Dabas un vēstures retumi

Dabas un vēstures retumi

2008-12-15

Abavas rumba pie Sabiles

1999-08-08 57:04:15, 22:31:37

123 << >> A 📷

Abavas rumba - vairākpakāpju ūdenskritums 3 km lejpus Sabiles. Ūdens plūst pa dolomīta kāplēm, veidojot apmēram 2 m lielu kritumu. Pie Abavas rumbas upes labajā krastā izveidojusies maza atteka, kas, apmetot nelielu loku, veido Čigānu salu jeb Sniķera kalvu. Rumbas apkārtne ir ļoti krāsņa. Lejpus rumbai upē ir strauja vieta - Lašu brasls, kur ir daudz zemūdens akmeņu.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

Ainavu kraujas panorāma

2007-10-27 57:14:14, 25:11:47

123 << >> A 📷

   Ainavu krauja atrodas Amatas krastā, apm. 1 km no Kārļiem un 9 km no Cēsīm, Amatas labajā krastā, iepretim Kārļu zivjaudzētavai (bij. Kārļu muižas ūdensdzirnavām), starp Ainavu un Klintsleju mājām. 45 m augsta, vairāk nekā 500 m gara upes krasta krauja, kurā atrodas divi atsegumi. Tas ir viens no augstākajiem iežu atsegumiem Latvijā. No kraujas paveras skats uz Amatas senleju.
   Valsts aizsargājams dabas objekts.
  (www.vietas.lv)

Alekša upītes ūdenskritums Kuldīgā

2000-07-08 56:58:12, 21:58:32

123 << >> A 📷

Pie vecajām ūdensdzirnavām Alekšupītes ūdeņi krīt no 4,15 m augstuma, veidojot vienu no augstākajiem ūdenskritumiem Latvijā.

Amendas kaps Stūrīšos

2004-06-12 57:14:26, 22:38:48

123 << >> A 📷

   19. gs. sākumā (1802.-1836. g.) Talsu luterāņu baznīcā par mācītāju strādāja Kārlis Amenda, tuvs komponista Ludviga van Bēthovena draugs un V. A. Mocarta bērnu skolotājs.
   4 km no Talsiem Šķēdes virzienā atrodas bijusī Mācītājmuiža. Blakus kalnā apglabāts mācītājs K. Amenda. Piemiņas vietu iekopusi L. van Bēthovena biedrība kā liecību par komponista saitēm ar Latviju. Dažus skaņdarbus Bēthovens veltījis savam jaunības dienu draugam K. Amendam.
  (Latvijas tūrisma ceļvedis. Rīga, 2001.)

Ančiņu Velna akmens

2002-10-27 56:50:42, 25:02:55

123 << >> A 📷

Ančiņu Velnakmens vai Velna klēpis atrodas Lauberes pagastā, pie ceļa no Lauberes uz Madlienu. Augstums 1,9 m, garums 5,1 m, platums 4,3 m. Sens kultakmens, valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

Aņīšu iezis pie Braslas ūdenskrātuves

2001-10-14 57:17:18, 24:55:59

123 << >> A 📷

   Aņītes ieži - trīs atsegumi apm. 1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, 1 km lejpus Rīgas-Valmieras ceļa tilta, apm. 1 km no Aņītēm. Kopš 1974. g. Aņītes ieži ir aizsargājams ģeoloģisks objekts, tie ir raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi. 400 m garais dzeltenīgi sarkanais Aņītes Garais iezis (redzams attēlā, augstums 2-7 m) atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā.
   Nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes atrodas līdz 10 m augstais un 100 m garais Aņītes Vidējais iezis. Atsegumā atrastas zivju fosīlijas. Lejteces virzienā, aiz zivjaudzētavas ēkas atrodas 200 m garais un 3,5 m augstais Aņītes Augstais iezis.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

Ape, Latvijas lielākais vītols

1999-06-19 57:32:34, 26:42:59

123 << >> A 📷

Lielākais vītols Latvijā - Dzenīšu dižvītols - aug netālu no Vaidavas tās labajā krastā ap 3 km augšpus Apes. Vītola apkārtmērs 8,5 m, tam ir 22 resni zari, kuru svara dēļ vītols draudēja pārplīst. Tagad vītola stumbrs nostiprināts.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.; "DIENA", 14.03.2002.)

Aronas pilskalns

2006-04-14 56:48:40, 26:05:52

123 << >> A 📷

Aronas pilskalns atrodas Madonas-Pļaviņu šosejas malā. To uzskata par 12. gadsimta sākumā minēto Mārcienas centru. Tolaik te garām gāja tirdzniecības ceļš no Kokneses uz Alūksni.
(www.madona.lv)

Ausekļa ozols pie Vietalvas

2002-06-22 56:43:43, 25:44:47

123 << >> A 📷

   Dzejnieks Auseklis (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis, 1850.-1879. g.) dzimis nomas saimnieka ģimenē Valmieras apriņķa Ungurpils “Sīpolos” (netālu no Alojas). Auseklis Latvijas ozoliem veltījis ļoti izjustas dzeju rindas.
   Lielvārdē būdams, Auseklis aizstaigā uz tuvo Kaibalu un atrod tur trīs lielus ozolu celmus. Ļaužu teikas stāsta, ka še bijusi senāk lībiešu un vēlāk latviešu upuru vieta; lielvārdieši zem šiem ozoliem ziedojuši. Muižas īpašniece tos tādēļ likusi nocirst.
   Auseklim brīnišķīgs dzejolis par Dievozolu trijotni.
    "Vai mākat ar vēl stāvēt
     Zem svētiem ozoliem
     Un tēvu garā noklīst
     Uz debess dzīvokļiem?!"

10.

Auziņu paeglis Praulienas pagastā

2001-08-25 56:47:45, 26:23:54

123 << >> A 📷

Auziņu paeglim stumbra apkārtmērs 1,7 m, vainaga platums 5,0 un 5,8 m.
(G. Eniņš. Koks - dabas piemineklis. Rīga, 1982.).
2008. gadā no Auziņu paegļa maz kas palicis pāri. Tas ir sašķēlies, turpina dzīvot tikai daļa no skaistā koka.

11.

Ānfabrikas klintis Līgatnē

2000-06-04 57:13:58, 25:02:17

123 << >> A 📷

Ānfabrikas klints ir pilnīgi vertikāla, 16,5 m augsta siena, kas ar savām iekaltajām durvīm atgādina vecu cietoksni. Vislielākais šāds pagraba gaņģu veidojums ir Remdenkalnā – pagraba eja ietiecas 56 m kalna pazemē. Bet 28 pagrabi kā atsevišķas celles veido 205 m eju kopgarumu. Agrākajos laikos par viena pagraba izkalšanu ir maksājuši 5 zelta rubļus.

12.

Āraišu vējdzirnavas

2000-08-19 57:15:00, 25:16:17

123 << >> A 📷

Drabešu muižas ievērojamākā dominante ir Āraišu vējdzirnavas, celtas XVIII gs.

13.

Babītes pilskalns, skats no virsotnes

2008-09-05 56:57:27, 23:50:34

123 << >> A 📷

Babītes pilskalns ir arheoloģisks piemineklis. Senāk tas saukts arī par Poļu kalnu (1622. gadā poļi no tā uzbrukuši apkārtējo zemnieku mājām).
(www.dap. gov.lv)

14.

Bīlavu Velna laiva

2004-08-13 57:25:30, 22:41:34

123 << >> A 📷

   Senkapi "Bīlavu Velna laiva" atrodas Talsu rajona Lubes pagastā. Bīlavu Velna laiva ir apaļu akmeņu krāvums ("laivas" garums 15,7 m, platums 4,5 m), tā attēlo seno kuģu kontūru.
   Daži vēsturnieki uzskata, ka šos senkapus pirmā gadu tūkstoša pirmā pusē pr. Kristus atstājuši ieceļotāji no Skandināvijas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

15.

Braslas krasta atsegums pie Braslas HES

2001-10-14 57:17:15, 24:56:01

123 << >> A 📷

Sevišķi krāšņi Braslas krasti ir pie Braslas HES. Šajā posmā upei līdz 50 m augsti krasti ar sarkanīgiem devona smilšakmens atsegumiem, kuros izveidojušās nišas un alas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

16.

Buses pilskalns

2002-11-24 56:59:26, 22:36:10

123 << >> A 📷

   Imulas labajā krastā atrodas varens pilskalns - Matkules jeb Buses pilskalns. Veiktie izrakumi liecina, ka te senatnē bijusi apmetne.
   Nosaukums "Matichule" rakstos pirmoreiz minēts 1230. gadā, domājams, saistībā ar minēto pilskalnu.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

17.

Čerņausku akmens Allažu apkārtnē

2000-12-10 57:05:04, 24:47:49

123 << >> A 📷

   Čerņavsku akmens (Ezernieku akmens) atrodas Allažu pagastā pie Egļupes. Augstums 1,7 m, garums 5,2 m, platums 4,5 m.
   Domājams, sena kulta vieta.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

18.

Dainu akmens Gārsenē

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

   13. gs. Gārsenes novadu apdzīvoja sēļi, kam bija cieši sakari ar lietuviešiem. 18. gs. sākumā karu un mēra dēļ gājuši bojā apm. 60 % gārseniešu. Gārsenē tiek rīkoti Sēlijas novada folkloras svētki.
   Tūristi var iepazīties ar kultūrvēsturisko taku, Staburaga taku, zaļo taku. Dienvidsusējas krastā pastaigu takas ved gar lieliem laukakmeņiem - "Latvija", "Barona krēsls", "Velna pēda".
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

19.

Daudas ūdenskritums

2001-04-07 57:10:05, 24:54:21

123 << >> A 📷

   Daudas ūdenskritumi (augstums 2,3 m, platums 1,5 - 2,5 m) veidojušies Pļaviņu svītas dolomīta kāples un Amatas svītas lodīšu smilšakmeņu sadurē.
   Nurmižu gravas, pa kuru tek Dauda, kraujās ir smilšakmens atsegumi (augstums līdz 35 m).
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

20.

Daugmales pilskalna virsotnes ainava

2004-09-19 56:49:52, 24:22:57

123 << >> A 📷

   Ai tēvu zemīte,
   Tavu jaukumiņu!
   Smildziņa ziedēja
   Sudraba ziedus.
  (T.dz.)

21.

Daugmales pilskalns

1999-07-16 56:49:52, 24:22:55

123 << >> A 📷

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka cilvēki Daugmales pilskalnā apmetušies uz dzīvi jau 2. gt. pirms Kristus un apdzīvojuši to līdz mūsu ēras 13. gs.; līdz 10. gs. te dzīvojuši zemgaļi, bet no 10. līdz 13. gs. arī lībieši un latgaļi. Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapiem ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

22.

Dauģēnu klintis pie Salacas

2003-11-08 57:53:40, 25:00:50

123 << >> A 📷

   Dauģēnu klintis atrodas Valmieras rajona Mazsalacas lauku teritorijā, Salacas labajā krastā, ziemeļrietumos no Silmačiem. Tas ir līdz 15 m augsts, ap 100 m plats Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegums.
   Dauģēnu klintis un alas ir dabas piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

23.

Dāvida dzirnavu avoti pie Vaives upes

2000-09-13 57:16:05, 25:23:18

123 << >> A 📷

Vaive - Raunas kreisā pieteka Cēsu rajonā. Garums 18 km, bas. platība 80 kv.km, kritums 102 m (vidēji 5,2 m/km). Tek dziļā senlejā, kuras krastos gleznaini smilšakmens iežu atsegumi un daudz gravu. Liel. pieteka Rīdzene (10 km). Upē vairāki dzirnavu aizsprosti.

24.

Dolesmuižas dolomīta atsegums +

2008-05-11 56:50:51, 24:13:40

123 << >> A 📷

Dolesmuižas dolomīta atsegums (platība apmēram 0.5 ha) ir viena no retajām mūsdienās apskatāmajām Daugavas piekrastes klintīm. Valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks objekts.
(www.vietas.lv)

25.

Druvas lokomobile pie Saldus

2000-06-11 56:41:36, 22:26:40

123 << >> A 📷

Šosejas malā uz paaugstinājuma uzstādīts tehnikas piemineklis - firmas "Ruston" lokomobile - 20. gs. sākums.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

26.

Drūmās klintis pie Svētupes Kuiķulē

2001-08-02 57:42:54, 24:29:25

123 << >> A 📷

   Svētupe - upe Limbažu rajonā, garums 48 km, kritums 49 m (1 m/km). Svētupe iztek no Dūņezera ziemeļu gala un ietek Rīgas līcī. Augštecē Svētupe tek pa seklu, pārpurvotu ieleju, vidustecē - pa dziļu ieleju.
   Pie Svētupes atrodas klintis, kurās ir divas apm. 40 m dziļas alas.
  (Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

27.

Elku liepa Valdemārpilī

1999-09-04 57:22:12, 22:37:00

123 << >> A 📷

Valdemārpils ZA nomalē atrodas Sasmakas pils (1886. g.). Pils priekšā Elku liepa, kuras resnums 8,5 m, vecums apm. 350 gadu. Tā ir resnākā liepa Baltijas valstīs. Blakus 17. gs. lielgabals. Aiz pils parks.

28.

Elpu iezis pie Gaujas

2005-05-06 57:14:39, 24:57:14

123 << >> A 📷

Elpu (Elpju) iezis - 9 m augsts, ap 50 m plats, sarkans iezis tieši Gaujas krastā. Līdz Siguldai pēdējais iezis Gaujas krastā.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/ligatne_ligatnes_pagasts.htm)

29.

Ezeralas ieeja

2002-10-12 57:20:32, 24:54:28

123 << >> A 📷

   Braslas labajā krastā ir Vējiņu klintis ar alām un plašām kritenēm. Pazemes avoti smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un alas, veidojot vienu no Latvijā iespaidīgākajiem sufozijas laukiem.
   48 m garā Ezerala atklāta 1985. gadā Gunta Eniņa vadībā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

30.

Ezeralas pazemes ezers

2002-10-12 57:20:32, 24:54:28

123 << >> A 📷

Ezerala beidzas ar kritenes aizbrukumu, kas nosprosto pazemes strautu, tā izveidojot divus pazemes ezerus (vienīgie zināmie Baltijā; Lielais ezers - 30 kvm, garums 14 m, dziļums līdz 2 m; Mazais ezers - 15 kvm, garums 6 m, dziļums 1,5 m).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

31.

Ēdole, skats no pils torņa

2008-08-01 57:01:05, 21:41:46

123 << >> A 📷

   Ēdole ir sena apdzīvota vieta, kura kopš 1561. gada līdz 20. gs. pirmajai pusei piederēja baltvāciešu Bēru dzimtai.
    Es neietu Piltenē,
    Ūdentiņa lejiņē;
    Kas kaitēja Ēdolē,
    Smiltaiņē kalniņē.
  (Tautas dziesma)

32.

Ērgļu klintis pie Gaujas Cēsu apkārtnē

2000-08-19 57:21:36, 25:15:36

123 << >> A 📷

6 km no Cēsīm ir viens no Gaujas Nacionālā parka un Latvijas dabas izcilākajiem pieminekļiem - Ērgļu klintis.

33.

Gaiziņkalna virsotne - augstākā vieta Latvijā

2001-08-09 56:52:13, 25:57:36

123 << >> A 📷

Gaiziņkalns - Latvijas augstākais kalns (311,5 m vjl.). Tas paceļas 60 m virs apkārtnes. Gaiziņkalna virsotnē ir skatu tornis, no kura paveras panorāma 30-40 km attālumā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

34.

Gaiziņkalns, skats no virsotnes

2001-08-09 56:52:13, 25:57:36

123 << >> A 📷

Gaiziņkalns atrodas 165 kv. km plašas, skaistām ainavām bagātas pauguraines (220 m vjl.) vidū. Ziemā Gaiziņš ir iecienīta slēpošanas vieta, jo temperatūras kalna virsotnē ir zemākas un sniega sega saglabājas daudz ilgāk nekā citur Latvijā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

35.

Grienvaldes dzirnavas

2003-09-27 56:37:15, 24:11:12

123 << >> A 📷

Grienvaldes ūdensdzirnavas celtas ap 1860. gadu. - 2 km uz ziemeļiem no Iecavas centra, pie Plakanciema ceļa un Iecavas upes.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

36.

Grīžu Velna beņķis

2007-04-30 57:22:53, 21:46:52

123 << >> A 📷

   Akmens augstums 3 m, apkārtmērs 17 m. Viens no skaistākajiem un lielākajiem Latvijas dižakmeņiem. Tikpat kā nav iegrimis zemē. Bijušais kuršu - lībiešu robežakmens.
   Akmens ļoti īpatnējs - milzu krēsla formā. Teika stāsta, ka uz tā sēdējis velns ar pātagu rokā un vērojis, lai kurši un lībieši nekautos par savu zemju robežām.
   Akmens atradies uz robežas starp kuršu un lībiešu apdzīvotajām zemēm. Robežu dēļ starp abām ciltīm bieži uzliesmojuši ķīviņi, un, kā jau tādās reizēs parasts, piesaukts arī velns. Velns sapratis, ka viņam jāizšķir, kuram taisnība. Tad nu velns no akmens uztaisīja sev krēslu, apsēdies uz tā ar lielu stibu rokā un skatījies, kurš pāriet robežu. Vainīgajam devis ar stibu. Pēc akmens novietojuma var spriest, ka velns sēdējis ar muguru pret tagadējo Tārgales ciemu ar skatu uz Popes ciemu.
   Tā velns atradinājis ļaudis no savstarpējiem ķīviņiem.
  (www.vietas.lv)

37.

Gudzonu ala pie Laņģupītes

2003-11-08 57:51:04, 25:00:23

123 << >> A 📷

   Laņģupīte - Salacas kreisā pieteka. Laņģupītes krastiem ir izteiksmīgs reljefs.
   Gudzonu ala atrodas Valmieras rajona Skaņkalnes pagastā pie Laņģupītes. Tā ir aizsargājams dabas objekts.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

38.

Gūdu klintis pie Gaujas

2004-10-30 57:14:59, 25:00:14

123 << >> A 📷

   Gūdu klintis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas labajā krastā iepretim Līgatnes mācību un atpūtas parkam.
   Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m. Ziemeļrietumu siena atvirzās no upes un sasniedz 18 m augstumu. Dienvidrietumu siena iet gar upi nemainot augstumu. Kopā ar nogāzi klintis ir 50 m augstas, taču liela daļa šeit ir nobiras - noslīdējumu masa. Vietā, kur klintis vistālāk atkāpjas no Gaujas, lai atkal tai tuvotos, ir redzama milzīga mālu noplūde. Te krīt lejup neliels strautiņš.
  (http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/straupes_pagasts.htm)

39.

Gūtmaņa ala

2005-05-06 57:10:16, 24:50:07

123 << >> A 📷

   Augstākā Latvijas ala, lielākā grota arī Baltijas valstīs (10 m augsta, 12 m plata, 18,8 m gara).
   Uz alas sienām saglabājušies uzraksti no 17. gs. beigām. Avotiņš, kas iztek no alas, senatnē kalpojis kā svētavots, tā ūdens uzskatīts par dziedinošu.
   Ar Gūtmaņa alu saistās teika par Turaidas Rozi - Maiju un viņas traģisko mīlestību. Teika stāsta, ka mazāko grotu līdzās Gūtmaņalai padziļinājis Maijas līgavainis Viktors Heils, Siguldas pils dārznieks. Gaidot Maiju ierastajā tikšanās vietā, Viktors izrotājis alu ar rozēm.
   Par Gūtmaņalu to iedēvējuši baltvācu ceļotāji, jo alai līdzās dzīvojis vietējais dziednieks, ārstēdams ļaudis ar avota ūdeni un dažādiem ārstniecības augiem.
   20. gs. 30-tajos gados bija ierosinājums alas vārdu latviskot un dēvēt par Labvīra alu, taču šis nosaukums tautā neguva atsaucību.
  (Uzraksts uz informācijas stenda pie alas)

40.

Ieriķu upītes ūdenskritums

2000-03-26 57:12:10, 25:10:09

123 << >> A 📷

Grūba - Kumadas labā krasta pieteka. Garums 11 km. Pie Ieriķiem Grūbu sauc par Ieriķupīti, uz leju no bijušajām Ieriķu dzirnavām - par Melderupi. Grūba tek pa Vidzemes augstienes malas pauguraini. Lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 daļēji mākslīgi veidoti ūdenskritumi (augstums 2,5 m un apm. 2 m). Ieriķupītes ūdenskritumi, kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru kopš 1974. g. ir aizsargājami dabas objekti.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

41.

Inčukalna Velnala

2000-10-07 57:07:36, 24:38:39

123 << >> A 📷

   0,8 km lejpus Inčukalna-Valmieras autoceļa tilta pār Gauju senlejas kreisā krasta nogāzē atrodas 16 m garā Inčukalna Velnala.
   Kā vēstī teika, senos laikos alā ilgus gadus dzīvojis velns, līdz beidzot viņu no šā mitekļa izdzinis Pērkons.
  (A. Plaudis. Rīgas rajons, "Avots", 1988.)

42.

Īvānu Velnakmens

2003-04-18 56:54:23, 26:17:14

123 << >> A 📷

   Īvānu velnakmens ir arheoloģiskais piemineklis - sens muldakmeņu grupas kultakmens. Noapaļotā konusveidīgā akmens augstums ir 2,4 m, apkārtmērs 12 m. Īvānu velnakmens nolaidenajā sānā iekalta iedobe (apm. 1 m x 30 cm x 4 cm), bet šķautnē - pakāpieni.
   Nostāsti liecina, ka pie Īvānu velnakmens nesti pagāniskie ziedojumi.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

43.

Jeru klintis ar alām pie Rūjas

2004-09-25 57:52:48, 25:22:02

123 << >> A 📷

Rūjas kreisajā krastā lejpus Imantas dzirnavām Jeru parkā ir smilšakmens atsegums - Jeru klintis. Augstums 11 m, platums lejasdaļā - 40 m. Tajās ir 4 alas, 5 avoti.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

44.

Jodupītes ūdenskritums

2001-05-05 57:10:45, 24:54:27

123 << >> A 📷

   Jodupīte - Daudas labā krasta pieteka. Dauda un tās pieteka Jodupīte ir aizsargājami ģeomorfoloģiski objekti.
   Ūdenskritums (augstums 2,3 m, platums 1,5-2,5 m) veidojies Pļaviņu svītas dolomīta kāples un Amatas svītas lodīšu smilšakmeņu sadurē.
  (Latvijas daba, 1. sēj., Rīga, 1994.)

45.

Jumpravu iezis pie Gaujas

2004-10-30 57:14:60, 25:01:39

123 << >> A 📷

Leģenda vēsta, ka no šā ieža Gaujā iekritis zirga pajūgs ar vairākām jaunavām, kuras noslīkušas dziļajos atvaros zem ieža. No tā laika tad arī dēvējuši šo vietu par Jumpravu iezi.

46.

Kaives ozols

2001-05-20 57:03:51, 23:01:31

123 << >> A 📷

   Kaives Senču ozols - Baltijas dižākais ozols. Arī Krievijā un Polijā nav zināmi tik resni ozoli. Aug nelielā uzkalnā pie Senču mājām (1937. g.).
   20. gs. 20. gados zibens spērienā ozols zaudējis galotni, 70. gados dobums aizmūrēts. Saglabājies tikai viens lielais zars. Kad ozols bija pilnā plaukumā, tā vainaga apkārtmērs bija apm. 70 m, augstums apm. 17 m.
   1990. g. ozola apkārtmērs bija 10 m. Autori ozola vecumu vērtē mazāku nekā septiņi gadsimti. Bijusī senču kulta vieta.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

47.

Kalēja ala

2003-10-18 57:22:43, 25:15:40

123 << >> A 📷

Kalēja ala atrodas Strīķupītes (agrāk saukta - Vaidava) krastos. Tā ir gara smilšakmens ala.
(Gaujas Nacionālais parks. Rīga, 1979.)

48.

Kalnrēžu atsegums Ogres krastā

2002-08-17 56:48:07, 24:48:59

123 << >> A 📷

   Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums atrodas Rembates pagastā. Kopš 1977. gada tas ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, platība 8,4 ha.
   Tā ir 2,5 km gara atsegumu virkne Ogres upes krastos posmā no Asaru mājām līdz Jauntulkiem.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

49.

Kaļķugravas dzirnavas pie Allažiem

2000-06-04 57:06:06, 24:47:54

123 << >> A 📷

Kaļķugravas dzirnavas celtas no šūnakmens. Tās cēlis tēlnieka Teodora Zaļkalna tēvabrālis. Kad vēl dzirnavas strādāja, Kaļķugravas avoti tecēja pāri dzirnu ratam.

50.

Kandavas pilskalns

1999-06-06 57:02:34, 22:47:07

123 << >> A 📷

Pilsētas Z malā Abavas senlejas krasta malā Kandavas Kuršu pilskalns. (Baznīckalns). Tā augstums apm. 10 m, blakus bijusi apmetne. No pilskalna jauks skats uz Abavas ieleju un Bruņinieku pilskalnu.

51.

Kankarīšu iezis pie Vijas ietekas Gaujā

2004-10-09 57:36:33, 25:55:50

123 << >> A 📷

   Gaujas kreisā pieteka Vija savā 62 km garajā ceļā nepārtraukti līkumo un vijas, taču tās kritums ir samērā prāvs – 1,2 metri uz kilometru. Vija ietek Gaujā 3 km lejpus Vijciema.
   Upes lejtecē straujš, krāčains posms noslēdzas ar sarkanā smilšakmens atsegumu - “Kankarīšu iezi”.
  (www,valka.lv)

52.

Kapsēdes dižakmens

2000-06-11 56:35:14, 21:06:30

123 << >> A 📷

Ap 600 m no Liepājas - Ventspils šosejas, pie bijušās dzelzceļa pārbrauktuves. Augstākais Latvijas dižakmens (4,4 m), sašķelts divās daļās. Skaidri salasāmi vācu armijas atstātie teksti no I pasaules kara laikiem.

53.

Karogu alas Staiceles apkārtnē

2002-05-01 57:49:12, 24:47:16

123 << >> A 📷

Karogu alas atrodas Salacas kreisās pietekas Karogupītes (Dzelzāmuru upītes) labajā krastā pie Karogiem, apm. 300-400 m lejpus Staiceles-Alojas ceļa. Ir trīs alas: Karogu sausā ala, Karogu avota ala, Karogu labirints.
(www.alas.lv)

54.

Katlapu iezis pie Gaujas

2004-10-23 57:08:33, 24:43:36

123 << >> A 📷

Katlapu iezis atrodas netālu no Egļupes ietekas Gaujā, tuvākā apdzīvotā vieta - Gauja.

55.

Katrīnas iezis pie Gaujas

2004-10-30 57:15:13, 25:00:55

123 << >> A 📷

   Katrīnas iezis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas labajā krastā, iepretim Līgatnes mācību un atpūtas parkam, 2.5 km lejpus Līgatnes ietekas.
   Katrīnas iezis ir līdz 15 m augstas, 200 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis. Pie šā ieža Gauja krasi pagriežas - klintīm pusloka forma. Pie upes viskrasāk izceļas 15 m augsts nošķeltai piramīdai līdzīgs smilšakmens cilnis. Pārējā ieža daļa nav pie pašas upes, to aizsedz krūmi. Te krauja ir krietni augstāka par 15 m, taču arī nobiras te ir augstas. Daudz gravu. Līdz pusdienlaikam iezi apspīd saule - tad tas ir sevišķi skaists.
   Visā klinšu garumā redzamas izskalojumu rievas un nišas. Augstākā rieva iezīmē Gaujas līmeni pirmās virspalu terases veidošanās laikā.
  (http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/straupes_pagasts.htm)

56.

Kaupo kaps pie Kubeseles pilskalna

2001-04-07 57:09:43, 24:46:05

123 << >> A 📷

Iespējams, ka lībiešu virsaiša Kaupo pelni apglabāti Krimuldas baznīcā. Vietējie iedzīvotāji par Kaupo kapu uzskata mākslīgu uzkalniņu uz dienvidiem no Kubeseles pilskalna.
(A. Plaudis. Rīgas rajons. Rīga, 1988.)

57.

Kāzu klintis pie Gaujas

2003-10-18 57:21:28, 25:21:15

123 << >> A 📷

   Apmēram kilometru lejpus Leukādijām Gaujas kreisajā krastā paceļas Kāzu klintis (sauktas arī par Kazu klintīm vai Kazu iezi).
   Leģenda vēstī, ka bagāts saimniekdēls iemīlējis nabaga meiteni. Tēvs nav ļāvis precēt nabaga meiteni. Tad abi saģērbušies kāzu drānās un no šīm klintīm ielēkuši Gaujā. No tā laika arī klintis saucot par Kāzu klintīm.
  (Informācija pie Leukādiju mājām)

58.

Klūnu atsegums pie Skujaines upes

2002-09-07 56:27:39, 23:15:02

123 << >> A 📷

   Skujaine - Tērvetes kreisā pieteka. Upe tek izteiktā ielejā, tās krastos ir ļoti pievilcīgas ainavas.
   Klūnu atsegums Skujaines labajā krastā kopš 2001. gada ir dabas piemineklis (kopš 1977. gada aizsargājams ģeoloģisks objekts).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

59.

Kocēnu jūdžakmens pie Rīgas - Valmieras ceļa

2000-04-29 57:30:57, 25:20:33

123 << >> A 📷

Nozīmīgs tehnikas piemineklis ir Bestes jūdžakmens (nosaukumu ieguvis no Bestes mājām, pie kurām tas kādreiz atradies). Šis stabveida akmens (garums 2,4 m, virs zemes paceļas 1,5 m) ir sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts skaitlis "1686" un uzraksts "14M", kas apzīmē tā uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

60.

Koknese, Latvijas augstākā koka skulptūra

2002-06-22 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A 📷

Koka skulptūra uzstādīta pie skolas 2002. gada jūnijā par godu Kokneses 725. gadu jubilejai. Tā veidota no Kokneses parka vecajiem ozoliem, autors Ģirts Burvis. Tā simbolizē Mūžību, paaudžu nomaiņu.

61.

Korneti, skats no Drusku pilskalna

1999-06-19 57:35:24, 26:55:42

123 << >> A 📷

Drusku pilskalns atrodas Alūksnes rajona Kornetos, Pilskalna ezera ar kokiem apaugušajā un ļoti stāvajā ziemeļu krastā. Kalna dienvidaustrumu sāns pret Pilskalna ezeru ir neparasti stāvs (45 grādi), un paceļas apm. 90 m virs ezera līmeņa. Nevienam citam Latvijas pilskalnam nav tāda sāna stāvuma un augstuma.
(J. Urtāns. Ziemeļvidzemes pilskalni. Rīga, 1991.)

62.

Kraukļakmens pie Skrīveriem

2000-04-21 56:37:33, 25:07:57

123 << >> A 📷

   Kraukļu akmens atrodas Rīgas – Daugavpils šosejas malā pie pagrieziena uz Skrīveriem. Garums 3,9 m; platums 3,8 m; augstums 2,0 m. Akmens virsotne atrodas precīzi divu spēcīgu Zemes enerģētisko līniju krustpunktā. Pie akmens 1974. gadā izdarīti arheoloģiskie pētījumi, kuros konstatēts vairāk nekā metru biezs kultūrslānis. Atradumi liecina, ka te norisinājušās kulta ceremonijas. Uz akmens samanāma kraukļa zīme ar aptuveni 20 cm gariem "spārniem".
   Kraukļu akmeni A. Upīts aprakstījis "Sūnu ciema zēnos".
  (www.vietas.lv)

63.

Kubeseles ala

2001-04-07 57:09:43, 24:46:05

123 << >> A 📷

Pie Kubeseles pilskalna, Runtiņupītes krastā atrodas 7 m garā Runtiņala jeb Kubeseles ala. Alas forma atgādina istabu. Alā esot dzīvojis lībiešu virsaitis Runtiņš.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

64.

Kubeseles pilskalns ar mācītājmāju

2001-04-07 57:09:43, 24:46:05

123 << >> A 📷

Kubeseles pilskalns - sena nocietinājuma vieta - atrodas 200 m uz dienvidaustrumiem no Krimuldas baznīcas. Pilskalnā atrodas mācītājmājas ēka. Gar pilskalnu uz Gauju tek Runtiņupīte.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

65.

Ķeveles Karaļavoti

2001-10-27 56:28:53, 22:49:24

123 << >> A 📷

   Ķeveles avoti, Septiņi avoti, Karaļa avoti - atrodas apmēram 3 km no Ķeveles. Apmēram 4 m dziļā un 6 m platā gravā paugura austrumu piekājē izplūst apm. 9 avoti. Tiem esot dziednieciskas īpašības.
   Kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis.
  (Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

66.

Ķurmraga apkārtnes alas Vidzemes jūrmalā

2000-10-21 57:33:09, 24:22:09

123 << >> A 📷

Ķurmrags - neliels sauszemes izvirzījums Rīgas jūras līča piekrastē Z no Tūjas, veido apm. 4 m augstu vidusdevona sarkanā smilšakmens stāvkrastu un šauru pludmali, kas bagāta ar laukakmeņu krāvumiem. Ķumraga piekrastes ainavas iecienījuši tūristi.

67.

Ķurmrags Vidzemes jūrmalā

2000-10-21 57:32:29, 24:21:45

123 << >> A 📷

Izteiktākais zemesrags Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē. Gan jūras viļņu darbības, gan ledus torosēšanas rezultātā te izveidojušies plaši laukakmeņu krāvumi. Interesants apskates objekts ir uz jūru sagāzusies Ķurmraga vecā bāka, kas vēl pirms aptuveni desmit gadiem atradās stāvkrasta augšdaļā, bet mūsdienās tā noslīdējusi līdz pat jūras līmenim.
(www.vietas.lv)

68.

Ķūķu klintis pie Gaujas

2002-10-12 57:16:27, 25:06:19

123 << >> A 📷

   Ķūķu klintis atrodas Raiskuma pagastā pie Ķūķiem, kopš 1974. gada tās ir aizsargājams ģeoloģisks objekts.
   Klinšu garums ap 500 m, augstums līdz 43 m. Klinšu augšējā daļā atsedzas 6-7 m biezs smilšakmens un māla slānis, zem tā - aleirolīti, māli un smilšakmeņi veido 5-20 m augstas vertikālas sienas. Pie paša ūdens klintī ir Ķūķu ala (garums ap 20 m).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

69.

Ķūķu krāces Gaujā

2002-10-12 57:16:27, 25:06:19

123 << >> A 📷

Gaujas krastā lejpus Amatas ietekas ir Edernieku klintis. Gar Ķūķu un Edernieku klintīm kilometra garumā Gaujā ir seklūdens posms - Ķūķu jeb Edernieku krāces.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

70.

Latvijas aptveramības centrs

2003-07-12 56:21:13, 24:36:28

123 << >> A 📷

   Sauksim par aptveramības centru to punktu, kurā lielākais attālums līdz robežai ir vismazākais. Citiem vārdiem, tas ir centrs vismazākajam riņķim, kas apvilkts ap Latvijas teritoriju, un tāpēc no tā ir visvieglāk aptvert ar skatienu visu Latviju. Lai to izdarītu vārda tiešā nozīmē, gan vajadzētu pakāpties gandrīz 4 km augstumā, jo tālākais robežas punkts no aptveramības centra ir 224 km attālumā, bet, piemēram, Rīgā būtu jākāpj vēl par 1,5 km augstāk.
   Aptveramības centrs var izrādīties ārpus savas teritorijas, un Latvijas gadījumā tā gandrīz arī ir iznācis – šis centrs (koordinātas 24:36:28; 56:21:13) atrodas pašā pierobežā, Bauskas rajonā netālu no Skaistkalnes pagasta Kalnamuižas. No tā līdz robežupei ar Lietuvu Mēmelei ir apmēram kilometrs.
   Reizēm pieminētais Eiropas centrs Latvijā, pēc visa spriežot, ir Eiropas aptveramības centrs.
  (http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

71.

Latvijas harmoniskais centrs pie Ērgļiem

2003-08-16 56:53:50, 25:39:24

123 << >> A 📷

Latvijas harmoniskajam centram ir fizikāla interpretācija. Ja Visumā būtu tikai plakans Latvijas atveids no plāna vienāda biezuma materiāla un vēl kāda ļoti maza bumbiņa, tad gravitācijas spēks pēdējo novietotu tieši šajā centrā. Tā koordinātas ir 25:39:24, 56:53:50, un tas atrodas Ērgļu A nomalē, ap 0,5 km uz Z no Pļaviņu un Braku ceļu sazarojuma.
(http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

72.

Latvijas nepieejamības centrs

2003-08-16 56:47:27, 26:19:10

123 << >> A 📷

   Nepieejamības centru vai polu parasti attiecina uz Antarktīdu, apzīmējot ar to vistālāk no kontinenta malām esošo punktu, bet analoģisks punkts, protams, ir jebkurai teritorijai, tai skaitā Latvijai. Tas ir sava veida pretstats aptveramības centram – nepieejamības centram ir vislielākais attālums līdz tuvākajam robežas punktam, citiem vārdiem, tas ir lielākā ievilktā riņķa centrs.
   Latvijai tas atrodas punktā ar koordinātām 26:19:10; 56:47:27 Madonas rajona Praulienas pagastā netālu no Madonas – Saikavas ceļa apmēram kilometru pirms apdzīvotas vietas Kaļpi. Ap šo punktu apmēram 81,5 km rādiusā ir tikai Latvijas teritorija.
  (http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

73.

Latvijas sienakaudzes centrs

2003-06-22 56:53:01, 25:08:39

123 << >> A 📷

   Iedomāsimies, ka visa Latvija ir līdzena pļava, vienmērīgi noaugusi ar zāli. Zāle tiek nopļauta, un iegūtais siens jāsaliek vienā lielā kaudzē. Kur jāatrodas kaudzei, lai siena pārvietošana prasītu vismazāk darba? Tiek pieņemts, ka sienu ved ar gaisa transportu pa taisnāko ceļu.
   Tādā veidā definētajam sienakaudzes centram ir arī tīri matemātiska interpretācija. Pieņemsim, ka visapkārt Latvijai pa robežu uzslieta vertikāla siena, bet kādā iekšējā punktā uz zemes ar virsotni uz leju stāv konuss ar 45 grādu leņķī vērstu sānu virsmu. Tad tilpums, ko ierobežo siena, zemes virsma un konuss, ir proporcionāls siena vešanai patērētajam darbam, bet šā tilpuma dalījums ar Latvijas platību ir vidējais siena vešanas attālums. Sienakaudzes centrs tad ir punkts, kurā jānovieto konusa virsotne, lai minēto tilpumu un līdz ar to vidējo vešanas attālumu minimizētu.
   Latvijas sienakaudzes centrs (koordinātas 25:8:39; 56:53:1) atrodas Ogres rajonā Pečora ezera krastā 2,5 km uz DRR no Ķeipenes. Vidējais siena vešanas attālums tur ir apmēram 119 km (Rīgā būtu 129 km). Var droši apgalvot, ka Ķeipene ir Latvijai (vidēji) vistuvākā apdzīvotā vieta!
  (http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

74.

Latvijas skaidrības centrs

2003-12-07 56:47:56, 24:35:22

123 << >> A 📷

Skaidrības centrs ir punkts, kuru atrod šādi. Ņem katrā teritorijas punktā lielāko un mazāko attālumu līdz robežai un minimizē šo divu skaitļu starpību. Latvijā tāds punkts atrodas netālu no Rīgas –Jaunjelgavas šosejas apmēram pret Ogres pilsētu Daugavas otrā krastā. Velkot ap šo punktu riņķus, iegūstam iespējami šaurāko "neskaidro" joslu no riņķiem, kas daļēji pieder un daļēji nepieder Latvijai.
(http://jonins.mii.lu.lv/raksti/velreiz.htm#A3)

75.

Latvijas smaguma centrs

2003-06-14 56:51:46, 24:56:08

123 << >> A 📷

Kur atrodas Latvijas ģeometriskais centrs? Šo jēdzienu var definēt dažādi, bet visdabiskāk ir saistīt to ar figūras smaguma centru. Latvijas smaguma centrs, kas aprēķināts ar spēlē LATVIJA ielikto algoritmu, ir punktā ar koordinātām (grādi:min:sek) 24:56:8 a. g. un 56:51:46 z.p. Dabā tas atrodas purvainā mežā Suntažu pagastā apmēram 1,3 km uz ZAA no vietas, kur Ķeguma - Siguldas ceļu 5 km pirms Suntažiem šķērso upīte Levenstrauts. Fotogrāfijā redzama spēles autoru uzstādītā informatīvā plāksne.
(http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

76.

Latvijas smaguma centra ainava

2008-10-12 56:51:46, 24:56:08

123 << >> A 📷

5 gadus pēc Latvijas smaguma centra izskaitļošanas (2003. g.) tas joprojām atrodas Ogres rajona Suntažu pagastā, punktā ar koordinātām (grādi:min:sek) 24:56:8 a. g. un 56:51:46 z.p., bet ainava ir mainījusies.

77.

Lauču Lielais akmens Vidzemes jūrmalā

2000-10-21 57:21:52, 24:24:06

123 << >> A 📷

   Lielais Lauču akmens atrodas Skultes jūrmalā, tas ir lielākais Vidzemes piekrastes akmens (augstums 2,15 m, apkārtmērs 12,3 m).
   Stāsta, ka 70 t smagais ieceļotājs no Dienvidsomijas ar ledu iznests no jūras 1853. g.
   Mazais Lauču akmens - otrs lielākais laukakmens Vidzemes piekrastē.
   Pēc 2. pasaules kara nepārdomāti novāca jūrmalas akmeņus no Skultes līdz Tūjai. Jūra sāka strauji izskalot krastus. Vietām cietzeme atkāpās par 40 m.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

78.

Lauču Mazais akmens Vidzemes jūrmalā

2004-02-07 57:21:52, 24:24:06

123 << >> A 📷

Mazais Lauču akmens atrodas Limbažu rajona Skultes pagastā, pie Laučiem. 1853. gada pavasarī to no jūras pludmalē izspiedis ledus. Tas ir brūngans neregulāras formas granīts stāvām malām. Apkārtmērs 9,3 m, garums 3,3 m, platums 2,2 m, augstums 1,9 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

79.

Launaga iezis pie Gaujas

2004-10-30 57:14:60, 24:58:25

123 << >> A 📷

   Launaga iezis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas labajā krastā lejpus Gūdu klintīm, 2 km augšpus Braslas grīvas, 700 m no Ērmaņu mājām.
   Izcilas baltas klintis. Vislabāk izskatās launaga laikā, kad apspīd saule. No augšas lielisks skatu punkts. Par ieža garumu pretrunīgas ziņas. Vienlaidus masīvs te ir 250 m garš, taču izkliedēti atsegumi redzami kilometra garumā. Ieža rietumu galā bijusi īpatnēja ala. Pret upi vērstā ieža daļa ir 20 m augsta. To veido gaiši iedzeltens iezis, vietām rūsganbrūns smilšakmens ar fosforītu oļiem. Tikai augšmalā 2 - 3,4 m intervālā vietām koncentrējas fosfātiski aleirolītu starpslāņi. Slānīšu kritums liecina, ka senās straumes tecējušas uz dienvidiem.
  (http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/straupes_pagasts.htm)

80.

Lādzere, Latvijas lielākā vīksna

1999-09-04 57:17:42, 22:42:55

123 << >> A 📷

   Dabas piemineklis - Latvijas lielākā vīksna. Atrodas Talsu rajonā, 0.5 km uz rietumiem no Lādzeres, uz lauka pie Talsu-Upesgrīvas šosejas.
   Apkārtmērs 7,75 m, augstums 22 m.
   2008. gada pavasara vēji skaisto koku nolauzuši.

81.

Lēdurgas laukakmens

2000-10-07 57:18:57, 24:45:15

123 << >> A 📷

Parkā pie Aģes upes atrodas Mudurgas dižakmens (Lēdurgas dižakmens). Virszemes tilpums 19 kbm, apkārtmērs 13,5 m, augstums 2 m, garums 4,3 m, platums 3,7 m. Kopš 1957. g. - dabas piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

82.

Lielais Gaujas akmens

2004-10-17 57:09:08, 24:45:47

123 << >> A 📷

Lielais Gaujas akmens atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, lejpus Runtiņupītes ietekas Gaujā, 50 m no krasta, starp kokiem. Akmens augstums 2,7 m, garums 5 m, platums 4,4 m. No akmens pamatnes iztek avots.
(www. gnp.lv)

83.

Liepas Lielā Ellīte

2001-09-02 57:22:54, 25:25:44

123 << >> A 📷

   Lielā Ellīte, kopš 1974. g. aizsargājams ģeoloģisks objekts - unikāls sufozijas veidojumu komplekss, viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Smilšakmeņos izveidojusies ala, kā arī arkas un pilastri ar lokveida pārsedzēm. Ala līdzīga 4-5 m platam, 11 m garam un 3,5 m augstam gaitenim, kura galā atrodas 1 m plata šķērsplaisa. Alas kopgarums 23 m, no tās izplūst spēcīgs avots.
   Pastāv uzskats, ka alai ir apm. 7000 gadu.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

84.

Lizuma vējdzirnavas

2003-09-05 57:11:15, 26:22:04

123 << >> A 📷

19. gs. pirmajā pusē Lizuma centrā uzbūvēta četrstāvu akmens ēka - Lizuma vējdzirnavas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

85.

Lībiešu upuralas Kuiķulē

2001-08-02 57:42:54, 24:29:25

123 << >> A 📷

   Lībiešu upuralas atrodas Svētupes labajā krastā 14 km no grīvas - pie "Ķuikuļiem". 100 m augšpus tilta. Šīs alas (46 un 19,5 m) ir vienas no garākajām Latvijā. Tās veidojušās vidusdevona smilšakmeņos un kalpojušas par lībiešu kulta vietu. Vēl 19. gs. alām bijusi viena izeja, bet, alas priekšējās daļas velvei iebrūkot, tās 2 atzaru vietā radušās 2 alas. Mazākās alas griestos daudz interesantu tuneļu - "skursteņu".
   Alas pētītas kopš 18. gs. beigām. Izrakumos atrastas ziedotās monētas un senlietas. Mazākās alas sienā atklātas senču maģiskās zīmes - lietuvēnu krusts, Jumis u.c. zīmes.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

86.

Līgavas ala

2006-10-29 57:17:60, 25:13:22

123 << >> A 📷

   Saukta arī par Mīlestības alu, Sarkano alu. Atrodas Cēsu apkārtnē, lejpus Cīrulīšu klintīm, kādā Gaujas labā krasta sāngravā. Alas ieejai olveida forma, tās garums 1,9 m, platums 3,1 m, augstums 2,7 m (1996. g. mērījumi). Visticamāk, ka ala mākslīgi cirsta klintī vai vismaz daļēji apdarināta.
   Par alu stāsta šādu teiku: Livonijas kara laikos (pēc citām versijām – Ziemeļu kara vai tatāru sirojumu laikos) kāds jauneklis izcirtis šo alu un slēpis tur savu līgavu. Taču iekarotāji tomēr abus šajā alā atraduši un nogalinājuši. Savukārt no nogalināto jauniešu asinīm alas sienas kļuvušas sarkanas.
  (www.alas.lv)

87.

Lobes dzirnavas pie Lēdmanes - Vecās likteņdzirnas

2000-05-28 56:46:05, 24:58:41

123 << >> A 📷

   E. Rozenštrauha apdziedātās "vecās likteņdzirnas" – Lobes ūdensdzirnavas pie Lobes upes netālu no Lēdmanes.
   "Vecās likteņdzirnas
    Manu mūžu maļ.
    Gadi skrien kā stirnas
    Un nenāk atpakaļ."

88.

Lūrmaņu atsegums pie Rojas upes

2004-08-13 57:25:58, 22:43:02

123 << >> A 📷

Lūrmaņu atsegumi atrodas Talsu rajonā pie Rojas upes. Kopš 2001. gada tie reģistrēti kā dabas objekts. Upes krastos paceļas ap 400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kur atsedzas pelēcīgi un sarkanīgi smilšakmeņi.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

89.

Mazie Kangari

2000-12-10 57:02:02, 24:46:10

123 << >> A 📷

   Kangari (lībiešu kangar - valnis, grēda) - vaļņveida pauguri vai to virknes, sastāv no smilts un grants.
   Mazie Kangari ir ledāja kušanas ūdeņu straumju veidojumi, 7 km gara pauguru virkne, kas vaļņa veidā stiepjas cauri purvainam apvidum. Pauguri veidoti no grants un oļiem senā ledāja plaisās. Mazo Kangaru augstums ir 90 m virs jūras līmeņa un 17,5 m virs apkārtnes. Pa vaļņa virsotni iet ceļš.
   Pauguru teritorijā ir izveidots kompleksais dabas liegums "Mazie Kangari" 340 ha platībā.
  (www.vietas.lv)

90.

Mākoņkalns

1999-08-17 56:16:43, 27:24:41

123 << >> A 📷

Mākoņkalns, Padebešu kalns - paugurs Latgales augstienē 248 m vjl., labi izteikts morēnpaugurāja reljefā, ieapaļš, apm. 0,6 km garš, ar stāvām nogāzēm, relatīvais augstums līdz 50 m. Atrodas Rēzeknes rajonā, 2 km no Rāznas ezera D krasta. Sastāv no grants un smiltīm. Apaudzis ar mežu. Virsotnē Livonijas perioda pilsdrupas.

91.

Māras kambari pie Abavas

2000-09-16 57:04:54, 22:22:02

123 << >> A 📷

Māras kambari ir smilšakmenī izskalota alu sistēma, kas atrodas Abavas senlejas labajā krastā apmēram 5 km aiz Veģiem, braucot pa šoseju Sabile-Kuldīga. Netālu no Māras kambariem atrodas Māras avots.
(www.ltg.lv)

92.

Medņu akmens

2002-09-14 57:02:13, 27:10:19

123 << >> A 📷

Pie Gulbenes-Rēzeknes ceļa Ruduku pieturas atrodas Medņu dižakmens - kopš 1987. gada aizsargājams ģeoloģisks objekts. Tā garums 6,3 m, platums 5,8 m, augstums 1,4 m. Akmens stipri sadēdējis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

93.

Meļķitāru Muldakmens

2002-06-15 56:39:37, 25:12:16

123 << >> A 📷

Melķitāru Muldas akmens - apmēram 3 m augsts sens kultakmens, pie kura ziedojumi nesti vēl 19. gs. vidū. Akmens virsmā ir muldveida iedobums.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

94.

Mēra akmens Mazirbes apkārtnē

2000-06-24 57:40:20, 22:20:14

123 << >> A 📷

Mēra akmens ceļa malā pie Pakalnu mājām. Teksts latīņu valodā vēstī par armijām, kas pārstaigājušas Kurzemi 18. gs. sākumā un lielo mēri. "1701. gadā saksis, 1702. gadā zviedrs, 1706. gadā krievs, 1707. gadā zviedrs, 1710. gadā krievs un līdz ar viņiem mēris un bads Kurzemi mocīja. Maijā atgriezās hercogs Fridrihs Vilhelms. Kazimira Mīlīgā valdīšanas laikā Dundagas piekrastē no Jaunciema līdz Žocenei dzīvoja 1600 cilvēku, palika tikai 10." Minēts laiks, kad hercogs Fridrihs Vilhelms (1692.-1711. g.) atgriezās no Vācijas Kurzemē. Pieminēts viņa tēvs hercogs Fridrihs Kazimis (1650.-1698. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

95.

Miglas iezis

2002-10-12 57:14:49, 25:08:42

123 << >> A 📷

Miglas iezis atrodas Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim. Tas ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums 8-12 m).
(www.pilis.lv)

96.

Munču vējdzirnavu drupas

2003-09-27 56:29:23, 24:11:40

123 << >> A 📷

Munču vējdzirnavas celtas 1905. g., to drupas atrodas 2 km no Codes uz Rīgas pusi, vietā, kur autoceļš pāršķeļ senu soda vietu - 130 m garo Karātavu kalnu.
(A. Plaude. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

97.

Neļķu klintis Salacas krastā pie Mazsalacas

1999-10-09 57:52:17, 25:00:21

123 << >> A 📷

Neļķu klintis ir 300 m garš, 20 m augsts sarkanā smilšakmens atsegums Salacas labajā krastā. Kādreiz uz klintīm augušas baltas neļķes, tagad tās vairs nav atrodamas.

98.

Nīcas apkārtne, skats no Pūsēnu kalna

2002-08-03 56:19:30, 20:59:00

123 << >> A 📷

Vārds "Nīca" nozīmē zemu vietu, un tas atbilst patiesībai - apkārt vērojams tikai līdzenums.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

99.

Nīcgales Lielais akmens

2002-06-29 56:09:10, 26:27:41

123 << >> A 📷

   Nīcgales Lielais akmens - lielākais laukakmens Latvijā, svētakmens. Tas ir 10 m garš, 9,8 m plats un 3 m augsts. Akmens atrodas meža ceļu krustojumā Daugavpils rajonā, 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas.
   Dižakmeni atnesis ledājs, tas ir labi noapaļojies, saplaisājis, lielkristālisks porfīrveida rapakivi granīta bluķis.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

100.

Oltužu apkārtnes akmeņainā jūrmala

2000-10-07 57:34:04, 24:22:08

123 << >> A 📷

Vairākās vietās Rīgas jūras līča piekrastē ir daudz akmeņu (starp Mērsragu un Enguri, starp Tūju un Ainažiem).
Dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala" ietver 12 km garu jūras krasta posmu no "Dzeņiem" līdz Tūjai.

101.

Oltužu apkārtnes smilšakmens atsegumi

2000-10-07 57:33:38, 24:22:10

123 << >> A 📷

Vidusdevona Burtnieku svītas terigēno iežu atsegumi Baltijas jūras piekrastē sastopami tikai aptuveni 12 km garā posmā starp Tūju un Vitrupes grīvu. Tā ir vienīgā vidusdevona terigēno iežu atsegumu josla visā Baltijas jūras piekrastē. Burtnieku svītas terigēnajos iežos ir raksturīgi bruņuzivju Heterostius un Homostius fragmenti. Tajos ir paaugstināts reto un retzemju elementu saturs.
(I. Strautnieks, Ģ. Stinkulis)

102.

Ottes dzirnavas

2002-09-14 57:19:16, 26:54:59

123 << >> A 📷

Ates (Ottes) dzirnavas ierīkotas 1795. gadā, joprojām darbojas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

103.

Pasiekstes vējdzirnavas

2002-07-10 57:20:27, 21:34:14

123 << >> A 📷

Pasiekstes vējdzirnavas celtas 1895. gadā. Darbojušās līdz 20. gs. 60. gadu sākumam. Blakus vējdzirnavām atrodas senkapi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

104.

Pastmuižas Velnakmens pie Kokneses

2004-08-05 56:37:40, 25:27:23

123 << >> A 📷

Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles rajonā, 2 km augšpus Kokneses baznīcas, netālu no ūdenskrātuves. Tas ir divās daļās sašķēlies kultakmens, dabas piemineklis.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

105.

Patkula ala

2007-10-27 57:24:36, 25:15:36

123 << >> A 📷

Patkula ala atrodas Valmieras rajonā Stoķu klintīs Strīķupes kreisajā krastā. Alas sienās vairākās vietās izveidojušās plaisas ar caurumiem. Alas platums vidusdaļā 2,5 m, bet lielākais augstums 3 m. Tās alu kopgarums sasniedz 30 m. Ala ir aizsargājams dabas objekts no 1974. gada.
Pēc nostāstiem šajā alā 17. gadsimta beigās no zviedriem slēpies Vidzemes izcelsmes vācu muižnieks un diplomāts Johans Reinholds Patkuls, kurš sadarbojās ar Pēteri I un citiem tā laika varas vīriem.

106.

Pāvilostas jūrakmens

2008-08-10 56:53:37, 21:11:08

123 << >> A 📷

100 m no krasta, jūrā, viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni (Jūrakmeni), tā augstums virs grunts 3,5 m (ūdenī 1,5 m), apkārtmērs ir 15 m. Padomju laikā šis akmens bija robežzīme, par kuru tālāk gar jūras krastu ļaudis nedrīkstēja iet.
(www.pavilosta.lv)

107.

Pētera ala Siguldā

2001-03-17 57:10:26, 24:52:16

123 << >> A 📷

Pētera ala atrodas Vējupītes kraujā, tā ir 5 m augsta un 6,5 m gara. Senatnē šajā alā no sirotājiem esot slēpies kāds zemnieks Pēteris ar ģimeni. Pēc cita nostāsta alā kāda jauna māte dzemdējusi dēlu Pēteri.
(A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)

108.

Pēterlauku vējdzirnavas

2000-10-06 56:32:20, 23:42:58

123 << >> A 📷

Pēterlaukos redzamas atjaunotās vējdzirnavas. Celtas 19. gs. 70. gados.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

109.

Plāteres pilskalns

2003-05-10 56:50:24, 25:12:22

123 << >> A 📷

   Plāteres pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis. Pilskalns atrodas 1 km uz rietumiem no bijušas Plāteres muižas. Tas bijis spēcīgs nocietinājums, kas ierīkots grants kalnā, uzberot un atrokot zināmā stāvumā un augstumā kalna sānus. Sānmalu caurmēra augstums 7-10 m.
   Vecais Plāteres lielskungs licis pilskalnā celt mūra drupas. Tās, protams, nebija īstas pilsdrupas, bet gan viltojums.
   Saimniekiem bijis jāved akmeņus, bet vecais Mārcis, muižas mūrnieks bijis galvenais darītājs. Lai senatnes iespaids būtu pilnīgāks, kungs kādu nakti licis muižas dārzniekam atvest no Madlienas vecās kapsētas vecus akmens krustus. Tāpat šis senatnes mīļotājs licis iecirst akmenī pils celšanas gadu "1205", lai neviens par drupu īstenību nešaubītos.
  (E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Rīga, 1930.)

110.

Pokaiņi, Lielvārdes jostas stabs

2001-05-01 56:34:24, 23:04:24

123 << >> A 📷

   1999. g. 150 m no Baltā kalna novietots ozolkoka stabs, kurā Dobeles mākslinieks Sandris Konrāds iegriezis Lielvārdes jostas rakstus.
   "Pokaiņu pagātne ir noslēpumainības miglā tīta. Sākotnēji šai vietai būtu jākalpo kā mūsu, latviešu tautas, garamantu apzināšanas vietai. Vietai jākļūst par svētbirzi, kādas senatnē bijušas mūsu tautai. Dod, Dievs, Pokaiņiem spēku un mums, latviešiem, iecietību un saprātu !"
  (A. Biseniece. Pokaiņu mežs)

111.

Pokaiņi, Tēva akmens

2001-05-01 56:34:24, 23:04:24

123 << >> A 📷

   Šis akmens atgādinot tēva plaukstu, uz kuras atdusas bērns.
   Zinātnieki domā, ka Pokaiņu akmeņus uz Latviju pirms aptuveni 15-16 tūkstošiem gadu atnesis ledājs no Skandināvijas. Pokaiņos nav neviena akmens, kam no Latvijas ģeoloģijas viedokļa tur nevajadzētu atrasties. Runājot par enerģiju, jāsaka, ka Pokaiņu apkārtnes pauguriem raksturīgie neliela spiediena ūdeņi un lielā laukakmeņu koncentrācija vien jau akumulē enerģiju, kas var ievērojami atšķirties no citām teritorijām.
  (A. Drēziņš, "Pokaiņu mežs")

112.

Pokaiņi, akmens upe

2001-05-01 56:34:24, 23:04:24

123 << >> A 📷

   Austrumkursas augstienes kalnainākajā apvidū - Lielauces paugurainē - 14 km no Dobeles ceļā uz Īli 400 ha lielā valstij piederošā meža platībā atrodas vismaz 2000 akmeņu krāvumu. Par to izcelsmi ir visdažādākās versijas, bet skaidrs ir viens - akmeņu kaudzes ir cilvēku roku darbs, jo zem akmeņiem, kā izpētījuši arheologi, atrodas augsne.
   Zinātnieki atzīst, ka akmeņu krāvumi nav dabas veidojumi, taču paši akmeņi nav unikāli - tie ir apslīpētas un noapaļotas kristālisko iežu atlūzas no Skandināvijas pamatklintāja.
  (A. Drēziņš, "Pokaiņu mežs")

113.

Pokaiņu dižakmens

2001-05-01 56:34:24, 23:04:24

123 << >> A 📷

Pokaiņos atrodami tādi laukakmeņi, kurus ģeologi sauc par vadakmeņiem - tie norāda konkrētu atlūzu izcelšanās vietu, piemēram, Ālandu granīts, Viborgas rapakivi, Tammelas uralīta porfirīts u.c. Daži no tiem sasniedz dižakmeņu apmērus. Kā zināms, granītiska sastāva laukakmeņos konstatējams radioaktīvais starojums - ap 170 bekerelu uz 1 kg.
(A. Drēziņš, "Pokaiņu mežs")

114.

Radžu akmens pie Jēkabpils

2004-06-05 56:28:46, 25:51:51

123 << >> A 📷

Radžu akmens atrodas pēc Brodu dolomīta karjera izstrādes izveidotajā Radžu ūdenskrātuvē, ap 50 m no krasta. Akmens augstums 4,6 m, garums 6,1 m, platums 6 m. Apkārtmērs 19,5 m. Tas ir trešais lielākais Latvijas dižakmens.
(Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

115.

Raganu klintis pie Vaidavas Apē

1999-06-19 57:32:23, 26:42:32

123 << >> A 📷

Apes austrumu nomalē pie Vaidavas upes atrodas Raganu klintis - augšdevona smilšakmens atsegums.

116.

Rakstu klintis

2006-10-29 57:16:27, 25:11:48

123 << >> A 📷

Rakstu klintis atrodas Amatas novadā pie Rakšupītes. Tās klāj diezgan retas sugas koši melns ķērpis.
(www.lu.lv/daba/biologija)

117.

Raunas Staburags

2000-03-26 57:19:26, 25:36:13

123 << >> A 📷

Raunas upītes labajā krastā, apmēram kilometru uz augšu no Raunas centra, atrodas zaļām sūnu mēlēm noaugusi šūnakmens klints ar raudoša avota straumītēm - Raunas Staburags. Tas veidojies vairākus gadu tūkstošus, kaļķainajiem avotu ūdeņiem nemitīgi lāsojot pār upes krauju un izgulsnējot šūnakmeni. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas un Daugavas Staburaga appludināšanas tas ir vienīgais šāds veidojums Latvijā. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.

118.

Rendas rumba

2000-04-15 57:04:05, 22:17:36

123 << >> A 📷

Rendas rumba atrodas Kuldīgas rajonā, Īvandes gultnē Rendā, 230 m lejpus Rendas – Kroņrendas ceļa. Tas ir ļoti izteiksmīgs 2 m augsts un 9 m plats ūdenskritums, pilnīgi vertikāls, mākslīgi neapdarināts. Blakus kreisā krastā atrodas akmens ar iecirstu gadaskaitli 1890.
(www.dabasretumi.lv)

119.

Rideļu dzirnavas

2008-09-05 57:09:05, 23:06:16

123 << >> A 📷

Dzirnavas šajā vietā bijušas jau sen - pirms 250 gadiem. Pirmā pasaules kara sākumā dzirnavas nodega. 1920. gada septembrī notika zemes reforma, un Valsts bankas loceklis Staņislavs Kambala Rideļu dzirnavu atjaunošanai ieteica savu brāli Donātu Kambalu. Šobrīd dzirnavas veiksmīgi turpina apsaimniekot viņa mazdēls Oskars Kambala ar savu ģimeni.
(www.etaka.lv)

120.

Rības vējdzirnavas pie Ceraukstes

2007-03-24 56:21:00, 24:17:24

123 << >> A 📷

Rības (Ribbes) vējdzirnavas celtas 1865. gadā. Pēc atjaunošanas darbu pabeigšanas tās būs vienīgās pa īstam darbojošās vējdzirnavas Latvijā.
Pie vējdzirnavām darbojas atpūtas komplekss, kurā var "gardi paēst, noskalot ceļa putekļus, izvēdināt galvu, pārlaist nakti".

121.

Robežkalna laukakmens

2001-06-16 57:14:15, 26:28:21

123 << >> A 📷

Robežkalna laukakmens atrodas netālu no Smiltenes-Gulbenes ceļa sazares, Gaujas labajā palienē, apm. 2 km augšpus Sinoles. Kopš 1977. g. aizsargājams ģeoloģiskais objekts. Laukakmens garums 3 m, platums 2,4 m, augstums 2,9 m, virszemes tilpums apm. 12 kub.m. Akmenim ir gludekļa forma, sarkanbrūns rapakivi granīts, daļēji apsūnojis.
(Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

122.

Rogaļu laukakmens Jēkabpils apkārtnē

2001-08-11 56:28:17, 25:56:39

123 << >> A 📷

Ragāļu laukakmens atrodas Daugavas labajā krastā iepretim Ābeļu salas dienvidu galam. Tā augstums 5 m, šā laukakmens atlūznis - 4 m.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

123.

Rubenes lokomobile

2000-04-29 57:28:02, 25:15:43

123 << >> A 📷

   Tehnikas piemineklis.
   "Ja tvaikmašinas riteņi atrodas uz sliedēm, tad visa mašina ir lokomotīve. Ja tvaikmašina nostādīta uz vietas, bet spara rats savienots ar siksnas pārvadu ar citu mašinu, tad tā ir lokomobile".
  (No RTU Būvniecības fakultātes materiāliem)

124.

Rumbiņas ūdenskritums Lielvārdē

2002-06-29 56:42:46, 24:50:18

123 << >> A 📷

Rumbiņa - Daugavas labā krasta pieteka, 5 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

125.

Rūķīšu ozols Ēdolē

1999-07-24 57:01:02, 21:41:49

123 << >> A 📷

Ēdoles pils parkā kādreiz augušo Rūķīšu ozolu apvij dažādas ar Ēdoles pils saimnieku likteņiem saistītas leģendas. Senāk ozolā esot mituši rūķīši, tādēļ arī tas nosaukts par Rūķīšu ozolu. Stāsta, ja ozolu nelāpīšot un aizlaidīšot postā, tad Ēdoles pils nogrims ezerā. No Rūķīšu ozola gandrīz nekas vairs nav palicis pāri.
(E. Dubiņš. Kurzemē, Rīga, 1993.)

126.

Sabiles pilskalns

2000-10-28 57:02:41, 22:34:23

123 << >> A 📷

Sabiles pilskalns atrodas Abavas senlejas krastā starp divām gravām. Tā augstums 25 m, austrumu pusē pilskalnam 6 m augsts valnis. Aiz gravas sena kulta vieta - Upurkalns. Piekalnē izplūst avots. Kalna piekājē sākas Talsu iela, kurā vairākas senas celtnes.

127.

Sarkanās klintis pie Salacas

2002-05-01 57:50:37, 24:29:03

123 << >> A 📷

Lielākās Salacas lejteces klintis, viens no ainaviskākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā. Līdz 10 m augstās un ap 400 m garās Sarkanās klintis veido sarkanie Burtnieku svītas smilšakmeņi.

128.

Satezeles pilskalns Siguldā

2001-03-17 57:10:26, 24:52:16

123 << >> A 📷

   Satezeles pilskalns ir Indriķa hronikā minētās lībiešu lielkunga Dabreļa Satezeles pils vieta. Satezeles pils atradās no trim pusēm gravu norobežotā vietā, no ceturtās - dienvidu puses, tā tika nostiprināta ar varenu uzbērumu.
   Hronikā aprakstītas 1206. gada un 1212. gada Satezeles lībiešu cīņas ar tuvējiem bruņiniekiem un zemgaļiem. Lībieši sīvi aizstāvējās un vairākkārt piespieda uzbrucējus atkāpties. Pēc tam, kad uzbrucēji pārraka nocietinājumus, lībieši bija spiesti padoties.
  (E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Vidzeme, Rīga, 1930)

129.

Sietiņiezis

2004-09-25 57:25:39, 25:23:10

123 << >> A 📷

   Sietiņiezis - lielākā baltā smilšakmens klints pie Gaujas, kraujas augstums - apmēram 15 m. Klintī vairākas nišas, lielākā no tām saucas Velna Papēdis.
   Sietiņiezis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un ir viens no Latvijā populārākajiem ģeoloģiskajiem objektiem.
  (www. gnp.lv)

130.

Sietiņu dižakmens Rembates pagastā

2002-09-21 56:48:09, 24:50:20

123 << >> A 📷

Sietiņu dižakmens - sena kulta vieta. Akmens garums 5,6 m, augstums 1,7 m, platākā vieta 5,3 m, apkārtmērs 17,5 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

131.

Sigulda, Ķeizarkrēsls

2008-09-27 57:08:38, 24:49:31

123 << >> A 📷

Ķeizarkrēsls atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā gandrīz 3 km lejpus tilta pār Gauju, netālu no vēsturiskās Laurenču Šveices mājas un Kaķīškalna muižas.

132.

Sigulda, Ķeizarskats

2008-10-18 57:08:37, 24:49:03

123 << >> A 📷

Gaujas Nacionālā parka labiekārtošanas inženieri ierīkojuši iespaidīgu skatu vietu netālu no Siguldas 2. pamatskolas.

133.

Sigulda, Šveices māja

2008-10-18 57:08:24, 24:49:18

123 << >> A 📷

Ēka atrodas Siguldā, Laurenču ielā 2. Celta neraksturīgi Latvijas būvniecības stilam. Noskaidrots, ka senāk māja piederējusi profesoram Paulam Mincam, kurš 1918. gadā pēc ievainojuma ārstējis Ļeņinu.

134.

Sigulda, skats no Gleznotāju kalna

2001-03-17 57:10:18, 24:52:14

123 << >> A 📷

Gleznotāju kalns paceļas 93 m virs jūras līmeņa. No šejienes paveras skaista ainava, kuru gleznā iemūžinājis latviešu glezniecības vecmeistars Jūlijs Feders.
(A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)

135.

Sigulda, skats no Ķeizarkrēsla

2008-09-27 57:08:38, 24:49:31

123 << >> A 📷

1862. gadā Siguldā viesojās Krievijas cars Aleksandrs II ar savu laulāto draudzeni. Šīs vizītes laikā viņi speciāli sagatavotā skatu vietā iestādīja katrs vienu kociņu. No šī laika skatu vieta dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis sajūsmināts par brīnišķīgo skatu, kas pavēries no skatu vietas uz Gaujas senleju.

136.

Skanstupītes ūdenskritums Pļaviņās

1999-10-30 56:36:56, 25:45:18

123 << >> A 📷

Skanstupītes augšējais ūdenskritums atrodas ap 200 m no Skanstupītes ietekas Daugavas ūdenskrātuvē. Augstums ap 0,6 m, platums ap 5 m. Vertikāli krītošs ūdenskritums, taču diemžēl zems.
(http://celteka.lv)

137.

Skaņais kalns pie Mazsalacas

1999-10-09 57:52:25, 24:59:46

123 << >> A 📷

Salacas labajā krastā ir 300 m gara, 20 m augsta sarkanā smilšakmens krauja - Neļķu klintis (aizsargājams dabas objekts). Uz klintīm kādreiz augušas baltas neļķes, tagad nav vairs atrodamas.

138.

Slūnu iezis Braslas krastā

2001-10-28 57:17:07, 24:56:23

123 << >> A 📷

Slūnu iezis - augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā. Kopš 1974. g. aizsargājams ģeoloģiskais objekts. Viena no augstākajām kraujām Braslas senlejā, augstums 25-30 m, garums Braslas līkumā līdz 180 m. Iezi pārdala aizaugusi grava. Krauju vietām sedz nobrukumi, tās pakājē izskalojumu rievas. Slūnu iezī konstatētas Gaujas svītai raksturīgās devona zivju atliekas.
(Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

139.

Smeceres krogs

2006-04-14 56:49:18, 26:08:52

123 << >> A 📷

Smeceres krogs atrodas autoceļa Pļaviņas-Gulbene 37. kilometrā. Krogs minēts jau 17. gadsimta kartēs. Otrā pasaules kara laikā ēkas tika nodedzinātas. Kroga atjaunošana sākās pēc 1994. gada. Tagad 17. gadsimtā celtajā krogus ēkā atrodas mūsdienīgs atpūtas komplekss ar viesu māju.
(www.smecere.lv)

140.

Spoguļu (Cīrulīšu) klintis

2006-10-29 57:18:08, 25:13:13

123 << >> A 📷

Spoguļu klintis ir 140 m garas, līdz 10 m augstas smilšakmens klintis pie Gaujas vecupes. Tas ir Devona laikmeta iezis, kurš radies apmēram pirms 350 milj. gadu, kad visu Latvijas teritoriju pārklāja Devona jūra. Iezis radies, smiltīm pakāpeniski nogulsnējoties jūras dibenā.
(www.vietas.lv)

141.

Spriņģu iezis pie Gaujas

2004-10-30 57:15:09, 25:03:37

123 << >> A 📷

Spriņģu iezis atrodas Cēsu rajonā Gaujas kreisajā krastā. Te apskatāms viens no iespaidīgākajiem Latvijas leduskritumiem, diemžēl labi apskatāms tikai no Gaujas. Sevišķi neparasti var izskatīties brīžos, kad upe nav aizsalusi un varenais ledus blāķis beidzas nelielā attālumā no upes.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv)

142.

Stoķu klintis

2007-10-27 57:24:36, 25:15:36

123 << >> A 📷

Stoķu klintis atrodas Strīķupes kreisajā krastā. Vairāk kā 5 m augstas, sarkanas Burtnieku svītas smilšakmeņu klintis ar četrām alām, arī 80 m garo Patkula alu un Veselības avotiņu.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv)

143.

Straupe, zvanu tornis pils parkā

2000-10-01 57:20:53, 24:56:49

123 << >> A 📷

Straupes parkā (4 ha) paceļas Vidzemē vienīgais koka zvanu tornis (pašreizējā vietā no 1744. g.). Tā sienas klāj šķindeļi. Visi torņa nostiprināšanas darbi veikti ar koka tapām. Parkā un alejas vietā - pils ziemeļu pusē - atradusies senā Straupe.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

144.

Strenči, sens verstu stabs

2000-08-05 57:37:49, 25:41:10

123 << >> A 📷

Versts - vēst. mērvienība krievu mērvienību sistēmā attālumu mērīšanai. 7 verstis = 1 jūdze; 1 versts = 500 saženu = 1,0668 km. Versts kā ceļu mērs ieviesās 19. gs. sākumā.

145.

Sudmaļu ūdenskritums

2003-06-23 57:04:31, 22:28:04

123 << >> A 📷

Sudmaļu ūdenskritumi atrodas Sabiles novadā Abavas kreisā krasta pietekā Valdgalē, apmēram 400 m no tās ietekas Abavā, iepretī Veģiem pie vecajām dzirnavām. Kopš 2001. g. tie ir iekļauti dabas pieminekļu sarakstā. Augšējā ūdenskrituma augšējā kāple 0,30 m, apakšējā - 0,60 m augsta, platums 10 m. Apakšējais ūdenskritums 0,60 m augsts un 6 m plats.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

146.

Šlīteres bāka

2002-06-24 57:37:45, 22:17:20

123 << >> A 📷

Šlīteres bāka uzcelta 1849. gadā, tās augstums 32 m. Pēc nostāsta, 19. gs. vidū Dundagas barons licis nocirst lielos kokus, kas auguši šajā vietā. Jūrnieki sūdzējušies, ka tiem vairs neesot orientieru, un cars licis, lai barons šeit uzceļ bāku.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

147.

Talsu Soda priede

2004-06-12 57:14:20, 22:35:36

123 << >> A 📷

Pie vecās pilsētas robežas vietā, kur sanāca Stendes un Lībagu ceļi, 1906. gada soda ekspedīcija pie lielas priedes nošāva piecus revolucionārus. Te piemiņas vieta Soda priede.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

148.

Tērvetes pilskalns

2004-09-04 56:28:52, 23:23:09

123 << >> A 📷

Tērvetes pilskalns bijis apdzīvots no 1. gt. pr. Kristus līdz 13. gs., kad to iekaroja ordenis. Tas bija Rietumzemgales ekonomiskais un militārais centrs. Koka pilī dzīvoja zemgaļu valdnieki Viestarts un Nameisis.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

149.

Tirzas Svētavots

2001-09-21 57:08:30, 26:26:00

123 << >> A 📷

Uz dienvidiem no Tirzas baznīcas, otrpus ceļam, pie Zvanuleju mājām ir sena kulta vieta - Svētavots, kam senatnē piedēvētas dziednieciskas īpašības.
(Valdis Veilands, Latvija kabatā, Rīga, 1995)

150.

Tītmaņu iezis

2004-11-06 57:14:27, 24:59:04

123 << >> A 📷

Tītmaņu iezis atrodas Gaujas kreisajā krastā, ap 0,5 km no upes, starp Vildogu un Līgatnes mācību un atpūtas parku. Ļoti skaistas, līdz 12 m augstas, ap 200 m platas ēnainas klintis, Gaujas svītas smilšakmens.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv)

151.

Turaida, skats no Kārļa kalna

2008-09-27 57:10:58, 24:50:43

123 << >> A 📷

No Kārļa kalna redzama Turaidas pils. Kārļa kalns ir sens pilskalns, atrodas tieši pretī Turaidas pilij.

152.

Tūjas akmeņainā jūrmala

1999-07-04 57:29:29, 24:22:54

123 << >> A 📷

Vairākās vietās Rīgas jūras līča piekrastē ir daudz akmeņu (starp Mērsragu un Enguri, starp Tūju un Ainažiem). Vidzemes jūrmalas ainava ap 2 km uz D no Tūjas.

153.

Vadakstes valdnieks - akmens Ezeres parkā

2000-11-04 56:24:14, 22:21:43

123 << >> A 📷

   Lielezeres parka dienvidrietumu daļā atrodas dižakmens - "Vadakstes valdnieks". Tā augstums 4,2 m. Akmens pārvietots no Vadakstes lejas ilgstošā laika posmā. Tajā iekalts Ezeres muižas pārvaldnieka Tolla uzvārds un gadaskaitļi 1845.-1855.
   Lielezeres parks (24,1 ha) izveidots 19. gs. pirmā pusē, tajā ir 36 svešzemju sugu krūmi un koki.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

154.

Valdgales vējdzirnavas

2004-08-13 57:17:09, 22:34:17

123 << >> A 📷

Vējdzirnavas atrodas Talsu rajonā un pieder pie Valdgales muižas kompleksa. Tās celtas 19. gs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

155.

Vandzenes dižakmens

2000-10-28 57:21:03, 22:43:18

123 << >> A 📷

Vandzenes Lielais akmens (7,4 m X 7 m X 3,5 m) ir trešais lielākais akmens Latvijā, atrodas Valdemārpils-Vandzenes ceļa malā. Bijusī kulta vieta. Iespējams, ka tas ir viens no lielākajiem, vecākajiem un izcilākajiem megalītiskās kultūras pieminekļiem Latvijā. Tā atrašanās vieta kopā ar citām senvietām, šķiet, saistās noteiktās sistēmās. Piemēram, akmens atrodas uz Aizputes - Talsu – Pērnavas svētvietu līnijas, kas atrodas ZA – DR virzienā atbilstoši senā saules kulta sakrālajiem virzieniem. Raugoties no Lielā akmens uz ZR, t.i. uz saules rietu Līgo vakarā, caur Tiņģeri var nonākt pie Āžu stāvakmens. Uzrāpties šā milzeņa mugurā visērtāk no ziemeļu puses.

156.

Vangusalu Dīnamarkas akmens

2002-10-27 56:44:25, 24:57:08

123 << >> A 📷

Vangusalu Dīnamarkas robežakmens atrodas Lēdmanes pagastā. Tas ir sens robežakmens, kurā iekalts Rīgas arhibīskapa simbols. Akmenim kultūrvēsturiska nozīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

157.

Veczemju klintis Vidzemes jūrmalā

2002-05-01 57:35:25, 24:22:18

123 << >> A 📷

   Veczemju atsegums atrodas Vidzemes jūrmalā starp Rankuļu un Kutkāju zemesragiem. Līdz 200 m garajā un 4-5 m augstajā abrāzijas stāvkrasta (krasta erozijas) posmā atsedzas vidusdevona terigēnie ieži. Tie ir dzeltenbrūni un vietām arī pelēki Burtnieku svītas smilšakmeņi. Viļņu darbības rezultātā stāvkrastā izveidojušās nišas, nelielas alas un kolonnas, tādēļ tas ir skaistākais devona iežu atsegums jūras piekrastē Latvijā.
   Vidusdevona iežu atsegumu josla Vidzemes jūrmalā atrodas Vidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.
  (I. Strautnieks, Ģ. Stinkulis)

158.

Veģupītes ūdenskritums Veģos

2001-07-21 57:04:52, 22:27:39

123 << >> A 📷

Veģupīte - Abavas labā krasta pieteka Talsu rajonā, 8 km gara.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. 1992.)

159.

Vella dzirnavas Zlēku apkārtnē

2000-09-17 57:07:22, 21:52:50

123 << >> A 📷

Zlēkas - apdz. v. Ventspils rajonā, Zlēku pagasta centrs. Zlēku pagasts atrodas Piejūras zemienē, Ventas labajā krastā lejpus Abavas ietekas. Pagasta robežās arī nelielās Dzirnavupe un Kāžupe, kā arī Kāžu (Laidzes, 25 ha) un Tīsa ezeri. Dzirnavas uz Dzirnavupes izmantotas filmā "Vella kalpi".

160.

Velna ala pie Abavas

1999-08-08 57:01:08, 22:41:10

123 << >> A 📷

   Ala atrodas apmēram 7 km lejpus Kandavas, Abavas senlejas kreisā krasta sāngravā. Sena kulta vieta. Tās garums 6,5 m, platums 2,4 m un augstums 1,7 m (1994. g. mērījumi). Ala ar šauru, zemu un dubļainu ieeju. Pirmoreiz rakstos pieminēta 1872. g.
   Aizsargājams dabas objekts.
  (www.alas.lv)

161.

Velna skroderis - laukakmens Kujas upē

2001-08-25 56:47:25, 26:23:13

123 << >> A 📷

   Velna skroderis (Auziņu dižakmens) - dižakmens Kujas upes gultnē pie bijušajām Auziņu dzirnavām (Madonas raj., Praulienas pagasts). Akmenim ir gandrīz cilindriska forma un stāvas malas. Tā apkārtmērs 20 m, augstums upes pusē 4,2 m, diametrs - 6-6,4 m, virszemes tilpums apm. 100 kub.m. Akmens visā augumā atsedzās 1982. g., kad tika veikta Kujas regulēšana.
  Teika vēstī, ka velns, sēdēdams uz šā akmens, ar ragavu ilksi kā adatu lāpījis saplīsušās bikses.
  (Latvijas daba, 6. sēj. Rīga, 1998.)

162.

Ventas rumba Kuldīgā

1999-07-24 56:58:06, 21:58:43

123 << >> A 📷

Ventas rumba - dabas piemineklis Ventas ielejas dabas liegumā, kas stiepjas no Kaltiķiem līdz Abavas ietekai. Ūdenskrituma augstums 1,6-2,2 m, platums 100-270 m. Tas tik tiešām ir platākais ūdenskritums Eiropā. Ventas rumbas popularitāti veicinājis hercogs Jēkabs XVII gs.

163.

Ventspils, Zviedru valnis

2002-07-10 57:23:49, 21:33:39

123 << >> A 📷

   Nocietinājumu vaļņi, kuru būve piedēvēta gan zviedriem, gan krieviem.
   Redzama viena no starptautiskā mākslas projekta "Govju parāde. Ventspils 2002" govīm ("Čūskādas govs". Autors Pēteris Sidars).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

164.

Vesetas tilts

2003-06-28 56:37:07, 25:51:10

123 << >> A 📷

Ievērojams arhitektūras piemineklis ir trīs laidumu akmens tilts (19. gs.) pār Vesetu uz vecā Madonas ceļa.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

165.

Vējiņu iezis ar alu

2002-10-12 57:20:31, 24:54:28

123 << >> A 📷

Braslas labajā krastā ir Vējiņu klintis ar Vējiņu (Urtānu) alām un Elles bedrēm. Elles bedres veido 8 dziļas un plašas kritenes vairāku hektāru platībā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

166.

Viesītes dzelzceļa muzeja mazbānītis

2000-07-23 56:20:54, 25:33:19

123 << >> A 📷

Līdz 1972. g. Viesīte bija nozīmīgs šaursliežu dzelzceļa mezgls. Šobrīd par to vēsta pilsētas centrā pie dzelzceļa stacijas eksponētā 1918. gadā Berlīnē būvētā lokomotīve ar vagoniem - interesants kultūras un tehnikas piemineklis.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.).

167.

Vilkaču priede pie Mazsalacas

1999-10-09 57:52:04, 25:00:25

123 << >> A 📷

Pakāpeniski nobrūkot irdenajam smilšu slānim un palu ūdeņiem to aiznesot, atsegušās priedes saknes 1- 1,5 metru augstumā, izveidojot lielus sakņu lokus. Tautas ticējums: Tam, kas spējis iziet caur Vilkaču priedes saknēm, nelaime neko vairs nespējot padarīt.
(www.mazsalaca.lv)

168.

Virtaku iezis Braslas krastā

2001-10-28 57:16:46, 24:56:52

123 << >> A 📷

Virtakas (Sarkanais) iezis ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, 2,9 km lejpus Inčukalna-Valmieras ceļa. Kopš 1974. g. aizsargājams ģeoloģisks objekts. Ieža augstums 10-15 m, garums ap 100 m. Kraujas zemākajā daļā pie paša ūdenslīmeņa ir 2,5 m nišveida ala. Pakājē nogruvums.
(Latvijas daba, 6. sēj., Rīga, 1998.)

169.

Vizlas Lielais akmens

2003-09-06 57:26:10, 26:21:11

123 << >> A 📷

   Vizla - Gaujas kreisā krasta pieteka, 26 km gara. Tās lejtecē ir lieli atsegumi.
   Te atrodas Vizlas Lielais (Žākles) akmens - garums 6 m, platums 3,7 m, augstums 3,4 m.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

170.

Vīksnu ala Salacas krastā

2002-05-01 57:50:51, 24:42:43

123 << >> A 📷

   Vīksnu ala atrodas Salacas labajā krastā, apmēram 3 km lejpus Staiceles tilta. Izplūst avots. Alas garums 36 m, platums 2 m (1989. g.), pie ieejas augstums 2,6 m, taču dziļāk alā var pārvietoties tikai rāpus. Ala dubļaina. Alas tips - sufozija.
   Sufozijas alas veidojas galvenokārt ūdenim mehāniski izskalojot un iznesot no iežu plaisām sīkus iežu graudiņus (tādēļ sufozijas alas sauc arī par avotu alām). Sufozijas alas nav visai lielas, un pasaulē šo alu nav visai daudz. Latvijā aptuveni 90% alu ir sufozijas.
  (www.alas.lv)

171.

Zaķu akmens pie Tūjas

2003-05-01 57:29:40, 24:24:47

123 << >> A 📷

Liepupes pagasts ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (dibināts 1997. gadā), tajā atrodas puse Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma. Kopš 2001. gada dabas pieminekļi ir Ežurgu sarkanās klintis un Zaķu akmens.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

172.

Zaubes ozols

2000-05-27 56:59:45, 25:15:40

123 << >> A 📷

Zaubes parks ir valsts aizsardzībā (platība 12,6 ha, 18 vietējās un 76 introducētās augu sugas). Pie Lejas dīķa ir dižkoks - Zaubes ozols, kura apkārtmērs 8,05 m, vainaga projekcija 8*17 m, augstums 19 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

173.

Zauskas priedes stumbra daļa

2007-04-06 57:26:36, 25:50:13

123 << >> A 📷

   Zauskas priede atrodas Valmieras-Smiltenes ceļa malā 5 km no Smiltenes. Senatnē bijusi bišu koks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni, tāpēc stumbra augstums bija tikai 1,37 m.
   1951. g., sasniegusi 370 gadu vecumu, Zauskas priede nokalta. Tās stumbra apkārtmērs bija 4,63 m. Tā bija visresnākā priede Baltijā.
  (Latvijas daba, 6. sēj., Rīga, 1998.)

174.

Zentene, Latvijas kuplākā īve

1999-11-27 57:08:07, 22:58:43

123 << >> A 📷

Bijušās Zentenes muižas pils (tagad skola) priekšā aug Latvijas resnākā īve - apkārtmērs 2,35 m, stumbrs 1 m augstumā sadalās. Parkā (20,9 ha) 15 svešzemju sugu koku un krūmu stādījumi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

175.

Ziedleju klintis

2004-10-23 57:08:42, 24:46:27

123 << >> A 📷

   Ziedleju klintis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas vecupes krastā pirms Viesulēniem, iepretim Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas.
   Klintis līdz 8,5 m augstas, ap 40 m platas - Gaujas svītas smilšakmens. Skaistas, kaut arī nelielas sarkanīgas klintis. No Gaujas ceturtdaļu kilometru tālu, aiz meža un dūksnājiem. Divas pakāpes - apakšējā 4,5 m un augšējā - 4 m. Augšējā pakāpē divas nišas - alas. Klintis ir labiekārtotas.
  (http://mapx.map.vgd. gov.lv)

176.

Zvārtas iezis

1999-10-03 57:14:46, 25:08:29

123 << >> A 📷

Zvārtas iezis - augšdevona Gaujas svītas sarkanā smilšakmens krauja Amatas ielejas kreisajā pamatkrastā, 3 km lejpus Kumadas ietekas. Paceļas kā šaura , vertikāla šķautne apm. 46 m virs upes vecās gultnes līmeņa. Pakājē straumes izskalota ala, augšdaļā vairākas lielas plaisas. Virsa apaugusi ar kokiem. Iecienīts tūrisma objekts.
Augsta smilšakmens krauja, viens no skaistākajiem devona iežu atsegumiem Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). No tā paveras gleznains skats uz Amatas leju. Teikas stāsta, ka ap iezi Vecgada, Vasarsvētku un Jāņu naktīs notikuši lieli raganu un velnu trači.

177.