Latvija TU

Latvija TU

2008-12-15

1884.

Tadenava - Raiņa muzejs

2000-10-15 56:10:31, 26:06:44

123 << >> A 📷

Raiņa bērnības zeme, kur nākamais dzejnieks pavadījis savus pirmos četrus dzīves gadus. Savā daiļradē dzejnieks tos nodēvējis par "saules gadiem".

1885.

Tadenava, Raiņa dzimšanas piemiņas plāksne

2000-10-15 56:10:31, 26:06:44

123 << >> A 📷

Jānis Rainis dzimis 1865. gada 11. septembrī, Tadenavā dzīvoja no 1865. gada līdz 1869. gadam.

1886.

Tadenava, Raiņa piemineklis

2000-10-15 56:10:31, 26:06:44

123 << >> A 📷

Dzejnieks un rakstnieks Jānis Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns) dzimis 1865. g. 11. sept. Tadenavā "Varslavānu" mājās (tagad "Luksti"), miris 1929. g. 12. sept. Majoros. Bērnībā dzīvojis tēva nomātajās muižās Tadenavā, Randenē, Birķeneļos, Vasiļovā, Jasmuižā (tagad Aizkalne).
(LPE, 8. sēj. Rīga, 1986.).

1887.

Talsi

1998-10-17 57:14:25, 22:35:59

123 << >> A 📷

Skats uz pilsētu pāri Talsu ezeram. Pilsētas tiesības kopš 1917. gada. Iedzīvotāji 12854 (2000. g.).
Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines malā. Pie pilsētas atrodas Talsu ezers, Vilkmuižas ezers.

1888.

Talsi, 1905. g. piemineklis

2004-06-12 57:14:26, 22:35:32

123 << >> A 📷

   No 1905. gada 3.-5. decembrim Talsos notika bruņota sacelšanās, kad Talsu apriņķa pagastu miliči kopā ar pilsētas kaujiniekiem ieņēma kara apriņķa priekšnieka ieroču noliktavu, policijas iecirkni, tiesas ēku.
   Talsi ļoti cieta, kad soda ekspedīcija 1905. gada 4. decembra vakarā apšaudīja pilsētu ar lielgabaliem, bez kādas izmeklēšanas apšāva daudz mierīgu iedzīvotāju un pilsētas centrā nodedzināja daudz māju.
   Leču kalniņā uzcelts piemineklis 1905. gada revolūcijas dalībniekiem.
  (Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

1889.

Talsu Koklētājs

1998-10-17 57:14:32, 22:35:41

123 << >> A 📷

Ķēniņkalnā 19. gs. beigās ierīkots parks, pret Talsu ezeru vērstajā kalna nogāzē K. Zemdegas skulptūra "Koklētājs".

1890.

Talsu Soda priede

2004-06-12 57:14:20, 22:35:36

123 << >> A 📷

Pie vecās pilsētas robežas vietā, kur sanāca Stendes un Lībagu ceļi, 1906. gada soda ekspedīcija pie lielas priedes nošāva piecus revolucionārus. Te piemiņas vieta Soda priede.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1891.

Talsu baptistu baznīca

2004-06-12 57:14:50, 22:34:56

123 << >> A 📷

Talsu baptistu baznīca uzcelta 1936. gadā, arhitekti R. Putnaērglis un A. Spīgulis. Baptistu draudze Talsos dibināta 1876. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1892.

Talsu ceļš pie Sukturiem

1998-10-17 57:14:28, 22:37:34

123 << >> A 📷

"Nāk rudens izgreznot Latviju, Bet nepūlies, necenties tā, Mums viņa ir visskaistākā Tik un tā."
(Māra Zālīte)

1893.

Talsu katoļu baznīca

2000-10-28 57:14:38, 22:35:33

123 << >> A 📷

19. gadsimta beigās muižniece Antoņina Dzedule dāvināja draudzei zemi un divas ēkas, lai vienā no tām iekārtotu pastāvīgu katoļu lūgšanu kapelu. 1990. gadā sākās lūgšanu nama sakopšana, kas 1999. gadā vainagojās ar ēkas rekonstrukciju (arhitekts Valdis Liepa). Baznīcai piebūvētas divas kapelas — grēksūdzes un jaunavas Marijas kapela — un zvana tornis (2004).
(http://talsurajons.lv)

1894.

Talsu luterāņu baznīca

2000-10-28 57:14:38, 22:35:33

123 << >> A 📷

Baznīckalnā, senajā kulta vietā, 1567. gadā (hercoga Gotharda laikā) uzcelta Talsu luterāņu baznīca, kas ir nozīmīgs arhitektūras un vēsturs piemineklis. 1996. – 1998. gadā atjaunota baznīcas torņa smaile ar gaili un dakstiņu jumta segums, kā arī fasāde un iekštelpas. 19. gs. sākumā par mācītāju šeit strādājis Karls Ferdinands Amenda, tuvs dižā Ludviga van Bēthovena draugs un V. A. Mocarta bērnu skolotājs.

1895.

Talsu pilsētas robežzīme

2004-06-12 57:14:20, 22:35:36

123 << >> A 📷

   Talsu vārds pirmo reizi minēts 1231. gadā Romas pāvesta sūtņa Ainas Balduīna līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem. Vēsturiskais pilsētas centrs atrodas starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem.
   13. gs. beigās vācu bruņinieku ordenis netālu no pilskalna uzcēla ordeņa mūra pili, ap kuru izveidojās lēņu muižas. 15. gs. šeit apmetās vācu amatnieki un tirgotāji. Kurzemes hercoga Jēkaba laikā Dzelzciemā pie Talsiem ierīkots dzelzs ceplis, kas rosināja saimniecisko dzīvi.
   Vēstures gaitā Talsi cietuši karos, iedzīvotāji izmiruši mērī (1657., 1710. g.), deguši lielajā ugunsgrēkā 1733. gadā.
   2003. gada aprīlī Talsos pierakstīti 11 513 iedzīvotāji, no tiem 2582 ir pensionāri un 2668 bērni (līdz 18 gadiem).
  (www.talsi.lv)

1896.

Taļķe pie Vecumniekiem

2001-09-16 56:35:42, 24:32:30

123 << >> A 📷

Taļķe - Misas labā krasta pieteka, garums 34 km, kritums 38m (1,2 m/km). Taļķe sākas plašā meža masīvā pie Jelgavas-Krustpils dzelzceļa līnijas. Pie Vecumniekiem upē ierīkota ūdenskrātuve. Taļķes lejtece regulēta. Taļķe ietek Misā uz ziemeļiem no Beibežiem, līdzena, nosusināta purva teritorijā.
(Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

1897.

Taurenes muižas pils ar piemiņas plāksni

2000-05-27 57:09:38, 25:39:49

123 << >> A 📷

Bijušās Taurenes (Nēķina) muižas apbūves laiks - 19. gs., 20. gs. vidus. 1987. g. Taurenē Rīgas kinostudija uzņēma skatus mākslas filmai "Aija" (pēc J. Jaunsudrabiņa romāna).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1898.

Taurupes muižas pils

2001-06-02 56:53:10, 25:21:02

123 << >> A 📷

Bijušās Taurupes muižas pils celta 19. gs. 2. pusē, pārbūvēta ap 1860. g., tagad skola. 19. gs. taurupiešiem mežainajā un kalnainajā apvidū bija trūcīga dzīve, tāpēc daudzi nolēma doties svešumā , piem., uz Krievijas dienvidiem. Taurupes izceļotāji 1876. g. Kubaņā nodibināja Taurupes koloniju.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1899.

Tārgales muižas pils

2007-04-30 57:19:56, 21:38:52

123 << >> A 📷

No 1942.-1985. gadam pilī darbojās skola, pēc tam ēku pārbūvēja un tajā ierīkoja kolhoza kantori.
Apkārt pilij 2,5 ha liels parks ar 16 svešzemju koku sugām.

1900.

Tāšu muiža

2001-11-10 56:35:52, 21:13:19

123 << >> A 📷

Bijušās Tāšu muižas kompleksā ietilpstošā pils celta 1734. gadā, 20. gs. 60. gados veiktas piebūves. Pamestas kalpotāju ēkas vēja rādītājs (1778.). Parks - 4,5 ha, nekopts.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1901.

Tebras upes dīķis Aizputē

1999-07-25 56:43:17, 21:35:52

123 << >> A 📷

Uz Tebras uzpludināts Aizputes dzirnavezers, platība 3 ha.
(www.ezeri.lv)

1902.

Teitupītes tilts, V. Coja piemiņas zīme

2008-09-05 57:06:55, 23:11:09

123 << >> A 📷

Viktors Cojs (1962.-1990.), komponists, rokmūziķis, grupas "Kino" dalībnieks. Brīvas un neatkarīgas personības ideāls. Krievu jaunatnes rokmūzikas elks.
Dzimis 1962. gada 21. jūnijā Sanktpēterburgā. Viktors Cojs gāja bojā 1990. gada 15. augustā, viņa vadītā automašīna šosejas Sloka-Talsi 35. kilometrā sadūrās ar maršruta autobusu. Viktors Cojs bija atbraucis uz Latviju atpūsties. Apbedīts Sanktpēterburgā.

1903.

Teitupītes tilts, V.Coja piemineklis

2003-08-09 57:06:55, 23:11:07

123 << >> A 📷

   Viktors Cojs (1962.-1990. g.) - krievu rokmūziķis, dzejnieks.
   Viktors Cojs dzimis 1962. gada 21. jūnijā Sanktpēterburgā. Viņa māte ir krieviete, tēvs – korejietis. Kopš bērnības Cojs aizrāvās ar zīmēšanu un apmeklēja mākslas skolu. Viņš daudz lasīja, sevišķi krievu klasiku. Pirmo ģitāru Viktoram uzdāvināja vecāki, kad viņš gāja 5. klasē. Jau 8. klasē viņš noorganizēja skolā rokgrupu un mēģināja sacerēt dziesmas.
   1990. gada 15. augustā 28 gadu vecumā Cojs gāja bojā autokatastrofā, ar personīgo automašīnu ietriekdamies autobusā. Tas notika Latvijā, Slokas - Talsu šosejas 35. kilometrā, kad viņš bija atbraucis atpūsties jūras piekrastē. Šis notikums dziļi satrieca krievu jaunatni. Tūkstošiem pusaudžu un jauniešu apraudāja talantīgo mūziķi un dzejnieku. Apbedīts Pēterburgā Blagoveščenskas kapsētā.

1904.

Tērvete pie Zaļeniekiem

2001-06-30 56:31:50, 23:29:42

123 << >> A 📷

Tērvete - Svētes kreisā krasta pieteka, garums 68 m, kritums 74 m (1,1 m/km). Tērvete sākas pie Lietuvas robežas, kur Latvijas teritorijā iegriežas gandrīz 2 km garais robežgrāvis. Plūdu laikā ūdenslīmeni Tērvetes lejtecē ietekmē Lielupes un Svētes ūdenslīmenis.
(Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

1905.

Tērvete, A. Brigaderes muzejs "Sprīdīši"

1999-08-07 56:28:46, 23:23:03

123 << >> A 📷

Annas Brigaderes memoriālais muzejs. Par literāriem nopelniem mājas 1922. gadā dāvinātas A. Brigaderei, kura tur pavadīja 11 pēdējās sava mūža vasaras, uzrakstot vairākas slavenas lugas.
Annas Brigaderes (1861 - 1933) mūža nozīmīgākie gadi saistās ar Tērveti. Kalnmuižas Baļļās kārts rakstnieces šūpulis.

1906.

Tērvete, Anneles figūra pie sanatorijas

2000-06-23 56:28:46, 23:23:03

123 << >> A 📷

Tērvetē vairākās vietās novietotas A. Brigaderes literāro tēlu koka skulptūras, ko veidojis koktēlnieks K. Kugra.
(A. Plaudis. Latvija kabatā. Rīga, 2000.)

1907.

Tērvete, Pasaku meža ķēniņš

2004-09-04 56:29:02, 23:22:51

123 << >> A 📷

Pasaku meža skulptūras darinājis koktēlnieks K. Kugra. Meža ķēniņš lieliski izskatās skaisto un majestātisko koku ielokā.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

1908.

Tērvete, Sprīdītis un Lutausis

2004-09-04 56:28:59, 23:23:02

123 << >> A 📷

Tērvetē atrodas rakstnieces Annas Brigaderes dzīvesvieta, tādēļ šeit lieliski iejutušies viņas darba "Sprīdītis" varoņi - Sprīdītis un Lutausis. Tēlus kokā atveidojis K. Kugra.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

1909.

Tērvete, piemineklis 1905. g. revolucionāriem

2000-11-04 56:28:46, 23:23:03

123 << >> A 📷

   1905. gadā Tērvetes pagastā tika nodibināta rīcības komiteja, Kalnamuižas silā revolucionāri uzbruka dragūnu nodaļai.
   Tērvetes kapsētā ir piemineklis 17 nošautajiem 1905. gada revolucionāriem.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1910.

Tērvete, rūķu dzirnavas

2004-09-04 56:29:02, 23:22:40

123 << >> A 📷

12 gadus Kalnamuižā darbojās Tērvetes ūdensdzirnavas, tās tika uzceltas 1840. gadā. Vēlāk šī vieta kļuva pazīstama kā Annas Brigaderes mājvieta "Sprīdīši". Tagad seno dzirnavnieka arodu Tērvetē pārņēmuši rūķi un pašas koka dzirnavas ir jauks apskates objekts.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

1911.

Tērvete, zemgaļu brīvības cīņu piemineklis

2004-09-04 56:28:52, 23:23:09

123 << >> A 📷

13. gs. zemgaļi Tērvetes pilskalnā izcīnīja sīvas cīņas ar ordeni. 1286. gadā zemgaļi savu pili nodedzināja un aizgāja.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

1912.

Tērvetes baznīca

2000-11-04 56:28:46, 23:23:03

123 << >> A 📷

Baznīca uzcelta 1614. g. Tornis uzcelts 1721. g., tur 3 zvani (2 no tiem gada skaitlis 1709.). Atjaunota 1815. g. J. Dērings 1888. g. gatavojis altāra gleznu "Kristus pie krusta". Tā likta vecās altārgleznas "Golgāta" vietā. Šī vecā altārglezna 1934. g. novietota Valsts prezidenta pilī. Jauno altārgleznu "Kristus pie lauku ļaudīm palaunadzī" un vēl 2 citas gleznas gatavojis J. Annuss, tās tagad novietotas muzejā Jelgavā.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

1913.

Tērvetes pilsdrupas

2004-09-04 56:28:52, 23:23:09

123 << >> A 📷

1339. gadā vācu ordenis Tērvetes pilskalnā uzcēla mūra pili. 1375. gadā to nopostīja Lietuvas valdnieks Aļģirds. Kurzemes hercogistes laikā pili atjaunoja. 18. gs. sākumā pils daļēji sagrauta un vairs netika atjaunota.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

1914.

Tērvetes pilskalns

2004-09-04 56:28:52, 23:23:09

123 << >> A 📷

Tērvetes pilskalns bijis apdzīvots no 1. gt. pr. Kristus līdz 13. gs., kad to iekaroja ordenis. Tas bija Rietumzemgales ekonomiskais un militārais centrs. Koka pilī dzīvoja zemgaļu valdnieki Viestarts un Nameisis.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

1915.

Tērvetes sanatorija

2000-06-23 56:28:46, 23:23:03

123 << >> A 📷

Tērvetes rehabilitācijas slimnīca (bijusī sanatorija "Tērvete") uzcelta 1930.-1934. g. pēc arhitektu A. Kalniņa un A. Klinklāva projekta. Fasādē 2 tēlnieka K. Zemdegas ciļņi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1916.

Tilža, piemineklis nacionālajiem partizāniem

2002-08-10 56:54:13, 27:21:56

123 << >> A 📷

   Tilžas centrā atrodas piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem. Ir piemiņas vieta nacionālo partizānu cīņu vietās Lielgrīvas un Akuču purvos. Numernē 1977. g. atklāts memoriālais ansamblis "Grīvu partizānu mītnes."
   Nacionālo partizānu vienību Tilžas pagastā organizējis A. Roskošs (1911.-1949. g.), kritis Lielgrīvu mežā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1917.

Tilžas katoļu baznīca

2002-08-10 56:54:13, 27:21:56

123 << >> A 📷

Tilžas katoļu baznīca celta 1921.-1926. g., projekta autors F. Pavlovs. Tā ir viena no lielākajām koka baznīcām Latvijā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1918.

Tilžas luterāņu baznīca

2002-08-10 56:54:34, 27:22:34

123 << >> A 📷

Tilžas luterāņu baznīca celta 1926.-1927. g., iesvētīta 1930. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1919.

Tiņģeres pils

1999-09-04 57:27:00, 22:31:24

123 << >> A 📷

Tinģeres pils celta ap 1800. gadu. Parkā (6,7 ha) trīs dīķi, no kuriem vienu sauc "Paradīzes acs". Akmens grota, pie kuras novērojams interesants akustisks efekts, ozoli 4,5 un 4,4 m apkārtmērā, vairāki reti koki. Bijušo augļu dārzu no ceļa atdala akmeņu krāvuma žogs. Tagad pilī deviņgadīgā skola.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1920.

Tirza pie Pērles - Liezeres ceļa

2001-09-21 57:05:01, 26:10:19

123 << >> A 📷

Tirza ir Gaujas labā krasta pieteka, 80 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga,1986)

1921.

Tirza pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2007-04-06 57:12:51, 26:35:55

123 << >> A 📷

Tirza sākas Vidzemes Centrālajā augstienē.

1922.

Tirza pie Tirzas - Galgauskas ceļa

2001-09-21 57:09:36, 26:28:31

123 << >> A 📷

Tirzai ir ļoti izteikti meandri ar daudzām vecupēm un vietumis ar nelielām saliņām. Tuvojoties Tirzai, kur upes krastos sastopami devona ieži, upes ieleja sašaurinās un meandri kļūst slaidāki.

1923.

Tirzas Dārtiņas, M. Vētras piemiņas zīme

2001-09-21 57:08:42, 26:18:30

123 << >> A 📷

   Latviešu operdziedātājs, literāts un aktieris Mariss Vētra (1901.-1965. g.) dzimis Tirzas pagasta Dārtas muižā. Bijis viens no pirmajiem ievērojamāko latviešu operu tenoru partiju izpildītājiem. Latvijas Nacionālās operas solists no 1922.-1923. g. un 1927.-1928. g. Bijis viessolists Vācijas, PSRS un Austrijas opernamos.
   Pazīstams arī kā literāts: "Div' dūjiņas", "Karaļa viesi", "Mans baltais nams". Piemiņas akmens uzstādīts dzimto māju "Dārtiņu" vietā.
  (www.music.lv)

1924.

Tirzas Svētavots

2001-09-21 57:08:30, 26:26:00

123 << >> A 📷

Uz dienvidiem no Tirzas baznīcas, otrpus ceļam, pie Zvanuleju mājām ir sena kulta vieta - Svētavots, kam senatnē piedēvētas dziednieciskas īpašības.
(Valdis Veilands, Latvija kabatā, Rīga, 1995)

1925.

Tirzas baznīca

2001-09-21 57:08:30, 26:26:00

123 << >> A 📷

Uzkalnā paceļas 1826. gadā celtā Tirzas luterāņu baznīca. Atjaunota 1926. gadā.

1926.

Tirzas ieteka Gaujā

2008-09-14 57:17:09, 26:34:19

123 << >> A 📷

Tirza iztek no Ezernieku ezera Madonas rajonā un ietek Gaujā pie Lejasciema. Tirza un Gauja senatnē bijuši svarīgi ūdensceļi.

1927.

Tiskadu ezers

2004-08-05 56:27:19, 27:04:18

123 << >> A 📷

Tiskādu (Ciskodu) ezers atrodas Rēzeknes rajona rietumu daļā. Platība 179,5 ha, vidējais dziļums 3 m. No tā iztek Tiskāde.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Rīga, 1986.)

1928.

Tiskadu vecticībnieku baznīca

2004-08-05 56:27:23, 27:04:05

123 << >> A 📷

Tiskādu vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Rēzeknes rajonā. Tas uzcelts 18. gs. pirmajā pusē. 20. gs. sākumā ēka cietusi ugunsgrēkā, 1905. gadā tas atjaunots un darbojas joprojām. Tas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1929.

Titurgas ezers Baložos

2002-07-21 56:52:25, 24:08:03

123 << >> A 📷

Titurgas ezera platība apm. 12 ha. No tā iztek Titurgas upe, 8 km gara. Titurga ir Daugavas kreisā krasta pieteka.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Rīga, 1984.)

1930.

Titurgas ieteka

2008-05-01 56:51:35, 24:11:52

123 << >> A 📷

Titurga pieder pie Latvijas mazo upju saimes. Tas izteikti redzams pie tās ietekas Daugavā.

1931.

Tīmaņu muižas pils

2001-08-12 56:08:37, 27:55:08

123 << >> A 📷

Tīmaņu muiža atrodas Krāslavas rajonā pie Sarjankas upes.

1932.

Tīnūži, piemiņas akmens represētajiem

2000-05-28 56:51:52, 24:33:40

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 9, 1949. g. - 69 ikšķiliešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1933.

Tīnūžu muižas pārvaldnieka māja

2000-12-03 56:52:00, 24:34:00

123 << >> A 📷

   1638. g. tika izveidota muiža. 1684. g. tā kļuva par Tīzenhauzenu dzimtas īpašumu - no tā arī radies tagadējais Tīnūžu nosaukums. Vēlākie muižas īpašnieki bija zviedru muižnieki Blūmeni, pēc tam E. fon Šteins, bet no 1893. g. Volfu dzimta.
   Muižas pārvaldnieka māja celta 1912. g. - tā ir arhitektūras piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1934.

Tīnūžu pagastnams

2000-12-09 56:52:00, 24:34:00

123 << >> A 📷

Kādreizējā Tīnūžu muižas kungu māja, stipri pārbūvēta. 1997. gada 16. jūlijā Ikšķiles pilsēta apvienojās ar Tīnūžu pagastu. Kādreizējais Tīnūžu pagasts - tagad Ikšķiles pilsētas lauku teritorija.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1935.

Tītmaņu iezis

2004-11-06 57:14:27, 24:59:04

123 << >> A 📷

Tītmaņu iezis atrodas Gaujas kreisajā krastā, ap 0,5 km no upes, starp Vildogu un Līgatnes mācību un atpūtas parku. Ļoti skaistas, līdz 12 m augstas, ap 200 m platas ēnainas klintis, Gaujas svītas smilšakmens.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv)

1936.

Tome, 1. pasaules kara piemiņas zīme

2003-06-28 56:45:13, 24:38:18

123 << >> A 📷

Tomē atrodas pirmā pasaules kara karavīru kapi un otrā pasaules kara brāļu kapi. Pie Tomes kapsētas iestādīta piemiņas ozolu birzs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1937.

Tomes baznīca

2003-06-28 56:45:13, 24:38:18

123 << >> A 📷

   Pirmā Tomes baznīca celta jau pirms 1644. gada pie Tomes muižas. Koka ēkas vietā 1907.-1908. gadā uzcēla mūra baznīcu par barona Šilinga naudu. Gadsimtu gaitā degusi, sagrauta, saspridzināta. 1956. gadā nojaukta pavisam, no mūriem uzcēla kolhoza vistu fermu.
   2002. gadā uzcelta jauna baznīca tās vēsturiskajā vietā. Altārgleznu 1932. gadā gleznojis A. Grunde, vitrāžas dievnamā veidojusi māksliniece Ilona Dombrovska.
  (www.vietas.lv)

1938.

Trapene, L. Laicena piemineklis

2001-06-16 57:26:56, 26:35:23

123 << >> A 📷

Trapenes centrā atrodas rakstnieka L. Laicena piemineklis (uzstādīts 1939. g., tēln. G. Grundberga).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1939.

Trapene, O. Vācieša piemiņas akmens

2000-09-13 57:26:56, 26:35:23

123 << >> A 📷

   Pie Trapenes pamatskolas atrodas piemiņas akmens dzejniekam Ojāram Vācietim, uzstādīts 1984. gadā, tēlnieks A. Zelčs.
   Dzejnieks un rakstnieks Ojārs Vācietis dzimis 1933. g. 13. nov. Trapenes pagasta Dumpjos, miris 1983. g. 28. nov. Rīgā, apbedīts Carnikavā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1940.

Trapenes (Bormaņu) muiža

2001-06-16 57:26:56, 26:35:23

123 << >> A 📷

Bijušās Bormaņu muižas pils atrodas Trapenes centrā, celta 19. gs. sākumā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1941.

Trapenes muižas saimniecības ēka

2001-06-16 57:26:56, 26:35:23

123 << >> A 📷

Bormaņu muižas kompleksa apbūves laiks - 19. gs. sākums.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1942.

Trikātas baznīca

2000-08-05 57:31:51, 25:41:48

123 << >> A 📷

Trikātas luterāņu baznīca celta 17. gs., vēlāk pārbūvēta. Dievnamā cilnis "Kristus kristīšana" (18. gs. 1. puse) un kancele (18. gs. 2. cet.), ērģeles (1867. g., A. Martins).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1943.

Trikātas pilsdrupas

2000-08-05 57:32:33, 25:42:29

123 << >> A 📷

Domājams, ka Livonijas ordeņa pils 14. gs. celta latgaļu pilskalnā. Iespējams, tā nopostīta Ziemeļu kara laikā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1944.

Tukuma brīvdabas ģerbonis

2000-02-26 56:59:14, 23:09:12

123 << >> A 📷

Tukuma ģerbonī uz sudraba fona attēlots zaļš kalns ar trijām zaļām eglēm. Kalns simbolizē Milzukalnu - iemīļotu tukumnieku atpūtas vietu.
Pie Tukuma pilsētas robežas (ceļš un Enguri) ir izveidots brīvdabas ģerbonis - pakalns ar trim eglītēm.

1945.

Tukuma katoļu baznīca

2004-06-12 56:57:58, 23:08:59

123 << >> A 📷

Sv. Stefana katoļu baznīca atrodas Jaunajā ielā 2, tā celta 1893.-1896. g. Lielajā altārī J. F. Grunes glezna " Golgāta", sānos Jaunavas Marijas altāris. Baznīcā saglabājies 18. gs. virotņu altāris no Lamiņu baznīcas.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1946.

Tukuma luterāņu baznīca

2000-04-16 56:57:57, 23:09:19

123 << >> A 📷

Tagadējā luterāņu baznīca celta 1687. gadā, tā ir mūra, ar dakstiņu jumtu. Lielākās pārbūves izdarītas 1789. un 1858. gadā, kā arī pēc 1. pasaules kara 1922.-1923. gadā. Ērģeles bijušas jau 1687. gadā, jaunas iegādātas 1769. gadā, paplašinātas 1859. gadā (meistars K. Hermanis) un 1871. gadā (meistars F. R. Veisenborns). 1934.-1937. g. kā ziedojumi saņemti četri logu gleznojumi.

1947.

Tukuma pareizticīgo baznīca

2004-06-12 56:57:56, 23:09:39

123 << >> A 📷

Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca uzcelta 1871. gadā. Pie baznīcas 1919. gadā nošauti un apbedīti gan sarkanā, gan landesvēra terora upuri. Blakus sarkanarmiešu kapi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1948.

Tukuma pils tornis

2001-04-21 56:57:57, 23:09:19

123 << >> A 📷

Ordeņa pils atliekas - ap 15 m augsts, četrstūrains mūra tornis ar vairāk nekā metru biezām sienām.
(Apceļosim Zemgali, Rīga, 1958)

1949.

Tukums, piemineklis "Tukuma ozols"

1999-11-06 56:57:57, 23:09:19

123 << >> A 📷

Slocenes senlejas krasta posmā Mālkalnos uzstādīts piemineklis "Tukuma ozols" (1975. g., tēln. A. Dumpe, arhit. L. Skuja). Piemineklis celts Tukuma atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Piemineklis veidots kā ozols, kura vidū atrodas māte, bet abās malās – pretējās pusēs karojošie dēli.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1950.

Tukums, represiju piemiņas ansamblis

2001-04-21 56:57:30, 23:07:12

123 << >> A 📷

Tukuma II stacijā 1941. un 1942. g. atradās vagoni izsūtāmo transportēšanai. Netālu no stacijas Tukums II, Upuru piemiņas gatvē 1989. g. uzstādīts piemiņas ansamblis okupācijas varas represiju upuru piemiņai.
Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā" raksta, ka 1941. gada 14. jūnijā stacijā Tukums II izvedamajiem bija paredzēti 23 vagoni. Ešelons ar represētajiem nostāvēja stacijā apmēram 2 diennaktis.

1951.

Tukums, skats no Durbes parka

1999-11-06 56:58:06, 23:11:31

123 << >> A 📷

Nocietināta pils un lībiešu ciems pastāvēja vismaz no 10.-11. gs.. Vēstures avotos Tukuma vārds pirmo reizi minēts 1253. gadā 4. aprīlī Kuldīgā parakstītājā Kursas dalīšanas līgumā starp Livonijas ordeni un Kursas bīskapiju.

1952.

Tumšupe pie Ropažu - Inčukalna ceļa

2000-06-04 57:01:41, 24:40:59

123 << >> A 📷

Tumšupe - Lielās Juglas labā krasta pieteka, garums 49 km.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

1953.

Tumšupes ieteka Lielajā Juglā

2004-06-26 56:58:43, 24:24:04

123 << >> A 📷

Tumšupes cits nosaukums - Melnupe.

1954.

Turaida, skats no Kārļa kalna

2008-09-27 57:10:58, 24:50:43

123 << >> A 📷

No Kārļa kalna redzama Turaidas pils. Kārļa kalns ir sens pilskalns, atrodas tieši pretī Turaidas pilij.

1955.

Turaidas muiža

2008-10-18 57:11:16, 24:50:60

123 << >> A 📷

Par muižu Latvijā ir pieņemts uzskatīt baronu, vai muižas īpašnieku galveno dzīvojamo māju. Patiesībā muiža ir saimniecības sistēma, kas Latvijā pastāvēja 300 gadus.
Turaidas muiža veidojusies 16. gadsimtā un pastāvējusi līdz 20. gadsimta 20. gadiem. Muižas īpašnieka māja līdz mūsdienām nav saglabājusies. Saglabājusies muižas pārvaldnieka māja, kas arī redzama fotogrāfijā.

1956.

Turaidas pils

1999-07-27 57:10:55, 24:51:01

123 << >> A 📷

1214. gadā pie Gaujas stāvgravām būvēta bīskapa pils ar raksturīgu neregulāru plānojumu. Cietoksni paplašināja līdz pat 17. gs. No torņa virsotnes paveras plaša Gaujas ielejas perspektīva. Turaidas Rozes kaps. Netālu - Gūtmaņala.

1957.

Turaidas skola, piemineklis Pērsietim

2000-10-01 57:13:58, 24:50:48

123 << >> A 📷

Rakstnieks Pērsietis (Zemītis Kārlis) dzimis 1862. g. 16. aprīlī Odzienā, miris 1901. g. 27. martā Turaidā, kur arī apglabāts. Viņa vērtīgākie stāsti: "Uz mūžu apdrošināts", "Tu tikai otram". "Pats īpašnieks", "Akrobāts". Pazīstams arī kā asprātīgs fabulists. Savas fabulas parakstījis ar vārdu Mēlgalis.
(Latvju enciklopēdija. Stokholma, 1952.-1953.)

1958.

Tūjas akmeņainā jūrmala

1999-07-04 57:29:29, 24:22:54

123 << >> A 📷

Vairākās vietās Rīgas jūras līča piekrastē ir daudz akmeņu (starp Mērsragu un Enguri, starp Tūju un Ainažiem). Vidzemes jūrmalas ainava ap 2 km uz D no Tūjas.

1959.

Ugāles luterāņu baznīca

2000-04-15 57:16:08, 22:02:26

123 << >> A 📷

Ugāles ev. luterāņu baznīcā celta 1693. gadā, tajā unikālas ērģeles ar 28 reģistriem (1697-1701). Tas ir vecākais instruments, kas saglabājies Latvijā.

1960.

Ugāles pareizticīgo baznīca

2007-04-30 57:15:48, 22:02:44

123 << >> A 📷

   Ugāles Sirdsskaidrā Radoņežas Sergeja pareizticīgo baznīca ir valsts mēroga kultūras piemineklis.
   2004. gada 28. aprīlī baznīcā izcēlās ugunsgrēks. Pilnībā gāja bojā dakstiņu jumts, zvanu tornis un telpas ēkas otrajā stāvā, kurās dzīvoja draudzes locekļi Natālija Jučinska un Laimonis Leiguts. Viņi vispirms glāba ikonas, bet pašu mantas gāja bojā ugunsgrēkā. Galvenais baznīcas svētums – Dievmātes ikona "Patiesi pienākas", kuru 1894. gadā Ugāles baznīcai gleznoja un dāvināja svētā Atona kalna mūki, tika aizvesta uz Liepājas Sv. Nikolaja jūras katedrāli.
   Ar Dieva palīdzību un daudzo labdaru atbalstu izdevās salabot jumtu, zvanu torni un izremontēt baznīcas iekštelpas, un 2006. gada 17. jūnijā tika kalpota pirmā Dievišķā liturģija pēc ugunsgrēka.
   Dienu iepriekš, 16. jūnijā, Ugālē ar krusta gājienu caur visu ciemu atkal atgriezās tās svētums – Dievmātes ikona "Patiesi pienākas", kura tagad atkal atrodas savā senajā mājvietā, Ugāles pareizticīgo baznīcā.
  (www.pravoslavie.lv)

1961.

Ulbroka, 1905. g. revolūcijas piemineklis

2000-07-02 56:56:45, 24:16:30

123 << >> A 📷

Piemineklis veltīts 1905.-1907. gada revolūcijā bojā gājušajiem Doles, Katlakalna un Stopiņu cīnītājiem (1962. g., tēlnieks J. Zariņš, arhitekts J. Līcītis)
(A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)

1962.

Ulbroka, piemineklis "Barikāde"

2000-07-02 56:56:43, 24:16:28

123 << >> A 📷

Piemiņas akmens 1991. g. barikāžu dalībniekiem.

1963.

Ulbrokas akmeņi

1999-05-09 56:56:03, 24:18:07

123 << >> A 📷

Pa labi no Ērgļu autoceļa atrodas akmeņi, kuros tēln. U. Sterģis iegravējis latviešu tautas ornamentus.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1964.

Ulbrokas apkārtne, piemineklis impērisma upuriem

2006-05-04 56:57:11, 24:18:51

123 << >> A 📷

"Baltais krusts" ar piemiņas akmeni uzstādīts 1991. gadā. Tā ir piemiņas vieta 1941. gadā komunistiskā terora laikā Ulbrokā nogalinātajiem. Ulbrokā atrasti 23 nogalinātie, astoņi no tiem neatpazīti.

1965.

Ulbrokas pils

2002-10-20 56:56:30, 24:16:55

123 << >> A 📷

Ulbrokas muižas pils atrodas Stopiņu pagastā. Pils būvēta 18. gs. beigās, arhitekts K. Hāberlends. 1792. gadā Ulbrokas muižas parku zīmējis J. K. Broce.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1966.

Ummis

2002-08-16 57:10:04, 24:20:06

123 << >> A 📷

Ummis atrodas Rīgas rajonā, platība 25,4 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Rīga, 1984.)

1967.

Umurga, F. Bārdas kapa piemineklis

2000-10-01 57:31:10, 24:48:28

123 << >> A 📷

Dzejnieks Fricis Bārda (1880.-1919. g.) atdusas Umurgas kapos. 1933. g. uzstādīts kapa piemineklis (tēln. T. Zaļkalns).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1968.

Umurga, J.Neikena piemiņas plāksne pie baznīcas

2000-10-01 57:31:10, 24:48:28

123 << >> A 📷

Umurgas baznīcā kalpojis rakstnieks un mācītājs J. Neikens (1826.-1868. g.). To atgādina pie baznīcas uzliktā piemiņas plāksne.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1969.

Umurgas baznīca

2000-10-01 57:31:10, 24:48:28

123 << >> A 📷

Umurgas luterāņu baznīca agrāk piederējusi katoļiem un saucās Umurgas Māras baznīca. Tā dibināta 1496. g. Tagadējo torni 1859. g. būvējis Limbažu meistars Meijers.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1970.

Ungurpils, piemiņas zīme Auseklim

2000-04-29 57:46:06, 24:48:31

123 << >> A 📷

3 km no Ungurpils, pie Pāles ceļa, atrodas dzejnieka Ausekļa dzimtās mājas "Sīpoli". Dzimto māju vietā saglabājusies aleja, kuras galā uzstādīta piemiņas zīme Auseklim.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1971.

Unguru muižas pils

2000-04-29 57:21:46, 25:05:10

123 << >> A 📷

Apmēram 12 km no Cēsīm atrodas viens no lielākajiem ezeriem novadā - Ungurezers. Tā vārds radies XV gs. beigās, kad muiža kļuva par Ungernu dzimtas īpašumu. Baronu Ungernu muiža 18. gs. sākumā nonāca fon Kampenhauzena īpašumā. 1732. gadā guļbūvē uzceltās kungu mājas iekšpusē saglabājušies 18. gs. limbažnieka G. Hinša veiktie griestu un sienu gleznojumi. Ārpusē - notekas pūķa galvu veidā.
Ap ēkām plašs ainavu parks ar dīķu sistēmu. Parkā - tējas namiņš ar caurbrauktuvi un otrā stāva tējas ceremonijas telpu. Netālu baronu Kampenhauzenu dzimtas 18. gs. kapliča.

1972.

Upenieku muiža (Upesmuiža)

2001-05-01 56:39:23, 22:53:54

123 << >> A 📷

1753. g. atzīmēta kā patstāvīga muiža, kopš 1780. g. kā piederoša Īles muižai. Upesmuižas labības klēts (1837. g.) - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

1973.

Upeslejas, Z. Stopija piemineklis

2002-09-01 56:55:34, 24:22:45

123 << >> A 📷

   Sākot ar 16. gs. 2. pusi, Rīgas rātes locekļi un bagātie namnieki no Polijas karaļa par naudas aizdevumiem Rīgas apkārtnē ieguva zemes īpašumus (ķīlu muižas). Tā savu muižu tagadējā Stopiņu pagastā ieguva arī ārsts un astronoms Z. Stopijs, no kura vārda arī cēlies pagasta nosaukums.
   Stopiņu pagastam ir arī savs ģerbonis - trīs zelta astoņstaru zvaigznes zilā laukā. Ģerboņa autors mākslinieks Z. Strupulis par pagasta simbolu izvēlējies trīs zvaigznes - fragmentu no Z. Stopija dzimtas ģerboņa.
   Z. Stopija piemineklis uzstādīts 2001. gadā Upeslejās, tēlnieks stopiņietis U. Sterģis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1974.

Uriekste pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2007-04-06 57:14:15, 26:20:42

123 << >> A 📷

Uriekste - Gaujas labā krasta pieteka, garums 23 km. Uriekste šķērso Smiltenes-Gulbenes ceļu nepilnu kilometru pirms ietekas Gaujā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

1975.

Usmas baznīca Rendas pagastā

2008-08-10 57:09:16, 22:12:15

123 << >> A 📷

Usmas ezera krastā jau 1704. gadā pacēlās dievnams no tēstiem guļbaļķiem. Tas pats dievnams, kuru šobrīd varam skatīt Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā un kas ir muzeja dārgums un tautas kultūras vienreizīguma simbols. 1936. gadā pēc arhitekta un etnogrāfa P. Kundziņa un P. Ārenda projekta uz vecajiem pamatiem tika uzbūvēts jauns Usmas dievnams. Draudzes dzīve apsīka 20. gs. 60. gados, kad padomju funkcionāri ar administratīvu un psiholoģisku spiedienu vērsās pret baznīcu, tā tika postīta un to grauza laika zobs. Pēc atjaunošanas 2002. gada 18. oktobrī pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas notika pirmais dievkalpojums. Dievnamā darbojas Usmas Sv. Pētera draudze.
Tagad Latvijā ir pavisam 3 Usmas baznīcas - Brīvdabas muzejā, Rendas pagastā un Usmā, visas luterāņu.

1976.

Usmas baznīca Usmā

2008-09-04 57:12:37, 22:09:01

123 << >> A 📷

Usmas evenģeliski luteriskā baznīca atrodas Ventspils rajona Usmā. Šī baznīca uzcelta laikā no 1997. līdz 2007. gadam. Darbojas Usmas draudze.

1977.

Usmas ezers pie Usmas

2000-09-17 57:12:18, 22:09:05

123 << >> A 📷

Usmas ezers atrodas uz Talsu, Ventspils un Kuldīgas rajona robežas, tā platība 3892 ha. Ezerā 7 salas. Moricsalas dabas rezervātā ietilpst salas - Moricsala un Lielalksnīte, ezera R daļa - Luziķērte.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

1978.

Usmas pagastmāja

2000-09-17 57:13:05, 22:09:17

123 << >> A 📷

   Usmas pagastā 2000. gadā bija 655 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 91,5% latviešu, 3,7% ukraiņu, 2,1% krievu, 1,0% lietuviešu.
   0,1 km uz rietumiem no pagastmājas pie Muižkalnu mājām viduslaiku kapsēta - Ģenerāļkalns. Pēc nostāsta, te apglabāts kāds Krievijas virsnieks, kurš te gājis bojā, cīnoties ar Saksijas grāfu Moricu.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1979.

Užava, piemineklis represētajiem

2002-07-10 57:13:60, 21:29:00

123 << >> A 📷

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 28 un 1949. gadā - 179 užavniekus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1980.

Užavas baznīca

2002-07-10 57:13:49, 21:27:25

123 << >> A 📷

Užavas baznīca celta 1783. gadā. Baznīcai četrslīpu jumts, torņa nav. Zvani novietoti zem neliela koka jumtiņa pie galvenās ieejas. Saglabājušies divi interesanti 1784. gada vēja rādītāji. Pašreizējais altāris (altārglezna "Kristus") un kancele kopš 19. gs.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

1884. Tadenava - Raiņa muzejs 2000-10-15

1885. Tadenava, Raiņa dzimšanas piemiņas plāksne 2000-10-15

1886. Tadenava, Raiņa piemineklis 2000-10-15

1887. Talsi 1998-10-17

1888. Talsi, 1905. g. piemineklis 2004-06-12

1889. Talsu Koklētājs 1998-10-17

1890. Talsu Soda priede 2004-06-12

1891. Talsu baptistu baznīca 2004-06-12

1892. Talsu ceļš pie Sukturiem 1998-10-17

1893. Talsu katoļu baznīca 2000-10-28