Mājas - muzeji

Mājas - muzeji

2008-12-15

Ainažu jūrskolas muzejs

2002-05-01 57:51:59, 24:21:25

123 << >> A 📷

   Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs iekārtots 1969. gadā atjaunotajā jūrskolas ēkā. 1870. gadā celtā ēka nodega otrā pasaules kara laikā.
   Jūrskola Ainažos darbojās 1864.-1919. g. (pirmā pasaules kara laikā evakuācijā Hersonā).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

Alūksne, Glika Bībeles muzejs

2000-09-14 57:25:31, 27:02:51

123 << >> A 📷

   No 17. gs. vācu tautības garīdznieka, tā laika latviešu izglītības un kultūras celmlauža E. Glika vārds saistīts ar Alūksnes pilsētu.
   Ernsts Johans Gliks (1654 - 1705) 1685. gadā tiek iecelts par Alūksnes draudzes mācītāju un līdz gūstam Ziemeļu kara laikā 1702. gadā dzīvoja Alūksnē, kur tapis Jaunās derības (1685. g.) un Vecās derības (1689. g.) tulkojums no sengrieķu un senebreju valodām.
   Kopš 1990. gada 18. novembra līdzās Alūksnes ev.-lut. baznīcai atrodas mācītāja E. Glika vārdā nosauktais Bībeles muzejs. Ernsta Glika Bībeles muzejs ir vienīgais šāda veida muzejs Eiropā.

Anniņas - J. Vītola muzejs Gaujienā

1999-09-13 57:31:01, 26:23:56

123 << >> A 📷

Jāzeps Vītols (1863.26. VII - 1948.24. IV) ir viens no izcilākajiem latviešu klasiskās mūzikas meistariem.
1922. g. pavasarī no toreizējās Zemes ierīcības komitejas veco Gaujienas muižas centru personiskajā īpašumā saņemot, sievas Annijas Vītolas vārdu prof. iemūžināja savā vasaras un atpūtas mītnē - Anniņās. Tā ir tagadējās Gaujienas vidusskolas dārza gravā šveiciešu stilā celtā divstāvu koka ēka ar stikla verandu (agrākā muižas brūvera mājiņa). Anniņas - Jāzepa Vītola memoriālais muzejs.

Ape, E. Zālītes muzejs

2001-08-04 57:32:19, 26:41:26

123 << >> A 📷

Muzejs atrodas Apē, Dzirnavu ielā 24, mājā, kur rakstniece un dzejniece Elīna Zālīte pavadījusi bērnību.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

Auči - J. Čakstes muzejs pie Staļģenes

2000-11-04 56:35:36, 23:57:23

123 << >> A 📷

Jurists Jānis Čakste (1859-1927) tika ievēlēts par pirmo Latvijas Valsts prezidentu tūlīt pēc 1. Saeimas ievēlēšanas 1922. gada novembrī. Par viņu nobalsoja 92 Saeimas deputāti. Arī 2. Saeima 1925. gada novembrī ar lielu balsu skaitu (60) ievēlēja J. Čaksti par Valsts prezidentu uz otro termiņu. J. Čakste mira pirms termiņa beigām.

Billītes - E. Virzas māja Sidrabenes pagastā

2002-07-08 56:34:28, 24:06:26

123 << >> A 📷

   Sidrabenes pagastā atrodas "Billītes", kurās ilgus gadus dzīvojis latviešu dzejnieks Edvarts Virza (1883.-1940. g.). "Billītēs" tapuši daudzi jo daudzi dzejoļi un dārza lapenē un mājas augšējā stāvā 1933. gadā sarakstīti "Starumēni" – varenākais no tēlojumiem, kāds jebkad sacerēts par latviešu zemnieku.
   "Billītēs" tagad iekārtots muzejs. Muzeja veidotāja ir Edvarta Virzas un Elzas Stērstes meita Amarillis Liekna. "Billītēs" atgriezušies to likumīgie mantinieki Amarillis Liekna ar savu dēlu Eduardu.
   "Billītes ir manas debesis", teicis Edvarts Virza.
  (www. gramata_21.lv/users/liekna_amarillis)

Birķenele - Raiņa muzejs

2000-10-15 55:49:09, 26:26:54

123 << >> A 📷

Jānis Rainis (1865.-1929.) - latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, politiķis - sociāldemokrāts.
Birķeneles pusmuiža no 18. gs. piederēja baroniem Felkerzāmiem. 1872.-1881. g. pusmuižu nomāja J. Raiņa tēvs. Bijušajā Raiņa dzīvesvietā tagad iekārtots memoriālais muzejs.

Bisnieki - E. Birznieka-Upīša muzejs Dzirciemā

1999-11-27 57:07:27, 23:01:02

123 << >> A 📷

Ernests Birznieks-Upītis, īstajā vārdā Ernests Birznieks, rakstnieks, bērnu literatūras meistars. Dzimis 1871. gada 6. jūnijā Dzirciema "Biseniekos", miris 1960. gada 30. decembrī Rīgā, apbedīts Lielupes kapos.
Rakstnieka dzimtajās mājās tagad ierīkots Ernesta Birznieka-Upīša muzejs.

Braki - R. Blaumaņa muzejs pie Ērgļiem

1999-08-16 56:54:02, 25:41:49

123 << >> A 📷

   Braku mājas vēstures avotos minētas 1811. g. Blaumaņi Brakos sāka dzīvot no 1868. g.
   Rakstnieks Rūdolfs Blaumanis dzimis 1863. gada 1. janvārī Ērgļu muižā, kur viņa vecāki bija barona kalpotāji: tēvs - pavārs, māte - istabmeita. Kad Rūdolfam pieci gadi, vecāki sāk zemnieku gaitas, rentējot "Braku" mājas skaistiem mežiem klātajos Ērgļu kalnos. Blaumanis "Brakos" pavada mūža lielāko daļu.
   1908. gada 4. septembra rītā R. Blaumanis mirst sanatorijā Somijā. Blaumanis apglabāts Ērgļu kapos, kur, tāpat kā Rīgā, viņam uzcelts piemineklis.
   Blaumaņa memoriālais muzejs Brakos dibināts 1959. g.

10.

Daukšas - Aspazijas muzejs pie Zaļeniekiem

2001-06-30 56:32:38, 23:34:59

123 << >> A 📷

"Daukšas" - dzejnieces Aspazijas (1865.-1943. g.) dzimtās mājas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

11.

Druvienas vecā skola - J. Poruka muzejs

2001-09-21 57:06:07, 26:15:11

123 << >> A 📷

1966. g. atvērts muzejs "Druvienas vecā skola". Katru gadu 13. oktobrī muzejā notiek J. Poruka dzejas dienas. J. Poruks (1871.-1911.) - rakstnieks, dzejnieks. Dzimis Druvienas pagasta Prēdeļos. Druvienas pagastskolas ēka (19. gs. beigas - 20. gs. sākums) ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

12.

Eglaine, Stendera muzejs

2000-07-23 55:57:40, 26:08:12

123 << >> A 📷

Vecais Stenders - Sēlpils un Sunākstes mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796), spējīgs, daudzpusīgs cilvēks, kas samērā labi pazina arī sava laikmeta eksaktās zinātnes, pats mēģināja tajās darboties. Viņš izstrādāja jaunus lasītmācīšanas paņēmienus un tos ietvēra divās ābecēs - "Jauna ABC un lasīšanas mācība" (1782) un "Bildu ābice"(1787).
Stendera nozīmīgākais darbs grāmatu grafikā ir ilustrācijas "Bildu ābicei". Tā ir pirmā mākslinieciski vērienīgi iekārtotā latviešu laicīgā satura grāmata.

13.

Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē

2001-04-08 56:12:01, 26:46:41

123 << >> A 📷

Jasmuižā (Aizkalnē) Jašas upes labajā krastā atrodas Raiņa memoriālais muzejs. Rainis te dzīvojis 1883.-1889. g. Muzejā izstādīta arī Latgales keramikā. Latgales keramiķa A. Paulāna darbnīca un ceplis atrodas Jašas kreisajā krastā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

14.

Jāņaskola - E.Dārziņa un J.Sudrabkalna muzejs

2003-09-06 57:06:45, 25:55:57

123 << >> A 📷

   Starp Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu atrodas Jāņaskola. Te iekārtots muzejs gleznotājam Kārlim Miesniekam, komponistam Emīlam Dārziņam un dzejniekam Jānim Sudrabkalnam.
   Bijusī skola celta 1871. gadā un nosaukta apustuļa Jāņa vārdā. Te 1875. gadā dzimis Emīls Dārziņš.
  (Tūrisma ceļvedis. Rīga, 20001.)

15.

Jelgava, Ā. Alunāna muzejs

2003-03-08 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

Ā. Alunāna memoriālais muzejs atrodas Filozofu ielā 3.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

16.

Jura putni - koka figūru muzejs pie Alsungas

2003-08-30 57:00:54, 21:35:50

123 << >> A 📷

Privātmuzejs "Jura putni" atrodas apmēram 4 km no Alsungas pie Alsungas-Tērandes ceļa. Muzejā interesanta no koka izveidotu putnu kolekcija - daļa putnu atrodas muzeja namiņā, daļa - namiņa ārpusē.

17.

Kaikaši - A. Austriņa muzejs Vecpiebalgā

2001-08-25 57:03:31, 25:49:20

123 << >> A 📷

Vecpiebalgas "Kaikašos" dzimis un līdz 1900. g. dzīvojis rakstnieks Antons Austriņš (1884.-1934.). Par Vecpiebalgu viņš rakstījis nepabeigtajā romānā "Garā jūdze". Mājā 1990. g. atvērts A. Austriņa memoriālais muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.).

18.

Kalāči - E. Veidenbauma muzejs pie Liepas

2001-09-02 57:23:50, 25:28:54

123 << >> A 📷

Valsts nozīmes vēstures piemineklis ir E. Veidenbauma (1867.-1892. g.) dzīvesvieta Kalāčos. Kalāčos restaurēta dzīvojamā māja, klētiņa, pirtiņa, 1961. g. dārzā atklāts E. Veidenbauma piemineklis (tēln. L. Blumbergs). 1967. g. Liepas kapsētā atklāts E. Veidenbauma kapa piemineklis (tēln. I. Kamara, arhit. G. Lūsis-Grinbergs).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

19.

Kalna Kaibēni - brāļu Kaudzīšu muzejs

2000-05-27 57:01:40, 25:43:23

123 << >> A 📷

"Kalna Kaibēni" - bijusī skola, kur strādāja par skolotājiem brāļi Kaudzītes, kopš 1929. g. rakstnieku brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs. Dārzā novietotas tēlnieka K. Kugras grieztās "Mērnieku laiku" personāžu Ķenča, Pāvula un Pietuka Krustiņa skulptūras.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

20.

Kalpaki - O. Kalpaka muzejs Airītēs

2000-05-13 56:40:40, 22:09:16

123 << >> A 📷

Latvijas bruņoto spēku pirmo virspavēlnieku pulkvedi Oskaru Kalpaku (1882.-1919.) un dažus citus latviešu karavīrus 1919. g. sadursmē pie Airītēm nošāva vācieši, kas esot tos noturējuši tos par lieliniekiem.
Muzejs atklāts 1936. gadā, padomju gados muzejs un piemiņas ansamblis tika likvidēts. Atjaunots 1988.-1990. g.

21.

Kolnasāta - F. Trasuna muzejs Sakstagalā

2002-09-14 56:32:08, 27:08:50

123 << >> A 📷

   Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta" (1864. g.) ir valsts nozīmes vēstures piemineklis. Muzejā apskatāma ekspozīcija par F. Trasunu un novadnieku rakstnieku J. Klīdzeju. Blakus muzejam ir klētiņa ar seniem sadzīves priekšmetiem.
   F. Trasuns bija viens no galvenajiem Latgales latviešu kongresa Rēzeknē (1917.) organizētājiem, Latvijas neatkarības idejas atbalstītājiem. Dzimis 1864. gada 16. oktobrī Rēzeknes apriņķa Sakstagala pag. Kolnasātā, miris 1926. gada 6. aprīlī Rīgā, apbedīts Rēzeknes Brāļu kapos.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

22.

Kubeles skola - E. Dinsberģa muzejs

2002-06-24 57:27:44, 22:23:58

123 << >> A 📷

   Kubeles (Kubalu) skola ir valsts nozīmes vēstures piemineklis. Tā atvērta 1843. gadā zemnieku bērnu izglītošanai un ir pirmā skola Dundagas muižā. Šajā skolā strādājis rakstnieks E. Dinsberģis un mācījies folklorists Kr. Barons. Tagad šeit atrodas E. Dinsberģa piemiņas muzejs.
   Ernests Dinsberģis (1816.-1902. g.) - rakstnieks, tulkotājs un pedagogs, pirmās latviešu oriģināllugas autors ("Skaistākais deguns", 1862. g.). Dzimis Ierniekos, apbedīts Kužnieku kapsētā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

23.

Lauči - L. Paegles muzejs Vidrižu pagastā

2003-05-01 57:18:41, 24:35:56

123 << >> A 📷

Leons Paegle (1890.-1926. g.) - rakstnieks un skolotājs. Dzimis Laučos, mācījies Vidridžu pagastskolā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

24.

Lejenieki - V. Plūdoņa muzejs Bauskas apkārtnē

1999-11-13 56:24:34, 24:17:39

123 << >> A 📷

Vilis Plūdonis (1874 - 1940), īstajā vārdā Vilis Lejnieks, dzimis Zemgalē Bauskas rajona Pilsmuižas Lejniekos. Jau bērnībā Plūdonis iemīļo skaisto dzimtās vietas dabu - mežainos Mēmeles krastus. Plūdoņa daiļradē izpaužas viņa dabas mīlestība, tā atklājas neaizmirstamās skaņu un tēlu gleznās, ko rada dzejnieka spalva.
V. Plūdonis beidza Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā, pēc tam strādāja par skolotāju dažādos Latvijas novados, beidzot - Rīgā. Mūžā pēdējos gados dzejnieks pievērsās vienīgi rakstniecībai, dzīvojot Rīgā vai Lejniekos.

25.

Leukādijas - E. Treimaņa - Zvārguļa māja

2003-10-18 57:21:52, 25:21:40

123 << >> A 📷

   1900. g. pie Raunas ietekas Gaujā E. Treimanis-Zvārgulis uzcēla māju. Skaistā apkārtne rosināja nosaukt šo vietu par Leukādijām (Leukāda - grieķu sala Jonijas jūrā).
   Te dzejnieks dzīvoja vasarās, bet no 1919. g. - pastāvīgi. Pēc paša vēlēšanās viņš apbedīts mājas dārzā zaļu eglīšu ielokā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

26.

Lielvārde, A. Pumpura muzejs

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

1970. gadā pretī Lielvārdes baznīcai atvērts Andreja Pumpura muzejs, kurā savākti arī novadpētniecības un folkloras materiāli.

27.

Melngaiļi - E. Melngaiļa muzejs pie Vidrižiem

2000-10-07 57:22:16, 24:41:08

123 << >> A 📷

Emilis Melngailis (1874 - 1954) - komponists, mūzikas folklorists un kritiķis.
Muzejs atrodas Emīla Melngaiļa dzimtajās mājās, dibināts 1984. gadā un ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.

28.

Meņģeļi - brāļu Jurjānu dzimtās mājas pie Ērgļiem

2002-05-04 56:52:42, 25:41:48

123 << >> A 📷

"Meņģeļos" atrodas brāļu Jurjānu memoriālais muzejs. Šeit dzimis latviešu simfoniskās mūzikas tēvs un tautas mūzikas materiālu vācējs Andrejs Jurjāns (1856.-1922. g.), mežraga virtuozs profesors Juris Jurjāns (1861.-1940. g.) un slavenā mežragu kvarteta ceturtais orķestrants, diriģents, komponists Pēteris Jurjāns (1866.-1948. g.)
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

29.

Minhauzena muzejs pie Duntes

2000-10-21 57:26:10, 24:25:34

123 << >> A 📷

Lielceļa malā, kurš ved no Rīgas uz Tallinu, atrodas vecais Duntes krogs. Vairāk kā divus ar pusi simtus gadu tālā pagātnē šajā apkārtnē savus dzīves labākos gadus pavadīja Kārlis Frīdrihs Jeronīms Minhauzens jeb barons Minhauzens - ne ievērojams karavadonis, ne zinātnieks, ne svētais, bet gluži vienkārši fantāzijas karalis. Nu vecajā krogus mājā atrodas Minhauzena muzejs, kurā var pārliecināties par viņa piedzīvojumu patiesīgumu.

30.

Mucenieki - Doku Ata muzejs Dzelzavas pagastā

2003-04-18 57:02:29, 26:29:41

123 << >> A 📷

Rakstnieks Doku Atis (1861.-1903. g.) dzimis Dzelzavas pagasta Muceniekos.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

31.

Ottes dzirnavu muzejs

2002-09-14 57:19:16, 26:54:59

123 << >> A 📷

   Brīvdabas muzejs "Ates (Otes, Ottes) dzirnavas" atrodas Alūksnes rajonā. Te var aplūkot lauku sētu ar 13 ēkām, katrā no tām ir atbilstoši darba rīki, saimniecības piederumi, mašīnas.
   Katru gadu septembra otrajā sestdienā Ates dzirnavās notiek Pļaujas svētki, kuros tiek demonstrēti zemnieku darba rīki, tradīcijas un sadzīve.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

32.

Pikšas - K. Ulmaņa muzejs Līvbērzes apkārtnē

2000-09-02 56:39:29, 23:29:15

123 << >> A 📷

Pikšās Latvijas Valsts prezidenta Kārla Ulmaņa (1877-1942) dzimtajās mājas (atjaunotas 1990. g.) muzejs. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Kārlis Ulmanis (1877 - 1942) bija tās pirmais valdības vadītājs, pēc tam vairākkārt Ministru prezidents.

33.

Riekstiņi - J. Jaunsudrabiņa muzejs pie Neretas

1999-10-30 56:11:51, 25:22:55

123 << >> A 📷

Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" atrodas 7 km no Neretas. Muzejs atvērts gleznotāja un rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) 90. dzimšanas dienā 1967. g. Muzejs iekārtots kultūras pieminekļa – sensētas "Riekstiņi" saimniecības ēkā (celta 19. gs. sākumā, restaurēta 1977. g.).
(www.ltg.lv)

34.

Rīga, J.Akurātera muzejs

2002-04-27 56:55:47, 24:04:44

123 << >> A 📷

   Rakstnieks Jānis Akurāters dzimis 1876. g. Dignājas pagastā, miris 1937. gadā
   Rīgā. Muzejs atrodas O. Vācieša ielā 6a.
   Labākais stāsts "Kalpa zēna vasara". Revolucionārās masu dziesmas "Ar kaujas saucieniem uz lūpām" vārdu autors. Tulkojis H. Ibsena lugas.
  (LPE, 1. sēj. Rīga, 1981)

35.

Rīga, O.Vācieša muzejs

2002-04-27 56:55:47, 24:04:44

123 << >> A 📷

   Dzejnieks Ojārs Vācietis dzimis 1933. gadā Trapenes pagastā, miris 1983. gadā Rīgā, apbedīts Carnikavā. Muzejs atrodas O. Vācieša ielā 19.
   Pirmais Ojāra Vācieša dzejolis publicēts 1950. gadā.
  (LPE, 10.1. sēj. Rīga, 1987.)

36.

Rumbiņi - Bārdu dzimtas muzejs Pociemā

2000-10-01 57:35:55, 24:53:23

123 << >> A 📷

Muzejs glabā triju dzejnieku – Friča Bārdas (1880–1919), viņa sievas Paulīnas Bārdas (1890–1993) un brāļa Antona Bārdas (1891–1981) – likteņstāstus. 1968. gadā pēc ilgas noliegtības un piespiedu aizmirstības laika dzejnieka Friča Bārdas celtajā mājā "Dārziņi", kur vasaras vadīja Paulīna Bārda, atklāja memoriālo istabu, bet 1993. gadā pēc restaurācijas darbiem vecajā "Rumbiņu" mājā darbu sāka Bārdu dzimtas memoriālais muzejs.
(www.muzeji.lv)

37.

Saulrieti - K. Skalbes muzejs pie Vecpiebalgas

2000-05-27 57:04:47, 25:50:27

123 << >> A 📷

   Kārlis Skalbe (1879.-1945.) - ievērojams liriķis un lielākais pasaku meistars latviešu literatūrā.
   Kārlis Skalbe dzimis 1879. gada 7. novembrī Vecpiebalgas pagastā Incēnos, kur viņa tēvs, agrākais muižas kalējs, bija uzcēlis pats sev mājiņu un smēdi.
   1944. g. K. Skalbe aizbrauca uz Zviedriju, kur mirst 1945. gadā 14. aprīlī.

38.

Sausnēja, rakstnieka Valda muzejs

2002-06-22 56:47:56, 25:42:40

123 << >> A 📷

   Rakstnieks un pedagogs Valdis (īstajā vārdā Voldemārs Zālīte, 1865.-1934. g.), populārā stāsta "Staburaga bērni" autors.
   Rakstnieks dzimis Sausnējas muižā dārznieka ģimenē. Mācījies Biržu draudzes skolā, 1882.-1886. g. Baltijas skolotāju seminārā Rīgā. Apceļojis Vāciju, Šveici, Itāliju. Pēc tam mācījies Viļņas skolotāju institūtā. No 1890. g. strādājis par skolotāju Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā - skolotājs latviešu bēgļu bērnu skolā Tērbatā, kopš 1918. g. - skolotājs atkal Rīgā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

39.

Siliņi - Sudrabu Edžus muzejs Meņģelē

2001-06-02 56:48:50, 25:24:17

123 << >> A 📷

"Siliņi" - rakstnieka Sudrabu Edžus (1860.-1941. g.) memoriālā māja.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

40.

Skrīveri, A. Upīša memoriālā māja

2000-05-28 56:38:42, 25:07:14

123 << >> A 📷

   Andrejs Upīts (1877. 4. dec. - 1970. 17. nov.) - latviešu rakstnieks, kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzimis Skrīveros rentnieka ģimenē.
   Māja celta 1908. gadā. Rakstnieks tajā dzīvo no 1909. līdz 1915. gadam. Pirmā pasaules kara laikā māja nodedzināta. Rakstnieks to atjauno 1921. gadā un dzīvo tajā vasarās no 1922. līdz 1940. gadam. Muzejs izveidots 1952. gadā.
  (www.aizrp.lv)

41.

Sprīdīši - A. Brigaderes muzejs Tērvetē

1999-08-07 56:28:46, 23:23:03

123 << >> A 📷

Annas Brigaderes memoriālais muzejs. Par literāriem nopelniem mājas 1922. gadā dāvinātas A. Brigaderei, kura tur pavadīja 11 pēdējās sava mūža vasaras, uzrakstot vairākas slavenas lugas.
Annas Brigaderes (1861 - 1933) mūža nozīmīgākie gadi saistās ar Tērveti. Kalnmuižas Baļļās kārts rakstnieces šūpulis.

42.

Sprundas - J. Sudrabkalna muzejs

2003-05-01 57:43:02, 24:31:34

123 << >> A 📷

Jānis Sudrabkalns (1894. - 1975.) - dzejnieks. Limbažu rajona "Sprundās" dzejnieks pavadījis 30 vasaras, no 1945. gada līdz 1974. gadam. Šeit iekārtots viņa memoriālais muzejs.

43.

Tadenava - Raiņa muzejs

2000-10-15 56:10:31, 26:06:44

123 << >> A 📷

Raiņa bērnības zeme, kur nākamais dzejnieks pavadījis savus pirmos četrus dzīves gadus. Savā daiļradē dzejnieks tos nodēvējis par "saules gadiem".

44.

Vecais Ceplis - J. Zābera muzejs pie Meirāniem

2000-07-27 56:51:12, 26:39:29

123 << >> A 📷

Izcilais latviešu dziedātājs Jānis Zābers (1935-1973) bija spožs itāļu, krievu un latviešu operu varoņu atveidotājs, kā arī kamerdziedonis. Tautā viņš bija viens no iemīļotākajiem māksliniekiem. Vecie Cepļi - Jāņa Zābera dzimtās mājas, kurās apkopots viss par dziedoņa dzīvi - skolas gadu mūzikas instrumenti, notis, fotoattēli no studiju gadiem un stažēšanās Itālijā uz slavenās 'La Scala" skatuves, bildes no operu izrādēm un koncertiem, afišas, tērpi, piemiņas lietas. Var noklausīties plates ar seniem ierakstiem.
Jānis Zābers. Atmiņu krājums.

45.

Zvanītāju Bukas - Amtmaņu muzejs Vallē

2002-07-18 56:30:36, 24:42:60

123 << >> A 📷

   Aktieru un režisoru brāļu A. Amtmaņa-Briedīša un T. Amtmaņa dzimtās mājas Valles pagasta Zvanītāju Bukas.
   T. Amtmanis (1883.-1938. g.) - aktieris un režisors, nogalināts staļinisko represiju laikā Krievijā.
   A. Amtmanis-Briedītis (1885.-1966. g.) - režisors, Latvijas Valsts konservatorijas profesors, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

1. Ainažu jūrskolas muzejs 2002-05-01

2. Alūksne, Glika Bībeles muzejs 2000-09-14

3. Anniņas - J. Vītola muzejs Gaujienā 1999-09-13

4. Ape, E. Zālītes muzejs 2001-08-04

5. Auči - J. Čakstes muzejs pie Staļģenes 2000-11-04

6. Billītes - E. Virzas māja Sidrabenes pagastā 2002-07-08

7. Birķenele - Raiņa muzejs 2000-10-15

8. Bisnieki - E. Birznieka-Upīša muzejs Dzirciemā 1999-11-27

9. Braki - R. Blaumaņa muzejs pie Ērgļiem 1999-08-16

10. Daukšas - Aspazijas muzejs pie Zaļeniekiem 2001-06-30