas piemineklis
1941.-1949. g. deportētajiem un svešumā mirušajiem bērniem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
42.
Dienvidu tilts
2008-11-20 56:54:58, 24:09:51
Dienvidu tilts ir vērienīgākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 25
gadu laikā. Tilta garums 803 m, platums 34,28 m.
Dienvidu tiltu atklāja satiksmei 2008. gada 17. novembrī.
43.
Dievmātes pasludināšanas baznīca
2002-11-03 56:56:37, 24:07:15
Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca atrodas Gogoļa ielā 9. Baznīcai
ir arī otrs nosaukums – Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. Tā ir viena no
vecākajām pareizticīgo baznīcām Rīgā. Pirmo reizi tās nosaukums dokumentos
minēts jau 15. gs. vidū, kad "krievu sētā" minēta Sv. Nikolaja pareizticīgo
baznīca, kas bija mūra celtne ar koka šķindeļu jumtu.
Pašreizējā baznīcas ēka celta 1814.-1818. g., arhitekts T. G. Šulcs. Tā ietver
sevī divas baznīcas – Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīcu centrālajā
daļā, un Sv. Nikolaja baznīcu, kas piebūvēta centrālajai baznīcai kā
priekšbaznīca. Abas baznīcas ir atdalītas ar sienu un stiklotām durvīm. Baznīca
līdz mūsdienām ir saglabājusies nepārbūvēta.
44.
Dzegužkalns
2002-11-18 56:57:43, 24:04:06
Dzegužkalna parks atrodas starp Daugavgrīvas, Buļļu un Dzegužu ielu. Tas
ierīkots Rīgas augstākajā kāpā (28 m vjl.) 1901. gadā pēc G. F. F. Kūfalta
projekta, 1929. gadā pārveidots pēc A. Zeidaka projekta. Parkā izvietota
koktēlnieku darbu ekspozīcija.
Šeit kurši pēc neveiksmīgā uzbrukuma Rīgai sadedzinājuši savus kritušos.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
45.
Dzelzceļa muzejs
2002-04-27 56:56:26, 24:05:43
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs atrodas Uzvaras bulvārī 2/4, 19. gs.
lokomotīvju remontdarbnīcās netālu no Akmens tilta.
1999. gadā tika uzsākta ēku rekonstrukcija pēc arhitekta J. Lejnieka projekta.
Ekspozīcijas halle atklāta 2000. gada 25. augustā, ir laukums Ritošā sastāva
ekspozīcijai.
46.
Dziesmu svētku piemiņas akmens
2002-10-14 56:57:47, 24:06:01
Viestura dārzs (toreiz Ķeizardārzs) ir 1873. gadā notikušo I Vispārējo Dziesmu
svētku norises vieta. Priekšnesumi notika arī Doma baznīcā.
1973. gadā par godu dziesmu svētku simtgadei parkā atklāts Dziesmu svētku
piemiņas ansamblis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
47.
Dziesmu svētku piemiņas ansamblis
2002-10-14 56:57:47, 24:06:01
Dziesmu svētku piemiņas ansamblis Viestura dārzā jeb Dziesmu svētku
simtgades parkā atklāts 1973. gadā par godu dziesmu svētku simtgadei, tēlnieks
Ļ. Bukovskis, arhitekts G. Baumanis. 1873. gadā šajā vietā notika I Vispārējie
Dziesmu svētki.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
48.
Dž. Armitsteda piemineklis
2006-10-26 56:56:59, 24:06:53
Piemineklis atrodas Rīgas centrā pie Operas tiltiņa. Britu izcelsmes inženieris un
uzņēmējs Džordžs Armitsteds bija Rīgas mērs no 1901.-1912. gadam.
Dž. Armitsteds, esot Rīgas mēra amatā, ne vien atbalstīja dzeramā ūdens
sūkņu stacijas, lielāko slimnīcu, skolu un citu sabiedrisko ēku celtniecību,
uzlabojot dzīves kvalitāti visiem rīdziniekiem, bet arī pirmo reizi pieaicināja Rīgas
latviešus tās pašpārvaldē.
Pieminekli veidojis tēlnieks Andris Vārpa, tas izgatavots par uzņēmēja J.
Gomberga naudu, atklāts 2006. gada 18. oktobrī Lielbritānijas karalienes
Elizabetes II valsts vizītes laikā. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī Džordža
Armitsteda mazmazdēls Rodnijs Radklifs.
49.
E. Siliņa piemineklis
2004-07-03 56:58:42, 24:11:44
Edgars Imants Siliņš (21.03.1927.-26.05.1998.) - izcils fiziķis, filozofs.
Piemineklis atklāts 2004. gada 2. jūlijā, atrodas Rīgā, pie LZA Fizikālās
enerģētikas institūta. E. Siliņš šajā institūtā nostrādāja 31 gadu.
Pieminekļa autori - tēlnieki Zigrīda Rapa, Juris Rapa, arhitekts Ģirts Kilēvics.
50.
E. Smiļģa piemineklis
2002-04-27 56:56:10, 24:04:20
Latviešu aktiera un režisora Eduarda Smiļģa (1886.-1966. g.) mājas (tagad
Teātra muzeja) dārzā Eduarda Smiļģa ielā 37/39 uzstādīts Eduarda Smiļģa
portrets. 1978. gadā to bronzā darinājusi tēlniece Ligita Franckeviča.
Eduards Smiļģis bija kā Tots - Raiņa lugas "Spēlēju, dancoju" galvenais tēls -
cīnītājs ar pekles spēkiem, kurš iemācījies ziedoties citu laimes vārdā. Tādu viņu
redzēja arī tēlniece.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
51.
F. Brieža piemineklis
2002-05-27 56:57:37, 24:06:19
Ziemassvētku kauju un latviešu strēlnieku septiņdesmitgadē 1997. gadā pie
Rīgas 13.vidusskolas Pulkveža Brieža ielā 25 leģendārajam karavadonim
Fridriham Briedim atklāja tēlnieka Oļega Skaraiņa granītā kalto pieminekli.
Pieminekli veido trīs masīvu akmens bluķu obelisks ar pulkveža portretu
augšdaļā un veltījuma tekstu vidū: "Fridrihs Briedis. Dz. 1888. g. 23. jūnijā,
nošauts 1918. g. 28. augustā Maskavā. Pulkvedis. Latviešu strēlnieku
komandieris. Lāčplēša kara ordeņa I, II un III pakāpes kavalieris."
"Tikai tas,
kas dzimis lielās mokās,
pieder mīlestībai." (A. Čaks)
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
52.
F. Candera muzejs
2002-11-16 56:56:37, 24:02:44
Muzejs atradās F. Candera memoriālā mājā Zasulaukā F. Candera ielā 1, kas tagad nonākusi privātpersonas Daniela Neiberga īpašumā. F. Candera muzejs tika dibināts 1987. gadā par godu raķešbūves pioniera Fridriha Candera (1887 – 1933) simtgadei. Tagad lielākā daļa F. Candera muzeja eksponātu pārcēlusies uz Latvijas Universitātes ēku Raiņa bulvārī 19.
53.
Fašisma upuru memoriāls Biķernieku mežā
2001-12-02 56:57:46, 24:12:35
2001. gada 30. novembrī Biķernieku mežā tika iesvētīts piemiņas memoriāls
Otrā pasaules kara upuriem. Memoriāla autors arhitekts Sergejs Rižs. Kopā ar
arhitektu grupu pie šā projekta viņš strādājis 15 gadus.
Biķernieku memoriāla izbūvi finansēja Vācijas Kara kapu aprūpes tautas
apvienība ar Vācijas, Austrijas un Čehijas atbalstu. Kopējās izmaksas aptuveni 1
miljons Vācijas marku jeb 285 460 lati.
No 1941.-1944. gadam Biķernieku mežā tika nogalināti aptuveni 46 500
cilvēki - ebreji no Latvijas, Vācijas, Austrijas un Čehijas, politiski ieslodzītie un
padomju kara gūstekņi.
(Ieva Rūpenheite, Diena, 2001. gada 29. novembris)
54.
Fašisma upuru piemineklis Sarkandaugavā
2005-07-06 56:59:48, 24:07:53
Piemineklis atrodas Sarkandaugavā, netālu no Tilta ielas dzelzceļa pārbrauktuves. Tas veltīts pārsūtīšanas nometnē " Rīga-Kaiserwald" ieslodzītajiem ebrejiem, atklāts 2005. gada 29. jūnijā. Pieminekļa autore tēlniece Solveiga Vasiļjeva.
55.
G. Merķeļa piemiņas akmens
2000-09-26 56:57:03, 24:07:08
Vērmanes parka zālienā 1994. gada 1. novembrī, atzīmējot Baltijas vācieša
Garlība Merķeļa 225. dzimšanas dienu, viņam uzstādīts piemiņas akmens.
Piemiņas akmens rakstu laukumā iekalts teksts: "Garlībam Merķelim
(1769.-1850.). Latviešu likteņgrāmatas radītājam."
Neapstrādāts ledāja atnests granīta bluķis ir latviešu tēlniecībā ļoti bieži
izmantots materiāls.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
56.
G. Astras piemiņas zīme
2003-07-15 56:57:10, 24:06:55
Latvijas valsts dibināšanas 75. gadadienā, 1993. gada 18. novembrī Rīgā pie
Tieslietu ministrijas nama Brīvības bulvārī 34 tika uzstādīta Gunāram Astram
veltīta piemiņas plāksne. Šajā namā 1983. gada 15. decembrī Gunārs Astra tika
notiesāts.
Gunārs Astra (1931.-1988. g.) - cīnītājs par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
57.
Gaiļezers Rīgā
2001-10-06 56:58:14, 24:14:27
Gaiļezers (saukts arī Līkezers) atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, platība 7,6 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
58.
Golgātas baptistu baznīca
2004-04-12 56:58:19, 24:08:18
Rīgas Golgātas baptistu baznīca atrodas Hospitāļu ielā 32.
Ziru upītē 1861. gada 10. septembrī plkst. 1.00 naktī A. Gertners kristījis 72
latviešus. Šo dienu Latvijas baptisti uzskata par savu dibināšanas dienu.
59.
Grebenščikova vecticībnieku baznīca
2002-11-03 56:56:10, 24:08:12
Bizantiešu formās celtais Grebenščikova (Pomoras) vecticībnieku lūgšanu
nams atrodas Krasta ielā 73. Tas uzcelts 1814. gadā, 1886. gadā paplašināts,
1906. gadā uzcelts tornis. Arhitekts R. Šmēlings.
Lūgšanu nams 1826. gadā nosaukts tirgotāja un filantropa Grebenščikova
vārdā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
60.
J. Čakstes kapa piemineklis
2001-01-01 56:59:08, 24:09:10
Pēc Hamburgas Olsdorfas kapsētas parauga iecerētajos Meža kapos
1910.-1913. gadā izveidoja tiklab brīva plānojuma daļu pilsoņu kapiem, kā arī
divas perpendikulāri krustojošās alejas svinīgām procesijām un valstiski
nozīmīgiem apbedījumiem.
1927. gadā mirušajam Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem tika
paredzēts veidot vērienīgu memoriālu, uzticot tā arhitektonisko un plastisko
koncepciju izstrādāt tēlniekam Kārlim Jansonam.
Memoriāla centrā atrodas liela izmēra J. Čakstes portrets profilā, bet uz
vidusass zemē - prezidenta kaps. Uz šo simbolisko un ģeometrisko centru vērsti
abi pieminekļa sānu ciļņi: kreisajā pusē sērojošas sievietes profils, labajā attēlots
senlatviešu karavīrs.
Pieminekļa arhitektoniskā siena veidota no Daugavgrīvas cietokšņa vaļņu
apšuvuma granīta akmeņiem, bet ciļņi kalti sārtā un pelēkā Somijas granītā.
Pieminekli atklāja 1935. gadā.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
61.
J. Akurātera muzejs
2002-04-27 56:55:47, 24:04:44
Rakstnieks Jānis Akurāters dzimis 1876. g. Dignājas pagastā, miris 1937. gadā
Rīgā. Muzejs atrodas O. Vācieša ielā 6a.
Labākais stāsts "Kalpa zēna vasara". Revolucionārās masu dziesmas "Ar
kaujas saucieniem uz lūpām" vārdu autors. Tulkojis H. Ibsena lugas.
(LPE, 1. sēj. Rīga, 1981)
62.
J. G. Herdera piemineklis
2002-08-29 56:56:55, 24:06:07
Piemineklis atrodas Herdera laukumā pie Doma baznīcas. Piemineklis uzstādīts
1864. g., tas ir tēlnieka L. Šallera Veimārā uzceltā Herdera pieminekļa augšdaļas
atlējums.
J. G. Herders (1744.-1803. g.) bija skolotāja dēls, mācījās Kēningsbergas
universitātē, klausījās lekcijas pie Johana Georga Hamana un Imanuela Kanta.
Herders strādāja Rīgā Domskolā no 1764. līdz 1769. gadam.
Herders pirmais vāca un pētīja tautas dziesmas, tai skaitā latviešu un
senprūšu. Savu krājumu viņš izdeva 1778. gadā. Tur arī pirmo reizi parādījās
vārds "Volkslieder" (tautas dziesmas).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
63.
J. Rozentāla piemineklis
2002-05-27 56:57:20, 24:06:39
Kā atzinības zīmi un vienlaikus nacionālās kultūras simbolu pie Pilsētas
mākslas muzeja (tagad Valsts Mākslas muzejs) 1936. gada pavasarī atklāja
pieminekli gleznotājam Janim Rozentālam (1866.-1917. g.).
Piemineklis darināts gaišpelēkā Somijas granītā un bronzā pēc Latvijas
Mākslas akadēmijas pedagoga tēlnieka Burkarda Dzeņa meta. Mākslinieks
atveidots strādājot - ar paleti un otu rokās. Ap 4 m augstā pieminekļa pakāji rotā
bronzas cilnis pēc J. Rozentāla gleznas "Teika" alegoriskajiem motīviem.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
64.
J. Rozentāla un R.Blaumaņa muzejs
2002-10-02 56:57:31, 24:06:37
J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs atrodas Alberta ielā 12. Nams celts
1903. gadā, arhitekti E. Laube un K. Pēkšēns. Nams līdz 1909. gadam piederēja
K. Pēkšēnam, viņš tur arī dzīvoja.
1904.-1914. g. šajā namā dzīvoja J. Rozentāls un viņa dzīvesbiedre dziedātāja
E. Rozentāle. 1906.-1908. g. Rozentāla dzīvoklī dzīvoja rakstnieks R.
Blaumanis, tā bija viņa pēdējā dzīvesvieta Rīgā.
1973. g. šajā namā apmeklētājiem atvērts Rozentāla un Blaumaņa memoriālais
muzejs.
(Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)
65.
J. Zemitāna piemineklis
2002-05-11 56:58:43, 24:11:05
1995. gada 27. septembrī skvērā starp Brīvības, Lielvārdes un Zemitāna ielu
atklāja tēlnieku Guntas Zemītes, Ivara Feldberga un akmeņkaļa Jāņa Metuzāla
kopīgi darināto pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņu varonim Ziemeļlatvijas
armijas komandierim Jorģim Zemitānam. Līdzīgi varavīksnei granītā kaltā arka
veido strēlnieku kokardēs un krūšu nozīmēs tik pazīstamo neatkarības cīņu
emblēmu - austošās saules motīvu.
J. Zemitāns 1919. gadā vadīja cīņas pret vācu karaspēku Vidzemē.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
66.
Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca
2002-09-28 56:57:43, 24:08:10
Jaunā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca atrodas Brīvības ielā 119. Tā celta
1903.-1906. g., arhitekts V. fon Striks. Baznīcā J. Rozentāla altārglezna "Kristus
svētī bērnus".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
67.
Jaunciema baznīca
2002-05-12 57:02:30, 24:10:45
Jaunciema luterāņu baznīca atrodas Jaunciema 5. šķērslīnijā 6/8, tā celta
1911.-1931. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
68.
Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca
2002-11-03 56:56:29, 24:08:48
Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca atrodas Ivana kapos (Kalna iela
19). Ivana kapi atklāti 19. gs. beigās. Tajos atrodas arī sarkanarmiešu brāļu
kapi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
69.
Jēkaba baznīcas tornis
2002-05-13 56:57:02, 24:06:10
Svētā Jēkaba katoļu katedrāle atrodas Klostera ielā. Tā celtā laikā no
1215.-1225. gadam, vienlaicīgi ar jaunās pilsētas izveidošanos.
Jēkaba baznīca sākotnēji celta kā halles jeb zāles tipa baznīca. Pēc tam, kad
pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms 1226. gada 5. aprīlī bija noraidījis
Zobenbrāļu ordeņa pretenzijas uz vienu trešo daļu no Jēkaba baznīcas, šī
baznīca kā nesadalīta vienība turpmāk skaitījās bīskapa Alberta tiešais īpašums.
1480. g. izgatavoja pulksteni ar zvanu, novietoja torņa ārpusē zem īpaši
izgatavota jumtiņa. 1522. gadā Adventa pirmajā svētdienā Svētā Jēkaba
baznīcu pārņēma luterāņi. Polijas karaļa valdīšanas laikā no 1582.-1621. gadam
Svētā Jēkaba baznīca piederēja katoļiem. Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs pēc
Rīgas ieņemšanas baznīcu nodeva luterāņiem. No 1923. gada Jēkaba baznīca
ir katoļu katedrāle. 1993. gada rudenī Svētā Jēkaba katedrālē viesojās Romas
pāvests Jānis Pāvils II.
(No Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles mājas lapas)
70.
Jēzus luterāņu baznīca
2002-11-03 56:56:31, 24:07:24
Jēzus luterāņu baznīca atrodas Elija ielā 16. Tā celta 1818.-1822. g., arhitekts
K. Breitkreics. Tā ir lielākā klasicisma stila koka celtne Latvijā. Baznīcas interjers
1938. gadā pārveidots pēc P. Kundziņa projekta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
71.
Jugla pie ietekas Juglas ezerā
2000-09-10 56:58:16, 24:17:24
Mazā Jugla tek pa Ogres un Rīgas rajona teritoriju, 119 km gara.
Lielā Jugla veidojas, saplūstot Sudai un Mergupei, tek pa Rīgas rajona
teritoriju, 62 km gara.
Lejtecē, 1 km pirms ietekas Juglas ezerā, Lielā Jugla saplūst ar Mazo Juglu,
veidojot kopīgu deltu.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
72.
Juglas ezers pie Berģuciema
2002-07-13 56:59:09, 24:17:42
Juglas ezera platība 570 ha. Tajā ietek Lielā Jugla un Mazā Jugla. Iztek Jugla,
tek uz Ķīšezeru.
Berģi - viens no skaistākajiem Pierīgas ciemiem. To ietver priežu mežs un
Juglas ezera smilšainā pludmale.
Berģos Juglas ezera krastā atrodas Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
Muzejs sākts veidot 1924. gadā, apmeklētājiem atvērts kopš 1932. gada.
(A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)
73.
Juglas ezers pie Rīgas
2000-03-12 56:59:31, 24:15:24
Juglas ezers atrodas Piejūras zemienē 0,1 m vjl., Rīgas rajonā. Platība 570 ha,
garums 4,6 km, platums 2,1 km, lielākais dziļums 5 m.
(A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)
74.
Juglas kanāls pie Bukultiem
2002-05-12 57:00:11, 24:16:05
Juglas kanāls savieno Juglas ezeru, Ķīšezeru un Lielo Baltezeru. Tas izrakts
1903. gadā galvenokārt pa Bukultu strautu un domāts koku pludināšanai no
Gaujas.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
75.
K. Barona piemineklis Vērmaņdārzā
2000-08-31 56:57:07, 24:07:19
Šo Krišjānim Baronam (1835.-1923. g.) veltīto mīlestību 1985. gadā PSRS
okupācijas vārdzinātā tauta lika pretī šajā pašā gadā piespiedu kārtā vāktajiem
līdzekļiem Uzvaras monumenta celtniecībai. Radās Dainu kalns Turaidā,
piemineklis latviešu inteliģences patriarham Siguldā un arī Rīgā, Vērmanes
dārzā.
Kā sirmsenu totēmu no aizmirstības izcērtot, Lea Davidova-Medene veidoja šo
lakonisko pelēkā granīta tēlu. Arhitekts Gunārs Asaris to veiksmīgi ievietoja
parka celiņu krustojumā. Bija 1985. gada 31. oktobris un atklāšanas dienā tā
pakājē gulēja no sirds nesto ziedu klājiens.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
76.
K. Ulmaņa piemineklis
2003-07-22 56:57:14, 24:06:31
2003. gada jūlijā skvērā netālu no Raiņa bulvāra un Krišjāņa Valdemāra ielas
krustojuma tika atklāts piemineklis Kārlim Ulmanim, pirmajam Latvijas valsts
Ministru prezidentam.
Pieminekļa autors tēlnieks Uldis Kurzemnieks, arhitekts Agnis Lukševics.
77.
K. Čakstes piemiņas plāksne
2003-07-07 56:57:29, 24:06:37
Piemiņas plāksne uzstādīta pie nama Dzirnavu ielā 31.
Konstantīns Čakste (1901.-1945. g.) - Latvijas pirmā valsts prezidenta Jāņa
Čakstes dēls. Savu politisko darbību viņš uzsāka laikā, kad Latviju bija okupējis
Hitlers. K. Čakste domāja par valsts neatkarības un Satversmes atjaunošanu,
viņš nesadarbojās ar Vācu iecelto pašpārvaldi. K. Čakstes vadītā pretestības
kustība iestājās tieši par neatkarīgas, parlamentāras, uz 1922. gada Satversmi
balstītas Latvijas valsts atjaunošanu.
1944. gadā K. Čakste bija gatavs uzņemties atjaunotas neatkarīgas Latvijas
vadību kā tās ministru prezidents.
K. Čakste gāja bojā nacistu ieslodzījumā Polijā 1945. gada 22. februārī
Štuthofas nometnes evakuācijas laikā.
78.
K. Padega piemineklis
2002-06-14 56:57:02, 24:06:58
Ekstravagantā grafiķa un gleznotāja Kārļa Padega (1911.-1940. g.) piemiņu
iepretim Rīgas Latviešu biedrības namam iemūžina tēlnieka Andra Vārpas bronzā
darinātais piemineklis. Par pamatu piemineklim kalpojusi 20. gs. 30. gadu
sākumā tēlnieka Gotlība Kaņepa radītā statuete.
Pieminekļa veidols atbilst K. Padega paša radītajam dendija tēlam: solīdā
uzvalkā, ar spāņu cepuri galvā un ziedu pie krūts. Piemineklis novietots
Vērmanes parka liepu paēnā, kur 1933. un 1934. gadā bijušas sarīkotas
gleznotāja darbu izstādes.
Piemineklis izgatavots un 1998. gada 26. jūnijā atklāts kā dāvana Rīgai par
Diseldorfā dzīvojošās latvietes Ritas Červenakas-Virkavs līdzekļiem.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
79.
Kapsila kapi, piemineklis brīvības cīnītājiem
2002-09-29 56:52:21, 24:14:54
Piemineklis Kapusila kapos Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās
kritušajiem karavīriem uzstādīts 1935. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
80.
Kara muzejs ar Pulvertorni
1999-08-12 56:57:04, 24:06:26
Latvijas Kara muzejs atrodas Smilšu ielā 20, pie ieejas vecpilsētā. Kādreiz te
bija galvenie pilsētas vārti. Vārtus sargāja Pulvera (agrāk saukts Smilšu) tornis,
celts 13. gs. beigās.
Par muzeju tornis kļuva 1919. gadā, kad tajā izvietojās 1916. gadā dibinātais
latviešu strēlnieku muzejs. 1937. gadā Kara muzejam sāka celt jaunu ēku. Tolaik
tā bija modernākā muzeja celtne Baltijā. kuru pabeidza 1940. gadā. Tā paša
gada vasarā Latviju okupēja padomju karaspēks. Muzeju likvidēja.
Latvijas Kara muzeju atjaunoja 1990. gadā.
(www.ltg.lv/kara.muzejs)
81.
Kleistu muiža Rīgā
2004-05-30 56:59:10, 24:01:50
Kleistu muižas kungu māja būvēta 18. gs. otrā pusē, baroks. Tā pieskaitāma pie ievērojamākajām koka celtnēm Rīgā.
82.
Kongresu nams ar strūklaku
2002-05-27 56:57:19, 24:06:21
Kongresu nams uzcelts 1982. gadā, arhitekti J. Gertmanis un V. Kadirkovs.
Interesanti meklējumi apjomu plastikā.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)
83.
Krievu karavīru piemineklis Lucavsalā
2001-08-24 56:55:34, 24:07:01
Ziemeļu kara laikā par Baltijas zemju pārdali cīnījās zviedru, sakšu un krievu
karaspēki. No sanesu izveidotajām divām atsevišķām saliņām saplūdušajā
Lucavsalā 1701. gada jūlijā Rīgai uzbrūkošie krievu karavīri sargāja Daugavas
pāreju. Kamēr zviedru karaspēks Spilves pļavās kāva sakšu galvenos spēkus,
Lucavsalas nelielais aizstāvju pulks atradās ielenkumā. Laikā no 10. līdz 21.
jūlijam krita viss 400 vīru lielais garnizons.
1891. gadā pilsētas valde pēc Vidzemes ģenerālgubernatora M. Zinovjeva
iniciatīvas organizēja pieminekļa celtniecību. Pēc civilinženiera B. Epingera
projekta Lucavsalā tika uzcelta 6 m augstai pareizticīgo kapelai līdzīga granīta
piramīda. Tās skaldnēs attēlots pareizticīgo krusts, Pētera I monogramma ar
gadskaitli "1701", Aleksandra II monogramma ar celšanas gadskaitli "1891", kā
arī veltījuma teksts krievu valodā.
Piemineklis atjaunots un par jaunu iesvētīts 2001. gada 10. jūlijā.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
84.
Kristus Pestītāja pareizticīgo baznīca
2002-11-16 56:55:16, 24:05:26
Kristus Pestītāja Svētbildes pareizticīgo baznīca atrodas Vienības gatvē 76.
Pareizticība Latvijā ir nākusi no Krievijas - no Polockas, kur bija tuvākā
bīskapa katedra. Vidzemē pareizticīgā baznīca iesakņojās 18. gs. beigās. Rīgā ir
12 pareizticīgo baznīcas, kurās lielākoties pulcējas krievu tautības dievlūdzēji.
85.
Kristus Piedzimšanas katedrāle
2002-05-27 56:57:15, 24:06:57
Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle celta 1876.-1884. gadā pēc arhitekta R.
Pflūga projekta. Tā ir neobizantiešu stilā celta sakrālā ēka, kas raksturīga
eklektisma perioda pareizticīgo dievnamiem. Kristus Piedzimšanas katedrāle bija
pirmā ēka, ko uzcēla Esplanādes laukumā. Ēkas celtniecības gaitā 1880. g.
sākotnējais projekts tika mainīts. Projekta autors ēku papildināja ar zvanu torni,
kam par iemeslu bija ķeizara Aleksandra II dāvinājums katedrālei - divpadsmit
Maskavā lieti zvani. Katedrāles būvapjomu vainago pieci kupoli, kas sākotnēji
bija ar zeltītām ribām un krustiem. Dzelteno ķieģeļu sienas ieklātas ar
horizontālām sarkanbrūnu betona plāksnīšu joslām. Katedrāles ikonostasu
gleznojuši Pēterburgas mākslas akadēmijas profesori. Fasādes dekoratīvi
plastisko apdari veikusi tēlnieka Augusta Folca firma.
Kristus Piedzimšanas katedrāle ir ievērojamākā pareizticīgo kulta celtne
Latvijā.
(www.citariga.lv)
86.
Kristus apskaidrības pareizticīgo baznīca
2002-11-03 56:59:51, 24:07:56
Kristus Apskaidrības pareizticīgo baznīca atrodas Meža prospektā 11.
Pareizticīgās draudzes Latvijā sāka veidoties 19. gs. pirmajā pusē. 1836. gada
14. septembrī tika nodibināts Pleskavas eparhijas Rīgas vikariāts.
87.
Kristus karaļa katoļu baznīca
2002-08-08 56:59:45, 24:08:13
Kristus karaļa katoļu baznīca atrodas Meža prospektā 86. Baznīca celta
1935.-1940. g., arhitekti I. Blankenburgs, K. Reisons. Pie baznīcas
Sarkandaugavas kapi, ierīkoti 1920. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
88.
Krusta baznīca
2002-05-12 56:59:03, 24:11:40
Krusta baznīca atrodas Ropažu ielā 20.
Krusta baznīca celta 1909. gadā, jūgendstils, arhitekti V. Bokslafs, E.
Frīzendorfs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
89.
Kultūras nams Ziemeļblāzma
2002-11-03 57:02:06, 24:06:30
Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36 atrodas kultūras pils "Ziemeļblāzma". Ēku
1913. gadā cēlis A. Dombrovskis pretalkahola biedrībai "Ziemeļblāzma". Apkārt
parks, kurā apbedīts A. Dombrovskis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
90.
Ķīšezers pie Mīlgrāvja tilta
2002-11-03 57:02:07, 24:08:16
Mīlgrāvis - Ķīšezera noteka uz Daugavu. Pār Mīlgrāvi uzcelti autosatiksmes un
dzelzceļa tilti.
Mīlgrāvja labajā krastā atrodas Vecmīlgrāvis, kreisajā - Jaunmīlgrāvis.
(LME, 2. sēj., Rīga, 1968)
91.
Ķīšezers pie Rīgas TEC-1
2001-10-06 56:59:53, 24:12:24
Ķīšezers atrodas Rīgas pilsētas teritorijā un ir iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta,
platība 1730 ha, garums 8,9 km, platums 3,6 km, lielākais dziļums 4 m, ir 3 salas.
Tas ir 10. lielākais valsts ezers.
Ķīšezerā ietek Jugla (iztek no Juglas ezera), Langa. Ar Baltezeru to savieno
Gaujas-Daugavas kanāls, ar Daugavu - Mīlgrāvis.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
92.
L.Braila piemineklis
2002-11-10 56:58:59, 24:15:12
Strazdumuiža Juglas ezera piekrastē ir Latvijas neredzīgo dzīves, darba un
kultūras centrs. Pāles ielā 12, Strazdumuižas parkā, atrodas 20. gs. 60. gados
uzstādītais bronzas krūšutēls neredzīgo raksta autoram, franču tiflopedagogam,
Luijam Brailam (1809.-1852.).
Viņš 1829. gadā radīja neredzīgajiem punktveida rakstu sistēmu, kurā ietilpst
viss alfabēts, cipari, ortogrāfija, nošu zīmes. Latviešu valodas alfabēts tika
izstrādāts 1922. gadā.
Krūšutēlā Luijs Brails atveidots ar aizvērtām acīm, iejūtīgi parādot, ka acu
gaismas trūkums vēl nebūt nenozīmē talanta vai radošas izdomas trūkumu.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
93.
LIDO vējdzirnavas
2002-10-26 56:55:47, 24:09:29
Atpūtas komplekss "Lido" atrodas Krasta ielā 76, darbojas kopš 1997. gada
Ziemassvētkiem. Tas ir lielākais Rīgas restorāns un atpūtas centrs - vietas 800
viesiem. Akcents uz latvisku virtuvi.
Atpūtas komplekss ir trīsstāvu celtne ar dzirnavām, kuras celtas no milzīgām
mastu priedēm. Apkārt mākslīgi veidota ainava, daudz kustīgu leļļu un atrakciju
bērniem.
94.
LU Ekonomikas un vadības fakultāte
2002-11-08 56:56:54, 24:07:00
Ekonomikas un vadības fakultāte - lielākā fakultāte Latvijas Universitātē,
atrodas Aspazijas bulvārī 5.
Bijušais pasts, ēka celta 1902.-1904. gadā, arhitekti L. Novikovs, J. Pfeifers.
Ēka vairākkārt pārbūvēta. Nodedzināta otrā pasaules kara laikā, vēlāk
atjaunota.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
95.
LU matemātikas un informātikas institūts
2002-11-12 56:56:55, 24:07:10
LU Matemātikas un informātikas institūts atrodas Raiņa bulvārī 29. Tas
dibināts 1959. gadā kā Latvijas Universitātes zinātniski pētnieciska
struktūrvienība - Universitātes Skaitļošanas centrs.
Ēka celta 1869.-1871. g. Lomonosova sieviešu ģimnāzijas vajadzībām,
arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Pārbūvēta 1938.-1939. gadā 3. Rīgas valsts
sieviešu ģimnāzijas vajadzībām.
Kopš dibināšanas brīža Matemātikas un informātikas institūts mitinās šajā ēkā.
(No LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzeja materiāliem)
96.
Langa pie ietekas Ķīšezerā
2000-04-09 57:03:08, 24:09:17
Langa - 9 km gara. Kādreiz Langa savienoja Ķīšezeru ar jūru. Tagad tās
tecējumu vairākās vietās pārtrauc ceļojošās kāpas.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
97.
Latvenergo
2002-10-14 56:57:31, 24:06:19
"Latvenergo" ēka Pulkveža Brieža ielā 12.
Par elektrības ieviešanu rīdzinieku dzīvē vēsta ekspozīcija Rīgas Elektrotīkla
vēstures muzejā Stadiona ielā 1. Ar energosistēmas vēstures materiālu
apkopojumu var iepazīties Pulkveža Brieža ielā 12.
98.
Latviešu biedrības nams
2002-06-14 56:56:60, 24:06:57
Latviešu biedrības nams atrodas Merķeļa ielā 13.
Rīgas Latviešu Biedrība uzsāka darbību 1868. gadā. 1867. gadā Somijā un
Igaunijas ziemeļos bija izcēlies bads, un valdība uzaicināja vākt ziedojumus
cietušo apgabalu atbalstam. Sākotnēji tika nodibināta biedrība, lai vāktu un
organizētu palīdzību igauņiem. Jau pēc dažiem mēnešiem tā pārveidojās par
Latviešu Biedrību.
Biedrības nama pamati tika likti tajā pašā 1868. gadā, projektu izstrādāja
pirmais latviešu profesionālais arhitekts Jānis Baumanis, jau pēc gada ēka bija
gatava. 1908. gada Latviešu Biedrības nams pilnīgi izdega, tika nolemts to
atjaunot, paplašinot un uzlabojot.
Pašreizējā ēka celta neoklasicisma stilā 1909.-1910. gadā (arhitekts E. Pole).
1938. gadā ēka paplašināta - uzcelts korpuss pie Arhitektu ielas (arhitekts E.
Laube). Durvis un septiņi fasādes gleznojumi (mākslinieks J. Rozentāls) ir
mākslas pieminekļi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
99.
Latviešu strēlnieku piemineklis
1999-12-10 56:56:50, 24:06:24
Trīs vīri tēlnieka Valda Alberga monumentā ir personificēti revolūcijas
sargkareivji, kuru tēlos cildināta latviešu varonība izšķirošos brīžos. Strēlnieku
piemineklī (augstums 13 m) figūras ir monumentālas, vispārinātas, ar laikmetam
raksturīgiem ieročiem un apģērbu.
Pieminekļa autori tēlnieks Valdis Albergs un arhitekti Dzintars Driba un Gunārs
Lūsis-Grīnbergs. Memoriālu atklāja 1971. gadā, to iekļāva pilsētas telpā bez
saskaņas ar apkārtējo apbūvi.
Pēc arhitekta O. Lūša-Grīnberga iniciatīvas 2000. gadā no pieminekļa pakājes
demontēta sākotnējā uzraksta plāksne un tā pamatnē iekalts jauns - vēsturiski
aplams uzraksts - "Latviešu strēlniekiem 1915-1920". Pieminekļa pakājes
labiekārtošana pabeigta 2001. gada maijā.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
100.
Latviešu teātra sākuma piemineklis
2002-05-27 56:57:17, 24:06:24
Rīgas latviešu teātra 125. gadadienā 1993. gada 2. jūnijā tagadējā Kronvalda
parkā vietā, kur pirmoreiz tika spēlēts teātris, atklāja šim notikumam veltītu
piemiņas zīmi. Tēlnieka Oļega Skaraiņa sarkanbrūnā granīta laukakmenī
veidota, tā satur tikai divus asociatīvi informatīvus elementus: tēlnieciski izkaltu
gaisā uzlidojušu cepuri, kas, svētku sajūsmas mesta, apmet skaistu salūta loku,
un lakonisku vēstījumu: "Latviešu teātra sākums. Turnhalle. 1868".
Pirmā teātra izrāde latviešu valodā Rīgā notika 1868. gada 2. jūnijā Strēlnieku
dārzā uzceltās vācu strēlnieku biedrības vingrošanas zālē "Turnhalle". Aktieri
amatieri izrādīja Aleksandra Johana Stendera lokalizēto Ludviga Holberga
komēdiju "Kalna Jepe" ar latvisko nosaukumu - "Žūpu Bērtulis".
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
101.
Latvija no ziediem pie Brīvības pieminekļa Rīgā
2000-07-02 56:57:05, 24:06:43
Ziedu klājums Latvijas kartes veidā pie Brīvības pieminekļa izveidots Latvijas skolu jaunatnes 8. Dziesmu un deju svētku laikā 2000. g. 2. jūlijā - svētku gājiena dienā.
102.
Latvijas Jaunapustuliskā baznīca
2004-05-29 56:57:20, 24:11:24
Latvijas Jaunapustuliskā baznīca atrodas Rīgā, G. Astras ielā 2a. Tajā darbojas Rīgas draudze un Ķengaraga draudze. Jaunapustuliskās draudzes ir arī Dobelē, Siguldā, Jelgavā, Pelčos, Jaunpilī, Saldū, Cērē u.c.
103.
Latvijas Universitāte
1998-08-31 56:57:01, 24:06:55
Latvijas Universitātes galvenā ēka atrodas Raiņa bulvārī 19.
Universitātes galvenā ēka celta pēc G. Hilbiga projekta trīs kārtās.
1866.-1885. g. kā Rīgas Politehnikuma ēka. 1909. g. tika uzcelta ēkas ceturtā
daļa Arhitektu ielā, bet no 1930. līdz 1936. g. izbūvēta Lielā aula (E. Štālberga
projekts). Galvenā vestibila apdare veikta 1939. gadā (E. Laubes projekts).
Latvijas Universitāte dibināta 1919. gadā.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
104.
Latvijas bankas jaunā ēka
2002-10-09 56:56:55, 24:04:38
Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunā ēka atrodas Bezdelīgu ielā 3. Tā atklāta
2001. gada 16. novembrī. Ēka kalpo kā valsts naudas glabātava un centrālās
bankas datorcentrs, tajā darbojas arī starpbanku norēķinu sistēmas.
Ēka ir ne tikai droša un funkcionāla, bet arī arhitektoniski izteiksmīga. Tā
kļuvusi par vienu no mūsdienu Rīgas arhitektoniskajām vizītkartēm.
105.
Latvijas kultūras muzejs "Dauderi"
1999-09-19 57:00:09, 24:07:36
Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi" atrodas Rīgas nomalē - Sarkandaugavā.
Tas izvietots vēsturiskā ēkā - bijušā "Waldschlössen" īpašnieka Ādolfa fon
Bingnera ģimenes villā, kura no 1937. līdz 1940. gadam kalpojusi par Valsts un
Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci.
Muzeja ēka celta 1897. gadā kā toreizējā "Waldschlössen" (tagad - "Aldaris")
īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa (projekta autors - F. Zeiberlihs).
Latvijas Kredītbanka nopirka "Waldschlössen", apvienoja ar "Iļģuciemu" un
citām mazajām alus darītavām un izveidoja "Aldari". Villu atdalīja no teritorijas un
1937. gada septembrī nodeva toreizējā Valsts un Ministru prezidenta Kārļa
Ulmaņa rīcībā, kā vasaras rezidenci.
(www.dauderi.lv)
106.
Lielais Kristaps
2001-08-21 56:56:58, 24:05:55
Īsi pirms reformācijas arhibīskaps Jaspers Linde katolicisma demokratizēšanai
ieviesa atsevišķu svētku svinēšanu par godu pilsētnieku iecienītajiem svētajiem.
Par Rīgas mazo un neaizsargāto ļaužu patronu kļuva Svētais Kristofors, kas
latviešu vērtību sistēmā pārtapis par Lielo Kristapu. Lielais Kristaps kā aizgādnis
un labvēlis īpaši tika godāts pārcēlāju, plostnieku un nastu nesēju cunftēs. Par
savu aizgādni viņu galvenokārt izvēlējās latvieši - krāvēji un nesēji, kā arī
Daugavas zvejnieki.
Kāds izskatījies senākais Lielā Kristapa tēls un kur tas atradies, precīzi nav
nosakāms. Kuģniecības muzejā kopš 1923. gada apskatāmo 2,36 m augsto
priedes koka skulptūru 1682. gadā izgatavojis tēlnieks Mihaels Brinkmanis.
Atdarinot 19. gs. celto Lielā Kristapa namiņu, a/s "Restaurators" pēc arhitekta
Ģ. Muižzemnieka projekta izveidoja koka un stikla namiņu, kurā ievietota Ginta
Upīša 1997. gadā izgatavotā Lielā Kristapa kopija. Tāpat kā vēsturiskā, tā
gatavota no priedes koka bluķa un tai ir tāds pats krāsojums.
Atjaunoto Lielā Kristapa statuju Daugavmalā atklāja 2001. gada 21. jūnijā.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
107.
Lielā ģilde
2002-11-12 56:56:58, 24:06:23
Lielā ģilde izveidojās Rīgā 1354. gadā, kad tirgotāji atdalījās no Svētā Krusta
un Trīsvienības ģildes. Lielās ģildes locekļi bija vācu tirgotāji, zeltkaļi un literāti.
Lielās ģildes ēka atrodas Amatu ielā 6. Nams celts 1854.-1857. g., arhitekts K.
Beine. Namā iekļauta vecā Lielās ģildes nama sanāksmju zāle, t.s. Minsteres
istaba (14.-17. gs.) un Līgavas kambaris. Vestibilā četras A. Cīruļa vitrāžas
(1937. g.). Pēc ugunsgrēka 1965. gadā ēka restaurēta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
108.
Linezers Rīgā
2001-10-06 56:57:58, 24:13:32
Linezers atrodas Biķernieku mežā un ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta,
platība 2,3 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
109.
Līvu sēta Alberta laukumā
2001-08-15 56:56:45, 24:06:37
Līvu sēta Alberta laukumā, izveidota 2001. gada vasarā gatavojoties Rīgas
800. gadu svinībām.
Tagadējais Rīgas novads ietilpa līvu apdzīvotības areālā. 20. gs. 30. gados,
kad tika uzsākta sistemātiska Rīgas arheoloģiskā izpēte, pētnieki konstatēja
pilnīgi drošu līvu apdzīvotību pirmsvācu Rīgā. 1211. g. bīskapa Alberta zemes
dāvinājums Svētās Marijas baznīcas (Doma) celtniecībai Rīgā liecina, ka
baznīcas būvei paredzētajā teritorijā agrāk ārpus mūra dzīvojuši līvi.
(A. Zeļeņkovs. "Kas to Rīgu dibināja", Lauku avīze, 2001. g. 3. febr.)
Līvu sēta bija aplūkojama neilgu laiku, pēc tam tika nojaukta.
110.
Lutera baznīca
2002-04-27 56:55:45, 24:05:20
Lutera baznīca atrodas uzkalnā pie Torņakalna kapiem, celta 1888.-1891.
gadā. Baznīcā 1893. gada ērģeles.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
111.
Luterāņu baznīca Mēness ielā
2008-09-03 56:58:07, 24:08:13
Baznīca atrodas Mēness ielā 1. Tajā darbojas Rīgas Kristus Evanģēliski
luteriskā draudze.
Vēsturiskā ēka - Sv. Jēkaba kapela Mēness ielā 1 tika nodota draudzes rīcībā
1991. gadā. Tika uzsākti ēkas atjaunošanas darbi. Soli pa solim ir izdevies
atjaunot baznīcu, un tā izveidota par skaistu celtni.
112.
M. Tāla piemineklis
2001-08-18 56:57:07, 24:06:59
Mihails Tāls 1960. g. pasaules šaha čempionātā 23 gadu vecumā ieguva
Pasaules čempiona titulu šahā. M. Tāls dzimis 1936. g. 9. novembrī Rīgā. Pēc
smagas slimības miris 1992. gada 28. jūnijā Maskavā, apglabāts Rīgā.
Piemineklis uzstādīts 2001. gada 10. augustā Rīgā, Vērmanes dārzā (tēln.
Oļegs Skarainis).
113.
Maikapara nams
2002-10-02 56:57:47, 24:07:38
Maikapara nams atrodas Aristida Briāna ielā 3. Savrupmāja celta 1876. gadā,
arhitekts R. Pflūgs, rekonstruēta 1930. gadā. Kādu laiku ēka atradās tabakas
rūpnieka S. Maikapara īpašumā, no tā laika arī saglabājies nosaukums -
Maikapara nams.
Pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas laikā šajā ēkā dzīvoja Baltijas
kara apgabala pavēlnieks I. Bagramjans, vēlāk tur ierīkotas LPSR Ministru
padomes reprezentācijas un dzīvojamās telpas augstāko viesu uzņemšanai. Te
mitinājušies Ņ. Hruščovs, J. Brozs-Tito, Dž. Neru.
20. gs. 90. gadu sākumā te atradās Valsts prezidenta G. Ulmaņa rezidence.
(Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)
114.
Marijas Magdalēnas baznīcas tornis
2002-11-12 56:57:02, 24:06:07
Svētās Marijas-Magdalēnas Romas katoļu baznīca atrodas Klostera ielā 2.
Baznīca uzcelta 13. gs. beigās vai 14. gs. sākumā, atjaunota 1621. gadā. 1746.
gadā pēc arhitekta N. Vasiļjeva projekta pārbūvēta par pareizticīgu baznīcu,
uzcelta altāra daļa un tornis. 1923. gadā baznīca atdota katoļu draudzei. 1929.
gadā pārbūvēts tornis pēc arhitekta A. Mēdlingera projekta. Šī arhitektūras
pieminekļa kompleksā ietilpst arī ēkas Klostera ielā 4 un Mazajā Pils ielā 2.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
115.
Mateja baptistu baznīca
2004-04-12 56:57:11, 24:08:18
Mateja baptistu baznīca atrodas Rīgā, Matīsa ielā 50b. Mateja draudze
dibināta 1867. gadā. 1902. gadā pēc arhitekta H. Melbarta projekta draudze
uzbūvēja savu pašreizējo dievnamu.
Bībelē vārds "kristība" grieķu valodā skan "baptizo", no šā vārda arī cēlies
nosaukums "baptisti". Pašreiz Latvijā ir vairāk kā 80 baptistu draudzes.
(www.matejs.lv)
116.
Mazā ģilde
2002-05-13 56:56:57, 24:06:22
Mazā ģilde - amatu meistaru apvienība. Rīgā izveidojās no 13. gs. dibinātās
Svētā krusta un Trīsvienības ģildes. Mazā ģilde monopolizēja amatniecību
pilsētās, jo tikai Mazās ģildes biedri varēja būt meistari.
Mazās ģildes (Amatnieku ģildes) ēka celta 1864.-1866. gadā, arhitekts J. D.
Felsko. Tās logos vitrāžas (1888.-1889. g.) ar amatu ģerboņiem, amatu un ģildes
vecāko portretiem. Fasādē Jāņa Kristītāja skulptūra. Mazās ģildes zālē sienu
gleznojumi ar Pēterburgas, Maskavas, Rīgas, Brēmenes, Hamburgas, Lībekas
un Rostokas skatiem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
117.
Mazās un Lielās Juglas sateka
2003-08-21 56:58:13, 24:19:29
Mazā un Lielā Jugla ietek Juglas Juglas ezerā, veidojot kopīgu deltu.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)
118.
Māja Uzvaras bulv. 2
2007-04-22 56:56:32, 24:05:51
1900. gadā pēc arhitekta Vilhelma Hofmaņa projekta celtā ēka nu pieder vēsturei. To nojauca 2008. gada februārī. Tās vietā tiks celta Gaismas pils - Nacionālā bibliotēka. Celtniecības darbi sākti 2008. gadā. 2008. gada 20. jūnijā svinīgi iemūrēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas pamatakmens.
119.
Mākslas akadēmija
1999-08-12 56:57:19, 24:06:40
Mākslas akadēmijas ēka atrodas Kalpaka bulvārī 13. Akadēmija dibināta
1919. gadā, darbību uzsākusi 1921. gadā. Tās dibinātāji un veidotāji bija
mākslinieki V. Purvītis, R. Zariņš, K. Rončevskis, P. Feders, J. R. Tilbergs.
Mākslas akadēmijas ēka ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta
1902.-1905. g. pēc V. L. N. Bokslafa projekta.
120.
Mākslas muzejs
1999-08-12 56:57:20, 24:06:41
Mākslas muzejs atrodas Kr. Valdemāra ielā 10a. Par Mākslas muzeja
dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1869. g., kad skatītājiem tika atvērta Pilsētas
gleznu galerija.
Mākslas muzeja ēka ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta
1903.-1905. g. pēc V. Neimaņa projekta. Centrālā frontona skulpturālās grupas
darinājis A. Folcs, vestibila linešu gleznojumus - V. Purvītis un G. Rozens.
121.
Māras dīķis ar Mārupītes izteku Rīgā
2002-04-27 56:55:56, 24:04:54
Mārupīte - Daugavas kreisā krasta pieteka, tek pa Rīgas rajona un Rīgas
pilsētas teritoriju. Garums 11 km.
Māras dīķa platība 5 ha.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
122.
Mārtiņa luterāņu baznīca
2001-05-13 56:57:02, 24:04:19
Mārtiņa luterāņu baznīca atrodas Pārdaugavā, Slokas ielā 34. Baznīca celta
1851.-1852. g., arhitekts J. D. Felsko. Vēlāk pārbūvēta, 1888. gadā uzcelti abi
torņi (arhit. H. Šēls). Baznīcā E. F. Valkera firmas ērģeles (1893. g.).
Blakus baznīcai Mārtiņa kapi (atklāti 18. gs.), kuros apbedīts komponists E.
Dārziņš, dabas zinātnieks D. H. Grindelis, rakstnieks A. Leitāns. Kapos Grindeļa
ģimenes kapliča.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
123.
Mārupīte Arkādija parkā Rīgā
2002-04-27 56:55:58, 24:05:09
Mārupīte tek cauri gleznainajam Arkādija parkam, kurš ierīkots 1927. gadā.
Parka vidū liels koka paviljons, būvēts 1910. gadā. Kādreiz tajā darbojās
restorāns, vasaras kino. Tagad paviljonā iekārtots nevalstiskās organizācijas
VAK "Arkādija" birojs un semināru telpas. Paviljons tiek atjaunots ar Vācijas
atbalstu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
124.
Mārupīte Rīgā
2002-04-27 56:55:07, 24:03:30
Rīgā Mārupītes krastā izveidots Tēlnieku parks. To sāka veidot 20. gs. 80.
gadu sākumā, galvenokārt ar tēlnieku I. Rankas, O. Feldberga un O. Brežģa
darbiem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
125.
Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos
1999-11-20 56:59:08, 24:08:54
Brāļu kapu ansambli būvēja no 1924.-1936. gadam, kad tas ieguva līdz
mūsdienām saglabājušos veselumu. Tā idejas autors ir latviešu monumentālās
tēlniecības ievērojamākais pārstāvis Kārlis Zāle. Memoriāla izveide ir kolektīva
darba rezultāts, kas radies kopā ar arhitektiem Aleksandru Birzenieku, Pēteri
Federu un daiļdārznieku Andreju Zeidaku.
Pēc autoru ieceres apmeklētājs veic svētceļojumam līdzīgu gājienu, skatot
virkni dziļi simbolisku ainavisku un alegorisku tēlniecības objektu.
Izejot cauri vārtiem, viesis nonāk 200 m garā liepu alejā. Liepu simbolika liek
domāt par sievieti - māti, līgavu, māsu, kura gaida un cieš klusējot. Pie uguns
altāra nonākot, ceremonijas dalībniekus ieskauj ozoli - vīru stiprums un spēks.
Aiz altāra izveidotā atbalsta siena nošķir šo pasauli no nāves ielejas - mirušo
valstības, kas veidota kā plašs kapulauks ar parādes ierindu marķējošiem
dzīvžogu stādījumiem. Varoņu nāvē kritušie te stāv pēdējā parādē. Viņus
apraudāt palīdz četru dzimtenes avotu ūdens, par viņiem sēro četri Latvijas
etniskos novadus personificējoši karavīri.
Ansambļa noslēdzošo sienu vainago Mātes Latvijas tēls, paceļot slavas
vainagu pār saviem kritušajiem dēliem.
Memoriāla veidošanā izmantots galvenokārt Allažu šūnakmens, taču lietots arī
smilšakmens un Itālijas travertīns.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
126.
Melngalvju nams
1999-12-10 56:56:49, 24:06:26
Sākta Rātslaukuma apbūves rekonstrukcija. Atjaunots 1941. gadā sagrautais
Melngalvju nama komplekss, kas bij. Rātslaukuma ans. nozīmīgākā sastāvdaļa.
Vēstures avotos ēka pirmo reizi minēta 1334. g. (Lielās ģildes Jaunais nams). 15.
gs. ēka tika iznomāta melngalvjiem (tā izveidojas no 13. gs. b. pastāvējušās
Svēta Jura brālības). 1713. g. tā kļuva vienīgi par melngalvju īpašumu un ieguva
savu nosaukumu. Kaut ēka daudzreiz pārbūvēta, tā saglabāja savu got.
kodolu.
Tiek atjaunots arī Rātsnams.
127.
Metodistu baznīca
2002-10-09 56:56:43, 24:04:38
Metodistu baznīca atrodas Slokas ielā 6. Tajā darbojas Rīgas 2. metodistu
draudze un Rīgas krievvalodīgā metodistu draudze.
Metodisms ir viens no Kristīgās Baznīcas Reformācijas rezultātiem. Radies 18.
gadsimtā, nesaraujami saistīts ar anglikāņu mācītājiem brāļiem Veslijiem, it
sevišķi Džonu Vesliju, kurš lika pamatus metodismam.
Metodisms balstās uz Jaunās Derības teoloģiskajiem postulātiem. Metodistu
simbols: vienkāršs krusts, kuru apvij Svētā Gara uguns.
128.
Mežaparka luterāņu baznīca
2002-11-03 56:59:58, 24:10:34
Mežaparka luterāņu baznīca atrodas Ezermalas ielā 28. Baznīca celta
1904.-1920. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
129.
Ministru Kabinets
2002-06-14 56:57:11, 24:07:00
Ministru Kabinets atrodas Brīvības bulvārī 36, bijušajā Tiesu pilī.
Ēka celta 1936.-1938. gadā neoklasicisma formās (arhitekts F. Skujiņš), tā bija
viena no tā laika monumentālākajām celtnēm. Ēkas otrā kārta Tērbatas ielas
otrā pusē uzcelta 20. gs. 50. gadu beigās.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
130.
Misiones baznīca
2002-05-11 56:59:03, 24:10:40
Savdabīgais luterāņu Misiones draudzes lūgšanu nams atrodas Čiekurkalna 1.
garajā līnijā 78. Misiones baznīca uzcelta 1928. gadā, tā iesvētīta un pirmo
dievkalpojumu piedzīvojusi 1928. gada 31. oktobrī. Draudzes nams celts uz
Kristīnes Purgailes dāvinātās zemes par draudzes locekļu ziedojumiem.
Misiones draudzi 1921. gadā dibinājis mācītājs Arnolds Vilciņš, un tā
pastāvējusi arī visu komunistu valdīšanas laiku. Arnolds Vilciņš draudzi
nodibināja pēc atgriešanās Rīgā no Sibīrijas latviešu ciema Lejas Bulānas. Pie
šīs draudzes viņš arī strādāja līdz pat savai nāvei. Mācītājs Arnolds Vilciņš
(1885.-1946. g.) ordinēts Maskavā 1918. gada 28. aprīlī, Latvijas konsistorijai
Krievijā nodibinoties. 1918. gada vasarā kopā ar misionāru A. Zuzānu ieradies
Lejas Bulānā.
(Juris Rubenis. Lejas Bulānas mācītāji)
131.
Mīlgrāvis
2002-11-03 57:01:51, 24:07:45
Mīlgrāvis (Mīlgrāvja atteka) - Ķīšezera noteka uz Daugavu. Garums 1,6 km,
platums 200 m, dziļums 9 m. Ūdensgūtves baseinā atrodas 17 ezeri, lielākie no
tiem Ķīšezers, Juglas ezers, Lielais un Mazais Baltezers.
Pa Mīlgrāvi notiek kuģu satiksme.
(LME, 2. sēj., Rīga, 1968)
132.
Motormuzejs
2002-05-11 56:57:56, 24:13:39
Rīgas Motormuzejs S. Eizenšteina ielā 6. ir lielākais seno spēkratu muzejs
Baltijā un Austrumeiropā. Tas atvērts 1989. gadā pēc Latvijas Antīko automobiļu
kluba iniciatīvas arhitekta V. Valguma speciāli muzejam projektētā ēkā.
Muzeja ekspozīcija veltīta automobiļu, motociklu un velosipēdu vēsturiskajai
attīstībai vispār – te pārstāvēti gan ekskluzīvie Rolls–Royce, Mercedes, BMW,
gan padomju autobūve. Savdabīga ir Kremļa auto kolekcija un 2. Pasaules kara
tehnika. Atspoguļota autorūpniecības vēsture Latvijā jau no 19. gs. 80. g., un
nepamanīts nepaliks 1912. gadā Rīgā būvētais ugunsdzēsēju auto Russo– Balt.
Muzejs iepazīstina arī ar auto – moto sportu.
(www.ltg.lv/motormuzejs)
133.
Nacionālais teātris
2000-08-31 56:57:12, 24:06:12
Nacionālais (Drāmas) teātris atrodas Kronvalda bulvārī 2. Teātris dibināts
1919. gadā. Ēka celta 1899.-1902. gadā pēc arhitekta A. Reinberga projekta
Otrajam Rīgas pilsētas (Krievu) teātrim.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
134.
Nacionālā Opera
1999-10-13 56:56:60, 24:06:48
Nacionālā opera dibināta 1919. gadā. Ēka celta 1860.-1863. g. Pirmajam
Rīgas pilsētas (Vācu) teātrim (arhit. L. Bonštets; rekonstruēta 1887. g. pēc R.
Šmēlinga projekta), portikā G. Vitiha skulptūras. Operas apstādījumi (1881. g.) ar
skulpturālu strūklaku (1887. g., tēln. A. Folcs, kopš 1986. gada tēln. M. Lukašas
veidotā kopija).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
1991. gadā operas nams tika slēgts restaurācijai un atkal atvērts 1995. gada
septembrī.
135.
Nodedzinātās sinagogas piemiņas zīme
2002-11-03 56:56:29, 24:07:30
Dzirnavu un Gogoļa ielas stūrī 1992. gadā ierīkota holokausta upuru piemiņas
vieta-piemineklis un Rīgas horālās sinagogas drupas. Sinagogu kopā ar tajā
sadzītajiem ebrejiem nacisti nodedzināja 1941. gada 4. jūlijā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
136.
Nordeķu muiža Rīgā
2004-05-30 56:57:51, 24:03:29
Nordeķu muižas kungu māja būvēta 18. gs. otrā pusē, baroks. Savu pašreizējo nosaukumu tā mantojusi no tās kādreizējā īpašnieka Herrmaņa Vites fon Nordeka. Tā pieskaitāma pie ievērojamākajām koka celtnēm Rīgā.
137.
O. Kalpaka piemineklis
2006-06-30 56:57:18, 24:06:53
Pulkvedis Oskars Kalpaks (1882.-1919.) Latvijas valsts dibināšanas laikā
veidoja un vadīja kaujās pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības.
Piemineklis atrodas Esplanādē, tas veidots par tautas saziedotiem līdzekļiem.
Pieminekli atklāja Varoņu piemiņas dienā, 2006. gada 22. jūnijā (tēlnieks Gļebs
Panteļejevs, arhitekts Andris Veidemanis).
138.
O. Vācieša muzejs
2002-04-27 56:55:47, 24:04:44
Dzejnieks Ojārs Vācietis dzimis 1933. gadā Trapenes pagastā, miris 1983.
gadā Rīgā, apbedīts Carnikavā. Muzejs atrodas O. Vācieša ielā 19.
Pirmais Ojāra Vācieša dzejolis publicēts 1950. gadā.
(LPE, 10.1. sēj. Rīga, 1987.)
139.
Okupācijas muzejs
1999-12-10 56:56:51, 24:06:24
Latvijas Okupācijas muzejs atrodas Rātslaukumā. Ēku uzcēla 1970. gadā
Latviešu sarkano strēlnieku muzeja vajadzībām, arhitekti Dz. Driba, G.
Lūsis-Grīnbergs. Latvijas Okupācijas muzejs dibināts 1993. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
140.
P. Stradiņa piemineklis
2006-04-27 56:55:58, 24:04:36
Pauls Stradiņš (1896.-1958.) - ārsts-ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks. Piemineklis atrodas Rīgā, Pilsoņu ielā 13, slimnīcas dārzā. Tas atklāts 1963. gada 11. jūlijā. Tēlniece Aleksandra Briede.
141.
P. Valdena piemineklis
2003-10-14 56:57:18, 24:06:08
Apstādījumos pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes 2003. gada 14. oktobrī atklāja pieminekli ķīmiķim Paulam Valdenam (tēln. Andris Vārpa, arhitekts - Arno Heinrihsons). Pauls Valdens uzskatāms par izcilāko latviešu izcelsmes zinātnieku, kuru vairākkārtēji nominēja Nobela prēmijai. Tomēr dažādu apstākļu un nejaušību sakritības dēļ viņš to nesaņēma.
142.
Pareizticīgo baznīca Maskavas ielā
2004-04-12 56:56:05, 24:09:21
Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca atrodas Maskavas ielā 170.
Tagadējā Erceņģeļa Mihaila baznīca tika uzcelta ar Rīgas un Jelgavas
arhibīskapa Arsenija atbalstu, kas atrada gan vietu, gan sniedza finansiālu
pabalstu jaunā vecticībnieku dievnama celtniecībai. Baznīcas pamatakmens
likts 1894. gadā. Baznīcu iesvētīja 1895. gadā. Tiek izvirzīta hipotēze, ka
baznīcas projekta autors bijis Rīgas eparhijas galvenais arhitekts Apoloniuss
Edelsons. Erceņģeļa Mihaila baznīca celta no neapmestiem ķieģeļiem 17. gs.
krievu arhitektūras tradīcijās.
(www.citariga.lv).
143.
Pareizticīgo baznīca Pokrova kapos
2004-04-12 56:58:03, 24:08:24
Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca atrodas Pokrova kapos
Mēness ielā 3. Baznīca celta 1875.-1879. gadā, arhitekts R. A. Pflūgs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
144.
Pestīšanas baptistu baznīca
2004-04-12 56:56:32, 24:07:54
Pestīšanas baptistu baznīca atrodas Lāčplēša ielā 115/117. Celta kā
Angļu-amerikāņu misionāru biedrības nams 1925. gadā, arhitekts D. Zariņš.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
145.
Pētera - Pāvila baznīca (Ave Sol)
2003-03-30 56:57:18, 24:06:00
Pētera - Pāvila baznīca atrodas Citadeles ielā 7. 1987. gadā Pētera - Pāvila
baznīcu pārveidoja par koncertzāli, un tā kļuva par kamerkora "Ave sol" darba
un koncertu vietu.
(Rīga. Rīga, 1990.)
146.
Pētera I vīksnas piemiņas zīme
2002-10-14 56:57:43, 24:06:07
Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku simtgades parks ir pirmais atklātais dārzs
Rīgā. Tas ierīkots 1721. gadā pēc cara Pētera I pavēles un nosaukts par
Ķeizardārzu. Parkā atrodas piemiņas akmens Pētera I iestādītajam kokam.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
147.
Piemineklis Hačkars
2004-04-08 56:57:04, 24:06:28
Hačkars - akmens plāksne, kurā iecirsts ar ornamentiem izrotāts krusts - veltīts
armēņiem - genocīda upuriem Osmaņu impērijas laikā. Visur, kur pasaulē ir
armēņu kopienas, armēņi cenšas uzstādīt Hačkaru.
Latvijā dzīvo apmēram 3000 armēņu tautības iedzīvotāju, no tiem apmēram 500
ir pilsoņi. Pirmie armēņi Latvijā ieceļojuši jau 1938. gadā. Latvijā darbojas armēņu
kultūras biedrība, Krasta ielā ir uzbūvēts armēņu Dievnams.
148.
Piemineklis amatniekiem
2008-08-21 56:57:07, 24:08:42
Skulptūra "Mūrnieks un skursteņslauķis" atrodas Rīgā, Mūrnieku un Matīsa ielas zaļajā skvērā. Latvijā tas ir pirmais piemineklis amatniekiem. Skulptūras autori Ģ. Burvis un K. Īle. Skulptūra atklāta 2007. gada 26. aprīlī.
149.
Piemineklis ebreju glābējiem
2008-09-03 56:56:33, 24:07:35
Piemineklis atrodas blakus Lielajai horālajai sinagogai Gogoļa ielā 25. Tas
veltīts visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā un īpaši Žanim Lipkem.
Žanis Lipke Otrā pasaules kara laikā izglāba 55 ebreju dzīvības.
Pieminekli atklāja 2007. gada 4. jūlijā - Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas
dienā.
150.
Piemiņas zīme represētajiem Biķerniekos
2002-02-21 56:57:32, 24:14:56
Piemiņas akmens atrodas pie Biķeru baznīcas.
"Gan paši izsūtītie, gan viņu radinieki lūdza varas iestādēm atcelt viņu
izsūtījumu un ļaut atgriezties dzimtenē. Šie lūgumi diemžēl ievēroti netika. Pat vēl
vairāk. Tiem 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem, kuriem pēc kara pirmajos gados
kaut kādā veidā palaimējās atgriezties Latvijā, nekādas drošas dzīves nebija.
Viņus tvarstīja, apcietināja, pa etapu nosūtīja uz agrākajām speciālā
nometinājuma vietām vai nodeva tiesai."
(J. Riekstiņš. Izmisuma pilnie palīgā saucieni.)
Piemineklis veltīts represētajiem ev. lut. Biķeru draudzes locekļiem.
151.
Pilsētas kanāls pie Bastejkalna
2001-11-08 56:57:04, 24:06:38
Pilsētas kanāls ir 3,2 kilometrus garš, apmēram 2 metrus dziļš, ar 16 dažāda
platuma tiltiem. Savā laikā tas kopā ar nocietinājumu grāvjiem bija nozīmīgs
faktors Rīgas aizsardzības sistēmā. Tagadējo izskatu kanāls ieguva pēc 1857.
gada, kad sāka nojaukt zemes aizsargvaļņus. Tad pilsētas nocietinājumu grāvi
savienoja ar vienu no Citadeles nocietinājumu grāvjiem, daļēji aizbēra un krastus
nostiprināja ar ozolkoka plankām.
(http://ailab.lv/Riga)
152.
Preses nams
2002-10-09 56:56:47, 24:04:53
Preses nams atrodas Balasta dambī 3. Tas uzcelts 1978. gadā, arhitekts J.
Vilciņš. Celts, izmantojot dzelzsbetona paneļus, veidots tipiskā internacionālā
funkcionālisma garā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
153.
Punkts ar koordinātām (24,57)
2002-01-27 57:00:00, 24:00:00
Nav daudz tādu lielu pilsētu, kurās krustotos pilns meridiāns ar pilnu paralēli.
Rīgas gadījumā tā ir 57. paralēle un 24. meridiāns.
Atzīmējot Rīgas 800 gadi, 2001. gada 21. novembrī ir iezīmēta vieta Bolderājas
kāpā, kur krustojas Rīgas paralēle (57.) un Rīgas meridiāns (24.)
154.
R. Mūrnieka piemineklis
2000-04-09 57:01:45, 24:08:20
1991. gada 16. janvārī OMON kaujinieki uz Vecmīlgrāvja tilta nošāva šoferi
Robertu Mūrnieku. Tas bija pirmais 1991. gada barikāžu upuris. Piemiņas zīme -
monumentālais betona krusts - pēc Tautas frontes iniciatīvas uzstādīta 1992.
gadā.
"Raud ērģeles kā birzis, kad pēkšņi saule riet,
Bet ļaudis ticībā par rīta ausmu dzied."
(A. Vējāns, 2001. g. 19. janv.)
155.
R.Blaumaņa piemineklis
2002-05-27 56:57:11, 24:06:29
Monuments rakstniekam Rūdolfam Blaumanim (1863.-1908. g.) kanālmalas
apstādījumos uzstādīts 1930. gadā. Granītā kaltais sēdošā rakstnieka tēls ir
1929. gadā tēlnieka Teodora Zaļkalna roku veidots.
Pieminekļa pakāji rotā izteiksmīgas Rūdolfa Blaumaņa dzejas rindas:
"Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods."
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
156.
Radio nams
2002-08-29 56:56:59, 24:06:15
Radio nams atrodas Doma laukumā 8. Ēka celta modernisma stilā laikā no 1913. gada līdz 1922. gadam. 1895. gadā zinātnieki iemācījās bez vadiem pārraidīt informāciju lielos attālumos, izmantojot radioviļņus. Radiocentrāle Rīgā izveidota 1924. gadā. Līdz 1940. gadam to vadīja Latvijas radiofonijas pamatlicējs Jānis Linters (1879.-1963.).
157.
Raiņa kapa piemineklis
1999-11-20 56:59:03, 24:08:39
Arhitekta Pētera Ārenda projektētās klasiskās rotondas interpretācija ir
veiksmīgs atradums telpas organizācijai mazā amfiteātrī, kura vidū paceļas pēc
tēlnieka Kārļa Zemdegas meta 1934. gadā sarkanbrūnā Somijas granītā kaltais
piemineklis.
No 70 tonnas smagā "Balmoral" šķirnes granīta gabala tēlnieks Egons
Zvirbulis kopā ar diviem akmeņkaļiem izkala 20. gs. 30. gadu Eiropā lielāko
monolīta akmens skulptūru.
Ikonografiski Raiņa kapa piemineklis sasaucas ar Kristus augšāmcelšanās
motīviem mākslā. No taisnstūra pamatnes bloka augšā ceļas atmodinātais jaunā
laika cilvēks - fiziski skaists un garīgi stiprs.
Dzejnieka Raiņa kapa piemineklis ir viens no skaistākajiem un poētiski
visbagātākajiem, apgarotākajiem memoriālās tēlniecības darbiem Latvijas
mākslā.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
Piemineklis atrodas Raiņa kapos (Bērzu aleja 1a). Oficiāli kapsēta atklāta un
nosaukta Raiņa vārdā 1929. gada15. oktobrī pēc J. Raiņa apbedīšanas.
158.
Raiņa piemineklis
1999-08-12 56:57:14, 24:06:40
Sarkanbrūnajā granītā kaltais Raiņa (1865.-1929. g.) piemineklis atrodas pašā
Rīgas vidū - Esplanādē. Ik gadus te sākas Dzejas dienas.
Pieminekli atklāja 1965. gada 11. septembrī, atzīmējot Tautas dzejnieka
simtgadi. Tas veidots pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas 1957. gada meta.
Pieminekli izkala Kārļa Zemdegas skolnieki tēlnieki Aivars Gulbis un Laimonis
Blumbergs. Tā iesaisti plašā laukuma vizuālajā un pa visiem parka celiņiem
ideāli sasniedzamajā centrā izraudzījies arhitekts Dzintars Driba.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
159.
Rātsnams
2002-10-02 56:56:51, 24:06:24
Jaunā rātsnama ēka atrodas Rātslaukumā, iepretim Melngalvju namam. Tā
celta 2000.-2003. g. Darbus veica būvuzņēmums "Kalnozols celtniecība".
Celtne tika atjaunota pirmskara veidolā, kāda tā bija līdz 1941. gadam, trīs
stāvu variantā ar paaugstinātu jumtu, fasāžu risinājumā un plānojumā pieļaujot
brīvu improvizāciju. Rātsnams tika būvēts uz monolīto dzelzsbetona pāļu
pamatiem, kā rezultātā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, Rātsnama
apmeklētājiem ir iespēja aplūkot pamatu autentiskās konstrukcijas.
160.
Reformātu baznīca
2002-11-12 56:56:47, 24:06:30
Reformātu baznīca atrodas Mārstaļu ielā 10. Baznīca celta 1733. gadā,
būvmeistars K. Meinerts. Portāls atvests no Brēmenes un uzstādīts 1737. gadā.
Baznīca pārbūvēta 1805. g., 1992. g.
Kopš 1993. gada baznīcā darbojas luterāņu Reformātu Brāļu draudze.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
161.
Represēto pieminekļi Torņakalnā
2001-06-17 56:55:54, 24:05:20
Memoriālu komunistiskā terora upuru piemiņai "Putenī" veido pieci akmenī
plēsti tēli, kas simbolizē trīs paaudzes, kuras kļuva par deportāciju upuriem.
Saskaņā ar tēlnieka Paula Jaunzema ieceri skarbi emocionālo figūru izvietojums
atveido pamesto māju krāsmatas, simbolizē izpostītu ģimenes pavardu.
Saskaņā ar arhitekta Jura Pogas ieceri memoriāls ievietots zāliena aplī un
projicējas gan uz Torņakalna stacijas, gan Latvijas ainavai tik raksturīgā pakalna
fona.
Memoriālu Torņakalnā uzstādīja 2001. gada 14. jūnijā - izsūtīšanas
sešdesmitgadē. To atklāja Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
162.
Represiju pieminekļi pie Torņakalna stacijas
2000-07-02 56:55:54, 24:05:20
Torņakalna stacijas sliežu uzbēruma malā tēlnieks Ojārs Feldbergs 1990. gadā
uzstādīja laukakmeni (augstums 1,2 m). Ar lakonisko uzrakstu "1941" tas pauž
sāpes, ko izcieta PSRS režīma uz Sibīriju izsūtītie un savus piederīgos zaudējušie
Latvijas iedzīvotāji.
Dažus gadus vēlāk - 1996. gada 14. jūnijā - turpat tika novietots preču
vagons, kādos uz PSRS iekšieni deportēja par "tautas ienaidniekiem"
pasludinātos Latvijas civiliedzīvotājus.
Izveidotais ansamblis ir piemiņas vieta 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
163.
Rīgas Centrāltirgus
2003-10-27 56:56:38, 24:06:55
Rīgas Centrāltirgus uzcelts, izmantojot Pirmā pasaules kara laikā Vaiņodē
izbūvēto dirižabļu angāru konstrukcijas. Celts 1924.-1930. g., arhit. P.
Dreijmanis, P. Pavlovs, inženieris V. Isajevs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
164.
Rīgas Doms
2001-08-21 56:56:56, 24:06:11
Baznīcas un klostera celtniecība sākta 1211. g. Klostera daļā no 13. gs.
saglabājusies kapitula zāle un krusteja, kas no trim pusēm aptver Doma dārzu,
kur līdz 16. gs. bija kapsēta, vēlāk tirgus, kopš 1892. g. dārzs. Klostera telpās
darbojās 1211. g. dibinātā Domskola. Baznīca vairākkārt pārbūvēta (ap 1300.
g., pēc 1524. g., kad reformācijas laikā gāja bojā visa iekārta, 1776. g. uzcelts
jauns tornis tagadējā izskatā, pēdējās pārbūves un ērģeļu restaurācija
1959.-1962. g. un 1981.-1984. g.).
Kopš 1989. g. atjaunota draudzes darbība.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.).
165.
Rīgas agrākā Dome
2000-09-08 56:57:16, 24:06:21
Bijusī Rīgas domes ēka atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 3. Tagad šajā ēkā
darbojas Latvijas Republika Ārlietu ministrija.
Ēka celta 1911.-1913. gadā Rīgas Hipotēku bankas vajadzībām, arhitekts A.
Vite.
166.
Rīgas centrālā stacija
2003-10-27 56:56:48, 24:07:13
Rīgas centrālā stacija ar jauno stacijas pulksteni, kurš uzstādīts 2003. gada
28. augustā. Jaunais pulkstenis izgatavots Vācijas kompānijā "Perrot", kas
dibināta 1860. gadā. Pulksteni uzstādīja firma "Linstow Varner" un tas ietilpst
tirdzniecības centra "Origo" kompleksā.
Pulkstenis sāka darboties 2003. gada 4. oktobrī.
167.
Rīgas kinostudija
2002-11-10 56:58:35, 24:12:34
Rīga kinostudija atradās Šmerļa ielā 3. Tā dibināta 1940. gadā, ēkas uzceltas
1961. un 1963. gadā. Šeit atrodas Rīgas Kinomuzejs, dibināts 1988. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
168.
Rīgas pils
1998-11-18 56:57:05, 24:05:52
Rīgas pils - Latvijas Republikas prezidenta rezidence.
1330. gada 15. jūnijā Livonijas ordeņa mestrs Eberhards ielika pamatakmeni
vietā, kur Rīgas pilsētai saskaņā ar noslēgto miera līgumu vajadzēja uzcelt
ordeņbrāļiem jaunu pili. Pils tika pabeigta tikai 1515. gadā. Kad Rīgas pili savā
īpašumā ieguva Latvijas valdība, tā nolēma padarīt šo celtni par prezidenta mītni.
Pilī iekārtoja prezidenta darba kabinetu, bet agrākās gubernatora pieņemamās
telpas tika nolemts pārbūvēt par valsts reprezentācijas telpām.
Īpaši plaši būvdarbi pilī notika 1938. gadā. Tika uzbūvēts Trīszvaigžņu tornis,
kuru rotāja zelta zvaigznes un prezidenta standarts, kā arī milzīga Svētku zāle.
Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šeit ir Prezidenta darba telpas.
Ēkā atrodas arī Latvijas Vēstures, Ārzemju mākslas muzejs un Raiņa
Literatūras un mākslas vēstures muzejs.
169.
Rīgas zoodārza vārti
2002-05-12 57:00:22, 24:09:27
Rīgas Zoodārzs atklāts 1912. gada 14. oktobrī. Tā kolekcijā ir aptuveni 470
sugu 3000 dzīvnieki (neskaitot bezmugurkaulniekus).
Pasaulē pirmie zināmie dzīvnieku dārzi parādījušies apmēram pirms 3000
gadiem Ēģiptē un Ķīnā. Par pirmo mūsdienīgo zoodārzu uzskatāms 1752. gadā
dibinātais Vīnes Zooloģiskais dārzs.
(www.rigazoo.lv)
170.
Rolanda statuja pie Melngalvju nama
1999-12-10 56:56:50, 24:06:17
Bruņinieka Rolanda statuja - pilsētas tiesu sistēmas simbols. Rolanda statuju
viduslaiku pilsētās uzskatīja kā pilsētu tiesu varas simbolu. Rīgas rāte 1412. g.
un 1473. g. piešķīrusi naudu koka Rolanda tēla atjaunošanai, no kuriem neviens
nav saglabājies.
1999.-2000. g. notika Rolanda statujas atjaunošanas darbi, tika izveidots
postaments ar ūdens noteces baseinu. Attēla redzama Rolanda statuja pirms
atjaunošanas darbiem.
Pirmo reizi ūdens ņemšanas vieta Rātslaukumā parādījās 1894. gadā, bet
1896. gadā tā tika papildināta ar tēlnieka Augusta Folca darināto 6,3 m augsto
Rolanda skulptūru.
Atjaunoto dzeramā ūdens avotu atklāja 2001. gada septembrī.
171.
Rumbula, piemineklis fašisma upuriem
2001-02-04 56:53:04, 24:14:46
Netālu no Rumbulas dzelzceļa stacijas Rīgas-Daugavpils šosejas kreisajā pusē
20. gs. 70.-80. gadu mijā uzstādīts piemineklis fašisma terora upuriem - šajā vietā
nošautajiem ebreju tautības civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem.
Uz garenas granīta plāksnes kā pamatnes vertikāli novietotajā akmenī
nogludināta horizontāla sleja ar uzrakstu "Ebrejiem - fašisma upuriem" ivritā,
latviešu un krievu valodā. Uzrakstu papildina Dāvida zvaigzne.
1999. gada 7. aprīlī nezināmas personas sarīkoja sprādzienu pie pieminekļa,
nodarot sīkus bojājumus, kas būtiski neietekmēja pieminekļa fizisko stāvokli.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
172.
Rumbulas memoriāls
2002-11-30 56:53:14, 24:14:35
Memoriāls uzstādīts 2002. gada novembrī. Uzraksts uz piemiņas akmens vēstī,
ka pa šo ceļu uz Rumbulas mežu 1941. gada novembrī un decembrī nacistu
organizētās iznīcināšanas akcijas laikā dzina nāvē tūkstošiem Rīgas geto
ebreju.
Memoriāls celts par bijušā geto gūstekņa Borisa Kliota līdzekļiem. Arī viņa
tuvinieki tika nogalināti Rumbulā.
173.
Saeima
2002-05-13 56:57:04, 24:06:12
Ēka, kurā darbojas Latvijas Republikas Saeima, tika būvēta Vidzemes
bruņniecībai. Šīs ēkas vēsture sākas ar 1754. gadu, kad Vidzemes bruņniecības
vajadzībām pārbūvēja bijušo Vidzemes vicegubernatora namu. Šo celtni
pieņemts saukt par veco Bruņniecības namu.
1862. gada februārī Vidzemes landtāgs nolēma būvēt jaunu namu. Konkursā
par jaunceļamā Bruņniecības nama projektu pirmo godalgu par kopīgi izstrādāto
projektu saņēma arhitekti Roberts Pflūgs un Jānis Baumanis.
1864. gada pavasarī sākās sagatavošanas darbi. Tā paša gada 26.
septembrī svinīgi iemūrēja pamatakmeni. 1867. gada 7. februārī celtniecību
pabeidza un 8. maijā ēku svinīgi atklāja.
(Saeimas nams. Rīga, 2000.)
174.
Sarkandaugavas stacija Rīgā
2002-09-28 56:59:33, 24:08:06
Divstāvu koka ēkas starp daudzstāvu mūra namiem ir viena no Rīgas īpatnībām. Viena no tādām ēkām ir Sarkandaugavas stacija, celta 20. gs. pirmajā pusē. Rietumeiropā koka ēku gandrīz vairs nav. Rīgas koka arhitektūras apsūbējušais krāšņums tiek atzīts ārzemju tūristu vidū.
175.
Saules akmens
2008-04-26 56:57:01, 24:05:36
Saules akmens - "Hansabankas" centrālā ēka atrodas Balasta dambī 1a.
Ēkas augstums 123 metri. Ēka tika atklāta 2004. gada 17. novembrī.
Arhitekti Viktors Valgums un Alvis Zlaugotnis, galvenais būvuzņēmējs SIA
"Merks".
176.
Sāpju Dievmātes katoļu baznīca
2002-08-29 56:57:01, 24:06:01
Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca atrodas Pils ielā 5.
Baznīcas celtniecība uzsākta 1784. gadā un jau 1785. gadā pabeigta,
pārbūvēta no 1858. līdz 1860. gadam pēc arhitekta Johana Felsko plāna.
(www.catholic.lv)
177.
Skats uz Zaķusalu
1998-11-07 56:55:46, 24:09:00
Skats uz Daugavu no Krasta ielas Rīgā. Redzams upes līcis, aiz kura ir
vairākas pussalas un salas, tai skaitā Zaķusala.
Zaķusalā 1979.-1986. g. uzcelts 368 m augsts Televīzijas tornis. No 97 m
augstumā iekārtotā skatu laukuma iespējams apskatīt Rīgu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
178.
Sporta akadēmija
2002-11-10 56:59:07, 24:12:24
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija atrodas Brīvības gatvē 333. Ēka
uzcelta 1959. gadā.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija dibināta 1921. gada 6. septembrī ar tā
laika Ministru prezidenta un Izglītības ministra rīkojumu. Gadu gaitā šī pirmā un
vienīgā augstākā mācību iestāde sporta nozarē Latvijā pārdzīvoja vairākas
reorganizācijas un ar tām saistītās nosaukumu maiņas. Tās pirmais nosaukums
bija Latvijas fiziskās izglītības institūts, tad Fiziskās audzināšanas institūts,
Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts, bet no 1991. g. gada Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmija.
(htpp://lspa.lanet.lv/shortinl.html)
179.
Sporta manēža
2002-11-03 56:56:03, 24:08:54
Sporta manēža atrodas Maskavas ielā 160, nodota lietošanā 1965. gadā. Ir sporta spēļu laukums, 3 skrejceliņi ap laukumu, vieglatlētikas manēža, smagatlētikas zāle. 4000 skatītāju vietas.
180.
Sporta pils
2002-10-02 56:57:27, 24:08:12
Sporta pils atrodas Krišjāņa Barona ielā 75. Tā celta 1970. gadā, arhitekti O.
Krauklis, B. Burčika, Ā. Išhanova, L. Kraukle, M. R. Skalberga, konstruktors Z.
Cālītis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
2007. gada vasarā tika uzsākti Sporta pils ēkas un tās apkārtnē esošā
kvartāla rekonstrukcijas darbi, Sporta pils ēka ir nojaukta. Pēc rekonstrukcijas
Rīgas Sporta pils kvartālā plānota dzīvokļu, biroju un viesnīcu izbūve, paredzēts
izveidot arī hokeja halli.
181.
Sudrabkalniņa piemineklis
2000-01-30 56:57:43, 24:01:57
Lai iemūžinātu kaujās pret boļševikiem 1919. gadā kritušo karavīru piemiņu,
Pārdaugavas sabiedriskās organizācijas 1925. gadā nolēma cīņu vietā celt
pieminekli. Pēc projektu konkursā uzvarējušā tēlnieka Kārļa Zāles meta 1929.
gadā Slokas ielas galā sāka celt pieminekli. Tā pamatakmeni iesvētīja 29. maijā.
1932. gadā pēc koriģēta K. Zāles meta celtniecība atjaunojās sadarbībā ar
arhitektu Ernestu Štālbergu. No Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa granīta
bluķiem mūrēto un Brīvības pieminekļa pārpalikušā granīta akmenī kalto
memoriālu atklāja 1937. gada 31. oktobrī.
Piemineklim bija piestiprināta bronzas plāksne ar slejās ierakstītiem kritušo
varoņu vārdiem. Padomju varas gados tā noņemta un iznīcināta. Savukārt siena
ir dekorēta ar Rīgas ģerboņa motīvu - lauvu pilsētas vārtos un uzrakstu: "Rīgas
pulka karavīriem, Rīgas aizstāvjiem 1919".
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
182.
Sudrabu Edžus piemineklis
2002-05-27 56:57:22, 24:06:13
1926. gadā aiz Nacionālā teātra ēkas uzbūvēja gājēju tiltiņu, uz kuru vedošā
celiņa malā 1957. gadā uzstādīja rakstniekam Sudrabu Edžum (1860.-1941. g.)
veltītu krūšutēlu.
Krūšutēla autors tēlnieks Ojārs Siliņš veidoja pelēkā granītā kalto portretu
padomju reālistiskās tēlniecības skolas tradīcijās, atdarinot krievu demokrātu
Nikolaja Černiševska, Nikolaja Dobroļubova u.c. 1919. gadā Pēterburgā
izveidotos krūšutēlus. Uz pulēta melna granīta postamenta novietotais portrets
atkārto idealizēta sirmgalvja zinātnieka stereotipu, kurš šobrīd jau uzskatāms par
retumu latviešu tēlniecībā.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
183.
Sv. Alberta katoļu baznīca
2002-11-16 56:55:49, 24:04:07
Svētā Alberta katoļu baznīca atrodas Liepājas ielā 38. Celta 1908. gadā,
arhitekti J. Kohs, V. L. N. Bokslafs. Ērģeles (1912. g.) ir mākslas piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
184.
Sv. Franciska katoļu baznīca
2002-11-03 56:56:35, 24:08:10
Romāņu stilā celtā Svētā Franciska katoļu baznīca atrodas Katoļu ielā 16. Tā
uzcelta 1889. gadā, arhitekts F. Viganovskis. Baznīcā ērģeles no 1940. gada.
Blakus baznīcai komponista K. Kreicera kaps.
Pie baznīcas garīgais seminārs, kurā Latvijas apmeklējuma laikā 1993. gadā
uzturējās Romas pāvests Jānis Pāvils II.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
185.
Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīca
2002-09-28 56:57:24, 24:07:13
Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca atrodas Ģertrūdes ielā 8. Tā celta
1863.-1868. g., arhitekts J. D. Felsko. Baznīcā mākslas pieminekļi - divas
vitrāžas (1907. g.) un ērģeles (1906. g.).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
186.
Sv. Jāņa baznīca
2001-08-21 56:56:51, 24:06:31
Svētā Jāņa luterāņu baznīca uzcelta 13. gs., sagrauta 15. gs., atjaunota 15.
un 16. gs. mijā vēlās gotikas stilā, 1587.-1589. g. nojaukta altārdaļa un baznīca
paplašināta, 1849. g. uzcelts jauns zvanu tornis (arhit. J. D. Felsko).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
187.
Sv. Jāzepa katoļu baznīca
2002-11-18 56:57:47, 24:04:02
Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca atrodas Embūtes ielā 12/14.
1937. gadā draudzes vajadzībām tika nopirkta koka ēka Embūtes ielā 12/14,
savā laikā tā tika izmantota kā kino zāle, vēlāk kā noliktava. Šī māja tika
izremontēta un piemērota baznīcas vajadzībām. Tajā 1943. gadā svinēja pirmo
Svēto Misi.
Laikā no 1986. – 1992. gadam Sv. Jāzepa baznīca tika pārveidota, uzcelta
praktiski no jauna. Kādreizējā kino zāle pārtapa par nelielu, simpātisku
baznīciņu. Svētdienās un svētku dienās Svētā Mise notiek gan latviski, gan arī
poliski.
(www.catholic.lv)
188.
Sv. Pāvila luterāņu baznīca
2002-08-02 56:57:15, 24:08:55
Svētā Pāvila luterāņu baznīca atrodas A. Deglava ielā 1. Tā celta
1885.-1887. g., arhitekti G. F. A. Hilbigs, H. Hilbigs. Baznīcā ir mākslas
pieminekļi - altārglezna "Kristus augšāmcelšanās" (1937. g.) un ērģeles (1912.
g.)
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
189.
Sv. Pētera baznīcas tornis
2001-08-21 56:56:50, 24:06:25
Svētā Pētera luterāņu baznīca pirmoreiz minēta 1209. g. No 13. gs.
saglabājušās tagadējās ēkas sānu jomu ārsienas un daži pīlāri interjerā.
1408.-1409. g. uzcēla jaunu altārdaļu ar pusloka apeju un piecām kapelām
(arhit. J. Rumešotels), 1456.-1491. g. izbūvēja jaunu piramidālu torni, kas 1677.
g. nodega. 1671.-1690. g. izbūvēja galveno fasādi, portālus un torni
(būvmeistari J. Jostens, R. Bindenšū), kas 1721. g. nodega. Torni 1743.-1746.
g. uzcēla no jauna, tā augstums bija 120,7 m.
1941. g. 29. jūnijā tornis gāja bojā, izdega arī baznīca. 1954.-1984. g. baznīca
restaurēta, 1968.-1973. g. atjaunoja torni, izmantojot metāla konstrukcijas; torņa
augstums 123,25 m.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
190.
Sv. Trijādības baznīca
2002-10-09 56:56:39, 24:04:52
Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca atrodas Pārdaugavā, Meža ielā 2.
Draudze dibināta 1781. gadā. Pirmā koka baznīca uzcelta 1781. gadā,
tagadējā mūra baznīca celta 1891.-1895. g., arhitekts V. Lunskis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
191.
Sv. Trijādības pareizticīgo katedrāle
2002-09-28 56:57:49, 24:08:52
Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāle atrodas Krišjāna Barona ielā 126. Tā
celta 1902.-1907. gadā pēc Rīgas arhitekta N. H. Pēkšēna projekta.
Katedrāli ir apmeklējuši Imperators Nikolajs II un Krievijas Ministru padomes
priekšsēdētājs P. Stolipins. Ilgus gadus šī bija tikai klostera baznīca, bet 1961.
gadā, kad slēdza Kristus Dzimšanas katedrāli, tā kļuva par Rīgas eparhijas
katedrāli, uz kuru tika pārcelts Virsgana sēdeklis. Svētās Trijādības katedrāle
nekad nav tikusi slēgta.
(www.pareizticiba.lv)
192.
Sv. Trīsvienības katoļu baznīca
2004-05-29 56:57:02, 24:11:04
Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudzes baznīca atrodas A. Deglava ielā 63. Baznīcu uzsāka celt 2001. gadā, to atklāja 2004. gadā, bet celtniecība vēl turpinājās.
193.
Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca
2002-09-28 56:59:48, 24:07:37
Rīgas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca atrodas Sarkandaugavas ielā 10.
Baznīca celta 1876.-1878. g., arhitekts J. D. Felsko. Baznīca celta ziemeļvācu
ķieģeļgotikas formās. Ērģeles būvējusi Rīgas firma "E. Martin" 1882. gadā,
šobrīd tās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcā ir izcila akustika.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
194.
Šķirotavas stacija Rīgā
2002-11-10 56:54:17, 24:12:28
Šķirotava - dzelzceļa stacija Rīgā, dzelzceļa līnija Rīga-Daugavpils.
Latvijā visaktīvākie dzelzceļa celtniecības ierosinātāji bija Rīgas tirgotāji. Jau
1853. gadā Rīgas-Daugavpils (Dinaburgas) akcionāru sabiedrība uzsāka
privātkapitāla dzelzceļa līnijas būves organizēšanu. Tomēr pietrūka
nepieciešamais kapitāla daudzums un dzelzceļa būvniecībai nepieciešamie
līdzekļi tika savākti, piesaistot ārzemju privāto kapitālu, kā arī izdodot valsts
aizņēmuma obligācijas. 1861. gadā satiksme starp Rīgu-Daugavpili tika atklāta.
(www.railwaymuseum.lv)
195.
Šķirotavas stacija, bijušais piemineklis represētajiem
2000-06-17 56:54:16, 24:12:39
"Tēvs atver durvis, un dzīvoklī iebrūk čekisti ar saviem izpalīgiem. Notiek
dzīvokļa pārmeklēšana, meklē ieročus un dārglietas. Mums paziņo, ka mēs visi
tiekam pārvietoti uz valsts iekšējiem rajoniem. Līdzi varam ņemt 50 kg mantu,
dod 30 minūtes laika, lai savāktos."
(No deportētā rīdzinieka Oļega Vijuma atmiņām)
Piemineklis veltīts to Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kurus no šīs vietas izveda
PSRS tālumos uz neatgriešanos. 2008. g. piemineklis aizstāts ar citu.
196.
Šķirotavas stacija, piemineklis represētajiem
2008-06-15 56:54:17, 24:12:40
Piemiņas vieta represētajiem pie Šķirotavas stacijas atklāta 2008. gada 14. jūnijā. Skulptūras autors Aivars Vīlipsons.
197.
Teātra muzejs
2002-04-27 56:56:10, 24:04:20
E. Smiļģa Teātra muzejs atrodas E. Smiļģa ielā 37/39. Tas izvietojies Dailes
teātra dibinātāja, izcilā skatuves mākslinieka Eduarda Smiļģa mājā.
Pie muzeja E. Smiļģa iekoptais dārzs, Dailes teātra aktieru stādītās egles un
rododendri, skulpturāls E. Smiļģa portrets un E. Valtera krūšutēls.
Ekspozīcija veltīta latviešu teātra sākumiem, Ā. Alunānam, B. Rūmniecei, D.
Akmentiņai, Raiņa lugas "Uguns un nakts" pirmuzvedumam Jaunajā Rīgas
teātrī. Unikālas relikvijas Nacionālās operas un Muzikālā teātra ekspozīcijā,
mākslinieku skatuves tērpi, rotas un rekvizīti.
(www.ltg.lv/teatra.muzejs)
198.
Tehniskā universitāte
2002-10-02 56:56:51, 24:06:18
Rīgas Tehniskās universitātes administrācija atrodas Kaļķu ielā 1.
Rīgas Politehniskā augstskola darbu uzsākusi 1862. gada 14. oktobrī kā pirmā
daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā. Veidota pēc tā laika
Eiropas modernāko - Cīrihes un Karlsrūes tehnisko augstskolu parauga. Mācību
valoda bija vācu. 1896. gadā Rīgas Politehniskā augstskola tiek pārveidota par
Krievijas impērijas oficiālo augstskolu - Rīgas Politehnisko institūtu, kurā mācības
notiek krievu valodā.
No 1919. gada uz šā institūta bāzes atklāta Latvijas augstskola ar 9
fakultātēm. No 1923. gada tā ieguva Latvijas Universitātes nosaukumu.
Mācības notiek latviešu valodā. 1958. gadā uz Latvijas Universitātes bāzes no
jauna izveidots Rīgas Politehniskais institūts. Mācības notiek gan latviešu, gan
krievu valodā. 1990. gada 19. martā tas ieguvis savu pašreizējo nosaukumu -
Rīgas Tehniskā universitāte.
(htp://159.148.82.102/web.rtu)
199.
Teletornis
2002-07-26 56:55:27, 24:08:12
Televīzijas tornis un Televīzijas centrs atrodas Zaķusalā. Televīzijas centrs
celts 1979.-1987. gadā, arhitekti A. Purviņš, V. Kadirkovs, B. Maike,
konstruktors I. Veldrums. Televīzijas tornis celts 1979.-1986. gadā, tā augstums
ir 368 m.
Pāri Zaķusalai ved Salu tilts, uzcelts 1976. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
200.
Tēlnieku parks pie Mārupītes
2002-04-27 56:55:08, 24:03:23
Tēlnieku parku Mārupītes krastā sāka veidot 1975. gadā tēlnieks Indulis Ojārs
Ranka (dzimis 1934. gada 15. aprīlī Jaungulbenē). Tajā redzami tēlnieku I.
Rankas, O. Feldberga un O. Brežģa darbi.
"Manas darbnīcas pagalmu varētu nosaukt par ideju mežu, kurā laukakmeņi
kā koki spraucas no zemes un katrā no tiem snauž vēl neiemiesota ideja. Es
staigāju starp šiem akmeņiem un ieklausos, kurš no tiem ir gatavs man atklāties.
Ar kaltu un āmuru kārtu pēc kārtas es atbrīvoju akmens bluķī snaudošo ideju līdz
tā atdzīvojas brīnišķā skulptūrā. Ir reizes, kad ideja atsakās iemiesoties. Tad es
metu mieru un ķeros pie cita akmens. Radošas neveiksmes man vienmēr ir
devušas stimulu iet uz priekšu. Es skatos un salīdzinu, ko saka mani akmeņi un
ko atbild daba manai iztēlei..."
(Indulis Ojārs Ranka)
201.
Tiesu pils
2002-08-29 56:57:10, 24:06:56
Tiesu pils ēka atrodas Brīvības bulvārī 36. Tā celta 1936.-1938. g., arhitekts
K. Pflūgs. Pašreiz (2008. g.) tajā atrodas Ministru kabinets. Ēkas otrā kārta
Tērbatas ielas pusē uzcelta 20. gs. 50. gadu beigās.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
202.
Tirdzniecības centrs Domina
2008-08-22 56:57:54, 24:09:35
Tirdzniecības centrs "Domina" atrodas Ieriķu ielā 3, pie Zemitānu tilta. Tirdzniecības centrs "Domina Shopping" ir kāda vācu uzņēmuma īpašumā, tā pirmā kārta tika atklāta 2003. gada septembrī.
203.
Triangula bastiona mūri
2004-04-08 56:56:52, 24:06:08
Vācu kolonisti 1201. gadā blakus savai apmetnei gar tagadējām Jāņa,
Pēterbaznīcas, Kungu, Tirgoņu ielām izbūvēja pirmos nocietinājumus. 16. gs.
sākumā līdz ar šaujamieroču attīstību sākās jaunas nocietinājumu sistēmas
izbūve ar zemes vaļņiem un bastioniem.
17. gs. otrā pusē nocietinājumus pilnveidoja zviedru inženieru J. Rodenburga
un G. Horna vadībā, iekārtojot 5 bastionus sauszemes pusē un 5 bastionus gar
Daugavu.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)
204.
Trīs brāļi
2002-05-13 56:57:01, 24:06:10
Dzīvojamo ēku komplekss "Trīs brāļi" atrodas Mazajā Pils ielā 17, 19, 21. Tās
pārstāv viduslaiku dzīvojamo ēku dažādas attīstības fāzes.
Ēka Mazajā Pils ielā 17 ir vecākais dzīvojamais nams, kas saglabājies Rīgā
(15. gs. beigas - 16. gs. sākums).
Ēka Mazajā Pils ielā 19 celta 1646. gadā, portāls 1746. gadā.
Ēka Mazajā Pils ielā 21 celta 17. gs. beigās.
Mazajā Pils ielā 19 kopš 1995. gada atvērts Latvijas Arhitektūras muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
205.
Ugunsdzēsības muzejs
2002-09-28 56:57:40, 24:06:43
Latvijas Ugunsdzēsības muzejs atrodas Hanzas ielā 5. Ēka celta 1912. gadā,
jūgendstils. Arhitekts R. Šmēlings. Ēku vainago agrākais novērošanas un
šļūteņu žāvēšanas tornis ar barokāli stilizētu smaili.
(www.ugdd.lv/lv/muzejs.html)
206.
Ulugbeka piemineklis
2004-04-08 56:57:27, 24:06:07
2004. gada aprīlī, Uzbekistānas prezidenta Islāma Karimova vizītes laikā,
Kronvalda parkā tika uzstādīta uzbeku viduslaiku (15. gs.) valdnieka un
astronoma Mirzo Ulugbeka statuja.
Mirzo Ulugbeks bija ievērojamā Vidusāzijas zemju iekarotāja un Čingishana
Zelta ordas sagrāvēja Timura mazdēls. Par Ulugbeka lielāko nopelnu uzskata
zvaigžņu kataloga izveidošanu.
Piemineklis ir Taškentas dāvinājums Rīgai.
207.
Universālveikals Centrs
2002-10-02 56:56:52, 24:06:46
Universālveikals "Centrs" atrodas pašā Rīgas centrā, Audēju ielā 16.
Ēka celta 1936.-1940. g., arhitekts A. Galindoms. Celta kā Armijas ekonomiskā
veikala ēka.
(Rīga. Rīga, 1990.)
208.
Uzvaras piemineklis
2002-04-27 56:56:16, 24:04:56
Tas ir Otrā pasaules kara uzvarētāja piemineklis iegūtajam mieram. Bet tas nav
brīvības piemineklis tai tautai, uz kuras zemes kā placdarma norisinājās lielvaru
spēkošanās, un kur vienu okupāciju nomainīja otra - atbrīvotāju okupācija.
Sintezējot mākslinieka Alekseja Bugajeva, Aivara Gulbja un Ļeva Bukovska
ieceres ar konstruktora Gunāra Beitiņa, Edvīna Vecumnieka un Viktora Zilgalvja
telpiskā risinājuma idejām, 1985. gadā tika realizēts arhitektoniski plastisks
ansamblis ar politiska alegorisma piesātinātu saturu.
Piecu vertikālu staru kūlis, kuru veido augšup tiecošās zvaigznes, simbolizē
piecus kara gadus, uzvaras salūtu un rada arī citas asociācijas. Pieminekļa
centrā atrodas 79 m augsts obelisks. Bronzas automātistu grupa pauž domu par
karavīru-atbrīvotāju, bet uzvaras dievei Nīkei līdzīgā plandošā apmetnī tērptā
bronzas sievietes figūra interpretēta kā Dzimtene-māte. Cenzūras dēļ netika
īstenota sākotnējā iecere mātes tēlu rādīt ar bērnu uz rokām. Tika iegūts skarbs,
robusts un PSRS propagandistiskajai poētikai atbilstošs monuments, kas pēc
Latvijas neatkarības atjaunošanas regulāri pulcē padomju impēriskās domāšanas
piekritējus.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
209.
V. Ostvalda piemineklis
2001-08-18 56:57:02, 24:07:08
Vilhelms Ostvalds (1853.-1932. g.), vācu zinātnieks, Rīgas mucenieka dēls,
vienīgais Baltijas cilmes Nobela prēmijas laureāts zinātnē. 1909. g. Vilhelms
Ostvalds saņēma Nobela prēmiju par katalīzes un ķīmiskā līdzsvara mācības
izveidošanu.
Piemineklis V. Ostvaldam atklāts 2001. gada 14. augustā Rīgā, Vērmanes
dārzā (tēlnieks A. Vārpa).
(J. Stradiņš. "Zinātne Rīgā 800 gados")
210.
V. Irbes piemineklis
2002-08-29 56:57:35, 24:07:44
Piemineklis gleznotājam V. Irbem ("baskājim Irbītem") atrodas Brīvības un
Šarlotes ielu krustojumā. Tas atklāts 1999. gadā, tēlnieks A. Vārpa, arhitekts A.
Heinrihsons.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
211.
V. Ķuzes piemiņas plāksne
2002-10-02 56:57:14, 24:08:42
V. Ķuzes bareljefs atrodas pie nama Artilērijas ielā 55. Līdz 1940. gadam šis
nams bija a/s "V. Ķuzes šokolādes fabrika" (dibināta 1910. gadā) īpašums.
20. gs. 30. gados V. Ķuze bija viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā, kas
saldumu rūpniecībā nodrošināja iekšzemes tirgu ar 90 šķirņu šokolādes
konfektēm, vairāk nekā 150 šķirņu dažādām citām konfektēm, 30 šķirnēm
kafijas, 50 dažādu šķirņu cepumiem, piparkūkām, eglīšu konfektēm utt. Fabrika
eksportēja savus izstrādājumus uz dažādām Eiropas valstīm, Ziemeļameriku,
Āziju, Āfriku, Austrāliju.
1940. gadā fabrika nacionalizēta, vācu okupācijas laikā reprivatizēta. Padomju
laikos darbojās kā valsts uzņēmums konditorijas fabrika "17. jūnijs". No 20. gs.
90. gadiem - a/s "Staburadze".
(Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)
212.
Valdemāra centrs
2002-10-02 56:57:23, 24:06:44
"A" klases biroju komplekss "Valdemāra centrs" atrodas uz Krišjāņa
Valdemāra un Elizabetes ielas stūra. "Valdemāra centrs" uzcelts 1998. - 1999.
gadā, arhitekti V. Sarma, A. Norde. Valdemāra centra celtniecībā tika pielietota
PERI veidņu sistēma un šis pirmais A klases biznesa centrs ir arī pirmā nozīmīgā
monolītā jaunbūve Latvijā, ko realizēja „Kalnozols celtniecība” speciālisti.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 2000)
213.
Vecdaugava pie Zvejas ielas Rīgā
2002-08-02 57:03:54, 24:06:07
Senāk Vecdaugava atdalīja Mangaļsalu, tagad šī atteka piedzīta smiltīm, un
sala pārvērtusies par pussalu.
(Latvijas zeme, daba, tauta. 1. sēj. Rīga, 1936.)
214.
Velnezers Rīgā
2001-10-06 56:58:35, 24:14:51
Velnezers atrodas Juglas dzīvojamajā masīvā, tā platība - 3,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1986)
215.
Viesnīca Hotel de Rome
2002-10-02 56:57:01, 24:06:44
19. gs. otrā pusē Aspazijas bulvārī 1 atradās viesnīca "Bellevue". 20. gs.
sākumā (līdz 1940. gadam) šajā namā darbojās Operas kafejnīca - Cafe de
l'Opera", īpašnieks Otto Švarcs. Operas kafejnīca bijusi iemīļota tikšanās vieta
mākslinieku un literātu aprindās.
Apbūve Aspazijas bulvāra sākumā nodega Otrā pasaules kara laikā 1944.
gadā. Tagad tajā vietā atrodas jaunā viesnīca "Hotel de Rome".
(Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)
216.
Viesnīca Latvija
2002-10-02 56:57:17, 24:06:59
Viesnīca "Reval Hotel Latvija" atrodas pilsētas centrā, Elizabetes ielā 55.
Viesnīcas ēka uzcelta 1979. gadā, arhitekti V. Maike, A. Grīna, V. Kadirkovs,
A. Reinfelds u.c. Celta, izmantojot stemalīta un alumīnija apdari, ēkas iekļaušana
pilsētas panorāmā, liekas, nav bijusi pārdomāta.
Pēc rekonstrukcijas un renovācijas viesnīca atbilst starptautiski pieņemtiem
trīszvaigžņu viesnīcas standartiem. Viesnīcā ir 382 numuri, ietilpīgs konferenču
telpu komplekss, vairāki restorāni, labiekārtotas tirdzniecības telpas.
217.
Viesnīca Rīga
2002-10-09 56:56:57, 24:06:40
Salīdzinot ar citām pilsētas viesnīcām, viesnīca "Rīga" atrodas vislabākajā
vietā - Aspazijas bulvārī 22. Tas ir Vecrīgas malā, iepretim Nacionālās operas
ēkai, pašā pilsētas centrā. "Rīga" atbilst starptautiski pieņemtiem četru zvaigžņu
viesnīcas standartiem. Numuros ir Interneta pieslēgums. Viesnīcā ir trīs
konferenču zāles - divas mazās un lielā zāle. Ir divi restorāni - "Palm Garden" un
"Senā Rīga". Viesnīca "Rīga" uzcelta 1954. gadā, arhitekti A. Miezis, S.
Antonovs, vairākkārt rekonstruēta.
(www.hotelriga.lv)
218.
Visu Svēto pareizticīgo baznīca
2002-11-03 56:56:29, 24:08:12
Visu Svēto pareizticīgā baznīca atrodas Katoļu ielā 10a. Baznīca uzcelta
1882. - 1884. gadā, arhitekts J. F. Baumanis. Iesvētīta 1891. gadā. 1924. gadā
tika iegādāti jauni zvani.
(www.pareizticiba.lv)
219.
Zasulauka stacija Rīgā
2002-11-16 56:56:32, 24:03:03
Zasulauka stacija atrodas Rīgas rietumu daļā, Pārdaugavā. Zasulauks savu
nosaukumu ieguvis no vācu tautības barona Heinriha fon Zasa uzvārda. Viņam
piederēja zeme gan Sēlijas novadā Zasas pagastā, gan arī tagadējais
Zasulauks.
Dzelzceļa līnija Rīga-Bolderāja (19 km) tika atklāta 1873. gadā, līnija
Zasulauks-Tukums (58 km) - 1877. gadā.
(www.ldz.lv)
220.
Zemitānu stacija Rīgā
2002-09-28 56:57:60, 24:09:21
Zemitānu stacijas ēka uzcelta 1953. gadā (toreiz to sauca par Oškalna
staciju). 1960. gadā uzcelts estakādes tilts pāri sliežu ceļiem.
(LME, 2. sēj. Rīga, 1968.)
221.
Zēlustes muiža pie Juglas ezera Rīgā
2003-11-16 56:57:59, 24:17:24
Zēlustes muiža (dēvēta arī par Vaivodmuižu un Šepmuižu) uzcelta 1763. gadā
uz Mazjumpravas muižas Pelēdes sētas zemes kā vasaras māja. To uzbūvēja J.
H. Vaivods, kurš tur ierīkoja zaļo ziepju ražotni, nosaukdams to savā vārdā. Pēc
viņa aiznākamais īpašnieks to pārveidoja par cietes un pūdera ražotni.
Vēlākajos gados muižiņu pārņēma muižkungs Šeppe, no kura vārda radies
nosaukums Šepmuiža.
Nākamais saimnieks fon Šēmanis to pārdēvēja par Zēlustes (Seelust) muižu -
ūdens prieka muižu.
Zēlustes muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tā uz 25 gadiem
iznomāta vienam no Latvijas miljonāriem.
(Džeina Kārkliņa, "Diena", 15.09.2003.)
222.
Zēlustes muižas atjaunotā ēka Rīgā
2006-08-16 56:57:59, 24:17:24
Zēlustes muiža atrodas Juglas ezera krastā. Tā būvēta 17.-19. gadsimtā. Rīgā
ir saglabājušās tikai dažas tik senas koka celtnes.
Zēlustes muižu par saviem līdzekļiem restaurējis uzņēmējs Kaspars Viškints,
dzīvojamās mājas restaurācija pabeigta 2006. gadā.
(www.apollo.lv)
223.
Ziemeļblāzmas stacija Rīgā
2002-11-03 57:02:10, 24:06:48
Ziemeļblāzma - dzelzceļa stacija Rīgas ziemeļu daļā, elektrificētajā
Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnijā. Tuvumā atrodas dzīvojamo māju rajons, kas
20. gs. 50.-60. gados izaudzis Ķīšezera krastā.
(LME, 3. sēj., Rīga, 1970)
224.
Zinātņu akadēmija
2002-11-03 56:56:35, 24:07:11
Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne atrodas Akadēmijas laukumā 1. Tā
uzcelta 1958. gadā pēc Maskavas augstceltņu parauga, arhitekti O. Tīlmanis,
V. Apsītis, K. Plūksne. Sākotnēji ēka iecerēta kā Kolhoznieku nams.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
225.
Zviedru vārti
2002-10-02 56:57:06, 24:06:18
1698. gadā, pilsētas nocietinājumu mūrī ierīkojot caurbrauktuvi, t.s. Zviedru
vārtus, Aldaru ielu savienoja ar Torņa ielu.
(Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)
1. 1905. g. piemineklis Grīziņkalnā 2002-08-02
2. 1905. g. revolūcijas piemineklis 2000-10-16
3. A. Kalniņa piemineklis 2000-09-26
4. A. Ņevska pareizticīgo baznīca 2002-11-19
5. A. Čaka piemineklis 2002-08-02
6. A. Pumpura kapa piemineklis 2002-09-28
7. A. Upīša piemineklis 2002-05-27
8. A. Vērmanes piemiņas ansamblis 2002-06-14
9. Aleksandra vārti 2002-10-14
10. Anglikāņu baznīca 2002-11-12
11. Armēņu apustuliskā baznīca 2002-11-03
12. Augšāmcelšanās luterāņu baznīca 2002-09-28
13. Āgenskalna baptistu lūgšanu nams 2002-11-16
14. Barikāžu piemiņas zīme Acis 2002-11-16
15. Barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas 2007-01-22
16. Barklaja de Tolli piemineklis 2006-06-30
18. Baumaņu Kārļa piemiņas zīme 2003-07-07
19. Bābelītes ezers Rīgā 2001-10-06
21. Bieriņu muiža Rīgā 2004-08-21
23. Bīskapa Alberta piemineklis pie Doma baznīcas 2001-08-21
24. Bolderājas jaunais tilts 2002-11-18
25. Bolderājas katoļu baznīca 2002-11-18
26. Bolderājas luterāņu baznīca 2002-11-18
27. Brekšu muiža Rīgā 2007-02-04
28. Brīvības cīnītāju piemineklis 2002-11-12
29. Brīvības piemineklis 2000-01-30
30. Buļļupe pie Bolderājas 2002-11-18
31. Burtnieku nams Vecmīlgrāvī 2004-04-18
32. Centrālais arhīvs 2002-10-09
33. Čekas upuru piemiņas zīme 2003-07-15
35. Dambjapurva ezers Rīgā 2001-10-06
36. Daugava pie Dārziņiem 2002-07-26
37. Daugava pie dzelzceļa tilta Rīgā 2002-11-12
38. Daugavas stadiona vārti 2002-09-28
39. Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca 2002-11-03
40. Debessbraukšanas pareizticīgo baznīca 2004-04-12
41. Deportēto bērnu piemiņas zīme 2002-11-03
43. Dievmātes pasludināšanas baznīca 2002-11-03
45. Dzelzceļa muzejs 2002-04-27
46. Dziesmu svētku piemiņas akmens 2002-10-14
47. Dziesmu svētku piemiņas ansamblis 2002-10-14
48. Dž. Armitsteda piemineklis 2006-10-26
49. E. Siliņa piemineklis 2004-07-03
50. E. Smiļģa piemineklis 2002-04-27
51. F. Brieža piemineklis 2002-05-27
52. F. Candera muzejs 2002-11-16
53. Fašisma upuru memoriāls Biķernieku mežā 2001-12-02
54. Fašisma upuru piemineklis Sarkandaugavā 2005-07-06
55. G. Merķeļa piemiņas akmens 2000-09-26
56. G. Astras piemiņas zīme 2003-07-15
58. Golgātas baptistu baznīca 2004-04-12
59. Grebenščikova vecticībnieku baznīca 2002-11-03
60. J. Čakstes kapa piemineklis 2001-01-01
61. J. Akurātera muzejs 2002-04-27
62. J. G. Herdera piemineklis 2002-08-29
63. J. Rozentāla piemineklis 2002-05-27
64. J. Rozentāla un R.Blaumaņa muzejs 2002-10-02
65. J. Zemitāna piemineklis 2002-05-11
66. Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca 2002-09-28
67. Jaunciema baznīca 2002-05-12
68. Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca 2002-11-03
69. Jēkaba baznīcas tornis 2002-05-13
70. Jēzus luterāņu baznīca 2002-11-03
71. Jugla pie ietekas Juglas ezerā 2000-09-10
72. Juglas ezers pie Berģuciema 2002-07-13
73. Juglas ezers pie Rīgas 2000-03-12
74. Juglas kanāls pie Bukultiem 2002-05-12
75. K. Barona piemineklis Vērmaņdārzā 2000-08-31
76. K. Ulmaņa piemineklis 2003-07-22
77. K. Čakstes piemiņas plāksne 2003-07-07
78. K. Padega piemineklis 2002-06-14
79. Kapsila kapi, piemineklis brīvības cīnītājiem 2002-09-29
80. Kara muzejs ar Pulvertorni 1999-08-12
81. Kleistu muiža Rīgā 2004-05-30
82. Kongresu nams ar strūklaku 2002-05-27
83. Krievu karavīru piemineklis Lucavsalā 2001-08-24
84. Kristus Pestītāja pareizticīgo baznīca 2002-11-16
85. Kristus Piedzimšanas katedrāle 2002-05-27
86. Kristus apskaidrības pareizticīgo baznīca 2002-11-03
87. Kristus karaļa katoļu baznīca 2002-08-08
89. Kultūras nams Ziemeļblāzma 2002-11-03
90. Ķīšezers pie Mīlgrāvja tilta 2002-11-03
91. Ķīšezers pie Rīgas TEC-1 2001-10-06
92. L.Braila piemineklis 2002-11-10
93. LIDO vējdzirnavas 2002-10-26
94. LU Ekonomikas un vadības fakultāte 2002-11-08
95. LU matemātikas un informātikas institūts 2002-11-12
96. Langa pie ietekas Ķīšezerā 2000-04-09
98. Latviešu biedrības nams 2002-06-14
99. Latviešu strēlnieku piemineklis 1999-12-10
100. Latviešu teātra sākuma piemineklis 2002-05-27
101. Latvija no ziediem pie Brīvības pieminekļa Rīgā 2000-07-02
102. Latvijas Jaunapustuliskā baznīca 2004-05-29
103. Latvijas Universitāte 1998-08-31
104. Latvijas bankas jaunā ēka 2002-10-09
105. Latvijas kultūras muzejs "Dauderi" 1999-09-19
106. Lielais Kristaps 2001-08-21
109. Līvu sēta Alberta laukumā 2001-08-15
110. Lutera baznīca 2002-04-27
111. Luterāņu baznīca Mēness ielā 2008-09-03
112. M. Tāla piemineklis 2001-08-18
113. Maikapara nams 2002-10-02
114. Marijas Magdalēnas baznīcas tornis 2002-11-12
115. Mateja baptistu baznīca 2004-04-12
117. Mazās un Lielās Juglas sateka 2003-08-21
118. Māja Uzvaras bulv. 2 2007-04-22
119. Mākslas akadēmija 1999-08-12
120. Mākslas muzejs 1999-08-12
121. Māras dīķis ar Mārupītes izteku Rīgā 2002-04-27
122. Mārtiņa luterāņu baznīca 2001-05-13
123. Mārupīte Arkādija parkā Rīgā 2002-04-27
125. Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos 1999-11-20
126. Melngalvju nams 1999-12-10
127. Metodistu baznīca 2002-10-09
128. Mežaparka luterāņu baznīca 2002-11-03
129. Ministru Kabinets 2002-06-14
130. Misiones baznīca 2002-05-11
131. Mīlgrāvis 2002-11-03
133. Nacionālais teātris 2000-08-31
134. Nacionālā Opera 1999-10-13
135. Nodedzinātās sinagogas piemiņas zīme 2002-11-03
136. Nordeķu muiža Rīgā 2004-05-30
137. O. Kalpaka piemineklis 2006-06-30
138. O. Vācieša muzejs 2002-04-27
139. Okupācijas muzejs 1999-12-10
140. P. Stradiņa piemineklis 2006-04-27
141. P. Valdena piemineklis 2003-10-14
142. Pareizticīgo baznīca Maskavas ielā 2004-04-12
143. Pareizticīgo baznīca Pokrova kapos 2004-04-12
144. Pestīšanas baptistu baznīca 2004-04-12
145. Pētera - Pāvila baznīca (Ave Sol) 2003-03-30
146. Pētera I vīksnas piemiņas zīme 2002-10-14
147. Piemineklis Hačkars 2004-04-08
148. Piemineklis amatniekiem 2008-08-21
149. Piemineklis ebreju glābējiem 2008-09-03
150. Piemiņas zīme represētajiem Biķerniekos 2002-02-21
151. Pilsētas kanāls pie Bastejkalna 2001-11-08
153. Punkts ar koordinātām (24,57) 2002-01-27
154. R. Mūrnieka piemineklis 2000-04-09
155. R.Blaumaņa piemineklis 2002-05-27
157. Raiņa kapa piemineklis 1999-11-20
158. Raiņa piemineklis 1999-08-12
159. Rātsnams 2002-10-02
160. Reformātu baznīca 2002-11-12
161. Represēto pieminekļi Torņakalnā 2001-06-17
162. Represiju pieminekļi pie Torņakalna stacijas 2000-07-02
163. Rīgas Centrāltirgus 2003-10-27
165. Rīgas agrākā Dome 2000-09-08
166. Rīgas centrālā stacija 2003-10-27
167. Rīgas kinostudija 2002-11-10
169. Rīgas zoodārza vārti 2002-05-12
170. Rolanda statuja pie Melngalvju nama 1999-12-10
171. Rumbula, piemineklis fašisma upuriem 2001-02-04
172. Rumbulas memoriāls 2002-11-30
173. Saeima 2002-05-13
174. Sarkandaugavas stacija Rīgā 2002-09-28
176. Sāpju Dievmātes katoļu baznīca 2002-08-29
177. Skats uz Zaķusalu 1998-11-07
178. Sporta akadēmija 2002-11-10
181. Sudrabkalniņa piemineklis 2000-01-30
182. Sudrabu Edžus piemineklis 2002-05-27
183. Sv. Alberta katoļu baznīca 2002-11-16
184. Sv. Franciska katoļu baznīca 2002-11-03
185. Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīca 2002-09-28
186. Sv. Jāņa baznīca 2001-08-21
187. Sv. Jāzepa katoļu baznīca 2002-11-18
188. Sv. Pāvila luterāņu baznīca 2002-08-02
189. Sv. Pētera baznīcas tornis 2001-08-21
190. Sv. Trijādības baznīca 2002-10-09
191. Sv. Trijādības pareizticīgo katedrāle 2002-09-28
192. Sv. Trīsvienības katoļu baznīca 2004-05-29
193. Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca 2002-09-28
194. Šķirotavas stacija Rīgā 2002-11-10
195. Šķirotavas stacija, bijušais piemineklis represētajiem 2000-06-17
196. Šķirotavas stacija, piemineklis represētajiem 2008-06-15
198. Tehniskā universitāte 2002-10-02
200. Tēlnieku parks pie Mārupītes 2002-04-27
202. Tirdzniecības centrs Domina 2008-08-22
203. Triangula bastiona mūri 2004-04-08
205. Ugunsdzēsības muzejs 2002-09-28
206. Ulugbeka piemineklis 2004-04-08
207. Universālveikals Centrs 2002-10-02
208. Uzvaras piemineklis 2002-04-27
209. V. Ostvalda piemineklis 2001-08-18
210. V. Irbes piemineklis 2002-08-29
211. V. Ķuzes piemiņas plāksne 2002-10-02
212. Valdemāra centrs 2002-10-02
213. Vecdaugava pie Zvejas ielas Rīgā 2002-08-02
214. Velnezers Rīgā 2001-10-06
215. Viesnīca Hotel de Rome 2002-10-02
216. Viesnīca Latvija 2002-10-02
218. Visu Svēto pareizticīgo baznīca 2002-11-03
219. Zasulauka stacija Rīgā 2002-11-16
220. Zemitānu stacija Rīgā 2002-09-28
221. Zēlustes muiža pie Juglas ezera Rīgā 2003-11-16
222. Zēlustes muižas atjaunotā ēka Rīgā 2006-08-16
223. Ziemeļblāzmas stacija Rīgā 2002-11-03
224. Zinātņu akadēmija 2002-11-03