2008-12-15
1981.
Vadakstes muižas pils
2000-11-04 56:22:22, 22:45:07
No 1911. gada līdz 1914. gadam arhitekta L. Reinīra uzbūvētā celtne labi sader ar apkārtējo ainavu. Parkā dižkoks - 3,3 m apkārtmēra dižskābardis. Parka austrumdaļā Spoku jeb Ozolu kalniņš, vietējā teika to saista ar pēdējās zemgaļu pils atrašanās vietu pirms aiziešanas uz Lietuvu. Pamatskola.
1982.
Vadakstes valdnieks - akmens Ezeres parkā
2000-11-04 56:24:14, 22:21:43
Lielezeres parka dienvidrietumu daļā atrodas dižakmens - "Vadakstes
valdnieks". Tā augstums 4,2 m. Akmens pārvietots no Vadakstes lejas ilgstošā
laika posmā. Tajā iekalts Ezeres muižas pārvaldnieka Tolla uzvārds un
gadaskaitļi 1845.-1855.
Lielezeres parks (24,1 ha) izveidots 19. gs. pirmā pusē, tajā ir 36 svešzemju
sugu krūmi un koki.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1983.
Vaidava pie Grūbes dzirnavām
2001-06-16 57:31:37, 26:46:37
Vaidava ir Mustjegi kreisā krasta pieteka (Alūksnes rajonā, Igaunijā). Tās
garums - 71 km, Latvijas teritorijā - 58 km. Uz Vaidavas pie Grūbes darbojas
1999. g. atjaunotā caurplūdes HES.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)
1984.
Vaidava pie Ziemeru - Alūksnes ceļa
2002-09-13 57:30:10, 27:04:19
Kā līkloču lenta Vaidava vijas cauri visai Ziemeru teritorijai.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1985.
Vaidavas ezers pie Strīķupes iztekas
2007-10-27 57:26:02, 25:16:48
Vaidavas ezers atrodas Valmieras rajonā, tā platība - 87,2 ha, maksimālais
dziļums 9 m. Ezers ietilpst Gaujas Nacionālā parka teritorijā..
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)
1986.
Vainižu muižas pils
2000-10-01 57:27:29, 24:54:46
Rīgas arhibīskapija, kas pastāvēja no 13. gs. vidus līdz 16. gs. vidum, bija
tolaik Eiropā nozīmīga baznīcas valsts. Rīgas bīskapijas un vēlāk arhibīskapijas
pastāvēšanas laikā tās teritorijā kopumā bijušas 38 mūra pilis. Lielākā daļa piļu
kalpojusi saimnieciskiem mērķiem kā pārtikas krātuves un vietējie pārvaldes
centri. Šīs pilis bijušas mazāka izmēra un daudz vienkāršāk būvētas nekā
arhibīskapa galvenās pilis.
16. gs. vidus sarakstā kā labības noliktava atzīmēti arī Vainiži. Vainižu pils
rakstītajos vēstures avotos pirmoreiz pieminēta 1359. g.
(Latvijas viduslaiku pilis I , Rīga, 1999.)
1987.
Vaiņodes katoļu baznīca
2002-08-25 56:25:03, 21:51:28
Katoļu draudze Vaiņodē pulcējas tagadējā baznīcā kopš 1921. gada, pirms tam
šī ēka kalpojusi kā ebreju sinagoga.
(www.vietas.lv)
1988.
Vaiņodes luterāņu baznīca
2002-08-25 56:25:03, 21:51:28
Bātas-Vaiņodes luterāņu draudze dibināta 17. gs. Bātas baznīca celta 17. gs.,
pārbūvēta 19. gs., sagrauta 1944. gadā. Bojā gājušās Bātas baznīcas vietā
iekārtota 1957. gadā nopirktā dzīvojamā mājā, to paplašinot ar piebūvi. 1961.
gadā māja nacionalizēta. Atdota draudzei pēc 30 gadiem. 1994. gadā uzcelts
zvanu tornis. No 2006. gada jauns neogotikas stila altāris, soli, interjera
priekšmeti un grīdas segums.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.; www.vietas.lv)
1989.
Vaive pie Cēsu - Raunas ceļa
2001-04-13 57:19:47, 25:24:19
Vaive ir Raunas kreisā krasta pieteka (Cēsu rajons), 18 km gara, izveidojusies
satekot Pelnupei un Rīdzenei. Tā tek dziļā senlejā, kuras krastos gleznaini
smilšakmens iežu atsegumi un daudz gravu.
(LME, "Zinātne", 1970)
1990.
Valdeķu muižas pils
2000-05-13 56:59:57, 22:46:27
Bijušās Valdeķu muižas pils uzcelta 1882. gadā. Stipri nolaistu to 1932. gadā
iegādājās A. un E. Benjamiņi un izveidoja par paraugsaimniecību ar skaistu
parku, dīķi un paviljoniem. Parkā (5,6 ha) 18 svešzemju sugu koku un krūmu
stādījumi.
Te miris pedagogs un žurnālists Antons Benjamiņš (1860.-1939.), laikraksta
"Mājas Viesis" atbildīgais redaktors, kas no 1911. g. izdeva laikrakstu
"Jaunākās Ziņas", no 1924. g. - žurnālu "Atpūta". Pili remontē.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1991.
Valdemārpils baznīca
2000-10-28 57:22:17, 22:35:34
Valdemārpils ev.- luterāņu baznīca. Mūra baznīca Valdemārpilī uzcelta 1646.
gadā, tai ir zvani ar gadu skaitļiem 1653, 1676. 1996. gadā draudze atzīmēja 350
gadu jubileju.
Zem baznīcas izbūvētas kapenes, kas 20. gs. trīsdesmitajos gados pa lielākai
daļai aizbērtas. Baznīcā ir piemiņas plāksne K. Valdemāram.
1992.
Valdemārpils, Elku liepa
1999-09-04 57:22:12, 22:37:00
Valdemārpils ZA nomalē atrodas Sasmakas pils (1886. g.). Pils priekšā Elku liepa, kuras resnums 8,5 m, vecums apm. 350 gadu. Tā ir resnākā liepa Baltijas valstīs. Blakus 17. gs. lielgabals. Aiz pils parks.
1993.
Valdemārpils, K. Valdemāra piemineklis
1999-09-04 57:22:17, 22:35:34
XVII gs. 1. pusē uz Sasmakas muižas zemes izveidojās amatnieku un tirgotāju
miests. Godinot Latvijas jūrniecības pamatlicēja K. Valdemāra piemiņu, pilsēta
pārdēvēta par Valdemārpili.
Krišjānis Valdemārs (1825 - 1891) - viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem,
publicists. Mācījies Sasmakā, vēlāk bijis mājskolotājs Sasmakā.
1994.
Valdgales muiža
2004-08-13 57:17:01, 22:34:04
Valdgales muiža atrodas Talsu rajonā. Muižas ansamblis - kungu māja,
lustūzis-klēts, klēts, siera tornis (visi 18. gs. beigas), vējdzirnavas (19. gs.) - celts
18. un 19. gs. mijā. Kungu mājas sākotnējais plānojums izteikti barokāls.
Pārbūvju rezultātā tas ieguvis klasicismam raksturīgas arhitektūras formas.
Muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tagad
privātīpašums.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
1995.
Valdgales vējdzirnavas
2004-08-13 57:17:09, 22:34:17
Vējdzirnavas atrodas Talsu rajonā un pieder pie Valdgales muižas kompleksa.
Tās celtas 19. gs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
1996.
Valka, piemineklis brīvības cīnītājiem
2000-08-05 57:46:34, 26:01:18
Pēc Latvijas Brīvības cīņām Valkas Meža kapos tika atklāts kritušo karavīru memoriāls ar strēlnieka skulptūru centrā (1922. g., tēln. E. Melderis). Tas ir vienīgais mākslas darbs latviešu sabiedriskajā tēlniecībā, kura formās ļoti uzskatāmi atklājas kubisma virzienam tik raksturīgā skarbi ģeometriskā stilizācija. Padomju okupācijas gados nozaimoto un sapostīto pieminekli 1990. gadā atjaunoja un novietoja sākotnējā vietā.
1997.
Valka, piemineklis revolucionāriem
2000-08-05 57:46:34, 26:01:18
1905. gada revolucionāro notikumu nozīmīga epizode saistās arī ar Valku.
Pilsētas revolucionāri devās uz Pleskavu, kur saspridzināja dzelzceļa tiltu, tā par
trim dienām aizkavēdami Orlova soda ekspedīcijas ierašanos Latvijā. Tas deva
iespēju daļai cīnītāju noslēpties vai emigrēt uz ārzemēm.
1917. g. 12. maijā Valkā tika dibināta Latviešu zemnieku savienība (LZS), kas
1918. g. 18. novembrī partijas sapulcē nolēma proklamēt neatkarīgu Latvijas
valsti. 1917. g. 1. maija demonstrācijā pirmo reizi atklātībā parādījās Latvijas
karogs. 1917. g. 30. novembrī Valkā nodibinājās Latviešu pagaidu nacionālā
padome. No 1917. g. novembra līdz 1918. g. februārim Valkā darbojās pirmā
Latvijas padomju valdība - Iskolats (priekš. F. Roziņš).
Vācu okupācija Valkā sākās no 1918. g. 22. februāra, bet no 1918. g. 17.
decembra līdz 1919. g. 31. janvārim Valka atkal bija lielinieku rokās. 1919. g.
31. janvārī Valku atbrīvoja somu brīvprātīgie un igauņu karaspēks.
1998.
Valka, piemiņas akmens K. Ulmanim
2000-08-05 57:46:34, 26:01:18
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Kārlis Ulmanis (1877 - 1942) bija tās
pirmais valdības vadītājs, pēc tam vairākkārt Ministru prezidents.
Ar savu enerģiju un patriotismu viņš sekmēja Latvijas valsts izveidošanos un
tās uzplaukumu. Tomēr 1934. gada 15. maijā viņš likvidēja parlamentāro
demokrātiju un iedibināja autoritāru diktatūru. K. Ulmanis miris cietumā Padomju
Savienībā.
1999.
Valkas baznīca
2000-08-05 57:46:34, 26:01:18
Sv. Katrīnas luterāņu baznīcas tornis saskatāms visā pilsētā. Valkas-Lugažu draudzes Sv. Katrīnas luterāņu baznīca rakstos pirmo reizi minēta 1477. gadā. Mūra baznīca celta 1641. gadā. Ziemeļu kara sākumā 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nopostīja, to atjaunoja 1729. gadā. 1752.-1755. g. uzcēla jaunu baznīcu, bet 1907. gadā tā cieta ugunsgrēkā. Baznīcas atjaunošana pabeigta 1910. gadā.
2000.
Valkas un Valgas dibināšanas piemiņas akmens
2000-08-05 57:46:34, 26:01:18
Valkai pilsētas tiesības kopš 1584. gada, Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g. Pilsētu šķērso Pedeles upe. Pa tās pieteku Varžupīti nosprausta robeža ar Igauniju. Valka ir Igaunijas pilsētas Valgas dvīņu pilsēta. Senāk Valku sauca par Pedeli.
2001.
Valles baznīca
2000-07-15 56:30:28, 24:43:21
Valles luterāņu baznīca celta 1781. g., tornis - 1874. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
2002.
Valles pagastnams
2000-07-15 56:30:37, 24:43:22
Valle senajās hronikās minēta jau ap 1200. gadu, bet pats apvidus apdzīvots
jau 7. g.t.p.m.e. Šeit dzīvojušas mednieku-zvejnieku ciltis.
(www.aizkraukles_bibl.lv)
2003.
Valmiera, Sv. Sīmaņa luterāņu baznīca
2000-04-29 57:32:18, 25:25:24
Par Valmieras viduslaiku apbūvi liecina tikai divi arhitektūras pieminekļi: Sv. Sīmaņa lut. baznīca un Livonijas ordeņa komtura pils. Izcils arhitektūras piemineklis ir Sv. Sīmaņa lut. baznīca (celta 1283. gadā). Vairākkārt postītā un atjaunotā, kurā apvienoti romānikas un gotikas stili, laika gaitā tajā uzkrājusies plaša dažādu mākslas darbu kolekcija.
2004.
Valmieras katoļu baznīca
2004-09-25 57:31:44, 25:25:50
Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca būvēta 1621. gadā Višķos,
1937. gadā ir pārvesta uz Valmieru. Lielākie atjaunošanas darbi ir veikti laikā no
1966.-1979. g.
(www.valmiera.lv)
2005.
Valmieras pareizticīgo baznīca
2004-09-25 57:32:20, 25:24:60
No centrālā laukuma rietumu virzienā ved Rīgas iela. Rīgas ielā 22 ir Sv.
Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca. Baznīca celta 1874.-1877. g., arhitekts
J. F. Baumanis. Baznīca celta no plēstiem pelēkajiem laukakmeņiem. Dzegas,
ēku stūri un karnīzes veidotas no sarkaniem vietējā ražojuma ķieģeļiem. Pie
baznīcas atrodas Mengdenu dzimtas kapliča (celta 1906. g.)
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
2006.
Valmieras pilsdrupas
1999-09-12 57:32:18, 25:25:24
Livonijas ordeņa pils celta 13. gs. stratēģiski izdevīgā vietā, iespējams,
kādreizējās latgaļu pils Beverīnas vietā. Pils sienas mūrētas no lieliem
laukakmeņiem, starpas pieķīlājot ar granīta šķembām un dolomīta fragmentiem.
Pils nodedzināta 1702. g. Ziemeļu kara laikā. 17. gs. beigās nopostīti pilsētas
mūri.
(www.valmiera.lv)
2007.
Valmiermuižas pils tornis
2000-08-05 57:33:29, 25:25:54
Valmiermuižas pils tornis celts 1887. g. Divās torņa telpās atrodamas mauru
stila interjera atliekas. Efektīgākā no abām bija otrā stāva telpa. Tajā virs zema
paneļa bija gleznota bezgalīgi augoša režģveida arabeskas kompozīcija, par
kuras prototipu kalpojuši historisma dekoratoru iecienītie Alhambras Sūtņu zāles
motīvi. Pils īpašnieka kaprīze tālajā Vidzemes nostūrī bija uzbūrusi Austrumu
vīziju.
(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)
2008.
Valpenes piramīda K. Barona piemiņai
2000-09-17 57:25:28, 22:23:11
Pie Valpenes pusmuižas, kur pagājusi Kr. Barona bērnība, pēc I. Ziedoņa ieceres izveidota Valpenes piramīda. Šo 6 m augsto, akmeņu krāvumu (pamatnes apkārtmērs 50 m) izveidojis V. Titāns. Akmeņos iekalti apkaimes nopostīto māju nosaukumi.
2009.
Valtaiķu baznīca
2000-06-11 56:41:50, 21:47:57
Valtaiķu luterāņu baznīca uzcelta 1792. gadā. Interjers klasicisma stilā ar
rokoko elementiem - altāris un kancele (1792.; J. Konrāds), altārglezna
"Golgāta" (1833.; J. L. Eginks), ērģeles (1855.; K. Bitners). 15 vitrāžas
izgatavotas 20. gs. sākumā ar V. Purvīša starpniecību, domājams, Minhenes
meistaru darbs. Altāra apsīdas logu vitrāžās attēlotas bruņniecības tikumu
alegorijas, pārējās 11 atainoti Jaunās derības notikumi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2010.
Valtenbergas pils Mazsalacā
2000-11-11 57:51:37, 25:03:22
Valtenbergas pils būvēta pirms 1780. g. landrātam baronam V. G. fon
Felkerzāmam agrīna vācu klasicisma stilā, domājams, izmantojot Drēzdenes arh.
F. A. Krubzāciusa ēkas kā prototipu. Ēka degusi 1905. g. un 1911. g. uzlikts
jumts. Pils atjaunota tikai 1920.-1930. gados pēc 1925. g. projekta skolas
vajadzībām. 1957. g. mansarda stāvā izbūvē klases un jumta logus. Ēkā
saglabājušies 1920. gadu interjeru apdare un būvdetaļas.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)
2011.
Vanagu baznīca
2001-04-08 56:17:17, 26:22:18
Vanagu Romas katoļu baznīca atrodas Preiļu rajonā. Vecā katoļu baznīca tika
pārvesta 1882. gadā no Vārkavas (tag. Vecvārkavas jeb Upmalas), kur tā bija
uzcelta 1799. gadā. 1936. gadā to apjuma ar jauno mūra baznīcu, veco
nojaucot.
(www.vietas.lv)
2012.
Vandzenes dižakmens
2000-10-28 57:21:03, 22:43:18
Vandzenes Lielais akmens (7,4 m X 7 m X 3,5 m) ir trešais lielākais akmens Latvijā, atrodas Valdemārpils-Vandzenes ceļa malā. Bijusī kulta vieta. Iespējams, ka tas ir viens no lielākajiem, vecākajiem un izcilākajiem megalītiskās kultūras pieminekļiem Latvijā. Tā atrašanās vieta kopā ar citām senvietām, šķiet, saistās noteiktās sistēmās. Piemēram, akmens atrodas uz Aizputes - Talsu – Pērnavas svētvietu līnijas, kas atrodas ZA – DR virzienā atbilstoši senā saules kulta sakrālajiem virzieniem. Raugoties no Lielā akmens uz ZR, t.i. uz saules rietu Līgo vakarā, caur Tiņģeri var nonākt pie Āžu stāvakmens. Uzrāpties šā milzeņa mugurā visērtāk no ziemeļu puses.
2013.
Vandzenes muižas pils
2000-10-28 57:19:39, 22:48:17
Pils būvēta 19. gs. sākumā. Ēku fon Firkss pārdeva fon Heikingam par 100 000 sudraba rubļiem, un viņš to 1874. gadā pārbūvēja "grieķu gaumē", nosaucot par "Villa Thalata". Ēkas fasādes - neoklasicisma stilā, ieeju sargā divi lielgabali. Priekšdārzu 1937. gadā projektējis Rīgas dārzu arhitekts A. Zeidaks. Vidusskola.
2014.
Vangažu baznīca
2000-12-10 57:07:08, 24:34:41
Vangažu luterāņu baznīca celta 1780.-1789. g. Vienkāršā baroka laikmeta
celtne ar frontālu virs jumta izvietotu torni bija nopostīta 1. pasaules karā,
atjaunota 1935. g. pēc Paula Kundziņa projekta.
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)
2015.
Vangažu pilsētas centrs
2000-02-12 57:05:36, 24:32:60
Pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 4228 (2000. g.). Vangaži atrodas
smilšainajā Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Cauri Vangažiem plūst
Gaujas pieteka Straujupīte.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
2016.
Vangusalu Dīnamarkas akmens
2002-10-27 56:44:25, 24:57:08
Vangusalu Dīnamarkas robežakmens atrodas Lēdmanes pagastā. Tas ir sens
robežakmens, kurā iekalts Rīgas arhibīskapa simbols. Akmenim kultūrvēsturiska
nozīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
2017.
Varakļānu katoļu baznīca
2000-07-22 56:36:41, 26:45:11
Varakļānu katoļu baznīca celta 1851.-1854. g.
2018.
Varakļānu luterāņu baznīca
2000-07-28 56:36:41, 26:45:11
Varakļānos 1638. gadā darbojusies lut. draudze, 1879. gadā uzcelta baznīca. Padomju okupācijas gados dievnams draudzei bija atsavināts un tajā ierīkots klubs. Lut. baznīca atjaunota 1994. gadā. Lut. kapu ieejas vārti veidoti pēc arhit. A. Bērziņa projekta, kapos ir piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.
2019.
Varakļānu pils
2000-07-22 56:36:41, 26:45:11
1789. gadā grāfam M. J. Borham, izcilam zinātniekam, Polijas lielkanclera dēlam un 15. gadsimta ordeņa mestra atvasei, celtā itāliešu arhitekta Vinčenco Macoti pils. Ainavu parks ar paviljoniem, tiltiņiem, mākslīgām salām. 1814. gadā svētā Viktora pīšļiem celta kapela ar kupola jumtu, kurā apbedīti arī fon Borhi. Pilī novada muzejs.
2020.
Varakļānu pilsētas dome
2000-07-22 56:36:41, 26:45:11
Varakļāniem pilsētas tiesības kopš 1928. gada. Iedzīvotāji 2503 (2000. g.).
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
2021.
Variņu kultūras nams
2007-10-06 57:19:05, 26:10:30
Variņi - pagasta centrs Valkas rajonā pie Palsas upes. Variņi atrodas 25 km no
Smiltenes.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2022.
Varkaļu kanāls
2008-09-05 56:57:28, 23:50:03
Varkaļu kanāls savieno Lielupi ar Babītes ezeru, tā garums 1 km, platums 120
m, dziļums 5 m. Kanāls izrakts 1988. gadā, tādā veidā padarot Babītes ezeru
caurtekošu un atjaunojot tā ūdens sastāvu.
(www.ezeri.lv)
2023.
Vaskara ezers
2005-08-19 57:09:32, 23:02:21
Vaskara ezers (Vaskaris) atrodas Tukuma rajonā. Platība 22,1 ha, vidējais
dziļums 1 m, krasti pārsvarā zemi un lēzeni.
(www.ezeri.lv)
2024.
Vāne, piemiņas zīme represētajiem
2000-06-11 56:55:22, 22:33:39
Piemiņas akmens uzlikts 1989. gadā Vānes zemniekiem, sirmgalvjiem un
bērniem, kas gājuši bojā 1941. un 1949. g. represijās. Darinājis akmeņkalis G.
Kučers.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2025.
Vānes baznīca
2000-06-11 56:55:22, 22:33:39
Vānes baznīca celta 1654.-1663. g., remontēta 1789. g., atrodas 1573. gadā
celtās koka baznīcas vietā. Pēc ilgstoša pārtraukuma draudze atsākusi darbu
1988. g. Altāra sētiņā saskatāmi Lielvārdes jostas motīvi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2026.
Vānes muižas pils
2000-06-11 56:55:22, 22:33:39
Bijušā Vānes muižas pils, celta 19. gs. 70. gados. Tagad Vānes deviņgadīgā
skola. Pils nodedzināta 1905. gadā, atjaunota 1936.-1940. g. No 1936. gada
pilī darbojas skola. Apstādījumos aug svešzemju koki un krūmi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2027.
Vārkavas baznīca
2001-04-08 56:11:47, 26:31:23
Vārkavas katoļu baznīca celta 1877. g.
(J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)
2028.
Vārkavas muižas pils
2001-04-08 56:11:52, 26:30:57
Muiža Vārkavā pazīstama jau no 16. gs. Vārkavas muiža 1848. g. piederējusi
Sibīrijas dzelzceļa būvju uzņēmējam Alejņikovam, bet 1866. g. tās īpašnieks bija
muižnieks Mihaels fon Reits. 1920. g. Pieminekļu valdes materiālos atrodams
fakts, ka Vārkavas muiža celta 1865. g. Pati ēka, domājams, celta agrāk un
laika gaitā papildināta. Iepretim pilij kādreiz atradušās sarga mājiņa un kalpu
māja, kuras nojauktas.
Aiz pils atrodas neliels parks ar dīķi, veciem ozoliem, liepām, lazdām, kā arī
atsevišķām eksotu augu sugām. Parka rietumu malā plūst Dubnas upe.
(J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)
2029.
Vārmes baznīca
2002-07-10 56:50:60, 22:12:60
Vārmes baznīca celta 1663. gadā, atjaunota 1874. gadā. Nodegusi 1971.
gadā.
Tagad atjaunota.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2030.
Vārmes muižas pils
2002-07-10 56:52:29, 22:14:24
Vārmes muižas pils celta 19. gs. otrā pusē. Arhitektūras stils: historisma
klasicisms. Vēlāk ēka pārbūvēta. Pie pils parks (0,8 ha) ar svešzemju sugu
kokiem.
Tagad tajā Vārmes pamatskola.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2031.
Vārmes pagastnams
2002-07-10 56:52:29, 22:14:24
Vārmes pagastā 2000. gadā bija 1188 iedzīvotāji, t.sk. 578 vīrieši, 610
sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
2032.
Vecais Ceplis - J. Zābera muzejs pie Meirāniem
2000-07-27 56:51:12, 26:39:29
Izcilais latviešu dziedātājs Jānis Zābers (1935-1973) bija spožs itāļu, krievu un
latviešu operu varoņu atveidotājs, kā arī kamerdziedonis. Tautā viņš bija viens
no iemīļotākajiem māksliniekiem. Vecie Cepļi - Jāņa Zābera dzimtās mājas, kurās
apkopots viss par dziedoņa dzīvi - skolas gadu mūzikas instrumenti, notis,
fotoattēli no studiju gadiem un stažēšanās Itālijā uz slavenās 'La Scala"
skatuves, bildes no operu izrādēm un koncertiem, afišas, tērpi, piemiņas lietas.
Var noklausīties plates ar seniem ierakstiem.
Jānis Zābers. Atmiņu krājums.
2033.
Vecauce, J. Apsīša piemiņas akmens
1999-10-16 56:28:09, 22:53:17
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Mēdemu dzimtas Vecauces pils ar glīti sakopto ainavu parku. Pie pils ir piemiņas akmens vienam no zemkopības kultūras pamatlicējiem prof. J. Apsītim.
2034.
Vecauces pils
1999-10-16 56:28:09, 22:53:17
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir grāfu Mēdemu dzimtas Vecauces
muižas pils (1843. g., arhit. F. A. Štīlers) ar 30 m augstu torni. Pili ieskauj glīti
sakopts ainavu parks (10 ha), kurā daudz dendroloģiski retas koku un krūmu
šķirnes pie pilsētas robežas.
Šodien pils darbojas kā kultūras centrs. Pilī iekārtots mākslas salons, kur
pārdot gleznas, akvareļus, suvenīrus. Ir viesnīca ar 20 vietām.
2035.
Vecbebru muižas pils
2000-06-17 56:43:25, 25:29:19
Vecbebru muižas pils atrodas uzkalnā, iegrimusi koku lapotnēs. Te iekārtots
Biškopības vēstures muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
2036.
Vecberi, piemineklis represētajiem
2003-05-10 56:43:16, 25:29:21
Padomju okupācijas varas iestādes 1941.-1955. gadam represējušas vairāk kā
100 bebreniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2037.
Vecbornes luterāņu baznīca
2000-10-15 55:51:43, 27:00:36
Tagadējās Bornes luterāņu baznīcas vietā līdz 1936. g. bija koka baznīca, kas
tika pārvesta uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur tā atrodas arī
pašlaik.
Tagadējā Bornes ev. lut. baznīca uzcelta 1939. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
2038.
Vecbornes muižas kungu māja
2000-10-15 55:51:43, 27:00:36
Vecbornes muiža no 1630. g. piederēja fon Engelhartu dzimtai. No 1897. g.
muižas īpašnieks bija barons Rūdolfs fon Engelharts, kurš šeit dzīvoja pastāvīgi.
Domājams, ka šajā laikā kungu māja ieguvusi tās pašreizējo izskatu. No ārpuses
tā ir vienkārša divstāvu mūra ēka, segta ar divslīpu jumtu.
Mākslinieciski izteiksmīgākās ir atsevišķas koka detaļas un elementi - spāru
gali, saišķi un lievenis, kas sasaucas ar vasarnīcu stila formu valodu.
(J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)
2039.
Vecbornes pareizticīgo baznīca
2000-10-15 55:51:60, 27:00:00
Kaplavā pirmā pareizticīgo baznīca uzcelta 1794. g. Tā bija zema koka ēka,
kurā Dievu pielūdza arī garām braucošie Daugavas plostnieki un strūdzinieki.
Pēc Rīgas arhibīskapa lēmuma 1895. g. vecās koka baznīcas vietā uzcēla
mūra baznīcu, kas darbojas vēl mūsdienās - Kaplavas Vissvētās Dievmātes
patvēruma pareizticīgo baznīca.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
2040.
Vecdaugava pie Zvejas ielas Rīgā
2002-08-02 57:03:54, 24:06:07
Senāk Vecdaugava atdalīja Mangaļsalu, tagad šī atteka piedzīta smiltīm, un
sala pārvērtusies par pussalu.
(Latvijas zeme, daba, tauta. 1. sēj. Rīga, 1936.)
2041.
Vecdoles pilsdrupas
2005-04-17 56:51:43, 24:15:02
"... uzcēla viņi (tirgoņi) pie Daugavas kādā kalnā lielisku māju un pili jeb
cietoksni, tā ka viņi tur varēja mierīgi nomesties. Un šo pili nosauca par Ikšķili.
Bet pagāni nedomāja, ka viņiem no tā varētu celties kas ļauns.
Īsi pēc tam tika celta Doles pils. Šie ir pirmie kristīgo cietokšņi Livonijā."
(Baltasars Rusovs. Livonijas hronika, 1584.)
2042.
Vecdrustu muiža Drustos
2001-08-04 57:13:53, 25:51:25
1580. g. J. Droberšs pie Krogus ezera uzcēla Drustu muižu. Šīs muižas teritorijā
vēlāk izveidojās Gatartas, Jaundrustu, Briņģu un Auļu muiža. 1705. g. Ziemeļu
kara laikā muiža tika nodedzināta, 1716. g. muižu uzcēla tagadējās vietā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
2043.
Veckārķu pils drupas
2004-09-25 57:48:35, 25:38:31
Veckārķu pilsdrupas atrodas Kārķu pagastā. Līdz 12. gs. Kārķu pagastu
apdzīvoja igauņi. 13. gs. to iekļāva Livonijas ordeņvalstī. Igauņus pamazām
izspieda latvieši, vai arī tie asimilējās.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)
2044.
Veclaicenes baznīca
2000-09-13 57:34:20, 26:59:44
Veclaicenes pareizticīgo baznīca atrodas pie šosejas Rīga-Veclaicene, celta
1892. g.
(www.aluksne.lv)
2045.
Vecmēmeles muiža
2007-10-14 56:16:35, 25:01:32
Vecmēmeles muižas kungu māja celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Pēdējais
muižas īpašnieks bijis Eižens fon Hārens.
Muiža ir privātīpašums.
2046.
Vecokras katoļu baznīca
2004-08-05 56:07:25, 27:16:45
Okras Sv. Heronima katoļu baznīca atrodas Krāslavas rajona Andrupenes
pagasta Vecokrā. Baznīca uzcelta 1819. gadā, tās pagrabstāvā ir Skirku
ģimenes kapenes.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)
2047.
Vecpalsa pie Vidzemes šosejas
2003-09-06 57:27:20, 26:14:54
Vecpalsa - Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā Alūksnes rajonā. 21
km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
2048.
Vecpiebalga, "Mērnieku laiku" Lienas piemineklis
2000-05-27 57:03:31, 25:49:20
1985. g. pie atjaunotajiem Veco (Grēcinieku, Uguns) kapu vārtiem uzstādīja
"Mērnieku laiku" varones - Lienes pieminekli (tēln. M. Baltiņa). Šajos kapos
nevienu vairs neglabā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
2049.
Vecpiebalga, G. Merķeļa piemiņas zīme
2001-08-25 57:03:31, 25:49:20
Sākot ar 1770. g. savu agro bērnību G. Merķelis pavadījis Vecpiebalgas
mācītājmuižā. 1969. g. pie autoceļu krustojuma atklāts G. Merķeļa piemineklis
(tēln. B. Grīsle).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
2050.
Vecpiebalga, K. Skalbes kapa piemineklis
2000-05-27 57:04:47, 25:50:27
K. Skalbes celto "Saulrietu" māju kalnā 1992. g. 20. jūnijā no Zviedrijas
pārapbedīja Kārļa Skalbes (1879.-1945. g.) un Lizetes Skalbes (1886.-1972. g.)
pelnu urnas. Uzstādīts piemineklis - tēln. A. Jansons, arhit. A. Skujiņa.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
2051.
Vecpiebalga, K. Skalbes muzejs "Saulrieti"
2000-05-27 57:04:47, 25:50:27
Kārlis Skalbe (1879.-1945.) - ievērojams liriķis un lielākais pasaku meistars
latviešu literatūrā.
Kārlis Skalbe dzimis 1879. gada 7. novembrī Vecpiebalgas pagastā Incēnos,
kur viņa tēvs, agrākais muižas kalējs, bija uzcēlis pats sev mājiņu un smēdi.
1944. g. K. Skalbe aizbrauca uz Zviedriju, kur mirst 1945. gadā 14. aprīlī.
2052.
Vecpiebalga, brāļu Kaudzīšu piemineklis
2001-08-25 57:03:31, 25:49:20
1987. g. Vecpiebalgas labdarības biedrības simtgades atcerē atklāta brāļu
Kaudzīšu skulptūra - tēln. M. Enģeles diplomdarbs, arhit. A. Skujiņa.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
2053.
Vecpiebalgas baznīca
2000-05-27 57:03:31, 25:49:20
Vecpiebalgas luterāņu baznīca celta 1845. g., sagrauta 2. pasaules kara
laikā. Tiek atjaunota.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
2054.
Vecpiebalgas ūdensrozes
2003-09-06 57:03:37, 25:49:08
"Kā lai šonakt vienaldzīgi klusē,
Kā lai tādā brīdī projām iet,
Ja visapkārt Vecpiebalgas pusē
Atkal baltas ūdensrozes zied"
(Tautā iemīļotas dziesmas vārdi)
Šoreiz zied sārtas ūdensrozes...
2055.
Vecpils katoļu baznīca
2002-08-25 56:37:52, 21:29:46
Vecpils Svētā Laurencija katoļu baznīcu 1700. gadā cēlis Vecpils un Ilmājas
muižnieks, poļu rotmistrs O. E. Rappe. Trīs altāri un kancele izgreznoti ar
kokgriezumiem, zem lielā altāra muižnieku kapenes.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2056.
Vecpils, 1905. g. piemineklis
2002-08-25 56:37:25, 21:29:35
1905. gadā pagastā darbojās rīcības komiteja, vecpilnieki piedalījās "Aizputes
karā", nodedzināja Lāņu un Stroķu pilis. Soda ekspedīcija noslepkavoja 11
cilvēkus, nodedzināja 5 zemnieku mājas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2057.
Vecsalacas muižas saimniecības ēka
2002-05-01 57:45:16, 24:24:31
No bijušās Vecsalacas muižas maz kas saglabājies. Muižas parkā kaļķakmens
piemineklis (1793. g.) barona Ferzena sunim un svešzemju skuju koki.
Šeit atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (dibināts 1997. g.) pārvaldes
centrs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
2058.
Vecsalienas pareizticīgo baznīca
2004-08-06 55:49:16, 26:49:25
Vecsalienas Sv. Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca atrodas Daugavpils rajona
Vecsalienas pagasta Tartakos. Baznīca uzcelta 1895. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
2059.
Vecsalienas pils
2000-10-15 55:49:25, 26:46:21
Vecsalienas pagasta lepnums ir baronu fon Hānu 1870. gadā celtā Vecsalienas (Červonkas ) pils ar muižas apbūvi un parku. Pilī saglabājusies barona kabineta loga vitrāža un lielā zāle ar grezniem griestiem. Ap pili plešas parks 3 ha platībā ar 14 eksotisko augu sugām.
2060.
Vecsaules luterāņu baznīca
2002-04-13 56:25:01, 24:19:24
Vecsaules luterāņu baznīca, celta 1833.-1837. g., sapostīta. Pie baznīcas
redzams smilšakmens piemineklis K. A. Braunam, uzstādīts 1819. g.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
2061.
Vecumnieki, dīķis pie baznīcas
2000-07-15 56:36:14, 24:31:32
Vecumniekiem ir sena pagātne. Čigānu kalnā pie Taļķes upītes atradies
nocietināts senču pilskalns. Zvirgzdes krastā pie "Pelšiem" un "Asariem" ar
grāvi atdalīta vieta - "Dzelzsnams", kur 17. gs. hercoga Jēkaba laikā ražoja
dzelzi.
(Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)
2062.
Vecumnieku baznīca
2001-02-11 56:36:14, 24:31:32
Vecumnieku Romas katoļu baznīca (1840.-1845. g.).
(www.catholic.lv)
2063.
Vecumnieku skola
2001-02-11 56:36:14, 24:31:32
2000. g. Vecumnieku pagastā reģistrēts 4741 iedzīvotājs, no tiem 987 bērni.
Pagastā ir sava vidusskola.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
2064.
Vecumnieku skolas piemiņas akmens
2001-02-11 56:36:14, 24:31:32
Akmens uzstādīs pirmās pagastskolas piemiņai. Vecumnieku pagastā tagad ir
sava vidusskola.
(Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)
2065.
Veczemju klintis Vidzemes jūrmalā
2002-05-01 57:35:25, 24:22:18
Veczemju atsegums atrodas Vidzemes jūrmalā starp Rankuļu un Kutkāju
zemesragiem. Līdz 200 m garajā un 4-5 m augstajā abrāzijas stāvkrasta (krasta
erozijas) posmā atsedzas vidusdevona terigēnie ieži. Tie ir dzeltenbrūni un vietām
arī pelēki Burtnieku svītas smilšakmeņi. Viļņu darbības rezultātā stāvkrastā
izveidojušās nišas, nelielas alas un kolonnas, tādēļ tas ir skaistākais devona iežu
atsegums jūras piekrastē Latvijā.
Vidusdevona iežu atsegumu josla Vidzemes jūrmalā atrodas Vidzemes
biosfēras rezervāta teritorijā.
(I. Strautnieks, Ģ. Stinkulis)
2066.
Veģupītes ūdenskritums Veģos
2001-07-21 57:04:52, 22:27:39
Veģupīte - Abavas labā krasta pieteka Talsu rajonā, 8 km gara.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. 1992.)
2067.
Veides pils Ainažos
2002-05-01 57:51:48, 24:21:31
Veides nams uzcelts 1902. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
2068.
Veismaņu muižas pils
2001-05-26 57:17:45, 25:21:13
Veismaņu muižas ansamblis būvēts 19. gs. 1. pusē. Pie pils parks.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
2069.
Velēnas baznīca
2001-04-13 57:14:26, 26:24:16
Velēnas luterāņu baznīca celta no laukakmeņiem 1898. g. Baznīcā V. Zauera
firmas ērģeles (1898. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
2070.
Vella dzirnavas Zlēku apkārtnē
2000-09-17 57:07:22, 21:52:50
Zlēkas - apdz. v. Ventspils rajonā, Zlēku pagasta centrs. Zlēku pagasts atrodas Piejūras zemienē, Ventas labajā krastā lejpus Abavas ietekas. Pagasta robežās arī nelielās Dzirnavupe un Kāžupe, kā arī Kāžu (Laidzes, 25 ha) un Tīsa ezeri. Dzirnavas uz Dzirnavupes izmantotas filmā "Vella kalpi".
2071.
Velna skroderis - laukakmens Kujas upē
2001-08-25 56:47:25, 26:23:13
Velna skroderis (Auziņu dižakmens) - dižakmens Kujas upes gultnē pie
bijušajām Auziņu dzirnavām (Madonas raj., Praulienas pagasts). Akmenim ir
gandrīz cilindriska forma un stāvas malas. Tā apkārtmērs 20 m, augstums upes
pusē 4,2 m, diametrs - 6-6,4 m, virszemes tilpums apm. 100 kub.m. Akmens visā
augumā atsedzās 1982. g., kad tika veikta Kujas regulēšana.
Teika vēstī, ka velns, sēdēdams uz šā akmens, ar ragavu ilksi kā adatu lāpījis
saplīsušās bikses.
(Latvijas daba, 6. sēj. Rīga, 1998.)
2072.
Velnezers Rīgā
2001-10-06 56:58:35, 24:14:51
Velnezers atrodas Juglas dzīvojamajā masīvā, tā platība - 3,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1986)
2073.
Vendzavas muižas pils
2002-07-10 57:10:44, 21:40:32
Vendzavas muižas pils atrodas Ziru pagastā. Vendzavas muižas pilij un parkam
(plat. 2 ha) ir kultūrvēsturiska nozīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2074.
Venta pie Nīgrandes
2002-08-25 56:29:13, 22:06:08
Venta - Kurzemes lielākā upe. Sākas Žemaitijas augstienē Lietuvā, ietek
Baltijas jūrā pie Ventspils. 346 km gara, no tiem 178 km Latvijā.
Nīgrandes apkārtnē Ventas senlejai 6 terases. Ventas platums vidēji 50 m,
dziļums - 1,5 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2075.
Venta pie Skrundas
2000-05-13 56:40:19, 22:01:34
Skrunda atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Ventas kreisajā
krastā.
Venta - upe Latvijas R daļā (Saldus, Kuldīgas un Ventspils raj.), sākas Lietuvā.
2076.
Venta pie Vendzavām
2002-07-10 57:10:44, 21:40:32
Venta - Kurzemes lielākā upe. Sākas Žemaitijas augstienē Lietuvā, ietek
Baltijas jūrā pie Ventspils. 346 km gara, no tiem 178 km Latvijā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)
2077.
Venta pie Zlēkām
2000-09-17 57:06:31, 21:47:33
Venta - upe Latvijas R daļā (Saldus, Kuldīgas un Ventspils raj.). Sākas
Lietuvā, Žemaitijas augstienes ZA nogāzē, no Veņu ezera. Pie Ventspils ietek
Baltijas jūrā. Garums 346 km (Latvijā 178 km), bas. platība 11800 kv.km (Latvijā
7900 kv.km), kritums 156,6 m. Liel. pietekas Lietuvā - Ringuva (37 km),
Dabiķine (36 km), Virviča (131 km), Šerkšne (56 km), Varduva (97 km); Latvijā -
Vadakste (uz robežas), Losis, Zaņa, Lētīža, Šķērvelis, Koja, Klūga, Ciecere,
Ponakste, Ēnava, Lejējupe, Ēda, Liekne, Abava, Varžupe, Kamārce.
2078.
Ventas rumba Kuldīgā
1999-07-24 56:58:06, 21:58:43
Ventas rumba - dabas piemineklis Ventas ielejas dabas liegumā, kas stiepjas no Kaltiķiem līdz Abavas ietekai. Ūdenskrituma augstums 1,6-2,2 m, platums 100-270 m. Tas tik tiešām ir platākais ūdenskritums Eiropā. Ventas rumbas popularitāti veicinājis hercogs Jēkabs XVII gs.
2079.
Ventas un Vecventas sateka
2007-04-30 57:13:55, 21:38:10
Ventas plūdums pārsvarā mierīgs un rāms. Vecventa ir Ventas vecupe, tās krastā atrodas Piltene.
2080.
Ventspils Svētā Krusta katoļu baznīca
2002-07-10 57:23:49, 21:33:39
Svētā Krusta katoļu baznīca uzcelta 1898. gadā. Baznīcas ērģeles un
altārglezna ir mākslas pieminekļi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
2081.
Ventspils osta
2000-04-15 57:23:49, 21:33:39
Ventspils atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā pie Ventas Baltijas jūras krastā. Ventas grīvā neaizsalstoša jūras osta.
2082.
Ventspils pareizticīgo baznīca
2007-04-30 57:23:56, 21:34:20
Ventspils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca atrodas Plosta ielā 10. Baznīca celta 20. gs. sākumā, notiek baznīcas renovācija un restaurācija.
2083.
Ventspils pils
2000-04-15 57:23:49, 21:33:39
Ievērojamākais arhitektūras piemineklis Ventspilī ir pils, kas atrodas vecpilsētas
stūrī. Vecpilsēta ir pilsētbūvniecības piemineklis, tajā atrodas vairāki valsts
nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļi un citas interesantas ēkas.
Senā Livonijas ordeņa pils (minēta jau 1290. gadā) var lepoties ar to, ka ir
vecākais Latvijā konventa tipa cietoksnis. Masīvais kvadrātveida tornis kopš
senseniem laikiem kalpojis par bāku. 13. gs. celts brīvi stāvošs tornis, tam
nākošajā gadsimtā pievienots cietokšņa korpuss. Pils kapela uzskatāma par
senāko saglabājušos lūgšanu telpu Kurzemē. 16. gs. izveidoti priekšpils
nocietinājumi. Pēdējos 200 gadus pilī atradās baznīca, tad - cietums, armijas
daļa, pašlaik - Ventspils novada vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija par pili.
2084.
Ventspils pilsētas dome
2000-04-15 57:23:49, 21:33:39
Ventspilij pilsētas tiesības kopš 1378. gada. Iedzīvotāji 46423 (2000. g.).
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
2085.
Ventspils rātslaukums un baznīca
2000-04-15 57:23:49, 21:33:39
Ventspilī - sestajā lielākajā un vecākajā Latvijas pilsētā vienviet saplūst visas
Kurzemes bagātības - Dzintara jūra, Venta, krāšņi meži, tautas kultūras un
vēstures pieminekļi.
Laiku pa laikam iedzīvotājus un pilsētas viesus pārsteidz kāda sen aizmirsta
stūrīša atjaunotais skaistums kā Rātslaukums, Avotu aka, Spīķeru krastmala,
kas izveidota kā promenāde.
Atjaunotajam Rātslaukumam piekļaujas Sv. Nikolaja ev.lut. baznīca.
2086.
Ventspils, K. Valdemāra statuja
2002-07-10 57:23:49, 21:33:39
Latvijā vienīgās Krišjāņa Valdemāra skulptūras idejas autors ir mākslinieks
Miervaldis Polis, kurš arī vadījis tās izveidošanu. Skulptūra ir iecienīta, un tūristi
mīl fotografēties kopā ar Krišjāni Valdemāru.
(www.ventspils.lv)
2087.
Ventspils, Zviedru valnis
2002-07-10 57:23:49, 21:33:39
Nocietinājumu vaļņi, kuru būve piedēvēta gan zviedriem, gan krieviem.
Redzama viena no starptautiskā mākslas projekta "Govju parāde. Ventspils
2002" govīm ("Čūskādas govs". Autors Pēteris Sidars).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
2088.
Ventspils, piemineklis jūrniekiem
2000-04-15 57:23:49, 21:33:39
Ventas krastā "Piemineklis jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps jūras dzelmē" (1938. g., idejas autors kapteinis V. Ābelnieks).
2089.
Veselavas muižas kungu māja
2001-08-04 57:17:22, 25:28:49
Veselavas muižas komplekss saglabājies gandrīz visā pilnībā. Divstāvu mūra
kungu māja celta 19. gs. 40. gados. Tā atgādina U burtu un atrodas uz
savdabīga ovāla salas veida zemes gabala, ko no visām pusēm ieslēdz
mūsdienās izsusējis grāvis, tā imitējot viduslaiku nocietinātās pilis. Pāri grāvim uz
muižu ved divi mūra tilti.
(www.cesis.lv)
2090.
Veseta pie Lejaskroga
2003-04-18 56:43:25, 25:47:05
Veseta - Aiviekstes labā krasta pieteka. 56 km gara. Iztek no Kālezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)
2091.
Vesetas tilts
2003-06-28 56:37:07, 25:51:10
Ievērojams arhitektūras piemineklis ir trīs laidumu akmens tilts (19. gs.) pār
Vesetu uz vecā Madonas ceļa.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
2092.
Vestienas muižas pils
2000-05-27 56:52:01, 25:52:24
18. gs. netālu no Kāla ezera celta kungu māja. Senāku nocietinājumu (skanstes) aizsarggrāvju sistēma. Aplūkojama arī klēts, stallis un parks. Pamatskola.
2093.
Vējiņu iezis ar alu
2002-10-12 57:20:31, 24:54:28
Braslas labajā krastā ir Vējiņu klintis ar Vējiņu (Urtānu) alām un Elles bedrēm.
Elles bedres veido 8 dziļas un plašas kritenes vairāku hektāru platībā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2094.
Vējupīte pie Siguldas
2001-03-17 57:10:18, 24:52:40
Vējupīte ir Gaujas kreisā krasta pieteka, 14 km gara. Vējupītes kraujā iapmēram
300 m uz austrumiem no Satezeles pilskalna ir 5 m augsta un 6,5 m gara ala -
Pētera ala (skat. Pētera ala Siguldā).
Senatnē šajā alā no sirotājiem esot slēpies kāds zemnieks Pēteris ar ģimeni.
Pēc cita nostāsta, alā kāda jauna māte dzemdējusi dēlu Pēteri.
(A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)
2095.
Vērenes muiža
2001-06-02 56:47:28, 25:16:01
Kā interesanta parafrāze par antīko villu vēlīnā klasicisma garā jāvērtē Vērenes
muižas kungu māja. Celtnes fasādēs vairākkārt izmantots Palladio tipa loga
motīvs, ko savulaik sevišķi bija iecienījuši angļu klasicisma meistari, it kā
cenšoties apliecināt arhitekta simpātijas aizejošajam klasicisma laikmetam.
Ēkas celšanas laiku raksturo arī specifiskie lēzenie jumti ar lielajām pārkarēm,
zem kurām izvietojās 19. gadsimta vidus arhitektūrai tik raksturīgie taisnstūra
formas bēniņu lodziņi.
(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)
2096.
Vērgale, piemineklis represētajiem
2000-07-09 56:42:47, 21:10:43
Piemiņas akmens (1991. g.) represijās cietušajiem vērgalniekiem Vērgales
kapsētā. Padomju okupācijas varas iestādes 1941. g. izsūtīja 18 vērgalniekus un
7 ziemupniekus, 1949. g. - 31 un 14.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2097.
Vērgales baznīca
2000-07-09 56:42:47, 21:10:43
Vērgales baznīca sākotnēji celta 16. gs., pārbūvēta 1841. g., tagad atjaunota.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2098.
Vērgales muižas pils
2000-07-09 56:41:60, 21:12:00
18. gs. pils, kura 19. gs. sākumā pārbūvēta pēc barona Bēra pasūtījuma. Bijušā Ugāles barona medību pils. Fasādēs redzami ģerboņu ciļņi no dzelzs. Pašlaik pilī - skola, kultūras nams. 4 ha liels parks.
2099.
Vidriži, E. Melngaiļa piemineklis Melngaiļos
2000-10-07 57:22:18, 24:41:08
"Melngaiļi" - komponista E. Melngaiļa dzimtās mājas, tagad memoriālais
muzejs. Pie mājas komponista krūšutēls - uzstādīts 1984. g., tēln. M. Lange.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
2100.
Vidriži, L. Paegles piemineklis pie Laučiem
2003-05-01 57:18:41, 24:35:56
Leons Paegle (1890.-1926. g.) - rakstnieks un skolotājs, bijis Rīgas 1.
vidusskolas pārzinis, Rīgas domnieks. Dzimis Laučos, mācījies Vidridžu
pagastskolā.
Piemineklis atrodas pie "Lauču" muzeja, uzcelts 1970. gadā, tēlniece M.
Lukaža.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2101.
Vidriži, piemiņas zīmes brīvības cīnītājiem
2000-10-07 57:20:43, 24:39:45
Pie ceļu sazarojuma uzstādīta piemiņas zīme Latvijas Atbrīvošanas cīņās pret
landesvēru kritušajiem. Šeit kritis arī Limbažu komandants Vilis Gelbe
(1890.-1919. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
2102.
Vidrižu muižas pils
2007-10-27 57:20:42, 24:39:54
Vidrižu muižas pils celta 19. gs. 70. vai. 80. gados. Tagad pilī skola. Kā stāsta
novadpētnieki, pilī ir telpa, kurā spokojas. Fasādes dekoratīvā apdare ar
ģerboņa cilni - 19. gs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
2103.
Vidrižu pils dīķis
1999-07-04 57:20:43, 24:39:44
Dīķis pie Vidrižu muižas pils Limbažu rajonā.
2104.
Viesīte pie Valles - Neretas ceļa
2002-10-19 56:25:38, 24:55:25
Viesīte - Mēmeles labā krasta pieteka, 59 km gara. Iztek no Viesītes ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)
2105.
Viesīte, P. Stradiņa piemineklis
2000-07-23 56:20:54, 25:33:19
Skvērā pie nama Raiņa ielā 6 1978. gadā atklāts piemiņas akmens ar plāksni, kas vēstī, ka šajā vietā atradusies ēka, kurā 1896. gadā dzimis ķirurgs, onkologs un medicīnas vēsturnieks P. Stradiņš. Pie vidusskolas 1987. gadā atklāts tēlnieka K. Jansona darinātais P. Stradiņa piemineklis.
2106.
Viesīte, atbrīvošanas cīņu piemineklis
2000-07-23 56:20:54, 25:33:19
Uzkalniņā pretī baznīcai 1935. gadā uzstādīts mākslinieka V. Treija darinātais piemineklis Viesītes atbrīvotājiem.
2107.
Viesīte, piemineklis fašisma upuriem
2000-07-23 56:20:54, 25:33:19
Drīz pēc tam, kad 1941. g. jūnijā Vācija iebruka Padomju Savienībā, tā ieņēma
arī Latviju. Daudzi sagaidīja vāciešus kā atbrīvotājus no sarkano terora, bet tie
izrādījās ne mazāk nežēlīgi. Nacisti iznīcināja daudzus civiliedzīvotājus un
karagūstekņus, tika nošauti gandrīz visi ebreji.
(No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)
2108.
Viesītes baznīca
2000-07-23 56:20:54, 25:33:19
Viesītes luterāņu baznīca (t.s. Brīvības baznīca) atrodas Vales kalniņā, uzcelta
1939. g.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
2109.
Viesītes dzelzceļa muzeja mazbānītis
2000-07-23 56:20:54, 25:33:19
Līdz 1972. g. Viesīte bija nozīmīgs šaursliežu dzelzceļa mezgls. Šobrīd par to
vēsta pilsētas centrā pie dzelzceļa stacijas eksponētā 1918. gadā Berlīnē
būvētā lokomotīve ar vagoniem - interesants kultūras un tehnikas piemineklis.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.).
2110.
Viesītes kultūras pils
2000-07-23 56:20:54, 25:33:19
20. gs. 80. gadu beigās pilsētas centrā lika pamatus kultūras namam ar četrām zālēm: koncertzāli, kinozāli, deju zāli un tradīciju zāli. Mūsu dienās šajā ēkā izvietojusies pilsētas dome, pārējās pašvaldības iestādes, apvienotās bibliotēkas. 1996. gadā uz šo ēku pārcēlās kultūras nams, kā arī izstāžu zāle.
2111.
Vietalva, piemineklis par Tēvzemi kritušajiem
2002-06-22 56:43:35, 25:45:18
Piemineklis "Par Tēvzemi kritušajiem" pie Vietalvas luterāņu baznīcas. Otrā
pasaules kara laikā 1944. gada augustā baznīca atradās frontes joslā un tika
sagrauta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
2112.
Vietalvas baznīca
2002-06-22 56:43:35, 25:45:18
Vietalvas luterāņu baznīca celta 1817. gadā, tajā aizsāktas mirušo piemiņas
dienas tradīcijas Baltijā.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gada augustā baznīca atradās frontes joslā un
tā tika sagrauta. 1990. gadā sāktā baznīcas atjaunošana vēl turpinās.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2113.
Vietalvas dīķis
2002-06-22 56:44:13, 25:46:03
19. gs. beigās Vietalva kļuva par Piebalgai līdzīgu kultūrvēsturisku centru
Vidzemē. 1680. gadā te nodibināja vienu no pirmajām draudzes skolām, 1871.
gadā - labdarības biedrību, 1885. gadā uzcēla pirmo tautas namu Latvijas
laukos.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
2114.
Vija pie Vijciema
2002-06-01 57:35:05, 25:57:16
Apmēram 5 km lejpus Vijciema tilta izveidojies neliels smilšakmens atsegums -
Kankarīšu iezis. Domājams, apdzīvotās vietas nosaukums radies no tās teritorijai
cauri tekošās Vijas upes vārda.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
2115.
Vija pie ietekas Gaujā
2004-10-09 57:36:33, 25:55:50
Visā savā tecējumā Gaujas kreisā pieteka Vija nepārtraukti vijas un līkumo.
Iespējams, ka Vijciema nosaukums cēlies no Vijas upes, kura izlīkumo cauri
visai Vijciema teritorijai.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2116.
Vijas ieteka Gaujā
2004-10-09 57:36:33, 25:55:50
Vija, augštecē tiek saukta arī par Vijiņu, ir Gaujas kreisā pieteka, 62 km gara.
Vija ietek Gaujā 3 km lejpus Vijciema.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)
2117.
Vijciema baznīca
2002-06-01 57:35:05, 25:57:16
Vijciema baznīca celta 1852. gadā, restaurēta 1992. gadā. Tā ir guļbūve, kas
apšūta ar neliela izmēra koka dēlīšiem - savdabīgs koka arhitektūras paraugs.
Baznīcā 18. gs. pirmās puses altāris un glezna "Svētais vakarēdiens".
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
2118.
Vilce pie Vilces dzirnavām
2001-06-30 56:24:39, 23:32:54
Vilce ir Svētes labā krasta pieteka, 48 km gara. Tā sākas Lietuvā (Vilkija).
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)
2119.
Vilces muižas pils
2000-11-04 56:25:19, 23:32:32
Kungu māja celta 18. gs. pēc fon Mēdemu pasūtījuma, pārbūvēta 19. gs.
sākumā. Galvenajā fasādē ieejas portāls vēlā baroka formās, augšdaļā marmora
cilnis ar Mēdemu un Keizerlingu alianses ģerboni. Muižas apbūve veidota kā
simetrisks ansamblis, saimniecības ēkas novietotas simetriski cita pret citu, vēlāk
pārbūvētas. Kompleksā ainavu parks ar regulāru partera daļu, veidots 19. gs.
vidū.
(www.pilis.lv)
2120.
Vilces skolas dibināšanas piemiņas akmens
2000-11-04 56:25:19, 23:32:32
Vilces skola dibināta 1837. gadā. 2001./2002. m. g. Vilces skolā mācījās 281
skolēns, strādāja 26 skolotāji.
Vilces pagastā dzimis dramaturgs Mārtiņš Zīverts. Par savu pagastu viņš
sarakstījis lugu "Kaļastro Vilcē".
(www.vilcespsk.lv)
2121.
Viļaka, P. Miglinīka piemineklis
2001-06-16 57:10:55, 27:40:46
Bijušajā tirgus laukumā 1993. g. uzcelts piemineklis latgaliešu dziesminiekam
P. Miglenīkam (1850.-1883. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.).
2122.
Viļakas ezers
2001-06-16 57:10:55, 27:40:46
Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, 87,7 m virs jūras līmeņa .
Platība 137,6 ha, garums - 1,9 km, platums - 1 km, lielākais dziļums - 5 m.
(LME, Rīga, 1970.)
2123.
Viļakas ģimnāzija bijušās pils vietā
2001-06-16 57:10:55, 27:40:46
Uz nodedzinātās pils pamatiem 1929.-1931. g. uzcelta ģimnāzijas ēka.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
2124.
Viļakas kapi, piemineklis atbrīvošanas cīnītājiem
2000-07-28 57:10:36, 27:42:16
Tēlnieka K. Zemdegas 1933. gadā darināto alegorisko veidojumu Latvijas
Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem padomju okupācijas laikā nojauca. 1990. g.
11. novembrī piemineklis - akmenī kaltā svece ar mūžīgu liesmu - tika atkal
atjaunots.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
2125.
Viļakas katoļu baznīca
2000-07-28 57:10:55, 27:40:46
Viļakas Vissvētā Jēzus Sirds katoļu baznīca - neogotikas 19. gs. beigu celtne ar ķieģeļu mūri neapšaubāmi ir skaistākā mūra celtne un ievērojamākais katoļu centrs Ziemeļlatgalē, kuru var salīdzināt vienīgi ar Līksnas vai Dignājos katoļu dievnamiem. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
2126.
Viļakas luterāņu baznīca
2000-07-28 57:10:55, 27:40:46
Baznīca celta pēc J. Cīruļa projekta (iesvētīta 1928. g.). 1939. gadā tā ieguva
ērģeles. Baznīcā virsmežziņa Reinholda altārglezna "Jēzus ar mācekļiem iet
caur labību". Pie baznīcas piemiņas zīme tās celšanas iniciatoram virsmežzinim
K. Jozuum, arī deportēto mežkopju piemiņai stādītie bērzi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
2127.
Viļakas pareizticīgo baznīca
2001-06-16 57:11:37, 27:39:58
Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca uzcelta 19. gs. beigās,
atjaunota 1990. g. Atrodas latgaļu Eržepoles pilskalnā. Ir valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
2128.
Viļakas pilsētas dome
2000-07-28 57:10:55, 27:40:46
Viļakai pilsētas tiesības kopš 1945. gada, platība 6,3 kv.km. Iedzīvotāji 1979
(2000. g.).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
2129.
Viļāni, piemineklis represētajiem
2000-07-22 56:33:01, 26:55:21
Pie dzelzceļa stacijas 1995. g. uzcelts piemineklis komunistiskā terora
upuriem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
2130.
Viļānu HES
2000-07-22 56:32:25, 26:55:32
Uz Maltas upes pirmā privātā hidroelektrostacija Latvijā - Viļānu HES, uzcelta
1950. g., atjaunota 1994. gadā, pieder H. Jankovskim.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
2131.
Viļānu katoļu baznīca
2000-07-22 56:33:01, 26:55:21
Svētā erceņģeļa Miķeļa Viļānu katoļu baznīca, kurā ir vairāki valsts nozīmes
glezniecības, tēlniecības un lietišķās mākslas pieminekļi.
1752. gadā Viļānu muižas īpašnieks M. Riks no Lietuvas aicināja uz muižu
bernadiešu mūkus. 1753.-1772. g. ar viņa gādību uzcēla Sv. Miķeļa Ercenģeļa
mūra baznīcu un klosteri bernardiešu ordeņa vajadzībām. 1832. gadā klosteris
tika slēgts. Baznīca 2. pasaules kara laikā stipri cieta. Pēc kara tika atjaunota.
2132.
Viļānu muižas pils
2000-07-22 56:32:25, 26:55:32
Viļānu muiža rakstos pirmo reizi minēta 1495. g., kad tā izlēņota Jānim de Loe,
bet ar 1507. g. - de Overlaku dzimtai līdz pat 1603. g., kad Viļānu muižkungu
Jevstafiju de Overlaku karalis Sigismunds IV kā Polijas nodevēju padzina no
zemes. 1842. g. Viļānu muižu nopirka Janovskis. Ar vairāk nekā 49000 ha
lauksaimniecībā izmantojamās zemes tā bija viena no lielākajām Baltijā.
18. gs. beigās - 19. gs. sākumā ap muižu izveidojās Viļānu miests.
(Rēzekne - Latgales sirds, Rēzekne, 1995.)
2133.
Viļānu pilsētas dome
2000-07-22 56:33:01, 26:55:21
Viļāniem pilsētas tiesības kopš 1928. gada, platība 5 kv.km. Iedzīvotāji 4290
(2000. g.).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
2134.
Viļķene, Baumaņu Kārļa piemineklis
2001-08-02 57:36:32, 24:36:26
Viļķenē dzimis Latvijas himnas autors, komponists Baumaņu Kārlis
(1835.-1905.).
(LME, 3. sēj. Rīga, 1970).
2135.
Viļķenes baznīca
2001-08-02 57:36:32, 24:36:26
Viļķenes Sv. Katrīnas luterāņu baznīca uzcelta 1866. g. un jau 1875. g.
pārbūvēta. Ērģeles būvētas 1868. g.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
2136.
Vircavas muižas pils
2000-10-06 56:33:35, 23:46:29
Vircava vēsturē pirmoreiz minēta 1562. gadā kā Kurzemes hercoga Ketlera privātīpašums. Bet, pateicoties hercogienei Annai Joanovnai, uzsākta jaunas pils celtniecība un izveidots baroka stila dārzs ar ūdens parteru. Pilnīgi pabeigta pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona laikā. Kā vasaras rezidenci to ļoti iemīļojusi hercogiene Doroteja. Pagātnes elpa Vircavā jūtama vēl tagad.
2137.
Vircavas skolas dibināšanas piemiņas akmens
2000-10-06 56:33:35, 23:46:29
Vircavas skola atrodas hercoga Gotharda Ketlera laikā celtā pilī (16. gs.). Šinī
pilī 1703. g. apmeties arī zviedru karalis Kārlis XII.
(Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)
2138.
Virešu labības sabērtuve
2002-09-13 57:27:15, 26:22:03
Latvijas brīvvalsts laikā Virešos darbojās Valsts Virešu sēklas sabērtuve. Tās
celtniecībai naudu ziedojis arī Valsts prezidents K. Ulmanis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2139.
Virešu pagastnams
2002-09-13 57:27:15, 26:22:03
Virešu pagastā 2000. gadā bija 829 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 87,2 %
latviešu, 8,1 % krievu, 2,4 % ukraiņu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2140.
Virgas muižas pils
2001-11-10 56:28:41, 21:25:10
Virgas muižas pils celta 1910. gadā, tagad te atrodas deviņgadīgā skola.
Parks (6 ha) ar 19 svešzemju sugu kokiem un krūmiem. Pāri ceļam brīvkunga A.
Noldes kapu ansamblis (1919. g).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2141.
Virgas pagastnams Paplakā
2002-08-25 56:27:06, 21:27:21
2000. gadā Virgas pagastā bija 1007 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 74 %
latviešu, 13,4 % lietuviešu, 4,8 % krievu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2142.
Viricas upes dīķis Žīguros
2002-09-14 57:15:58, 27:39:52
Virica - Vjadas kreisā pieteka, savukārt Vjada ir Veļikajas pieteka. Žīguru
pagasta teritorijas lielāko daļu klāj meži.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2143.
Virkas muiža Kuldīgā
2000-09-16 56:58:49, 21:57:40
Virkas muiža celta 19. gs beigās – 20. gs. sākumā kā kungu vasaras māja.
Atjaunota 20. gs. 80. gados.
Latvijas brīvvalsts laikā te izveidota Kuldīgas apriņķī pirmā luterāņu skola, Otrā
pasaules kara beigās ievietots krievu karavīru hospitālis. Padomju gados te bija
kopmītnes Lauktehnikas strādniekiem, 2008. gadā - viesnīca.
(www.kurzemnieks.lv)
2144.
Virķēnu muižas pils
2000-11-11 57:55:10, 25:15:09
1560. g. Virķenes ciemu nodedzināja krievi. 1676.-1920. g. Virķenes muiža
piederēja baronu Engelhardu dzimtai.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)
2145.
Virtaku iezis Braslas krastā
2001-10-28 57:16:46, 24:56:52
Virtakas (Sarkanais) iezis ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja
Braslas labajā krastā, 2,9 km lejpus Inčukalna-Valmieras ceļa. Kopš 1974. g.
aizsargājams ģeoloģisks objekts. Ieža augstums 10-15 m, garums ap 100 m.
Kraujas zemākajā daļā pie paša ūdenslīmeņa ir 2,5 m nišveida ala. Pakājē
nogruvums.
(Latvijas daba, 6. sēj., Rīga, 1998.)
2146.
Visagals, O. Kalpaka kapa piemineklis
2000-07-27 56:48:17, 26:34:06
Pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks Oskars Kalpaks (1881.-1919. g.)
apglabāts Meirānu Visagala kapos. O. Kalpaks gāja bojā 1919. g. 6. martā
pārpratuma kaujas laikā Airītēs. Pieminekļa autors - Kārlis Zāle, 1927. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
2147.
Višķu baznīca
2001-08-11 56:03:28, 26:46:31
Višķu katoļu baznīca celta 1908. g. pēc Liepājas arhitekta Strandmaņa
būvprojekta.
(www.drp.lv)
2148.
Višķu muižas pils
2001-08-11 56:03:56, 26:45:40
Višķu muižas apbūve veidojusies 19. gs. beigās. Tagad bijušajā muižā
darbojas lauksaimniecības tehnikums. Pie muižas parks (28 ha), kurā ir ap 75
svešzemju koki un krūmi. Muiža būvēta poļu muižnieku Molu dzimtai, tā tikusi
izpostīta 1. pasaules kara laikā.
(www.drp.lv)
2149.
Vitrupe pie Rīgas - Ainažu ceļa
2001-08-02 57:38:11, 24:22:30
Vidzemes jūrmalas posms Kuiviži-Ainaži atrodas īpaši aizsargājamā dabas
teritorijā "Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts", kā arī ir Eiropas Savienības
nozīmes putniem nozīmīgā vieta Latvijā "Piekraste no Salacgrīvas līdz Vitrupei".
(http://putni.nerealitate.lv)
2150.
Vitrupe pie Tūjas - Limbažu ceļa
2002-03-16 57:31:30, 24:34:34
Vitrupe iztek no Riebezera un ietek Rīgas jūras līcī, garums 33 km.
Pie Vitrupes grīvas mežos starp jūru un autoceļu sastopams retais mūžzaļais
koks - parastā īve.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
2151.
Vizlas Lielais akmens
2003-09-06 57:26:10, 26:21:11
Vizla - Gaujas kreisā krasta pieteka, 26 km gara. Tās lejtecē ir lieli atsegumi.
Te atrodas Vizlas Lielais (Žākles) akmens - garums 6 m, platums 3,7 m,
augstums 3,4 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2152.
Vīksnas pareizticīgo baznīca
2003-09-05 57:13:09, 27:19:31
Baznīca atrodas Vīksnas pagastā, celta 20. gs. sākumā. Tajā darbojas
Vīksnas Sv. kņaza Vladimira pareizticīgo draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2153.
Vīksnu ala Salacas krastā
2002-05-01 57:50:51, 24:42:43
Vīksnu ala atrodas Salacas labajā krastā, apmēram 3 km lejpus Staiceles tilta.
Izplūst avots. Alas garums 36 m, platums 2 m (1989. g.), pie ieejas augstums 2,6
m, taču dziļāk alā var pārvietoties tikai rāpus. Ala dubļaina. Alas tips - sufozija.
Sufozijas alas veidojas galvenokārt ūdenim mehāniski izskalojot un iznesot no
iežu plaisām sīkus iežu graudiņus (tādēļ sufozijas alas sauc arī par avotu alām).
Sufozijas alas nav visai lielas, un pasaulē šo alu nav visai daudz. Latvijā
aptuveni 90% alu ir sufozijas.
(www.alas.lv)
2154.
Vīķu muižas pils
2002-05-01 57:51:43, 24:47:55
Bijušajā Vīķu muižā (1890. g.) tagad atrodas bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca.
Vīķu parks veidots šaurā joslā Salacas krastā. Stādījumos sastopami gan
vietējo sugu koki un krūmi, gan svešzemju sugu pārstāvji, piemēram, garzvīņu
balzamegle, pelēkais riekstkoks, baltā apse, platlapu liepa. Pa kāpnītēm var
nonākt upmalā un pa tiltiņu aiziet uz Vīķu saliņu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
2155.
Vormsātes pils
2001-11-10 56:32:37, 21:56:40
Bijušās Vormsātes muižas pils (18. gs. beigas) ir trīsstāvu ēka ar torni, kurā
atradās kāpnes.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
2156.
Zaķu akmens pie Tūjas
2003-05-01 57:29:40, 24:24:47
Liepupes pagasts ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (dibināts 1997.
gadā), tajā atrodas puse Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma. Kopš
2001. gada dabas pieminekļi ir Ežurgu sarkanās klintis un Zaķu akmens.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
2157.
Zaķumuižas kungu māja
2000-12-09 56:58:11, 24:29:15
Zaķumuižas kungu māja celta 19. gs. Atrodas Rīgas rajona Ropažu pagastā.
(www.latviatourism.lv)
2158.
Zalves baznīca
2007-10-14 56:19:47, 25:13:32
Zalves luterāņu baznīca celta 1851. gadā.
Patlaban no tās palikuši tikai mūri, kas tomēr ļauj nojaust tās skaistās gotiskās
formas. Tiek domāts par baznīcas atjaunošanu.
(www.aizrp.lv)
2159.
Zaļenieki, piemiņas akmens represētajiem
2000-06-23 56:31:45, 23:30:20
No izvešanas lietām var identificēt LPSR valsts drošības orgānu
amatpersonas, kuras apstiprināja slēdzienus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām
1949. g.-1953. g.:
Noviks Alfons (1908. g.), valsts drošības ministrs - par 41.544 personām (1949.
g.);
Pešehonovs Fotijs (1913. g.), VDM izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks -
par 141 personu (1949. g.-1953. g.);
Vēvers Jānis (1899. g.), valsts drošības ministra vietnieks operatīvajā darbā -
par 51 personu (1951. g.-1953. g.).
Daži paraksti: Zujāns, Šustins, Kovaļčuks, Poļikarpovs, Ļakiševs, Mišutins,
Jemeļjanovs, Kozins, Krašeņņikovs.
(No SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra materiāliem)
2160.
Zaļenieku apkārtne, Raiņa stādītais ozols
2004-09-04 56:31:11, 23:29:38
Braucot pa Zaļenieku ceļu, pie Gaismām (autobusa pietura Bērzukrogs)
skatāms Raiņa stādītais ozols.
Zaļenieku pagastā atrodas dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas "Daukšas".
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)
2161.
Zaļenieku baznīca
2001-06-30 56:31:50, 23:29:42
Dobeles ceļa malā netālu no Tērvetes upes krasta atrodas Zaļās draudzes
baznīca, kas celta 1567. gadā.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1955.)
2162.
Zaļenieku muižas pils
2000-06-23 56:31:45, 23:30:20
Jaunu pili uzcēla E. J. Bīrons 1768.-1775. g. vēlā baroka stilā, pēc arh.
Severīna Jensena projekta. Ēkai ir plašs velvēts vestibils ar kolonnām, kamīns
ar ģerboni, fragmentāri oriģinālā interjeru apdare un zālē - 18. gs. v. veidoti
unikāli iluzori sienu gleznojumi, kas pašlaik kopumā nav atsegti. Pārējās interjera
detaļas - logi, durvis, parketi, kāpnes, attiecināmas uz 19. gs. v. barona fon
Šepinga veiktajām iekštelpu pārmaiņām.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)
2008. gadā Zaļenieku arodvidusskola.
2163.
Zaļesjes muiža
2001-08-12 56:20:17, 28:08:38
Privātīpašums. Zaļesjes muiža celta 19. gs. 2. pusē. Tā ir vienstāva mūra ēka
ar jumta iebūvi. Pusloka stila formālie motīvi. Zaļesjes muiža kā objekts iekļauta
Ludzas rajona kultūrvēstures izziņas takā (vienas dienas ekskursija ar
autotransportu).
(www.latviatourism.lv)
2164.
Zantes muižas pils
2000-05-13 56:50:12, 22:44:24
Zantes muižas pils celta 19. gs., tajā atrodas 1847. gadā dibinātā pamatskola.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
2165.
Zantes vējdzirnavas
2000-05-13 56:50:12, 22:44:24
Zantes centrā pa labi no Remtes-Zemītes ceļa redzams 19. gs. celto Zantes
vējdzirnavu korpuss.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
2166.
Zaņas upes dīķis Pampāļos
2002-08-25 56:32:26, 22:12:52
Zaņas ūdenskrātuve atrodas uz Zaņas upes. Platība 20,4 ha. Pampāļos pie
Zaņas darbojas mazā spēkstacija.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2167.
Zasas baznīca
2000-09-29 56:17:37, 25:58:51
Zasa atrodas 33 km no Jēkabpils. Zasas luterāņu baznīca - ķieģeļu celtne ar
koka torni - celta 1750. gadā.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
2168.
Zasas dzirnavas
2000-09-29 56:17:37, 25:58:51
Angļu izcelsmes barons Vilhelms Greigs (Grey) 1887. g., veidojot Dzirnupītes
aizsprostu, uzcēla ūdensdzirnavas ar lielu sarkanu ķieģeļu skursteni.
(No Zasas vidusskolas vēstures muzeja materiāliem)
2008. gadā Zasas dzirnavas baltvācu pēcteča Hārdija Kortmana īpašumā, jau
4 gadus tajās notiek atjaunošanas darbi, to izskats pilnīgi mainījies. Tām ir arī
sava mājas lapa: http://www.mill-of-zasa.com.
2169.
Zasulauka stacija Rīgā
2002-11-16 56:56:32, 24:03:03
Zasulauka stacija atrodas Rīgas rietumu daļā, Pārdaugavā. Zasulauks savu
nosaukumu ieguvis no vācu tautības barona Heinriha fon Zasa uzvārda. Viņam
piederēja zeme gan Sēlijas novadā Zasas pagastā, gan arī tagadējais
Zasulauks.
Dzelzceļa līnija Rīga-Bolderāja (19 km) tika atklāta 1873. gadā, līnija
Zasulauks-Tukums (58 km) - 1877. gadā.
(www.ldz.lv)
2170.
Zaubes baznīca
2000-05-27 56:59:45, 25:15:40
Zaubes luterāņu baznīca celta 1854. g. No iepriekšējās 1696. g. celtās
baznīcas saglabājušās latviešu lauku amatnieku darinātās ozolkoka durvis.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
2171.
Zaubes ozols
2000-05-27 56:59:45, 25:15:40
Zaubes parks ir valsts aizsardzībā (platība 12,6 ha, 18 vietējās un 76
introducētās augu sugas). Pie Lejas dīķa ir dižkoks - Zaubes ozols, kura
apkārtmērs 8,05 m, vainaga projekcija 8*17 m, augstums 19 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2172.
Zauskas priedes stumbra daļa
2007-04-06 57:26:36, 25:50:13
Zauskas priede atrodas Valmieras-Smiltenes ceļa malā 5 km no Smiltenes.
Senatnē bijusi bišu koks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni, tāpēc
stumbra augstums bija tikai 1,37 m.
1951. g., sasniegusi 370 gadu vecumu, Zauskas priede nokalta. Tās stumbra
apkārtmērs bija 4,63 m. Tā bija visresnākā priede Baltijā.
(Latvijas daba, 6. sēj., Rīga, 1998.)
2173.
Zāļu diena Balgales apkārtnē
2001-06-23 57:09:16, 22:50:25
Balgales pagasts atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines
ziemeļaustrumu malā. Reljefs lēzeni viļņots, vietām paugurains, to saposmo upju
un strautu ielejas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanajis āboltiņis.
2174.
Zebras ezers
2001-05-01 56:38:07, 23:00:18
Zebrus ezers atrodas Dobeles rajonā, tā platība 443 ha. Ezera garums - 3,6
km, platums - 1,5 km, lielākais dziļums - 2 m. Ezera apkārtne ļoti gleznaina. Tā
krastā paceļas 30 m augstais Ezerlūku pilskalns. Kad zems ūdenslīmenis,
parādās akmeņaina saliņa.
Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Zemgalē atradās pie Zebrus ezera -
"Lejascīskās". Te atrastas senlietas - māla trauku lauskas, akmens cirvji, kas
liecina par jaunākā akmens laikmeta jeb neolīta (no IV līdz II gadu tūkstoša
sākumam pirms m.ē.) apmetnēm.
(Apceļosim Zemgali, Rīga, 1958.)
2175.
Zebrene, piemineklis sarkanā terora upuriem
2002-09-07 56:36:10, 22:53:12
Piemineklis sarkanā terora upuriem uzstādīts 1995. gadā.
Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 20 un 1949. gadā - 88
zebreniekus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2176.
Zebrenes pagastnams
2002-09-07 56:36:10, 22:53:12
Zebrenes pagastā 2000. gadā bija 642 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 86,6 %
latviešu, 5,3 % krievu, 3,0 % baltkrievu, 2,5 % lietuviešu, 1,1 % ukraiņu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2177.
Zelgauskas muiža
2001-08-09 56:51:48, 26:06:53
Zelgauskas muiža (Aronas pagasts) rakstos minēta 17. gs. beigās. Zelgauskas
muižas apbūve - pils (18. gs. beigas-20. gs. sākums), klēts (19. gs. 1. puse),
magazīna (19. gs. 1. puse).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
2178.
Zeltiņu baznīca
2002-09-13 57:21:35, 26:46:19
Zeltiņu luterāņu baznīca celta 1823. gadā.
1967. gadā baznīcai nogāza torni, sadauzīja zvanu, izpostīja iekštelpas un
piemiņas plāksni kritušajiem zeltiņiešiem. Baznīcā ierīkoja noliktavu.
1991. gadā sākta baznīcas atjaunošana.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2179.
Zemitānu stacija Rīgā
2002-09-28 56:57:60, 24:09:21
Zemitānu stacijas ēka uzcelta 1953. gadā (toreiz to sauca par Oškalna
staciju). 1960. gadā uzcelts estakādes tilts pāri sliežu ceļiem.
(LME, 2. sēj. Rīga, 1968.)
2180.
Zemītes baznīca
2002-11-24 56:55:39, 22:48:16
Zemītes baznīca uzcelta 1580. gadā, padomju varas gados tā tika sapostīta.
Draudze darbību atjaunoja 1990. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
2181.
Zemītes muižas pils
2000-05-13 56:55:38, 22:47:43
Zemītes muižas pils atrodas Vēdzeles labajā krastā. Pils celta 1830. gadā,
pārbūvēta 20. gs. 30. gados.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
2182.
Zentene, Latvijas kuplākā īve
1999-11-27 57:08:07, 22:58:43
Bijušās Zentenes muižas pils (tagad skola) priekšā aug Latvijas resnākā īve -
apkārtmērs 2,35 m, stumbrs 1 m augstumā sadalās. Parkā (20,9 ha) 15
svešzemju sugu koku un krūmu stādījumi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2183.
Zentenes pils
1999-11-27 57:08:07, 22:58:43
Zentenes muižas kungu māja celta ap 1850. gadu Berlīnes skolas vēlīnā
klasicisma stilā ar firstu Līvenu ģerboni dārza fasādes portika frontonā. Sākotnēji
uz zemākajiem, centrālo un sānu daļas savienojošiem korpusiem bijusi terase.
Ēkā saglabājusies bagātīga neorenesanses stila interjeru dekoratīvā apdare -
zālē plastiskā griestu apdare, kolonas, koka kāpnes uz 2. stāvu, krāsnis.
Pie muižas izveidots dārzs un mežaparks.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)
2008. gadā Zentenes pamatskola.
2184.
Zēlustes muiža pie Juglas ezera Rīgā
2003-11-16 56:57:59, 24:17:24
Zēlustes muiža (dēvēta arī par Vaivodmuižu un Šepmuižu) uzcelta 1763. gadā
uz Mazjumpravas muižas Pelēdes sētas zemes kā vasaras māja. To uzbūvēja J.
H. Vaivods, kurš tur ierīkoja zaļo ziepju ražotni, nosaukdams to savā vārdā. Pēc
viņa aiznākamais īpašnieks to pārveidoja par cietes un pūdera ražotni.
Vēlākajos gados muižiņu pārņēma muižkungs Šeppe, no kura vārda radies
nosaukums Šepmuiža.
Nākamais saimnieks fon Šēmanis to pārdēvēja par Zēlustes (Seelust) muižu -
ūdens prieka muižu.
Zēlustes muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tā uz 25 gadiem
iznomāta vienam no Latvijas miljonāriem.
(Džeina Kārkliņa, "Diena", 15.09.2003.)
2185.
Zēlustes muižas atjaunotā ēka Rīgā
2006-08-16 56:57:59, 24:17:24
Zēlustes muiža atrodas Juglas ezera krastā. Tā būvēta 17.-19. gadsimtā. Rīgā
ir saglabājušās tikai dažas tik senas koka celtnes.
Zēlustes muižu par saviem līdzekļiem restaurējis uzņēmējs Kaspars Viškints,
dzīvojamās mājas restaurācija pabeigta 2006. gadā.
(www.apollo.lv)
2186.
Ziedleju klintis
2004-10-23 57:08:42, 24:46:27
Ziedleju klintis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas vecupes
krastā pirms Viesulēniem, iepretim Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas.
Klintis līdz 8,5 m augstas, ap 40 m platas - Gaujas svītas smilšakmens.
Skaistas, kaut arī nelielas sarkanīgas klintis. No Gaujas ceturtdaļu kilometru tālu,
aiz meža un dūksnājiem. Divas pakāpes - apakšējā 4,5 m un augšējā - 4 m.
Augšējā pakāpē divas nišas - alas. Klintis ir labiekārtotas.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv)
2187.
Ziemassvētku ainiņa pie Rīgas - Ērgļu ceļa
2000-12-26 56:56:39, 24:26:52
"Viss iznirst un aiznirst kā pasakā zilā;
Šalc brīnišķi sapņi un dvēseli cilā,
Visa zeme - vien daiļrunīgs sniega lauks."
(Vilis Plūdonis)
2188.
Ziemeļblāzmas stacija Rīgā
2002-11-03 57:02:10, 24:06:48
Ziemeļblāzma - dzelzceļa stacija Rīgas ziemeļu daļā, elektrificētajā
Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnijā. Tuvumā atrodas dzīvojamo māju rajons, kas
20. gs. 50.-60. gados izaudzis Ķīšezera krastā.
(LME, 3. sēj., Rīga, 1970)
2189.
Ziemeru muižas pils
2000-09-13 57:32:04, 27:03:53
16. gs un 17. gs. muiža bija kā liela zemnieku saimniecība. Tikai 18. gs. vidū tā
sāk veidoties kā muiža ar kungu māju, saimniecības ēkām un nelielu parku.
Pašreizējā kungu māja celta 18. gs. beigās agrā klasicisma stilā. Muižas
apbūves ansambli, kā arī parku un dārzu izveido barons fon Volfs sākot ar 19.
gs. sāk. Parādes pagalma malās viena otrai pretī mūra klēts un stallis, bet
pārējās saimniecības ēkas nostāk no muižas centra. No tām minamas vairākas
interesantas ēkas - pārvaldnieka māja, kuras 2. stāvs būvēts pildrežģa
konstrukcijā, sešstūrains no laukakmeņiem būvēts pieliekamais, klēts vēlā
klasicisma jeb ampīra stilā, ledus pagrabs un 19. gs. 2. pusē parādes pagalma
stūrī uzcelts ūdenstornis.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns) Privātīpašums.
2190.
Zilākalna pagastnams
2002-06-01 57:33:24, 25:12:34
Zilākalna pagastā 2000. gadā 905 iedzīvotāji, tai skaitā 423 vīrieši, 482
sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti)
2191.
Zilākalna virsotne
2002-06-01 57:33:24, 25:12:34
Zilākalna virsotne paceļas 127 m virs jūras līmeņa un 70-75 m virs apkārtējā
līdzenuma. Zilaiskalns ir sena kulta vieta, te atrodas arī Zilākalna Upurakmens.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
2192.
Zilupe pie Zilupes pilsētas
2000-07-22 56:23:18, 28:07:20
Zilupe, Siņaja - Veļikajas kreisā pieteka. Sākas Baltkrievijā, pa Latvijas teritoriju
tek 73 km garumā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)
2193.
Zilupe, piemineklis fašisma upuriem
2000-07-22 56:23:18, 28:07:20
Pie dzelzceļa stacijas 1993. g. uzstādīts piemiņas akmens nacistisko
koncentrācijas nometņu gūstekņiem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
2194.
Zilupes katoļu baznīca
2000-07-22 56:23:18, 28:07:20
1932. gadā uz Zilupi pārvesta koka Raipoles katoļu baznīca (uzcelta 1883.
g.), pārbūvēta. 1934. gadā bīskaps Rancāns to iesvētīja atjaunotā veidā. Tai ir 2
zvanu torņi, uzbūvētas 2 sakristejas.
(www.apcelo.lv)
2195.
Zilupes pilsētas dome
2000-07-22 56:22:60, 28:07:60
Zilupei pilsētas tiesības kopš 1931. gada. Iedzīvotāji 2219 (2000. g.).
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
2196.
Ziras, piemineklis represētajiem
2002-07-10 57:10:18, 21:34:30
Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 14 un 1949. gadā -
112 zireniekus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2197.
Ziru pagastnams
2002-07-10 57:10:18, 21:34:30
Ziru pagastnama ēka - arhitekte S. Sizasa.
Ziru pagastā 2000. gadā bija 646 iedzīvotāji, t.sk. 332 vīrieši, 314 sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
2198.
Zlēkas, piemineklis fašisma upuriem
2000-09-17 57:07:15, 21:48:55
Par partizānu, vācu armijas dezertieru atbalstu 1944. gadā tika nodedzinātas
Dižķīru, Graužu, Vēveru, Mūrnieku un Zilumu mājas. To un arī citu māju
iedzīvotāji nošauti. Bijušo māju vietās uzstādītas piemiņas plāksnītes. Zlēku
traģēdijas upuri apglabāti Karātavu kalna rietumu daļā. Kapi iekārtoti 1965.
gadā. Upuru piemiņai uzstādīts obelisks. Piemiņas akmeņi ar nogalināto
uzvārdiem uzstādīti 1985. gadā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2199.
Zlēku baznīca
2000-09-17 57:07:23, 21:49:24
Zlēku luterāņu baznīca celta 1645. gadā. Tagadējais tornis ar kāpņveida
kontrforsiem, uzcelts 1834. gadā. Baznīcas arhitektūrā un interjerā vēlās gotikas
iezīmes apvienotas ar manierisma formām.
Ērģeles 1875. g. darinājis Liepājas ērģeļbūvētājs K. Hermanis. Altārglezna
"Kristus zaimošana" veidota ap 1650. gadu. Altāris un kancele (1645.-1652.) ir
vēlā manierisma pieminekļi, to autori - grupa Kurzemes hercoga koktēlnieku;
viens no tiem ir F. Hofenštets no Brēmenes.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2200.
Zlēku muižas pils(drupas)
2000-09-17 57:06:55, 21:49:00
Zlēku muižas komplekss celts 18. gs. sākumā. Taisnstūrveida pagalms
apbūvēts no trim pusēm, galvenais pievedceļš iet cauri vārtu arkai starp bijušo
pārvaldnieka dzīvojamo māju un klēti. Pils nodegusi 1945. gadā. Pārējo pagalmu
ierobežojošo ēku apdarē izmantoti tie paši motīvi, kas pilij. Aiz pagalma atrodas
dīķis, tālāk - parks (4 ha) ar 15 svešzemju sugu kokiem un krūmiem.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2201.
Zosnas baznīca
2000-10-14 56:19:51, 27:20:32
Zosnas katoļu baznīca celta 1800. gadā, paplašināta 1882. gadā. Baznīca
atrodas bijušās Veczosnas muižas parkā.
(Rēzekne - Latgales sirds, Rēzekne, 1995.)
2202.
Zosnas muižas kungu māja
2000-10-14 56:19:51, 27:20:32
Kungu māja būvēta 1870. g. pēc kņazu Goļicinu pasūtījuma, viena no retajām
pildrežģa konstrukcijā celtajām ēkām Latgalē. 1968. g. uzcelta piebūve.
Saglabājušās historismam raksturīgas interjera detaļas - griestu dekoratīvās
rozetes, durvis, flīžu grīdas. Kompleksā 19. gs. b. celtās saimniecības ēkas un
pārvaldnieka māja, 1820. g. celtā "kučiera māja". Parkā bijis dendrārijs, uz ezera
salas lapene.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)
2203.
Zūru muižas pils
2002-07-10 57:15:14, 21:36:40
Zūru muižas pils celta 19. gs. otrā pusē. Saglabājušās arī divas klētis, muižas
magazīnas ēka (ar tornīti).
Pie pils parks - 5,8 ha, 37 svešzemju sugu koki un krūmi. Parka dienvidu daļā
baronu Lamsdorfu kapi, pie tiem aug korķozoli.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
2204.
Zvanezers pie Meņģeles
2003-05-10 56:48:15, 25:25:18
Zvanezers (Zibiņa dzirnavezers) ir lielākā ūdenstilpne Meņģeles pagastā. Tā
platība 3,1 ha. Ezers ierīkots Kangarupītē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2205.
Zvanītāju Bukas - Amtmaņu muzejs Vallē
2002-07-18 56:30:36, 24:42:60
Aktieru un režisoru brāļu A. Amtmaņa-Briedīša un T. Amtmaņa dzimtās mājas
Valles pagasta Zvanītāju Bukas.
T. Amtmanis (1883.-1938. g.) - aktieris un režisors, nogalināts staļinisko
represiju laikā Krievijā.
A. Amtmanis-Briedītis (1885.-1966. g.) - režisors, Latvijas Valsts konservatorijas
profesors, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2206.
Zvārtas iezis
1999-10-03 57:14:46, 25:08:29
Zvārtas iezis - augšdevona Gaujas svītas sarkanā smilšakmens krauja Amatas
ielejas kreisajā pamatkrastā, 3 km lejpus Kumadas ietekas. Paceļas kā šaura ,
vertikāla šķautne apm. 46 m virs upes vecās gultnes līmeņa. Pakājē straumes
izskalota ala, augšdaļā vairākas lielas plaisas. Virsa apaugusi ar kokiem.
Iecienīts tūrisma objekts.
Augsta smilšakmens krauja, viens no skaistākajiem devona iežu atsegumiem
Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). No tā paveras gleznains skats uz Amatas leju.
Teikas stāsta, ka ap iezi Vecgada, Vasarsvētku un Jāņu naktīs notikuši lieli
raganu un velnu trači.
2207.
Zvārtavas ezers
2006-09-16 57:32:04, 26:21:46
Zvārtavas ezers atrodas Alūksnes rajonā, tā platība 33.9 ha, vidējais dziļums 2
m. No ezera uz Gauju iztek Zvārtavas upīte (Aima).
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)
2208.
Zvārtavas pils
1999-09-13 57:32:16, 26:22:05
Pils celta 1881. gadā 19. gadsimta otrajai pusei tik raksturīgajā neogotikas stilā
ar sarkanu ķieģeļu joslām, kas uzsver kalta akmens fasādes. Pils piederējusi fon
Ferzeniem. Pils sliekšņa akmenī iemūžināti vārdi "Hic habitat Felicitas, nihil mali
intret" -"Te mājo Laimība un nekas ļauns neienāk". Pils saimnieki - Luīze un
Gotlībs fon Ferzeni šo devīzi lika par pamatu savai laimīgajai laulībai. Zvārtavas
kungu māja ir gandrīz vienīgais kompleksais neogotikas interjeru paraugs
Latvijā.
(www.zvartavaspils.lv) 2008. gadā pils pieder Latvijas Mākslinieku savienībai.
2209.
Zviedru baznīcas drupas Allažmuižā
2000-12-09 57:01:56, 24:49:03
117. gadsimtā celtās zviedru baznīcas drupas un viduslaiku kapsēta Allažmuižā
ir vietējās nozīmes arheoloģisks piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
2210.
Zviedru priede Āraišos
2000-08-19 57:15:05, 25:16:22
Pēc teikas priedi Ziemeļu kara laikā iestādījis Zviedru karalis. Tās apkārtmērs
1,95 m, augstums 10,5 m.
(www.vietas.lv)
2211.
Žīguru skola
2002-09-14 57:15:58, 27:39:52
Žīguru pamatskola atklāta 1954. gadā jaunā ēkā, 1968. gadā uzcelta
piebūve. 2000./2001. m. g. Žīguru pamatskolā mācījās 143 skolēni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
2212.
Žīguru stacija (nu jau bijusī)
2002-09-14 57:15:58, 27:39:52
Žīguru stacija atradās uz līnijas Gulbene-Vecumi. 2001. gadā līnija slēgta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1981. Vadakstes muižas pils 2000-11-04
1982. Vadakstes valdnieks - akmens Ezeres parkā 2000-11-04
1983. Vaidava pie Grūbes dzirnavām 2001-06-16
1984. Vaidava pie Ziemeru - Alūksnes ceļa 2002-09-13
1985. Vaidavas ezers pie Strīķupes iztekas 2007-10-27
1986. Vainižu muižas pils 2000-10-01
1987. Vaiņodes katoļu baznīca 2002-08-25
1988. Vaiņodes luterāņu baznīca 2002-08-25
1989. Vaive pie Cēsu - Raunas ceļa 2001-04-13
1990. Valdeķu muižas pils 2000-05-13
1991. Valdemārpils baznīca 2000-10-28
1992. Valdemārpils, Elku liepa 1999-09-04
1993. Valdemārpils, K. Valdemāra piemineklis 1999-09-04
1994. Valdgales muiža 2004-08-13
1995. Valdgales vējdzirnavas 2004-08-13
1996. Valka, piemineklis brīvības cīnītājiem 2000-08-05
1997. Valka, piemineklis revolucionāriem 2000-08-05
1998. Valka, piemiņas akmens K. Ulmanim 2000-08-05
1999. Valkas baznīca 2000-08-05
2000. Valkas un Valgas dibināšanas piemiņas akmens 2000-08-05
2001. Valles baznīca 2000-07-15
2002. Valles pagastnams 2000-07-15
2003. Valmiera, Sv. Sīmaņa luterāņu baznīca 2000-04-29
2004. Valmieras katoļu baznīca 2004-09-25
2005. Valmieras pareizticīgo baznīca 2004-09-25
2006. Valmieras pilsdrupas 1999-09-12
2007. Valmiermuižas pils tornis 2000-08-05
2008. Valpenes piramīda K. Barona piemiņai 2000-09-17
2009. Valtaiķu baznīca 2000-06-11
2010. Valtenbergas pils Mazsalacā 2000-11-11
2011. Vanagu baznīca 2001-04-08
2012. Vandzenes dižakmens 2000-10-28
2013. Vandzenes muižas pils 2000-10-28
2014. Vangažu baznīca 2000-12-10
2015. Vangažu pilsētas centrs 2000-02-12
2016. Vangusalu Dīnamarkas akmens 2002-10-27
2017. Varakļānu katoļu baznīca 2000-07-22
2018. Varakļānu luterāņu baznīca 2000-07-28
2019. Varakļānu pils 2000-07-22
2020. Varakļānu pilsētas dome 2000-07-22
2021. Variņu kultūras nams 2007-10-06
2022. Varkaļu kanāls 2008-09-05
2023. Vaskara ezers 2005-08-19
2024. Vāne, piemiņas zīme represētajiem 2000-06-11
2025. Vānes baznīca 2000-06-11
2026. Vānes muižas pils 2000-06-11
2027. Vārkavas baznīca 2001-04-08
2028. Vārkavas muižas pils 2001-04-08
2029. Vārmes baznīca 2002-07-10
2030. Vārmes muižas pils 2002-07-10
2031. Vārmes pagastnams 2002-07-10
2032. Vecais Ceplis - J. Zābera muzejs pie Meirāniem 2000-07-27
2033. Vecauce, J. Apsīša piemiņas akmens 1999-10-16
2034. Vecauces pils 1999-10-16
2035. Vecbebru muižas pils 2000-06-17
2036. Vecberi, piemineklis represētajiem 2003-05-10
2037. Vecbornes luterāņu baznīca 2000-10-15
2038. Vecbornes muižas kungu māja 2000-10-15
2039. Vecbornes pareizticīgo baznīca 2000-10-15
2040. Vecdaugava pie Zvejas ielas Rīgā 2002-08-02
2041. Vecdoles pilsdrupas 2005-04-17
2042. Vecdrustu muiža Drustos 2001-08-04
2043. Veckārķu pils drupas 2004-09-25
2044. Veclaicenes baznīca 2000-09-13
2045. Vecmēmeles muiža 2007-10-14
2046. Vecokras katoļu baznīca 2004-08-05
2047. Vecpalsa pie Vidzemes šosejas 2003-09-06
2048. Vecpiebalga, "Mērnieku laiku" Lienas piemineklis 2000-05-27
2049. Vecpiebalga, G. Merķeļa piemiņas zīme 2001-08-25
2050. Vecpiebalga, K. Skalbes kapa piemineklis 2000-05-27
2051. Vecpiebalga, K. Skalbes muzejs "Saulrieti" 2000-05-27
2052. Vecpiebalga, brāļu Kaudzīšu piemineklis 2001-08-25
2053. Vecpiebalgas baznīca 2000-05-27
2054. Vecpiebalgas ūdensrozes 2003-09-06
2055. Vecpils katoļu baznīca 2002-08-25
2056. Vecpils, 1905. g. piemineklis 2002-08-25
2057. Vecsalacas muižas saimniecības ēka 2002-05-01
2058. Vecsalienas pareizticīgo baznīca 2004-08-06
2059. Vecsalienas pils 2000-10-15
2060. Vecsaules luterāņu baznīca 2002-04-13
2061. Vecumnieki, dīķis pie baznīcas 2000-07-15
2062. Vecumnieku baznīca 2001-02-11
2063. Vecumnieku skola 2001-02-11
2064. Vecumnieku skolas piemiņas akmens 2001-02-11
2065. Veczemju klintis Vidzemes jūrmalā 2002-05-01
2066. Veģupītes ūdenskritums Veģos 2001-07-21
2067. Veides pils Ainažos 2002-05-01
2068. Veismaņu muižas pils 2001-05-26
2069. Velēnas baznīca 2001-04-13
2070. Vella dzirnavas Zlēku apkārtnē 2000-09-17
2071. Velna skroderis - laukakmens Kujas upē 2001-08-25
2072. Velnezers Rīgā 2001-10-06
2073. Vendzavas muižas pils 2002-07-10
2074. Venta pie Nīgrandes 2002-08-25
2075. Venta pie Skrundas 2000-05-13
2076. Venta pie Vendzavām 2002-07-10
2077. Venta pie Zlēkām 2000-09-17
2078. Ventas rumba Kuldīgā 1999-07-24
2079. Ventas un Vecventas sateka 2007-04-30
2080. Ventspils Svētā Krusta katoļu baznīca 2002-07-10
2081. Ventspils osta 2000-04-15
2082. Ventspils pareizticīgo baznīca 2007-04-30
2083. Ventspils pils 2000-04-15
2084. Ventspils pilsētas dome 2000-04-15
2085. Ventspils rātslaukums un baznīca 2000-04-15
2086. Ventspils, K. Valdemāra statuja 2002-07-10
2087. Ventspils, Zviedru valnis 2002-07-10
2088. Ventspils, piemineklis jūrniekiem 2000-04-15
2089. Veselavas muižas kungu māja 2001-08-04
2090. Veseta pie Lejaskroga 2003-04-18
2091. Vesetas tilts 2003-06-28
2092. Vestienas muižas pils 2000-05-27
2093. Vējiņu iezis ar alu 2002-10-12
2094. Vējupīte pie Siguldas 2001-03-17
2095. Vērenes muiža 2001-06-02
2096. Vērgale, piemineklis represētajiem 2000-07-09
2097. Vērgales baznīca 2000-07-09
2098. Vērgales muižas pils 2000-07-09
2099. Vidriži, E. Melngaiļa piemineklis Melngaiļos 2000-10-07
2100. Vidriži, L. Paegles piemineklis pie Laučiem 2003-05-01
2101. Vidriži, piemiņas zīmes brīvības cīnītājiem 2000-10-07
2102. Vidrižu muižas pils 2007-10-27
2103. Vidrižu pils dīķis 1999-07-04
2104. Viesīte pie Valles - Neretas ceļa 2002-10-19
2105. Viesīte, P. Stradiņa piemineklis 2000-07-23
2106. Viesīte, atbrīvošanas cīņu piemineklis 2000-07-23
2107. Viesīte, piemineklis fašisma upuriem 2000-07-23
2108. Viesītes baznīca 2000-07-23
2109. Viesītes dzelzceļa muzeja mazbānītis 2000-07-23
2110. Viesītes kultūras pils 2000-07-23
2111. Vietalva, piemineklis par Tēvzemi kritušajiem 2002-06-22
2112. Vietalvas baznīca 2002-06-22
2113. Vietalvas dīķis 2002-06-22
2114. Vija pie Vijciema 2002-06-01
2115. Vija pie ietekas Gaujā 2004-10-09
2116. Vijas ieteka Gaujā 2004-10-09
2117. Vijciema baznīca 2002-06-01
2118. Vilce pie Vilces dzirnavām 2001-06-30
2119. Vilces muižas pils 2000-11-04
2120. Vilces skolas dibināšanas piemiņas akmens 2000-11-04
2121. Viļaka, P. Miglinīka piemineklis 2001-06-16
2122. Viļakas ezers 2001-06-16
2123. Viļakas ģimnāzija bijušās pils vietā 2001-06-16
2124. Viļakas kapi, piemineklis atbrīvošanas cīnītājiem 2000-07-28
2125. Viļakas katoļu baznīca 2000-07-28
2126. Viļakas luterāņu baznīca 2000-07-28
2127. Viļakas pareizticīgo baznīca 2001-06-16
2128. Viļakas pilsētas dome 2000-07-28
2129. Viļāni, piemineklis represētajiem 2000-07-22
2130. Viļānu HES 2000-07-22
2131. Viļānu katoļu baznīca 2000-07-22
2132. Viļānu muižas pils 2000-07-22
2133. Viļānu pilsētas dome 2000-07-22
2134. Viļķene, Baumaņu Kārļa piemineklis 2001-08-02
2135. Viļķenes baznīca 2001-08-02
2136. Vircavas muižas pils 2000-10-06
2137. Vircavas skolas dibināšanas piemiņas akmens 2000-10-06
2138. Virešu labības sabērtuve 2002-09-13
2139. Virešu pagastnams 2002-09-13
2140. Virgas muižas pils 2001-11-10
2141. Virgas pagastnams Paplakā 2002-08-25
2142. Viricas upes dīķis Žīguros 2002-09-14
2143. Virkas muiža Kuldīgā 2000-09-16
2144. Virķēnu muižas pils 2000-11-11
2145. Virtaku iezis Braslas krastā 2001-10-28
2146. Visagals, O. Kalpaka kapa piemineklis 2000-07-27
2147. Višķu baznīca 2001-08-11
2148. Višķu muižas pils 2001-08-11
2149. Vitrupe pie Rīgas - Ainažu ceļa 2001-08-02
2150. Vitrupe pie Tūjas - Limbažu ceļa 2002-03-16
2151. Vizlas Lielais akmens 2003-09-06
2152. Vīksnas pareizticīgo baznīca 2003-09-05
2153. Vīksnu ala Salacas krastā 2002-05-01
2154. Vīķu muižas pils 2002-05-01
2155. Vormsātes pils 2001-11-10
2156. Zaķu akmens pie Tūjas 2003-05-01
2157. Zaķumuižas kungu māja 2000-12-09
2158. Zalves baznīca 2007-10-14
2159. Zaļenieki, piemiņas akmens represētajiem 2000-06-23
2160. Zaļenieku apkārtne, Raiņa stādītais ozols 2004-09-04
2161. Zaļenieku baznīca 2001-06-30
2162. Zaļenieku muižas pils 2000-06-23
2163. Zaļesjes muiža 2001-08-12
2164. Zantes muižas pils 2000-05-13
2165. Zantes vējdzirnavas 2000-05-13
2166. Zaņas upes dīķis Pampāļos 2002-08-25
2167. Zasas baznīca 2000-09-29
2168. Zasas dzirnavas 2000-09-29
2169. Zasulauka stacija Rīgā 2002-11-16
2170. Zaubes baznīca 2000-05-27
2171. Zaubes ozols 2000-05-27
2172. Zauskas priedes stumbra daļa 2007-04-06
2173. Zāļu diena Balgales apkārtnē 2001-06-23
2174. Zebras ezers 2001-05-01
2175. Zebrene, piemineklis sarkanā terora upuriem 2002-09-07
2176. Zebrenes pagastnams 2002-09-07
2177. Zelgauskas muiža 2001-08-09
2178. Zeltiņu baznīca 2002-09-13
2179. Zemitānu stacija Rīgā 2002-09-28
2180. Zemītes baznīca 2002-11-24
2181. Zemītes muižas pils 2000-05-13
2182. Zentene, Latvijas kuplākā īve 1999-11-27
2183. Zentenes pils 1999-11-27
2184. Zēlustes muiža pie Juglas ezera Rīgā 2003-11-16
2185. Zēlustes muižas atjaunotā ēka Rīgā 2006-08-16
2186. Ziedleju klintis 2004-10-23
2187. Ziemassvētku ainiņa pie Rīgas - Ērgļu ceļa 2000-12-26
2188. Ziemeļblāzmas stacija Rīgā 2002-11-03
2189. Ziemeru muižas pils 2000-09-13
2190. Zilākalna pagastnams 2002-06-01
2191. Zilākalna virsotne 2002-06-01
2192. Zilupe pie Zilupes pilsētas 2000-07-22
2193. Zilupe, piemineklis fašisma upuriem 2000-07-22
2194. Zilupes katoļu baznīca 2000-07-22
2195. Zilupes pilsētas dome 2000-07-22
2196. Ziras, piemineklis represētajiem 2002-07-10
2197. Ziru pagastnams 2002-07-10
2198. Zlēkas, piemineklis fašisma upuriem 2000-09-17
2199. Zlēku baznīca 2000-09-17
2200. Zlēku muižas pils(drupas) 2000-09-17
2201. Zosnas baznīca 2000-10-14
2202. Zosnas muižas kungu māja 2000-10-14
2203. Zūru muižas pils 2002-07-10
2204. Zvanezers pie Meņģeles 2003-05-10
2205. Zvanītāju Bukas - Amtmaņu muzejs Vallē 2002-07-18
2206. Zvārtas iezis 1999-10-03
2207. Zvārtavas ezers 2006-09-16
2208. Zvārtavas pils 1999-09-13
2209. Zviedru baznīcas drupas Allažmuižā 2000-12-09
2210. Zviedru priede Āraišos 2000-08-19
2211. Žīguru skola 2002-09-14
2212. Žīguru stacija (nu jau bijusī) 2002-09-14