Pilis, muižas un pilsdrupas A-L

Pilis, muižas un pilsdrupas A-L

2008-12-15

Abgunstes muižas pils

2004-09-04 56:28:40, 23:29:19

123 << >> A 📷

Abgunstes muiža atrodas Zaļenieku pagastā. Muižas apbūve veikta ap 1780. gadu, tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

Adamovas muiža

2004-08-05 56:33:46, 27:22:11

123 << >> A 📷

Adamovas muiža atrodas Rēzeknes rajona Vērēmu pagastā. Muižas kalpu māja (18. gs.) ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Pie muižas 18. gs. veidots parks.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

Ainažu muižas kungu māja

2002-05-01 57:51:48, 24:21:31

123 << >> A 📷

Ainažu muižas kungu māja atrodas Kr. Valdemāra ielā 43, celta 19. gs. beigās.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

Aizdzires muiža

2001-04-01 56:59:47, 22:43:55

123 << >> A 📷

   Bijušās Aizdzires muižas pils celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā. 1952. g. pārbūvēta par dzīvokļiem. Parkā ozoli 5,5 un 5,8 m apkārtmērā. Parka stūrī 2. pasaules karā kritušo vācu karavīru un leģionāru apbedījumi.
   Svešzemju sugu koku un krūmu stādījumi.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

Aizkraukles pilsdrupas

2000-04-21 56:36:51, 25:09:17

123 << >> A 📷

Aizkraukles pilskalns pie Ašķeres upes Daugavas krastā apdzīvots jau I gt. pirms Kristus. Arheoloģiskajos izrakumos atrastas latgaļu un lībiešu senlietas. Senā pils pie Karikstes upītes grīvas minēta pat skandināvu sāgās. XIII gs. uzceltā mūra pils sargāja no lietuviešu uzbrukumiem. 1226. g. to uz laiku ieņēma zemgaļu valdnieks Viesturs. Pie Aizkraukles pils lietuvieši cīnījās ar vācu bruņiniekiem, uzvarot vairākās kaujās. XVII gs. pils nopostīta, pāri palikušas tikai drupas.

Alsungas pils

1999-07-25 56:58:55, 21:34:07

123 << >> A 📷

Ordeņa pils celta 14. gadsimtā Kauliņupes krastā blakus kuršu pilskalnam. Joprojām saglabājušies 16. gs. torņi un 1740. gadā būvētais dienvidu korpuss ar barokālām iekšdurvīm un dekoratīvo apdari.

Alsviķu pils

2001-06-16 57:26:44, 26:56:09

123 << >> A 📷

Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi: Alsviķu muižas apbūve - pils (1898. g.), kungu un kalpu māja, kalte, pagrabs (19. gs. 2. p.), kūts (1846. g.), smēde - ratnīca (19. gs. b.), parks (19. gs. 2. p.).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

Alūksnes pils

1999-06-20 57:25:23, 27:03:24

123 << >> A 📷

Alūksnes pils ir viens no ievērojamākiem 19. gadsimta vidus neogotikas stila pieminekļiem Latvijā. Pils celtniecība notikusi laikā no 1859. līdz 1863. gadam pēc barona Aleksandra fon Fītinghofa pasūtījuma.
Pils parks izveidots XVIII gs. otrajā pusē, pēc toreizējā Alūksnes barona Burharda fon Fītinghofa ieceres kā angļu ainavas parks ar romantiskiem paviljoniem. Tā ir viena no dendroloģiski bagātākajām vietām Latvijā. Vēl šodien apskatāmi Eola templis, Aleksanra paviljons, Palmu māja (oranžērija), dzimtas mauzolejs un obelisks, uzcelts O. H. fon Fītenghofa piemiņai ar uzrakstu vācu valodā "Labākajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīga dēla.".

Alūksnes pilsdrupas

2001-06-16 57:25:31, 27:02:51

123 << >> A 📷

   1342. g. celtais cietoksnis ar 1,85 m bieziem laukakmens mūriem un 8 torņiem bijis viens no ordeņa stiprākajiem cietokšņiem. No ezera Pilssalas (Marijas salas) uz cietzemi (Tempļa kalnu) veda 120 m garš uzvelkamais koka tilts.
   1560. g. pavasarī pils padevās Kurbska vadītajam Ivana Bargā karaspēkam. Pēc 1582. g. miera līguma krievi atdeva pili poļiem, kuri tajā ierīkoja Tērbatas vaivadijas stārastiju.
   1625. g. pili iekaroja zviedri. 1702. g. Ziemeļu kara laikā zviedru virsnieks Vulfs un seržants Gotšlihs aizdedzināja pulvera pagrabus zem pils un to uzspridzināja.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

10.

Ances muižas pils

2000-09-17 57:30:50, 22:01:22

123 << >> A 📷

   Ances vecās muižas ēka (18. gs. beigas, 1910. g.) iekļauta Eiropas kultūras mantojumā, saglabājusies arī bijusī kalpu māja (1789. g.).
   Ances pils durvju vērtnes ir mākslas piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

11.

Annas muižas saimniecības ēka

2002-05-04 57:02:11, 25:22:08

123 << >> A 📷

   Muižu veidošanās Latvijā sākās 15. gs. otrā pusē līdz ar "bruņinieku laikmeta" izbeigšanos un pāreju uz klaušu muižām. Līdzās naturālajai saimniecībai arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus saimniecība. Bruņinieki pakāpeniski pārvērtās par muižniekiem.
   Aizsākās seno ciemu izjukšana, muižu un viensētu veidošanās, kas sevišķi intensīvi noritēja 16. gs. un turpinājās arī sekojošajos gadsimtos. Zemnieku klaušu darba augļus muižnieki pārdeva tirgū.
  (V. Klišāns. Livonija 13.-16. gs. Rīga, 1996.)
   Annas muiža pieskaitāma Vidzemes visjaunāko muižu grupai. Tā tikusi izveidota tikai 17. gs. beigās.

12.

Apes barona medību pils

2001-08-04 57:31:51, 26:45:53

123 << >> A 📷

"Ančkās", Vaidavas kreisajā krastā, atrodas Jaunlaicenes barona Volfa medību pils. Ēka būvēta 19. gs. vidū. Vietējās nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis. Privātīpašums.

13.

Apes muiža

2001-08-04 57:32:19, 26:41:26

123 << >> A 📷

   Apes muižas apbūves laiks - 19.-20. gs. Kungu māja un personāla dzīvojamā ēka celtas 20. gs. sākumā, kalpu māja, klēts un kūts - 19. gs. beigās.
   Padomju okupācijas gados te atradās Apes slimnīca. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar muižas bijušo īpašnieku atbalstu tika ierīkots veco ļaužu pansionāts.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
   2005. gadā pansionāts cieta ugunsgrēkā, tā iemītnieki tika pārvietoti uz citiem pansionātiem.

14.

Apriķu muižas pils

2000-06-11 56:48:09, 21:30:25

123 << >> A 📷

Trijstāvu astoņstūru tornis grezno 18. gs. vidus celtni pārejas laikā no baroka uz rokoko. Galvenajā fasādē trīsstūrveida frontons ar īpašnieku ģerboni. Fragmentos saglabājušies interjeri - apkalumi, durvju vērtnes, krāsnis. Skola, novada vēstures ekspozīcija.

15.

Arendoles muižas pils

2001-04-08 56:09:01, 26:36:48

123 << >> A 📷

Pa labi no lielceļa, kurš ved uz Līvāniem, Dubnas kreisajā krastā atrodas bijušās Arendoles muižas komplekss, būvēts 19. gs.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

16.

Asares pilsdrupas

2002-07-18 56:07:09, 25:53:14

123 << >> A 📷

   Asares muižas pils celta 1749. gadā, viens no agrīnākajiem neogotikas piemēriem Augšzemē (Tjudoru neogotika). Ap 1840. gadu muiža gotizēta, piebūvējot 2 sānu rizalītus ar kāpienveida zelmiņiem. Ēkas dienvidu gals bijis sadalīts 2 korpusos. Vienā no tiem bijis ziemas dārzs ar stikla jumtu, augušas palmas, turētas zelta zivtiņas. Zem pils - plaši velvēti pagrabi, no kuriem iziet vairākas pazemes ejas (pēc nostāstiem - piecas).
   1924. gadā pilī tiek nodibināta lauksaimniecības skola, bet 1926. gada janvārī ēka nodeg.
   Saglabājušās skaistas pilsdrupas, dendroloģiskais parks, muižas saimnieciskā apbūve.
  (www.latviatourism.lv)

17.

Auciema muiža

2001-10-20 57:20:11, 25:08:32

123 << >> A 📷

Bijušās Auciema muižas apbūves laiks - 19. gs. Vienstāva kungu mājas pildrežģu zelmiņi (divslīpju jumta noslēdzošās sienas) veidoti eklektikas stilā. Pretī atrodas laukakmeņu klēts (1857. g.) ar vaļēju lieveņa koka kolonnu rindu. Šāda klēts bija raksturīga Vidzemes muižas saimniecības ēkām.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

18.

Augstkalnes muižas pils

2000-06-23 56:24:17, 23:19:57

123 << >> A 📷

Augstkalnes vai Mežmuižas pils atrodas Dobeles rajonā, Augstkalnē. Pils celta neogotiskā stilā firstiem Līveniem (1870), vēlāk fon Hānu īpašums. Iekštelpu apdare neorokoko stilā. Turpat blakus Svētes upes krastā arī Augstkalnes parks un luterāņu baznīca (1648). Pilī vidusskola.

19.

Augstrozes pilsdrupas

2002-06-01 57:30:58, 25:00:52

123 << >> A 📷

Augstrozes Lielezera krastā stāva kalna virsotnē slejas Augstrozes pilsdrupas. Rīgas arhibīskapa vasaļa pils celta 1272. gadā, nopostīta 1601. gadā.
(Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

20.

Augulienas muižas pils

2000-09-14 57:16:28, 26:41:11

123 << >> A 📷

Augulienā bijušās muižas apbūve: kungu māja (20. gs. sākums), divas kalpu mājas (19. gs. 4. cet.), klēts un saimniecības ēka (18. gs. 2. puse), parks.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

21.

Aumeisteru muižas pārvaldnieka māja

2000-09-13 57:31:24, 26:12:09

123 << >> A 📷

   Aumeisteru muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
   Muižu sāka celt 18. gs. beigās, kungu māja celta pirms apmēram 200 gadiem, par to liecina mājā atrastais vējrādis ar gadskaitli 1793. Visplašākā celtniecība notikusi muižas saimnieciskā uzplaukuma laikā 19. gs. beigās. Krāšņākā celtne ir pārvaldnieka māja, saukta arī par "Sarkano māju", kas būvēta no vietējiem sarkanajiem ķieģeļiem neorenesanses stilā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

22.

Aumeisteru muižas pils

2002-06-01 57:31:24, 26:12:09

123 << >> A 📷

Aumeisteru pils atrodas Valkas raj., Grundzāles pagastā.
Pils ar historisma laika interjera apdares fragmentiem - koka kasešu griestiem, parketu un krāsnīm. Saimniecības ēku komplekss ar dzirnavām.

23.

Āraišu ezerpils

2001-05-26 57:14:56, 25:17:12

123 << >> A 📷

   Labi rekonstruēts IX-X gs. latgaļu nocietināta koka ciemata modelis. Ezerpilī bija apmēram 18-20 dzīvojamās ēkas. Seno nometnes vietu 1876. gadā atklāja Cēsu grāfs un arheologs K. Zīverss, pazeminot ezera ūdens līmeni.
   Atjaunotā nocietinātā mītne Āraišu ezerā sniedz priekšstatu par seno latgaļu dzīvesveidu dzelzs laikmeta beigās
   Ezerpili atjaunoja 1990. gadā, autori arheologs J. Apals, arhitekts D. Driba.

24.

Āraišu pilsdrupas

2001-05-26 57:14:49, 25:17:18

123 << >> A 📷

   Āraišu viduslaiku mūra pils drupas (14. gs. sāk.-17. gs. sāk.) atrodas pussalā, Āraišu ezera rietumu krastā. Šī bija Livonijas ordeņa pils ar priekšpili. Tā aizsedza pieeju Cēsīm no dienvidu puses. Pils cietusi Livonijas kara laikā (1577. g.), kad to ieņēma Ivana Bargā karaspēks.
   Kopš 1972. g. pilī notiek izrakumi, kurus vada arheologs J. Apals.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

25.

Ārlavas muižas pils

2000-11-05 57:23:36, 22:35:57

123 << >> A 📷

Ārlava - sena apdz. v. Talsu rajonā. Atrodas Ārlavas ez. Z galā, 16 km no Talsiem. Pirmoreiz minēta 1231. g. Alnas Balduīna līgumā ar kuršu valdnieku Lamekinu un kuršu ciemiem.
Pils celta 18.-19. gs. mijā, pārbūvēta 19. gs.

26.

Baldones Baltā pils

2000-03-05 56:44:52, 24:24:01

123 << >> A 📷

Baldones kūrorts tiek uzskatīts par vecāko Baltijā. Tā lielākās vērtības ir kalni, dūņas, sēravoti un klusums. 19. gs. Baldoni izkonkurēja ērtāk pieejamie Ķemeri. Galvenais vannu korpuss uzcelts 1939. gadā. No bijušajām septiņu nodaļu ēkām nozīmīgs ir 1. korpuss Daugavas ielā - Baltā pils.

27.

Baldones muiža

2007-10-14 56:44:30, 24:24:12

123 << >> A 📷

Līdz 1992. gada beigām šajā ēkā atradās Baldones balneoloģiskā sanatorija. 1997. gadā sanatorija tika privatizēta. Tagad sanatorija atrodas sabrukuma stāvoklī.
Kā kūrvieta Baldone kļuva pazīstama ap 1795. gadu, kad šeit atklāja pirmo vannu māju. Baldone jau kopš 18. gadsimta pazīstama ar savām unikālajām dūņām un sērūdeņiem.

28.

Balgales muiža

2002-03-09 57:10:35, 22:53:27

123 << >> A 📷

   Balgales muiža minēta 16. gs. (īpašnieks Mēršeits-Hilesheims). 1804. g. Balgales muižu nopirka firsts Karls Kristofers Līvens (1767.-1844. g.), Krievijas izglītības ministrs (1828.-1833. g.), Tērbatas skolotāju semināra dibinātājs. K. K. Līvens apglabāts pie Balgales baznīcas.
   Balgales pils celta 19. gs., padomju varas gados te bijusi ciema padome, kolhoza kantoris, ambulance, ēdnīca.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

29.

Baltmuižas pils

2000-10-15 56:03:21, 25:55:01

123 << >> A 📷

Baltmuižas kungu māja celta 1803. g. neorenesanses stila ietekmē. Blakus parks.
(www.drp.lv)

30.

Balvu pils

2000-07-28 57:07:55, 27:16:07

123 << >> A 📷

Labajā pusē Balvu ezera krastā plešas 19. gs. veidotais bij. muižas parks, kurā atrodas bij. muižas pils. Baronu Tranzē pils būvēta 1760. gadā, pēc nodedzināšanas - atjaunota. Blakus - novada muzejs. Sākumskola.

31.

Bauskas pils atjaunotā daļa

1999-07-10 56:24:14, 24:09:59

123 << >> A 📷

Atrodas Bauskā uz zemes strēles starp Mūsu un Mēmeli, kur, upēm saplūstot, sākas Lielupe. 1443. gadā celts Livonijas ordeņa cietoksnis. 16. gs. beigās cietokšņa priekšpils pārbūvēta par Kurzemes hercogu Ketleru rezidenci. Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā pils izpostīta un pamazām pārvērtās romantiskās drupās. Muzejs. Cietokšņa drupu centrālajā tornī - skatu laukums. Rezidences daļā - atjaunošanas darbi.

32.

Bauskas pilsdrupas

1999-07-10 56:24:14, 24:09:59

123 << >> A 📷

Bauska pirmo reizi vēstures avotos minēta 1443. gadā, kad sāka celt Bauskas pili. 1584. gadā sākās Bauskas izbūve tagadējā vietā. Valsts nozīmes arheoloģijas un arhitektūras piemineklis - Bauskas pils ir pēdējā un viena no lielākajām mūra pilīm, ko 1443.-1456. g. uzcēla Livonijas ordenis. 1590.-1599. g. pils tika paplašināta ar piebūvi, kuras mūri bija klāti ar apmetumu. Pils celta kā cietoksnis. Pils daļēji sagrauta Ziemeļu karā 1706. gadā un pēc tam netika vairs atjaunota. Mūsu dienās pils jaunākā piebūve ir restaurēta, un kopš 1990. gada darbojas Bauskas pils muzejs. Konstatēts, ka pirms pils šajā vietā jau 1. gs. pr. Kristus pastāvējusi nocietināta apmetne.

33.

Bebrenes pils

2000-10-15 56:04:01, 26:07:50

123 << >> A 📷

Bebrenes baroka stilā celtā pils (19. gs. beigas - 20. gs. sāk.), franču renesanses ietekmēta celtne. 1896. gadā projektējis poļu arhitekts J. L. Markoni. Ainavu parks (5,6 ha) un saimniecības ēkas. Pilī tagad vidusskola.

34.

Beļavas muižas pils

2000-04-21 57:17:22, 26:47:30

123 << >> A 📷

Ap 1750. gadu būvētā baroka stila pils. Vairākās telpās sākotnējā interjera detaļas - barokāli griestu veidojumi, durvis, iebūvētas mēbeles, sienu paneļi un podiņu krāsnis. Parks ar diviem dīķiem, ezers, piemineklis barona Berga mīļākajam zirgam. K. Valdemāra pamatskola.

35.

Bēnes muižas pils

2000-06-23 56:28:59, 23:03:43

123 << >> A 📷

Bēnes muižas apbūves laiks - 19. gs. 2. puse. Pils celta 1878. g., arhit. Šlups. Pils 1905. g. un 1. pasaules kara laikā nopostīta, bet abas reizes atjaunota.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

36.

Bērzaunes pilsdrupas

2003-04-18 56:48:10, 26:01:44

123 << >> A 📷

Bērzaunes viduslaiku pils drupas (bijusī Tīzenhauzenu pils, kas celta 14. gs.) ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

37.

Bērzmuiža Mežotnes pagastā

2003-09-27 56:29:34, 24:07:24

123 << >> A 📷

   Bērzmuižas kungu māja celta 18. gs. beigās.
   Bijušajā Bērzmuižā kādreiz atradās Bērzes pamatskola. Pēc ugunsgrēka 1977. g. skola vairs šeit neatrodas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

38.

Bieriņu muiža Rīgā

2004-08-21 56:55:14, 24:04:09

123 << >> A 📷

   Jaunā Bieriņu muiža atrodas Kantora ielā 10. Ēka ir apmierinošā stāvoklī un izrādās kā negaidītā kārtā pilnīgi aizmirsts, pat līdz šim "pazaudēts" Rīgas koka apbūves liecinieks pašā Rīgas Zemgales priekšpilsētas centrā.
   Ēka celta ap 1870. gadu. Māja un zemes nogabals ap to 21. gs. sākumā tika atdots tās īpašnieku pēctečiem - Rautenfeldu ģimenei, no kā daļa jau pārdota jauniem īpašniekiem.
  (www.pilis.lv)

39.

Biksēres muiža

2005-03-25 56:55:22, 26:18:23

123 << >> A 📷

   Biksēres muiža atrodas Madonas rajona Sarkaņu pagastā. Tā aizņēma 718 ha zemes. Agrārās reformas rezultātā muiža tika sadalīta 67 vienībās.
   Biksēres muižas kungu māja ir nozīmīgs arhitektūras piemineklis. Mājai arhitektonisks kuriozs - neogotisks tornītis. Muižas ēkas saglabājušās no muižkunga Magnusa laikiem.
  (Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

40.

Bikstu muižas pils

2001-05-01 56:41:37, 22:58:15

123 << >> A 📷

Bikstu muiža piederēja fon Rekem. 17. gs. Bikstos apmetās galvenokārt Jaunpils ordeņa fogtejas ļaudis. Daļēji saglabājušās Bikstu ūdensdzirnavas ar iekārtu (1846. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

41.

Biržu muižas pils Basos

2000-07-08 56:54:21, 21:41:57

123 << >> A 📷

Bijušās Biržu muižas pils celta 19. gs., tagad pilī skola. Biržu muižas centrs atradās Basos. Biržu muižā dzimis Latvijas kara kuģa "Virsaitis" komandieris Antons Brūders (dzimis 1906. g., 1941. g. deportēts).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

42.

Biržu muižas saimniecības ēka Basos

2000-07-08 56:54:21, 21:41:57

123 << >> A 📷

Saglabājušās Biržu muižas saimniecības ēkas: klēts, kūts un kalpu dzīvojamā ēka.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

43.

Bīriņu pils

2000-02-12 57:14:37, 24:39:34

123 << >> A 📷

   Atrodas kādreizējā Gaujas lībiešu novadā - Kubezelē. Nosaukums cēlies no poļu karaļa vietvalža sekretāra Bīriņa vārda, kam pils piederējusi 16. gadsimtā. Pilij bagātīgs arku izmantojums, trīsstāvu tornis. 18. gs. pils piederējusi ievērojamajam vācbaltu sabiedriskajam darbiniekam grāfam Ludvigam Mellīnam.
   Bīriņu pils (1856.-1860. g.) ir viena no krāšņākajām neogotikas stila celtnēm Vidzemē, celta pēc Rīgas arhitekta F. V. Heses projekta. Bīriņu muižas kapličā (1835. g.) ir kapa piemineklis Melliniem.
   Ezermalas terašu parks apvīts ar nelaimīgas mīlestības leģendām. Fon Mellīnu dzimtas kapenes.

44.

Blankenfeldes muižas vārti un pils

2000-11-04 56:20:42, 23:32:52

123 << >> A 📷

Pie Latvijas - Lietuvas robežas atrodas Blenkenfeldes muiža - mazpazīstams, bet labi saglabājies arhitektūras piemineklis. 18. gs. atturīgās baroka formās celtā kungu māja interjerā saglabājusi barokālus griestus, klasicisma sienu gleznojumus, intarsijām rotātas durvis un parketu. Muižas parkā paviljoni, grota, unikāli rokoko stila kalti dārza vārtiņi. Parādes pagalmam celts grezns caurbraucams vācu tornis. Muižā divkārt uzturējies trimdā mītošais Francijas karalis Luijs XVIII. Par Blenkenfeldes īpašnieka von Kēnigsfelsa viesmīlību 1820. gadā Luijs XVIII namatēvam piešķīra grāfa titulu. Pēdējais muižas pārvaldnieks bija barons von Hāns. Pateicoties barona mazmeitas baroneses Adelīnas von Bernevicas kundzes rūpēm, ir uzsākti muižas restaurācijas darbi.

45.

Blīdenes muiža

2001-11-10 56:38:57, 22:47:06

123 << >> A 📷

Bijušās Blīdenes muižas dzīvojamā ēka 1829.-1830. g. pārbūvēta pēc J. G. Ā. Berlica projekta, izmantojot Elejas pils motīvus. Pēc 1986. g. ugunsgrēka pārbūvēta (arhit. E. Ābuls). Blakus klēts, bijusī kalpu māja "Rāvas", ceļa pretējā pusē bijušais doktorāts un bijušais stallis.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

46.

Blomes (Ozolkalna) muiža

2001-06-16 57:11:54, 26:40:58

123 << >> A 📷

   Blomes muiža 1428.-1600. g. piederējusi Blomiem. Tā atrodas Lazdukalna pilskalna rietumu pakājē, senāk kalns skaitījies šīs muižas robežās.
   Kalnu turējis par muižas parku bijušais Blomes muižkungs un ierīkojis tajā arī taciņas. Kalnā esot senlaikos pils stāvējusi. Kad pilij uzbrukuši ienaidnieki, iedzīvotāji bēgdami paslēpuši savu naudu un mantu "Naudas purvā", kas atrodas kalna ziemeļu pakājē.
   Šeit ir viena no senākām apdzīvotām vietām Latvijā.
  (E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Vidzeme. Rīga, 1930.)

47.

Boju pils

2001-11-10 56:40:50, 21:39:26

123 << >> A 📷

Boju muižas pils apbūve datējama ar 19. gs. 2. pusi. Pilī tagad Meža muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

48.

Bornsmindes pils

1999-11-13 56:24:48, 24:06:24

123 << >> A 📷

18. gs. celtā ēka 19. gs. ieguvusi angļu stila neogotiskas formas un trīsstāvu torni. Kāpnes rotā čuguna lauvu pāris. Saglabājušās arī 17.-18. gs. baronu Šepingu muižas saimniecības ēkas, pils parks.

49.

Bramberģes muižas vārti

2000-06-23 56:34:47, 23:35:08

123 << >> A 📷

Bijušās Bramberģes muižas apbūve veikta 17.-18. gs. Ir aizsardzības būvju elementi. Ēkas restaurē.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

50.

Brekšu muiža Rīgā

2007-02-04 56:57:32, 24:17:29

123 << >> A 📷

   Muiža atrodas Rīgā, Biķernieku ielā 200.
   Šajā vietā muiža pastāvējusi jau 17. gadsimtā. Zviedru kartēs tā atzīmēta pie Piķurgas upītes ietekas.
   Muiža nav redzama 1791. gada Mellina Rīgas apriņķa kartē. Tas nozīmē, ka vieta sen apdzīvota, bet ar pārtraukumiem.
   Daļēji saglabājies muižas parks.
  (www.pilis.lv)

51.

Briņģu muiža Inešu pagastā

2001-08-25 57:00:09, 25:53:04

123 << >> A 📷

   Inešu pagasta teritorijā atradies Arisas ciems un Vecpiebalgas muiža (minēta 1688. g.), Cirstu muiža (minēta 1544. g.), Briņģu (Sustalas) muiža, Teičukalna (Vāckalna) muiža, Vecpiebalgas mācītājmuiža.
   Briņģu muiža vēstures dokumentos minēta jau 16. gs., zviedru laikos.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

52.

Briņģu muižas kungu māja

2001-08-04 57:15:10, 25:52:16

123 << >> A 📷

1580. g. J. Droberšs pie Krogus ezera uzcēla Drustu muižu. Šīs muižas teritorijā vēlāk izveidojās Gatartas, Jaundrustu, Briņģu un Auļu muiža. Briņģu muiža tika celta 1861. g. Tā ir kultūrvēsturisks objekts.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

53.

Briņķpedvāles muiža Sabilē

2002-07-11 57:02:28, 22:33:39

123 << >> A 📷

   Briņķpedvāles - Brinkenu Pedvāles muižas apbūve veidojusies ap lielu saimniecības pagalmu. Kungu māja būvēta Abavas upes senlejas krastā 18. gs.3. cet. baroka stilā. Pie tās nogāzē uz Abavu veidots regulārs dārzs. No saimniecības ēkām vecākā ir klēts, kas būvēta 18. gs. 2. pusē, kalpu māja, staļļi, kūtis, spirta dedzinātava un citas ēkas, kas būvētas 19. gs. Kungu mājai un klētij saglabājusies savdabīga baroka laika fasāžu apdare - gludi pilastri siluetgriezumā uz fakturēta apmetuma.
   Kopš 1992. g. tēlnieks 0. Feldbergs muižā veido Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju.
  (www.latviatourism.lv/defmenu/search.php?)

54.

Brizules muiža

2001-05-20 57:05:28, 23:05:33

123 << >> A 📷

Bijušās Brizules muižas pils celta 19. gs. beigās, pārbūvēta 20. gs. 20. gados, tagad pilī skola.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

55.

Bruknas muiža

2002-04-13 56:28:08, 24:26:31

123 << >> A 📷

   Mūsdienās redzamais muižas komplekss savu izskatu ieguvis 19. gs. Kungu mājas pamatā iespējams ir kāda vecākā ēka.
   Šobrīd Bruknas muižā ir katoļu kopienas kristīgais centrs.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

56.

Buku muižas pils

2000-10-01 57:02:09, 24:56:29

123 << >> A 📷

Bukas minētas vēstures dokumentos jau 1584. g., kad turienes muižu īpašumā ieguva majors Boks. Pašlaik apskatāma muižas centra apbūve ar dzīvojamo māju, staļļiem un pils dīķiem.
(www.rrp.lv/ll_3.htm#16)

57.

Burtnieku muižas pils

2002-07-27 57:41:41, 25:16:30

123 << >> A 📷

   Burtnieku muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tajā ietilpst pārvaldnieka māja (18. gs. beigas, 19. gs. sākums), gaisa tilts (19. gs. otrā puse), divas klētis (18. gs.), staļļi (18. gs. beigas, 20. gs. otrā puse), žogs un vārti (18. gs. otrā puse), barona fon Šrēdera izveidotais parks (19. gs. otrā puse).
   Parkā granīta kāpnes, ēnainas alejas, romantiski dīķi ar saliņām. Parkā aug ap 70 koku un krūmu, t.sk. ap 33 svešzemju sugu. Kopā ar mežiņu tā platība 27 ha.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

58.

Cesvaines pils

1999-06-20 56:58:08, 26:18:43

123 << >> A 📷

Interesants apskates objekts ir 19. gs. beigās (1890. g.) celtā Cesvaines pils un iepretī pāri Pils ielai bij. muižas apbūve. Barona Vulfa greznā pils celta no kaltiem laukakmeņiem ar monumentālu ieeju, dekoratīvām detaļām un piebraukšanas rampu. Blakus pils fasādei saglabājušies 14. gs. celtās un 1577. gadā Ivana Bargā sagrautās Rīgas arhibīskapa pils drupu fragmenti. Cesvaines pilī aplūkojama lielā zāle ar bagātīgu plafonu, iespaidīgas koka kāpnes, torņa telpā renesanses stila kamīns.
2002. gada 5. decembrī pils cieta ugunsgrēkā un tika stipri izpostīta.

59.

Cēres muižas pils

2000-06-25 57:06:25, 22:52:10

123 << >> A 📷

Cēres pils celta 1860. g., pārbūvēta 1940. g. No 1840. g. pilī skola. Pie skolas ēkas 1990. g. uzstādīts 150 gadu piemiņas akmens. Parkā aug purpursarkanais dižskābardis 2,6 m apkārtmērā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

60.

Cēsu pilsdrupas

1999-10-03 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A 📷

   Cēsu mūra pils (13.-18. gs.) ir izcils valsts nozīmes arheoloģijas, vēstures un arhitektūras piemineklis. Livonijas ordeņa mestru rezidence 1239.-1561. g. (ar pārtraukumiem). Pils celtniecība sākās ap 1207.-1209. g. Līdz pat Livonijas karam pils ne reizes netika ieņemta.
   1577. g. septembrī pēc piecu dienu aplenkuma pili iekaroja Krievijas cara Ivana Bargā karavīri. 1703. gadā pili sagrāva un ieņēma Krievijas feldmaršala B. Šeremetjeva karaspēks. No tā laika pils vairs netika atjaunota.
   Saistībā ar izrakumiem notiek konservācijas un restaurācijas darbi.

61.

Cirstu muižas pils

2000-08-10 56:59:02, 25:46:31

123 << >> A 📷

Ķieģeļu māja būvēta 19. gs. neogotikas stilā, galvenajā fasādē ģerbonis. Saimniecības būves, klēts, zvana tornītis, fon Strandmaņu dzimtas kapliča.

62.

Cirstu muižas tornis

2000-08-10 56:59:02, 25:46:31

123 << >> A 📷

Blakus Cirstu muižas kungu mājai uzcelts sešstūrains neogotisks tornis, 19. gs.
(www.cesis.lv)

63.

Cīravas pils

2001-11-10 56:44:13, 21:23:04

123 << >> A 📷

   Bijušās Cīravas muižas pils celta 18.-19. gs. 19. gs. 60. gados pārbūvēta neogotiskās formās - uzbūvēts lievenis, tornīši, rizalīti korpusa galos, ķieģeļu robojumi zelmiņos un dzegās, pārveidota logu apmaļu apdare. Četrās telpās vērtīga interjera apdare, zālē 19. gs. sākuma marmora kamīns.
   Pilī darbojusies meža skola (1922.-1951. g.).
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

64.

Codes muižas pils

2000-11-04 56:27:58, 24:10:28

123 << >> A 📷

20. gs. sākumā Codes pagastā bija Codes muiža ar Cerības un Bišu pusmuižu. Pēdējais Codes muižas īpašnieks bija A. L. Līvens. Codes muižas dzīvojamā ēka
(18. gs. 2. puse, 1870. g.) ir arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

65.

Degoles muiža

2001-03-31 56:53:20, 23:04:18

123 << >> A 📷

   Degoles muižas pils celta ap 19. gs. vidu, saimniecības ēka, Degoles vējdzirnavas (bez spārniem; ar vēja spēku darbojās līdz 1963. g., daļēji saglabājušās malšanas iekārtas, izvietotas 5 stāvos, saglabājušās margotas divviru durvis).
   Parks (1,5 ha) ar svešzemju kokiem un krūmiem.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

66.

Dikļu muižas pils

2000-04-29 57:35:50, 25:05:39

123 << >> A 📷

Dikļu muiža piederējusi Pāleniem, Levenvoldenam, Tīzenhauzeniem, Benefeldenam, no 1860. g. Volfiem. Dikļu pils (18. gs.; 1896. g.) ir arhitektūras piemineklis. Ap pili parks (20 ha).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

67.

Dinaburgas pils makets pie Naujenes

2000-07-21 55:54:45, 26:43:33

123 << >> A 📷

Pilskalnā var apskatīt bijušās Dinaburgas pils maketu mērogā 1:40. To būvējis Daugavpils tautas mākslinieks Igors Manžoss.
(www.turisms.latgale.lv)

68.

Dinaburgas pilsdrupas pie Naujenes

2000-07-21 55:54:45, 26:43:33

123 << >> A 📷

Saglabājušās 13. gs. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rāceburga būvētās pils drupas, pilskalnā izveidots mūra pils makets, tuvējā muzejā - vēstures ekspozīcija. Teritorija ietilpst dabas parkā "Daugavas loki".

69.

Dižlāņu muižas pils Vecpilī

2002-08-25 56:37:25, 21:29:35

123 << >> A 📷

Dižlāņu muižas apbūve veikta 19. gs. Ir parks. Muižas apbūvei un parkam ir kultūrvēsturiska nozīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

70.

Dižstendes muižas jaunā pils

2000-10-28 57:11:36, 22:33:13

123 << >> A 📷

Klasicisma stila jaunā pils celta 19. gs. sākumā, vēlāk pārbūvēta. 16. gs. nocietināts pils torņveida dzīvojamais korpuss, klasicisma stilā ieturēti staļļi un ratnīcas.

71.

Dižstendes muižas vecā pils

2000-10-28 57:11:36, 22:33:13

123 << >> A 📷

5 km no Stendes atrodas bijusī Stendes muiža, tagad Dižstende. 1528.-1920. g. Stendes muiža, kas bija viena no lielākajām un bagātākajām Kurzemē, 12. paaudzēs piederēja Brigenu dzimtai.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

72.

Dlužņevas pils Lūznavā

2000-10-14 56:21:38, 27:15:33

123 << >> A 📷

1911. gadā tika pabeigta inženiera S. Kerbedza dzimtas pils celtniecība, kurai raksturīgas jūgendstila formas. Pilī uzturējies lietuviešu gleznotājs un komponists M. Čurļonis. Savdabīgajā parkā - Madonnas skulptūra.

73.

Dobeles pilsdrupas

1999-07-25 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

Vēstures avotos Dobele pirmo reizi minēta 1254. gadā Zemgales dalīšanas līgumā, kad Dobeles pils ar novadu tika piešķirta Livonijas ordenim. Dobeles senvēsturei nozīmīgs ir Dobeles zemgaļu pilskalns ar senpilsētu pie tā.
Dobeles pilskalnā dažādos laikos atradušās divas pilis: seno zemgaļu Dobeles pils (pastāvējusi līdz 1289. g.) un Livonijas ordeņa pils. Livonijas ordeņa mūra pils celta no 1335. līdz 1359. gadam. Pils bija apdzīvota līdz 1736. gadam.

74.

Doles pils (Daugavas muzejs)

1999-04-05 56:50:53, 24:13:40

123 << >> A 📷

19. gs. ēka neoromānikas stilā būvēta Lēvisu of Menāru dzimtai. Blakus - vecā kungu māja un kā brīvdabas muzeja ekspozīcija - Daugavas zvejnieka sēta ar 19. gs. beigu zvejas rīkiem un sadzīves priekšmetiem. Pils ēkā - Daugavas muzejs. Parks.

75.

Drabešu muižas pils

2000-08-19 57:14:33, 25:16:40

123 << >> A 📷

Drabešu muižas pilī divas krāsnis un kamīns ir vērtīgi 18. gs. 2. puses mākslas pieminekļi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

76.

Drieliņu muiža

2003-05-01 57:40:05, 24:40:03

123 << >> A 📷

Drieliņu muiža būvēta 19. gs. pirmā pusē. Valsts nozīmes mākslas piemineklis ir durvju komplekts Drieliņu muižā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

77.

Druvienas muižas pils

2001-09-21 57:06:53, 26:17:46

123 << >> A 📷

Druvienas muižas apbūves laiks 19.-20. gs. Pils - 19. gs. 2. puse - 20. gs. 20. gadi, kalpu māja, kūts un stallis ar iekšējo pagalmu - 19. gs. 2. puse. Druvienas muižas pilī atrodas skola.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

78.

Dundagas pils

1999-07-17 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

Leģendām bagāto Dundagas pili 13. gs. uzbūvēja Rīgas domkapitulam. 17. gs. izveidota torņa galerija. Smilšakmens cilnī pa kreisi no ieejas durvīm redzams pils cēlājs fon Groningens, pa labi - bīskaps Bertolds. Ziemeļrietumu korpusa ieejas torni grezno pēdējo īpašnieku fon Ostenu-Zakenu dzimtas ģerboņi. Līdzās pilij - uz mākslīgi uzbērtas Pāces upītes salas - neliels parks, saukts par Kalnadārzu, ar turpinājumu otrā krastā.

79.

Dundagas pils fragments

1999-07-17 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

Smilšakmens cilnī pa kreisi no ieejas durvīm redzams pils cēlājs fon Groningens, pa labi - bīskaps Bertolds.

80.

Durbes pils Tukumā

2000-10-28 56:58:06, 23:11:31

123 << >> A 📷

Senlejas krastā Durbes pils, 15. gs. 1818. gadā to pārbūvējis arhitekts Berlics (grāfa Mēdema laikā 1818 - 1839). Klasicisma celtne ar kolonādi virs ieejas kāpnēm. Pie pils parks (30 ha) ar rotondu (1821. g.), akmens tiltu pār gravu (1821. g.), estrāde.
1925. gadā valdība nolēma pili piešķirt Rainim "par mūža nopelniem". Dzejnieks savukārt no tās atteicās par labu Skolotāju savienībai.

81.

Durbes pilsdrupas

1999-09-03 56:35:20, 21:22:07

123 << >> A 📷

Pils celtniecība sākta ap 1263. gadu Livonijas - Prūsijas ceļa apsardzībai. Tā celta uz mākslīgi veidota paaugstinājuma. Pils nopostīta poļu - zviedru un Ziemeļu kara laikā.

82.

Dursupes pils

2002-04-20 57:11:31, 22:52:24

123 << >> A 📷

   Dursupe - bijušais muižas centrs. No Dursupes lēņu kungu Altenbokumu dzimtas cēlies kādreizējais Tobago gubernators Didrihs Altenbokums.
   Bijusī Dursupes muižas pils celta 1820. g. Kompleksā ietilpst klēts (1825. g.), dāre, drānu klēts, kalpu māja Vidnieki, smēde. Parkā (6,7 ha) aug šķeltlapu dižskābardis.
   Privātīpašums. Attēlā pils redzama pēc remonta.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

83.

Dzelzavas muižas pils

2000-04-21 57:00:01, 26:26:00

123 << >> A 📷

18. gs. Dzelzavas muižas baroka pils, kuru arhitekts V. Bokslavs pēc dedzināšanas 1905. gadā precīzi atjaunojis īpašniekam fon Tranzē - Rozenekam.

84.

Dzelzāmura medību pils

2001-11-17 56:38:29, 24:20:15

123 << >> A 📷

Dzelzāmura medību pils atrodas Iecavas pagastā, tā celta 1905.-1906. g. Patiesībā tā bija pavisam necila būve, kurā bez lielākas ēdamistabas un virtuves atradās vēl tikai pāris guļamistabu. Tā bija celta no neaptēstiem baļķiem un lieliski iederējās meža ainavas vidū.
(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)

85.

Dzērbenes muižas pils

2000-05-27 57:11:41, 25:40:08

123 << >> A 📷

   Līdzās viduslaiku pilsdrupām 18. gs. beigās uzcelta jaunā Dzērbenes pils. Tā vairākkārt nopostīta un atjaunota. 19. gs. beigās pili pārbūvēja, uzcēla torni. 1832. g. divkaujā ar Raunas baronu Vulfu tika nogalināts pēdējais baronu Veisenšteinu dzimtas pārstāvis Gotlībs; pēc paša vēlēšanās, viņu apglabāja pils priekšā zem lielgabala, tur tika uzbūvētas kapenes (1. pasaules kara laikā kapenes tika nopostītas, bet lielgabals aizvests).
   1947. g. pils cieta ugunsgrēkā, 1949. g. atjaunoja. Pie pils ir parks ar eksotiskiem kokiem un krūmiem.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

86.

Dzērves pils

2001-11-10 56:45:02, 21:24:10

123 << >> A 📷

Bijušās Dzērves muižas apbūves laiks - 19. gs. sākums. 1905. g. pils nodedzināta, rekonstruēta pēc arhit. G. Berči projekta 1906.-1912. g. neoklasicisma stilā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

87.

Dzimtmisas muiža

2001-08-23 56:40:53, 24:14:48

123 << >> A 📷

Dzimtmisas muiža atrodas Iecavas pagastā, tās dzīvojamā ēka celta 18.-19. gs. No 1920. g. tajā atrodas skola.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

88.

Elejas muižas pils drupas

2000-10-06 56:25:21, 23:42:10

123 << >> A 📷

Elejas muiža izveidojās 16. gs. beigās un piederēja Kurzemes hercoga padomniekam Georgam fon Tīzenhauzenam. No 1716. gada saimniekoja baronu fon Bēru dzimta, bet 1753. gadā to nopirka Johans Frīdrihs fon Mēdems. Plašās, vērienīgi iecerētas pils būvē Elejā piedalījās J. Fr. Mēdema dēls Kristofs Johans Frīdrihs - lieliski izglītots un Eiropas galmos pazīstams. Jāsaka, ka ceļš līdz ieceru īstenošanai bija garš. Sakšu izcelsmes arhitekta J. G. A. Berlica, itāļa Dž. Kvarnegi un jaunā Berlīnes censoņa K. F. Šinkela radošais gars radīja cēli monumentālu un harmonisku celtni (1806 - 1810).
Elejas pils nodega 1915. gada jūlijā. Vēlāk gan tika izstrādāti plaši, taču dārgi atjaunošanas projekti. 1933. g. nolēma pili neatjaunot.

89.

Embūtes pilsdrupas

2001-11-10 56:30:18, 21:49:08

123 << >> A 📷

Pēc Kurzemes sadalīšanas 1253. g. Embūti ieguva Kurzemes bīskapija. 1265. g. uzcēla bīskapa pili, kuru 1545. g. izlēņoja Heikingam, 1576. g. - Krideneram, 1583. g. - Korfiem, vēlāk Ketleriem, 1686. g. - Amboteniem. Pili ap 1702. g. Ziemeļu karā nopostīja. Embūtes viduslaiku pils drupas atrodas Bruņinieku pilskalnā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

90.

Eversmuiža Ciblā

2001-08-12 56:32:44, 27:53:10

123 << >> A 📷

   Eversmuižas muižas nosaukums rakstos pirmo reizi parādās 1739. g., kad tā piederējusi Karņickiem. 1599. g. šī zeme piederējusi M. Evrusam, muiža sākumā saukta par Bricovščinu. 1828. g. muižu nopirkuši Rozenšildi-Paulini, 1892. g. - Mevesi, 1910. g. - Krudeneri-Struves.
   Eversmuižas pils celta 1680. g.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

91.

Ezeres muižas pils

2000-11-04 56:24:14, 22:21:43

123 << >> A 📷

Ezerē saglabājies plašs muižas komplekss ar parku, kur reiz saimniekoja barona Nolkena dzimta. Kāda teika stāsta par barona dēla līgavu Ezeri. Tādēļ pili saucot par Ezeri.
Turpat blakus XIX gs. 1. pusē ierīkots pils parks ar svešzemju kokiem un krūmiem, tur desmit gados no Vadakstes upes ielejas pārvietots "Vadakstes valdnieks" - 4 m augsts laukakmens. Tajā iekalts Ezeres muižas pārvaldnieka barona Tolla uzvārds un gadaskaitļi "1845 - 1855".

92.

Ēdoles pils

2000-07-09 57:01:02, 21:41:49

123 << >> A 📷

Piltenes bīskapam 13. gs. būvētā labi nocietinātā mūra pils ar torņiem un iekšējo pagalmu. Ar 16. gs. un 19. gs. piebūvēm izveidots saimniecības pagalms. Austrumu fasādē virs ieejas - fon Bēru ģerboņa cilnis. Pili ietver parks, aizsarggrāvis un dīķu sistēma. Interjeri atjaunoti pēc ugunsgrēka 1905. gadā.

93.

Ēdoles pils sēta

2003-08-30 57:01:02, 21:41:49

123 << >> A 📷

   Ēdolē aplūkojama vienīgā Kurzemes bīskapijas mūra pils, kas vēl apdzīvojama. Pils celta no 1264. līdz 1276. gadam, vairākkārt pārbūvēta, uzceltas piebūves, izveidotas neogotiskās fasādes.
   1905. gadā pils nodedzināta un pēc tam atjaunota 1906.-1911. g.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

94.

Ērberģes muižas pils

2002-07-18 56:22:09, 25:01:07

123 << >> A 📷

Ērberģes muižas pils atrodas Mazzalves pagastā. Muižas centrs ar parku veidojies 19. gs. Tajā dominē pils - Latvijas muižu arhitektūrai raksturīga celtne, kurā veiktas vairākas pārbūves.
(www.latviatourism.lv/defmenu/pilis_search.php?)

95.

Ērģemes pilsdrupas

2000-08-05 57:48:47, 25:49:50

123 << >> A 📷

Ērģemes upītes krastā, otrpus Valkas - Rūjienas ceļam paceļas kokiem noaugušais Ērģemes pilskalns, kur reiz pacēlusies varena Livonijas ordeņa pils. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1422. gadā, kaut gan uzcelta krietni agrāk. No varenās pils daļēji saglabājušies mūri un abi torņi. Ap pilsdrupām sens parks ar daudzām Krievijas lapeglēm un Sibīrijas balteglēm. Šeit risinājās 1560. gada vēsturiskā kauja, kurā krievu un tatāru karapulki pilnīgi iznīcināja Livonijas valstiņu karaspēku.

96.

Ēveles muižas klēts

2004-09-25 57:41:18, 25:32:37

123 << >> A 📷

   Ēveles muižas klēts celta 1793. gadā, tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
   Saglabājies Ēveles muižas parks.
  (Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

97.

Feliciānovas muižas pils

2001-08-12 56:32:09, 27:52:07

123 << >> A 📷

   Feliciānova pirmoreiz minēta 1784. g. kā Ozupines muižas pusmuiža, 1858. g. tā minēta kā Plennu dzimtas īpašums; tai piederēja ūdensdzirnavas, ādu darbnīca.
   Ūdensdzirnavas uzceltas 19. gs. un ir pirmās ūdens dzirnavas Ciblas novadā. Tās piederēja vācu izcelsmes muižkungam Plennam. Feliciānovas dzirnavās ražoja dažādas kvalitātes miltus, pārstrādāja vilnu, darbojās gateris. 20. gs. 60. gados dzirnavas tika izpostītas un izdemolētas, bet 1989. g. atsāka darbu, šodien apkalpo vietējos zemniekus un tagad arī ir ļoti interesants apskates objekts.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

98.

Firksa pils Talsos

2000-10-28 57:14:38, 22:35:33

123 << >> A 📷

Talsos, Tiguļu kalnā ar lielisku skatu uz pilsētu un ezeru 1883. gadā celta baronu Firsku dzīvojamā ēka "Villa Hochheim". Neoklasicisma stila celtne veidota kā grezna savrupmāja - villa, nevis tradicionāla muižas kungu māja.

99.

Firkspedvāles muiža Sabilē

2002-07-11 57:02:10, 22:33:49

123 << >> A 📷

   Firksu Pedvāles muižas apbūve veidojusies ap noslēgtu saimniecības pagalmu. Mūra kungu māja būvēta baronam fon Heikingam 18. gs.3. cet. atturīgās baroka formās. 19. gs. 40. gados ēka pagarināta, pārbūvēts jumts un uzbūvēts mezonīns. Vēl nedaudz vēlāk piebūvēti sānu korpusi. Saimniecības ēkas būvētas 19. gs. Ziemeļaustrumos no kungu mājas gravā izveidots parks, kas sākts veidot 17. gs.-18. gs. Ēkā notiek rekonstrukcijas darbi.
   Kopš 1992. g. muižā tēlnieks 0. Feldbergs veido Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju. Muzejā laikmetīgās mākslas izstādes, mākslas akcijas, pasākumi, koncerti, plenēri, simpoziji, konferences. Pakalpojumi: Gids, ēdināšana - krodziņš.
  (www.latviatourism.lv/defmenu/search.php?)

100.

Gaiķu muižas pils, tagad skola

2005-06-23 56:47:03, 22:33:60

123 << >> A 📷

   Muižas kungu dzīvojamā māja celta 19. gadsimtā. No 1920. gada šajā ēkā atrodas Gaiķu pamatskola. Ēkā atrodas novadpētniecības muzejs.
   Saglabājusies arī 1776. gada celtā klēts un citas saimniecības ēkas.
  (www.saldus.lv/Lv/Pilspag/pils_pag/gaiki.htm#vispzinas)

101.

Galēnu muiža (Vidsmuiža)

2001-04-08 56:28:42, 26:50:23

123 << >> A 📷

Vidusmuiža (Golan) 1483.-1830. g. piederēja grāfu Borhu dzimtai. 1830.-1893. g. Vidusmuižas īpašnieks bija Kārlis fon Feldens de Jozefi. Pēc viņa nāves īpašumu mantoja meita Anna Engelhardte. Galēnu muižas apbūves laiks - 19. gs. sākums.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

102.

Gatartas muižas pils

2001-04-13 57:12:51, 25:54:12

123 << >> A 📷

Gatartas muižas pirmās ēkas uzbūvētas 1786.-1787. g. Muižas pils būvēta 1823. g. klasicisma stilā ar dažām baroka iezīmēm.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

103.

Gaujienas pils

1999-06-19 57:30:52, 26:23:52

123 << >> A 📷

Gaujienas pils celta no 1850. gada līdz 1860. gadam vēlīnā klasicisma stilā slavenās Atzeles 13. gs. ordeņa pils vietā (tās drupas redzamas parkā). Ar sešu kolonnu portiku rotāto fon Vulfu pils ieeju sargā lauvu pāris. Muižas brūvera mājā komponista Jāzepa Vītola memoriālais muzejs "Anniņas".

104.

Gaviezes muižas pils

2001-11-10 56:30:10, 21:16:59

123 << >> A 📷

Par Gaviezes muižas apbūves laiku liecina saglabājušies gadaskaitļi: 1806 - uz akmens, 1816 - uz ēkas. Pils ir vēlā klasicisma celtne, iespējams, būvēta uz ordeņa pils pamatiem; saglabājušās vairākas saimniecības ēkas.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

105.

Gārsenes pils

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

Gārsenes pils - Jēkabpils rajonā vienīgā pils, kas no XVI gs. līdz 1922. gadam piederējusi baronu fon Budbergu dzimtai.
1860. gada angļu neogotikas stila pils būve. Ekspozīcija par fon Budbergu - Beningshauzenu dzimtu, netālu Dienvidsusējas gleznainā senleja ar iekārtotu tūristu taku.

106.

Gereņimovas muiža

2001-08-12 56:09:44, 27:07:17

123 << >> A 📷

Bijusī Geraņimovas muiža atrodas Krāslavas rajona Kastuļinas pagastā. Tagad bijušajā muižas ēkā darbojas sociālās aprūpes centrs "Krastiņi" psihiski slimiem cilvēkiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

107.

Grašu muižas pils

2000-05-27 56:59:10, 26:16:20

123 << >> A 📷

18. gs. beigās klasicisma stilā būvētajā fon Kālenu kungu mājā tagad viesu nams.

108.

Grenču muiža

2002-11-24 56:53:52, 22:52:30

123 << >> A 📷

Grenču muiža atrodas Kandavas novadā. Grenču muižas pils būvēta 19. gs., arhitekts J. K. Cimmermanis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

109.

Grobiņas pilsdrupas

2000-06-11 56:32:12, 21:10:16

123 << >> A 📷

1253. gadā celtā Grobiņas pils kalpojusi kā administratīvā vietvalža - fogta sēdeklis (1399.-1560. g.) un ordeņa atbalsta punkts Dienvidkurzemē. Līdz mūsu dienām pilsdrupas saglabājušās samērā labā stāvoklī. 70. gados veikta pilsdrupu konservācija.

110.

Gulbene, Vecgulbenes muižas Baltā pils

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A 📷

Ap 1763. g. celtā Baltā pils - savā laikā spožs itāliešu neorenesanses villas paraugs ar terasēm un bagātīgu skulpturālu motīvu lietojumu. Pilī uzturējies grāfs Cepelīns, pils īpašnieka barona Volfa znots. 1905. gadā pils dedzināta un cietusi pasaules karos.

111.

Gulbene, Vecgulbenes muižas Sarkanā pils

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A 📷

Sarkanā pils celta 19. gs. 2. pusē (1870. g., pārbūvēta 20. gs. sākumā) barona Heinriha fon Volfa mīļotajai sievai Marisai. Pils celta no sarkanajiem ķieģeļiem, tādēļ radies nosaukums - Sarkanā pils.

112.

Igates pils

2000-10-07 57:22:52, 24:41:16

123 << >> A 📷

Arhitekta R. Cirkvica neorenesanses stilā projektēta ēka, kas celta fon Pistolkorsu dzimtai ap 1880. gadu. Raksturīgs kvadrātveida tornis. Ainavu parks ar dīķiem. Muižas magazīnā - Lauksaimniecības rīku muzejs.

113.

Iģenes muiža

2002-06-24 57:17:54, 22:49:42

123 << >> A 📷

Iģenes muižas pils celta 19. gs. sākumā, lielākā daļa saimniecības ēku (brūzis, kalte, stallis) - 19. gs. 70.-80. gados.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

114.

Ilgu pils

2001-08-11 55:41:26, 26:46:56

123 << >> A 📷

Ilgu pils - jau no 20. gs. 50. gadiem Daugavpils Pedagoģiskās universitātes studentu vasaras prakšu vieta. Pils atrodas pie skaistā Riču ezera, apkārtnē sastopami tādi dabas objekti, kādus citur Latvijā nav iespējams atrast, piemēram, sarkanvēdera ugunskrupis. Un kas gan būtu pils bez sikspārņiem - to te netrūkst.
(www.dpu.lv)

115.

Inčukalna medību pils

2000-10-07 57:07:36, 24:38:39

123 << >> A 📷

Netālu no Gaujas augstā krastā atrodas 1914. gadā celtā Inčukalna medību pils, jūgendstila divstāvu ēka ar sarežģītu apjomu un trim zelmiņiem.
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)

116.

Inešu muižas pils

2000-05-27 57:01:14, 25:49:47

123 << >> A 📷

Inešu vai Vecpiebalgas pils atrodas Cēsu raj., Inešos. Viens no vērienīgākajiem Latvijas muižu ansambļiem. Kādreizējā grāfa Šeremetjeva rezidence - cara Pētera I dāvinājums. Klasicisma ēka būvēta 19. gs., 1905. g. degusi, atjaunota. Regulāra plānojuma Inešu parks. Brāļi Kaudzītes "Mērnieku laikos" aprakstījuši kā Slātavas pili, kur apmetušies mērnieki.

117.

Īles muižas pils

2001-05-01 56:32:26, 22:59:51

123 << >> A 📷

   Īles pils Immu kalnā celta starp 1854. un 1856. gadu, parka un apkārtnes izveidošana tika pabeigta ap 1868. gadu.
   Īles parks ir valsts aizsardzībā (15,6 ha), tajā aug 17 vietējo un 53 introducēto koku un krūmu sugas.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

118.

Īvandes pils

1999-07-24 57:00:01, 21:45:27

123 << >> A 📷

Īvandes vai Lielīvandes pils atrodas Kuldīgas raj., Īvandē.
Berlīnes arhitekta T. Zeilera pēc 1860. gada celta neoklasicisma stila pils ar askētisku galveno fasādi un romantizētu, greznāku parka fasādi. Parkā aug Baltijā lielākā baltegle. Otrpus šosejai, uz Vankas upītes stāv XIX gs. celtās ūdensdzirnavas un tās darbojas joprojām.

119.

Jaunalūksnes pils Alūksnē

2001-08-04 57:25:52, 27:05:47

123 << >> A 📷

Jaunalūksnes (Kolberģa) muižas apbūve veikta 18., 19. gs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

120.

Jaunannas medību pils

2001-08-04 57:16:10, 27:05:22

123 << >> A 📷

   Jaunannas nosaukums tiek saistīts ar baronu Delvigu, kurš 1859. g. uzdāvinājis Annas pagastam zemes gabalu un nosaucis šo vietu un tajā uzcelto skolu savas sievas Annas vārdā.
   Jaunannas mežmuižas medību pils celta 20. gs. sākumā.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

121.

Jaunauces muižas pils

2000-11-04 56:26:42, 22:41:21

123 << >> A 📷

19. gs. sākuma grāfam Mēdemam ampīra stilā celtā pils. Tā saglabājusies ar nelieliem pārveidojumiem. Apskatāmi fragmentāri ampīra interjeri un gleznojums zāles kupolā.

122.

Jaundomes muiža

2001-08-12 56:08:44, 27:37:05

123 << >> A 📷

Bijušās Jaundomes muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. pirmā pusē.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

123.

Jaungulbenes pils

2000-04-21 57:03:43, 26:35:53

123 << >> A 📷

Monumentāli atturīgā pils (balts apmetums un granīta rustu rotājums) celta 1878.-1904. g. angļu neogotikas stilā, torņa fasādē - īpašnieku ģerbonis. Apskatāmi neobaroka stila interjeri, plašo parku rotā daudzas mazās arhitektūras formas. Saimniecības ēku komplekss un ainavu parks - viens no izcilākajiem Latvijā.

124.

Jaunkalsnavas muiža

2006-04-14 56:41:26, 25:58:09

123 << >> A 📷

Jaunkalsnavas muižas kungu māja celta 19. gadsimta beigās kā baronu Kālēnu medību pils.
(www.madona.lv)

125.

Jaunlutriņu muižas pils

2000-06-11 56:49:47, 22:24:22

123 << >> A 📷

   Jaunlutriņos atrodas Jaunmuižas pils.
   Jaunmuižas pilī darbojas Jaunlutriņu deviņgadīgā skola. 1972. gadā skolai uzcelts otrais stāvs. Skolas priekšā tēlnieces Alvīnes Veinbahas darināti dekoratīvi ciļņi (1973. g.).
   Bijušajā muižas kalpu mājā dzimis pulkvedis Jukums Vācietis (1873-1938). Ēka restaurēta 1973. gadā, tai pašā gadā tur atklāts J. Vācieša piemiņas muzejs. Muzeja priekšā atrodas tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darināts J. Vācieša skulpturāls tēls.
   Starp Jaunmuižas kungu māju un ceļu atrodas Jaunmuižas parks (2,2 ha). Parku 19. gs. beigās ierīkojis firsts Līvens. Tas ir labi kopts, ar 24 svešzemju koku un krūmu stādījumiem.
  (www.vietas.lv)

126.

Jaunmoku pils

1999-11-06 56:58:52, 23:03:24

123 << >> A 📷

Tagad t.s. atpūtas pils, kas piemērota viesu uzņemšanai. Pilī kopš 1991. gada
darbojas Jaunmoku pils muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

127.

Jaunpils pils

1999-10-16 56:43:51, 23:01:14

123 << >> A 📷

   Jaunpils ordeņa pils celta 1301. g. Tipiska pils-cietoksnis, ko no trim pusēm apņem dzirnavu dīķis. Pils veidota ar iekšējo pagalmu, krusteju, lielākās pārbūves veiktas 1647. g.
   Pēc nodedzināšanas 1905. g. atjaunota 1906.-1907. g. arhitekta V. Boslafa vadībā. 20. gs. 60. gados sākti pils pārbūves un atjaunošanas darbi (arhit. Druģis). Pils dienvidu korpusā izbūvēta plaša zāle.
   Zālē marmora cilnis "Madonna ar bērnu" (ap 16. gs.), vitrāžas (V. Rapiķis).
   Nostāsti par akmeņiem pils pagrabā, kas nosvīstot rādot laika maiņu. Akmeņi, kas izciļņu veidā izdalās pils sienā, rādot vietas, kur celtniecības gaitā nosities kāds cilvēks. Pils priekšā uzstādīti 2 lielgabali. Pie ūdens notekas caurules saglabājies viens velna tēls, kas lietus laikā savulaik kaucis, atdarinot vemšanu, jo barons gribējis atradināt brāli no dzeršanas.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
   Tagad kultūras nams, muzejs.

128.

Jaunpils pils sēta

1999-08-07 56:43:51, 23:01:14

123 << >> A 📷

1301. gadā būvētās ordeņa Jaunpils pils smagnējie mūri spoguļojas triju apkārtējo dīķu ūdeņos. Saglabājies sākotnējais cietokšņa iekšpagalms un krusteja ar masīvu kolonādi, pie tās novietots 17. gs. lielgabals.

129.

Jaunraunas muižas pils

2001-09-02 57:19:47, 25:28:10

123 << >> A 📷

Ķeizariene Elizabete 1744. g. Jaunraunas muižu dāvināja grāfam Ņikitam Trubeckojam. Kopš tā laika īpašnieki bieži mainījās. Kopš 1897. g. muiža bija Panderu dzimtas īpašums.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

130.

Jaunsventes muiža

2004-08-06 55:54:13, 26:22:33

123 << >> A 📷

Jaunsventes muiža atrodas Daugavpils rajona Sventes pagastā. Kungu māja veidota vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma stilā. Tagad tā ir privātīpašums, notiek rekonstrukcija.
(www.pilis.lv)

131.

Jāņmuižas pils

2001-05-26 57:21:01, 25:19:44

123 << >> A 📷

Bijušās Jāņmuižas pils celta 18. gs. beigās, tagad te atrodas Jāņmuižas lauksaimniecības skola.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

132.

Jelgava, Valdekas pils

1999-12-19 56:40:08, 23:45:39

123 << >> A 📷

Nedaudz vairāk nekā 1 km no tilta pār Lielupi uz Rīgas pusi Rīgas ielā 22 kokos paslēpusies sarkani krāsota ēka - bijušās Valdekas muižas pils, kas sākotnēji celta 17. gs. kā barona Rekkes medību pils.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

133.

Jelgavas pils

1999-06-13 56:39:20, 23:44:10

123 << >> A 📷

   Jelgavas pils ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis.
   Sākta celt 1738. gadā Livonija ordeņa pils (1265. g.) vietā, ko hercogs E. J. Bīrons 1737. gadā lika uzspridzināt. Pils celta pēc B. F. Rastrelli projekta un viņa tiešā vadībā. Pirmajā celtniecības posmā (1738.-1741. g.) ielika pils pamatus, baroka stilā izbūvēja korpusus un sagatavoja materiālus telpu apdarei.
   Otrajā celtniecības posmā (no 1763. g.) pēc B. F. Rastrelli ieceres būvdarbus vadīja dāņu arhitekts S. Jensens, kas celtnes stilu tuvināja klasicismam.
   1919. gadā bermontieši pili nodedzināja. 1927.-1939. g. tā atjaunota un pēc arhitekta E. Laubes projekta piebūvēts rietumu korpuss. Vācu karaspēkam atkāpjoties, 1944. gadā pili vēlreiz nodedzināja. 1955.-1961. g. to atjaunoja.
   Tagad pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte, muzejs. Jelgavas pils - ievērojamākā baroka pils visā Baltijā.

134.

Jumurdas muižas pils

2000-08-10 56:56:35, 25:44:08

123 << >> A 📷

Viena no pirmajām Latvijas historisma stila pilīm, būvēta 19. gs. vidū fon Tranzē dzimtai. Ēkai raksturīgs neogotisks tornis, neapmestu ķieģeļu un apmestu, krāsotu detaļu kontrasts. Netālu atrodas Rūdolfa Blaumaņa "Braku" mājas.

135.

Juzefinovas muiža Ārdavā

2004-08-06 56:08:28, 26:49:46

123 << >> A 📷

Juzefinovas muiža atrodas Preiļu rajona Pelēču pagastā. Kungu māja celta 1861.-1864. gadā. Līdz 2003. gadam te atradās Ārdavas vidusskola,
(www.pilis.lv)

136.

Kabiles muižas pils

2000-07-09 56:56:60, 22:23:60

123 << >> A 📷

Kabiles muižas interjers veidots laikā, kad muiža atradās fon Bēru īpašumā (1687-1810). Kabiles muižas pils pārbūvēta 19. gs. 60. gados. Parādes jeb Baltajai zālei interesants rokoko interjers. 17. gs. mūra kungu māja, saimniecības ēkas un parks.

137.

Kaives muiža

2001-05-20 57:03:35, 23:01:45

123 << >> A 📷

   Bijušās Kaives muižas dzīvojamā māja celta 19. gs. Pie bijušās barona dārznieka mājas - Dārzniekiem "dvīņu liepas" - uz viena celma aug divas liepas 4,0 un 3,8 m apkārtmērā. Blakus vecās pils vieta.
   Netālu baronu Funkes dzimtas kapi, kas aprakstīti J. Janševska darbā "Hercogs un Kursas meitiņa".
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

138.

Kalkūnes pils

2000-10-15 55:50:29, 26:27:33

123 << >> A 📷

Kalkūnes muižas pils celta 1890.-1892. g., arhit. V. Neimanis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

139.

Kalnamuiža (pie Amulas)

2001-04-01 57:00:40, 22:39:31

123 << >> A 📷

   Kalnamuižas apbūves ansamblis būvēts 19. gs. Dzīvojamā ēka (vērtīgas durvju vērtnes), kalpu dzīvojamā māja, klēts, smēde, stallis.
   Alejā aug vairāki dižoši 3,9, 4,1 un 4,5 m apkārtmērā. Apm. 1 km uz dienvidaustrumiem - Naudas kalni. Teika stāsta par puiku, kas atradis naudu.
   Cita teika stāsta par Briežu taku uz dienvidaustrumiem no kalniem, kas vedusi cauri purvam, kur kāds puika ievedis ienaidnieka karaspēku, bet pats aizbēdzis.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

140.

Kalnienas muižas pils

2000-04-21 57:16:23, 26:55:53

123 << >> A 📷

Pie Kalnienes atrodas Kalnmuižas pils (apm. 1765. g.), dārznieka māja, veļas mazgātava, stallis (19. gs.) un parks.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

141.

Kalnmuižas pils Sieksātē

2001-07-21 56:41:27, 21:53:24

123 << >> A 📷

   Bijusī Kalnmuižas pils celta 19. gs. beigās. Tagad to izmanto Liepājas piena kombināts.
   Bijušajā krejotavas ēkā kopš 1985. g. atrodas Liepājas Pienrūpniecības vēstures muzejs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

142.

Kalvenes muižas pils

2000-06-11 56:36:14, 21:43:52

123 << >> A 📷

   Pēc nostāsta, Kalvenes nosaukums radies no kalves, kas darbojusies pils celšanas laikā. Kalvenes pils atradusies uz austrumiem no Tīdu ezera, bet nav saglabājusies. Kalvenes pils nosaukumu guvis bijušās Tāšu Padures muižas centrs. Tāšu Padures pils celta 19. gs. 1. pusē. Spožs vēlā klasicisma (ampīra) paraugs. Fasāde atdzīvināta ar pusapaļas formas logiem, dažāds veidojums piebraucamajā un parka pusē. Galvenajai ieejai rizalītā veidota niša ar sfērisku pārsegumu, ko balsta kolonnas bez bāzēm un kapiteļiem.
   Pils zāle 20. gs. 60. gados pārbūvēta divos stāvos. Ap pili parks (13 ha) vairākās terasēs. Dižozoli 6,1 un 5,7 m apkārtmērā.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

143.

Kameņecas pils Jaunaglonā

2000-10-14 56:09:41, 27:00:40

123 << >> A 📷

Līdz 1927. gadam Jaunaglonu sauca par Kameņecu. Te atrodas bijušās Kameņecas muižas ansamblis (dzīvojamā ēka, kapella, staļļi). Tas viss ir 18. gs arhitektūras piemineklis neogotikas stilā ( rekonstruēts 20. gs.). To apdzīvojušas Felherzamu, tad Pavloviču un Reutu dzimtas.
Netālu atrodas karātavu kalns, kur poļu izcelsmes muižkungs Reuts kādreiz sodījis nepaklausīgos zemniekus.

144.

Kandavas mācītājmāja

2008-09-04 57:01:08, 22:45:50

123 << >> A 📷

   Kandavas mācītājmuiža atrodas Kandavas pagasta "Lazdās". Ēka uzcelta 1730. gadā. Cēlis būvmeistars Šlups. Pārbūves veiktas 19. gadsimtā. Ap dzīvojamo māju atradās saimniecības ēkas - kalpu māja, 2 kūtis un klēts.
   1821. - 1836. g. šeit dzīvojis Kandavas prāvests K. Amenda, komponista Ludviga van Bēthovena draugs.
  (www.pilis.lv)

145.

Kandavas pilsdrupas

2000-10-28 57:02:08, 22:46:37

123 << >> A 📷

Bruņinieku pilskalns ar aizsargmūra drupām. Pilskalna nogāzē saglabājies četrstūrains tornis ar 2 m bieziem mūriem, hercoga Jēkaba laikā te glabājies šaujampulveris, tāpēc to sauc par Pulvertorni.

146.

Katvaru muižas pils

2000-10-01 57:33:28, 24:47:60

123 << >> A 📷

   Katvaru muižas celtniecība sākta jau 18. gs., tā daudzreiz pārbūvēta. Kungu mājas fasādi rotā mansarda logi ar pilastriem, saglabājušies griestu plafoni, vestibila koka kāpnes, grezns kamīns, abpus parādes fasādes zālājam simetriski izvietotas saimniecības ēkas.
   Pie muižas skaists regulārā stila parks ar divām terasēm, gar ezeru iestādīta liepu aleja, izveidoti atpūtas stūrīši.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

147.

Kaucmindes pils

1999-11-13 56:23:31, 24:07:48

123 << >> A 📷

1780. gada agrīnā klasicisma stila pils. Kopš 20. gs. pirmās puses bijusi slavena ar mājturības skolu. 20. gs. sākumā arhitekts L. Reinīrs pārbūvēja to neoklasicisma garā, apvienojot pusaplī izvietotos sānu korpusus. Ainavu parks, saimniecības ēkas.

148.

Kazdangas pils

2000-06-11 56:43:59, 21:44:02

123 << >> A 📷

Fon Manteifeļu dzimtas pils, ko 1800. gadā būvējis arhitekts J. Berlics. Ēka pārbūvēta pēc dedzināšanas 1905. gadā. Kazdanga bija Manteifeļu īpašums 14 paaudzēs. Pils parks ar zivju dīķiem, eksotiski augi, skatpunkti, grotas. "Kavalieru" (viesu) nams ar barokālām kāpnēm, pārvaldnieka un kalpu mājas, staļļi.

149.

Kleistu muiža Rīgā

2004-05-30 56:59:10, 24:01:50

123 << >> A 📷

Kleistu muižas kungu māja būvēta 18. gs. otrā pusē, baroks. Tā pieskaitāma pie ievērojamākajām koka celtnēm Rīgā.

150.

Kokmuižas pils Kocēnos

2000-04-29 57:31:20, 25:20:02

123 << >> A 📷

Nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis ir bijušās Kokmuižas pils apbūve (18. gs. beigas - 19. gs. beigas) - pils, sienas gleznojums pilī (interjera fragments; 19. gs. beigas), klētis, parks (19. gs.).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

151.

Kokneses pilsdrupas

1999-05-30 56:38:22, 25:24:55

123 << >> A 📷

Nepieejamā pakalnā pie gleznainās Pērses upītes ietekas Daugavā 1209. gadā senlatviešu valdnieka Vescekes koka pils vietā tika uzbūvēta mūra pils Rīgas arhibīskapam Albertam. Poļu un sakšu karaspēks Ziemeļu karā pili sagrāva, radot tagad pazīstamās romantiskās pilsdrupas, kuras mūsdienās daļēji applūdina Pļaviņu HES aizsprosta ūdeņi.

152.

Krāslavas pils

2000-07-21 55:53:51, 27:09:31

123 << >> A 📷

Uz Daugavas nogāzes ainavu parka terasēm 1791. gadā būvēta Krāslavas muižas Jaunā pils. Pils halle veidota Latvijai retajā mauru stilā, citi interjeri greznoti ar Romas skatiem, kas daļēji saglabājušies. Pili ieskauj eksotiskiem augiem bagāts parks un Krāslavas upīte.

153.

Krimuldas pils

2000-04-01 57:10:02, 24:49:44

123 << >> A 📷

Gaujas senlejas stāvajā kraujā 19. gs. vidū firstam Līvenam būvēta neoklasicisma stila pils. Labi saglabātas 19. gs. beigās no laukakmeņiem celtās saimniecības ēkas - ratnīca, stallis, laidars, pārvaldnieka māja.

154.

Krimuldas pilsdrupas

2008-10-18 57:10:12, 24:49:50

123 << >> A 📷

Krimuldas pils celta 14. gadsimtā un līdz 1566. gadam piederēja Rīgas domkapitulam. Pili izpostīja Polijas-Zviedrijas kara laikā - 1601. gadā.
Pilsdrupas sliktā stāvoklī.

155.

Krustpils pils Jēkabpilī

1999-10-30 56:30:51, 25:51:34

123 << >> A 📷

Viens no ievērojamākajiem Jēkabpils vēstures un kultūras pieminekļiem ir Krustpils pils komplekss ar parku Rīgas ielā 214 Daugavas labajā krastā. 13. gs. Rīgas arhibīskapa pils ar viduslaikiem raksturīgu izvirzīto vārtu torni un iekšējo pagalmu. Bieži pārbūvēta, paplašināta. Fon Korfu pils fasādēs saglabātas šaujamlūkas, senie logi un durvis, fragmentāri 18. un 19. gs. interjeri.
Pilī tagad muzejs.

156.

Kukšu muižas pils

2000-12-16 56:58:41, 22:51:28

123 << >> A 📷

   Bajāri, bijušās Kukšu muižas pils. Paraugmuiža (1865.-1866. g.) sugas piena lopu audzēšanā un sviesta ražošanā. Pils (1725. g.) zālē atsegti 19. gs. 1. puses sienu gleznojumi. Ozolkoka vītņu kāpnes. Muižas kompleksā ūdensdzirnavas (minētas jau 1802. g.) pie Vēdzeles upes, stallis (1894. g.), dāre, kalpu māja u.c.
   Pēdējais muižas īpašnieks (no 1937. g.) kretulietis Hermanis Strautnieks (1891.-1967. g.) uzbūvējis vairākas kuļmašīnas.
   Kukšu dzirnavezera (11,6 ha) malā 0,4 km no pils ozols ar dobumu 6,1 m apkārtmērā, starp to un pienotavu (1886. g.) ezera krastā akmens, kura garums 2,6 m, platums 1,6 m un augstums 1,1 m.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

157.

Ķimales pils

2001-07-21 57:01:23, 21:51:10

123 << >> A 📷

   Bijušās Ķimales muižas pils būvēta 18.-19. gs., tagad pilī skola.
   Mākslas pieminekļi ir vairākas durvju vērtnes iekštelpās (18. gs. beigas).
   Te dažādos laikos mācījušies dzejnieks Māris Čaklais (dz. 1940. g., miris 2003. g.) un rakstnieks Mārtiņš Kalndruva (dz. 1916. g., miris 1992. g.), kas pils interjeru aprakstījis savā atmiņu grāmatā "Pēdas gar krastu" (2. daļa, 1990.).
   Ap pili parks - 5,3 ha.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

158.

Ķirbižu muižas pils

2001-08-02 57:39:05, 24:29:32

123 << >> A 📷

   Ķirbižu muižas komplekss būvēts 18.-19. gs. Tagad Ķirbižu muižā skola.
   Vienā no Ķirbižu muižas kompleksa ēkām - klētī-labības kaltē kopš 1989. gada darbojas Ziemeļlatvijā vienīgais meža muzejs. Tā četrās zālēs apmeklētāji var iepazīties ar apkārtnes mežu floras un faunas bagātībām – aizsargājamiem augiem, medību trofejām, zvēru un putnu izbāzeņiem, ar meža apsaimniekošanas darbarīkiem. Ekspozīcijā izstādīti arī materiāli par mežsaimniecības skolu vēsturi Latvijā, Rīgas jūras līča austrumu piekrastes mežu administratīvo vēsturi un meža darbiniekiem no 1921. gada.
   Eksponēti arī zirgu vilkmes transporta līdzekļi.
  (V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

159.

Laidu pils

2001-07-21 56:44:47, 21:52:45

123 << >> A 📷

   Laidu pils būvēta 19. gs. sākumā, no 1923. g. pilī skola. Pielāgojot ēku skolas vajadzībām, zaudētas daudzas arhitektūras detaļas, taču tā joprojām saista ar piebūvēm, kas atgādina aizsargtorņus. Kompleksā bijusī muižas pārvaldnieka ēka un kādreizējā ratnīca-klēts.
   Parks (14,6 ha). Uz dienvidiem no pils ir parka senākā daļa ar regulāra plānojuma pazīmēm.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

160.

Laidzes muižas kungu māja

2000-10-28 57:17:12, 22:39:46

123 << >> A 📷

   Bijusī Laidzes muiža būvēta ap 19. gs. vidu, pilī tagad lauksaimniecības skola.
   Muižas pārvaldnieka ģimenē dzimis viens no eksperimentālās farmakoloģijas pamatlicējiem pasaules zinātnē Osvalds Šmīdebergs (1838.-1921. g.).
   Parkā (2,2 ha) aug 27 svešzemju sugu koki un krūmi, to skaitā 2 resnākās Lavsona pacipreses Latvijā.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

161.

Laidzes muižas tornis

2000-10-28 57:17:12, 22:39:46

123 << >> A 📷

   Laidzes muižas apbūvei ir kultūrvēsturiska nozīme (19. gs. vidus). Bijušās muižas centrs tagad ir pagasta centrs.
   Laidze pirmoreiz minēta 1428. g., tās nosaukums radies no prūšu Laigekaim vai leišu Laigiai.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

162.

Lamiņu muižas pils

2000-06-25 57:05:57, 22:57:40

123 << >> A 📷

   Bijušās Lamiņu muižas pils celta 1858. g., tagad pilī skola. Pils ēkai parka pusē sešu kolonnu portiks. Muižas kompleksā ietilpst kapela (vēlāk klēts; 1827. g.). Parks (2,2 ha) veidots 18. gs. vidū baroka dārzu tradīcijās; tajā aug septiņu svešzemju sugu koki un krūmi. Pils priekšā zirgkastanis 2,9 m apkārtmērā.
   Parkam četras terases, tajās divi apaļi dīķi. Tā alejas veido kādreiz cirptu liepu rindas. Šo aleju virzieni ZR-DA un ZA-DR sakrīt ar senču svētvietu plānojumu un atbilst saules lēkta un rieta virzieniem saulgriežos. Tā pa trim alejām, kas iet no pils ZR virzienā, var vērot saules rietu vasaras saulgriežos, pretējā - DA virzienā - saules lēktu ziemas saulgriežos. Attiecīgi pa trim šķērsalejām uz ZA var vērot saules lēktu vasaras saulgriežos un uz DR - rietu ziemas saulgriežos. Šobrīd tālo skatu perspektīvas parka kokos DR daļēji aizbūvētas, pārējās aizaugušas. Šai vietai tātad varētu būt sakrāla saistība ar Kaļķleju Svētavotu un Dzirciemu.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

163.

Lauteres muižas pils

2001-08-25 56:55:25, 26:03:40

123 << >> A 📷

   Lauteres muiža atrodas Aronas pagastā, tā pirmoreiz minēta 1570. gadā.
   Lauteres muižas apbūve - pils (19.-20. gs.), dārznieka mājiņa (1856. g.), stūra tornis (19.-20. gs.), klēts paliekas (19.-20. gs.) - ir nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

164.

Lazdonas muižas pils

2001-08-25 56:49:19, 26:14:33

123 << >> A 📷

Bijusī Lazdonas muiža ir arhitektūras piemineklis, celtniecība pabeigta 1876. g.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

165.

Lādes muižas pils drupas

2003-05-01 57:26:36, 24:42:09

123 << >> A 📷

Pie Lādes ezera Limbažu pagastā atrodas bijušās Lādes muižas pils drupas. Muižas ēkas celtas 18.-19. gs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

166.

Lāņu medību pils

2001-08-02 57:40:21, 24:22:11

123 << >> A 📷

   Lāņos atrodas bijušās Svētciema muižas barona medību pils, celta 1872. gadā.
   Pie pils parks, kurā aug 14 sugu skujkoki: lapegle, baltegle, Veimuta priede u.c.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

167.

Lāzberģa pils drupas

2002-09-13 57:27:38, 27:07:02

123 << >> A 📷

   Lāzberģa muiža, saukta arī par Fiandeni, rakstos minēta jau 16. gs., kad tās pirmais īpašnieks bija bruņinieks Buholcs. 1798. gadā muižas īpašnieks kļuva barons Johans Gotlībs fon Volfs. Pili sāka celt 1821. g., taču pabeidza tikai 1860. g. 20. gs. 50. gados pilī atradās kultūras nams, bet vēlāk dzīvokļi un vienā galā kūts. Tagad ēka jau daļēji sagruvusi.
   Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

168.

Lestenes muižas pils

1999-10-16 56:46:26, 23:08:22

123 << >> A 📷

   Lestenes pils būvēta 19. gs. sākumā, tagad pilī skola. Paaugstināta ēkas vidusdaļa ar klasicismam raksturīgu logu grupu frontonā. Vestibilā saglabājusies 19. gs. interjera apdare. Muižas mūra žoga kompleksa vārtos dzelzs kaluma (19. gs.) fragments. Parkā (4,8 ha) 16 svešzemju sugu koku krūmu stādījumi, to vidū Eiropas lapegles, Amūras korķa koks.
   Muiža bijusi piešķirta Lāčplēša kara ordeņa kavalierim Latvijas armijas ģenerālim Mārtiņam Hartmanim (1892.-1941. g., 1940. g. decembrī izsūtīts uz PSRS), te dzīvojusi viņa meita - dzejniece Astrīda Ivaska (1926. g.).
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

169.

Lielauces muižas pils

2000-06-23 56:31:22, 22:53:52

123 << >> A 📷

Pils celta vēlā klasicisma jeb ampīra stilā grāfam Mēdemam Lielauces ezera krastā. 1900. gadā Ziemasssvētku naktī pils nodega un 1901. g. sākās tās atjaunošana. Viens no projektētājiem bija Vācijas arh. Iverss. Pēc atjaunošanas pilij nepārbūvēta palika viena gala fasāde ar ampīra stila logu, pārējās fasādes un jaunais šķērskorpuss ieguva eklektisku izskatu. Interjeru apdare tika atjaunota ampīra stilā, arī krāsnis.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

170.

Lielbātas pils pie Vaiņodes

2000-11-04 56:26:37, 21:51:26

123 << >> A 📷

Modernā villa vācu dzimtenes stilā uzcelta baronam Ostenam-Zakenam 1912. gadā, arhitekts V. Reslers. Tā atšķiras no Latvijai tradicionālās piļu arhitektūras. Pils paplašināta 1929. gadā, arhitekts J. Gailis.

171.

Lielbornes muižas kungu māja

2000-10-15 55:51:53, 26:58:17

123 << >> A 📷

   Lielbornes muižas kungu māja šobrīd ir stipri nolaista. No pārējām muižas ēkām saglabājusies t.s. vecā pils un saimniecības ēkas. No tuvējām dzirnavām palikušas tikai drupas.
   No augstā pakalna, uz kura atradās muižas centrs, pavērās skaists skats uz apkārtnes siliem, laukiem, zemnieku mājām un Daugavu. Lielbornes muižas kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Tā ir raksturīgs vasarnīcu stila piemineklis Augšzemē. Muiža no 1896. g. piederēja baronu Freitāgu fon Loringhovenu ģimenei, kura acīmredzot ir pārbūves īstenotāja.
  (J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

172.

Lielmēmeles muiža

2007-10-14 56:20:04, 24:58:19

123 << >> A 📷

   Kungu māja celta skaistā vietā Mēmeles upes līkumā. No pagalma paveras plašs skats uz upes pretējo krastu - Lietuvas teritoriju.
   Kungu māja celta 19. gs. otrajā pusē, sākotnēji tā bijusi vienstāva celtne, vēlāk vairākkārt pārbūvēta. Tagadējai ēkai ir 2 stāvi.
   Lielmēmele no 1860. g. piederējusi Šlippenbahu dzimtai, bet 20. gs. sākumā īpašniece bijusi Meta fon der Ostenzakena.
   Muižā saimnieko sociālās aprūpes centrs
  (www.pilis.lv)

173.

Lielplatones muižas pils

2000-10-06 56:27:09, 23:39:36

123 << >> A 📷

   Lielplatones muižas apbūve (19. gs.) un Lielplatones muižas pils (1845.-1860. g.) ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Lielplatones muižas pilī tagad skola. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi ir Lielplatones muižas kalpu māja (19. gs. beigas), klēts, kūts, rija, smēde ar dzīvokli (visi 19. gs. vidus), vešūzis muižas parkā (19. gs. beigas), parks (19. gs.).
   Dižkoki - Vīnava priede (apkārtmērs 3,8 m, augstums 27 m), divi dižozoli (5,2 un 3,8 m).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

174.

Lielvārde, senlatviešu pils atdarinājums

1999-06-20 56:43:08, 24:47:22

123 << >> A 📷

   Pēc mākslinieka Agra Liepiņa ieceres ir tapis XII gs. Lielvārdes valdnieka Uldevena senlatviešu pils atdarinājums. Aizsargsiena labajā pusē rekonstruēta pēc Mežotnes pilskalna, bet kreisajā - pēc Daugmales pilskalna arheoloģisko izrakumu materiāliem. Var izložņāt aizsargsienu ejas, iegulties virsaišu gultā, vingrināt roku kaujas cirvja mešanā.
   Pils atrodas Lielvārdē, Parka ielā 3.
  (www.pilis.lv)

175.

Lielvārdes pilsdrupas

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

   Latviešu Indriķa hronikā Lielvārde minēta 1201. gadā kā Lielvārdes pils.
   Krustnešu mūra pils pirmoreiz minēta 1229. gadā, nopostīta 1557. gadā. Drupas daļēji rekonstruētas.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

176.

Lielvirbu muižas pils

2008-09-04 57:05:11, 22:34:21

123 << >> A 📷

   Lielvirbu muiža celta 1875. gadā pēc arh. Zeilera projekta. Lielvirbu muižas ēku ansamblis ar vairāk nekā 20 ēkām ir viens no interesantākajiem Sabiles novada muižu ansambļiem, kurš veidojies 18. gadsimta beigās un īpaši 19. gadsimtā, kad par muižas īpašnieku kļuva fon Firksu dzimta. 20. gadsimta sākumā muiža nonāca fon Hānu dzimtas īpašumā, bet 1920. gados tika nacionalizēta un kungu māja nodota skolas vajadzībām.
   Tagad privātīpašums.
  (www.talsurajons.lv)

177.

Lielvircavas muižas pils

2000-10-06 56:30:36, 23:45:21

123 << >> A 📷

   Bijušās Lielvircavas muižas pils atrodas Vircavas kreisajā krastā.
   1702. g. pilī notika Polijas karaļa Augusta Stiprā mīļākās - skaistās grāfienes Auroras - tikšanās ar Zviedrijas karali Kārli XII. Polijas karalis viņai uzticēja svarīgu diplomātisko misiju - pierunāt Zviedrijas karali slēgt mieru ar poļiem. Grāfiene cieta neveiksmi.
   Lievircavas muiža bija barona Hāna īpašums. Tagad pilī skola.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

178.

Lielzalves muiža

2007-10-14 56:19:39, 25:14:51

123 << >> A 📷

Divstāvu kungu māja celta 19. gs. Ievērojami izvirzīti sānu rizaliti. Abos ēkas galos ir seni, velvēti pagrabi. Saglabājušās sienu - griestu ieloces dzegas, daži logu slēģi, 19. gs. durvju vērtnes.
(www.pilis.lv)

179.

Liepas muiža

2001-09-02 57:22:19, 25:26:18

123 << >> A 📷

   Zviedru laikos karalis Gustavs Ādolfs ap 1624. g. novadu piešķīra savam valsts kancleram A. Uksenšernam, kurš 1672. g. kādu Liepas māju vietā uzcēla Liepas muižu. Ap 1680. g. muižu redukcijas laikā Uksenšerni savus īpašumus zaudēja, muiža vairākkārt tika ieķīlāta un iznomāta.
   1743. g. Krievijas ķeizariene Elizabete muižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram P. Lasijam, bet 1758. g. tā pārgāja A. Hāgemeistera pārvaldījumā. No 1824. g. muiža piederēja Pandera dzimtai, pēdējā muižas īpašniece (1919. g.) bija Šarlote fon Vulfa.
   Parkā dižkoki: ozols - apkārtmērs 5,2 m, liepa - 4,5 m.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

180.

Liepupes muižas pils

2000-10-01 57:27:48, 24:28:18

123 << >> A 📷

   Bijušās Liepupes muižas apbūve (18.-19. gs.) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dzīvojamā ēka celta 1751. g., parks - 18.-19. gs. Liepupes muižas dzīvojamā ēkā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi - fasādes dekoratīvā apdare (1751. g.), interjera dekoratīvā apdare 8 telpās (1751. g., 19. gs), durvju komplekts (18. gs.).
   Saglabājušās vējdzirnavas Liepupes muižā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

181.

Liezeres muiža

2001-08-25 57:00:60, 26:04:00

123 << >> A 📷

Muiža atrodas pie Liezeres ezera, tā bija apkārtnes lielākā muiža. Liezeres muiža bieži mainīja īpašniekus, būdama te poļu, te zviedru varā. 1625. g. tā bija H. Ramela īpašums. 1825.-1920. g. muiža piederēja Šulcu-Ašeradenu dzimtai.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

182.

Limbažu pilsdrupas

1999-07-04 57:31:04, 24:42:44

123 << >> A 📷

   "Indriķa hronikā" XIII gadsimtā būvētās Limbažu jeb Lemiseles pils nav minēta, tomēr tā tiek piedēvēta bīskapam Albertam. Pirmo reizi dokumentos pils minēta 1318. gadā, bet nav šaubu, ka tā pastāvējusi jau agrāk. Diemžēl arhibīskapu arhīvs ir gājis bojā.
   1602. gadā zviedru-poļu kara laikā gan pilsēta, gan pils tika nopostītas. Pēc uzvaras zviedru karalis Ādolfs novadu uzdāvināja Rīgas pilsētai.
   1999. gada vasarā būvstrādnieki nostiprināja un apjuma pils dienvidu korpusa sienas. Pilsdrupu konservācijas, teritorijas labiekārtošanas un izmantošanas koncepcijas projektu objektam izstrādāja biroja Konvents arhitekts Pēteris Blūms.
  (Gunita Ozoliņa. Apturēta Lemiseles pils sabrukšana. Diena, 30.11.2000.)

183.

Limbažu pilsdrupas

2002-05-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A 📷

Limbaži pirmoreiz minēti 1223. gadā, kad Rīgas bīskaps te uzcēla pili. Pirms tam te atradās lībiešu Lemiseles pils un ciems. Līdzās bīskapa pilij radās pilsēta. Pils sagrauta 1602. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

184.

Litenes muiža

2007-04-06 57:11:28, 27:01:43

123 << >> A 📷

19. gs. sākumā baronu Volfu māja vairākkārt pārbūvēta. Pie pils Pededzes krastos parks. Saglabājusies arī klēts, stallis, vešūzis, kalpu mājas, šķūnis, muižas saimniecības ēkas. Pilī atrodas skola, bet klētī - kultūras nams.

185.

Lizuma pils

2000-09-14 57:11:32, 26:22:22

123 << >> A 📷

Lizuma pils - 19. gs. vidus fon Volfu dzimtas pils ar neogotikas stila fasādes apdari, trīsstāvu torni. Vairākās telpās saglabājies interjers ar koka kasešu griestiem, sienu paneļiem. Muižas saimniecības ēkas veido pašreizējo pagasta centru.

186.

Līkumu muiža

2004-08-06 56:36:39, 25:44:01

123 << >> A 📷

Līkumu muiža atrodas Jēkabpils rajonā. 1938. gadā bijušajā muižā ierīkots bērnu nams, tagad tur atrodas Līkumu bāreņu nams.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

187.

Lodes muiža

2001-06-02 57:07:53, 25:38:46

123 << >> A 📷

Lodes muižas pils (Cēsu raj.) celta 1815. g. klasicisma stilā, būtiskas pārbūves 19. gs. 70. gados. Pils būvēta ar parādes pagalmu, no ķieģeļiem, pārklāta dakstiņu jumtu. Pagalma abās malās - ar arkādēm izbūvēti stallis un klēts.
(www.pilis.lv)

188.

Lodes muiža Aronas pagastā

2001-08-25 56:54:50, 26:05:50

123 << >> A 📷

Lodes muiža (Madonas raj.) rakstos minēta 17. gs. beigās. Lodes muižas apbūve - pils (18. gs. vidus), klēts (18. gs.) - ir nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

189.

Ludzas pilsdrupas

2000-07-22 56:32:59, 27:43:41

123 << >> A 📷

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Jurizdikas pilskalnā atrodas 14. gs. Livonijas ordeņa pils drupas. Senās pils vieta pirmoreiz minēta 1177. gadā kā latgaļu pils. Vācu krustneši, lai aizstāvētu novada robežu ar Krieviju, 1399. gadā uzcēla varenāko Livonijas ordeņa pili Latgalē - trīsstāvīgu mūra celtni ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm. Saglabājušās tikai iespaidīgas pilsdrupas. Pēc kariem 17. gs. pils netika atjaunota.

190.

Lustes pils drupas

2002-07-11 56:41:42, 23:20:35

123 << >> A 📷

Pienavas krastā paceļas varenie Lustes pils mūri. Pili 1780. gadā cēlis Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

1. Abgunstes muižas pils 2004-09-04

2. Adamovas muiža 2004-08-05

3. Ainažu muižas kungu māja 2002-05-01

4. Aizdzires muiža 2001-04-01

5. Aizkraukles pilsdrupas 2000-04-21

6. Alsungas pils 1999-07-25

7. Alsviķu pils 2001-06-16

8. Alūksnes pils 1999-06-20

9. Alūksnes pilsdrupas 2001-06-16

10. Ances muižas pils 2000-09-17