2008-12-15
1.
Aizkraukles baznīca
2000-04-21 56:37:06, 25:08:38
Starp šoseju un Daugavu stāvajā Daugavas senlejas krastā redzama 1688. g.
celtā un 1899. g. paplašinātā Aizkraukles luterāņu baznīca, kurā skatāma A.
Annusa altārglezna "Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam" (1943).
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
2.
Aizputes luterāņu baznīca
2002-08-03 56:43:15, 21:35:59
Tebras labajā krastā iepretim Aizputes pilsdrupām paceļas ap 15 m augstais
kuršu pilskalns Baznīcas kalns. Tajā 13. gs. uzcelta Aizputes luterāņu baznīca,
kas vairākkārt pārbūvēta (1773. g., 1887. g.). Baznīcā 19. gs. otrā pusē ierīkots
altāris un 1904. gadā būvētas ērģeles. Altāra labajā pusē Kurzemes bīskapa H.
Bazedova kapa plāksne (1523. g.).
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
3.
Allažu baznīca Stīveros
2000-06-04 57:06:07, 24:49:15
Rakstos 1630. g. minēta Filipa Jēkaba koka baznīca. 1758. g. Stīveros uzcēla
jaunu koka baznīcu, kura gāja bojā 1. pasaules kara laikā. Vecās vietā 1926. g.
uzcēla tagadējo baznīcu (arhit. P. Kundziņš), kuru iesvētīja 1927. g. Baznīcas
apdarē izmantots Allažu šūnakmens.
1982. g. baznīcai iebruka jumts, 1989. g. tika uzsākti atjaunošanas darbi.
1998. g. atjaunots ev. lut. draudzes darbs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
4.
Alojas luterāņu baznīca
2000-04-29 57:46:04, 24:53:07
Pilsētas centrā ir lut. baznīca. Alojā darbojas ev.-lut. draudze. Pirmā baznīca
bijusi no koka, 1726. gadā labota. 1769. g. 24. maijā baznīca nodegusi. Jauna
mūra baznīca celta 1774.-1776. g.. Pie baznīcas ir izdarīti arheoloģiskie pētījumi.
Pie lut. baznīcas piemiņas akmens represētajiem, "ziemeļu vēju lauztajiem".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
5.
Alūksnes luterāņu baznīca
2000-09-14 57:25:31, 27:02:51
Netālu no Bībeles muzeja atrodas Alūksnes lut. baznīca. Projektējis K.
Hāberlands 1781. gadā. Viena no skaistākajām Latvijas baznīcām, īpatnēja ar
vietējā granīta pielietojumu klasicisma arhitektūrā.
Turpat pāri ielai Alūksnes septiņsimtgades parkā ir piemiņas akmens E. Glika
dibinātās skolas vietā, Saules pulkstenis (1984. g.) un tēlnieka A. Zelča veidotas
skulptūras.
6.
Annenieku baznīca
2000-06-11 56:40:47, 23:06:02
Anneniekos pirmā Jaunpils draudzes filiālbaznīca uzcelta pēc 1710. g. mēra.
18. gs. vidū šīs koka baznīciņas vietā uzcelta tagadējā mūra baznīca, 1863. g.
tā pārbūvēta. Darbojas Annenieku ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
7.
Apekalna baznīca
2000-09-13 57:33:00, 26:54:12
Pirmā koka baznīca celta 1693. g., bet 1701. g., kā teicis E. Gliks, -"Opokas
baznīca sakrita pelnos".
Tagadējā Opekalna (Apukalna) mūra baznīca celta 1774.-1779. g., pēc E.
Glika ierosinājuma iekārtota Opekalna vecā un jaunā kapsēta. 1927. g. pēc
arhitekta P. Kampes projekta restaurēts baznīcas tornis.
Opekalna baznīca atrodas 235 m vjl. - vienīgā Latvijā, kas atrodas tik augstu.
Baznīcā atrodas trīs valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris (1774. g.), ērģeles
(ap 1860. g.) un kancele (18. gs. 2. puse). Darbojas Opekalna ev. lut. draudze.
Opekalna draudze un baznīca nepārtrauca darbu arī padomju okupācijas
gados.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
8.
Apriķu baznīca
2000-06-11 56:48:16, 21:29:43
Apriķu luterāņu baznīca (1710. g.) ir viena no krāšņākajām Kurzemē. Tās ārējais veidols daudz neatšķiras no citām lauku baznīcām, taču interjers pārsteidz ar savu košumu - kungu loža, ērģeļu luktas, ērģeles, altāris, kancele, biktssols veido vienotu dekoratīvu koktēlniecības ansambli. Skaists griestu gleznojums.
9.
Asares baznīca
2002-07-18 56:06:55, 25:53:26
Asares luterāņu baznīca celta no 1821. gada līdz 1843. gadam. Baznīcā
saglabājusies sākotnējā kancele, J. Dēringa altārglezna "Augšāmcelšanās"
(1853. g.) un divas E. Todes darbnīcas vitrāžas (1909. g.).
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
10.
Auces luterāņu baznīca
2001-10-27 56:27:55, 22:53:25
Vecauces luterāņu baznīca uzcelta 1866. g. Pie baznīcas Baltais krusts 2.
pasaules karā kritušo vācu karavīru brāļu kapos.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
11.
Augstkalnes baznīca
2000-06-23 56:24:17, 23:19:57
Svētes upes krastā atrodas Mežmuižas luterāņu baznīca. Baznīca iesvētīta
1648. gadā.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
(www.tervetesnov.lv)
12.
Augstrozes baznīca
2003-11-08 57:30:27, 25:00:12
Augstrozes luterāņu baznīca atrodas Limbažu rajona Umurgas pagastā.
Baznīca uzcelta 1859. gadā, 1872. gadā remontēta. 1968. gadā baznīcu
pārvērta par labības noliktavu. 1991. gadā draudze darbību atjaunoja, baznīca
restaurēta. Tiek izdots laikraksts "Augstrozes Dievnams".
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
13.
Āraišu baznīca
2000-08-19 57:15:13, 25:16:51
Āraišu luterāņu baznīca ezera ziemeļrietumu krastā celta 1445. gadā, pašreizējo izskatu baznīca ieguva pēc pārbūves 1791. gadā. Blakus baznīcai atrodas Āraišu mācītājmuižas apbūves komplekss (18. gs. beigas) ar parku un Āraišu kapsēta (1780. g.) ar laukakmeņu žogu un kapliču (1782. g., atjaunota 1989. g.)
14.
Ārlavas baznīca
2000-11-05 57:24:12, 22:34:05
Senākās rakstiskās liecības par Ārlavas baznīcu pieminētas no 1383. gada.
Koka baznīca celta 17. gs. otrajā pusē un 1728. gadā tā kopā ar mācītājmuižu
vēl atrodas labā stāvoklī. Savukārt 1777. gada vizitācijas protokolā norādīts, ka
visa baznīca un jumts atrodas sabrukušā stāvoklī. Apkārtējie muižu īpašnieki un
patroni lemj par jaunas baznīcas celtniecību. Darbus pie mūra baznīcas beidz
1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca iegūst pēc 1862./ 63. gada
pārbūves.
(www.arlavasbaznica.lv)
15.
Babītes Sv. Annas baznīca
2000-05-06 56:54:48, 23:47:07
Senā Babītes Sv. Annas baznīca celta 1660. g. Tagadējā mūra ēka uzcelta
1854. g. (arhitekts J. Felsko). Arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
16.
Baldones baznīca
2000-03-05 56:44:31, 24:23:39
Baldones luterāņu baznīca celta 1823.-1825. g.
Pie baznīcas ir pirmā un otrā Pasaules karā kritušo brāļu kapi, K. Ulmaņa
stādītais ozols un piemiņas akmens.
17.
Balgales baznīca
2000-05-14 57:09:40, 22:54:32
Balgales baznīca celta 1809. gadā. Tās torni grezno senu zīmju salikums -
Māras krusts un Saules krusts ar zeltītu centru.
Pie baznīcas apglabāts firsts Kārlis Kristofers Līvens (1767.-1844. g.) - bijušais
Krievijas izglītības ministrs un Tērbatas skolotāju semināra dibinātājs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
18.
Baltezera baznīca
2000-03-12 57:02:40, 24:18:49
Ādažu (Baltezera) luterāņu baznīca, celta 1775. gadā. Baznīca celta baroka
stilā ar dažām klasicisma iezīmēm. Ādažu baznīcā pirmo reizi Vidzemes
celtniecības vēsturē parādās krievu celtniecības ietekme.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
19.
Balvu luterāņu baznīca
2000-07-28 57:07:55, 27:16:07
Balvu lut. baznīcā atrodas savdabīgs neatkarīgās Latvijas laika sakrālās mākslas piemineklis - mākslinieka J. Strazdiņa altārglezna "Kristus svētī ļaudis" (arī "Kristus parādās latviešu ģimenei", 1937. g.).
20.
Bauskas luterāņu baznīca
2001-10-27 56:24:29, 24:11:16
Svētā Gara luterāņu baznīca celta 1591.-1594. g., tornis 1614.-1623. g.,
pārbūvēta 1886. g., 1932.-1933. g. Baznīcā vairāki ievērojami mākslas
pieminekļi - altāris ar kokgriezumiem (1699.-1861. g.), ērģeles (1891. g.), ērģeļu
prospekts (1766. g.), kancele (1762. g.), baznīcēnu soli (18. gs.), divu solu gali
(1640. g.), kapu plāksnes.
Baznīcas dārzā piemiņas zīme cīņās par Bausku kritušajiem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
21.
Bārbeles baznīca
2000-09-02 56:27:09, 24:35:56
Pirmā koka baznīca Bārbelē uzcelta 1567. gadā, atjaunota 1716. gadā.
Pēc hercoga Pētera pavēles 1789. gadā uzcelta tagadējā mūra ēka, tā
pārbūvēta 1822. gadā (pēc citiem datiem 1883. gadā).
1567. gadā uzcelta arī pirmā mācītājmāja, 1681. gadā un 1740. gadā tajā
izcēlies ugunsgrēks. Tagadējā mācītājmuižas ēka uzcelta 1843. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
22.
Bērsteles baznīca
2000-09-02 56:23:04, 23:57:42
Bērsteles luterāņu baznīca celta ap 1660. gadu, kancele - 1653. gads.
Bērstelē vēl apskatāms bijušās Lielbērsteles muižas regulārā plānojuma parks.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
23.
Bērzaunes luterāņu baznīcas drupas
2000-04-21 56:48:10, 26:01:44
Bērzaunes luterāņu baznīca - vecākā baznīca Madonas pusē. Celta 1340. g.,
pārbūvēta 1894. g. Sašauta tiešā tēmējumā 1944. g.
Vietējie stāsta, ka kāda krievu lielgabala apkalpe remontējusi lielgabalu. Pēc
remonta nolēmuši pārbaudīt šaujamo ierīci darbībā un kā mērķi izvēlējušies
baznīcu.
Ar 2001. gadu sākti baznīcas atjaunošanas darbi. 2008. gadā drupu vietā
redzama atjaunotā baznīca.
24.
Bērzes baznīca
2001-03-10 56:41:08, 23:26:23
Pirmā ev. lut. baznīca - koka ēka - uzcelta 1743. g. Tagadējā ēka uzcelta
1820. g. (arhit. Dihts), pārbūvēta 1849.-1850. g. un 1887. g.
Baznīcā uzstādīts K. Ulmaņa 1939. g. dāvināts zvans ar veltījumu Bērzes
draudzei.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
25.
Biķeru baznīca Rīgā
2000-03-12 56:57:32, 24:14:56
Biķeru (Biķernieku) luterāņu baznīca celta 1766. g. Tās barokālo portālu
grezno akmenī kalts Rīgas ģerbonis. Ērģeļu balkonu balsta toskāniešu kārtojuma
koka kolonnas. 1766.-1769. g. mācītājs te bija J. G. Herders.
Teika stāsta, ka baznīca nosaukta biķera vārdā, jo šādā traukā zemnieks reiz
pasniedzis ūdeni ķeizarienei, kura kādu dienu bijusi pastaigā prom no sava
galma. Pateicībā viņa likusi šeit uzcelt baznīcu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
26.
Budbergas luterāņu baznīca
2007-03-24 56:19:06, 24:32:09
Budbergas Sv. Pāvila luterāņu baznīca celta 1865.-1866. gadā. Baznīcā
neogotiska iekārta. Baznīca nav pārtraukusi darbu arī padomju okupācijas
gados.
(www.vietas.lv)
27.
Bulduru luterāņu baznīca
2008-08-28 56:58:51, 23:50:21
Bulduru luterāņu baznīca atrodas Jūrmalā, Kr. Barona ielā 6. Tā ir Valsts
nozīmes kultūras piemineklis. Baznīca celta 1889. gadā, arhitekts H. Hilbigs.
Agrāk tā bija pazīstama kā "Waldkapelle" ("Meža kapela") un celta vācu
atpūtnieku apkalpošanai.
(www.jurmala.lv)
28.
Burtnieku baznīca
2000-04-29 57:43:13, 25:18:03
Drīz pēc 1224. g., kad Druvvalda senlatviešu koka pilī sāka dzīvot ordeņa
bruņinieki, ezera krastā blakus lībiešu svētnīcai tika uzcelta koka baznīca, kura
senajos rakstos minēta 1234. g.
Pirmā mūra baznīca celta 1283.-1287. g. pie ordeņa pils un nosaukta Sv.
Marijas vārdā. 1654. g. baznīca nodegusi, 1669. g. atjaunota, tai piebūvēts
tornis.
Tagadējā mūra baznīca celta 1688. g., 1779. g. iesvētītas slavenā
ērģeļmeistara Ladegasta būvētās ērģeles. 1863. g. tornī iespēra zibens un tas
nodega, bet pēc trim gadiem tika atjaunots. Baznīcā uzstādītas zviedru draudzes
dāvātās ērģeles.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
29.
Carnikavas baznīca
2000-12-17 57:07:30, 24:19:20
Aiz Carnikavas kapsētas kalnā atrodas Carnikavas baznīca. Tā celta 1728.
gadā, tornis - 1851. gadā.
Carnikavas kapos apglabāts dzejnieks Ojārs Vācietis (1933.-1983.)
(A. Plaudis. Rīgas rajons, "Avots", 1988.)
30.
Cesvaines luterāņu baznīca
2000-04-21 56:58:08, 26:18:26
Cesvaines ev.- lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca celta 1879. gadā no plēstiem laukakmeņiem (arhit. M. P. Berči). Gan fasādes, gan interjera veidojumā saglabāta neogotikas arhitektūrai raksturīgā apdares elementu stilizācija. Arhitekta P. Kundziņa vadībā 1929. gadā baznīca atjaunota, papildinot ar interjeru.
31.
Cēsis, Jāņa luterāņu baznīca
2001-04-13 57:18:47, 25:16:28
Svētā Jāņa luterāņu baznīca celta 1281.-1287. g., tornis 1853. g., remontēta
1898. g., 1937.-1939. g., 1976.-1981. g., kancele no 1748. g., pēc arhit. A.
Štakenšneidera projekta 1858. g. ozolkokā griezts altāris ar 1862. g. J. Kēlera
altārgleznu "Krustā sistais", 1907. g. E. F. Valkera firmas ērģeles, 19. gs. beigu
un 1938. g. vitrāžas, 15.-16. gs. kapa plāksnes.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
32.
Cīravas baznīca
2001-11-10 56:44:13, 21:23:04
Cīravas luterāņu baznīca celta 1781. g., atjaunota 1876. g., 1888. g. Iekārtā
(1781. g.) vērojamas rokoko un klasicisma iezīmes. Ērģeles (18. gs. 1. puse),
prospekts (1781. g.). Piemineklis (1782. g.) J. E. Bērai - marmora kenotafs, kas
nav saistīts ar apbedījumu, bet izveidots kā piemiņas vieta.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
33.
Codes baznīca
2000-11-04 56:27:58, 24:10:28
Pirmā Codes baznīca celta ap 1570. g. Codes muižnieka K. Šrēdera laikā.
Tagadējā ev. lut. baznīca uzcelta 1680. g., atjaunota 1864. g. un 1922. g.,
altāris un kancele saglabājušies no celšanas laika.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
34.
Dalbes baznīca
2001-03-10 56:44:27, 23:52:00
Dalbes luterāņu baznīca celta 1869. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
35.
Daudzeses baznīca
2002-06-29 56:28:37, 25:13:13
Daudzeses luterāņu baznīca uzcelta 1826. gadā, pārbūvēta 1874. gadā.
1919. gada 4. novembrī pie baznīcas notika asiņaina sadursme ar
bermontiešiem, kuriem dievnama tornī bija ložmetēju ligzda.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
36.
Daugavpils luterāņu baznīca
2004-08-06 55:52:09, 26:32:26
Daugavpils luterāņu baznīca atrodas 18. Novembra ielā 66a, tā uzcelta 1893.
gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
37.
Dārtes baznīca
2001-06-09 57:20:58, 22:47:43
Dārtes (Vandzenes) luterāņu baznīca celta 17. gs., pārbūvēta 1896. g. 500 m
rietumos no dievnama pie Nogales ceļa atradās Ninive (Neustadtchen) ar apm.
1,5 tk. iedzīvotāju. Kaut gan vēstures dokumentos lasāms, ka pilsētiņa nopostīta
Ziemeļu karā, tai 1730. g. piešķirtas pilsētas tiesības.
Ticamāk, ka Ninivi likusi izpostīt zemes īpašnieka barona Firksa atraitne
Doroteja. Tās vietā ierīkoto muižu nosauca viņas latviskotajā vārdā - par Dārti.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
38.
Demenes luterāņu baznīca
2001-08-11 55:43:30, 26:32:60
Pirmā ev. lut. baznīca Demenē uzcelta 1567. g. pēc Kurzemes hercoga G.
Ketlera rīkojuma. Baznīca bijusi no koka, vēlāk tā nodegusi. 1896. g. uzcelta
jauna mūra baznīca, bet 1. pasaules kara laikā tā nopostīta un nav atjaunota.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
39.
Dignājas baznīca
2000-10-15 56:18:03, 26:10:24
Dignājas ev. lut. draudze dibināta un uzcelta pirmā baznīca 1567. g. Netālu uz
dienvidiem no tās 1811. g. uzcelta tagadējā baznīca (atjaunota 1922. g.).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
40.
Dikļu baznīca
2002-06-01 57:35:48, 25:04:24
1772. gadā Dikļos uzcelta jauna koka baznīca. 1848. gadā to pārbūvēja -
uzcēla mūra sienas un torni. 1934. gadā iebūvētas jaunas ērģeles. 1998. gadā
J. Jerums kopā ar T. Deksni ērģeles restaurēja.
Dikļos darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
41.
Dobeles luterāņu baznīca
2001-05-01 56:37:25, 23:16:50
Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs (16.-19. gs.) ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Dobeles lut. baznīca.
42.
Drustu baznīca
2001-04-13 57:13:53, 25:51:25
Pirmā nelielā koka baznīciņa tika uzcelta 1616. g. Krogus ezera krastā (1705.
g. nodegusi). 1750. g. uzcēla jaunu baznīcu ar torni un zvanu. 1835.-1837. g.
uzcēla tagadējo baznīcu, celtniecību vadīja ievērojamais latviešu būvnieks un
amatnieks Sārumu Mārcis. 1898. g. baznīca iegādājās F. Donnera-Rihtera
altārgleznu "Kristus debesbraukšana", 1901. g. uzstādīja E. Martina būvētās
ērģeles.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
43.
Dubultu baznīca Jūrmalā
2000-04-30 56:58:22, 23:47:05
Dubultu luterāņu baznīca ir arhitektūras piemineklis - jūgendstila šedevrs. Celta
1905.-1909. gadā, arhitekts V. Bokslafs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
44.
Dundagas luterāņu baznīca
2002-06-24 57:30:32, 22:20:59
18. gs. sākumā muižas īpašnieks J. Ostens-Zakens uzcēla koka baznīcu.
Tagadējā mūra baznīca celta 1766. gadā, 1897. gadā uzcelts jauns tornis,
ērģeles 1859. gadā būvējis dundadznieks A. Dinsberģis, altāra gleznu "Lieldienu
rīts" 1912. gadā gleznojis J. Rozentāls. Dundagas baznīcas ērģeles ir vecākais
latviešu meistaru darinātais un joprojām skanošais instruments.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
45.
Dunikas baznīca
2002-08-03 56:13:58, 21:16:40
Dunikas Golgātas (Krustceļu) luteriskā baznīca celta 1933. gadā. Sākumā tā
bija Brāļu draudzes baznīca. Ērģeles 1920. gadā būvējis J. Jauģietis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
46.
Dzedru baznīca
2003-06-07 57:15:06, 23:02:19
Dzedru Mārtiņa luterāņu baznīca celta 1934.-1937. g., draudze darbību
atjaunoja 1991. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
47.
Dzērbenes baznīca
2000-05-27 57:11:30, 25:40:35
1357. g. Dzērbenes pilī virsbīskaps Fifhūzens iekārtoja nelielu kapelu. 1439. g.
dokumentos minēta patstāvīga Dzērbenes draudze, kurai bijusi sava koka
baznīca. Pēc tam vēl vairākas reizes draudzes vajadzībām būvētas koka
baznīcas. 1817. g. sāka vākt līdzekļus mūra baznīcai. To cēla 1839.-1842. g.
pēc Volgas vācu koloniju baznīcu parauga un pēc Hāgemeistera plāna. Baznīcu
cēla ievērojamais latviešu celtnieks un amatnieks Sārumu Mārcis. 1928. g.
baznīcu remontēja.
Baznīcā ir Martinsa būvētās ērģeles, altārī P. P. Rubensa gleznas "Kristus pie
krusta" (Minhenē) kopija, ko gleznojis Berkholcs un 1887. g. baznīcai dāvinājusi
Nēķina muižas īpašniece.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
48.
Dzirciema baznīca
2001-04-21 57:07:12, 23:00:38
Dzirciema luterāņu baznīca celta 1879. g., kancele - 1716. g., J. Mertenss.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
49.
Elkšņu baznīca
2000-07-23 56:13:01, 25:34:55
Pirmās ziņas par Elkšņu baznīcu attiecināmas uz 1567. g., baznīca atradās
tagadējā Lietuvas teritorijā. Tagadējā baznīca celta 1712. gadā. Tajā darbojas
Elkšņu ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
50.
Emburgas baznīca
2002-07-08 56:33:58, 23:58:52
Top Salgales luterāņu draudzes jaunā baznīca Emburgā. Pāris kilometru no šīs vietas atrodas vecās, jau 17. gs. dokumentos minētās un 1706. gadā ar hercoga Ferdinanda gādību celtās baznīcas drupas.
51.
Engures baznīca
2000-06-24 57:09:37, 23:13:48
Engures luterāņu baznīca - koka celtne ar dēlīšu jumtu - celta 1802.-1804. g.,
mācītāja Johana Petera Branta vadībā to cēluši latviešu amatnieki Krišjānis un
Dāvis Krūzes. Remontēta 1852. g., pārbūvēta 1895. g., 1922. g. piebūvēts
tornis. Altāris un kancele būvēti 1835. g., 1851. g. iegūta J. L. Eginka altārglezna
"Kristus un neticīgais Pēteris uz jūras" (20. gs. 80. gados nozagta), ērģeles
1854. g. būvējis Hermanis, restaurējis H. Kolbe.
1995. g. baznīca ieguva Jura Ģērmaņa altārgleznu (Arņa Kraukļa ģimenes
dāvinājums).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
52.
Ēdoles baznīca
2000-07-09 57:01:04, 21:41:22
Pirmā baznīca - vienkārša koka būve, domājams, uzcelta 16. gs. 2. pusē.
Tagadējā baznīca uzcelta ap 1647. g. J. Bēra piemiņai, pārbūvēta 1852. g.
Darbojas luterāņu draudze. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis:
mākslas pieminekļi ir luktas ar 10 gleznojumiem (17. gs. sāk. - 18. gs. 2. puse),
altāris un kancele (17. gs. vidus), ērģeļu prospekts un luktas (1784. g., 18. gs.
2. puse), ērģeles (1786. g., meistars K. V. Bravelaits, paplašinātas 1902. g.) -
baroka kokgriezumu autors J. Slavičeks.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
53.
Ērberģes baznīca
2002-07-18 56:21:51, 25:01:49
Ērberģes luterāņu baznīca uzcelta 1700. g., remontēta 1857. g., 1882. g., 1935. g., 1996.-1997. g.
54.
Ēveles luterāņu baznīca
2004-09-25 57:41:35, 25:33:11
Ēveles luterāņu draudzi un pastorātu neilgi pēc 1562. gada dibinājis B.
Hevelns. Tagadējā mūra baznīca iesvētīta 1821. gadā. Pie baznīcas maza
barokāla kapela, celta 1739. gadā.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)
55.
Gaiķu baznīca
2005-06-23 56:46:24, 22:32:27
Gaiķu baznīca celta 1658. gadā, tās celtniecību organizējis vietējais muižnieks
Georgs fon Horners. 1684. gadā baznīcai piebūvēts tornis, bet 1817. gadā
baznīca pilnīgi atjaunota.
Baznīca interesanta ar tās aprīkojumu. Altāris ar kokgriezumiem un skulptūrām
darināts 17. gs. beigās. Šāda veida uzbūves altāri Latvijā ir reti sastopami. Tie
raksturīgi 17. gs. 70-tajos gados Rēvelē iebraukušā Austrumprūsijas tēlnieka
Kristiana Akermana darbnīcai. Jādomā, ka tur tapis arī Gaiķu baznīcas altāris.
Savā ziņā unikāli ir gleznojumi uz baznīcas solu durvju pildiņām, kas arī
datējami ar 17. gs. otro pusi. Gleznojumos nav tiešā veidā tradicionāli atveidots
Bībeles sižets un tēli, bet kristīgā morāle pausta ar dažādu simbolu palīdzību.
Autors, iespējams Kurzemes gleznotājs Kornēlijs Bergholcs, izmantojis 16. gs. un
17. gs. mijā Nirnbergā iespiesto, Joahima Kamerārio sastādīto emblēmu krājumu,
izvēloties 26 no šeit ievietotām 400 emblēmām.
Baznīca bez īpašiem postījumiem pārdzīvojusi abus 20. gs. pasaules karus.
(www.saldus.lv/Lv/Pilspag/pils_pag/gaiki.htm#vispzinas)
56.
Garkalnes baznīca
2000-07-02 57:04:09, 24:25:13
Vēstures avoti liecina, ka Garkalnē dievnams bijis jau 17. gs. sākumā - neliela
koka baznīca (kapela), kas atradusies senajā kulta vietā. Vēlāk baznīcu
pārvietoja blakus vecajai Neijermīles pilij. 18. gs. sākumā Garkalnē uzcēla jaunu
koka baznīcu, ko sauca par Vesterotes jeb Iļķenes muižiņas kapelu. Ziemeļu
kara laikā baznīca tika nopostīta.
1848. g. ar Ādažu mācītāja F. Šillinga gādību uzcēla pašreizējo mūra baznīcu.
1991. g. par Ādažu ev. lut. draudzes mācītāju kļuva Juris Rubenis. Baznīcā
veikts kapitālais remonts, atgūta altārglezna, izgatavota jauna kancele, soli,
ierīkota apkure.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
57.
Gārsenes baznīca
2002-07-18 56:06:00, 25:48:60
1562. gadā Gārsenē minēta Svētā Jura baznīca. 1792. gadā uzcelta jauna
koka baznīca. Pašreizējā luterāņu baznīca uzcelta 1906. gadā (arhit. E.
Kupfers) pēc barona L. fon Budberga ierosmes kā dāvana savai pāragri
mirušajai sievai.
Baznīcā ir 2 vitrāžas ar baronu fon Budbergu ģimenes heraldiku un E. F.
Valkera firmas ērģeles.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
58.
Gostiņu baznīca Pļaviņās
2000-07-21 56:36:42, 25:46:26
Pļaviņās darbojas Gostiņu ev.-lut. draudze. Gostiņu baznīca celta 1830. gadā, tajā Vidzemes sakrālmākslā rets altāra tips - t.s. kancelaltāris.
59.
Gricgales luterāņu baznīca
2004-06-05 56:13:18, 25:06:36
Gricgales lūgšanu nams atrodas Pilskalnes pagastā, tam ir kultūrvēsturiska
nozīme. Lūgšanu nams celts 19. gs. otrā pusē. Ēkas gari izstiepto fasādi rotā
smailloku logailu virkne.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
60.
Grīvaišu baznīca
2002-08-25 56:25:33, 22:25:54
Grīvaišu luterāņu baznīca celta pēc 1697. gada. Baznīcā 17. gs. kancele, 19.
gs. altāris, J. L. Eginka altārglezna.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
61.
Grobiņas baznīca
2000-06-11 56:32:12, 21:10:16
Pastāv uzskats, ka baznīca šeit bijusi jau 1560. gadā, taču tā sabrukusi. Arī jaunuzceltā baznīca nav spējusi noturēties pretī 1659. gada zviedru iebrukumiem. Dažus gadus vēlāk, 1664. gadā pēc hercoga Jēkaba ierosinājuma, tiek uzcelta un iesvētīta tagadējā baznīca.
62.
Gulbenes luterāņu baznīca
2000-04-21 57:09:42, 26:45:40
Celta seno latgaļu pilskalnā, uz kura 1339.–1340. g. Rīgas arhibīskaps uzcēla
mūra pili ar apaļu torni. 1838.–1843. g. pēc pilsdrupu novākšanas uzcēla
tagadējo klasicisma stilā veidoto baznīcu.
2. pasaules kara laikā sagrāva baznīcas zvanu torni, līdz ar to bojā gāja
ērģeles un altārglezna. Lielākie restaurācijas darbi baznīcā notikuši 1993. gadā.
Līdz pat mūsdienām saglabājies gotiskā stilā veidots ozolkoka altāris, kancele un
pults.
63.
Ģipkas baznīca
2002-06-24 57:33:37, 22:39:20
Ģipkas baznīca uzcelta 1860. gadā, nodegusi 1979. gadā. Tiek atjaunota.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
64.
Iecavas luterāņu baznīca
2001-02-11 56:35:50, 24:11:46
Gadaskaitlis "1576" uz zvana liecina par pirmās (koka) baznīcas
pastāvēšanu. 1641. g. tās vietā sāka celt mūra baznīcu, 1874. g. piebūvēja
torni, 1881. g. - sakristeju. 2. pasaules kara laikā baznīca stipri cieta, 20. gs. 50.
gados tika vairākkārt remontēta, 20. gs. 70. gados nodega. 1993. g. torņa
smailē tika pacelts krusts,
1994. g. no Rundāles muzeja pārvesti divi bronzas zvani (vecākais zvans tika
izvests uz Krieviju un vēl nav atrasts). 2000. g. iesvētīja torni un Olgodas
draudzes (Dānijā) dāvinātās ērģeles. Atjaunoti arī baznīcas vārti, sakopta
kapsēta.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
65.
Iģenes baznīca
2001-06-09 57:18:09, 22:49:17
Iģenes baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Tā celta 1757.
gadā.
(www.rsp.lv/skolas/pilis/vandzene/marsr.html)
66.
Ikšķiles luterāņu baznīca
2000-12-03 56:50:15, 24:30:10
Pirmā baznīca Ikšķilē uzcelta 1185. g., tā vairākas reizes nopostīta, bet atkal
atjaunota, pilnīgi pārbūvēta 1863.-1880. g. (arhit. J. D. Felsko), sagrauta 1916.
g. 1933. g. tika uzcelta jaunā Ikšķiles baznīca (arhit. P. Kundziņš).
Darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
67.
Ilmājas luterāņu baznīca
2002-08-25 56:35:41, 21:31:58
Ilmājas luterāņu baznīca celta 1626. gadā - maza celtne bez torņa un bez
sašaurinājuma altāra daļā. 1726. gadā muižnieks baznīcu piešķīra katoļiem, tikai
pēc ilgas tiesāšanās luterāņi 1782. gadā baznīcu atguva.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
68.
Īles baznīca
2001-05-01 56:32:26, 22:59:51
Īles baznīca dibināta ap 1670.-1680. g. Netelhorstu valdīšanas laikā, celta 18.
gs. vidū. 1905. g. revolūcijas laikā baznīcu daļēji nopostīja, bet drīz atjaunoja.
20. gs. 30. gados baznīca bija Īles un Lielauces ev. lut. draudžu kopīgs
dievnams.
Kopš 1945. g. baznīca slēgta.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
69.
Īvandes baznīca
2000-09-16 56:59:35, 21:45:46
Īvandes luterāņu baznīca celta 1816. g. Kancele (18. gs. beigas), altārglezna
Kristus un Pēteris" (ap 1815. g.), ērģeles (19. gs. 2. puse).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
70.
Jaunciema baznīca
2002-05-12 57:02:30, 24:10:45
Jaunciema luterāņu baznīca atrodas Jaunciema 5. šķērslīnijā 6/8, tā celta
1911.-1931. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
71.
Jaungulbenes baznīca
2001-04-28 57:03:43, 26:35:53
Jaungulbenes luterāņu baznīca celta 1893.-1904. g. no šķeltiem akmeņiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
72.
Jaunjelgavas luterāņu baznīca
2003-06-28 56:36:27, 25:05:50
Jaunjelgavas luterāņu baznīca iesvētīta 1957. gadā, tornis uzbūvēts 1960. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
73.
Jaunkraukles luterāņu baznīca Aizkrauklē
2003-06-28 56:36:40, 25:16:02
1 km no Aizkraukles pilsētas robežas 1998. gadā uzcelta Aizkraukles Kristus
Spēka luterāņu baznīca, kuras draudze ir pilsētas iedzīvotāji. Arhitekte R.
Lipore.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
74.
Jaunolaines baznīca
2000-10-06 56:47:58, 23:59:01
Olaines luterāņu baznīca celta 1753. gadā, atjaunota 1926. gadā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
75.
Jaunpiebalgas luterāņu baznīca
2001-04-13 57:10:38, 26:02:05
Pirmā koka baznīca celta 1677. g., tā vairākkārt nodegusi. Tagadējo luterāņu
dievnamu cēlis Cēsu būvmeistars Fridrihs Veits 1801.-1804. g., ēku pilnīgi
pārbūvējot.
Altārglezna "Kristus pie krusta" (19. gs. 2. puse), ērģeles 1914. g. būvējusi
vācu firma "G. F. Šteinmeijers", bet spēles galdu grezno plāksnīte ar uzrakstu
"Bavārijas ķeizariskā galma ērģeļu un harmoniju fabrika Etingenā". Baznīcas
zvans ar uzrakstu "Gods Dievam Augstībā" liets 1895. gadā.
Jaunpiebalgas kapsēta ir viena no vecākajām Latvijā (pirmie apbedījumi ap
1710. g.).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
76.
Jaunpils baznīca
1999-10-16 56:43:51, 23:01:14
Jaunpils baznīcas (celta 1592.-1638. g.). Altāris un kancele ir viens no greznākajiem baznīcu iekārtojuma ansambļiem visā Kurzemē. To 1648. gadā baznīcai dāvinājis toreizējais dzimtskungs Matiass Dītrihs fon der Rekke par godu savām precībām. Pašreizējā baznīcas altārglezna ir pazīstamā latviešu rakstnieka, gleznotāja un vijoļmeistara Kārļa Ieviņa darbs.
77.
Jaunsaules luterāņu baznīca
2000-09-02 56:20:42, 24:27:53
Jaunsaules mūra baznīca celta 1827.-1839. g. 1. pasaules karā baznīca stipri
cietusi. Pēc kara tā atjaunota, iesvētīta 1931. g. Tad pat uzstādīts jauns zvans
uz Krieviju aizvestā vietā. J. Bīnes altārglezna. Padomju varas laikā baznīca
pamesta un izpostīta, altārglezna sadurstīta, ērģelēm izplēstas stabules.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
78.
Jelgavas Sv. Annas luterāņu baznīca
2003-03-08 56:38:50, 23:43:35
Svētās Annas luterāņu baznīca celta 1619.-1621. g., pēc nopostīšanas
atjaunota 1638.-1641. g. 20. gs. 30. gados pēc arhitekta P. Kundziņa projekta
pārbūvēta, atjaunota 1948.-1968. g.
Baznīcā J. Rozentāla altārglezna "Kristus un samāriete" (ap 1910. g.),
piemiņas plāksne 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem.
Pie baznīcas 1883. gadā stādītais Lutera četrsimtgades piemiņas ozols.
((Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
79.
Jelgavas Sv. Jāņa luterāņu baznīca
2003-03-08 56:38:50, 23:43:35
Svētā Jāņa luterāņu baznīca uzcelta 1847. gadā, arhitekts F. Šulcs,
paplašināta 1882. gadā.
Baznīcā J. Dēringa altārglezna "Kristus pie krusta ar Mariju un Jāni" (1865. g.)
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000)
80.
Jēkabpils luterāņu baznīca
2000-07-23 56:29:50, 25:52:01
Jēkabpils Sv. Miķeļa luterāņu baznīca sākta celt nodegušās vācu draudzes
koka baznīcas vietā, jo pirmsākumā latviešu tautības pilsoņu Jēkabpilī bija ļoti
maz. Pamatakmens tagadējai baznīcai likts 1769. gada 5. augustā,
būvuzņēmēja Kaspara Lindes vadībā. Pēc lielajiem ugunsgrēkiem 1769. un
1773. gadā iedzīvotāju turība bija zema, tādēļ ar grūtībām būve tika uzcelta līdz
jumtam, tad darbi apstājās. Tomēr būves pabeigšanai valsts izsniedza 4300
dālderu, un 1807. gada 15. decembrī baznīca tiek iesvētīta.
(www.jekabpils.lv)
81.
Jumpravas baznīca
2001-04-08 56:38:29, 24:54:51
Jumpravas luterāņu baznīca Dzelmēs celta 1926. g., atjaunota 1998. g.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
82.
Jūrmalciema baznīca
2000-07-09 56:17:52, 20:59:40
Jūrmalciema luterāņu baznīca celta 1833. g.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
83.
Kabiles baznīca
2000-07-09 56:56:55, 22:22:14
Kabiles luterāņu baznīca uzcelta 1904.-1907. g. pēc arhitekta V. Neimaņa
projekta, izmantojot iepriekšējās, 1652. g. celtās baznīcas mūrus. Iekārta (20.
gs. sāk.), altārglezna "Kristus" (1938. g., J. R. Tilbergs), kristījamā trauka
pamatne (1652. g.) - vecākā Latvijā, piemiņas plāksne 1. pasaules karā un
Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem kabilniekiem.
Kabiles mācītājs G. Bitners (1805.-1883. g.) laidis klajā pirmo bagātāko latviešu
tautasdziesmu krājumu "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes" (1844. g.) ar 2854
dziesmām.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
84.
Kaldabruņas baznīca
2000-10-15 56:05:12, 26:01:33
Kaldabruņas mūra baznīca celta 1848.-1852. g. Ērģeles 1862. g. būvē
Martins. Pēc remontiem baznīca iesvētīta 1935. g. Padomju varas laikā baznīcā
bija ierīkota mākslīgo mēslu noliktava.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
85.
Kalnciema - Klīves baznīca
2003-03-08 56:48:34, 23:37:34
Uz Klīves muižas zemes 1854. g. uzcēla mūra baznīcu. Kalnciema apkārtnē 1.
pasaules kara laikā norisinājās ilgstošas cīņas, arī baznīca cieta kara darbībā.
Darbojas ev. lut. draudze.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
86.
Kaltenes baznīca
2000-06-24 57:27:17, 22:53:30
Kaltenes luterāņu baznīca. Pirmā baznīca uzcelta 1567. g. Vairākkārt
pārbūvēta un celta no jauna. Pēdējoreiz pārbūvēta 1896. g., pēc tās
sašaušanas 1915. g. atjaunota 1926. g. Altārglezna "Kristus uz ezera" (1886.
g., M. Pols). Kancelē 4 18. gs. skulptūras. Ērģeles 1935. g. darinājis A. Sūnāklis
Jēkabpilī.
Pie baznīcas līča krastā Baznīcas un Kalna kapi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
87.
Kalupes luterāņu baznīca
2002-06-29 56:11:10, 26:28:04
Kalupes luterāņu baznīca atrodas Rožkalnu pagasta "Izdegās". Tajā darbojas
Kalupes luterāņu draudze.
Rožkalnu pagastā ir Latgalei neraksturīgi daudz luterticīgo, jo no 19. gs. vidus
šeit sākuši iepirkt zemi un apmetušies uz dzīvi liels skaits luterāņu no citiem
Latvijas novadiem, it sevišķi Sēlijas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
88.
Kandavas luterāņu baznīca
2000-10-28 57:02:08, 22:46:37
Kandavas luterāņu baznīcas celtniecība pabeigta 1736. gadā.
89.
Katlakalna baznīca pie Rīgas
2000-03-05 56:54:00, 24:10:24
Katlakalna luterāņu draudze dibināta 17. gs. 1. pusē, pastorāts pastāv no
1635. g. Jaunu koka baznīcu uzcēla 1732. g. Tagadējo mūra baznīcu iesvētīja
1794. g., cēlis Rīgas būvmeistars Kristofs Hāberlands.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
90.
Kārķu baznīca
2004-09-25 57:49:17, 25:36:08
Luterāņu draudze Kārķu pagastā dibināta 1994. gadā. Agrāk kārķēnieši
sastāvēja Ērģemes luterāņu draudzē.
Jaunās Kārķu baznīcas celtniecība tika uzsākta 1999. gadā.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)
91.
Kokneses luterāņu baznīca
2000-07-23 56:38:44, 25:26:04
Kokneses luterāņu uzcelta 1687. g., Ziemeļu karā nopostīta, 1819. g.
pārbūvēta, tornis uzcelts 1887. g. 1897. g. Kokneses muižas īpašnieka
dzīvesbiedre E. fon Lēveršterna dāvinājusi altārgleznu "Kristus apskaidrošana"
(E. fon Gebhards), 1937. g. tika iegādātas jaunas ērģeles.
Baznīca celta gotu stilā, tagad atrodas Daugavas līkumā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
92.
Kolkas baznīca
2000-06-24 57:44:38, 22:35:09
Kolkas luterāņu baznīca uzcelta 1886. gadā.
Laukā aiz Kolkas (Mazirbes) baznīcas ir trīs akmeņi ar iekaltiem tekstiem latīņu
valodā, kas vēstī par lielā mēra sērgu, kad piekrastes zvejniekciemos dzīvi
palikuši tikai daži desmiti ļaužu.
93.
Krapes baznīca
2000-05-28 56:44:13, 25:07:24
Kokneses-Krapes draudze radās jau 13. gs. sākumā pie Kokneses bīskapa
pils. 17. gs. zviedru valdīšanas sākumā sāka noturēt dievkalpojumus arī Krapē.
1804. g. tika iesvētīta filiālbaznīca, tagadējā mūra baznīca uzcelta 1856. g.
Darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
94.
Krāslavas luterāņu baznīca
2000-07-21 55:53:51, 27:09:31
Krāslavas luterāņu baznīca uzcelta 1939. gadā. Tā ir valsts kultūras
piemineklis.
Krāslavā luterāņu draudze ir neliela.
95.
Krimuldas baznīca
2001-04-07 57:09:43, 24:46:05
Aizgaujas lībiešu valdnieks Kaupo pirmais piekrita pieņemt kristietību un jau
1206. g. tika nodibināta Kubeseles (Ķizbeles) draudze. Nākamajā gadā netālu
no Kaupo mītnes minēta baznīca un mācītājmāja. Pēc 15. gs. tā saukta par
Krimuldas baznīcu pie netālās Krimuldas pils. 1699.-1700. g. baznīcai atjaunoja
jumtu, torni, 1702. g. arī ārsienas. 1905. g. atkal uzcēla jaunu torni.
Aizsargājams arī Krimuldas baznīcas parks (platība 1,5 ha).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
96.
Krustpils luterāņu baznīca
2004-08-05 56:30:47, 25:51:21
Krustpils luterāņu baznīca celta 1818.-1820. g. Pirmajā pasaules karā baznīca
stipri cietusi, tā atjaunota 1924. gadā.
Altārglezna ir nezināma autora kopija "Kristus Ģetzemanes dārzā".
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)
97.
Kuldīga, sv. Katrīnas baznīca
2000-07-08 56:58:15, 21:58:08
Arhitektūras piemineklis - Sv. Katrīnas lut. baznīca. Pirmā Kuldīgas Sv. Katrīnas ev.-lut. baznīca celta 1252. gadā no koka. 1665. g. hercogs Jēkabs lika uzcelt mūra baznīcu, taču drīz tā nodega. To atjaunoja 1672. gadā uz vecajiem pamatiem. 1748. gadā veica tālāku izbūvi, bet 1866. gadā baznīcu atjaunoja O. Dīces vadībā, uzcēla torņa smaili (45 m) un sānu tornīšus. 1990. gadā baznīca nodota jaunizveidotajai Sv. Katrīnas ev.-lut. draudzei.
98.
Kuldīgas Sv. Annas luterāņu baznīca
2008-08-10 56:57:57, 21:58:05
Kuldīgas Sv. Annas luterāņu baznīca atrodas Kuldīgā, Dzirnavu ielā 14.
Baznīca sākta celt 1899. gadā, iesvētīta 1904. gadā. Arhitekts Vilhelms
Neimanis.
(www.tournet.lv)
99.
Ķekavas baznīca
2000-03-05 56:49:45, 24:14:28
Doles-Ķekavas draudze izveidojusies pie bīskapa Meinarda 1197. g. uzceltās
Sv. Mārtiņa baznīcas Mārtiņsalā. To 1577. g. nopostīja rīdzinieki, un jaunā Sv.
Annas koka baznīca tika uzcelta Ķekavā, kas 1630. g. nodega. Tagadējā mūra
baznīca uzcelta 1783. g., atjaunota 1900. g. (uzcelts tornis) un 1920. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
100.
Ķemeru luterāņu baznīca
2000-06-10 56:56:29, 23:29:30
Baznīca atrodas pašā Ķemeru sirdī, celta 1897. gadā neogotikas formās,
arhitekts H. Šels. Dievnamā ir I. Zeberiņa altārglezna "Kristus izdziedina slimos".
Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
(www.vietas.lv)
101.
Ķempju baznīca pie Līgatnes
2000-06-04 57:13:04, 25:04:04
Rakstos minēts, ka pie Incēniem 1669. g. atradusies Sv. Ignača baznīciņa.
Ķempju mūra baznīca celta 1882. g. Darbojas luterāņu draudze. Baptistiem
Augšlīgatnē ir lūgšanu nams.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
102.
Ķirbižu luterāņu baznīca Bridagā
2001-08-02 57:39:04, 24:28:08
Ķirbižu luterāņu baznīca celta 1850. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
103.
Labraga luterāņu baznīca
2008-08-10 56:58:15, 21:20:58
Ulmales-Labraga luterāņu baznīca atrodas Jūrkalnes pagastā, Labragā.
Baznīca celta 1896. gadā.
Leģenda vēsta, ka baznīca uzcelta tāpēc, ka Labragas muižkungam bijusi
meita, kuru viņš gribējis salaulāt baznīcā, bet tolaik baznīcas Jūrkalnē neesot
bijis.
(www.pilis.lv)
104.
Landzes baznīca
2007-04-30 57:14:15, 21:37:34
Landzes luterāņu baznīca celta ap 1700. gadu, vairākkārt pārbūvēta, tornis
uzcelts 1776. gadā. Dievnama altāri, kanceli un lasāmpulti veidojis Ventspils
koktēlnieks N. Sefrenss jaunākais 1701. gadā.
Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
(www.vietas.lv)
105.
Lašu luterāņu baznīca pie Eglaines
2000-07-23 55:57:23, 26:07:49
Lašu luterāņu baznīca celta 1805. g. Saglabājies sākotnējais altāris, kancele
un ērģeļu prospekts. Pie baznīcas apbedīti 1. pasaules karā kritušie vācu
karavīri.
Šosejas malā piemiņas akmens vācu tautības mācītājam un latviešu
rakstniekam G. E. Stenderam (Vecajam Stenderam). Bijušajā mācītājmuižā (500
m uz ZA no baznīcas) - G. E. Stendera dzimšanas vietā - iekārtots muzejs ar
piemiņas ekspozīciju.
(A. Plaudis. Apceļosim Latviju. Rīga, 2000.)
106.
Lazdonas luterāņu baznīca Madonā
2000-04-21 56:50:25, 26:14:41
Šī baznīca ir vecākais luterāņu dievnams, kas darbojas Madonas rajonā, tā
celta no 1802. līdz 1805. gadam, iesvētīta 1806. gadā. Dievnamā atrodas E. F.
Valkera firmā Ludvigsburgā ( Vācijā) būvētas ērģeles (1885.).
(www.vietas.lv)
107.
Leprozorija luterāņu baznīca Stūrīšos
2004-06-12 57:14:43, 22:39:20
Leprozorija komplekss atklāts 1896. gadā, 1936.-1938. g. pēc arhitekta V.
Kundziņa projekta uzcelta neliela baznīca.
Bijušajā luterāņu baznīcā ir iekārtota ekspozīcija par biedējošās slimības
spitālības jeb lepras vēsturi.
(Latvijas tūrisma ceļvedis. Rīga, 2001.)
108.
Lestenes baznīca
2001-03-31 56:46:26, 23:08:22
Lestenes baznīca celta 1709. g., tornis atjaunots 1890. gadā. 2. pasaules karā
cietusi maz, pēc kara pilnīgi izpostīta.
Baznīcas iekārta (1704.-1709. g., Nikolass Sēfrenss jaunākais) ir viens no
septiņiem Latvijas brīnumiem, daļēji eksponēta Rundāles pils muzeja kompleksā.
Teika stāsta, ka baznīcā iemūrēti ķēdēs sakalti puisis un meita, lai celtniecību
varētu pabeigt. Ērģeļu meistaram izdurtas acis, lai viņš citur neuzbūvētu
skaistākas ērģeles.
Pie baznīcas (daļēji virsū asfalta segums) 2. pasaules karā kritušo latviešu un
vācu karavīru apbedījumi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
109.
Lēdurgas luterāņu baznīca
2000-10-07 57:19:22, 24:44:34
Lēdurgas luterāņu baznīca celta 1767.-1772. g., altāris un kancele, divi portāli
(1770. g.), kanceles durvju komplekts (18. gs.). Tā stipri cieta 1. pasaules karā.
Ērģeles 1922.-1925. g. būvējis Ezergailis. Lēdurgas baznīcas mācītājs bijis G.
Merķeļa tēvs D. Merķelis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
110.
Lielvārdes luterāņu baznīca
2000-05-20 56:42:45, 24:50:21
Koka lut. baznīca celta 1668.-1671. g. pie Lielvārdes muižas. 1747. gadā celta jauna mūra baznīca. 1. pasaules kara laikā baznīca sagrauta. 1931. gadā vecajā vietā sāka celt jaunu baznīcu (iesvētīta 1934. g.).
111.
Lielvircavas baznīca
2000-10-06 56:30:36, 23:45:21
Lielvircavas baznīca ir viena no vecākajām Zemgalē, celta 1595. g.
(Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)
112.
Liepājas Sv. Annas luterāņu baznīca
2002-08-03 56:30:43, 21:00:51
Sv. Annas luterāņu baznīca uzcelta 16. gs. beigās, bet laikā no 1671. gada
līdz 1675. gadam pārbūvēta. Savukārt 17. gs. beigās celtnei "pieaudzēts"
masīvs mūra tornis ar augstu smaili. 1697. gadā baznīca ieguvusi savu izcilāko
dārgumu - kokgriezēja Nikolasa Sefrensa jaunākā (1662-1710) darināto
monumentālo altāri ar retabla trīsstāvu kompozīciju (tā augstums ir 9,7 m). Šis
baroka šedevrs ir Austrumeiropas mēroga mākslas darbs.
Pašreizējo ārējo veidolu baznīcai 19. gs. pēdējā ceturksnī piešķīra Liepājas
pilsētas arhitekts Makss Pauls Berči, paaugstinot torni, bet draudzes telpu ar
1400 sēdvietām uzceļot pilnīgi no jauna.
(www.tournet.lv)
113.
Liepkalnes baznīca
2003-05-10 56:49:03, 25:33:31
Liepkalnes mūra baznīca uzcelta 1868. gadā. 1959. gadā draudze beidza
pastāvēt, baznīca tika izpostīta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
114.
Liepnas baznīca
2000-09-14 57:20:34, 27:28:16
Liepnas luterāņu baznīca celta 1935.-1937. g. Liepnā vēl ir Sv. Jāņa Kristītāja
katoļu baznīca (celta 1840. g., pārbūvēta 1924. g., 1944. g. nodega, pēc kara
atjaunota) un pareizticīgo baznīca (celta 1896. g.).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
115.
Liepupes baznīca
2000-10-01 57:28:08, 24:26:17
Koka baznīcas vietā 1783. g. uzcelta mūra baznīca, zvans bijis liets jau 1634.
g., ērģeles iegādātas 1834. g. 1971. g. Liepupes baznīca nodega, atjaunota
1991.-1995. g. Darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
116.
Liezeres baznīca
2001-08-25 57:00:60, 26:04:00
Kad Liezerē uzcelta pirmā baznīca, nav zināms. Zināms, ka 1671. g. un 1737.
g. tika uzceltas koka baznīcas, kas sagrautas. 1798. g. iesvētīta mūra baznīca.
1. pasaules kara gados baznīca cietusi, taču atjaunota, bet 2. pasaules kara
beigās 1944. g. - uzspridzināta.
1993. g. tika pieņemts lēmums baznīcas drupas nojaukt līdz pamatiem un
baznīcu būvēt no jauna tieši tādu, kāda tā bijusi agrāk. 1999. gadā sākās
baznīcas celtniecība, izmantojot Liezeres māsas draudzē Vašingtonā (ASV)
saziedotos līdzekļus. Darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
117.
Limbažu luterāņu baznīca
2000-10-01 57:30:49, 24:43:01
Nozīmīgākā celtne Limbažos ir Sv. Jāņa baznīca, viena no retajām baznīcām,
kas saglabājusies pēc Ziemeļu kara. Baznīca uzcelta 1680. gadā, tornis - 1847.
gadā (arhitekts R. Bindešū).
Baznīcā altāris (kokgriezējs A. G. Heibels) ar altārgleznu "Svētais
vakarēdiens" (1785. gads), altārtelpas, margas, pieci baznīcēnu solu komplekti,
sienas skapis, sešas durvis (1780. g.), griestu dekoratīvā apdare, ērģeles (A.
Martins, 1852. g.; K. A. Hermanis, 1898. g.), glezna "K. Neienkirhena portrets"
(19. gs. pirmā puse) ir mākslas pieminekļi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
118.
Lipaiķu luterāņu baznīca
2008-08-10 56:50:11, 21:46:16
Livonijas ordeņvalsts laikā Lipaiķu novadā pastāvēja brīvciemi, kuros
saimniekoja kuršu labiešu pēcteči ķoniņi. Lipaiķu baznīcā Turlavā apskatāms
Ziemeļu brīvciema ģerbonis, kurš attēlots 1664. g. veidotajā vitrāžā.
Baznīca celta 1567 gadā, tajā ir unikālas vitrāžas ar kuršu ķoniņu ģerboņiem.
Par mācītāju šeit ir strādājis Ludviga van Bēthovena draugs Karls Ferdinands
Amenda.
(www.apcelo.lv)
119.
Līvānu luterāņu baznīca
2000-07-21 56:21:14, 26:10:36
Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un 1929. gada
rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932. gada maijā
un kopumā baznīcas celtniecība izmaksāja 26 000 latu.
1933. gada Lieldienās draudzes locekļus pulcēja jauns bronzas zvans, bet ar
mācītāja K. Brieža palīdzību 20. gs. 30. gadu beigās draudze dabūja jaunas
ērģeles.
(www.vietas.lv)
120.
Līvbērzes baznīca
2001-03-10 56:42:16, 23:27:16
Līvbērzes Sv. Jāzepa katoļu baznīca celta 1684. g., atjaunota 1911. g. Tā ir
vienīgā katoļu baznīca Jelgavas rajona lauku teritorijā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
121.
Lodes baznīca
2001-06-02 57:08:23, 25:36:29
Lodes (Apšu) luterāņu baznīca celta 1780. g. To meža uzkalnā starp ezeriem
cēluši latviešu lauku amatnieki.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
122.
Lubānas luterāņu baznīca
2001-08-25 56:54:11, 26:43:22
Baznīca celta 1869.-1872. g. pēc J. Kampes būvprojekta neogotikas stilā, tai
ir neparasts plānojums, jo ēkā apvienotas divas baznīcas – lielā un mazā.
Uzkāpjot baznīcas tornī, var apskatīt Lubānas pilsētas un apkārtnes panorāmu.
(www.madona.lv)
123.
Lutriņu baznīca
2000-06-11 56:48:42, 22:23:06
Baznīca un patstāvīgs mācītājs Lutriņu draudzē bija jau 1641. g. 1691. g.
uzcēla jaunu baznīcu (19. gs. tā sabrukusi). Pašreizējā baznīca celta 1825.
-1927. g., 1887. g. tai paaugstināts tornis, altārglezna iegādāta 1873. g.
Darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
124.
Madlienas baznīca
2000-06-17 56:50:47, 25:09:10
Iespējams, ka Madlienas luterāņu baznīca celta jau 13. gs., par ko netieši
liecina biezie mūri. Remontēta ap 1730. g., sakopta trešās atmodas laikā.
Dievnamā G. Karinga altārglezna (1844. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
125.
Matīšu baznīca
2000-04-29 57:42:04, 25:09:34
Matīšu luterāņu baznīca celta 1687.-1688. g. Altāris un kancele - 17. gs. 80.
gadi. Portāls rotāts ar Kārļa XII reljefu monogrammu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
126.
Mazirbes baznīca
2000-06-24 57:40:17, 22:19:50
Mazirbes baznīca celta 1868. g., izpostīta pēc 2. pasaules kara, atjaunota 20.
gs. 80. gados. Dievnama ārpusē trīs vietās redzama ļoti sena ornamentālā zīme -
krusta krusts.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
127.
Mazsalacas baznīca
2000-11-11 57:51:31, 25:04:01
Ir ziņas par baznīcas celšanu Mazsalacā 1729. g. Zibens iespēris un baznīca
izdegusi 1783. g., tā atjaunota 1784. g. un iesvētīta 1785. g. 1890. g. baznīca
paplašināta, piebūvējot krustveidīgi draudzes telpu gotiskā stilā. 1927. g. uzcelts
jauns tornis. 1936. g. plašāki iekšienes izdaiļošanas darbi, uzceļot jaunu altāri ar
R. Rihtera gleznas "Kristus un grimstošais Pēteris" kopiju.
Mācītāja A. Skrodeļa ierosmē 1924. g. 10. maijā Mazsalacas baznīcā pirmo
reizi Latvijā svinēta Mātes diena, tādejādi iedzīvinot šo pasākumu Latvijā.
Darbojas ev. lut. draudze.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
128.
Mālpils baznīca
2001-05-05 57:00:16, 24:57:40
Mālpils luterāņu baznīca celta 1766. g. baroka formās, remontēta 1850. un
1924. g. Tā ir vienjoma garenbūve ar portālu un kvadrātveida torni.
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)
129.
Meņģeles baznīca
2001-06-02 56:48:12, 25:25:00
Menģeles luterāņu baznīca celta 1791. g. Altārglezna "Golgāta" (1864. g., G.
Karings).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
130.
Mērsraga baznīca
2000-06-24 57:20:12, 23:07:30
Mērsraga luterāņu baznīca celta 1809. g., galīgi pārbūvēta 1896. g. Uzcelta
vēl senākas baznīcas vietā. Te darbojies pirmais latviešu tautības mācītājs Talsu
novadā Jānis Reinhards (1860.-1944. g.). Altārglezna (1793. g., J. F. Sartori). J.
Pipara glezna "Jēzus glābj slīkstošo Pēteri" (1939. g.).
Atkal uzstādīta padomju laikā noņemtā piemiņas plāksne (1939. g.) 1.
pasaules karā kritušajiem dēliem.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
131.
Miķeļtorņa baznīca
2000-06-24 57:35:58, 21:58:34
Miķeļtorņa (Pizes) baznīca uzcelta 1883. g. vecās luterāņu guļbūves celtnes
vietā. Iekšējā apdarē redzami seni ornamenti, iespējams ar dziļāku jēgu.
1963.-1989. g. draudze nedarbojās (ēkā bija pionieru nometnes klubs).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
132.
Muitnieku baznīca pie Bernātiem
2000-07-08 56:22:01, 21:00:16
Sākumā bijis lūgšanu nams (1914. g., iesvētīta 1918. g.), pārbūvēta par
baznīcu ar torni 1950. g. Glezna "Kristus" (1837. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
133.
Neretas baznīca
1999-10-30 56:12:13, 25:18:21
Neretas luterāņu baznīca (1584.-1593. g.) ir vienjoma celtne ar taisnstūra veida
plānojumu, 18,7 m augstu astoņstūra torni. Virs ieejas durvīm cilnis ar Efernu
dzimtas ģerboni. Ordeņa laikos par uzticīgu kalpošanu Neretas novadu mestrs
atdeva Aizkraukles komturam Efernam. Interjers baznīcā veidots gotikas stilā.
Baznīcā 16. gs. kapa plāksne un piemiņas plāksne Eferniem (16. gs. beigas),
misiņa griestu lukturis (1647. g.), ērģeles (1893. g.), divas vitrāžas (1900. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
134.
Nīcas baznīca
2000-07-08 56:21:14, 21:03:47
Nīcas luterāņu baznīca celta 1851. g., paplašināta 1876. g. 2. pasaules kara
laikā sagrauta, līdz 1990. g. izmantota par sporta zāli. Draudze darbību atsāka
1989. g.
Apstādījumos sarkstošais vītols. 0,5 km uz rietumiem - Pērļu kapi, kur jauna
kapliča (arhit. G. Vīksna).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
135.
Nīgrandes baznīca
2002-08-25 56:29:12, 22:05:36
Tagadējā Nīgrandes luterāņu baznīca celta 1775. gadā. Pēc Latvijas
neatkarības atjaunošanas baznīca izremontēta.
Nīgrandes luterāņu draudzei ir daudzpusīga sadarbība ar Dānijas Karlslundes
luterāņu draudzi.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
136.
Nītaures luterāņu baznīca
2000-08-19 57:04:02, 25:11:22
Nītaures luterāņu baznīca celta 1770. g. Baznīckalnā. Tās celtniecībai daļēji
izmantoti 1277. g. celtās ordeņa pils gruveši. Baznīcā ērģeles (1933. g., H.
Kolbe), zvans (1929. g.). Pie baznīcas saglabājušies Nītaures pils aizsargmūru
pamati.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
137.
Nurmuižas baznīca Laucienē
2001-04-01 57:13:44, 22:44:57
14. gs. celtajā Nurmuižas pilī bijusi kapela. Kurzemes hercoga 1567. g. patente
paredzēja uzcelt Nurmuižā baznīcu, 1588. g. dokumentos minēts Nurmuižas
mācītājs. 1954. g. uzcelta tagadējā Nurmes baznīca - iespaidīga trīsjomu mūra
celtne ar augstu jumtu. 1598. g. nodibināts pastorāts, 1673.-1687. g. pārbūvēts
baznīcas interjers, no tā laika saglabājies altāris un kancele, no 1840. g. -
ērģeles, 1899. g. uzcelts 47 m augsts tornis. 20. gs. beigās Firksu dzimtas
piederīgie baznīcu atjaunojuši. Darbojas Nurmes ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
138.
Odukalna baznīca
2004-11-14 56:49:24, 24:15:09
Konfesionāli Luteriskās Baznīcas Ķekavas draudzes jaunā celtne atrodas
Odukalnā, Saules ielā.
Baznīcas iesvētīšanas - atklāšanas dievkalpojums notika 2002. gada 4.
augustā.
139.
Ogres luterāņu baznīca
2000-05-20 56:49:11, 24:36:43
Baznīcai pamatakmens likts 1929. g. 1. septembrī, celtniecība pabeigta 1930. gadā. Luterāņu baznīcas ēkas būvi vēlīnās neogotikas tradīcijās projektējis arhitekts H. Kundziņš, pārveidojis būvinženieris A. Kēze. Baznīca ir 1872. gadā Piņķos historisma stilā celtās Sv. Nikolaja baznīcas atdarinājums.
140.
Palsmanes luterāņu baznīca
2000-09-13 57:23:20, 26:10:51
Palsmanes luterāņu baznīca uzcelta 1817. g., ērģeles - 1860. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
141.
Pāles baznīca
2002-03-16 57:42:17, 24:38:31
Pāles luterāņu baznīca celta 18. gs., altārglezna "Kristus svētī bērnus" (1943.
g., A. Annuss).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
142.
Pāvilostas luterāņu baznīca
2008-08-10 56:53:26, 21:11:02
Pāvilostas luterāņu baznīca atrodas Pāvilostā, Brīvības ielā 26. Baznīca celta
1930. gadā.
(www.pavilosta.lv)
143.
Penkules baznīca
2000-11-04 56:29:07, 23:11:21
Baznīca uzcelta 1691. g. Tornis nespēja turēt divus G. Meijera lietus zvanus,
tādēļ celta īpaša zvannīca. 1865. g. celts jauns tornis un baznīca no pamatiem
sākot atjaunota. Būvdarbus vadījis O. Dīce. Plašāki remonti 1908.-1909. g. un
1935. g. Vecā (apm. 300 g.) altāra glezna novietota sakristejā. Atis Grunde
gatavojis jaunu gleznu.
2. pasaules karā baznīca nav cietusi, sašauts tornis. Padomju varas laikā
baznīca bija pamesta un izpostīta. Baznīca atjaunota.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
144.
Piksāru baznīca
2006-05-20 57:53:40, 25:35:35
Piksāru baznīca atrodas 7 km no Naukšēniem, Piksāros. Baznīca būvēta no
1914. gada līdz 1936. gadam. Piksāru draudze darbojusies līdz 20. gs.
sešdesmito gadu vidum. Pēc tam ēkā ierīkota kolhoza noliktava.
Šobrīd ēka tiek izmantota kā koncertzāle.
(www.naukseni.lv)
145.
Piltenes luterāņu baznīca
2000-04-15 57:13:24, 21:40:16
Piltenes lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Uzskata, ka tag. Piltenes lut. mūra baznīca celta 1808. gadā, taču tornis varētu būt saglabājies no kāda iepriekšējā būvperioda, arī pamatu kontūras varētu būt no kādas agrākās baznīcas plāna. Piltenes lut. baznīca ir Kurzemes hercogistes arhitektūrai tipisks divdaļīgas kompozīcijas dievnams. No iepriekšējās baznīcas ir saglabājies tēlnieka J. Kreicfelda ap 1719. gadu veidotais ērģeļu prospekts.
146.
Piņķu baznīca
2000-05-06 56:56:40, 23:55:01
Piņķu (Nikolaja) baznīca celta 1874. gadā. 1916. gada 19. jūlijā 5. Zemgales
latviešu strēlnieku bataljona komandieris Jukums Vācietis pirms došanās uz
Smārdes iecirkņa fronti teica runu saviem kareivjiem. Šo epizodi dzejnieks
Aleksandrs Čaks iemūžinājis dzejolī "Sprediķis Piņķu baznīcā".
(A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)
147.
Pļaviņu baznīca
2001-04-08 56:36:56, 25:43:03
Pļaviņu Svētā Pētera luterāņu baznīca celta 1911.-1912. g., atjaunota 1921.
g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
148.
Popes baznīca
2000-09-17 57:24:09, 21:51:27
Popes baznīca uzcelta 1771. g. Vienjoma celtne ar poligonālu altārgalu.
Pašreizējais interjers neogotiskās formās darināts 1879. g. Ērģeles ar 11
reģistriem (1898. g., Valkers). Piemiņas plāksne (1939. g.) Latvijas Atbrīvošanas
cīņās un 1. pasules karā kritušajiem un bez vēsts pazudušajiem 30 pagasta
dēliem, atkal uzstādīta 1988. g. Portāls (1771. g.) daļēji izveidots no dzelteniem
t.s. Holandes ķieģeļiem (tos kuģinieki atceļā veda no Rietumiem), daļēji kalts
akmenī. Barokālas durvis (18. gs.).
Pie baznīcas kapu plāksnes, kas pārvestas no baronu kapiem.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga 1993.)
149.
Priekules baznīca
2000-06-11 56:26:47, 21:35:30
Kurzemes baznīcu reģistrā 1591. gadā atzīmēts, ka Priekules īpašniekam S. Korfam no 1578. gada bija savs mācītājs, bet nebija baznīcas. Ap 1680. gadu celta tag. ev.-lut. baznīca kā maza muižas draudzes un Korfu dzimtas apbedījumu baznīca, vairākkārt pārbūvēta. 1895. gadā baznīca iegūva E. Martina būvētās ērģeles. 2. pasaules kara laikā tā sagrauta. 1998. gadā 6. jūnijā iesvētīta atjaunotā Priekules baznīca. Pie baznīcas piemineklis T. Korfam (19. gs. beigas).
150.
Puzes baznīca
2000-09-17 57:19:40, 22:00:33
Puzes baznīca celta 1692. g. Tornis pēc ugunsgrēka uzcelts 1806. g. Virs
ieejas četri akmens ciļņi - ģerboņi (1692. g.). Restaurācija sākta 1986. g.,
draudze atjaunota 1988. g. Ērģeles (1844. g., Hermanis Liepājā) pabeigtas
restaurēt un paplašinātas 1990. g.
Teika par to, kā barons izvēlējies meiteni iemūrēšanai baznīcā. Blakus
baznīcai apglabāts zinātnieks entomologs Johans Heinrihs Kavals (1799.-1881.
g.), kas no 1835. g. bija Puzes mācītājs.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
151.
Pūres baznīca
2000-10-28 57:02:11, 22:55:40
Pūres luterāņu baznīca uzcelta 1859. g. Altāris, kancele un kungu sols no 19.
gs. 2. puses. Baznīca sapostīta, uzņemot kinofilmu "Kad vēji un lietus sitas
logā", pēc tam izmantota par kapliču. Draudze atjaunota 1989. g.
Pie baznīcas parasto kastaņu aleja.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
152.
Raunas luterāņu baznīca
2000-03-26 57:19:53, 25:36:35
1262. g. Raunas baznīcu licis celt Rīgas arhibīskaps Alberts II. Dievnams
vairākkārt pārbūvēts un restaurēts. To rotā izciļņi "Ādams un Ieva" (16. gs.), un
"Kristus pie krusta" (13.-14. gs., plienakmens). Baznīcā atrodas ērģeles (E. F.
Valkers, 1908. g.) un kapa plāksne G. Grāvem (1654. g., kaļķakmens).
Raunā par luterāņu mācītāju (1656.-1664. g vai 1658.-1664. g.) strādājis Jānis
Reiters - latviešu tautības mācītājs, jurists, ārsts un garīgu rakstu autors. 1664. g.
par baznīcas mācības pārkāpšanu garīgā tiesa Rīgā atcēla Reiteru no mācītāja
amata un viņam bija jāatstāj Rauna.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
153.
Remtes baznīca
2005-06-23 56:44:48, 22:41:13
Remtes baznīca celta ap 1780. gadu. Tās celtniecībai līdzekļus devuši
grāfiene Agnese Elizabete fon Brukena-Foka, kā arī Kārlis Johans un viņa dēls
Kārlis Johans Fridrihs fon Mēdemi.
Baznīcas iekārtošanas darbi ilguši līdz 1793. gadam. Remtes baznīca izdegusi
1945. gada maijā, kad to esot aizdedzinājuši padomju armijas karavīri, šaujot
raķetes baznīcas torņa logā.
Padomju varas gados baznīca pārbūvēta kolhoza noliktavas vajadzībām.
Baznīcas priekšā drīz pēc tās uzcelšanas ierīkoti Mēdemu dzimtas kapi un
uzcelta kapliča. Kapličā padomju laikā bijusi ierīkota degvielas bāze. Tagad
baznīca atdota draudzei.
(www.saldus.lv)
154.
Rendas baznīca
2000-04-15 57:04:05, 22:17:36
Rendas baznīca - celta 1750.-1786. g., zvanu tornis 1887. g. Ērģeļu prospekts
- 18. gs. 80. gadi. 1971.-1989. g. baznīca nedarbojās (20. gs. 80. gados to
izmantoja par koncertzāli). Starp Rendas baznīcu un šoseju īpatnējs, daļēji
apskaldīts akmens ar it kā iecirstu robu. Tā garums 2,6 m, platums 2,2 m,
augstums 0,5 m.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
155.
Rindas baznīca
2006-10-14 57:31:10, 21:53:23
Rindas luterāņu baznīcas mūra ēka celta no 1833.-1835. gadam. To lika
uzcelt barons Karls Otto fon Bērs. Baznīca svinīgi iesvētīta 1835. gada 10.
novembrī. Tajā atrodas no koka baznīcas saglabājusies kancele un altāris.
1841. gadā Rindas baznīcā uzstādīts zvans, kuru lējis pirmais latviešu tautības
zvanu lējējs Ulrihs Johans (Jānis) Kleinšmits. Zvana svars bija 50 kg. Zvans
diemžēl nav saglabājies, jo pirmā pasaules kara laikā aizvests uz Krieviju un nav
atgūts. Baznīcas tornis celts 1904. gadā.
(www.cs.lpu.lv)
156.
Rīga, Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca
2002-11-03 57:02:13, 24:05:18
Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca atrodas Baltāsbaznīcas ielā 50. Baznīca
uzcelta 1788. gadā, tās tornis izmantots par bāku.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
157.
Rīga, Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca
2002-09-28 56:57:43, 24:08:10
Jaunā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca atrodas Brīvības ielā 119. Tā celta
1903.-1906. g., arhitekts V. fon Striks. Baznīcā J. Rozentāla altārglezna "Kristus
svētī bērnus".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
158.
Rīga, Jēzus luterāņu baznīca
2002-11-03 56:56:31, 24:07:24
Jēzus luterāņu baznīca atrodas Elija ielā 16. Tā celta 1818.-1822. g., arhitekts
K. Breitkreics. Tā ir lielākā klasicisma stila koka celtne Latvijā. Baznīcas interjers
1938. gadā pārveidots pēc P. Kundziņa projekta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
159.
Rīga, Krusta baznīca
2002-05-12 56:59:03, 24:11:40
Krusta baznīca atrodas Ropažu ielā 20.
Krusta baznīca celta 1909. gadā, jūgendstils, arhitekti V. Bokslafs, E.
Frīzendorfs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
160.
Rīga, Lutera baznīca
2002-04-27 56:55:45, 24:05:20
Lutera baznīca atrodas uzkalnā pie Torņakalna kapiem, celta 1888.-1891.
gadā. Baznīcā 1893. gada ērģeles.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
161.
Rīga, Mārtiņa luterāņu baznīca
2001-05-13 56:57:02, 24:04:19
Mārtiņa luterāņu baznīca atrodas Pārdaugavā, Slokas ielā 34. Baznīca celta
1851.-1852. g., arhitekts J. D. Felsko. Vēlāk pārbūvēta, 1888. gadā uzcelti abi
torņi (arhit. H. Šēls). Baznīcā E. F. Valkera firmas ērģeles (1893. g.).
Blakus baznīcai Mārtiņa kapi (atklāti 18. gs.), kuros apbedīts komponists E.
Dārziņš, dabas zinātnieks D. H. Grindelis, rakstnieks A. Leitāns. Kapos Grindeļa
ģimenes kapliča.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
162.
Rīga, Mežaparka luterāņu baznīca
2002-11-03 56:59:58, 24:10:34
Mežaparka luterāņu baznīca atrodas Ezermalas ielā 28. Baznīca celta
1904.-1920. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
163.
Rīga, Misiones baznīca
2002-05-11 56:59:03, 24:10:40
Savdabīgais luterāņu Misiones draudzes lūgšanu nams atrodas Čiekurkalna 1.
garajā līnijā 78. Misiones baznīca uzcelta 1928. gadā, tā iesvētīta un pirmo
dievkalpojumu piedzīvojusi 1928. gada 31. oktobrī. Draudzes nams celts uz
Kristīnes Purgailes dāvinātās zemes par draudzes locekļu ziedojumiem.
Misiones draudzi 1921. gadā dibinājis mācītājs Arnolds Vilciņš, un tā
pastāvējusi arī visu komunistu valdīšanas laiku. Arnolds Vilciņš draudzi
nodibināja pēc atgriešanās Rīgā no Sibīrijas latviešu ciema Lejas Bulānas. Pie
šīs draudzes viņš arī strādāja līdz pat savai nāvei. Mācītājs Arnolds Vilciņš
(1885.-1946. g.) ordinēts Maskavā 1918. gada 28. aprīlī, Latvijas konsistorijai
Krievijā nodibinoties. 1918. gada vasarā kopā ar misionāru A. Zuzānu ieradies
Lejas Bulānā.
(Juris Rubenis. Lejas Bulānas mācītāji)
164.
Rīga, Reformātu baznīca
2002-11-12 56:56:47, 24:06:30
Reformātu baznīca atrodas Mārstaļu ielā 10. Baznīca celta 1733. gadā,
būvmeistars K. Meinerts. Portāls atvests no Brēmenes un uzstādīts 1737. gadā.
Baznīca pārbūvēta 1805. g., 1992. g.
Kopš 1993. gada baznīcā darbojas luterāņu Reformātu Brāļu draudze.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
165.
Rīga, Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīca
2002-09-28 56:57:24, 24:07:13
Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca atrodas Ģertrūdes ielā 8. Tā celta
1863.-1868. g., arhitekts J. D. Felsko. Baznīcā mākslas pieminekļi - divas
vitrāžas (1907. g.) un ērģeles (1906. g.).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
166.
Rīga, Sv. Pāvila luterāņu baznīca
2002-08-02 56:57:15, 24:08:55
Svētā Pāvila luterāņu baznīca atrodas A. Deglava ielā 1. Tā celta
1885.-1887. g., arhitekti G. F. A. Hilbigs, H. Hilbigs. Baznīcā ir mākslas
pieminekļi - altārglezna "Kristus augšāmcelšanās" (1937. g.) un ērģeles (1912.
g.)
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
167.
Rīga, Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca
2002-09-28 56:59:48, 24:07:37
Rīgas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca atrodas Sarkandaugavas ielā 10.
Baznīca celta 1876.-1878. g., arhitekts J. D. Felsko. Baznīca celta ziemeļvācu
ķieģeļgotikas formās. Ērģeles būvējusi Rīgas firma "E. Martin" 1882. gadā,
šobrīd tās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcā ir izcila akustika.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
168.
Rīga, luterāņu baznīca Mēness ielā
2008-09-03 56:58:07, 24:08:13
Baznīca atrodas Mēness ielā 1. Tajā darbojas Rīgas Kristus Evanģēliski
luteriskā draudze.
Vēsturiskā ēka - Sv. Jēkaba kapela Mēness ielā 1 tika nodota draudzes rīcībā
1991. gadā. Tika uzsākti ēkas atjaunošanas darbi. Soli pa solim ir izdevies
atjaunot baznīcu, un tā izveidota par skaistu celtni.
169.
Rīgas Doms
2001-08-21 56:56:56, 24:06:11
Baznīcas un klostera celtniecība sākta 1211. g. Klostera daļā no 13. gs.
saglabājusies kapitula zāle un krusteja, kas no trim pusēm aptver Doma dārzu,
kur līdz 16. gs. bija kapsēta, vēlāk tirgus, kopš 1892. g. dārzs. Klostera telpās
darbojās 1211. g. dibinātā Domskola. Baznīca vairākkārt pārbūvēta (ap 1300.
g., pēc 1524. g., kad reformācijas laikā gāja bojā visa iekārta, 1776. g. uzcelts
jauns tornis tagadējā izskatā, pēdējās pārbūves un ērģeļu restaurācija
1959.-1962. g. un 1981.-1984. g.).
Kopš 1989. g. atjaunota draudzes darbība.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.).
170.
Rīgas Sv. Jāņa baznīca
2001-08-21 56:56:51, 24:06:31
Svētā Jāņa luterāņu baznīca uzcelta 13. gs., sagrauta 15. gs., atjaunota 15.
un 16. gs. mijā vēlās gotikas stilā, 1587.-1589. g. nojaukta altārdaļa un baznīca
paplašināta, 1849. g. uzcelts jauns zvanu tornis (arhit. J. D. Felsko).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
171.
Rīgas Sv. Pētera baznīcas tornis
2001-08-21 56:56:50, 24:06:25
Svētā Pētera luterāņu baznīca pirmoreiz minēta 1209. g. No 13. gs.
saglabājušās tagadējās ēkas sānu jomu ārsienas un daži pīlāri interjerā.
1408.-1409. g. uzcēla jaunu altārdaļu ar pusloka apeju un piecām kapelām
(arhit. J. Rumešotels), 1456.-1491. g. izbūvēja jaunu piramidālu torni, kas 1677.
g. nodega. 1671.-1690. g. izbūvēja galveno fasādi, portālus un torni
(būvmeistari J. Jostens, R. Bindenšū), kas 1721. g. nodega. Torni 1743.-1746.
g. uzcēla no jauna, tā augstums bija 120,7 m.
1941. g. 29. jūnijā tornis gāja bojā, izdega arī baznīca. 1954.-1984. g. baznīca
restaurēta, 1968.-1973. g. atjaunoja torni, izmantojot metāla konstrukcijas; torņa
augstums 123,25 m.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
172.
Rojas baznīca
2002-06-24 57:30:22, 22:48:02
Rojas luterāņu baznīca celta 17. gs. no koka. 1876. gadā izbūvētas mūra
ārsienas. Mūra tornis atjaunots 1991. gadā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
173.
Ropažu luterāņu baznīca
2004-07-08 56:58:27, 24:37:60
Ropažu luterāņu baznīca celta 1893. g., tiek restaurēta.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
174.
Rubenes baznīca
2000-04-29 57:28:02, 25:15:43
Rubenē ne vien celta viena no pirmajām baznīcām Latvijā, zināms arī, ka tur
1208. g. iekārtota patstāvīga draudze ar savu draudzes priesteri - Livonijas
hronikas autoru Indriķi.
Tagadējā Rubenes luterāņu baznīca celta 1732. g., ietverot jaunajā ēkā arī
14. gs. būvētās koka baznīcas altārdaļu. 1899. g. veikts kapitālremonts.
Altārglezna - H. Hofmaņa "Debesbraukšana" kopija. Ērģeles - 1908. g. M.
Krēsliņa Jēkabpilī būvētas.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
175.
Rucavas baznīca
2000-07-09 56:09:36, 21:09:44
Rucavas luterāņu baznīca celta 1874. g., atjaunota 1932. g. Baznīcā
altārglezna "Kristus ar svēto vakarēdienu" (19. gs. 3. cet.), I. Zeberiņa gleznas
"Golgāta" (20. gs. 50. gadi) un "Laidiet tos bērnus pie manis". Ērģeles (1936. g.)
būvējis Liepājas meistars J. Jauģietis. Ērģeļu prospekts izveidots, izmantojot J.
Madernieka latvisko ornamentu paraugus. Altāris - 1990. g., D. Gabaliņš.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
176.
Rudbāržu baznīca
2000-06-11 56:38:40, 21:53:12
Rudbāržu baznīca uzcelta 1907. g. Saglabājies nostāsts par baronu Firksu -
Firksu dzimtas īpašums Rudbārži bija no 1778. g. Barons Firks varējis saņemt
Vācijas bagātās radinieces mantojumu tikai tad, ja uzcels baznīcu, un tā
uzbūvēta viena no mazākajām baznīcām Latvijā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
177.
Rūjienas baznīca
2000-08-05 57:53:49, 25:19:56
Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīca celta gandrīz vienā laikā ar
Rūjienas ordeņa pili 1259.-1263. g. Tā ir viena no vecākām un lielākām
baznīcām Vidzemē, ārpus Rīgas. Baznīcas vēsture saistīta ar nepārtrauktiem
postījumiem un atkal "augšāmcelšanos". Vidzemē grūti atrast vēl tik bieži un
pamatīgi postītu kulta celtni.
(www.bertuladraudze.lv)
178.
Sabiles baznīca
2000-10-28 57:02:41, 22:34:23
Sabiles lut. baznīca (16.-17. gs., romāņu stils). Baznīcas tornī atrodas senākais
Latvijas dievnamu zvans, kas iezvana dievkalpojumu jau no 1450. g.
1282. g. celtajā ordeņa pilī bijusi kapela. Pirms reformācijas pie ordeņa pils
atradusies maza koka kapela. Hercogs Gothards Ketlers 1567. gadā pavēlēja
koka kapelas vietā celt jaunu baznīcu, bet 1665. gadā uzcelta pašreizējā mūra
baznīca.
179.
Sakas baznīca
2000-06-11 56:51:08, 21:12:37
Sakas baznīca pieder pie vecākajām Kurzemes lauku baznīcām. Precīzs
baznīcas uzcelšanas datums nav zināms, taču pirmo reizi rakstos Sakas baznīca
minēta 1560. gadā. Baznīca tās pastāvēšanas laikā ir vairākkārtīgi pārbūvēta un
remontēta. Pirmie kapitālie remontdarbi notikuši jau ap 1590. gadu, taču savu
pašreizējo izskatu baznīca ieguva 1743. gadā, kad to no jauna uzcēla no
laukakmeņiem. Zvanu tornis baznīcai piebūvēts 1844. gadā.
(www.lelb.lv)
Baznīcā apskatāms burinieka modelis (1833. g.), kā simbols tiem apkārtnes
zvejniekiem un jūrniekiem, kuri neatgriezās no jūras.
180.
Salacgrīvas luterāņu baznīca
2002-03-16 57:45:17, 24:21:37
Lielsalacas luterāņu baznīca celta 1853.-1857. g., paplašināta 1892. g.
Mākslas pieminekļi ir interjera dekoratīvā apdare - četri G. Šķiltera 20. gs. 30.
gados darināti ciļņi, 18. gs. otrās puses kancele un altāris ar K. T. Gelhāra
altārgleznu "Kristus debessbraukšana".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
181.
Salas baznīca Spuņciemā
2001-05-13 56:56:15, 23:42:21
Salas Svētā Jāņa luterāņu baznīca celta 1870. g. eklektiskās neoromānikas
formās, fasādē izmantojot sarkanu ķieģeļu apdari. Baznīcā ir Jūliusa Johana
Dēringa gleznota altārglezna (1872. g.).
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)
182.
Salaspils luterāņu baznīcas drupas Daugavas krastā
1999-10-10 56:50:48, 24:20:28
Sv. Jura baznīcas drupas atrodas Rīgas HES ūdenskrātuves malā. 14 gs.
Arhitektūras piemineklis. Šī baznīca no 17gs. 30. gadiem līdz 20. gs. vidum bija
luterāņu draudzes dievnams un neatņemama Salaspils ainavas sastāvdaļa. Virs
altārdaļas mūra uzstādīts krusts.
(www.salaspils.lv)
183.
Saldus baznīca
2000-05-13 56:39:60, 22:29:35
Saldus Sv. Jāņa luterāņu baznīca uzcelta 18. gs., pārbūvēta 1903. g. Otrajā
pasaules karā baznīcai tiek sagrauts tornis un ēka kādu laiku ir bez jumta. Pēc
kara draudze atjauno baznīcu, tiek veikti arī ērģeļu remonta darbi.
Pieeja baznīcai netradicionāli no pretējās puses, lai baznīcēni varētu doties uz
dievnamu ar skatu pret uzlecošo sauli.
(www.vietas.lv)
184.
Saļienas baznīca
2008-08-10 56:51:08, 21:25:42
Saļienas baznīcu bija iecerējusi atjaunot entuziastu grupa. Diemžēl līdz 2008.
gada vidum tas vēl nav izdevies. Atjaunots ir 6 m augstais baznīcas tornis.
Atjaunots arī jumts, bet neveiksmīgi - tas draud iebrukt.
(www.media.lv)
185.
Saukas luterāņu baznīca
2004-06-05 56:16:05, 25:30:16
Saukas luterāņu baznīca uzcelta 1827. gadā. Dievkalpojumi notiek divreiz
mēnesī, darbojas svētdienas skola bērniem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
186.
Saulkrastu luterāņu baznīca
2000-04-09 57:15:49, 24:24:55
Tagadējās Saulkrastu luterāņu baznīcas celtniecība uzsākta 1863. gadā un jau
1864. gadā būvdarbi tika pabeigti. Baznīcas celšanā piedalījās apkārtnes
muižas.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
187.
Sātu baznīca
2000-09-02 56:54:32, 22:57:58
Sātu baznīca uzcelta 1778. g. Celta par hercoga Pētera Bīrona kases
līdzekļiem, virs ieejas no dzelzs kalta P. Bīrona monogramma (1779. g.).
Vienlaikus darināta iekārta. Ērģeles (19. gs. beigas), par ērģelnieku 40 gadus
strādājis J. Bētiņš, altārglezna "Kristus un Pēteris" (1892. g., Ports), griestu
lukturis (1697. g.).
Koki pie baznīcas stādīti 1938. g., aleja uz to - 1935. g..
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
188.
Seces baznīca
2000-09-29 56:33:30, 25:22:51
Seces luterāņu baznīca celta 1792. g., tornis - 1862. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
189.
Sesavas baznīca
2000-09-02 56:25:19, 23:43:47
Sesavas luterāņu baznīca celta 18. gs., pārbūvēta 19. gs. vidū. Saglabājusies
18. gs. iekārta - kancele, biktssols un ērģeļu prospekts.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
190.
Sēmes baznīca
2001-04-21 57:03:12, 23:06:46
Pamati Sēmes baznīcai likti 1892. g. 7. aprīlī. Ērģeles iegādātas 1894. g.,
zvans 1927. g., 1932. g. iegādāta P. Štelmahera altārglezna "Kristus svētī
druvas". 1932.-1935. g. izdarīti baznīcas remonti. Padomju varas laikā baznīca
un ērģeles izpostītas. Palēnām tiek atjaunota.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
191.
Siguldas baznīca
2000-04-01 57:09:34, 24:51:10
Visvecākā ēka Siguldā ir luterāņu baznīca. Tās altārdaļa celta ap 1225. gadu. Baznīca ir vairākkārt pārbūvēta, uzcelts arī tornis (1930. g., arhit. K. Pēkšēns). Pie šīs baznīcas atradusies pati pirmā apmetne ārpus Siguldas pils, kur 15. gs. jau bija izveidojusies Siguldas pilsētiņa. 17. gs. pilsētiņa galīgi nopostīta.
192.
Sīķeles luterāņu baznīca
2004-08-06 55:52:58, 26:46:19
Sīķeles luterāņu baznīca atrodas Daugavpils rajonā. Baznīca celta
1819.-1823. g. prāvesta Radzibora kalpošanas laikā. 1879. gadā baznīca
pārbūvēta un paplašināta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
193.
Skrundas baznīca
2000-05-13 56:40:26, 22:01:02
Hercoga 1567. gada recesā minēts, ka Skrundā jāceļ baznīca, bet nav
zināms, kad baznīca uzcelta. Zināms tikai, ka 1619. gadā tā nodegusi. 1673.
gadā celta jauna baznīca. Skrundas ev.- lut. baznīcā F. Špēra altārglezna
"Kristus pie krusta". Ērģeles būvējis K. Hermanis Liepājā, tās restaurētas 1999.
g., darbus veica Ugāles ērģeļbūves darbnīca.
1. pasaules karā baznīca sašauta, lietota par zirgu stalli. Remontēta 1920.,
1926. gadā. 2. pasaules karā uzspridzināta torņa smaile. 1995. gadā tornis
atjaunots.
194.
Skujenes baznīca
2001-06-02 57:05:34, 25:28:32
Skujenes luterāņu celta 1841. g., tornis - 1901. g. Baznīcā ērģeles (1903. g.,
E. Martins).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
195.
Skultes baznīca
2000-10-01 57:19:55, 24:26:38
Skultes luterāņu baznīca celta 1757. g., arhit. J. Mazungens. Baznīcā vecs
altāris ar gleznojumiem, abi 18. gs. vidus.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
196.
Slokas baznīca
2000-08-04 56:56:46, 23:37:04
Slokas luterāņu baznīca celta 1854. g., paplašināta 1869. g. un 1903. g.
Baznīcā kultūras pieminekļi - ērģeles (E. F. Valkers, 1911. g.), 12 ērģeļu luktu
gleznojumi (18. gs. 40. gadi), A. Annusa altārglezna "Kristus svētī bērnus" (20.
gs. 30. gadi).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000)
197.
Smiltenes luterāņu baznīca
2000-03-26 57:25:29, 25:54:21
Smiltenes luterāņu baznīca celta 15. gs., atjaunota 1708. g., pārbūvēta 1859.
g. (M. Sārums). E. Lipharta altārglezna "Kristus augšāmcelšanās" (1859. g.,
restaurējis J. Rozentāls 1896. g.). Ērģeles (1890. g., K. Rollers).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
198.
Snēpeles baznīca
2000-05-13 56:50:55, 21:57:09
Snēpeles luterāņu baznīca būvēta 17. gs., pārbūvēta 1837. g. Laiku lokos tā
kalpojusi par koncertzāli un sporta zāli, pēc rekonstrukcijas 1991. gadā tur atkal
notiek dievkalpojumi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
199.
Spāres baznīca
2002-06-23 57:12:44, 22:16:41
Spāres luterāņu baznīca celta 1747. gadā, tā celta bez torņa kā šķērsbaznīca
- ar ieeju ēkas platākajā pusē. Par garenbaznīcu pārbūvēta 20. gs. 30. gados.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
200.
Staiceles baznīca
2000-04-29 57:49:58, 24:44:51
Staiceles luterāņu baznīca celta 1930.-1932. gadā. Dievnams vairākas reizes
cietis no vandaļu uzbrukumiem un zādzībām, bet draudze darbību nepārtrauca
arī padomju gados. Tagad baznīca pakāpeniski tiek remontēta un sakārtota.
2002. gadā par saziedotajiem līdzekļiem baznīcai atjaunoja torni.
(www.staicele.lv)
201.
Stendes baznīca
2000-09-16 57:11:34, 22:33:58
Stendes luterāņu baznīca atrodas pie ceļu pārvada, būvēta 1668.-1751. g.
Ērģeles - 1898. g., E. F. Valkers.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
202.
Straupes baznīca
2007-10-27 57:20:53, 24:57:00
Straupes (Lielstraupes) baznīca celta 13. gadsimta beigās. Tā unikāla ar savu gotisko arhitektūru. Kā sena pils baznīca tā ir vienīgā šada tipa celtne Baltijā.
203.
Strazdes baznīca
2000-08-03 57:08:12, 22:44:19
Strazdes baznīca celta 1591.-1596. g., pārbūvēta 1872. g. Neliela celtne
(draudzes telpa 8 x 8,1 m, kuru no altārdaļas atdala zema apaļkoka arka).
Altārglezna "Kristus" (1904., P. Kalpoks), divi baznīcēnu soli saglabājušies no
1612. g.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
204.
Strenču baznīca
2000-08-05 57:37:49, 25:41:10
Strenčos darbojas ev.-lut. draudze. Baznīca celta 1907. gadā. Baznīca 1. pasaules kara laikā cietusi, atjaunota, 1937. gadā uzcelts tornis (arhit. F. Skujiņš). Baznīcas ērģeles 1907. gadā pirktas Vācijā.
205.
Struteles baznīca
2000-09-02 56:46:58, 22:55:41
Struteles baznīca celta 1645. gadā. Baznīcā kristīts K. Barons. Blakus
baznīcai
postīti baronu kapi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
206.
Subates luterāņu baznīca
2000-07-23 56:00:04, 25:54:51
Sv. Jura luterāņu baznīca celta 1685. g. Tai ir grezns interjers ar baroka stilā veidotiem kokgriezumiem, saglabājies no 17. gs. beigām un 1853. gadā darinātas ērģeles. Telpā brīnišķīga akustika.
207.
Sunākstes baznīca
2002-06-29 56:26:03, 25:31:19
Sunākstes luterāņu baznīca uzcelta 1829. gadā. No 1766. gada līdz mūža
beigām Sunākstes draudzē par palīgmācītāju, pēc tam par mācītāju kalpojis G.
F. Stenders.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
208.
Suntažu baznīca
2000-02-12 56:54:22, 24:55:36
Suntažu luterāņu baznīca uzcelta 1782. gadā. Tā ir arhitektūras piemineklis.
209.
Talsu luterāņu baznīca
2000-10-28 57:14:38, 22:35:33
Baznīckalnā, senajā kulta vietā, 1567. gadā (hercoga Gotharda laikā) uzcelta Talsu luterāņu baznīca, kas ir nozīmīgs arhitektūras un vēsturs piemineklis. 1996. – 1998. gadā atjaunota baznīcas torņa smaile ar gaili un dakstiņu jumta segums, kā arī fasāde un iekštelpas. 19. gs. sākumā par mācītāju šeit strādājis Karls Ferdinands Amenda, tuvs dižā Ludviga van Bēthovena draugs un V. A. Mocarta bērnu skolotājs.
210.
Tērvetes baznīca
2000-11-04 56:28:46, 23:23:03
Baznīca uzcelta 1614. g. Tornis uzcelts 1721. g., tur 3 zvani (2 no tiem gada
skaitlis 1709.). Atjaunota 1815. g. J. Dērings 1888. g. gatavojis altāra gleznu
"Kristus pie krusta". Tā likta vecās altārgleznas "Golgāta" vietā. Šī vecā
altārglezna 1934. g. novietota Valsts prezidenta pilī. Jauno altārgleznu "Kristus
pie lauku ļaudīm palaunadzī" un vēl 2 citas gleznas gatavojis J. Annuss, tās
tagad novietotas muzejā Jelgavā.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
211.
Tilžas luterāņu baznīca
2002-08-10 56:54:34, 27:22:34
Tilžas luterāņu baznīca celta 1926.-1927. g., iesvētīta 1930. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
212.
Tirzas baznīca
2001-09-21 57:08:30, 26:26:00
Uzkalnā paceļas 1826. gadā celtā Tirzas luterāņu baznīca. Atjaunota 1926. gadā.
213.
Tomes baznīca
2003-06-28 56:45:13, 24:38:18
Pirmā Tomes baznīca celta jau pirms 1644. gada pie Tomes muižas. Koka
ēkas vietā 1907.-1908. gadā uzcēla mūra baznīcu par barona Šilinga naudu.
Gadsimtu gaitā degusi, sagrauta, saspridzināta. 1956. gadā nojaukta pavisam,
no mūriem uzcēla kolhoza vistu fermu.
2002. gadā uzcelta jauna baznīca tās vēsturiskajā vietā. Altārgleznu 1932.
gadā gleznojis A. Grunde, vitrāžas dievnamā veidojusi māksliniece Ilona
Dombrovska.
(www.vietas.lv)
214.
Trikātas baznīca
2000-08-05 57:31:51, 25:41:48
Trikātas luterāņu baznīca celta 17. gs., vēlāk pārbūvēta. Dievnamā cilnis
"Kristus kristīšana" (18. gs. 1. puse) un kancele (18. gs. 2. cet.), ērģeles (1867.
g., A. Martins).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
215.
Tukuma luterāņu baznīca
2000-04-16 56:57:57, 23:09:19
Tagadējā luterāņu baznīca celta 1687. gadā, tā ir mūra, ar dakstiņu jumtu. Lielākās pārbūves izdarītas 1789. un 1858. gadā, kā arī pēc 1. pasaules kara 1922.-1923. gadā. Ērģeles bijušas jau 1687. gadā, jaunas iegādātas 1769. gadā, paplašinātas 1859. gadā (meistars K. Hermanis) un 1871. gadā (meistars F. R. Veisenborns). 1934.-1937. g. kā ziedojumi saņemti četri logu gleznojumi.
216.
Ugāles luterāņu baznīca
2000-04-15 57:16:08, 22:02:26
Ugāles ev. luterāņu baznīcā celta 1693. gadā, tajā unikālas ērģeles ar 28 reģistriem (1697-1701). Tas ir vecākais instruments, kas saglabājies Latvijā.
217.
Umurgas baznīca
2000-10-01 57:31:10, 24:48:28
Umurgas luterāņu baznīca agrāk piederējusi katoļiem un saucās Umurgas
Māras baznīca. Tā dibināta 1496. g. Tagadējo torni 1859. g. būvējis Limbažu
meistars Meijers.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
218.
Usmas baznīca Rendas pagastā
2008-08-10 57:09:16, 22:12:15
Usmas ezera krastā jau 1704. gadā pacēlās dievnams no tēstiem guļbaļķiem.
Tas pats dievnams, kuru šobrīd varam skatīt Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas
muzejā un kas ir muzeja dārgums un tautas kultūras vienreizīguma simbols.
1936. gadā pēc arhitekta un etnogrāfa P. Kundziņa un P. Ārenda projekta uz
vecajiem pamatiem tika uzbūvēts jauns Usmas dievnams. Draudzes dzīve
apsīka 20. gs. 60. gados, kad padomju funkcionāri ar administratīvu un
psiholoģisku spiedienu vērsās pret baznīcu, tā tika postīta un to grauza laika
zobs. Pēc atjaunošanas 2002. gada 18. oktobrī pēc vietējo iedzīvotāju
iniciatīvas notika pirmais dievkalpojums. Dievnamā darbojas Usmas Sv. Pētera
draudze.
Tagad Latvijā ir pavisam 3 Usmas baznīcas - Brīvdabas muzejā, Rendas
pagastā un Usmā, visas luterāņu.
219.
Usmas baznīca Usmā
2008-09-04 57:12:37, 22:09:01
Usmas evenģeliski luteriskā baznīca atrodas Ventspils rajona Usmā. Šī baznīca uzcelta laikā no 1997. līdz 2007. gadam. Darbojas Usmas draudze.
220.
Užavas baznīca
2002-07-10 57:13:49, 21:27:25
Užavas baznīca celta 1783. gadā. Baznīcai četrslīpu jumts, torņa nav. Zvani
novietoti zem neliela koka jumtiņa pie galvenās ieejas. Saglabājušies divi
interesanti 1784. gada vēja rādītāji. Pašreizējais altāris (altārglezna "Kristus") un
kancele kopš 19. gs.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
221.
Vaiņodes luterāņu baznīca
2002-08-25 56:25:03, 21:51:28
Bātas-Vaiņodes luterāņu draudze dibināta 17. gs. Bātas baznīca celta 17. gs.,
pārbūvēta 19. gs., sagrauta 1944. gadā. Bojā gājušās Bātas baznīcas vietā
iekārtota 1957. gadā nopirktā dzīvojamā mājā, to paplašinot ar piebūvi. 1961.
gadā māja nacionalizēta. Atdota draudzei pēc 30 gadiem. 1994. gadā uzcelts
zvanu tornis. No 2006. gada jauns neogotikas stila altāris, soli, interjera
priekšmeti un grīdas segums.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.; www.vietas.lv)
222.
Valdemārpils baznīca
2000-10-28 57:22:17, 22:35:34
Valdemārpils ev.- luterāņu baznīca. Mūra baznīca Valdemārpilī uzcelta 1646.
gadā, tai ir zvani ar gadu skaitļiem 1653, 1676. 1996. gadā draudze atzīmēja 350
gadu jubileju.
Zem baznīcas izbūvētas kapenes, kas 20. gs. trīsdesmitajos gados pa lielākai
daļai aizbērtas. Baznīcā ir piemiņas plāksne K. Valdemāram.
223.
Valkas baznīca
2000-08-05 57:46:34, 26:01:18
Sv. Katrīnas luterāņu baznīcas tornis saskatāms visā pilsētā. Valkas-Lugažu draudzes Sv. Katrīnas luterāņu baznīca rakstos pirmo reizi minēta 1477. gadā. Mūra baznīca celta 1641. gadā. Ziemeļu kara sākumā 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nopostīja, to atjaunoja 1729. gadā. 1752.-1755. g. uzcēla jaunu baznīcu, bet 1907. gadā tā cieta ugunsgrēkā. Baznīcas atjaunošana pabeigta 1910. gadā.
224.
Valles baznīca
2000-07-15 56:30:28, 24:43:21
Valles luterāņu baznīca celta 1781. g., tornis - 1874. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
225.
Valmiera, Sv. Sīmaņa luterāņu baznīca
2000-04-29 57:32:18, 25:25:24
Par Valmieras viduslaiku apbūvi liecina tikai divi arhitektūras pieminekļi: Sv. Sīmaņa lut. baznīca un Livonijas ordeņa komtura pils. Izcils arhitektūras piemineklis ir Sv. Sīmaņa lut. baznīca (celta 1283. gadā). Vairākkārt postītā un atjaunotā, kurā apvienoti romānikas un gotikas stili, laika gaitā tajā uzkrājusies plaša dažādu mākslas darbu kolekcija.
226.
Valtaiķu baznīca
2000-06-11 56:41:50, 21:47:57
Valtaiķu luterāņu baznīca uzcelta 1792. gadā. Interjers klasicisma stilā ar
rokoko elementiem - altāris un kancele (1792.; J. Konrāds), altārglezna
"Golgāta" (1833.; J. L. Eginks), ērģeles (1855.; K. Bitners). 15 vitrāžas
izgatavotas 20. gs. sākumā ar V. Purvīša starpniecību, domājams, Minhenes
meistaru darbs. Altāra apsīdas logu vitrāžās attēlotas bruņniecības tikumu
alegorijas, pārējās 11 atainoti Jaunās derības notikumi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
227.
Vangažu baznīca
2000-12-10 57:07:08, 24:34:41
Vangažu luterāņu baznīca celta 1780.-1789. g. Vienkāršā baroka laikmeta
celtne ar frontālu virs jumta izvietotu torni bija nopostīta 1. pasaules karā,
atjaunota 1935. g. pēc Paula Kundziņa projekta.
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)
228.
Varakļānu luterāņu baznīca
2000-07-28 56:36:41, 26:45:11
Varakļānos 1638. gadā darbojusies lut. draudze, 1879. gadā uzcelta baznīca. Padomju okupācijas gados dievnams draudzei bija atsavināts un tajā ierīkots klubs. Lut. baznīca atjaunota 1994. gadā. Lut. kapu ieejas vārti veidoti pēc arhit. A. Bērziņa projekta, kapos ir piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.
229.
Vānes baznīca
2000-06-11 56:55:22, 22:33:39
Vānes baznīca celta 1654.-1663. g., remontēta 1789. g., atrodas 1573. gadā
celtās koka baznīcas vietā. Pēc ilgstoša pārtraukuma draudze atsākusi darbu
1988. g. Altāra sētiņā saskatāmi Lielvārdes jostas motīvi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
230.
Vārmes baznīca
2002-07-10 56:50:60, 22:12:60
Vārmes baznīca celta 1663. gadā, atjaunota 1874. gadā. Nodegusi 1971.
gadā.
Tagad atjaunota.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
231.
Vecbornes luterāņu baznīca
2000-10-15 55:51:43, 27:00:36
Tagadējās Bornes luterāņu baznīcas vietā līdz 1936. g. bija koka baznīca, kas
tika pārvesta uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur tā atrodas arī
pašlaik.
Tagadējā Bornes ev. lut. baznīca uzcelta 1939. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
232.
Vecpiebalgas baznīca
2000-05-27 57:03:31, 25:49:20
Vecpiebalgas luterāņu baznīca celta 1845. g., sagrauta 2. pasaules kara
laikā. Tiek atjaunota.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
233.
Vecsaules luterāņu baznīca
2002-04-13 56:25:01, 24:19:24
Vecsaules luterāņu baznīca, celta 1833.-1837. g., sapostīta. Pie baznīcas
redzams smilšakmens piemineklis K. A. Braunam, uzstādīts 1819. g.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
234.
Vecumnieku baznīca
2001-02-11 56:36:14, 24:31:32
Vecumnieku Romas katoļu baznīca (1840.-1845. g.).
(www.catholic.lv)
235.
Velēnas baznīca
2001-04-13 57:14:26, 26:24:16
Velēnas luterāņu baznīca celta no laukakmeņiem 1898. g. Baznīcā V. Zauera
firmas ērģeles (1898. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
236.
Ventspils Sv. Nikolaja luterāņu baznīca
2000-04-15 57:23:49, 21:33:39
Ventspilī - sestajā lielākajā un vecākajā Latvijas pilsētā vienviet saplūst visas
Kurzemes bagātības - Dzintara jūra, Venta, krāšņi meži, tautas kultūras un
vēstures pieminekļi.
Laiku pa laikam iedzīvotājus un pilsētas viesus pārsteidz kāda sen aizmirsta
stūrīša atjaunotais skaistums kā Rātslaukums, Avotu aka, Spīķeru krastmala,
kas izveidota kā promenāde.
Atjaunotajam Rātslaukumam piekļaujas Sv. Nikolaja ev.lut. baznīca.
237.
Vērgales baznīca
2000-07-09 56:42:47, 21:10:43
Vērgales baznīca sākotnēji celta 16. gs., pārbūvēta 1841. g., tagad atjaunota.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
238.
Viesītes baznīca
2000-07-23 56:20:54, 25:33:19
Viesītes luterāņu baznīca (t.s. Brīvības baznīca) atrodas Vales kalniņā, uzcelta
1939. g.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
239.
Vietalvas baznīca
2002-06-22 56:43:35, 25:45:18
Vietalvas luterāņu baznīca celta 1817. gadā, tajā aizsāktas mirušo piemiņas
dienas tradīcijas Baltijā.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gada augustā baznīca atradās frontes joslā un
tā tika sagrauta. 1990. gadā sāktā baznīcas atjaunošana vēl turpinās.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
240.
Vijciema baznīca
2002-06-01 57:35:05, 25:57:16
Vijciema baznīca celta 1852. gadā, restaurēta 1992. gadā. Tā ir guļbūve, kas
apšūta ar neliela izmēra koka dēlīšiem - savdabīgs koka arhitektūras paraugs.
Baznīcā 18. gs. pirmās puses altāris un glezna "Svētais vakarēdiens".
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
241.
Viļakas luterāņu baznīca
2000-07-28 57:10:55, 27:40:46
Baznīca celta pēc J. Cīruļa projekta (iesvētīta 1928. g.). 1939. gadā tā ieguva
ērģeles. Baznīcā virsmežziņa Reinholda altārglezna "Jēzus ar mācekļiem iet
caur labību". Pie baznīcas piemiņas zīme tās celšanas iniciatoram virsmežzinim
K. Jozuum, arī deportēto mežkopju piemiņai stādītie bērzi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
242.
Viļķenes baznīca
2001-08-02 57:36:32, 24:36:26
Viļķenes Sv. Katrīnas luterāņu baznīca uzcelta 1866. g. un jau 1875. g.
pārbūvēta. Ērģeles būvētas 1868. g.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
243.
Zalves baznīca
2007-10-14 56:19:47, 25:13:32
Zalves luterāņu baznīca celta 1851. gadā.
Patlaban no tās palikuši tikai mūri, kas tomēr ļauj nojaust tās skaistās gotiskās
formas. Tiek domāts par baznīcas atjaunošanu.
(www.aizrp.lv)
244.
Zaļenieku baznīca
2001-06-30 56:31:50, 23:29:42
Dobeles ceļa malā netālu no Tērvetes upes krasta atrodas Zaļās draudzes
baznīca, kas celta 1567. gadā.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1955.)
245.
Zasas baznīca
2000-09-29 56:17:37, 25:58:51
Zasa atrodas 33 km no Jēkabpils. Zasas luterāņu baznīca - ķieģeļu celtne ar
koka torni - celta 1750. gadā.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
246.
Zaubes baznīca
2000-05-27 56:59:45, 25:15:40
Zaubes luterāņu baznīca celta 1854. g. No iepriekšējās 1696. g. celtās
baznīcas saglabājušās latviešu lauku amatnieku darinātās ozolkoka durvis.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
247.
Zeltiņu baznīca
2002-09-13 57:21:35, 26:46:19
Zeltiņu luterāņu baznīca celta 1823. gadā.
1967. gadā baznīcai nogāza torni, sadauzīja zvanu, izpostīja iekštelpas un
piemiņas plāksni kritušajiem zeltiņiešiem. Baznīcā ierīkoja noliktavu.
1991. gadā sākta baznīcas atjaunošana.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
248.
Zemītes baznīca
2002-11-24 56:55:39, 22:48:16
Zemītes baznīca uzcelta 1580. gadā, padomju varas gados tā tika sapostīta.
Draudze darbību atjaunoja 1990. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
249.
Zlēku baznīca
2000-09-17 57:07:23, 21:49:24
Zlēku luterāņu baznīca celta 1645. gadā. Tagadējais tornis ar kāpņveida
kontrforsiem, uzcelts 1834. gadā. Baznīcas arhitektūrā un interjerā vēlās gotikas
iezīmes apvienotas ar manierisma formām.
Ērģeles 1875. g. darinājis Liepājas ērģeļbūvētājs K. Hermanis. Altārglezna
"Kristus zaimošana" veidota ap 1650. gadu. Altāris un kancele (1645.-1652.) ir
vēlā manierisma pieminekļi, to autori - grupa Kurzemes hercoga koktēlnieku;
viens no tiem ir F. Hofenštets no Brēmenes.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1. Aizkraukles baznīca 2000-04-21
2. Aizputes luterāņu baznīca 2002-08-03
3. Allažu baznīca Stīveros 2000-06-04
4. Alojas luterāņu baznīca 2000-04-29
5. Alūksnes luterāņu baznīca 2000-09-14
6. Annenieku baznīca 2000-06-11
7. Apekalna baznīca 2000-09-13
10. Auces luterāņu baznīca 2001-10-27
11. Augstkalnes baznīca 2000-06-23
12. Augstrozes baznīca 2003-11-08
14. Ārlavas baznīca 2000-11-05
15. Babītes Sv. Annas baznīca 2000-05-06
16. Baldones baznīca 2000-03-05
17. Balgales baznīca 2000-05-14
18. Baltezera baznīca 2000-03-12
19. Balvu luterāņu baznīca 2000-07-28
20. Bauskas luterāņu baznīca 2001-10-27
21. Bārbeles baznīca 2000-09-02
22. Bērsteles baznīca 2000-09-02
23. Bērzaunes luterāņu baznīcas drupas 2000-04-21
25. Biķeru baznīca Rīgā 2000-03-12
26. Budbergas luterāņu baznīca 2007-03-24
27. Bulduru luterāņu baznīca 2008-08-28
28. Burtnieku baznīca 2000-04-29
29. Carnikavas baznīca 2000-12-17
30. Cesvaines luterāņu baznīca 2000-04-21
31. Cēsis, Jāņa luterāņu baznīca 2001-04-13
32. Cīravas baznīca 2001-11-10
35. Daudzeses baznīca 2002-06-29
36. Daugavpils luterāņu baznīca 2004-08-06
38. Demenes luterāņu baznīca 2001-08-11
39. Dignājas baznīca 2000-10-15
41. Dobeles luterāņu baznīca 2001-05-01
43. Dubultu baznīca Jūrmalā 2000-04-30
44. Dundagas luterāņu baznīca 2002-06-24
45. Dunikas baznīca 2002-08-03
47. Dzērbenes baznīca 2000-05-27
48. Dzirciema baznīca 2001-04-21
50. Emburgas baznīca 2002-07-08
51. Engures baznīca 2000-06-24
53. Ērberģes baznīca 2002-07-18
54. Ēveles luterāņu baznīca 2004-09-25
56. Garkalnes baznīca 2000-07-02
57. Gārsenes baznīca 2002-07-18
58. Gostiņu baznīca Pļaviņās 2000-07-21
59. Gricgales luterāņu baznīca 2004-06-05
60. Grīvaišu baznīca 2002-08-25
61. Grobiņas baznīca 2000-06-11
62. Gulbenes luterāņu baznīca 2000-04-21
64. Iecavas luterāņu baznīca 2001-02-11
66. Ikšķiles luterāņu baznīca 2000-12-03
67. Ilmājas luterāņu baznīca 2002-08-25
69. Īvandes baznīca 2000-09-16
70. Jaunciema baznīca 2002-05-12
71. Jaungulbenes baznīca 2001-04-28
72. Jaunjelgavas luterāņu baznīca 2003-06-28
73. Jaunkraukles luterāņu baznīca Aizkrauklē 2003-06-28
74. Jaunolaines baznīca 2000-10-06
75. Jaunpiebalgas luterāņu baznīca 2001-04-13
76. Jaunpils baznīca 1999-10-16
77. Jaunsaules luterāņu baznīca 2000-09-02
78. Jelgavas Sv. Annas luterāņu baznīca 2003-03-08
79. Jelgavas Sv. Jāņa luterāņu baznīca 2003-03-08
80. Jēkabpils luterāņu baznīca 2000-07-23
81. Jumpravas baznīca 2001-04-08
82. Jūrmalciema baznīca 2000-07-09
83. Kabiles baznīca 2000-07-09
84. Kaldabruņas baznīca 2000-10-15
85. Kalnciema - Klīves baznīca 2003-03-08
86. Kaltenes baznīca 2000-06-24
87. Kalupes luterāņu baznīca 2002-06-29
88. Kandavas luterāņu baznīca 2000-10-28
89. Katlakalna baznīca pie Rīgas 2000-03-05
91. Kokneses luterāņu baznīca 2000-07-23
94. Krāslavas luterāņu baznīca 2000-07-21
95. Krimuldas baznīca 2001-04-07
96. Krustpils luterāņu baznīca 2004-08-05
97. Kuldīga, sv. Katrīnas baznīca 2000-07-08
98. Kuldīgas Sv. Annas luterāņu baznīca 2008-08-10
99. Ķekavas baznīca 2000-03-05
100. Ķemeru luterāņu baznīca 2000-06-10
101. Ķempju baznīca pie Līgatnes 2000-06-04
102. Ķirbižu luterāņu baznīca Bridagā 2001-08-02
103. Labraga luterāņu baznīca 2008-08-10
104. Landzes baznīca 2007-04-30
105. Lašu luterāņu baznīca pie Eglaines 2000-07-23
106. Lazdonas luterāņu baznīca Madonā 2000-04-21
107. Leprozorija luterāņu baznīca Stūrīšos 2004-06-12
108. Lestenes baznīca 2001-03-31
109. Lēdurgas luterāņu baznīca 2000-10-07
110. Lielvārdes luterāņu baznīca 2000-05-20
111. Lielvircavas baznīca 2000-10-06
112. Liepājas Sv. Annas luterāņu baznīca 2002-08-03
113. Liepkalnes baznīca 2003-05-10
114. Liepnas baznīca 2000-09-14
115. Liepupes baznīca 2000-10-01
116. Liezeres baznīca 2001-08-25
117. Limbažu luterāņu baznīca 2000-10-01
118. Lipaiķu luterāņu baznīca 2008-08-10
119. Līvānu luterāņu baznīca 2000-07-21
120. Līvbērzes baznīca 2001-03-10
122. Lubānas luterāņu baznīca 2001-08-25
123. Lutriņu baznīca 2000-06-11
124. Madlienas baznīca 2000-06-17
125. Matīšu baznīca 2000-04-29
126. Mazirbes baznīca 2000-06-24
127. Mazsalacas baznīca 2000-11-11
128. Mālpils baznīca 2001-05-05
129. Meņģeles baznīca 2001-06-02
130. Mērsraga baznīca 2000-06-24
131. Miķeļtorņa baznīca 2000-06-24
132. Muitnieku baznīca pie Bernātiem 2000-07-08
133. Neretas baznīca 1999-10-30
135. Nīgrandes baznīca 2002-08-25
136. Nītaures luterāņu baznīca 2000-08-19
137. Nurmuižas baznīca Laucienē 2001-04-01
138. Odukalna baznīca 2004-11-14
139. Ogres luterāņu baznīca 2000-05-20
140. Palsmanes luterāņu baznīca 2000-09-13
142. Pāvilostas luterāņu baznīca 2008-08-10
143. Penkules baznīca 2000-11-04
144. Piksāru baznīca 2006-05-20
145. Piltenes luterāņu baznīca 2000-04-15
147. Pļaviņu baznīca 2001-04-08
149. Priekules baznīca 2000-06-11
152. Raunas luterāņu baznīca 2000-03-26
153. Remtes baznīca 2005-06-23
154. Rendas baznīca 2000-04-15
155. Rindas baznīca 2006-10-14
156. Rīga, Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca 2002-11-03
157. Rīga, Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca 2002-09-28
158. Rīga, Jēzus luterāņu baznīca 2002-11-03
159. Rīga, Krusta baznīca 2002-05-12
160. Rīga, Lutera baznīca 2002-04-27
161. Rīga, Mārtiņa luterāņu baznīca 2001-05-13
162. Rīga, Mežaparka luterāņu baznīca 2002-11-03
163. Rīga, Misiones baznīca 2002-05-11
164. Rīga, Reformātu baznīca 2002-11-12
165. Rīga, Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīca 2002-09-28
166. Rīga, Sv. Pāvila luterāņu baznīca 2002-08-02
167. Rīga, Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca 2002-09-28
168. Rīga, luterāņu baznīca Mēness ielā 2008-09-03
170. Rīgas Sv. Jāņa baznīca 2001-08-21
171. Rīgas Sv. Pētera baznīcas tornis 2001-08-21
173. Ropažu luterāņu baznīca 2004-07-08
174. Rubenes baznīca 2000-04-29
175. Rucavas baznīca 2000-07-09
176. Rudbāržu baznīca 2000-06-11
177. Rūjienas baznīca 2000-08-05
178. Sabiles baznīca 2000-10-28
180. Salacgrīvas luterāņu baznīca 2002-03-16
181. Salas baznīca Spuņciemā 2001-05-13
182. Salaspils luterāņu baznīcas drupas Daugavas krastā 1999-10-10
183. Saldus baznīca 2000-05-13
184. Saļienas baznīca 2008-08-10
185. Saukas luterāņu baznīca 2004-06-05
186. Saulkrastu luterāņu baznīca 2000-04-09
189. Sesavas baznīca 2000-09-02
191. Siguldas baznīca 2000-04-01
192. Sīķeles luterāņu baznīca 2004-08-06
193. Skrundas baznīca 2000-05-13
194. Skujenes baznīca 2001-06-02
195. Skultes baznīca 2000-10-01
196. Slokas baznīca 2000-08-04
197. Smiltenes luterāņu baznīca 2000-03-26
198. Snēpeles baznīca 2000-05-13
199. Spāres baznīca 2002-06-23
200. Staiceles baznīca 2000-04-29
201. Stendes baznīca 2000-09-16
202. Straupes baznīca 2007-10-27
203. Strazdes baznīca 2000-08-03
204. Strenču baznīca 2000-08-05
205. Struteles baznīca 2000-09-02
206. Subates luterāņu baznīca 2000-07-23
207. Sunākstes baznīca 2002-06-29
208. Suntažu baznīca 2000-02-12
209. Talsu luterāņu baznīca 2000-10-28
210. Tērvetes baznīca 2000-11-04
211. Tilžas luterāņu baznīca 2002-08-10
212. Tirzas baznīca 2001-09-21
214. Trikātas baznīca 2000-08-05
215. Tukuma luterāņu baznīca 2000-04-16
216. Ugāles luterāņu baznīca 2000-04-15
217. Umurgas baznīca 2000-10-01
218. Usmas baznīca Rendas pagastā 2008-08-10
219. Usmas baznīca Usmā 2008-09-04
220. Užavas baznīca 2002-07-10
221. Vaiņodes luterāņu baznīca 2002-08-25
222. Valdemārpils baznīca 2000-10-28
223. Valkas baznīca 2000-08-05
224. Valles baznīca 2000-07-15
225. Valmiera, Sv. Sīmaņa luterāņu baznīca 2000-04-29
226. Valtaiķu baznīca 2000-06-11
227. Vangažu baznīca 2000-12-10
228. Varakļānu luterāņu baznīca 2000-07-28
230. Vārmes baznīca 2002-07-10
231. Vecbornes luterāņu baznīca 2000-10-15
232. Vecpiebalgas baznīca 2000-05-27
233. Vecsaules luterāņu baznīca 2002-04-13
234. Vecumnieku baznīca 2001-02-11
235. Velēnas baznīca 2001-04-13
236. Ventspils Sv. Nikolaja luterāņu baznīca 2000-04-15
237. Vērgales baznīca 2000-07-09
238. Viesītes baznīca 2000-07-23
239. Vietalvas baznīca 2002-06-22
240. Vijciema baznīca 2002-06-01
241. Viļakas luterāņu baznīca 2000-07-28
242. Viļķenes baznīca 2001-08-02
243. Zalves baznīca 2007-10-14
244. Zaļenieku baznīca 2001-06-30
246. Zaubes baznīca 2000-05-27
247. Zeltiņu baznīca 2002-09-13
248. Zemītes baznīca 2002-11-24