Pilis, muižas un pilsdrupas M-Z

Pilis, muižas un pilsdrupas M-Z

2008-12-15

191.

Majoru muiža Jūrmalā

2001-11-24 56:57:52, 23:48:56

123 << >> A 📷

Bijušās Majoru muižas dzīvojamā ēka celta ap 1910. g., interjera dekoratīvā apdare 4 telpās ir mākslas piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

192.

Malnavas muižas pils

2000-07-22 56:46:34, 27:43:13

123 << >> A 📷

Malnavas muiža dokumentos minēta 1774. gadā. Kad 1782-1799. g. zemnieki izceļojuši no muižas, meklēdami labākus dzīves apstākļus, savu kungu viņi iesaukuši par "melno kungu" (latgaliski "malns"), no tā arī radies nosaukums - Malnava.
Pašreizējā pils celta 19. gs. Savā laikā Malnavas pils interjers bija izcils makarstila paraugs. Pils vairākkārt tikusi nopostīta. Plašs parks. Pilī - lauksaimniecības tehnikums.

193.

Marinzejas pils

2000-10-14 56:33:15, 26:22:42

123 << >> A 📷

Pils celta 1845.-1847. g. klasicisma stilā ar skatu tornīti jeb belvederu virs centrālās daļas. Pils II Pasaules kara laikā postīta un tornītis nav atjaunots. Ēkā saglabājušās krāsnis, daļēji interjeru apdare. Gar ezeru, aiz pils veidots ainavu parks, kas pāriet mežaparkā. Kungu mājā kopš 1924. g. ir skola.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

194.

Mazozolu muižas pils

2003-08-16 56:55:35, 25:28:15

123 << >> A 📷

Mazozolu muižas pils tika nodedzināta 1905. gadā, atjaunota 1935. gadā. Tā ir kultūrvēsturisks piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

195.

Mazstraupes pils Straupē

2000-11-11 57:21:17, 24:57:07

123 << >> A 📷

   Mazstraupes pils bijusi Rīgas arhibīskapa vasaļu Rozenu pils. Pils celšanas gads nav zināms. Vēsturnieki domā, ka pils varētu būt celta 15. gs. sākumā. Pils pārbūvēta 19. gs. pirmajā ceturksnī, izmantojot neogotikas elementus. Mazstraupes pils ir agrīns gotikas formu izpausmes piemērs.
   1936. g. pilī ierīko skolu. 1968. g. nojauc pils vārtu torni ziemeļu korpusu, kurš bija avārijas stāvoklī.
   Tagad pilī atrodas Straupes pamatskola.
  (www.pilis.lv)

196.

Mākoņkalna pilsdrupas

2000-10-14 56:16:43, 27:24:41

123 << >> A 📷

Uz Mākoņkalna (Padebešu kalna) atradusies bruņinieku pils Volkenberga. Volkenbergas pili ordenis uzcēlis ap 1260. g. kā otro bruņinieku pili Latgalē.
(Rēzekne - Latgales sirds. Ceļvedis. Rēzekne, 1995.)

197.

Mālmuižas pils

2000-09-14 57:18:30, 26:27:13

123 << >> A 📷

Pils celta 19. gs. sākumā. Ēkas celtniecībā izmantoti ķieģeļu un koka celtniecības paņēmieni - fasādes rotātas ar kokgriezumiem. Teika stāsta, ka Mālmuižas pils mūros iemūrēta dzīva meitene, ko barons licis noķert Mālmuižas apkārtnē.

198.

Mālpils pils

2000-02-12 57:00:23, 24:56:58

123 << >> A 📷

Sarkaniem kārniņiem apjumtā Mālpils pils vairākkārt pārbūvēta. 1911. gadā neoklasicisma stilā to pārveidojis arhitekts V. Bokslafs, pievienojot plašu mansarda stāvu. Kompleksā parks, saimniecības ēkas, pilī - Meliorācijas un zemkopības muzejs.

199.

Mārcienas muižas pils

2000-04-21 56:46:28, 26:06:07

123 << >> A 📷

   Mārcienas muižas komplekss būvēts 19. gs. Muižas ēkas un parks diemžēl visai nolaistā stāvoklī.
   16 km garais maršruts no Mārcienas caur Bērzauni uz Gaiziņkalnu, pēc daudzu tūristu atzinuma, ir skaistākais Latvijā.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

200.

Mātru muižas pils

2003-08-30 57:01:58, 21:39:27

123 << >> A 📷

Bijušās muižas dzīvojamā ēka celta 1823. gadā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

201.

Meirānu muižas pils

2001-08-25 56:49:42, 26:37:00

123 << >> A 📷

Meirānu muiža bija barona Volfa īpašums. 1924. g. Visagala skola pārcelta uz barona Volfa pili Meirānos. 2. pasaules kara laikā pils nodega, 1952. g. pabeidza tās atjaunošanu. Arī tagad pilī atrodas skola.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

202.

Mercendarbes pils

2000-02-20 56:45:60, 24:26:00

123 << >> A 📷

Mercendarbes muižas kungu māja celta 18. gs. 1914. g. (citos avotos minēts 1916. g.) ēkai tika uzbūvēts otrais stāvs. Lai arī tā ir salīdzinoši pieticīgākā no 6 fon Līvenu muižām, barona ģimenei tā bijusi iemīļota apmešanās vieta vasaras sezonā.
(www.pilis.lv)

203.

Mežmuižas kungu māja

2002-06-29 56:27:60, 26:07:10

123 << >> A 📷

Mežmuižas pils celta starp 1870. un 1912. g. un tā ir viena no savdabīgākajām neogotikas stilā celtajām ķieģeļu celtnēm Latvijā. Pilī atrodas Augstkalnes vidusskola.

204.

Mežotnes pils

1999-11-13 56:26:27, 24:03:13

123 << >> A 📷

Mežotnes pili no 1797. gada līdz 1802. gadam pēc Dž. Kvarengi meta cēla arhitekts J. Berlics kā Krievijas carienes Katrīnas II dāvanu galminiecei fon Līvenai. Klasicisma arhitektūras piemineklis ar labi restaurētiem interjeriem (anfilādes, apgleznots kupols). Firstiem Līveniem veltīta ekspozīcija, plašs ainavu parks, fon Līvenu dzimtas kapi.

205.

Mēru pils

2000-03-26 57:26:44, 26:05:33

123 << >> A 📷

Mēru pils celtniecība pabeigta 1906. gadā, pils celta romantiskā eklektisma stilā. 19. gs. muižas apbūve. Īpatnējas durvis, griestu koka apdare. Parks ar terasi, dīķu sistēma ar mākslīgām salām, retu sugu skujkoki. Parkā pēc vainaga apkārtmēra lielākais dižozols Baltijā. Birzuļu pamatskola.

206.

Mūrmuižas pils ar dīķi un ūdeskritumu

2000-08-05 57:28:26, 25:29:29

123 << >> A 📷

Muižas apbūve veidojusies 19. gs. vidū, kad uzcelta vienstāvīga mūra kungu māja, kalpu mājas, ūdensdzirnavas un spirta brūzis. Kungu mājā pirms II Pasaules kara darbojās Zentas Mauriņas un agronoma P. Pētersona vadītā Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļa.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

207.

Nabes muižas pils

2000-10-07 57:25:47, 24:40:04

123 << >> A 📷

18. gs. celtā Nabes muižas kungu māja 19. gs. vidū tika pārbūvēta neorenesanses villas formās. 19. gs. Nabes muiža piederēja baronu fon Siversu dzimtai. Bijušajā Nabes muižā tagad dzīvokļi. Kā stāsta vietējie iedzīvotāji, kādā no muižas ēkām spokojas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

208.

Nabes muižas pils tornis

2000-10-07 57:25:47, 24:40:04

123 << >> A 📷

Nabes nocietinātās pils tornis celts 14. gs. Pils minēta 1318. g., bet tornis laikam piebūvēts pēc šaujamieroču parādīšanās. Aizsargtornis ir valsts aizsargājamo pieminekļu uzskaitē un ir unikāla būve, kādas Latvijā tikpat kā nav saglabājušās.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

209.

Naukšēnu muižas pils

2000-11-11 57:53:01, 25:26:57

123 << >> A 📷

Pili 1843. gadā Rūjas upes krastā ampīra stilā cēlis Vilhelms fon Grote, pašrocīgi vadot būvdarbus. Muižas kompleksā ietilpst stallis, klēts un siernīca ar pulksteņa tornīti, fon Grotu dzimtas kapenes, parks ar eksotiskiem augiem. Tagad mācību un pāraudzināšanas iestāde "Naukšēni".

210.

Neretas muižas pils drupas

2002-08-11 56:09:15, 25:17:44

123 << >> A 📷

Neretas muižas apbūve - pils vecais un jaunais korpuss (16. gs. beigas, 18. gs., 19. gs.) - ir arhitektūras piemineklis. Ir parks - veidots 18. gs. otrā pusē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

211.

Nītaures muižas pils

2000-08-19 57:04:02, 25:11:22

123 << >> A 📷

Bijušās Nītaures muižas pils celta ap 1890. g., tagad skola. Parks sākumā bija franču regulārā stila parks, ko pārveidoja par romantisku ainavu parku. Tajā aug 21 sugas koki un krūmi, t.sk. krēslu liepas - ļoti retas un īpatnējas sugas pārstāves. Parks izveidots ar 3 terasēm.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

212.

Nogales pils

1999-07-17 57:22:08, 22:44:09

123 << >> A 📷

1874. gadā pēc arhitekta T. Zeilera projekta celtajā barona Firksa medību pilī aplūkojami efektīgi restaurēti interjeri ar oriģinālo griestu apdari (freskas bērnu guļamistabā), firmas "Celms un Bēms" krāsnis. Pils ansamblī dziļš dīķis, grota ar īpatnēju akustiku un parks ar dižozoliem.

213.

Nordeķu muiža Rīgā

2004-05-30 56:57:51, 24:03:29

123 << >> A 📷

Nordeķu muižas kungu māja būvēta 18. gs. otrā pusē, baroks. Savu pašreizējo nosaukumu tā mantojusi no tās kādreizējā īpašnieka Herrmaņa Vites fon Nordeka. Tā pieskaitāma pie ievērojamākajām koka celtnēm Rīgā.

214.

Nurmižu muiža

2004-11-06 57:11:58, 24:56:57

123 << >> A 📷

   1561. g. ordeņmestrs Ketlers piešķira Siguldas pilsnovadā Nurmižu pagastu Uradernam. Atņemot katram zemniekam daļu zemes, iekārtoja Nurmižu muižu.
   Tas, ka 20. gs. 20. gados muižā ierīkoja divgadīgo lauksaimniecības skolu, glāba muižu no iznīcības. Kungu māja tika atjaunota, tika uzlikts jauns kārniņu jumts. Oranžērija tika pārtaisīta par putnu un cūku paraugkūti.
   Muiža tika izpostīta 1944. g. kara darbības rezultātā.
  (www.castles.lv.)

215.

Nurmuižas pils Laucienē

2000-08-03 57:13:39, 22:45:45

123 << >> A 📷

14. gs. ordeņa nocietinātā pils pārbūvēta 16. gs. par lielās fon Firksu muižas pils kungu māju. Ēkas centrā - pagalms, interjeros neoklasicisma sienu un griestu gleznojumi. Stallis, klētis un caurbrauktuves vārtu tornis ar ampīra stila apdari.

216.

Odzienas pils

2001-08-09 56:42:46, 25:41:03

123 << >> A 📷

Odzienas pils, domājams, celta ap 1860. gadu. Pils tika nodedzināta 1905. gadā. Šajā laikā tās īpašnieks bija M. fon Brimmers. Tās atjaunošana aizsākās pēc Pirmā pasaules kara, taču vilkās ļoti lēnām, jo lielā ēka prasīja daudz līdzekļu. Odzienas pils ir viens no ievērojamākajiem neogotikas pieminekļiem Latvijā.
(J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs. - 20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

217.

Oksles muiža

2001-07-21 57:07:51, 22:49:44

123 << >> A 📷

Oksle - bijušās muižas centrs, pirmoreiz minēts 15. gs. Saglabājusies muižas pils (19. gs.), bijušie zirgu staļļi, kūts, ūdensdzirnavas (19. gs.). Gleznaini skati uz Oksles upes leju pa ceļam uz Galteni.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

218.

Oktes muiža

2001-06-09 57:17:07, 22:51:36

123 << >> A 📷

Bijušās Oktes muižas dzīvojamā ēka celta 18. gs. 2. pusē. Kūts mūrī (19. gs. beigas) ielikta sīku akmeņu mozaīka - mednieks šauj putniņus egles galā, ko ietver debesu ķermeņi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

219.

Oleru muiža

2000-11-11 57:48:13, 25:24:07

123 << >> A 📷

   Muiža veidojusies 18. gs. un sākotnēji tajā bijusi koka kungu māja ar saimniecības ēkām. 18. gs. beigās barons Krīdeners uzbūvēja jaunu muižas centru agrā klasicisma stilā ar mūra ēkām, kas novietotas ap parādes pagalmu. Pretī iebraucamajam ceļam bija kungu māja ar mansarda jumtu, bet abās pagalma malās, viena otrai pretī - klēts un pārvaldnieka māja. Aiz kungu mājas, uz ezera pusi, izveidoja dārzu un parku, kas 20. gs. vidū vētrā izpostīts.
   19. gs. vidū kungu mājai pārbūvēja jumtu, 20. gs. sākumā uzcēla piebūves un koka verandu dārza pusē. Ēka cietusi 2000. gada februārī ugunsgrēkā, uzsākta atjaunošana. Muižas komplekss atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā blakus Oleru purvam. Pie kungu mājas ir neliels parks.
  (K. Veinberga, J. Zviedrāns)

220.

Ozolu (Kuldīgas raj.) muiža

2001-04-01 57:02:34, 22:07:52

123 << >> A 📷

Atrodas Kuldīgas rajonā. Ozolos ir bijušās muižas centrs. Te bijusi Ozolu stikla fabrika. Bijusī Ozolmuižas pils celta 19. gs.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

221.

Ozolu muižas pils

2000-04-29 57:38:17, 25:02:28

123 << >> A 📷

Atrodas Limbažu rajonā. Dižozoliem bagātā apvidū 18. gs. beigās grāfi Mellini uzcēla Ozolu muižas pili ar klasicisma stila fasādi un mansarda jumtu. Zāles interjerā aplūkojami K. Kolopkas 1792. gada ornamentālie ciļņi, grāfa kabinetā - 19. gs. papīra tapetes, krāsnis un koka kasešu griesti.
Pilī Ozolmuižas pamatskola.

222.

Padures (pie Aizputes) pils

2001-11-10 56:45:00, 21:35:00

123 << >> A 📷

Atrodas Liepājas rajonā. Tāšu-Padures pils celta 1870. g., tagad pilī Kalvenes pamatskola. Parks (3,2 ha) ar 26 svešzemju sugu kokiem un krūmiem. Liepa 4,0 un kļava 3,5 m apkārtmērā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

223.

Padures muižas pils

2000-09-16 57:01:02, 21:54:25

123 << >> A 📷

   Atrodas Kuldīgas rajonā. Padures pils celta 19. gs. sākumā. Centrālā daļa divstāvīga, ar četru kolonnu portikiem abās pusēs. Sānu daļas vienstāvīgas, ar klasicisma stilam atbilstošiem apaļiem lodziņiem celtnes galos. Durvis un keramikas krāsnis (19. gs.).
   Pilī no 1923. g. līdz 1942. vai 1943. g. darbojusies divgadīgā lauksaimniecības skola. Regulāra plānojuma parks (3,0 ha), veidots 19. gs. 2. pusē.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

224.

Palsmanes muižas pils

2000-09-13 57:23:20, 26:10:51

123 << >> A 📷

Palsmanes centrā Palsas upes labajā krastā atrodas bijušās Palsmanes muižas pils. Pils celta 1880. g., tagad pilī speciālā internātskola. Pie pils parks.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

225.

Pasienes muižas pils

2000-07-22 56:17:33, 28:09:36

123 << >> A 📷

17. gs. muižnieks Demkins uzceļ pirmo muižas ēku. 18. gs. Polijas karalis Augusts III uzdāvina Pasienes zemes lielkancleram Jānim Borham, viņš uzceļ arī skaisto Pasienes dievnamu. 18. gs. beigās īpašums nonāk Benislavsku dzimtas īpašumā. Pēdējā muižas īpašniece bija grāfiene Oboļenska, pēckara laikā te bija izvietojusies Pasienes pamatskola. Privātīpašums.

226.

Pastendes muižas pils

1999-09-04 57:13:27, 22:31:12

123 << >> A 📷

Fon Hānu dzimtas pils celta 1700. gadā klasicisma stilā, fasādes rotātas ar kolonnu balstītiem frontoniem. Nostāsts vēsta, ka celtniecības laikā atrod apraktu mantu. Pārbūvēta 18. gs. No 1945. g. pilī Pastendes pamatskola.

227.

Pelču pils

2001-04-01 56:55:06, 21:58:04

123 << >> A 📷

Pelču pils uzbūvēta 1904. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Franču renesanses, jaunā jūgendstila motīvi, reti materiāli - oranži sienu apdares ķieģeļi. Saimniecības ēkas, dzirnavas. Parku projektējis Rīgas ainavu arhitekts G. Kūfalts. Tagad Pelču pamatskola.

228.

Pelēču muižas dzīvojamā ēka

2001-04-08 56:08:44, 26:43:10

123 << >> A 📷

Dodoties no Aizkalnes Višķu virzienā (uz dienvidrietumiem), pēc 7 km sasniedzami Pelēči. Ciema rietumu daļā (apm. 0.5 km pa labi no Preiļu-Višķu šosejas) apskatāma paliela vienstāva koka ēka - bijušās Pelēču muižas dzīvojamā ēka (19. gs. sākums).
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

229.

Pelēču muižas saimniecības ēka

2001-04-08 56:08:44, 26:43:10

123 << >> A 📷

Pelēču muižas apbūves laiks - 19. gs. sākums. Uz Jašas upes vēl darbojās 19. gs. celtās Pelēču ūdensdzirnavas.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

230.

Pēternieku muiža

2001-06-30 56:45:45, 23:55:60

123 << >> A 📷

1826.-1887. g. - kroņa muiža. Nu jau apm. 100 gadus bijušajā Pēternieku muižā darbojas izmēģinājumu stacija. Sākotnēji tā bija Rīgas Politehnikuma valdījumā (toreiz Politehnikumā bija Lauksaimniecības fakultāte), tagad Latvijas Lauksaimniecības Universitātes rīcībā.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

231.

Pilsblīdenes pils

2001-11-10 56:41:55, 22:41:09

123 << >> A 📷

Bijušais Pilsblīdenes muižas komplekss izveidots 19. gs. 20. gados, no 1962. g. pansionāts "Blīdene". Parks (24 ha) ar 37 svešzemju sugu koku un krūmu stādījumiem. Dzirnavas (pārbūvētas par kūti), ceļa malā brūža (19. gs. sāk.) atliekas.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

232.

Piltenes pilsdrupu fragments

2000-04-15 57:13:24, 21:40:16

123 << >> A 📷

1329. gadā pils izturēja lietuviešu karaspēka aplenkumu, kaut arī pati pilsētiņa tika nodedzināta. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un divu torņu - Lielā apaļā un Kauna torņa fragmenti. Piltenes pils bijusi lielākā aizsardzības būve Ziemeļkurzemē.

233.

Popes muižas pils

2000-09-17 57:24:09, 21:51:27

123 << >> A 📷

Senās 13. gs. kiligundas (pārvaldes centra) vietā izveidojās fon Bēru dzimtas īpašums. 17. gs. sākumā celtā kungu māja 19. gs. vidū pārveidota neogotikas stilā. Parkā torņa tipa senā dzīvojamā ēka (vējrādī datēta ar 1653. gadu), tagad iesaukta par medību namiņu. Kungu mājā saglabāta interjeru apdare un rokoko krāsns. Ēkas priekšā - Latvijas dižākais skābardis. Popes pamatskola.

234.

Preiļu pils

2000-07-22 56:17:39, 26:43:34

123 << >> A 📷

Viens no skaistākajiem vēstures un kultūras pieminekļiem ir Preiļu muižas komplekss. Nozīmīgākie muižas kompleksa objekti ir pils, kapela, zirgu stallis un parks. No 1860. līdz 1865. gadam celtā Borhu pils poļu bagātīgi dekorētā neogotikas stilā. Plašs parks (42 hektāri) ar dīķu un kanālu sistēmu.
Padomju laikā pilī atradās dažādas iestādes, līdz 1978. g. ugunsgrēks nopostīja ēkas augšējo daļu.

235.

Priekules pils

2000-06-11 56:26:47, 21:35:30

123 << >> A 📷

   1887. gadā Liepājas arhitekts M. Berči pēc barona Korfa pasūtījuma projektējis Priekules pili (vēlāk skolas ēka). Priekules pils projektēšanai Berči baronam piedāvājis divus variantus. Barons izvēlējās greznāko. Otrā pasaules kara laikā ēkai ir ticis nojaukts trešais stāvs.
  (www.pilis.lv)

236.

Puikules pils

2000-11-11 57:41:16, 24:53:01

123 << >> A 📷

   Pils ir ķieģeļu Tjūdoru neogotikas stila ēka, celta vecās kungu mājas vietā fon Klotam 19. gs. 70. gados. Pilī saglabājusies plastiskā interjeru apdare, verandā - ažūrs, stiklojums logu augšdaļā, podiņu krāsnis, jūgendstila kamīns. Saimniecības ēkas būvētas izklaidus, attālāk no pils, un no tām saglabājušās klētis un zirgu stallis.
   Tagad Puikules pamatskola.
  (www.pilis.lv)

237.

Pūres muižas pils

2000-04-15 57:02:15, 22:54:45

123 << >> A 📷

Skaists skats uz Abavas ieleju paveras no 19. gs. beigās pārbūvētās fon Rennes dzimtas kungu mājas. Celtne saglabājusi tipiskas Kurzemes baronu klasicisma stila kungu mājas izskatu. Parkā - baronu kapliča.

238.

Raiskuma muižas pils

2000-08-19 57:18:47, 25:09:32

123 << >> A 📷

Raiskuma parkā (7,3 ha) atrodas bijušās Raiskuma muižas apbūves komplekss (19. gs. 2. puse, 20. gs). Pils celta 19. gs. beigās.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

239.

Ramas muiža

2005-04-10 57:12:03, 25:01:14

123 << >> A 📷

Bijusī Ramas pusmuiža atrodas ap 2 km no Līgatnes dzelzceļa stacijas, pie Ramas dzirnavezera.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

240.

Rankas muižas pils drupas

2002-08-10 57:12:53, 26:11:10

123 << >> A 📷

Vēstures avotos Rankas muiža minēta 1638. gadā. 1838. gadā muižu īpašumā ieguva Meiendorfu dzimta. Pēdējā muižas īpašniece E. Reihesa (dzim. baronese Meiendorfa). Agrārās reformas laikā muižu sadalīja.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

241.

Raudas muiža

2001-04-21 57:00:32, 23:10:54

123 << >> A 📷

Bijušās Raudas muižas apbūves laiks - 19. gs., saglabājusies dzīvojamā un dažas saimniecības ēkas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

242.

Raunas pilsdrupas

2000-03-26 57:19:53, 25:36:35

123 << >> A 📷

Rakstos Raunas pils pirmoreiz minēta 1381. g. Galveno korpusu aizsargāja mūri un zemes vaļņi. Tā bija greznākā no Rīgas arhibīskapa pilīm Livonijā. Arhibīskaps šeit dzīvojis kopā ar galmu un apkalpotājiem 4 ziemas mēnešus.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

243.

Rāmavas muiža

2002-04-01 56:53:17, 24:09:28

123 << >> A 📷

   Rāmavas (Depkina) muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. Kāpnes Rāmavas muižā ir mākslas piemineklis. Ir parks. Rāmavas muiža tiek restaurēta ar Zviedrijas valdības finansiālu atbalstu.
   Rāmavas muižā ilgus gadus dzīvojis Baltijas vācu apgaismotājs, publicists un rakstnieks Garlībs Merķelis. Viņa īpašumā muiža bija 1808.-1850. g.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

244.

Rāvas muižas pils

2001-11-10 56:38:31, 21:20:52

123 << >> A 📷

Bijusī Rāvas muižas pils uzcelta 1823. g., kopš 1921. g. pilī skola. Parks (3,5 ha) ar 15 svešzemju sugu kokiem un krūmiem, divi dīķi. Aiz sporta laukuma paveras skats uz Durbes ezera pusi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

245.

Reģu pils

2000-09-16 56:59:42, 21:37:13

123 << >> A 📷

   Reģu pils celta 1890. g. pēc Liepājas galvenā arhitekta M. P. Berči projekta, bija pansionāts, kurā 1981. g. mirusi Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere strēlniece Līna Freidenfelde-Čanka. Parkā (7 ha) aug trīs purpursārtie dižskabārži.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993)
   2007. gada 23. februārī ugunsgrēks nopostīja ēku, gāja bojā 26 pansionāta iemītnieki.

246.

Remtes pils

2000-05-13 56:44:31, 22:41:30

123 << >> A 📷

Pils Mēdemu dzimtai celta Berlīnes klasicisma stilā 1800. gadā. 19. gs. veikta pārbūve. Par muižas staļļiem vēsta zirgu galvas to fasādē. Parkā - peldu tornis, "moku pagrabs", medību tornis, kā arī lāča namiņš. Tagad Remtes pamatskola.

247.

Rendas muiža

2001-04-01 57:04:31, 22:17:11

123 << >> A 📷

   Bijušais Rendas muižas ansamblis celts 19. gs. 2. pusē. Pils celta uz kādreizējās ķīmiskās rūpnīcas (1848. g.) pamatiem, tagad te ir Rendas skola. Ēkā 19. gs. krāsns. No skolas Abavas virzienā redzamas vecās pils paliekas, tā celta medību pils (1639. g.) vietā. Blakus pilij bijušais stallis (savdabīga spāru konstrukcija), aiz tā kalpu māja, aiz dekoratīvajiem vārtiem saimniecības ēka ar uzbrauktuvi.
   Parkā (2,1 ha) aug osis 5,5 m apkārtmērā un ozols 4,9 m apkārtmērā.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

248.

Reņģes muižas pils

2000-11-04 56:23:03, 22:35:50

123 << >> A 📷

Reņģes pils atrodas Saldus rajonā. Neorenesanses stilā fon Nolkenu dzimtai būvēta pils. Labi saglabājušies interjeri, griestu plastiskais dekors, durvis ar apkalumiem. Blakus pilij - 19. gs. ūdenstornis. Tagad Rubas pamatskola.

249.

Rēzeknes pilsdrupas

2000-10-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

   No 9. līdz 13. gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. 13. gs. beigās šajā vietā Livonijas ordeņa bruņinieki uzbūvēja divstāvu akmens pili, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī).
   Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja. Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai. Šodien pilskalns ir tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē.
  (www.rezekne.lv)

250.

Riebiņu muižas pils

2001-04-08 56:20:20, 26:47:56

123 << >> A 📷

Bijušās Riebiņu muižas apbūves laiks - 19.-20. gs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

251.

Rikavas muižas pils

2000-10-14 56:37:21, 27:02:39

123 << >> A 📷

19. gs. muižkungs Riks Rikavā uzcēla muižu un baznīcu. Kopš tā laika vietējie iedzīvotāji vietu sāka saukt par Rikavu.
Rikava pazīstama ar savu etnogrāfisko ansambli, kurš dibināts 1954. gadā.

252.

Rindas mācītājmuiža

2006-10-14 57:30:59, 21:53:14

123 << >> A 📷

   Rindas senākais nosaukums - Angerminde.
   Pirmais dievnams Rindā bijusi bīskapa pils kapela, tā atradusies Rindas upes krastā. Patstāvīga draudze Rindā nodibinājusies vēlāk. Rindas baznīcas mācītājiem piederēja arī mācītājmuiža. Pirmo baznīcu šeit esot cēlis Holšteinas hercogs Magnuss.
  (www.cs.lpu.lv)

253.

Rīgas pils

1998-11-18 56:57:05, 24:05:52

123 << >> A 📷

   Rīgas pils - Latvijas Republikas prezidenta rezidence.
   1330. gada 15. jūnijā Livonijas ordeņa mestrs Eberhards ielika pamatakmeni vietā, kur Rīgas pilsētai saskaņā ar noslēgto miera līgumu vajadzēja uzcelt ordeņbrāļiem jaunu pili. Pils tika pabeigta tikai 1515. gadā. Kad Rīgas pili savā īpašumā ieguva Latvijas valdība, tā nolēma padarīt šo celtni par prezidenta mītni. Pilī iekārtoja prezidenta darba kabinetu, bet agrākās gubernatora pieņemamās telpas tika nolemts pārbūvēt par valsts reprezentācijas telpām.
   Īpaši plaši būvdarbi pilī notika 1938. gadā. Tika uzbūvēts Trīszvaigžņu tornis, kuru rotāja zelta zvaigznes un prezidenta standarts, kā arī milzīga Svētku zāle. Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šeit ir Prezidenta darba telpas.
   Ēkā atrodas arī Latvijas Vēstures, Ārzemju mākslas muzejs un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs.

254.

Romeškalna muižas pils (Veclaicenes skola)

2002-09-13 57:33:43, 26:54:36

123 << >> A 📷

Bijusī Augusta fon Tranžē muiža, celta 1847. gadā. No 1932. gada te darbojas Veclaicenes pamatskola. Te iekārtots arī skolas muzejs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

255.

Ropažu pilsdrupas

2008-10-12 56:58:44, 24:37:49

123 << >> A 📷

Livonijas ordeņa Ropažu (Rodenpois) pils celta 14. gadsimtā, nopostīta 16. gadsimtā. Pilsdrupās veikti izrakumi, lai izzinātu, kā viduslaikos noritējusi dzīve Livonijas ordeņa pilī.

256.

Rudbāržu pils

2000-06-11 56:38:40, 21:53:12

123 << >> A 📷

   Pils celta 1835. gadā Fon Friksu dzimtai pēc baroneses Teas fon Friksas pasūtījuma vēlā ampīra stilā. Pārbūvēta 1882. g. - 1883. g. Vēlīnā ampīra stila ēkā jūtama franču renesanses ietekme. 1905. g. pils tika nodedzināta. 1908. g. arhitekta L. Reinīra vadībā sākta atjaunošana.
   1938. g. pili pārbūvēja un ierīkoja karavīru atpūtas namu, 2. pasaules kara laikā - vācu karavīru hospitāli (bombardēšanā cieta viens pils stūris), pēc kara - meža darbinieku skolu, kopš 1962. g. - Rudbāržu pamatskola.
  (www.vietas.lv)

257.

Rundāles pils

1999-11-13 56:24:57, 24:01:36

123 << >> A 📷

Rundāles pils ir izcilākais baroka arhitektūras un rokoko dekoratīvās mākslas piemineklis Latvijā. Arhitekts un darbu vadītājs bija B. F. Rastrelli. Pils celta 1736.-1740. g. pēc Kurzemes hercoga un Krievijas carienes Annas favorīta Pētera Bīrona pasūtījuma kā vasaras rezidence un tā pabeigta 1763.-1767. g. Regulārā franču parka stādījumi un meža parks. Pilī rokoko stila interjeri, Zelta zāle, Balta zāle, skatītājiem pieejamas gandrīz 50 telpas, tēlnieka J. M. Grafa steka veidojumi, F. Martini un K. Cuki griestu gleznojumi. Ekspozīcijā - interjera priekšmeti, stila mēbeles.

258.

Rušonas muižas kungu māja

2000-10-14 56:11:16, 26:58:33

123 << >> A 📷

Rušona 18. gs. sākumā bija novada centrs, tagad gandrīz pamesta vieta. Rušonas muižas apbūves laiks - 19. gs. 2. puse, neorenesanses stils. Pie logu ailām ir pusloka arku pārsedzes. Ēkas apjoms ir dinamiski līdzsvarots un savā vienkāršībā atstāj majestātiski pacilājošu iespaidu. Fasāžu arhitektoniski mākslinieciskajā kompozīcijā izcelta simetrija un ritms. Ar staltu cienīgumu tā reprezentēja muižas īpašniekus Arnoldu un Alfrēdu Žolendzus.
(J. Zilgalvis. Latgales muižu arhitektūra 16. gs.-20. gs. Rīga, 1994.)

259.

Rūmenes muižas pils

2000-10-28 57:03:34, 22:43:39

123 << >> A 📷

Rūmenes muižas ansamblis būvēts 1876.-1892. g. - pils, stallis, pienotava, siltumnīca. Pie pils parks.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

260.

Saldus, Kalnsētu muižas pils

2000-05-13 56:39:60, 22:29:35

123 << >> A 📷

Pilsētas pievārtē atrodas Kalnsētas parks, kam cauri tek gleznainā Cieceres upe. Labi pazīstama atpūtas vieta gan pašiem saldeniekiem, gan viesiem. Pie Cieceres upes 1874. gadā Georgam fon Rekem celtā pils.

261.

Salnavas muiža

2002-08-10 56:48:50, 27:32:59

123 << >> A 📷

Salnavas muižas apbūve (kungu māja, kūts, parks) ir nozīmīgs arhitektūras piemineklis. Salnavas parks (platība 7,8 ha) ir brīvā plānojuma parks ar sudrabegļu, staltegļu, tūju, liepu un ozolu stādījumiem, kļavu alejām un dīķu sistēmu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

262.

Sasmakas pils Valdemārpilī

2000-10-28 57:22:42, 22:36:08

123 << >> A 📷

Pilsētiņas kultūras vērtība ir Sasmakas pils (1886. g.). Pils priekšā Elku liepa, kuras resnums 8,5 m, vecums apm. 350 gadu. Blakus 17. gs. lielgabals. Aiz pils parks.

263.

Sauļu muižas kungu māja

2000-11-11 57:39:46, 25:25:48

123 << >> A 📷

Privātīpašums. Rakstu avotos Sauļu muiža pirmoreiz minēta 1528. gadā. 1757.-1920. g. tā piederēja Loudonu dzimtai. Sauļu muižas kungu māja celta 18. gs. 2. pusē.
(Quellen and studien zur baltishen Geshichte 8/11. Wien, 1990.)

264.

Sāvienas muižas pils

2001-08-25 56:40:12, 26:06:05

123 << >> A 📷

   Sāviena Ordeņa laikos bija Tīzenhauzenu dzimtas īpašums, no 1590. g. - Vāgneru dzimtas. 1660.-1759. g. un 1801.-1920. g. muiža piederēja Helmersenu dzimtai. Muiža cietusi 1905. g. nemieru laikā, vairākkārt pārbūvēta.
   Sāvienas baronu kapu dendroloģiskie stādījumi ir dabas piemineklis - aizsargājams dendroloģisks stādījums.
  (Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

265.

Sēja, tornis pils parkā

2002-05-25 57:12:07, 24:35:31

123 << >> A 📷

   Bijušās Sējas muižas parkā esošais ūdenstornis celts 1903. gadā.
   Sējas parkā aug 28 sugu svešzemju koki un krūmi, kā arī Sējas ozols (apkārtmērs 9,1 m; ceturtais resnākais dižkoks Latvijā). Pirms došanās kaujā mūsu senči zem ozola pielūguši dievus.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

266.

Sējas pils(drupas)

2002-05-25 57:12:07, 24:35:31

123 << >> A 📷

   Sējas muižas apbūves laiks 18.-19. gs. Muižas ēka uzcelta senču pilskalnā. Muiža piederējusi barona Minhauzena sievastēvam fon Duntenam.
   1811. gadā te bargi sodīja kalpus un zemniekus, kuri sacēlās pret baronu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

267.

Sēlpils pilsdrupas uz saliņas Daugavā

2000-09-29 56:35:13, 25:38:24

123 << >> A 📷

   2 km uz ziemeļiem no Sēlpils, uz saliņas Daugavā, Sēlpils arheoloģisko pieminekļu komplekss - pilskalns, priekšpils, apmetne un kapsēta.
   Arheoloģiskajos izrakumos (1963.-1965. g., vadīja E. Šnore, A. Zariņa) seno sēļu pils slānī (6.-12. gs.) atsegtas pavardu, celtņu un nocietinājumu paliekas. Augšējā, mūra pils, slānī (13.-17. gs.) atsegts četrstūrveida tornis ar apakšzemes eju, sardzes telpa un priekšpils uzbērums (augst. 12 m). Kapsētā (13.-17. gs.) atsegti 234 apbedījumi, kapu piedevas trūcīgas.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

268.

Sērmūkšu muižas pils

2001-06-02 57:07:19, 25:30:31

123 << >> A 📷

Sērmūkšu muiža piederēja baronu Krīdeneru dzimtai. Kungu māja nodedzināta 1905. gadā. Tās vietā 1936. gadā uzcelta skola.
(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)

269.

Siguldas pils

1999-07-27 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

Sigulda par vasarnīcu un atpūtas vietu veidojās no 1858. gada. 1878.-1881. g. Siguldas muižas īpašniece kņaze O. Kropotkina uzcēla Siguldas Jauno pili (Cēsu būvmeistars J. Meņģelis). Tās atrašanās blakus Zobenbrāļu ordeņa celtās pils drupām, iespējams, veicinājusi pasūtītāja izvēli par labu 19. gs. vidū populārajām t.s. Tjūdoru gotikas formām.

270.

Siguldas pilsdrupas

1999-07-27 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

   Ar viduslaiku militāras celtniecības kvalitātēm var lepoties 13. gs. sākumā Zobenbrāļu ordeņa celtā Siguldas pils, kuras skarbajās formās ieraugāmi romānikas un agrīnas gotikas formu elementi. Daļēji saglabājušies torņi, kapelas un komtura zāle. Pils saukta par "Segewolde" - tulkojumā "uzvaru mežs". Iespējams, ka no šā vārda cēlis nosaukums "Sigulda". Nosaukums varētu būt radies arī no ordeņa mestra Zīgvalda vārda.
   Šī pils bija pirmais Zobeņbrāļu ordeņa cietoksnis ārpus Rīgas. Ziemeļu karā (1700.-1721.) pils sagrauta. 1973.-1977. g. pilsdrupu galvenās ēkas mūri tika konservēti.
  (A. Plaudis. Rīgas rajons. Rīga, 1988.)

271.

Skaistkalnes muižas pils

2001-09-16 56:22:48, 24:38:43

123 << >> A 📷

Skaistkalne - latviskots Šēnbergas nosaukums. 1489. g. ordeņmestrs Loringhovens šo vietu izlēņoja Indriķim Šēnbergam. Bijušās Skaistkalnes muižas pils celta 1901. g., atrodas Mēmeles krastā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

272.

Skangaļu muižas pils

2001-09-02 57:23:56, 25:29:40

123 << >> A 📷

   Skangaļu muiža atrodas Liepas pagastā. 1843. g. muižu nopirka J. A. Knīrims. Skangaļu muiža nonāca viņa dēla, Rīgas Politehnikuma rektora V. Knīrima, īpašumā. Viņa meita apprecējās ar zviedru inženieri Palmi, kura dēls U. Palme kļuva par Zviedrijas premjerministru. Palmes Skangaļu muižā pavadīja vasaras līdz 1939. gadam,
   1994. gadā viņi atguva savu īpašumu un uzdāvināja to Pestīšanas armijai. Skangaļu muižā ierīkota skola rūpju bērniem. Sadarbība starp Cēsu rajona padomi un Zviedrijas Ostergotlandes reģiona padomi paredz līdzdalību Pestīšanas armijas Skangaļu projektā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

273.

Skrundas pils

2000-05-13 56:40:26, 22:01:02

123 << >> A 📷

   Skrundas pils celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā. Laika gaitā tā bijusi muižkungu mājvieta, cara nežēlastībā kritušu augstmaņu patvērums, cietums, nabagmāja, aptieka, skola. Nostāsti vēsta, ka no pils pagrabiem var nokāpt pazemē un pa eju zem Ventas nokļūt otrā krastā.
   Skola pili pameta 1998. gadā, jo iebruka griestu pārsegums.
  (www.pilis.lv)

274.

Smiltenes muižas kungu māja

2002-06-01 57:25:29, 25:54:21

123 << >> A 📷

Netālu no Valkas ceļa ir bijušās Smiltenes muižas 18.-19. gs. ēku komplekss: pils (18. gs. otrā puse), pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, oranžērija, siernīca, parks. Latvijas pirmās brīvvalsts valdība Smiltenes muižu nodeva Zemkopības ministrijai , kas šeit izveidoja piensaimniecības zinātnisko centru. 1922. gadā nodibināja lauksaimniecības skolu.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

275.

Snēpeles muižas pils

2000-05-13 56:50:26, 21:56:49

123 << >> A 📷

   Bijusī Snēpeles pils būvēta 19. gs. sākumā. Kopš 1924. gada tajā darbojas skola. Celtnes abās pusēs kolonnām rotāti portiki, parka pusē kaltas dzelzs margas (19. gs.). Ārdurvju vērtnes (19. gs. 2. puse).
   Pilī sodīti 1905. g. revolucionāri. Parks (3,4 ha) ar vērtīgu svešzemju sugu kokiem.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

276.

Spāres (Cēsu raj.) muižas pils

2000-08-19 57:11:32, 25:13:32

123 << >> A 📷

Cēsu rajona Spāres muižas pils celta 19. gs., savu tagadējo izskatu ieguvusi 20. gs. sākumā, kad tā atjaunota pēc izpostīšanas 1905. gada revolūcijas laikā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

277.

Spāres (Talsu raj.) muiža

2002-06-23 57:12:38, 22:17:26

123 << >> A 📷

Talsu rajona Spāres muižas pils celta 1790. gadā. Pie pils parks ar 17 svešzemju koku un krūmu sugām.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

278.

Staļģenes muižas pils

2000-11-04 56:34:20, 23:57:37

123 << >> A 📷

Pils celta 1797. gadā klasicisma stilā pēc arhitekta Severina Jensena projekta. 1860. g. ēka pagarināta, abās pusēs uzceļot mūra piebūves divu stāvu augstumā, tiek pazemināts jumts un modernizēts interjers. Domājams, šajā laikā 2. stāvs apmests, nosedzot pilastrus. 1920.-30. gados ēka pielāgota skolas vajadzībām.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

279.

Stāmerienas pils

1999-06-20 57:12:59, 26:53:51

123 << >> A 📷

   Pili uzskata par vienu no sava laika spožākajiem franču neorenesanses stila paraugiem Latvijā, celta ap 1852. g. baronu Volfu dzimtai. 1905. g. nemieru laikā pils tika nodedzināta. 1908. g. pili atjaunoja un līdz mūsdienām ir saglabājušies atjaunotie pils interjeri. No muižas kompleksa saglabājušās vairākas saimniecības ēkas - klēts, dārznieka māja u.c., kā arī 19. gs. ierīkots ainavu parks, kas veidots pēc vēdekļveida kompozīcijas principa ar dīķiem un kanālu, kas savieno Stāmerienas un Pogas ezeru.
  (www.vietas.lv)
   Pilī 20. gadsimta 30. gados dzīvojis itāliešu rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampeduza, slavens ar romānu "Gepards".

280.

Straupes pils

2007-10-27 57:20:53, 24:57:00

123 << >> A 📷

   1221. gadā Straupes novads izlēņots bīskapa Alberta brālim Teodoram Ropam.
   1263. gadā uzcelta Straupes pils – Rīgas virsbīskapa vasaļu Rozenu pils, pie tās ārējās priekšpils izveidojās pilsētiņa, kas jau 1356. gadā minēta kā Hanzas tirgotāju apvienības locekle. Straupei bija savs birģermeistars rātē. Pilsētu aizsargāja 2 aizsarggrāvju loki un aizsargmūris. Pilsētā iekļuva pa paceļamo tiltu. Grāvji bija dziļi, to līmenis bija vienāds ar Braslas līmeni. Pilsētā mita amatnieki un tirgotāji. Daudzajos gadsimtos Straupe mainījusi savus kungus (poļus, zviedrus).
   Jau 17gs. pilsēta panīka. 1684. g. nodega pils, bet to atjaunoja. Cauri Straupei veda tirdzniecības un satiksmes ceļš uz Krieviju. Par to liecina Vecpasts- zirgu pasta stacijas komplekss. Ziemeļu kara laikā 1700. g. pili un pilsētu nopostīja ne tikai ugunsgrēks, bet arī mēris. Pili atjaunoja, bet pilsētu vairs nē. 18. gs. sākumā tornis papildināts ar greznu kupolu, fasāde - ar barokālu frontonu un ieejas portālu.
   Pēc dedzināšanas 1905. gadā ēku atjaunoja arhitekts V. Bokslafs. Tornī atrodas vietējā pulksteņmeistara Aides darināts pulkstenis, baznīcas sienā - saules pulkstenis. Muižas kompleksā izvietotajā dziednīcā (tagad Narkoloģiskā slimnīca) 20. gs. sākumā ārstējās komponists Emīls Dārziņš.
  (www.straupe.lv)

281.

Strazdes muižas pils

2000-08-03 57:07:57, 22:43:32

123 << >> A 📷

Pils būvēta 19. gs. sākumā. Blakus parks (6,7 ha) ar 25 svešzemju sugu kokiem un krūmiem. Vairākas saimniecības ēkas. Dīķa malā lapegļu audze. No muižas kompleksa ēkām vēl saglabājusies aptieka (1933. g., līdz 1939. g. barona Firksa dzīvojamā ēka, 1930. g. dibinātā aptieka pārcelta no Purmaļiem).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

282.

Struteles muižas pils

2000-09-02 56:47:24, 22:55:05

123 << >> A 📷

Struteles muiža rakstos pirmoreiz minēta 1482. g. Saglabājusies kungu māja un muižas kalpotāju māja (uz ēkas uzraksts 1857., otrais stāvs - 1959.), pie kuras piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons". Struteles parks. Pils tagad privātīpašums.

283.

Stukmaņu muižas kungu māja

2000-10-14 56:35:57, 25:38:18

123 << >> A 📷

Pašreizējās Stukmaņu muižas apbūves centrālā daļa veidojusies 18. gs. 2. pusē ap saimniecības pagalmu, kā noslēgts, vienots baroka stila ansamblis. Sākotnēji pils sastāvēja no viena korpusa, bet vēlāk piebūvēti trīsstāvīgi sānu korpusi, kuri redzami 1795. g. J. K. Broces zīmējumā. Pie Stukmaņu muižas apbūves kompleksa nogāzē pret Daugavu jau 18. gs. izveidots regulārs dārzs.
(www.vietas.lv)

284.

Stukmaņu muižas vārtu māja

2000-10-14 56:35:57, 25:38:18

123 << >> A 📷

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Stukmaņu muižas apbūve (17. gs. 2. puse - 20. gs. sākums): vecā kungu māja "Sikadele" (18. gs. 2. puse), ratnīca un zirgu stallis ar torni (18. gs. beigas), divas klētis (18. gs. beigas). Iespaidīgais arhitektūras ansamblis celts zviedru dzimtas pēcteču Kronstjernu, 1733. g. - A. fon Baijera, bet no 1780. g. - Lēvenšternu dzimtas valdīšanas laikā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

285.

Suntažu pils

2000-02-12 56:54:22, 24:55:36

123 << >> A 📷

Pils kādreizējās ordeņa pils vietā uzcelta 1780.-1782. g., modernizēta 19. gs., pēc dedzināšanas 1905. gadā to atjaunojis barons Hānenfelds. Blakus arhitekta K. Hāberlanda celtā luterāņu baznīca.

286.

Svētes pils

2001-06-30 56:35:30, 23:39:60

123 << >> A 📷

   Svēte kādreiz bijusi Kurzemes un Zemgales hercogu atpūtas vieta. Bijušās Svētes muižas pils celta 1738. g. (arhit. S. Jensens pēc B. J. Rastrelli meta). 1778. g. hercogs Pēteris tajā svinēja saderināšanos ar skaisto Doroteju Medemu.
   Sākotnēji skaistā pils jau 1875. g. tika pārbūvēta kazarmu vajadzībām. Ovālā deju zāle bija ziemeļu rokoko meistardarbs. No kādreizējās lepnās celtnes palikusi tikai vidusdaļa.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

287.

Svitenes muižas pils

2000-09-02 56:22:46, 23:55:56

123 << >> A 📷

Svitenes muižas pils celta 19. gs. sākumā, ampīra stilā. Ir parks. Muižas pils ar kolonnām, starp kurām balkons.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

288.

Šengeidas muižas pils

2001-08-11 55:45:16, 26:44:37

123 << >> A 📷

Viens no raksturīgākajiem ķieģeļu stila pieminekļiem Augšzemē ir Šēnheidas muižas kungu nams. Ēka celta 1870. g. muižas īpašnieka Engelharta ierosmē. Muiža jau no 1749. g. bija šīs dzimtas īpašumā. Uzlūkojot ēku, sajūsmina gleznieciski kārtoto formu līdzsvarotais miers, kurš izstaro funkcionālā risinājuma un ārējā tēla harmoniju.
(J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

289.

Šķēdes muižas pils

2000-06-11 56:51:09, 22:23:08

123 << >> A 📷

1761. g. celtā vienstāva ēka 19. gs. vidū pārbūvēta. 19. gs. beigās celtne tika papildināta ar jaunu ieeju un astoņskaldņu torni un ieguva neogotikas iezīmes. Šai stilā pārbūvēja arī ūdenstorni un dārznieka māju. Parks (6,7 ha) ar trim dižozoliem 5,0-5,7 m apkārtmērā. Pils galvenās fasādes priekšā dekoratīvas čuguna vāzes (19.-20. gs.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

290.

Šlokenbekas muižas kompleksa daļa Milzkalnē

2000-04-16 56:58:30, 23:13:29

123 << >> A 📷

Viens no īpatnējākajiem Latvijas muižu ansambļiem notālēm atgādina cietoksni, kas ticis būvēts aizsardzībai. Celtnes veido plašu noslēgtu četrstūra pagalmu, ēku starpas aizpildot ar ambrazūru izrobotām augstām sienām. Muižas centru sāka apbūvēt 16. gs. kā ordeņa saimniecības pili. Skatāms 17. gs. vārtu tornis, 1845. gadā būvēta kungu māja. Latvijas ceļu muzejs.

291.

Taurenes muižas pils ar piemiņas plāksni

2000-05-27 57:09:38, 25:39:49

123 << >> A 📷

Bijušās Taurenes (Nēķina) muižas apbūves laiks - 19. gs., 20. gs. vidus. 1987. g. Taurenē Rīgas kinostudija uzņēma skatus mākslas filmai "Aija" (pēc J. Jaunsudrabiņa romāna).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

292.

Taurupes muižas pils

2001-06-02 56:53:10, 25:21:02

123 << >> A 📷

Bijušās Taurupes muižas pils celta 19. gs. 2. pusē, pārbūvēta ap 1860. g., tagad skola. 19. gs. taurupiešiem mežainajā un kalnainajā apvidū bija trūcīga dzīve, tāpēc daudzi nolēma doties svešumā , piem., uz Krievijas dienvidiem. Taurupes izceļotāji 1876. g. Kubaņā nodibināja Taurupes koloniju.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

293.

Tārgales muižas pils

2007-04-30 57:19:56, 21:38:52

123 << >> A 📷

No 1942.-1985. gadam pilī darbojās skola, pēc tam ēku pārbūvēja un tajā ierīkoja kolhoza kantori.
Apkārt pilij 2,5 ha liels parks ar 16 svešzemju koku sugām.

294.

Tāšu muiža

2001-11-10 56:35:52, 21:13:19

123 << >> A 📷

Bijušās Tāšu muižas kompleksā ietilpstošā pils celta 1734. gadā, 20. gs. 60. gados veiktas piebūves. Pamestas kalpotāju ēkas vēja rādītājs (1778.). Parks - 4,5 ha, nekopts.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

295.

Tērvetes pilsdrupas

2004-09-04 56:28:52, 23:23:09

123 << >> A 📷

1339. gadā vācu ordenis Tērvetes pilskalnā uzcēla mūra pili. 1375. gadā to nopostīja Lietuvas valdnieks Aļģirds. Kurzemes hercogistes laikā pili atjaunoja. 18. gs. sākumā pils daļēji sagrauta un vairs netika atjaunota.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

296.

Tiņģeres pils

1999-09-04 57:27:00, 22:31:24

123 << >> A 📷

Tinģeres pils celta ap 1800. gadu. Parkā (6,7 ha) trīs dīķi, no kuriem vienu sauc "Paradīzes acs". Akmens grota, pie kuras novērojams interesants akustisks efekts, ozoli 4,5 un 4,4 m apkārtmērā, vairāki reti koki. Bijušo augļu dārzu no ceļa atdala akmeņu krāvuma žogs. Tagad pilī deviņgadīgā skola.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

297.

Tīmaņu muižas pils

2001-08-12 56:08:37, 27:55:08

123 << >> A 📷

Tīmaņu muiža atrodas Krāslavas rajonā pie Sarjankas upes.

298.

Tīnūžu muižas pārvaldnieka māja

2000-12-03 56:52:00, 24:34:00

123 << >> A 📷

   1638. g. tika izveidota muiža. 1684. g. tā kļuva par Tīzenhauzenu dzimtas īpašumu - no tā arī radies tagadējais Tīnūžu nosaukums. Vēlākie muižas īpašnieki bija zviedru muižnieki Blūmeni, pēc tam E. fon Šteins, bet no 1893. g. Volfu dzimta.
   Muižas pārvaldnieka māja celta 1912. g. - tā ir arhitektūras piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

299.

Trapenes (Bormaņu) muiža

2001-06-16 57:26:56, 26:35:23

123 << >> A 📷

Bijušās Bormaņu muižas pils atrodas Trapenes centrā, celta 19. gs. sākumā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

300.

Trapenes muižas saimniecības ēka

2001-06-16 57:26:56, 26:35:23

123 << >> A 📷

Bormaņu muižas kompleksa apbūves laiks - 19. gs. sākums.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

301.

Trikātas pilsdrupas

2000-08-05 57:32:33, 25:42:29

123 << >> A 📷

Domājams, ka Livonijas ordeņa pils 14. gs. celta latgaļu pilskalnā. Iespējams, tā nopostīta Ziemeļu kara laikā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

302.

Tukuma pils tornis

2001-04-21 56:57:57, 23:09:19

123 << >> A 📷

Ordeņa pils atliekas - ap 15 m augsts, četrstūrains mūra tornis ar vairāk nekā metru biezām sienām.
(Apceļosim Zemgali, Rīga, 1958)

303.

Turaidas muiža

2008-10-18 57:11:16, 24:50:60

123 << >> A 📷

Par muižu Latvijā ir pieņemts uzskatīt baronu, vai muižas īpašnieku galveno dzīvojamo māju. Patiesībā muiža ir saimniecības sistēma, kas Latvijā pastāvēja 300 gadus.
Turaidas muiža veidojusies 16. gadsimtā un pastāvējusi līdz 20. gadsimta 20. gadiem. Muižas īpašnieka māja līdz mūsdienām nav saglabājusies. Saglabājusies muižas pārvaldnieka māja, kas arī redzama fotogrāfijā.

304.

Turaidas pils

1999-07-27 57:10:55, 24:51:01

123 << >> A 📷

1214. gadā pie Gaujas stāvgravām būvēta bīskapa pils ar raksturīgu neregulāru plānojumu. Cietoksni paplašināja līdz pat 17. gs. No torņa virsotnes paveras plaša Gaujas ielejas perspektīva. Turaidas Rozes kaps. Netālu - Gūtmaņala.

305.

Ulbrokas pils

2002-10-20 56:56:30, 24:16:55

123 << >> A 📷

Ulbrokas muižas pils atrodas Stopiņu pagastā. Pils būvēta 18. gs. beigās, arhitekts K. Hāberlends. 1792. gadā Ulbrokas muižas parku zīmējis J. K. Broce.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

306.

Unguru muižas pils

2000-04-29 57:21:46, 25:05:10

123 << >> A 📷

Apmēram 12 km no Cēsīm atrodas viens no lielākajiem ezeriem novadā - Ungurezers. Tā vārds radies XV gs. beigās, kad muiža kļuva par Ungernu dzimtas īpašumu. Baronu Ungernu muiža 18. gs. sākumā nonāca fon Kampenhauzena īpašumā. 1732. gadā guļbūvē uzceltās kungu mājas iekšpusē saglabājušies 18. gs. limbažnieka G. Hinša veiktie griestu un sienu gleznojumi. Ārpusē - notekas pūķa galvu veidā.
Ap ēkām plašs ainavu parks ar dīķu sistēmu. Parkā - tējas namiņš ar caurbrauktuvi un otrā stāva tējas ceremonijas telpu. Netālu baronu Kampenhauzenu dzimtas 18. gs. kapliča.

307.

Upenieku muiža (Upesmuiža)

2001-05-01 56:39:23, 22:53:54

123 << >> A 📷

1753. g. atzīmēta kā patstāvīga muiža, kopš 1780. g. kā piederoša Īles muižai. Upesmuižas labības klēts (1837. g.) - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

308.

Vadakstes muižas pils

2000-11-04 56:22:22, 22:45:07

123 << >> A 📷

No 1911. gada līdz 1914. gadam arhitekta L. Reinīra uzbūvētā celtne labi sader ar apkārtējo ainavu. Parkā dižkoks - 3,3 m apkārtmēra dižskābardis. Parka austrumdaļā Spoku jeb Ozolu kalniņš, vietējā teika to saista ar pēdējās zemgaļu pils atrašanās vietu pirms aiziešanas uz Lietuvu. Pamatskola.

309.

Vainižu muižas pils

2000-10-01 57:27:29, 24:54:46

123 << >> A 📷

   Rīgas arhibīskapija, kas pastāvēja no 13. gs. vidus līdz 16. gs. vidum, bija tolaik Eiropā nozīmīga baznīcas valsts. Rīgas bīskapijas un vēlāk arhibīskapijas pastāvēšanas laikā tās teritorijā kopumā bijušas 38 mūra pilis. Lielākā daļa piļu kalpojusi saimnieciskiem mērķiem kā pārtikas krātuves un vietējie pārvaldes centri. Šīs pilis bijušas mazāka izmēra un daudz vienkāršāk būvētas nekā arhibīskapa galvenās pilis.
   16. gs. vidus sarakstā kā labības noliktava atzīmēti arī Vainiži. Vainižu pils rakstītajos vēstures avotos pirmoreiz pieminēta 1359. g.
  (Latvijas viduslaiku pilis I , Rīga, 1999.)

310.

Valdeķu muižas pils

2000-05-13 56:59:57, 22:46:27

123 << >> A 📷

   Bijušās Valdeķu muižas pils uzcelta 1882. gadā. Stipri nolaistu to 1932. gadā iegādājās A. un E. Benjamiņi un izveidoja par paraugsaimniecību ar skaistu parku, dīķi un paviljoniem. Parkā (5,6 ha) 18 svešzemju sugu koku un krūmu stādījumi.
   Te miris pedagogs un žurnālists Antons Benjamiņš (1860.-1939.), laikraksta "Mājas Viesis" atbildīgais redaktors, kas no 1911. g. izdeva laikrakstu
"Jaunākās Ziņas", no 1924. g. - žurnālu "Atpūta". Pili remontē.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

311.

Valdgales muiža

2004-08-13 57:17:01, 22:34:04

123 << >> A 📷

   Valdgales muiža atrodas Talsu rajonā. Muižas ansamblis - kungu māja, lustūzis-klēts, klēts, siera tornis (visi 18. gs. beigas), vējdzirnavas (19. gs.) - celts 18. un 19. gs. mijā. Kungu mājas sākotnējais plānojums izteikti barokāls. Pārbūvju rezultātā tas ieguvis klasicismam raksturīgas arhitektūras formas.
   Muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tagad privātīpašums.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

312.

Valmieras pilsdrupas

1999-09-12 57:32:18, 25:25:24

123 << >> A 📷

Livonijas ordeņa pils celta 13. gs. stratēģiski izdevīgā vietā, iespējams, kādreizējās latgaļu pils Beverīnas vietā. Pils sienas mūrētas no lieliem laukakmeņiem, starpas pieķīlājot ar granīta šķembām un dolomīta fragmentiem. Pils nodedzināta 1702. g. Ziemeļu kara laikā. 17. gs. beigās nopostīti pilsētas mūri.
(www.valmiera.lv)

313.

Valmiermuižas pils tornis

2000-08-05 57:33:29, 25:25:54

123 << >> A 📷

Valmiermuižas pils tornis celts 1887. g. Divās torņa telpās atrodamas mauru stila interjera atliekas. Efektīgākā no abām bija otrā stāva telpa. Tajā virs zema paneļa bija gleznota bezgalīgi augoša režģveida arabeskas kompozīcija, par kuras prototipu kalpojuši historisma dekoratoru iecienītie Alhambras Sūtņu zāles motīvi. Pils īpašnieka kaprīze tālajā Vidzemes nostūrī bija uzbūrusi Austrumu vīziju.
(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)

314.

Valtenbergas pils Mazsalacā

2000-11-11 57:51:37, 25:03:22

123 << >> A 📷

Valtenbergas pils būvēta pirms 1780. g. landrātam baronam V. G. fon Felkerzāmam agrīna vācu klasicisma stilā, domājams, izmantojot Drēzdenes arh. F. A. Krubzāciusa ēkas kā prototipu. Ēka degusi 1905. g. un 1911. g. uzlikts jumts. Pils atjaunota tikai 1920.-1930. gados pēc 1925. g. projekta skolas vajadzībām. 1957. g. mansarda stāvā izbūvē klases un jumta logus. Ēkā saglabājušies 1920. gadu interjeru apdare un būvdetaļas.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

315.

Vandzenes muižas pils

2000-10-28 57:19:39, 22:48:17

123 << >> A 📷

Pils būvēta 19. gs. sākumā. Ēku fon Firkss pārdeva fon Heikingam par 100 000 sudraba rubļiem, un viņš to 1874. gadā pārbūvēja "grieķu gaumē", nosaucot par "Villa Thalata". Ēkas fasādes - neoklasicisma stilā, ieeju sargā divi lielgabali. Priekšdārzu 1937. gadā projektējis Rīgas dārzu arhitekts A. Zeidaks. Vidusskola.

316.

Varakļānu pils

2000-07-22 56:36:41, 26:45:11

123 << >> A 📷

1789. gadā grāfam M. J. Borham, izcilam zinātniekam, Polijas lielkanclera dēlam un 15. gadsimta ordeņa mestra atvasei, celtā itāliešu arhitekta Vinčenco Macoti pils. Ainavu parks ar paviljoniem, tiltiņiem, mākslīgām salām. 1814. gadā svētā Viktora pīšļiem celta kapela ar kupola jumtu, kurā apbedīti arī fon Borhi. Pilī novada muzejs.

317.

Vānes muižas pils

2000-06-11 56:55:22, 22:33:39

123 << >> A 📷

Bijušā Vānes muižas pils, celta 19. gs. 70. gados. Tagad Vānes deviņgadīgā skola. Pils nodedzināta 1905. gadā, atjaunota 1936.-1940. g. No 1936. gada pilī darbojas skola. Apstādījumos aug svešzemju koki un krūmi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

318.

Vārkavas muižas pils

2001-04-08 56:11:52, 26:30:57

123 << >> A 📷

   Muiža Vārkavā pazīstama jau no 16. gs. Vārkavas muiža 1848. g. piederējusi Sibīrijas dzelzceļa būvju uzņēmējam Alejņikovam, bet 1866. g. tās īpašnieks bija muižnieks Mihaels fon Reits. 1920. g. Pieminekļu valdes materiālos atrodams fakts, ka Vārkavas muiža celta 1865. g. Pati ēka, domājams, celta agrāk un laika gaitā papildināta. Iepretim pilij kādreiz atradušās sarga mājiņa un kalpu māja, kuras nojauktas.
   Aiz pils atrodas neliels parks ar dīķi, veciem ozoliem, liepām, lazdām, kā arī atsevišķām eksotu augu sugām. Parka rietumu malā plūst Dubnas upe.
  (J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

319.

Vecauces pils

1999-10-16 56:28:09, 22:53:17

123 << >> A 📷

   Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir grāfu Mēdemu dzimtas Vecauces muižas pils (1843. g., arhit. F. A. Štīlers) ar 30 m augstu torni. Pili ieskauj glīti sakopts ainavu parks (10 ha), kurā daudz dendroloģiski retas koku un krūmu šķirnes pie pilsētas robežas.
   Šodien pils darbojas kā kultūras centrs. Pilī iekārtots mākslas salons, kur pārdot gleznas, akvareļus, suvenīrus. Ir viesnīca ar 20 vietām.

320.

Vecbebru muižas pils

2000-06-17 56:43:25, 25:29:19

123 << >> A 📷

Vecbebru muižas pils atrodas uzkalnā, iegrimusi koku lapotnēs. Te iekārtots Biškopības vēstures muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

321.

Vecbornes muižas kungu māja

2000-10-15 55:51:43, 27:00:36

123 << >> A 📷

   Vecbornes muiža no 1630. g. piederēja fon Engelhartu dzimtai. No 1897. g. muižas īpašnieks bija barons Rūdolfs fon Engelharts, kurš šeit dzīvoja pastāvīgi. Domājams, ka šajā laikā kungu māja ieguvusi tās pašreizējo izskatu. No ārpuses tā ir vienkārša divstāvu mūra ēka, segta ar divslīpu jumtu.
   Mākslinieciski izteiksmīgākās ir atsevišķas koka detaļas un elementi - spāru gali, saišķi un lievenis, kas sasaucas ar vasarnīcu stila formu valodu.
  (J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

322.

Vecdoles pilsdrupas

2005-04-17 56:51:43, 24:15:02

123 << >> A 📷

   "... uzcēla viņi (tirgoņi) pie Daugavas kādā kalnā lielisku māju un pili jeb cietoksni, tā ka viņi tur varēja mierīgi nomesties. Un šo pili nosauca par Ikšķili. Bet pagāni nedomāja, ka viņiem no tā varētu celties kas ļauns.
   Īsi pēc tam tika celta Doles pils. Šie ir pirmie kristīgo cietokšņi Livonijā."
  (Baltasars Rusovs. Livonijas hronika, 1584.)

323.

Vecdrustu muiža Drustos

2001-08-04 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

1580. g. J. Droberšs pie Krogus ezera uzcēla Drustu muižu. Šīs muižas teritorijā vēlāk izveidojās Gatartas, Jaundrustu, Briņģu un Auļu muiža. 1705. g. Ziemeļu kara laikā muiža tika nodedzināta, 1716. g. muižu uzcēla tagadējās vietā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

324.

Veckārķu pils drupas

2004-09-25 57:48:35, 25:38:31

123 << >> A 📷

Veckārķu pilsdrupas atrodas Kārķu pagastā. Līdz 12. gs. Kārķu pagastu apdzīvoja igauņi. 13. gs. to iekļāva Livonijas ordeņvalstī. Igauņus pamazām izspieda latvieši, vai arī tie asimilējās.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

325.

Vecmēmeles muiža

2007-10-14 56:16:35, 25:01:32

123 << >> A 📷

Vecmēmeles muižas kungu māja celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Pēdējais muižas īpašnieks bijis Eižens fon Hārens.
Muiža ir privātīpašums.

326.

Vecsalacas muižas saimniecības ēka

2002-05-01 57:45:16, 24:24:31

123 << >> A 📷

   No bijušās Vecsalacas muižas maz kas saglabājies. Muižas parkā kaļķakmens piemineklis (1793. g.) barona Ferzena sunim un svešzemju skuju koki.
   Šeit atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (dibināts 1997. g.) pārvaldes centrs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

327.

Vecsalienas pils

2000-10-15 55:49:25, 26:46:21

123 << >> A 📷

Vecsalienas pagasta lepnums ir baronu fon Hānu 1870. gadā celtā Vecsalienas (Červonkas ) pils ar muižas apbūvi un parku. Pilī saglabājusies barona kabineta loga vitrāža un lielā zāle ar grezniem griestiem. Ap pili plešas parks 3 ha platībā ar 14 eksotisko augu sugām.

328.

Veides pils Ainažos

2002-05-01 57:51:48, 24:21:31

123 << >> A 📷

Veides nams uzcelts 1902. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

329.

Veismaņu muižas pils

2001-05-26 57:17:45, 25:21:13

123 << >> A 📷

Veismaņu muižas ansamblis būvēts 19. gs. 1. pusē. Pie pils parks.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

330.

Vendzavas muižas pils

2002-07-10 57:10:44, 21:40:32

123 << >> A 📷

Vendzavas muižas pils atrodas Ziru pagastā. Vendzavas muižas pilij un parkam (plat. 2 ha) ir kultūrvēsturiska nozīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

331.

Ventspils pils

2000-04-15 57:23:49, 21:33:39

123 << >> A 📷

Ievērojamākais arhitektūras piemineklis Ventspilī ir pils, kas atrodas vecpilsētas stūrī. Vecpilsēta ir pilsētbūvniecības piemineklis, tajā atrodas vairāki valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļi un citas interesantas ēkas.
Senā Livonijas ordeņa pils (minēta jau 1290. gadā) var lepoties ar to, ka ir vecākais Latvijā konventa tipa cietoksnis. Masīvais kvadrātveida tornis kopš senseniem laikiem kalpojis par bāku. 13. gs. celts brīvi stāvošs tornis, tam nākošajā gadsimtā pievienots cietokšņa korpuss. Pils kapela uzskatāma par senāko saglabājušos lūgšanu telpu Kurzemē. 16. gs. izveidoti priekšpils nocietinājumi. Pēdējos 200 gadus pilī atradās baznīca, tad - cietums, armijas daļa, pašlaik - Ventspils novada vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija par pili.

332.

Veselavas muižas kungu māja

2001-08-04 57:17:22, 25:28:49

123 << >> A 📷

Veselavas muižas komplekss saglabājies gandrīz visā pilnībā. Divstāvu mūra kungu māja celta 19. gs. 40. gados. Tā atgādina U burtu un atrodas uz savdabīga ovāla salas veida zemes gabala, ko no visām pusēm ieslēdz mūsdienās izsusējis grāvis, tā imitējot viduslaiku nocietinātās pilis. Pāri grāvim uz muižu ved divi mūra tilti.
(www.cesis.lv)

333.

Vestienas muižas pils

2000-05-27 56:52:01, 25:52:24

123 << >> A 📷

18. gs. netālu no Kāla ezera celta kungu māja. Senāku nocietinājumu (skanstes) aizsarggrāvju sistēma. Aplūkojama arī klēts, stallis un parks. Pamatskola.

334.

Vērenes muiža

2001-06-02 56:47:28, 25:16:01

123 << >> A 📷

   Kā interesanta parafrāze par antīko villu vēlīnā klasicisma garā jāvērtē Vērenes muižas kungu māja. Celtnes fasādēs vairākkārt izmantots Palladio tipa loga motīvs, ko savulaik sevišķi bija iecienījuši angļu klasicisma meistari, it kā cenšoties apliecināt arhitekta simpātijas aizejošajam klasicisma laikmetam.
   Ēkas celšanas laiku raksturo arī specifiskie lēzenie jumti ar lielajām pārkarēm, zem kurām izvietojās 19. gadsimta vidus arhitektūrai tik raksturīgie taisnstūra formas bēniņu lodziņi.
  (D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)

335.

Vērgales muižas pils

2000-07-09 56:41:60, 21:12:00

123 << >> A 📷

18. gs. pils, kura 19. gs. sākumā pārbūvēta pēc barona Bēra pasūtījuma. Bijušā Ugāles barona medību pils. Fasādēs redzami ģerboņu ciļņi no dzelzs. Pašlaik pilī - skola, kultūras nams. 4 ha liels parks.

336.

Vidrižu muižas pils

2007-10-27 57:20:42, 24:39:54

123 << >> A 📷

Vidrižu muižas pils celta 19. gs. 70. vai. 80. gados. Tagad pilī skola. Kā stāsta novadpētnieki, pilī ir telpa, kurā spokojas. Fasādes dekoratīvā apdare ar ģerboņa cilni - 19. gs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

337.

Vilces muižas pils

2000-11-04 56:25:19, 23:32:32

123 << >> A 📷

Kungu māja celta 18. gs. pēc fon Mēdemu pasūtījuma, pārbūvēta 19. gs. sākumā. Galvenajā fasādē ieejas portāls vēlā baroka formās, augšdaļā marmora cilnis ar Mēdemu un Keizerlingu alianses ģerboni. Muižas apbūve veidota kā simetrisks ansamblis, saimniecības ēkas novietotas simetriski cita pret citu, vēlāk pārbūvētas. Kompleksā ainavu parks ar regulāru partera daļu, veidots 19. gs. vidū.
(www.pilis.lv)

338.

Viļānu muižas pils

2000-07-22 56:32:25, 26:55:32

123 << >> A 📷

   Viļānu muiža rakstos pirmo reizi minēta 1495. g., kad tā izlēņota Jānim de Loe, bet ar 1507. g. - de Overlaku dzimtai līdz pat 1603. g., kad Viļānu muižkungu Jevstafiju de Overlaku karalis Sigismunds IV kā Polijas nodevēju padzina no zemes. 1842. g. Viļānu muižu nopirka Janovskis. Ar vairāk nekā 49000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes tā bija viena no lielākajām Baltijā.
   18. gs. beigās - 19. gs. sākumā ap muižu izveidojās Viļānu miests.
  (Rēzekne - Latgales sirds, Rēzekne, 1995.)

339.

Vircavas muižas pils

2000-10-06 56:33:35, 23:46:29

123 << >> A 📷

Vircava vēsturē pirmoreiz minēta 1562. gadā kā Kurzemes hercoga Ketlera privātīpašums. Bet, pateicoties hercogienei Annai Joanovnai, uzsākta jaunas pils celtniecība un izveidots baroka stila dārzs ar ūdens parteru. Pilnīgi pabeigta pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona laikā. Kā vasaras rezidenci to ļoti iemīļojusi hercogiene Doroteja. Pagātnes elpa Vircavā jūtama vēl tagad.

340.

Virgas muižas pils

2001-11-10 56:28:41, 21:25:10

123 << >> A 📷

Virgas muižas pils celta 1910. gadā, tagad te atrodas deviņgadīgā skola. Parks (6 ha) ar 19 svešzemju sugu kokiem un krūmiem. Pāri ceļam brīvkunga A. Noldes kapu ansamblis (1919. g).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

341.

Virkas muiža Kuldīgā

2000-09-16 56:58:49, 21:57:40

123 << >> A 📷

   Virkas muiža celta 19. gs beigās – 20. gs. sākumā kā kungu vasaras māja. Atjaunota 20. gs. 80. gados.
   Latvijas brīvvalsts laikā te izveidota Kuldīgas apriņķī pirmā luterāņu skola, Otrā pasaules kara beigās ievietots krievu karavīru hospitālis. Padomju gados te bija kopmītnes Lauktehnikas strādniekiem, 2008. gadā - viesnīca.
  (www.kurzemnieks.lv)

342.

Virķēnu muižas pils

2000-11-11 57:55:10, 25:15:09

123 << >> A 📷

1560. g. Virķenes ciemu nodedzināja krievi. 1676.-1920. g. Virķenes muiža piederēja baronu Engelhardu dzimtai.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

343.

Višķu muižas pils

2001-08-11 56:03:56, 26:45:40

123 << >> A 📷

Višķu muižas apbūve veidojusies 19. gs. beigās. Tagad bijušajā muižā darbojas lauksaimniecības tehnikums. Pie muižas parks (28 ha), kurā ir ap 75 svešzemju koki un krūmi. Muiža būvēta poļu muižnieku Molu dzimtai, tā tikusi izpostīta 1. pasaules kara laikā.
(www.drp.lv)

344.

Vīķu muižas pils

2002-05-01 57:51:43, 24:47:55

123 << >> A 📷

   Bijušajā Vīķu muižā (1890. g.) tagad atrodas bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca.
   Vīķu parks veidots šaurā joslā Salacas krastā. Stādījumos sastopami gan vietējo sugu koki un krūmi, gan svešzemju sugu pārstāvji, piemēram, garzvīņu balzamegle, pelēkais riekstkoks, baltā apse, platlapu liepa. Pa kāpnītēm var nonākt upmalā un pa tiltiņu aiziet uz Vīķu saliņu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

345.

Vormsātes pils

2001-11-10 56:32:37, 21:56:40

123 << >> A 📷

Bijušās Vormsātes muižas pils (18. gs. beigas) ir trīsstāvu ēka ar torni, kurā atradās kāpnes.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

346.

Zaķumuižas kungu māja

2000-12-09 56:58:11, 24:29:15

123 << >> A 📷

Zaķumuižas kungu māja celta 19. gs. Atrodas Rīgas rajona Ropažu pagastā.
(www.latviatourism.lv)

347.

Zaļenieku muižas pils

2000-06-23 56:31:45, 23:30:20

123 << >> A 📷

   Jaunu pili uzcēla E. J. Bīrons 1768.-1775. g. vēlā baroka stilā, pēc arh. Severīna Jensena projekta. Ēkai ir plašs velvēts vestibils ar kolonnām, kamīns ar ģerboni, fragmentāri oriģinālā interjeru apdare un zālē - 18. gs. v. veidoti unikāli iluzori sienu gleznojumi, kas pašlaik kopumā nav atsegti. Pārējās interjera detaļas - logi, durvis, parketi, kāpnes, attiecināmas uz 19. gs. v. barona fon Šepinga veiktajām iekštelpu pārmaiņām.
  (K. Veinberga, J. Zviedrāns)
   2008. gadā Zaļenieku arodvidusskola.

348.

Zaļesjes muiža

2001-08-12 56:20:17, 28:08:38

123 << >> A 📷

Privātīpašums. Zaļesjes muiža celta 19. gs. 2. pusē. Tā ir vienstāva mūra ēka ar jumta iebūvi. Pusloka stila formālie motīvi. Zaļesjes muiža kā objekts iekļauta Ludzas rajona kultūrvēstures izziņas takā (vienas dienas ekskursija ar autotransportu).
(www.latviatourism.lv)

349.

Zantes muižas pils

2000-05-13 56:50:12, 22:44:24

123 << >> A 📷

Zantes muižas pils celta 19. gs., tajā atrodas 1847. gadā dibinātā pamatskola.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

350.

Zelgauskas muiža

2001-08-09 56:51:48, 26:06:53

123 << >> A 📷

Zelgauskas muiža (Aronas pagasts) rakstos minēta 17. gs. beigās. Zelgauskas muižas apbūve - pils (18. gs. beigas-20. gs. sākums), klēts (19. gs. 1. puse), magazīna (19. gs. 1. puse).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

351.

Zemītes muižas pils

2000-05-13 56:55:38, 22:47:43

123 << >> A 📷

Zemītes muižas pils atrodas Vēdzeles labajā krastā. Pils celta 1830. gadā, pārbūvēta 20. gs. 30. gados.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

352.

Zentenes pils

1999-11-27 57:08:07, 22:58:43

123 << >> A 📷

   Zentenes muižas kungu māja celta ap 1850. gadu Berlīnes skolas vēlīnā klasicisma stilā ar firstu Līvenu ģerboni dārza fasādes portika frontonā. Sākotnēji uz zemākajiem, centrālo un sānu daļas savienojošiem korpusiem bijusi terase. Ēkā saglabājusies bagātīga neorenesanses stila interjeru dekoratīvā apdare - zālē plastiskā griestu apdare, kolonas, koka kāpnes uz 2. stāvu, krāsnis.
   Pie muižas izveidots dārzs un mežaparks.
  (K. Veinberga, J. Zviedrāns)
   2008. gadā Zentenes pamatskola.

353.

Zēlustes muiža pie Juglas ezera Rīgā

2003-11-16 56:57:59, 24:17:24

123 << >> A 📷

   Zēlustes muiža (dēvēta arī par Vaivodmuižu un Šepmuižu) uzcelta 1763. gadā uz Mazjumpravas muižas Pelēdes sētas zemes kā vasaras māja. To uzbūvēja J. H. Vaivods, kurš tur ierīkoja zaļo ziepju ražotni, nosaukdams to savā vārdā. Pēc viņa aiznākamais īpašnieks to pārveidoja par cietes un pūdera ražotni.
   Vēlākajos gados muižiņu pārņēma muižkungs Šeppe, no kura vārda radies nosaukums Šepmuiža.
   Nākamais saimnieks fon Šēmanis to pārdēvēja par Zēlustes (Seelust) muižu - ūdens prieka muižu.
   Zēlustes muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tā uz 25 gadiem iznomāta vienam no Latvijas miljonāriem.
  (Džeina Kārkliņa, "Diena", 15.09.2003.)

354.

Zēlustes muižas atjaunotā ēka Rīgā

2006-08-16 56:57:59, 24:17:24

123 << >> A 📷

   Zēlustes muiža atrodas Juglas ezera krastā. Tā būvēta 17.-19. gadsimtā. Rīgā ir saglabājušās tikai dažas tik senas koka celtnes.
   Zēlustes muižu par saviem līdzekļiem restaurējis uzņēmējs Kaspars Viškints, dzīvojamās mājas restaurācija pabeigta 2006. gadā.
  (www.apollo.lv)

355.

Ziemeru muižas pils

2000-09-13 57:32:04, 27:03:53

123 << >> A 📷

16. gs un 17. gs. muiža bija kā liela zemnieku saimniecība. Tikai 18. gs. vidū tā sāk veidoties kā muiža ar kungu māju, saimniecības ēkām un nelielu parku. Pašreizējā kungu māja celta 18. gs. beigās agrā klasicisma stilā. Muižas apbūves ansambli, kā arī parku un dārzu izveido barons fon Volfs sākot ar 19. gs. sāk. Parādes pagalma malās viena otrai pretī mūra klēts un stallis, bet pārējās saimniecības ēkas nostāk no muižas centra. No tām minamas vairākas interesantas ēkas - pārvaldnieka māja, kuras 2. stāvs būvēts pildrežģa konstrukcijā, sešstūrains no laukakmeņiem būvēts pieliekamais, klēts vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, ledus pagrabs un 19. gs. 2. pusē parādes pagalma stūrī uzcelts ūdenstornis.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns) Privātīpašums.

356.

Zlēku muižas pils(drupas)

2000-09-17 57:06:55, 21:49:00

123 << >> A 📷

Zlēku muižas komplekss celts 18. gs. sākumā. Taisnstūrveida pagalms apbūvēts no trim pusēm, galvenais pievedceļš iet cauri vārtu arkai starp bijušo pārvaldnieka dzīvojamo māju un klēti. Pils nodegusi 1945. gadā. Pārējo pagalmu ierobežojošo ēku apdarē izmantoti tie paši motīvi, kas pilij. Aiz pagalma atrodas dīķis, tālāk - parks (4 ha) ar 15 svešzemju sugu kokiem un krūmiem.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

357.

Zosnas muižas kungu māja

2000-10-14 56:19:51, 27:20:32

123 << >> A 📷

Kungu māja būvēta 1870. g. pēc kņazu Goļicinu pasūtījuma, viena no retajām pildrežģa konstrukcijā celtajām ēkām Latgalē. 1968. g. uzcelta piebūve. Saglabājušās historismam raksturīgas interjera detaļas - griestu dekoratīvās rozetes, durvis, flīžu grīdas. Kompleksā 19. gs. b. celtās saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, 1820. g. celtā "kučiera māja". Parkā bijis dendrārijs, uz ezera salas lapene.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

358.

Zūru muižas pils

2002-07-10 57:15:14, 21:36:40

123 << >> A 📷

   Zūru muižas pils celta 19. gs. otrā pusē. Saglabājušās arī divas klētis, muižas magazīnas ēka (ar tornīti).
   Pie pils parks - 5,8 ha, 37 svešzemju sugu koki un krūmi. Parka dienvidu daļā baronu Lamsdorfu kapi, pie tiem aug korķozoli.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

359.

Zvārtavas pils

1999-09-13 57:32:16, 26:22:05

123 << >> A 📷

Pils celta 1881. gadā 19. gadsimta otrajai pusei tik raksturīgajā neogotikas stilā ar sarkanu ķieģeļu joslām, kas uzsver kalta akmens fasādes. Pils piederējusi fon Ferzeniem. Pils sliekšņa akmenī iemūžināti vārdi "Hic habitat Felicitas, nihil mali intret" -"Te mājo Laimība un nekas ļauns neienāk". Pils saimnieki - Luīze un Gotlībs fon Ferzeni šo devīzi lika par pamatu savai laimīgajai laulībai. Zvārtavas kungu māja ir gandrīz vienīgais kompleksais neogotikas interjeru paraugs Latvijā.
(www.zvartavaspils.lv) 2008. gadā pils pieder Latvijas Mākslinieku savienībai.

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

191. Majoru muiža Jūrmalā 2001-11-24

192. Malnavas muižas pils 2000-07-22

193. Marinzejas pils 2000-10-14

194. Mazozolu muižas pils 2003-08-16

195. Mazstraupes pils Straupē 2000-11-11

196. Mākoņkalna pilsdrupas 2000-10-14

197. Mālmuižas pils 2000-09-14

198. Mālpils pils 2000-02-12

199. Mārcienas muižas pils 2000-04-21

200. Mātru muižas pils 2003-08-30