2008-12-15
1638.
Sabile, Latvijas 80-gades piemiņas akmens
2000-10-28 57:02:41, 22:34:23
1998. gadā uzstādīts Latvijas valsts 80. gadadienai veltīts piemiņas akmens,
tēln. O. Feldbergs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.).
1639.
Sabile, skats no pilskalna
1999-08-08 57:02:41, 22:34:23
Sabile atrodas Austrumkursas augstienes Abavas senlejā. Sabiles senajā pilskalnā izdarītajos izrakumos izpētīta senpilsēta. 11.-13. gs. Sabiles pilskalns bija novada centrs, senpilsēta bija nocietināta. Senpilsētas iedzīvotāji bija lībieši un kurši. Sabile vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
1640.
Sabile, skats uz pilsētu no Briņķpedvāles
2002-07-11 57:02:41, 22:34:23
Kopš 1992. gada Pedvālē tēlnieks O. Feldbergs veido brīvdabas mākslas
muzeju. No senlejas kraujas malas paveras skaists skats uz Sabili.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
1641.
Sabiles baznīca
2000-10-28 57:02:41, 22:34:23
Sabiles lut. baznīca (16.-17. gs., romāņu stils). Baznīcas tornī atrodas senākais
Latvijas dievnamu zvans, kas iezvana dievkalpojumu jau no 1450. g.
1282. g. celtajā ordeņa pilī bijusi kapela. Pirms reformācijas pie ordeņa pils
atradusies maza koka kapela. Hercogs Gothards Ketlers 1567. gadā pavēlēja
koka kapelas vietā celt jaunu baznīcu, bet 1665. gadā uzcelta pašreizējā mūra
baznīca.
1642.
Sabiles pilskalns
2000-10-28 57:02:41, 22:34:23
Sabiles pilskalns atrodas Abavas senlejas krastā starp divām gravām. Tā augstums 25 m, austrumu pusē pilskalnam 6 m augsts valnis. Aiz gravas sena kulta vieta - Upurkalns. Piekalnē izplūst avots. Kalna piekājē sākas Talsu iela, kurā vairākas senas celtnes.
1643.
Saikava, piemineklis fašisma upuriem
2002-03-29 56:45:34, 26:23:33
Drīz pēc tam, kad 1941. g. jūnijā Vācija iebruka Padomju Savienībā, tā ieņēma
arī Latviju. Daudzi sagaidīja vāciešus kā atbrīvotājus no sarkano terora, bet tie
izrādījās ne mazāk nežēlīgi. Nacisti iznīcināja civiliedzīvotājus un karagūstekņus,
tika nošauti daudzi ebreji.
Piemineklis veltīts saikaviešiem - fašistu upuriem 1941.-1944. g.
1644.
Saka pie Pāvilostas
2000-06-11 56:53:16, 21:10:59
Saka - Tebras un Durbes koptekupe Liepājas rajonā, ietek Baltijas jūrā.
Garums 6 km, bas. platība 1110 kv.km, kritums 3 m. Tek dziļā ielejā. Pie ietekas
jūrā ierīkota Pāvilostas zvejas osta.
Par Saku sauc arī Daugavas kreiso sānupi (7,4 km) lejpus Jēkabpils.
1645.
Saka, piemiņas zīme represētajiem
2000-06-11 56:51:08, 21:12:37
Piemineklis represiju upuru piemiņai, 1941.-1949. g.
1646.
Sakas baptistu baznīca
2008-08-10 56:51:27, 21:13:41
Sakas baptistu draudze neliela - ap 20 locekļi. Sakas baptistu baznīca celta 1883. gadā.
1647.
Sakas baznīca
2000-06-11 56:51:08, 21:12:37
Sakas baznīca pieder pie vecākajām Kurzemes lauku baznīcām. Precīzs
baznīcas uzcelšanas datums nav zināms, taču pirmo reizi rakstos Sakas baznīca
minēta 1560. gadā. Baznīca tās pastāvēšanas laikā ir vairākkārtīgi pārbūvēta un
remontēta. Pirmie kapitālie remontdarbi notikuši jau ap 1590. gadu, taču savu
pašreizējo izskatu baznīca ieguva 1743. gadā, kad to no jauna uzcēla no
laukakmeņiem. Zvanu tornis baznīcai piebūvēts 1844. gadā.
(www.lelb.lv)
Baznīcā apskatāms burinieka modelis (1833. g.), kā simbols tiem apkārtnes
zvejniekiem un jūrniekiem, kuri neatgriezās no jūras.
1648.
Sakovas ezers
2003-07-27 56:01:52, 27:08:15
Sakovas ezers atrodas Krāslavas rajonā, tā platība 20,4 ha. Ezeram cauri tek
Dubna.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1649.
Sakstagala pagastnams
2002-09-14 56:32:08, 27:08:50
Sakstagala pagastā 2000. gadā bija 1762 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs:
53,3 % latviešu, 41,9 % krievu, 1,6 % baltkrievu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1650.
Salaca pie Dauģēnu klintīm
2003-11-08 57:53:45, 25:00:47
Salaca iztek no Burtnieku ezera, 95 km gara. Ietek Rīgas jūras līcī.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)
1651.
Salaca pie Limbažu - Salacgrīvas ceļa
2002-03-16 57:45:49, 24:27:23
Iztekas posmā upe neaizsalst visu ziemu, jo tur ieplūst siltie Burtnieku ezera ūdeņi. Pēdējā laikā ziemas ir ļoti siltas, upe gandrīz vispār neaizsalst.
1652.
Salaca pie Salacgrīvas
1999-10-09 57:45:17, 24:21:37
Salaca ietek Rīgas jūras līcī pie Salacgrīvas.
1653.
Salaca pie Staiceles
2000-04-29 57:49:58, 24:44:51
Vasarā ūdens Salacā dzidrs, silts, vietām zied ūdensrozes. Staicele atrodas Salacas labajā krastā.
1654.
Salaca pie Vecsalacas
2002-05-01 57:45:16, 24:24:31
Sākot no Mazsalacas sākas Salacas dabas kompleksais liegums. Salacas krastos vairākās vietās ir skaisti sārta smilšakmens atsegumi, piemēram, Sarkanās klintis un Skaņaiskalns.
1655.
Salaca pie Vecsalacas tilta
2002-03-16 57:45:00, 24:24:05
Salacas lejtecē tūristi var apskatīt nēģu tačus.
1656.
Salaca pie Vīķiem
1999-10-09 57:51:23, 24:47:30
Salaca ir ūdeņiem bagāta upe. Augšteces posmā vairumā rāms plūdums un posmi bez straumes, lejtecē upe ir straujāka.
1657.
Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem
1999-10-09 57:45:17, 24:21:37
2. pasaules karā un jūras dzelmē bojā gājušo memoriāls, pret jūru vērstais sievietes tēls simbolizē gaidošo jūrnieka sievu ar bērnu. Piemineklis uzstādīts 1986. g., tēln. L. Novožeņeca, arh. J. Pētersons.
1658.
Salacgrīva, piemineklis represētajiem
2002-05-01 57:45:17, 24:21:37
Piemineklis komunisma laikā izsūtīto, nomocīto un par Tēvzemi kritušo
piemiņai.
1989. gada 8. jūnijā tika pieņemts LPSR AP Prezidija dekrēts par 20. gs. 40.
un 50. gados represēto Latvijas iedzīvotāju reabilitāciju. Ar to 1941. gada 14.
jūnija un 1949. gada 25. marta deportāciju dzīvi palikušie (ap 40 000 cilvēku)
tika atzīti par politiski represētām personām, viņiem tika izsniegtas reabilitācijas
apliecības.
1659.
Salacgrīvas katoļu baznīca
2002-03-16 57:44:56, 24:21:37
Salacgrīvas Svētās Marijas Goreti Romas katoļu baznīca, celta 1997. g., arhitekts D. Straubergs.
1660.
Salacgrīvas luterāņu baznīca
2002-03-16 57:45:17, 24:21:37
Lielsalacas luterāņu baznīca celta 1853.-1857. g., paplašināta 1892. g.
Mākslas pieminekļi ir interjera dekoratīvā apdare - četri G. Šķiltera 20. gs. 30.
gados darināti ciļņi, 18. gs. otrās puses kancele un altāris ar K. T. Gelhāra
altārgleznu "Kristus debessbraukšana".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
1661.
Salacgrīvas pareizticīgo baznīca
2003-05-01 57:45:17, 24:21:37
Salacgrīvas pareizticīgo baznīca atrodas Salacas labajā krastā. Tā celta 19.
gs. beigās.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
1662.
Salas baznīca Spuņciemā
2001-05-13 56:56:15, 23:42:21
Salas Svētā Jāņa luterāņu baznīca celta 1870. g. eklektiskās neoromānikas
formās, fasādē izmantojot sarkanu ķieģeļu apdari. Baznīcā ir Jūliusa Johana
Dēringa gleznota altārglezna (1872. g.).
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)
1663.
Salaspils katoļu baznīca
2000-03-19 56:51:22, 24:20:44
Salaspils Romas katoļu Dievmātes Rožukroņa karalienes baznīca uzcelta 1996. gadā ar Salaspils pašvaldības un Bonifācijas fonda (Vācijā) atbalstu , tā ir pirmā mūsdienīgā stilā celtā katoļu baznīca Latvijā (altārgleznas autore K. Teivāne, altāri veidoja Ģ. Burvis).
1664.
Salaspils luterāņu baznīcas drupas Daugavas krastā
1999-10-10 56:50:48, 24:20:28
Sv. Jura baznīcas drupas atrodas Rīgas HES ūdenskrātuves malā. 14 gs.
Arhitektūras piemineklis. Šī baznīca no 17gs. 30. gadiem līdz 20. gs. vidum bija
luterāņu draudzes dievnams un neatņemama Salaspils ainavas sastāvdaļa. Virs
altārdaļas mūra uzstādīts krusts.
(www.salaspils.lv)
1665.
Salaspils memoriāla vārti
2000-03-19 56:52:22, 24:18:12
Salaspils memoriālais ansamblis atrodas Salaspils koncentrācijas nometnes
vietā. Tas izveidots 1967. gadā. Ansambli veidojuši tēlnieki Ļ. Bukovskis, O.
Skarainis, J. Zariņš, arhitekti G. Asaris, O. Ostenbergs, I. Strautmanis un O.
Zakamennijs.
Ansamblis celts visu to Eiropas tautu piederīgo piemiņai, kuri nomocīti Salaspilī.
Ejam pa līkumotu ceļu cauri priedulājam. Un pēkšņi mūsu priekšā paceļas
grandioza 100 m gara un 12,5 m augsta uzlauzta betona siena. Tā uzcelta
dubultā dzeloņstiepļu žoga vietā un simbolizē dzīvības un nāves robežu. Viens
uzlauztās sienas gals balstās uz masīva taisnstūra bloka, kas apdarināts ar
melnu pulētu granītu. Tā iekštelpās ierīkots muzejs.
Aiz šīs sienas trīs vācu okupācijas gadus valdīja cilvēku verdzināšanas un
iznīcināšanas sistēma. Tālab arī uz sienas lasāms: "Aiz šiem vārtiem vaid zeme".
(Salaspils nāves nometne. Atmiņu krājums. Rīga, 1973.)
1666.
Salaspils mežs, piemineklis fašisma upuriem
2005-08-07 56:52:44, 24:17:51
Tiek diskutēts, vai Salaspils nometne saucama par koncentrācijas un nāves
nometni, vai arī tas bija Policijas cietums un darba audzināšanas nometne.
Tomēr skaidrs, ka Salaspils nometnē ieslodzītajiem ebrejiem nebija lemts
izdzīvot - tie vai nu nomira, vai arī tika nogalināti.
Piemineklis veltīts mirušo godam un dzīvajiem par atgādinājumu.
1667.
Salaspils pareizticīgo baznīca
2000-08-28 56:51:33, 24:19:50
20. gs. sākumā Salaspilī izvietoto Krievijas armijas pareizticīgo kareivju vajadzībām uzcēla pareizticīgo baznīcu, ko sagrāva 1. pasaules kara laikā. 1997. gadā Salaspils pareizticīgo draudze uzbūvēja nelielu pagaidu baznīciņu.
1668.
Salaspils, piemineklis Daugavas lībiešiem
2000-01-16 56:50:40, 24:23:20
HES dambja galā pie Daugavas ir Kultūras fonda un Salaspils domes iekārtotā piemiņas vieta un piemineklis Daugavas lībiešiem un viņu vadonim Ako.
1669.
Salaspils, piemineklis karagūstekņiem
2000-08-28 56:51:39, 24:19:40
Arī vācieši Latvijā rīkoja masu slepkavības. 1941. gada oktobrī Salaspilī pie
Rīgas tika izveidota koncentrācijas nometne. Šajā nometnē ievietoja gan
noziedzniekus, gan fašistu varas pretiniekus, gan arī iznīcināja ebrejus. 1943.
gada maijā nošāva lielāko daļu Salaspils ieslodzīto.
Lai slēptu pēdas, vācieši vēlāk lika šos apbedījumus atrakt un līķus
sadedzināt. Pēc nepilnīgām ziņām Salaspilī gājuši bojā ap 50000 cilvēku, tajā
skaitā 7000 bērnu. Dzīvi palika 650 cilvēki.
1670.
Salaspils, poļu - zviedru kara piemineklis
2000-03-19 56:50:59, 24:20:38
Salaspils teritorijā notikušas kaujas dažādos vēstures periodos. Polijas - Zviedrijas kara laikā (1600. - 1629. g.) lielākā kauja norisinājās netālu no Sv. Jura baznīcas, un šajā vietā apglabāti aptuveni 9000 zviedru karavīru. Divi piemiņas akmeņi Salaspilī liecina par 1605. gada Salaspils kauju, kurā poļu karaspēks sakāva trīs reizes lielāko zviedru karaspēku. Viens no tiem veltīts Zviedrijas karaļa Kārļa IX izdzīvošanai (ziedojot dzīvību, karali glābis kāds vidzemnieks) un viņa armijas kritušo karavīru piemiņai (uzstādījis Latvijas Kultūras fonds 1995. g.), otrs Polijas armijas spožajai uzvarai kaujā (uzstādīts pēc Polijas vēstniecības iniciatīvas 1996. g.).
1671.
Salāja ezers
1999-08-17 56:12:34, 27:23:23
Salājs, Solovja ezers atrodas uz Rēzeknes un Krāslavas rajonu robežas,
platība 174,7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)
1672.
Saldus baznīca
2000-05-13 56:39:60, 22:29:35
Saldus Sv. Jāņa luterāņu baznīca uzcelta 18. gs., pārbūvēta 1903. g. Otrajā
pasaules karā baznīcai tiek sagrauts tornis un ēka kādu laiku ir bez jumta. Pēc
kara draudze atjauno baznīcu, tiek veikti arī ērģeļu remonta darbi.
Pieeja baznīcai netradicionāli no pretējās puses, lai baznīcēni varētu doties uz
dievnamu ar skatu pret uzlecošo sauli.
(www.vietas.lv)
1673.
Saldus stacija, piemiņas plāksne represētajiem
2000-05-13 56:41:10, 22:28:16
Piemiņas plāksne Saldus un tās apkārtnes represētajiem iedzīvotājiem. Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā" raksta, ka Saldū 1941. gada 14. jūnijā represētajiem bija paredzēti 11 vagoni.
1674.
Saldus, Kalnsētu muižas pils
2000-05-13 56:39:60, 22:29:35
Pilsētas pievārtē atrodas Kalnsētas parks, kam cauri tek gleznainā Cieceres upe. Labi pazīstama atpūtas vieta gan pašiem saldeniekiem, gan viesiem. Pie Cieceres upes 1874. gadā Georgam fon Rekem celtā pils.
1675.
Saldus, piemiņas akmens Kalpaka bataljonam
2000-05-13 56:39:60, 22:29:35
No 1919. g. janvāra līdz martam Saldus bija lielinieku varā, bet 1919. g. 10.
martā latviešu nacionālā karaspēka Kalpaka bataljons atbrīvoja Saldu no
lieliniekiem. Tā bija pirmā kalpakiešu atbrīvotā pilsēta Kurzemē.
14. martā Saldus tirgus laukumā notika pirmā latviešu nacionālā karaspēka
parāde, ko pieņēma tautas apsardzības ministrs J. Zālītis. 1919. g. 25. novembrī
pilsēta tika atbrīvota arī no bermontiešiem, tomēr tā bija stipri cietusi.
1676.
Saldus, piemiņas zīme sarkanā terora upuriem
2000-05-13 56:39:60, 22:29:35
Piemiņas zīme veltīta pirmajiem sarkanā terora upuriem Saldū 1940.-1941. g.
1677.
Salgales baznīcas drupas
2003-09-27 56:31:36, 23:59:24
400 gadus pastāvējusī Salgales baznīca guļ drupās kopš Otrā pasaules kara.
Vecie, sagrautie mūri 4 km augšpus Emburgas vientuļi stāv pašā Lielupes
krastā. Jaunā Salgales baznīca atdzimusi daudz blīvāk apdzīvotajā pagasta
centrā. Par Salgales draudzes apgabala vēsturi skolotāja un rakstniece Aldona
Račinska ir sarakstījusi grāmatu "Lielupei līdzās".
(www.zvans.llu.lv)
1678.
Saliena, K. Griguļa piemiņas akmens
2000-10-15 55:50:00, 26:54:60
Salienas "Stumperu" mājās aizritējusi putnu pētnieka un bērnu rakstnieka
Kārļa Griguļa (1884.-1972.) bērnība." - uzraksts uz pieminekļa.
Piemineklis ornitologam Kārlim Grigulim uzstādīts 1994. gadā. Salienā katru
gadu par godu ornitologa un rakstnieka dzimšanas dienai tiek rīkotas "Griguļa
dienas".
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1679.
Salnavas baznīca
2002-08-10 56:48:50, 27:32:59
1865. gadā Saļņevas muižā tika uzbūvēta gotiska stila kapela, kas
saglabājusies līdz mūsu dienām. Kopš 1989. gada tā ir Salnavas katoļu baznīca.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1680.
Salnavas muiža
2002-08-10 56:48:50, 27:32:59
Salnavas muižas apbūve (kungu māja, kūts, parks) ir nozīmīgs arhitektūras
piemineklis. Salnavas parks (platība 7,8 ha) ir brīvā plānojuma parks ar
sudrabegļu, staltegļu, tūju, liepu un ozolu stādījumiem, kļavu alejām un dīķu
sistēmu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1681.
Salnavas muižas dīķis
2002-08-10 56:48:50, 27:32:59
Salnavas pils priekšā liels dīķis. Parkā senāk bijuši vairāki dīķi, kas savā starpā savienoti ar koka caurulēm.
1682.
Saļienas baznīca
2008-08-10 56:51:08, 21:25:42
Saļienas baznīcu bija iecerējusi atjaunot entuziastu grupa. Diemžēl līdz 2008.
gada vidum tas vēl nav izdevies. Atjaunots ir 6 m augstais baznīcas tornis.
Atjaunots arī jumts, bet neveiksmīgi - tas draud iebrukt.
(www.media.lv)
1683.
Sarkanās klintis pie Salacas
2002-05-01 57:50:37, 24:29:03
Lielākās Salacas lejteces klintis, viens no ainaviskākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā. Līdz 10 m augstās un ap 400 m garās Sarkanās klintis veido sarkanie Burtnieku svītas smilšakmeņi.
1684.
Sarkandaugavas stacija Rīgā
2002-09-28 56:59:33, 24:08:06
Divstāvu koka ēkas starp daudzstāvu mūra namiem ir viena no Rīgas īpatnībām. Viena no tādām ēkām ir Sarkandaugavas stacija, celta 20. gs. pirmajā pusē. Rietumeiropā koka ēku gandrīz vairs nav. Rīgas koka arhitektūras apsūbējušais krāšņums tiek atzīts ārzemju tūristu vidū.
1685.
Sarkaņu skola
2005-03-25 56:52:50, 26:15:46
Ap 1865. gadu skolas vajadzībām tika ierādīta Sarkaņu muižas pirtiņa.
Tagadējo Sarkaņu skolu uzcēla 1903. gadā, 1934. gadā tai uzcēla otro stāvu.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)
1686.
Sasmakas pils Valdemārpilī
2000-10-28 57:22:42, 22:36:08
Pilsētiņas kultūras vērtība ir Sasmakas pils (1886. g.). Pils priekšā Elku liepa, kuras resnums 8,5 m, vecums apm. 350 gadu. Blakus 17. gs. lielgabals. Aiz pils parks.
1687.
Satezeles pilskalns Siguldā
2001-03-17 57:10:26, 24:52:16
Satezeles pilskalns ir Indriķa hronikā minētās lībiešu lielkunga Dabreļa
Satezeles pils vieta. Satezeles pils atradās no trim pusēm gravu norobežotā
vietā, no ceturtās - dienvidu puses, tā tika nostiprināta ar varenu uzbērumu.
Hronikā aprakstītas 1206. gada un 1212. gada Satezeles lībiešu cīņas ar
tuvējiem bruņiniekiem un zemgaļiem. Lībieši sīvi aizstāvējās un vairākkārt
piespieda uzbrucējus atkāpties. Pēc tam, kad uzbrucēji pārraka nocietinājumus,
lībieši bija spiesti padoties.
(E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Vidzeme, Rīga, 1930)
1688.
Sauka, M. Buclera piemiņas akmens
2004-06-05 56:16:26, 25:28:53
M. Buclers (1866.-1944. g.) - Latvijas fotogrāfijas pamatlicējs, pirmais Latvijā
sācis ražot fotoplates un fotopapīru.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
1689.
Sauka, fotogrāfijas 150 gadu piemiņas zīme
2004-06-05 56:16:26, 25:28:53
Saukas lauksaimniecības arodvidusskolā kopš 1993. gada darbojas M.
Buclera fotogrāfijas muzejs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
1690.
Saukas ezers pie Saukas - Lones ceļa
2004-06-05 56:16:39, 25:26:58
Saukas ezers atrodas Sēlijas paugurvaļņa dienvidu daļā. Tā garums ap 6 km,
platums līdz 1,5 km, platība ap 718 ha. Ezers ietilpst Saukas dabas parka
teritorijā.
(Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")
1691.
Saukas luterāņu baznīca
2004-06-05 56:16:05, 25:30:16
Saukas luterāņu baznīca uzcelta 1827. gadā. Dievkalpojumi notiek divreiz
mēnesī, darbojas svētdienas skola bērniem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
1692.
Saulkrasti, velosipēdu muzeja rādītājs
2000-10-01 57:15:30, 24:26:48
Saulkrastos, Rīgas ielā 44a, atrodas Velosipēdu muzejs. Kolekcijā tehniski
interesantākie Latvijā atrastie velosipēdu attīstības paraugi: divritenis - augstrats,
pirmais pneimatisko riepu velosipēds, pirmās velosipēdu fabrikas Latvijā
ražojums. Unikāls eksemplārs ir 1940. g. VEF sporta lidmašīnu darbnīcā vienā
eksemplārā izgatavotais koka divritenis, kuru izgatavoja tā laika pazīstamais
latviešu aviokonstruktors K. Irbītis.
(www.ltg.lv/velosipedu.muzejs)
1693.
Saulkrastu katoļu baznīca
2000-04-09 57:16:38, 24:25:09
Romas katoļu Dieva žēlastības baznīcu Saulkrastos uzcēla un iesvētīja 1998.
gadā. Tā ir neparasta būve — ap dzelzs rāmi no abām pusēm putuplasts.
(www.vietas.lv)
1694.
Saulkrastu luterāņu baznīca
2000-04-09 57:15:49, 24:24:55
Tagadējās Saulkrastu luterāņu baznīcas celtniecība uzsākta 1863. gadā un jau
1864. gadā būvdarbi tika pabeigti. Baznīcas celšanā piedalījās apkārtnes
muižas.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
1695.
Saulkrastu pilsētas dome
2000-04-09 57:15:49, 24:24:55
Saulkrastiem pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 3715 (2000. g.).
1696.
Sauļu muižas kungu māja
2000-11-11 57:39:46, 25:25:48
Privātīpašums. Rakstu avotos Sauļu muiža pirmoreiz minēta 1528. gadā.
1757.-1920. g. tā piederēja Loudonu dzimtai. Sauļu muižas kungu māja celta
18. gs. 2. pusē.
(Quellen and studien zur baltishen Geshichte 8/11. Wien, 1990.)
1697.
Sausā Daugava pie Dolesmuižas
2008-05-11 56:50:53, 24:13:36
Sausā Daugava ir sekla Daugavas kreisā krasta atteka. Vides aizsardzības
projekta ietvaros paredzēts no Rīgas HES ūdenskrātuves padot ūdeni un
atdzīvināt Sauso Daugavu, kura pamazām aizaug.
Ambiciozā projekta "Jaunais zīda ceļš" (ūdenstransporta sakari starp Melno un
Baltijas jūru) ietvaros paredzēts pārveidot Sauso Daugavu par kuģojamu kanālu
un iekļaut kā posmu "Rīgas-Hersonas" kanālā.
1698.
Sausnēja, rakstnieka Valda muzejs
2002-06-22 56:47:56, 25:42:40
Rakstnieks un pedagogs Valdis (īstajā vārdā Voldemārs Zālīte, 1865.-1934.
g.), populārā stāsta "Staburaga bērni" autors.
Rakstnieks dzimis Sausnējas muižā dārznieka ģimenē. Mācījies Biržu draudzes
skolā, 1882.-1886. g. Baltijas skolotāju seminārā Rīgā. Apceļojis Vāciju, Šveici,
Itāliju. Pēc tam mācījies Viļņas skolotāju institūtā. No 1890. g. strādājis par
skolotāju Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā - skolotājs latviešu bēgļu bērnu skolā
Tērbatā, kopš 1918. g. - skolotājs atkal Rīgā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1699.
Sāti, piemiņas zīme J. Jaunsudrabiņam Vecsātos
2000-09-02 56:55:28, 22:56:58
Bijušajā Vecsātu zemkopības skolā (1867.-1905. g.) no 1895.-1897. g.
mācījies J. Jaunsudrabiņš. Pie bijušās skolas ēkas 1987. g. uzstādīta piemiņas
zīme J. Jaunsudrabiņam.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1700.
Sāti, piemiņas zīme leģionāriem
2000-09-02 56:54:32, 22:57:58
Sātu baznīcas kreisajā pusē latviešu leģionāru apbedījumi, labajā pusē - vācu
karavīru apbedījumi. Piemiņas zīmes uzstādītas 1991. gadā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1701.
Sātu baznīca
2000-09-02 56:54:32, 22:57:58
Sātu baznīca uzcelta 1778. g. Celta par hercoga Pētera Bīrona kases
līdzekļiem, virs ieejas no dzelzs kalta P. Bīrona monogramma (1779. g.).
Vienlaikus darināta iekārta. Ērģeles (19. gs. beigas), par ērģelnieku 40 gadus
strādājis J. Bētiņš, altārglezna "Kristus un Pēteris" (1892. g., Ports), griestu
lukturis (1697. g.).
Koki pie baznīcas stādīti 1938. g., aleja uz to - 1935. g..
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1702.
Sāvienas muižas pils
2001-08-25 56:40:12, 26:06:05
Sāviena Ordeņa laikos bija Tīzenhauzenu dzimtas īpašums, no 1590. g. -
Vāgneru dzimtas. 1660.-1759. g. un 1801.-1920. g. muiža piederēja Helmersenu
dzimtai. Muiža cietusi 1905. g. nemieru laikā, vairākkārt pārbūvēta.
Sāvienas baronu kapu dendroloģiskie stādījumi ir dabas piemineklis -
aizsargājams dendroloģisks stādījums.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)
1703.
Seces baznīca
2000-09-29 56:33:30, 25:22:51
Seces luterāņu baznīca celta 1792. g., tornis - 1862. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1704.
Seda pie Dakstiem
2004-09-25 57:45:11, 25:38:59
Seda ietek Burtnieku ezerā, 62 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
1705.
Sedas kultūras nams
2000-08-05 57:39:01, 25:45:03
Šķērsielas galā kā skatu perspektīvas noslēdzošais objekts ir uzcelts kultūras nams. Tā formas ar pompozu kolonnu un apmetuma plastikā izpildītu dekoratīvo detaļu apdari atbilst priekšstatam par t.s. "Staļina klasicisma" arhitektūras stereotipiem.
1706.
Sedas pareizticīgo baznīca
2004-10-09 57:39:02, 25:44:56
Sedas pareizticīgo baznīca atrodas netālu no pilsētas centrālā laukuma.
Jaunākā baznīca Ziemeļvidzemē, celta 2004. gadā vietējo iedzīvotāju
vajadzībām, jo pilsētā ir 74% krievi. Tā ir skaistāka celtne pilsētā.
(www.vietas.lv)
1707.
Sedas pilsētas dome
2000-08-05 57:39:01, 25:45:03
Sedai pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 1825 (2000. g.).
1708.
Sedas vidusskola
2000-08-05 57:39:01, 25:45:03
Sedas vidusskolā 1997./1998. mācību gadā bija 233 skolēni. Sedā ir arī bērnudārzs.
1709.
Selēku ezers
2001-09-30 56:52:23, 24:28:15
Selēku ezers atrodas Ogres rajonā, platība 8,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984.)
1710.
Sesavas baznīca
2000-09-02 56:25:19, 23:43:47
Sesavas luterāņu baznīca celta 18. gs., pārbūvēta 19. gs. vidū. Saglabājusies
18. gs. iekārta - kancele, biktssols un ērģeļu prospekts.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1711.
Sesavas baznīca, J. Čakstes piemiņas plāksne
2000-09-02 56:25:19, 23:43:47
Sesavas baznīcā kristīts nākamais Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste
(1859.-1927. g.), kas dzimis Lielsesavas pagasta "Čakstēs".
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1712.
Sesavas upes dīķis Naudītē
2002-09-07 56:32:09, 23:11:10
Sesava - Bērzes labā pieteka, kopgarums 25 km. Pie Naudītes, šķērsojot
paugurus, upe iegrauzusies 20-30 m dziļā ielejā. Aizdambējot upi, pie Naudītes
izveidota 22 ha liela ūdenskrātuve.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1713.
Sēja, piemiņas akmens represētajiem
2007-10-27 57:09:52, 24:37:14
Piemiņas akmens atrodas pie bijušās pagasta valdes, pie "Birzīm".
1714.
Sēja, tornis pils parkā
2002-05-25 57:12:07, 24:35:31
Bijušās Sējas muižas parkā esošais ūdenstornis celts 1903. gadā.
Sējas parkā aug 28 sugu svešzemju koki un krūmi, kā arī Sējas ozols
(apkārtmērs 9,1 m; ceturtais resnākais dižkoks Latvijā). Pirms došanās kaujā
mūsu senči zem ozola pielūguši dievus.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1715.
Sējas pils(drupas)
2002-05-25 57:12:07, 24:35:31
Sējas muižas apbūves laiks 18.-19. gs. Muižas ēka uzcelta senču pilskalnā.
Muiža piederējusi barona Minhauzena sievastēvam fon Duntenam.
1811. gadā te bargi sodīja kalpus un zemniekus, kuri sacēlās pret baronu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1716.
Sēlpils pilsdrupas uz saliņas Daugavā
2000-09-29 56:35:13, 25:38:24
2 km uz ziemeļiem no Sēlpils, uz saliņas Daugavā, Sēlpils arheoloģisko
pieminekļu komplekss - pilskalns, priekšpils, apmetne un kapsēta.
Arheoloģiskajos izrakumos (1963.-1965. g., vadīja E. Šnore, A. Zariņa) seno
sēļu pils slānī (6.-12. gs.) atsegtas pavardu, celtņu un nocietinājumu paliekas.
Augšējā, mūra pils, slānī (13.-17. gs.) atsegts četrstūrveida tornis ar apakšzemes
eju, sardzes telpa un priekšpils uzbērums (augst. 12 m). Kapsētā (13.-17. gs.)
atsegti 234 apbedījumi, kapu piedevas trūcīgas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1717.
Sēmes baznīca
2001-04-21 57:03:12, 23:06:46
Pamati Sēmes baznīcai likti 1892. g. 7. aprīlī. Ērģeles iegādātas 1894. g.,
zvans 1927. g., 1932. g. iegādāta P. Štelmahera altārglezna "Kristus svētī
druvas". 1932.-1935. g. izdarīti baznīcas remonti. Padomju varas laikā baznīca
un ērģeles izpostītas. Palēnām tiek atjaunota.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
1718.
Sērmūkšu muižas pils
2001-06-02 57:07:19, 25:30:31
Sērmūkšu muiža piederēja baronu Krīdeneru dzimtai. Kungu māja nodedzināta
1905. gadā. Tās vietā 1936. gadā uzcelta skola.
(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)
1719.
Sidgundas 800 gadu piemiņas akmens
2008-10-12 56:57:38, 24:55:36
Sidgundai vārdu devuši lībieši. Sidegunde - lībiešu valodā "sateka", "saite". Sidgunda atrodas vietā, kur satek Suda un Mergupe, veidojot Lielo Juglu. Piemiņas akmens novietots abu upju satekas vietā.
1720.
Sidrabenes pagastnams Emburgā
2002-07-08 56:33:58, 23:58:52
Sidrabenes pagastā 2000. gadā bija 1951 iedzīvotājs, t.sk. 972 vīrieši, 979
sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
1721.
Sietiņiezis
2004-09-25 57:25:39, 25:23:10
Sietiņiezis - lielākā baltā smilšakmens klints pie Gaujas, kraujas augstums -
apmēram 15 m. Klintī vairākas nišas, lielākā no tām saucas Velna Papēdis.
Sietiņiezis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un ir viens no Latvijā
populārākajiem ģeoloģiskajiem objektiem.
(www. gnp.lv)
1722.
Sietiņu dižakmens Rembates pagastā
2002-09-21 56:48:09, 24:50:20
Sietiņu dižakmens - sena kulta vieta. Akmens garums 5,6 m, augstums 1,7 m,
platākā vieta 5,3 m, apkārtmērs 17,5 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1723.
Sigulda, A. Kronvalda piemineklis pie pils
2000-04-01 57:09:34, 24:51:10
Atis Kronvalds (1837 - 1875) - pedagogs, sabiedrisks darbinieks, publicists, valodnieks. No bronzas darinātais piemineklis uzstādīts 1938. gadā, tēlnieks T. Zaļkalns.
1724.
Sigulda, K. Barona piemineklis
2001-03-17 57:09:34, 24:51:10
1985. gada oktobrī, atzīmējot Dainu tēva Krišjāņa Barona (1835.-1923.) 150.
gadskārtu, Siguldas parkā atklāja K. Barona pieminekli, kurš veidots pēc
tēlnieka T. Zaļkalna meta. Siguldā Dainu mājās 1922. gada vasarā dzīvoja
Krišjānis Barons. Laikā no 1922. gada līdz 1944. gadam "Dainās" vasarās
dzīvoja viņa dēls Kārlis Barons (1865.-1944.)
(A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)
1725.
Sigulda, Ķeizarkrēsls
2008-09-27 57:08:38, 24:49:31
Ķeizarkrēsls atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā gandrīz 3 km lejpus tilta pār Gauju, netālu no vēsturiskās Laurenču Šveices mājas un Kaķīškalna muižas.
1726.
Sigulda, Ķeizarskats
2008-10-18 57:08:37, 24:49:03
Gaujas Nacionālā parka labiekārtošanas inženieri ierīkojuši iespaidīgu skatu vietu netālu no Siguldas 2. pamatskolas.
1727.
Sigulda, R. Blaumaņa piemineklis
2001-03-24 57:09:34, 24:51:10
R. Blaumaņa piemineklis uzstādīts 1988. g., tēln. I. Dobičins.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.).
1728.
Sigulda, Šveices māja
2008-10-18 57:08:24, 24:49:18
Ēka atrodas Siguldā, Laurenču ielā 2. Celta neraksturīgi Latvijas būvniecības stilam. Noskaidrots, ka senāk māja piederējusi profesoram Paulam Mincam, kurš 1918. gadā pēc ievainojuma ārstējis Ļeņinu.
1729.
Sigulda, piemineklis represētajiem
2000-04-01 57:09:34, 24:51:10
1940. g. jūnijā Siguldā ienāca PSRS karaspēka vienības. Sākās padomju okupācijas iestāžu darbība. 1941. g. jūlija sākumā visu Latviju okupēja vācu karaspēks. 1944. g. 7. oktobrī Siguldā atkal ienāca PSRS karaspēks. Daudzi Siguldas iedzīvotāji cieta PSRS okupācijas varas iestāžu rīkotajās deportācijās un arestos.
1730.
Sigulda, skats no Gleznotāju kalna
2001-03-17 57:10:18, 24:52:14
Gleznotāju kalns paceļas 93 m virs jūras līmeņa. No šejienes paveras skaista
ainava, kuru gleznā iemūžinājis latviešu glezniecības vecmeistars Jūlijs Feders.
(A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)
1731.
Sigulda, skats no Kaķīškalna
2000-04-01 57:08:46, 24:49:35
Sigulda sevī apvieno trīs senus centrus - Siguldu, Turaidu un Krimuldu, senos lībiešu zemes novadus abos Gaujas krastos. No Siguldas kalniem paveras skaists skats uz apkārtni.
1732.
Sigulda, skats no Ķeizarkrēsla
2008-09-27 57:08:38, 24:49:31
1862. gadā Siguldā viesojās Krievijas cars Aleksandrs II ar savu laulāto draudzeni. Šīs vizītes laikā viņi speciāli sagatavotā skatu vietā iestādīja katrs vienu kociņu. No šī laika skatu vieta dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis sajūsmināts par brīnišķīgo skatu, kas pavēries no skatu vietas uz Gaujas senleju.
1733.
Sigulda, skats no Taurētāju kalna
2005-10-08 57:10:22, 24:50:01
No Taurētāju kalna paveras brīnišķīgs skats. To ieteicams apmeklēt pēc Gūtmaņa alas apskates.
1734.
Siguldas baznīca
2000-04-01 57:09:34, 24:51:10
Visvecākā ēka Siguldā ir luterāņu baznīca. Tās altārdaļa celta ap 1225. gadu. Baznīca ir vairākkārt pārbūvēta, uzcelts arī tornis (1930. g., arhit. K. Pēkšēns). Pie šīs baznīcas atradusies pati pirmā apmetne ārpus Siguldas pils, kur 15. gs. jau bija izveidojusies Siguldas pilsētiņa. 17. gs. pilsētiņa galīgi nopostīta.
1735.
Siguldas kapi, piemineklis karā kritušajiem
2005-10-08 57:10:15, 24:51:19
Diptihs " Dzejnieks tribūns" un " Varoņa bojā eja" veltīts Otrajā pasaules karā kritušajiem sarkanarmiešiem. Piemineklis uzstādīts 1979. gadā, tēlnieks I. Ranka, arhitekts E. Vecumnieks).
1736.
Siguldas katoļu baznīca
2001-05-05 57:09:34, 24:51:10
Siguldas jaunā katoļu baznīca uzcelta 1996. g., arhit. M. Krastiņa.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
1737.
Siguldas pils
1999-07-27 57:09:34, 24:51:10
Sigulda par vasarnīcu un atpūtas vietu veidojās no 1858. gada. 1878.-1881. g. Siguldas muižas īpašniece kņaze O. Kropotkina uzcēla Siguldas Jauno pili (Cēsu būvmeistars J. Meņģelis). Tās atrašanās blakus Zobenbrāļu ordeņa celtās pils drupām, iespējams, veicinājusi pasūtītāja izvēli par labu 19. gs. vidū populārajām t.s. Tjūdoru gotikas formām.
1738.
Siguldas pilsdrupas
1999-07-27 57:09:34, 24:51:10
Ar viduslaiku militāras celtniecības kvalitātēm var lepoties 13. gs. sākumā
Zobenbrāļu ordeņa celtā Siguldas pils, kuras skarbajās formās ieraugāmi
romānikas un agrīnas gotikas formu elementi. Daļēji saglabājušies torņi, kapelas
un komtura zāle. Pils saukta par "Segewolde" - tulkojumā "uzvaru mežs".
Iespējams, ka no šā vārda cēlis nosaukums "Sigulda". Nosaukums varētu būt
radies arī no ordeņa mestra Zīgvalda vārda.
Šī pils bija pirmais Zobeņbrāļu ordeņa cietoksnis ārpus Rīgas. Ziemeļu karā
(1700.-1721.) pils sagrauta. 1973.-1977. g. pilsdrupu galvenās ēkas mūri tika
konservēti.
(A. Plaudis. Rīgas rajons. Rīga, 1988.)
1739.
Silajāņu pagastnams
2002-08-10 56:20:36, 26:56:24
2000. gadā Silajāņu pagastā bija 646 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 31 %
latvieši, 65,6 % krievu, 1,4 % poļu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1740.
Silajāņu skola
2002-08-10 56:20:36, 26:56:24
Silajāņu pamatskolā 2000./2001. m. g. mācījās 58 skolēni. Mācības notika
latviešu un krievu valodā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1741.
Silenes baznīca
2001-08-11 55:45:11, 26:47:04
Tagadējā Silenes Romas katoļu koka baznīcas ēka tika uzbūvēta 1913. g.,
prāvesta Miķeļa Skorupska laikā, netālu no agrākās, 19. gs. celtās, bet
nodegušās kapelas. Silenes baznīca ir viena no lielākajām koka baznīcām Rīgas
Metropolijā un vislielākā Jelgavas diacēzē. Tai ir krustveida plānojums ar vienu
lielu un vairākiem mazākiem tornīšiem.
(http://turisms.latgale.lv)
1742.
Silezers pie Silakroga
2008-08-24 57:57:39, 24:25:54
Ezers atrodas Rīgas rajonā pie Silakroga. Ezera platība 4,5 ha, tas ir vienīgais
no trim ezeriem Latvijā, kur sastopama stipri apdraudētā šaurlapu ežgalvītes
populācija. Diemžēl, arī šajā ezerā tā pamazām iznīkst.
(www.vietas.lv)
1743.
Siliņi - Sudrabu Edžus muzejs Meņģelē
2001-06-02 56:48:50, 25:24:17
"Siliņi" - rakstnieka Sudrabu Edžus (1860.-1941. g.) memoriālā māja.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1744.
Sinoles ūdensdzirnavas
2002-08-10 57:15:04, 26:29:55
Sinoles muižas apbūve (19. gs. beigas) ir vietējās nozīmes arhitektūras
piemineklis. Senākās ziņas par Sinoli un Mālmuižu attiecināmas uz 1429. gadu,
kad Rīgas arhibīskaps tās izlēņoja Tīzenhauzenam.
Sinoles ūdensdzirnavas celtas 1872. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1745.
Sirds ezers Talsu apkārtnē
1998-10-17 57:14:19, 22:37:44
Sirds ezers (saukts arī par Sukturu ezeru), platība 2,4 ha, dziļums sasniedz 14,5
m. Nosaukumu ieguvis savas formas dēļ, kas patiešām atgādina sirdi. Atrodas
termokarsta piltuvē.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1746.
Sita pie Gulbenes - Balvu ceļa
2004-04-09 57:10:38, 27:06:04
Sita - Pededzes kreisā pieteka, garums 41 km. Sita sākas Alūksnes rajona
dienvidu daļā satekot grāvjiem.
(www. gulbenesbiblioteka.lv)
1747.
Sita pie Sitas stacijas
2001-04-28 57:10:31, 27:06:05
Pie Sitas upi šķērso Rīgas - Vecumu dzelzceļa līnija un Gulbenes - Balvu ceļš.
1748.
Sitas ieteka Pededzē
2002-03-29 57:08:12, 26:58:20
Sita ietek Pededzē vairākus kilometrus augšpus vietas, kur Pededzē ietek tās labā pieteka Mugurupe.
1749.
Sīķeles luterāņu baznīca
2004-08-06 55:52:58, 26:46:19
Sīķeles luterāņu baznīca atrodas Daugavpils rajonā. Baznīca celta
1819.-1823. g. prāvesta Radzibora kalpošanas laikā. 1879. gadā baznīca
pārbūvēta un paplašināta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
1750.
Skaistkalne, dziesmu svētku piemiņas akmens
2001-09-16 56:22:48, 24:38:43
Pirmie novada Dziesmu svētki notika 1864. gadā vasarā Dikļos, I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā Rīgā.
1751.
Skaistkalnes baznīca
2000-09-02 56:22:48, 24:38:43
Skaistkalnes Svētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu
baznīca paceļas augstajā Mēmeles senlejas krastā netālu no Lietuvas robežas.
Jezuīti 17. gs. beigās Skaistkalnē uzcēla skaisto baznīcu (tā iesvētīta 1692.
gadā) un veltīja to Sv. Marijas debesīs uzņemšanas godam. Šai monumentālajai
divtorņu bazilikai tālaika Latvijas arhitektūrā nav līdzinieču ne absolūto izmēru,
ne apdares māksliniecisko kvalitāšu ziņā. Baznīcas greznais interjers, kurā īpaši
izceļas altāra, kanceles un ērģeļu projekta meistarīgie kokgriezumi, veidots
baroka stilā. Bazilikā apskatāms arī nozīmīgs ampīra mākslas piemineklis -
marķīzes Vilhelmīnes Pauluči kapakmens (1824).
(www.vietas.lv)
1752.
Skaistkalnes muižas pils
2001-09-16 56:22:48, 24:38:43
Skaistkalne - latviskots Šēnbergas nosaukums. 1489. g. ordeņmestrs
Loringhovens šo vietu izlēņoja Indriķim Šēnbergam. Bijušās Skaistkalnes muižas
pils celta 1901. g., atrodas Mēmeles krastā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1753.
Skangaļu muižas pils
2001-09-02 57:23:56, 25:29:40
Skangaļu muiža atrodas Liepas pagastā. 1843. g. muižu nopirka J. A. Knīrims.
Skangaļu muiža nonāca viņa dēla, Rīgas Politehnikuma rektora V. Knīrima,
īpašumā. Viņa meita apprecējās ar zviedru inženieri Palmi, kura dēls U. Palme
kļuva par Zviedrijas premjerministru. Palmes Skangaļu muižā pavadīja vasaras
līdz 1939. gadam,
1994. gadā viņi atguva savu īpašumu un uzdāvināja to Pestīšanas armijai.
Skangaļu muižā ierīkota skola rūpju bērniem. Sadarbība starp Cēsu rajona
padomi un Zviedrijas Ostergotlandes reģiona padomi paredz līdzdalību
Pestīšanas armijas Skangaļu projektā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1754.
Skanstupītes ieteka Daugavā pie Pļaviņām
1999-10-30 56:36:56, 25:45:18
Pļaviņas atrodas Daugavas labajā krastā, pilsētas gals iestiepjas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā Aiviekstes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Zviedru skanstis (17. gs. sāk.) pie Aiviekstes ietekas, no rietumiem tās norobežo Skanstupīte, kurā dolomīta kāple veido 0,7 m augstu ūdenskritumu.
1755.
Skanstupītes ūdenskritums Pļaviņās
1999-10-30 56:36:56, 25:45:18
Skanstupītes augšējais ūdenskritums atrodas ap 200 m no Skanstupītes
ietekas Daugavas ūdenskrātuvē. Augstums ap 0,6 m, platums ap 5 m. Vertikāli
krītošs ūdenskritums, taču diemžēl zems.
(http://celteka.lv)
1756.
Skaņkalnes pareizticīgo baznīca
2003-11-08 57:51:18, 25:02:36
Skaņkalnes pareizticīgo baznīca atrodas Valmieras rajonā. Tā darbojās no 19.
gs. beigām līdz 20. gs. 60. gadiem. 1984. gadā veikti pēdējie apbedījumi
pareizticīgo kapsētā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1757.
Skolasupe pie Plāteres - Vērenes ceļa
2003-05-10 56:49:35, 25:15:56
Skolasupe līkumojot tek pa Ogres rajonu un ietek Ogres upē, 4 km gara.
Netālu no vietas, kur Skolasupi šķērso Plāteres-Vērenes ceļš, atrodas Suces
ozols (apkārtmērs 5,1 m).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1758.
Skolasupes un Abzes sazarojums
2003-05-10 56:49:22, 25:15:43
Abze ir Skolasupes atteka, šādu parādību sauc par bifurkāciju. Iespējams, ka
atteka no Skolasupes izveidota mākslīgi. Abze pie Suntažiem ietek Mazajā
Juglā. Abze 25 kim gara.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1759.
Skrīveri, A. Upīša memoriālā māja
2000-05-28 56:38:42, 25:07:14
Andrejs Upīts (1877. 4. dec. - 1970. 17. nov.) - latviešu rakstnieks, kritiķis un
literatūrzinātnieks. Dzimis Skrīveros rentnieka ģimenē.
Māja celta 1908. gadā. Rakstnieks tajā dzīvo no 1909. līdz 1915. gadam.
Pirmā pasaules kara laikā māja nodedzināta. Rakstnieks to atjauno 1921. gadā
un dzīvo tajā vasarās no 1922. līdz 1940. gadam. Muzejs izveidots 1952. gadā.
(www.aizrp.lv)
1760.
Skrīveri, A. Upīša vidusskola
2000-05-28 56:38:42, 25:07:14
1947. gadā Skrīveru septiņgadīgo skolu nosauca rakstnieka Andreja Upīša
vārdā. 20. gs. 50. gados izveidojās vidusskola.
Skrīveru vidusskolā 2000./2001. m. g. mācījās 779 skolēni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1761.
Skrīveru Kraukļakmens
2000-04-21 56:37:33, 25:07:57
Kraukļu akmens atrodas Rīgas – Daugavpils šosejas malā pie pagrieziena uz
Skrīveriem. Garums 3,9 m; platums 3,8 m; augstums 2,0 m. Akmens virsotne
atrodas precīzi divu spēcīgu Zemes enerģētisko līniju krustpunktā. Pie akmens
1974. gadā izdarīti arheoloģiskie pētījumi, kuros konstatēts vairāk nekā metru
biezs kultūrslānis. Atradumi liecina, ka te norisinājušās kulta ceremonijas. Uz
akmens samanāma kraukļa zīme ar aptuveni 20 cm gariem "spārniem".
Kraukļu akmeni A. Upīts aprakstījis "Sūnu ciema zēnos".
(www.vietas.lv)
1762.
Skrudalienas baznīca
2000-10-15 55:48:51, 26:42:45
Skrudalienas pareizticīgo baznīca celta 1862.-1872. g., projekta autors R. A.
Pflūgs.
(www.drp.lv)
1763.
Skrudalienas skola
2000-10-15 55:48:51, 26:42:45
Pirmā skola Skrudalienas pagastā pastāvējusi pie pareizticīgo draudzes, taču
precīzu ziņu, kad tā dibinātā nav. Pašreizējās skolas pamatakmens tiek likts
1936. gada rudenī. 1939. gadā durvis vēra jaunā sešgadīgā skola. No 1944. līdz
1946. gadam skolas telpās atrodas hospitālis, kurā tiek ārstēti Padomju armijas
karavīri. 1946. gadā skola atsāk savu darbību. No 1997. gada Skrudalienas
pamatskola pāriet uz apmācību latviešu valodā.
(http://skrudalienas-pamatskola.blogs.lv)
1764.
Skrundas baznīca
2000-05-13 56:40:26, 22:01:02
Hercoga 1567. gada recesā minēts, ka Skrundā jāceļ baznīca, bet nav
zināms, kad baznīca uzcelta. Zināms tikai, ka 1619. gadā tā nodegusi. 1673.
gadā celta jauna baznīca. Skrundas ev.- lut. baznīcā F. Špēra altārglezna
"Kristus pie krusta". Ērģeles būvējis K. Hermanis Liepājā, tās restaurētas 1999.
g., darbus veica Ugāles ērģeļbūves darbnīca.
1. pasaules karā baznīca sašauta, lietota par zirgu stalli. Remontēta 1920.,
1926. gadā. 2. pasaules karā uzspridzināta torņa smaile. 1995. gadā tornis
atjaunots.
1765.
Skrundas pils
2000-05-13 56:40:26, 22:01:02
Skrundas pils celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā. Laika gaitā tā bijusi
muižkungu mājvieta, cara nežēlastībā kritušu augstmaņu patvērums, cietums,
nabagmāja, aptieka, skola. Nostāsti vēsta, ka no pils pagrabiem var nokāpt
pazemē un pa eju zem Ventas nokļūt otrā krastā.
Skola pili pameta 1998. gadā, jo iebruka griestu pārsegums.
(www.pilis.lv)
1766.
Skrundas stacija, piemiņas akmens represētajiem
2000-05-13 56:40:51, 22:00:50
Skrundas dzelzceļa stacijā piemiņas akmens (1989. g.) padomju varas iestāžu deportētajiem skrundeniekiem, turpat piemiņas vagons - muzejs.
1767.
Skrundas stacija, vagons - piemineklis
2000-05-13 56:40:51, 22:00:50
Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā" raksta, ka 1941. gada 14. jūnijā Skrundā represētajiem bija paredzēti 14 vagoni.
1768.
Skujenes baznīca
2001-06-02 57:05:34, 25:28:32
Skujenes luterāņu celta 1841. g., tornis - 1901. g. Baznīcā ērģeles (1903. g.,
E. Martins).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1769.
Skulte pie Rīgas, piemineklis - lidmašīna
2006-08-18 56:55:11, 23:57:15
Skultē joprojām stāv padomju laika piemineklis - reaktīvā lidmašīna uz betona pamata.
1770.
Skulte, E. Liepiņa kapa piemineklis
2000-10-21 57:19:46, 24:26:42
Skultes kapsētā apglabāts aktieris Edgars Liepiņš (1928.-1995. g). Viņam
uzstādīts kapa piemineklis.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1771.
Skultes baznīca
2000-10-01 57:19:55, 24:26:38
Skultes luterāņu baznīca celta 1757. g., arhit. J. Mazungens. Baznīcā vecs
altāris ar gleznojumiem, abi 18. gs. vidus.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1772.
Slampe, Zemgales vidusskola
2000-09-02 56:50:60, 23:18:00
Zemgales vidusskola darbu uzsākusi 1980. gadā. Tā celta pēc individuāla
projekta (autori V. Savisko un I. Jēkabsons). Skola sastāv no 24 mājiņām -
mācību kabinetiem, kuri savienoti ar plašiem gaiteņiem un grupējas ap aktu zāli
un administratīvo korpusu. Ir liela sporta zāle.
Piemiņas akmens Slampes skolas 125 gadu jubilejai.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1773.
Slampes kultūras pils
2000-09-02 56:50:60, 23:18:00
Slampes kultūras pils uzcelta 1978. g. (arhitekts Ilmārs Paegle).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1774.
Sloka, piemiņas zīme pie skolas
2000-08-04 56:56:46, 23:37:04
Slokas pamatskola Jūrmalā tiek atzīta par 250 gadu ilgu Slokas izglītības
tradīciju turpinātāju. Kopš 1993. gada skolā mācības ik gadu uzsāk viena klase
ar padziļinātu vizuālās mākslas apguvi. Kopš 1994. gada skolai ir izveidojusies
sadarbība ar "Sorby" skolu Jevlē, kas ietver pieredzes un informācijas apmaiņu,
skolotāju un skolēnu grupu viesošanos Zviedrijā un Latvijā. 1997. gadā ir
aizsākusies līdzīga sadarbība ar skolu "Berge ungdomsskole" Lingdālē,
Norvēģijā.
(htpp://lib.sps.lv)
1775.
Slokas ezers pie Jaunķemeriem
2008-09-05 56:57:54, 23:33:25
Ezers atrodas Jūrmalas administratīvajā teritorijā, tā platība 250 ha, maksimālais
dziļums 1.6 m. Ezerā mīt daudzas zivju sugas.
(www.ezeri.lv)
1776.
Slokas katoļu baznīca
2008-08-28 56:56:50, 23:37:31
Slokas Sv. Ģimenes katoļu baznīca atrodas Slokā, Varoņu ielā 10. Uzcelta
1889. gadā par draudzes savāktiem līdzekļiem un ar galma padomnieka Miķeļa
Pakarska pabalstu.
(www.jurmalasnedela.lv)
1777.
Slokas luterāņu baznīca
2000-08-04 56:56:46, 23:37:04
Slokas luterāņu baznīca celta 1854. g., paplašināta 1869. g. un 1903. g.
Baznīcā kultūras pieminekļi - ērģeles (E. F. Valkers, 1911. g.), 12 ērģeļu luktu
gleznojumi (18. gs. 40. gadi), A. Annusa altārglezna "Kristus svētī bērnus" (20.
gs. 30. gadi).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000)
1778.
Slostovkas vecticībnieku baznīca
2003-07-27 56:01:07, 26:58:22
Slostovkas vecticībnieku dievnams celts 1837. gadā, tas saglabājis savu
sākotnējo izskatu un tiek uzturēts par ziedojumiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1779.
Slūnu iezis Braslas krastā
2001-10-28 57:17:07, 24:56:23
Slūnu iezis - augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā
krastā. Kopš 1974. g. aizsargājams ģeoloģiskais objekts. Viena no augstākajām
kraujām Braslas senlejā, augstums 25-30 m, garums Braslas līkumā līdz 180 m.
Iezi pārdala aizaugusi grava. Krauju vietām sedz nobrukumi, tās pakājē
izskalojumu rievas. Slūnu iezī konstatētas Gaujas svītai raksturīgās devona zivju
atliekas.
(Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)
1780.
Smārde, 1. pasaules kara piemineklis
2002-07-11 56:57:05, 23:20:31
Smārdes apkārtnē 1916. gadā notika niknas latviešu strēlnieku kaujas ar
Vācijas karaspēku. 1. pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku piemineklis
veidots 1936. gadā, autors K. Zāle.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1781.
Smārdes pagastnams
2002-07-11 56:57:05, 23:20:31
Smārdes pagastā 2000. gadā bija 2726 iedzīvotāji, t.sk. 1299 vīrieši, 1427
sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
1782.
Smeceres krogs
2006-04-14 56:49:18, 26:08:52
Smeceres krogs atrodas autoceļa Pļaviņas-Gulbene 37. kilometrā. Krogs
minēts jau 17. gadsimta kartēs. Otrā pasaules kara laikā ēkas tika
nodedzinātas. Kroga atjaunošana sākās pēc 1994. gada. Tagad 17. gadsimtā
celtajā krogus ēkā atrodas mūsdienīgs atpūtas komplekss ar viesu māju.
(www.smecere.lv)
1783.
Smilgu simfonija Litenes apkārtnē
2001-09-21 57:11:42, 26:57:44
Litene atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā. Reljefs
lēzeni viļņots.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1784.
Smilšakmens atsegumi jūrmalā Oltužu apkārtnē
2000-10-07 57:33:38, 24:22:10
Vidusdevona Burtnieku svītas terigēno iežu atsegumi Baltijas jūras piekrastē
sastopami tikai aptuveni 12 km garā posmā starp Tūju un Vitrupes grīvu. Tā ir
vienīgā vidusdevona terigēno iežu atsegumu josla visā Baltijas jūras piekrastē.
Burtnieku svītas terigēnajos iežos ir raksturīgi bruņuzivju Heterostius un
Homostius fragmenti. Tajos ir paaugstināts reto un retzemju elementu saturs.
(I. Strautnieks, Ģ. Stinkulis)
1785.
Smiltene, piemineklis represētajiem
2000-03-26 57:25:29, 25:54:21
Smiltenes centrā atrodas piemiņas akmens padomju genocīda upuriem
"Sašķeltā ģimene". Akmens atklāts 1990. gada 11. novembrī, 1941.-1949. gadā
uz Sibīriju aizvesto piemiņai. Akmens ir sašķelts trijās daļās, uz tā tēlnieks Indulis
Ranka atveidojis mātes un bērna tēlus, parādot to, ka ģimene ir sašķelta gluži kā
šis akmens.
(www.smiltene.lv)
1786.
Smiltene, piemineklis represētajiem kapos
2000-03-26 57:25:29, 25:54:21
Piemineklis "1940. un turpmāko gadu upuriem" Smiltenes kapos, uzstādīts
1990. gadā, autors L. Rezevska.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1787.
Smiltenes baptistu baznīca
2004-10-09 57:25:26, 25:53:51
Smiltenes baptistu baznīca uzcelta 1928. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, Rīga, 2000.)
1788.
Smiltenes katoļu baznīca
2004-09-11 57:25:52, 25:53:47
Romas katoļu baznīca ir jaunākā baznīcas ēka Smiltenē. Atklāta 2002. gadā
piedaloties kardinālam J. Pujātam.
(www.smiltene.lv)
1789.
Smiltenes luterāņu baznīca
2000-03-26 57:25:29, 25:54:21
Smiltenes luterāņu baznīca celta 15. gs., atjaunota 1708. g., pārbūvēta 1859.
g. (M. Sārums). E. Lipharta altārglezna "Kristus augšāmcelšanās" (1859. g.,
restaurējis J. Rozentāls 1896. g.). Ērģeles (1890. g., K. Rollers).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1790.
Smiltenes muižas kungu māja
2002-06-01 57:25:29, 25:54:21
Netālu no Valkas ceļa ir bijušās Smiltenes muižas 18.-19. gs. ēku komplekss:
pils (18. gs. otrā puse), pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, oranžērija,
siernīca, parks. Latvijas pirmās brīvvalsts valdība Smiltenes muižu nodeva
Zemkopības ministrijai , kas šeit izveidoja piensaimniecības zinātnisko centru.
1922. gadā nodibināja lauksaimniecības skolu.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
1791.
Smiltenes pareizticīgo baznīca
2004-10-09 57:25:24, 25:54:34
Smiltenes pareizticīgo baznīcas pamatakmens ielikts 1895. g. 25. jūlijā, tā
iesvētīta 1896. g. 8. septembrī. Pareizticīgo baznīcā atradās 12 ikonas un citas
lietas, kurām piešķirts mākslas priekšmetu nosaukums. Diemžēl daži vērtīgi
priekšmeti tika nozagti 1992. gada beigās. Līdz šim ne zagļi, ne lietas nav
atrastas.
Smiltenes pareizticīgo baznīca ir lielākā plašā apkārtnē. Ziemassvētkos un
Lieldienās Smiltenē uz šo baznīcu sabrauc līdz 100 cilvēku no visa novada.
(www.smiltene.lv)
1792.
Smiltenes pilsdrupas
2000-03-26 57:25:29, 25:54:21
Rīgas arhibīskapijas Smiltenes pils celta 14. gs., nopostīta 16.-17. gs. karos.
Pilsdrupas izmantotas Smiltenes pilsmuižas saimniecības ēku būvē.
Saglabājušās vācu ordeņa pilsdrupas un muižas siera namiņš jeb sierūzis. Siera
namiņš celts 1768. g., vienīgais tāds saglabājies Latvijā.
(www.smiltene.lv)
1793.
Snēpeles baznīca
2000-05-13 56:50:55, 21:57:09
Snēpeles luterāņu baznīca būvēta 17. gs., pārbūvēta 1837. g. Laiku lokos tā
kalpojusi par koncertzāli un sporta zāli, pēc rekonstrukcijas 1991. gadā tur atkal
notiek dievkalpojumi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1794.
Snēpeles muižas pils
2000-05-13 56:50:26, 21:56:49
Bijusī Snēpeles pils būvēta 19. gs. sākumā. Kopš 1924. gada tajā darbojas
skola. Celtnes abās pusēs kolonnām rotāti portiki, parka pusē kaltas dzelzs
margas (19. gs.). Ārdurvju vērtnes (19. gs. 2. puse).
Pilī sodīti 1905. g. revolucionāri. Parks (3,4 ha) ar vērtīgu svešzemju sugu
kokiem.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1795.
Sniķeres baznīcas drupas
2002-09-07 56:23:54, 23:06:45
Sniķeres mūra baznīca uzcelta 1839.-1841. gadā. Latvijas brīvvalsts laikā tajā
darbojās Sniķeres luterāņu draudze. Otrā pasaules kara laikā Sniķeres baznīca
tika sagrauta. Sniķeres baznīcas drupas ir vietējas nozīmes arhitektūras
piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1796.
Spāres (Cēsu raj.) muižas pils
2000-08-19 57:11:32, 25:13:32
Cēsu rajona Spāres muižas pils celta 19. gs., savu tagadējo izskatu ieguvusi
20. gs. sākumā, kad tā atjaunota pēc izpostīšanas 1905. gada revolūcijas laikā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1797.
Spāres (Talsu raj.) muiža
2002-06-23 57:12:38, 22:17:26
Talsu rajona Spāres muižas pils celta 1790. gadā. Pie pils parks ar 17
svešzemju koku un krūmu sugām.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1798.
Spāres baznīca
2002-06-23 57:12:44, 22:16:41
Spāres luterāņu baznīca celta 1747. gadā, tā celta bez torņa kā šķērsbaznīca
- ar ieeju ēkas platākajā pusē. Par garenbaznīcu pārbūvēta 20. gs. 30. gados.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1799.
Spoguļu (Cīrulīšu) klintis
2006-10-29 57:18:08, 25:13:13
Spoguļu klintis ir 140 m garas, līdz 10 m augstas smilšakmens klintis pie Gaujas
vecupes. Tas ir Devona laikmeta iezis, kurš radies apmēram pirms 350 milj.
gadu, kad visu Latvijas teritoriju pārklāja Devona jūra. Iezis radies, smiltīm
pakāpeniski nogulsnējoties jūras dibenā.
(www.vietas.lv)
1800.
Spriņģu iezis pie Gaujas
2004-10-30 57:15:09, 25:03:37
Spriņģu iezis atrodas Cēsu rajonā Gaujas kreisajā krastā. Te apskatāms viens
no iespaidīgākajiem Latvijas leduskritumiem, diemžēl labi apskatāms tikai no
Gaujas. Sevišķi neparasti var izskatīties brīžos, kad upe nav aizsalusi un
varenais ledus blāķis beidzas nelielā attālumā no upes.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv)
1801.
Sprogu katoļu baznīca Dampadruvā
2003-09-05 57:14:49, 27:19:22
Sprogu katoļu draudze dibināta 1920. gadā. Draudzei piešķīra 15 ha zemes
Dampadruvā. Uz augsta pamata 1928. gadā uzcelta vienstāvu ēka. Ēkas vienā
galā ierīkoja baznīcu, bet otrā galā atradās sarga dzīvoklis ar divām istabām.
(www.vietas.lv)
1802.
Spruktu baznīca
2000-07-21 55:55:20, 26:52:23
Spruktu Sv. Antona Romas katoļu draudzes baznīcu uzbūvēja no cementa
ķieģeļiem par draudzes un arhibīskapa līdzekļiem 1933. – 1938. g.
(http://turisms.latgale.lv)
1803.
Sprundas - J. Sudrabkalna muzejs
2003-05-01 57:43:02, 24:31:34
Jānis Sudrabkalns (1894. - 1975.) - dzejnieks. Limbažu rajona "Sprundās" dzejnieks pavadījis 30 vasaras, no 1945. gada līdz 1974. gadam. Šeit iekārtots viņa memoriālais muzejs.
1804.
Staburaga norādes zīme
2000-09-29 56:34:44, 25:28:56
1 km lejpus parka Daugavas krastā kādreiz pacēlās 18 m augstais Staburags,
kas pieminēts vairākos slavenos daiļliteratūras darbos - A. Pumpura eposā
"Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts", Valda romānā "Staburaga bērni".
Tagad Staburaga atrašanās vietu norāda kāpnes, kas ved Pļaviņu
ūdenskrātuves dzelmē.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1805.
Staburaga piemiņas zīme Dieva auss
2004-06-05 56:34:45, 25:28:58
1996. gadā uzplūdinot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, zem tās līmeņa pazuda
viens no izcilākajiem Latvijas dabas pieminekļiem - teiksmām apvītā saldūdens
kaļķiežu klints Staburags. Klints bija 18,5 m augsta, tā veidojusies no izplūstošo
avotu ūdens, izgulsnējoties kalcija karbonātam uz klints virsmas un uz tās
esošajiem augiem. Staburags guļ ap 8 m zem ūdens līmeņa.
2003. gadā te atklāta piemiņas zīme Staburagam "Dieva auss" (tēlniece
Solveiga Vasiļjeva). "Dieva ausī" jāiečukst sava vēlēšanās, tad tā piepildīsies.
(Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")
1806.
Staiceles baznīca
2000-04-29 57:49:58, 24:44:51
Staiceles luterāņu baznīca celta 1930.-1932. gadā. Dievnams vairākas reizes
cietis no vandaļu uzbrukumiem un zādzībām, bet draudze darbību nepārtrauca
arī padomju gados. Tagad baznīca pakāpeniski tiek remontēta un sakārtota.
2002. gadā par saziedotajiem līdzekļiem baznīcai atjaunoja torni.
(www.staicele.lv)
1807.
Staiceles dibināšanas piemiņas zīme
2000-04-29 57:49:58, 24:44:51
Staiceles vietā 19. gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa
Salacas krastā. 1846. gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā.
Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli.
Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli. Attēlā redzams
piemineklis "1887 Stazele - Staicele 1992".
(www.staicele.lv)
1808.
Staiceles pilsētas dome
2000-04-29 57:49:58, 24:44:51
Staicelei pilsētas tiesības kopš 1992. gada. Iedzīvotāji 1269 (2000. g.).
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
1809.
Stalbe, piemineklis represētajiem
2002-06-01 57:22:23, 25:01:52
Piemineklis 1941.-1949. g. deportētajiem. Padomju okupācijas iestādes izdarīja Latvijā divas masveida politiskās deportācijas - 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā.
1810.
Stalbes vidusskola
2002-06-01 57:22:23, 25:01:52
Stalbes pagastā 2000. gadā 1397 iedzīvotāji, tai skaitā 684 vīrieši, 773
sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti)
1811.
Staļģenes muižas pils
2000-11-04 56:34:20, 23:57:37
Pils celta 1797. gadā klasicisma stilā pēc arhitekta Severina Jensena
projekta. 1860. g. ēka pagarināta, abās pusēs uzceļot mūra piebūves divu stāvu
augstumā, tiek pazemināts jumts un modernizēts interjers. Domājams, šajā laikā
2. stāvs apmests, nosedzot pilastrus. 1920.-30. gados ēka pielāgota skolas
vajadzībām.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)
1812.
Starpiņupe pie Lapmežciema
2001-09-09 57:00:37, 23:30:24
Mākslīgi radīta Kaņiera ezera noteka uz Rīgas jūras līci, 2 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteces, Rīga, 1986.)
1813.
Stāmerienas apkārtne, atvasaras ainava
1997-09-14 57:11:50, 26:54:15
Skats R virzienā no ceļa Stāmeriena - Stāmerienas pagrieziens (uz Gulbenes - Balvu ceļa) netālu no Pogaskroga.
1814.
Stāmerienas baznīca
2002-09-14 57:12:57, 26:53:29
Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca celta 1904. gadā. Greznie
baznīcas krusti rotāti ar kalnu kristāliem. 1995. gadā atjaunota pareizticīgo
draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1815.
Stāmerienas ezers
2000-09-14 57:12:57, 26:53:29
Stāmerienes ezers atrodas Gulbenes rajonā, platība 92,6 ha. Ietek Pogupe no
Ludzas ezera, iztek Pogupe uz Pogas ezeru.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)
1816.
Stāmerienas pils
1999-06-20 57:12:59, 26:53:51
Pili uzskata par vienu no sava laika spožākajiem franču neorenesanses stila
paraugiem Latvijā, celta ap 1852. g. baronu Volfu dzimtai. 1905. g. nemieru laikā
pils tika nodedzināta. 1908. g. pili atjaunoja un līdz mūsdienām ir saglabājušies
atjaunotie pils interjeri. No muižas kompleksa saglabājušās vairākas
saimniecības ēkas - klēts, dārznieka māja u.c., kā arī 19. gs. ierīkots ainavu
parks, kas veidots pēc vēdekļveida kompozīcijas principa ar dīķiem un kanālu,
kas savieno Stāmerienas un Pogas ezeru.
(www.vietas.lv)
Pilī 20. gadsimta 30. gados dzīvojis itāliešu rakstnieks Džuzepe Tomazi di
Lampeduza, slavens ar romānu "Gepards".
1817.
Stāmerienas stacija
2000-09-14 57:14:09, 26:52:59
Stāmerienas stacijas ēka būvēta 1902. gadā vienlaicīgi ar dzelzceļa būvniecību. Sākotnēji stacijas nosaukums bija Stāmere. Lai saskaņotu staciju nosaukumus ar jaunajiem vietvārdiem ar 1927. gada 1. maiju stājās spēka Dzelzceļu virsvaldes rīkojums par staciju pārdēvēšanu. Stāmeres staciju pārdēvēja par Stāmerieni.
1818.
Stende netālu no satekas ar Rindu
2006-10-14 57:32:27, 21:54:50
Stende un Rinda satekot veido Irbi. Stende 100 km gara, Rinda - 29 km, Irbe
- 32 km. Stendes upe - bebru atgriešanās vieta Latvijā.
Līdz 18. gadsimtam bebri Latvijā bija plaši izplatīti, tomēr vēlāk tika nesaudzīgi
izmedīti un jau 19. gadsimta beigās pilnīgi izskausti. Sākot ar 1927. gadu, kad
divus bebru pārus ieveda no Norvēģijas un palaida Stendes upē, Latvijā tika
veikta bebru reintrodukcija. Tagad bebri atkal izplatījušies pa visu Latviju.
1819.
Stende, piemineklis represētajiem pie stacijas
2000-04-15 57:08:39, 22:32:03
Pie Stendes dzelzceļa stacijas piemiņas akmens (1989. g.) padomju okupācijas varas represiju upuriem.
1820.
Stendes baznīca
2000-09-16 57:11:34, 22:33:58
Stendes luterāņu baznīca atrodas pie ceļu pārvada, būvēta 1668.-1751. g.
Ērģeles - 1898. g., E. F. Valkers.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1821.
Stendes pilsētas dome
2000-09-16 57:08:39, 22:32:03
Stendei pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 2002 (2000. g.).
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
1822.
Stendes stacija
2000-04-15 57:08:39, 22:32:03
Stendes stacijas ēka celta 1920.-1923. g. (arhit. Medlingers).
1823.
Stirniene, piemiņas akmens represētajiem
2000-10-14 56:34:02, 26:38:23
Uz pieminekļa uzraksts: "Šeit sākās Latgales cilvēku moku ceļš uz Sibīriju. 1941.-1949."
1824.
Stirnienes baznīca
2001-04-08 56:34:02, 26:38:23
Stirnienes Svētā Laurencija katoļu baznīca, uzcelta 1907. gadā.
(www.catholic.lv)
1825.
Stoķu klintis
2007-10-27 57:24:36, 25:15:36
Stoķu klintis atrodas Strīķupes kreisajā krastā. Vairāk kā 5 m augstas,
sarkanas Burtnieku svītas smilšakmeņu klintis ar četrām alām, arī 80 m garo
Patkula alu un Veselības avotiņu.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv)
1826.
Straupe, piemineklis leģionāriem
2002-10-12 57:20:53, 24:56:49
1943. gada 10. februārī Ā. Hitlers izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo
leģiona formēšanu, kurā tika iekļautas ieroču SS un policijas sastāvā saformētās
latviešu vienības. Lielākās un kaujas spējīgākās vienības leģiona sastāvā bija
15. un 19. ieroču SS divīzija.
Lai gan formāli leģiona vienības tika sauktas par brīvprātīgo formējumiem,
lielākā daļa to personālsastāva tika iesaukta, vācu okupācijas iestādēm izdarot
nelikumīgu mobilizāciju.
(www.abc.lv/enciklopedija)
1827.
Straupe, zvanu tornis pils parkā
2000-10-01 57:20:53, 24:56:49
Straupes parkā (4 ha) paceļas Vidzemē vienīgais koka zvanu tornis (pašreizējā
vietā no 1744. g.). Tā sienas klāj šķindeļi. Visi torņa nostiprināšanas darbi veikti
ar koka tapām. Parkā un alejas vietā - pils ziemeļu pusē - atradusies senā
Straupe.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1828.
Straupes baznīca
2007-10-27 57:20:53, 24:57:00
Straupes (Lielstraupes) baznīca celta 13. gadsimta beigās. Tā unikāla ar savu gotisko arhitektūru. Kā sena pils baznīca tā ir vienīgā šada tipa celtne Baltijā.
1829.
Straupes pils
2007-10-27 57:20:53, 24:57:00
1221. gadā Straupes novads izlēņots bīskapa Alberta brālim Teodoram
Ropam.
1263. gadā uzcelta Straupes pils – Rīgas virsbīskapa vasaļu Rozenu pils, pie
tās ārējās priekšpils izveidojās pilsētiņa, kas jau 1356. gadā minēta kā Hanzas
tirgotāju apvienības locekle. Straupei bija savs birģermeistars rātē. Pilsētu
aizsargāja 2 aizsarggrāvju loki un aizsargmūris. Pilsētā iekļuva pa paceļamo tiltu.
Grāvji bija dziļi, to līmenis bija vienāds ar Braslas līmeni. Pilsētā mita amatnieki un
tirgotāji. Daudzajos gadsimtos Straupe mainījusi savus kungus (poļus, zviedrus).
Jau 17gs. pilsēta panīka. 1684. g. nodega pils, bet to atjaunoja. Cauri
Straupei veda tirdzniecības un satiksmes ceļš uz Krieviju. Par to liecina
Vecpasts- zirgu pasta stacijas komplekss. Ziemeļu kara laikā 1700. g. pili un
pilsētu nopostīja ne tikai ugunsgrēks, bet arī mēris. Pili atjaunoja, bet pilsētu vairs
nē. 18. gs. sākumā tornis papildināts ar greznu kupolu, fasāde - ar barokālu
frontonu un ieejas portālu.
Pēc dedzināšanas 1905. gadā ēku atjaunoja arhitekts V. Bokslafs. Tornī
atrodas vietējā pulksteņmeistara Aides darināts pulkstenis, baznīcas sienā -
saules pulkstenis. Muižas kompleksā izvietotajā dziednīcā (tagad Narkoloģiskā
slimnīca) 20. gs. sākumā ārstējās komponists Emīls Dārziņš.
(www.straupe.lv)
1830.
Straupes pils ar baznīcu
1999-09-12 57:20:53, 24:56:49
Baznīca celta gotiskā stilā 14. gs. 2. pusē - 15. gs. sākumā. Straupes pils un
baznīca atrodas zem viena jumta. Nostāsti vēstī, ka būvējot baznīcu, sienā
iemūrēta dzīva jaunava. Veicot 1938. g. kapitālremontu, celtnes iekšpusē pa
kreisi no ieejas durvīm tiešām atklāja aizmūrētu slepenu nišu. Tajā atrada pīšļos
sakritušu kaulu un koku atliekas. Acīmredzot sienā iemūrēts šķirsts ar mirušo.
Teika stāsta, ka no Straupes baznīcas sākusies apakšzemes eja, kas zem
Braslas upes vedot uz Mazstraupes pili. Apm. 20. gs. vidū eja aizmūrēta, lai tajā
neiemaldītos skolēni.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1831.
Strazde, saules zīme "Zaļā saule"
1999-09-04 57:08:12, 22:44:19
Zīme "Zaļā saule" - dabas un dzīvības simbols. Uzstādīta 1996. gada 3.
septembrī, tēlnieks Vilnis Titāns.
(No Strazdes pagasta sniegtās informācijas)
1832.
Strazdes baznīca
2000-08-03 57:08:12, 22:44:19
Strazdes baznīca celta 1591.-1596. g., pārbūvēta 1872. g. Neliela celtne
(draudzes telpa 8 x 8,1 m, kuru no altārdaļas atdala zema apaļkoka arka).
Altārglezna "Kristus" (1904., P. Kalpoks), divi baznīcēnu soli saglabājušies no
1612. g.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1833.
Strazdes muižas pils
2000-08-03 57:07:57, 22:43:32
Pils būvēta 19. gs. sākumā. Blakus parks (6,7 ha) ar 25 svešzemju sugu
kokiem un krūmiem. Vairākas saimniecības ēkas. Dīķa malā lapegļu audze. No
muižas kompleksa ēkām vēl saglabājusies aptieka (1933. g., līdz 1939. g.
barona Firksa dzīvojamā ēka, 1930. g. dibinātā aptieka pārcelta no Purmaļiem).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1834.
Strenči, piemineklis represētajiem
2000-08-05 57:37:49, 25:41:10
Piemineklis veltīts 1949. gada 25. martā deportētajiem. Pēckara gados turpinājās pirmās okupācijas laikā uzsāktās deportācijas. 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju izveda ap 43 000 cilvēku.
1835.
Strenči, sens verstu stabs
2000-08-05 57:37:49, 25:41:10
Versts - vēst. mērvienība krievu mērvienību sistēmā attālumu mērīšanai. 7 verstis = 1 jūdze; 1 versts = 500 saženu = 1,0668 km. Versts kā ceļu mērs ieviesās 19. gs. sākumā.
1836.
Strenči, slimnīcas dūmenis ar ūdenstvertni
2000-08-05 57:37:49, 25:41:10
Interesants tehnikas piemineklis ir dūmenis ar ūdenstvertni, uzcelts 1907. g.
1837.
Strenču baznīca
2000-08-05 57:37:49, 25:41:10
Strenčos darbojas ev.-lut. draudze. Baznīca celta 1907. gadā. Baznīca 1. pasaules kara laikā cietusi, atjaunota, 1937. gadā uzcelts tornis (arhit. F. Skujiņš). Baznīcas ērģeles 1907. gadā pirktas Vācijā.
1838.
Strenču pilsētas dome
2000-08-05 57:37:49, 25:41:10
Strenčiem pilsētas tiesības kopš 1928. gada. Iedzīvotāji 2112 (2000. g.).
1839.
Strīķupes izteka no Vaidavas ezera
2007-10-27 57:26:02, 25:16:48
Strīķupe - Gaujas labā pieteka - iztek no Vaidavas ezera, ap 10 km gara.
Strīķupes krastos ļoti interesantas un skaistas ainavas. Strīķupe tikusi saukta arī
par Vaidavu, Dangupi, Dzirnavupi.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)
1840.
Strutele, K. Barona piemiņas zīme
2000-09-02 56:47:24, 22:55:05
Uz Struteles muižu no Maikužām 1833. g. pārnākuši K. Barona vecāki.
Domājams, ka viņš šeit dzimis, pavadījis sava mūža pirmos 2,5 gadus, līdz
jaunais Struteles muižas īpašnieks (pēc barona F. Feilicera - Franka nāves)
barons O. Herners pārcēlies uz Īli un paņēmis līdzi muižas vagaru Juri Baronu.
Strutelē 1985. gadā notika svinīgs pasākums par godu K. Barona 150.
dzimšanas dienai.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1841.
Struteles baznīca
2000-09-02 56:46:58, 22:55:41
Struteles baznīca celta 1645. gadā. Baznīcā kristīts K. Barons. Blakus
baznīcai
postīti baronu kapi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1842.
Struteles muižas pils
2000-09-02 56:47:24, 22:55:05
Struteles muiža rakstos pirmoreiz minēta 1482. g. Saglabājusies kungu māja un muižas kalpotāju māja (uz ēkas uzraksts 1857., otrais stāvs - 1959.), pie kuras piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons". Struteles parks. Pils tagad privātīpašums.
1843.
Stukmaņu muižas kungu māja
2000-10-14 56:35:57, 25:38:18
Pašreizējās Stukmaņu muižas apbūves centrālā daļa veidojusies 18. gs. 2.
pusē ap saimniecības pagalmu, kā noslēgts, vienots baroka stila ansamblis.
Sākotnēji pils sastāvēja no viena korpusa, bet vēlāk piebūvēti trīsstāvīgi sānu
korpusi, kuri redzami 1795. g. J. K. Broces zīmējumā. Pie Stukmaņu muižas
apbūves kompleksa nogāzē pret Daugavu jau 18. gs. izveidots regulārs dārzs.
(www.vietas.lv)
1844.
Stukmaņu muižas piemiņas zīme
2000-10-14 56:35:57, 25:38:18
Stukmaņi atrodas Aizkraukles rajonā. 13. gs. Stukmaņu teritorija ietilpa
Lokstenes pilsnovadā, kas piederēja Rīgas arhibīskapijai. Vēstures avoti liecina,
ka 1478. gadā par Stukmaņu muižas īpašnieku kļuvis Rīgas arhibīskapa vasalis
J. Lokstens un viņa pieņemtais dēls Ā. Štokmanis, no kura uzvārda cēlies
Stukmaņu nosaukums.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1845.
Stukmaņu muižas vārtu māja
2000-10-14 56:35:57, 25:38:18
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Stukmaņu muižas apbūve (17. gs. 2.
puse - 20. gs. sākums): vecā kungu māja "Sikadele" (18. gs. 2. puse), ratnīca
un zirgu stallis ar torni (18. gs. beigas), divas klētis (18. gs. beigas). Iespaidīgais
arhitektūras ansamblis celts zviedru dzimtas pēcteču Kronstjernu, 1733. g. - A.
fon Baijera, bet no 1780. g. - Lēvenšternu dzimtas valdīšanas laikā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1846.
Stūnīšu ezers
2002-07-17 56:51:49, 24:03:26
Stūnīšu (Stūrīšu) ezers atrodas Rīgas rajonā, platība 16,7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Rīga, 1984.)
1847.
Subates katoļu baznīca
2000-07-23 56:00:12, 25:54:28
1831. gadā vecās koka baznīcas vietā uzcēla tagadējo Subates mūra
baznīcu. Celšanas darbus subsidēja grāfs Miķelis Plāters-Zībergs. Baznīcu
iesvētīja sv. Miķeļa Ercenģeļa godam. Celta tā no laukakmeņiem, bez torņiem,
senbazilikas stilā. Apkārt baznīcai pagalms ar mūra žogu. Vienā laikā ar baznīcu,
tās priekšā ir uzbūvēts no laukakmeņiem zvanu tornis ar vārtiem. Tornī viens
bronzas zvans. Netālu no zvanu torņa īpatnējs koka krusts no 1889. gada.
Žogam betona jumts. Baznīcai cinkota skārda jumts, kas segts 1976. gadā.
(www.visitdaugavpils.lv)
Subates vēsturiskais centrs ir XVI - XIX gs. pilsētbūvniecības piemineklis.
Pilsētas centrā Tirgus laukuma malā atrodas Subates katoļu baznīca Salvador
Kirche, kas uzcelta un iesvētīta 1773. gadā, ievērojama ar skulpturālo grupu
"Golgata". Virs ieejas vārtiem skaists zvanu tornis.
1848.
Subates luterāņu baznīca
2000-07-23 56:00:04, 25:54:51
Sv. Jura luterāņu baznīca celta 1685. g. Tai ir grezns interjers ar baroka stilā veidotiem kokgriezumiem, saglabājies no 17. gs. beigām un 1853. gadā darinātas ērģeles. Telpā brīnišķīga akustika.
1849.
Subates pilsētas dome
2000-07-23 56:00:12, 25:54:28
Subatei pilsētas tiesības kopš 1917. gada. Iedzīvotāji 997 (2000. g.).
1850.
Sudas un Mergupes sateka - Lielās Juglas sākums
2008-10-12 56:57:38, 24:55:36
Lielā Jugla sākas pie Sidgundas, satekot Sudai un Mergupei. Satekas vietā
atrodas sena lībiešu apdzīvota vieta - Sidgundas pilskalns.
Suda - 38 km gara, Mergupe - 53 km, Lielā Jugla - 62 km.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)
1851.
Sudas upes dīķis pie Bukām
2000-10-01 57:02:09, 24:56:29
Centra dīķis uz Sudas upes, platība 13,5 ha.
(www.ezeri.lv)
1852.
Sudmaļu ūdenskritums
2003-06-23 57:04:31, 22:28:04
Sudmaļu ūdenskritumi atrodas Sabiles novadā Abavas kreisā krasta pietekā
Valdgalē, apmēram 400 m no tās ietekas Abavā, iepretī Veģiem pie vecajām
dzirnavām. Kopš 2001. g. tie ir iekļauti dabas pieminekļu sarakstā. Augšējā
ūdenskrituma augšējā kāple 0,30 m, apakšējā - 0,60 m augsta, platums 10 m.
Apakšējais ūdenskritums 0,60 m augsts un 6 m plats.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1853.
Sulas upe Cesvainē
2003-04-18 56:58:08, 26:18:26
Sula (Sūla) - Kujas labā krasta pieteka, 20 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)
1854.
Sunākste, Vecā Stendera kapa plāksne
2002-06-29 56:26:03, 25:31:19
Vecais Stenders apglabāts Sunākstes kapos Stenderu uzkalniņā. Kapakmens
vēsta: "Še aprakts G. F. Stenders, Latvis, dz. 1714, mir. 1796, ar savu
gaspažu." Te atdusas piecas Stenderu paaudzes. Visi tie bijuši mācītāji un
mācītāju ģimenes locekļi.
Arī Jaunais Stenders (1744.-1819. g.) bija mācītājs Sunākstē.
Uz pārējiem pieminekļiem uzraksti vācu valodā. Bija gadījumi, kad Vecā
Stendera radinieki pārējos kapus kopa, bet viņa kapu - nekopa.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1855.
Sunākste, Vecā Stendera piemineklis
2002-06-29 56:26:03, 25:31:19
"Bet, kas mūs lielus padara,
Tas ir mūsu gaišais prāts."
Vecais Stenders (1714.-1796. g.) sarakstījis pirmo nozīmīgāko latviešu
gramatiku, vārdnīcu un ābeci.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1856.
Sunākstes baznīca
2002-06-29 56:26:03, 25:31:19
Sunākstes luterāņu baznīca uzcelta 1829. gadā. No 1766. gada līdz mūža
beigām Sunākstes draudzē par palīgmācītāju, pēc tam par mācītāju kalpojis G.
F. Stenders.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1857.
Sunākstes pagastnams
2002-06-29 56:27:30, 25:29:00
Sunākstes pagastā 2000. gadā bija 592 iedzīvotāji, t.sk. 291 vīrietis, 301
sieviete.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
1858.
Suntaži, 1905. g. revolucionāru piemineklis
2008-10-12 56:54:17, 24:55:59
1905. gada novembrī revolucionāri noskaņoti zemnieki ielenca Suntažu
muižas pārvaldnieku, prasot pēc ieročiem, uzlauza pils durvis un vakarā pili
nodedzināja. Pils tajā laikā piederēja Hānenfeldu dzimtai. Soda ekspedīcijas
dragūni nemiera cēlājus sagūstīja un, par biedinājumu citiem, 1906. g. janvārī
nošāva. Zemnieku nemierus apspieda un pils tika atjaunota.
(http://www.liis.lv)
1859.
Suntaži, piemineklis represētajiem
2008-10-12 56:54:20, 24:55:55
Piemineklis "Svešumā dzītajiem" veltīts 1941. un 1949. gadā izsūtītajiem. To 1992. gadā izveidoja mākslinieks Jānis Karlovs. Jānis Karlovs dzimis Suntažos, visa viņa ģimene 1941. gadā tika izsūtīta uz Sibīriju.
1860.
Suntažu baznīca
2000-02-12 56:54:22, 24:55:36
Suntažu luterāņu baznīca uzcelta 1782. gadā. Tā ir arhitektūras piemineklis.
1861.
Suntažu pareizticīgo baznīcas drupas
2008-10-12 56:54:31, 24:56:25
1847. gadā liela daļa Suntažu apkaimes ļaužu pārgāja pareizticībā. Suntažu
pareizticīgo baznīca celta 1909. gadā. Tagad no kādreiz krāšņā dievnama
palikušas tikai drupas, draudze nav atjaunojusies.
(http://www.liis.lv)
1862.
Suntažu pils
2000-02-12 56:54:22, 24:55:36
Pils kādreizējās ordeņa pils vietā uzcelta 1780.-1782. g., modernizēta 19. gs., pēc dedzināšanas 1905. gadā to atjaunojis barons Hānenfelds. Blakus arhitekta K. Hāberlanda celtā luterāņu baznīca.
1863.
Svārpstu sila 1905. g. piemineklis
2003-08-16 56:47:32, 26:18:45
Svārpstu sils atrodas Praulienas pagastā. Ceļa malā, vietā, kur 1905. gada 15.
jūnijā notika Malienas revolucionāru pirmais bruņotais uzbrukums cara armijas
kazakiem, uzstādīts piemiņas akmens.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1864.
Sventes katoļu baznīca
2004-08-06 55:54:14, 26:22:46
Sventes Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīca atrodas Daugavpils rajonā.
Baznīcu 1800. gadā uzcēla muižnieks K. Zībergs, zvani izlieti 1872. gadā. 20.
gs. sākumā tika uzbūvēta plebānija - dzīvesvieta pastāvīgam draudzes
priesterim.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
1865.
Svēte pie Jelgavas - Dobeles ceļa
2002-07-08 56:39:05, 23:38:26
Svēte - Lielupes kreisā pieteka. Iztek Lietuvā, 123 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)
1866.
Svēte pie Ūziņiem
2001-06-30 56:28:59, 23:33:47
Svēte pa Latvijas teritoriju tek 75 km garumā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)
1867.
Svēte, piemineklis latviešu strēlniekiem
2002-07-08 56:35:30, 23:39:60
1991. gadā pie Svētes skolas atklāja pieminekli Daugavgrīvas zemessargiem,
kuri 1915. gada aprīlī pie Ruļļukalna atvairīja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1868.
Svētes pils
2001-06-30 56:35:30, 23:39:60
Svēte kādreiz bijusi Kurzemes un Zemgales hercogu atpūtas vieta. Bijušās
Svētes muižas pils celta 1738. g. (arhit. S. Jensens pēc B. J. Rastrelli meta).
1778. g. hercogs Pēteris tajā svinēja saderināšanos ar skaisto Doroteju
Medemu.
Sākotnēji skaistā pils jau 1875. g. tika pārbūvēta kazarmu vajadzībām. Ovālā
deju zāle bija ziemeļu rokoko meistardarbs. No kādreizējās lepnās celtnes
palikusi tikai vidusdaļa.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1869.
Svētes skola
2002-07-08 56:35:30, 23:39:60
Svētes pamatskolā 2000./2001. m. g. mācījās 234 skolēni; skolā darbojas
Jelgavas raj. neklātienes vidusskolas konsultāciju punkts. Skolas ēka uzcelta
1897. gadā, vairākkārt pārbūvēta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1870.
Svētes skolas piemiņas akmens
2002-07-08 56:35:30, 23:39:60
Pirmā skola Svētes pagastā atvērta 1836. gadā. 1897. gadā uzcelta skolas
ēka, tā vairākkārt pārbūvēta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1871.
Svētes upe pie Svētes
2001-06-30 56:35:26, 23:39:13
Lietuvas teritorijā upes nosaukums - Švete.
1872.
Svētes upes dīķis pie Augstkalnes
2000-06-23 56:24:13, 23:19:57
Augstkalnes dzirnavezers uz Svētes upes, platība 17,2 ha.
(www.ezeri.lv)
1873.
Svētupe pie Kuiķules
2003-05-01 57:42:57, 24:29:23
Svētupe - ietek Rīgas jūras līcī Limbažu rajonā pie Svētciema. Iztek no
Dūņezera, 47 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)
1874.
Svētupe pie Limbažu - Salacgrīvas ceļa
2002-03-16 57:36:36, 24:39:26
Svētupe augšdaļā tek pa purvainu apvidu, vidustecē pa dziļu ieleju.
1875.
Svitenes muižas pils
2000-09-02 56:22:46, 23:55:56
Svitenes muižas pils celta 19. gs. sākumā, ampīra stilā. Ir parks. Muižas pils ar
kolonnām, starp kurām balkons.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1876.
Šengeidas muižas pils
2001-08-11 55:45:16, 26:44:37
Viens no raksturīgākajiem ķieģeļu stila pieminekļiem Augšzemē ir Šēnheidas
muižas kungu nams. Ēka celta 1870. g. muižas īpašnieka Engelharta ierosmē.
Muiža jau no 1749. g. bija šīs dzimtas īpašumā. Uzlūkojot ēku, sajūsmina
gleznieciski kārtoto formu līdzsvarotais miers, kurš izstaro funkcionālā risinājuma
un ārējā tēla harmoniju.
(J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)
1877.
Šķaunes baznīca
2001-08-12 56:08:00, 28:00:00
Šķaunē atrodas Landskoronas katoļu baznīca, celta 1828. g. Pie baznīcas 2
atsevišķi stāvoši zvanu torņi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1878.
Šķeltovas pareizticīgo baznīca
2003-07-27 56:01:21, 27:00:33
Šķeltovas pareizticīgo baznīca uzcelta 1836. gadā. Tā ir valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1879.
Šķēdes muižas pils
2000-06-11 56:51:09, 22:23:08
1761. g. celtā vienstāva ēka 19. gs. vidū pārbūvēta. 19. gs. beigās celtne tika
papildināta ar jaunu ieeju un astoņskaldņu torni un ieguva neogotikas iezīmes.
Šai stilā pārbūvēja arī ūdenstorni un dārznieka māju. Parks (6,7 ha) ar trim
dižozoliem 5,0-5,7 m apkārtmērā. Pils galvenās fasādes priekšā dekoratīvas
čuguna vāzes (19.-20. gs.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1880.
Šķērvelis pie Vormsātes pils
2001-11-10 56:32:37, 21:56:40
Šķērvelis - Ventas kreisā krasta pieteka, 15 km gara. Iztek no Briņķu ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)
1881.
Šķirotavas stacija Rīgā
2002-11-10 56:54:17, 24:12:28
Šķirotava - dzelzceļa stacija Rīgā, dzelzceļa līnija Rīga-Daugavpils.
Latvijā visaktīvākie dzelzceļa celtniecības ierosinātāji bija Rīgas tirgotāji. Jau
1853. gadā Rīgas-Daugavpils (Dinaburgas) akcionāru sabiedrība uzsāka
privātkapitāla dzelzceļa līnijas būves organizēšanu. Tomēr pietrūka
nepieciešamais kapitāla daudzums un dzelzceļa būvniecībai nepieciešamie
līdzekļi tika savākti, piesaistot ārzemju privāto kapitālu, kā arī izdodot valsts
aizņēmuma obligācijas. 1861. gadā satiksme starp Rīgu-Daugavpili tika atklāta.
(www.railwaymuseum.lv)
1882.
Šlīteres bāka
2002-06-24 57:37:45, 22:17:20
Šlīteres bāka uzcelta 1849. gadā, tās augstums 32 m. Pēc nostāsta, 19. gs.
vidū Dundagas barons licis nocirst lielos kokus, kas auguši šajā vietā. Jūrnieki
sūdzējušies, ka tiem vairs neesot orientieru, un cars licis, lai barons šeit uzceļ
bāku.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1883.
Šlokenbekas muižas kompleksa daļa Milzkalnē
2000-04-16 56:58:30, 23:13:29
Viens no īpatnējākajiem Latvijas muižu ansambļiem notālēm atgādina cietoksni, kas ticis būvēts aizsardzībai. Celtnes veido plašu noslēgtu četrstūra pagalmu, ēku starpas aizpildot ar ambrazūru izrobotām augstām sienām. Muižas centru sāka apbūvēt 16. gs. kā ordeņa saimniecības pili. Skatāms 17. gs. vārtu tornis, 1845. gadā būvēta kungu māja. Latvijas ceļu muzejs.
1638. Sabile, Latvijas 80-gades piemiņas akmens 2000-10-28
1639. Sabile, skats no pilskalna 1999-08-08
1640. Sabile, skats uz pilsētu no Briņķpedvāles 2002-07-11
1641. Sabiles baznīca 2000-10-28
1642. Sabiles pilskalns 2000-10-28
1643. Saikava, piemineklis fašisma upuriem 2002-03-29
1644. Saka pie Pāvilostas 2000-06-11
1645. Saka, piemiņas zīme represētajiem 2000-06-11
1646. Sakas baptistu baznīca 2008-08-10
1647. Sakas baznīca 2000-06-11
1648. Sakovas ezers 2003-07-27
1649. Sakstagala pagastnams 2002-09-14
1650. Salaca pie Dauģēnu klintīm 2003-11-08
1651. Salaca pie Limbažu - Salacgrīvas ceļa 2002-03-16
1652. Salaca pie Salacgrīvas 1999-10-09
1653. Salaca pie Staiceles 2000-04-29
1654. Salaca pie Vecsalacas 2002-05-01
1655. Salaca pie Vecsalacas tilta 2002-03-16
1656. Salaca pie Vīķiem 1999-10-09
1657. Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem 1999-10-09
1658. Salacgrīva, piemineklis represētajiem 2002-05-01
1659. Salacgrīvas katoļu baznīca 2002-03-16
1660. Salacgrīvas luterāņu baznīca 2002-03-16
1661. Salacgrīvas pareizticīgo baznīca 2003-05-01
1662. Salas baznīca Spuņciemā 2001-05-13
1663. Salaspils katoļu baznīca 2000-03-19
1664. Salaspils luterāņu baznīcas drupas Daugavas krastā 1999-10-10
1665. Salaspils memoriāla vārti 2000-03-19
1666. Salaspils mežs, piemineklis fašisma upuriem 2005-08-07
1667. Salaspils pareizticīgo baznīca 2000-08-28
1668. Salaspils, piemineklis Daugavas lībiešiem 2000-01-16
1669. Salaspils, piemineklis karagūstekņiem 2000-08-28
1670. Salaspils, poļu - zviedru kara piemineklis 2000-03-19
1671. Salāja ezers 1999-08-17
1672. Saldus baznīca 2000-05-13
1673. Saldus stacija, piemiņas plāksne represētajiem 2000-05-13
1674. Saldus, Kalnsētu muižas pils 2000-05-13
1675. Saldus, piemiņas akmens Kalpaka bataljonam 2000-05-13
1676. Saldus, piemiņas zīme sarkanā terora upuriem 2000-05-13
1677. Salgales baznīcas drupas 2003-09-27
1678. Saliena, K. Griguļa piemiņas akmens 2000-10-15
1679. Salnavas baznīca 2002-08-10
1680. Salnavas muiža 2002-08-10
1681. Salnavas muižas dīķis 2002-08-10
1682. Saļienas baznīca 2008-08-10
1683. Sarkanās klintis pie Salacas 2002-05-01
1684. Sarkandaugavas stacija Rīgā 2002-09-28
1685. Sarkaņu skola 2005-03-25
1686. Sasmakas pils Valdemārpilī 2000-10-28
1687. Satezeles pilskalns Siguldā 2001-03-17
1688. Sauka, M. Buclera piemiņas akmens 2004-06-05
1689. Sauka, fotogrāfijas 150 gadu piemiņas zīme 2004-06-05
1690. Saukas ezers pie Saukas - Lones ceļa 2004-06-05
1691. Saukas luterāņu baznīca 2004-06-05
1692. Saulkrasti, velosipēdu muzeja rādītājs 2000-10-01
1693. Saulkrastu katoļu baznīca 2000-04-09
1694. Saulkrastu luterāņu baznīca 2000-04-09
1695. Saulkrastu pilsētas dome 2000-04-09
1696. Sauļu muižas kungu māja 2000-11-11
1697. Sausā Daugava pie Dolesmuižas 2008-05-11
1698. Sausnēja, rakstnieka Valda muzejs 2002-06-22
1699. Sāti, piemiņas zīme J. Jaunsudrabiņam Vecsātos 2000-09-02
1700. Sāti, piemiņas zīme leģionāriem 2000-09-02
1701. Sātu baznīca 2000-09-02
1702. Sāvienas muižas pils 2001-08-25
1703. Seces baznīca 2000-09-29
1704. Seda pie Dakstiem 2004-09-25
1705. Sedas kultūras nams 2000-08-05
1706. Sedas pareizticīgo baznīca 2004-10-09
1707. Sedas pilsētas dome 2000-08-05
1708. Sedas vidusskola 2000-08-05
1709. Selēku ezers 2001-09-30
1710. Sesavas baznīca 2000-09-02
1711. Sesavas baznīca, J. Čakstes piemiņas plāksne 2000-09-02
1712. Sesavas upes dīķis Naudītē 2002-09-07
1713. Sēja, piemiņas akmens represētajiem 2007-10-27
1714. Sēja, tornis pils parkā 2002-05-25
1715. Sējas pils(drupas) 2002-05-25
1716. Sēlpils pilsdrupas uz saliņas Daugavā 2000-09-29
1717. Sēmes baznīca 2001-04-21
1718. Sērmūkšu muižas pils 2001-06-02
1719. Sidgundas 800 gadu piemiņas akmens 2008-10-12
1720. Sidrabenes pagastnams Emburgā 2002-07-08
1721. Sietiņiezis 2004-09-25
1722. Sietiņu dižakmens Rembates pagastā 2002-09-21
1723. Sigulda, A. Kronvalda piemineklis pie pils 2000-04-01
1724. Sigulda, K. Barona piemineklis 2001-03-17
1725. Sigulda, Ķeizarkrēsls 2008-09-27
1726. Sigulda, Ķeizarskats 2008-10-18
1727. Sigulda, R. Blaumaņa piemineklis 2001-03-24
1728. Sigulda, Šveices māja 2008-10-18
1729. Sigulda, piemineklis represētajiem 2000-04-01
1730. Sigulda, skats no Gleznotāju kalna 2001-03-17
1731. Sigulda, skats no Kaķīškalna 2000-04-01
1732. Sigulda, skats no Ķeizarkrēsla 2008-09-27
1733. Sigulda, skats no Taurētāju kalna 2005-10-08
1734. Siguldas baznīca 2000-04-01
1735. Siguldas kapi, piemineklis karā kritušajiem 2005-10-08
1736. Siguldas katoļu baznīca 2001-05-05
1737. Siguldas pils 1999-07-27
1738. Siguldas pilsdrupas 1999-07-27
1739. Silajāņu pagastnams 2002-08-10
1740. Silajāņu skola 2002-08-10
1741. Silenes baznīca 2001-08-11
1742. Silezers pie Silakroga 2008-08-24
1743. Siliņi - Sudrabu Edžus muzejs Meņģelē 2001-06-02
1744. Sinoles ūdensdzirnavas 2002-08-10
1745. Sirds ezers Talsu apkārtnē 1998-10-17
1746. Sita pie Gulbenes - Balvu ceļa 2004-04-09
1747. Sita pie Sitas stacijas 2001-04-28
1748. Sitas ieteka Pededzē 2002-03-29
1749. Sīķeles luterāņu baznīca 2004-08-06
1750. Skaistkalne, dziesmu svētku piemiņas akmens 2001-09-16
1751. Skaistkalnes baznīca 2000-09-02
1752. Skaistkalnes muižas pils 2001-09-16
1753. Skangaļu muižas pils 2001-09-02
1754. Skanstupītes ieteka Daugavā pie Pļaviņām 1999-10-30
1755. Skanstupītes ūdenskritums Pļaviņās 1999-10-30
1756. Skaņkalnes pareizticīgo baznīca 2003-11-08
1757. Skolasupe pie Plāteres - Vērenes ceļa 2003-05-10
1758. Skolasupes un Abzes sazarojums 2003-05-10
1759. Skrīveri, A. Upīša memoriālā māja 2000-05-28
1760. Skrīveri, A. Upīša vidusskola 2000-05-28
1761. Skrīveru Kraukļakmens 2000-04-21
1762. Skrudalienas baznīca 2000-10-15
1763. Skrudalienas skola 2000-10-15
1764. Skrundas baznīca 2000-05-13
1765. Skrundas pils 2000-05-13
1766. Skrundas stacija, piemiņas akmens represētajiem 2000-05-13
1767. Skrundas stacija, vagons - piemineklis 2000-05-13
1768. Skujenes baznīca 2001-06-02
1769. Skulte pie Rīgas, piemineklis - lidmašīna 2006-08-18
1770. Skulte, E. Liepiņa kapa piemineklis 2000-10-21
1771. Skultes baznīca 2000-10-01
1772. Slampe, Zemgales vidusskola 2000-09-02
1773. Slampes kultūras pils 2000-09-02
1774. Sloka, piemiņas zīme pie skolas 2000-08-04
1775. Slokas ezers pie Jaunķemeriem 2008-09-05
1776. Slokas katoļu baznīca 2008-08-28
1777. Slokas luterāņu baznīca 2000-08-04
1778. Slostovkas vecticībnieku baznīca 2003-07-27
1779. Slūnu iezis Braslas krastā 2001-10-28
1780. Smārde, 1. pasaules kara piemineklis 2002-07-11
1781. Smārdes pagastnams 2002-07-11
1782. Smeceres krogs 2006-04-14
1783. Smilgu simfonija Litenes apkārtnē 2001-09-21
1784. Smilšakmens atsegumi jūrmalā Oltužu apkārtnē 2000-10-07
1785. Smiltene, piemineklis represētajiem 2000-03-26
1786. Smiltene, piemineklis represētajiem kapos 2000-03-26
1787. Smiltenes baptistu baznīca 2004-10-09
1788. Smiltenes katoļu baznīca 2004-09-11
1789. Smiltenes luterāņu baznīca 2000-03-26
1790. Smiltenes muižas kungu māja 2002-06-01
1791. Smiltenes pareizticīgo baznīca 2004-10-09
1792. Smiltenes pilsdrupas 2000-03-26
1793. Snēpeles baznīca 2000-05-13
1794. Snēpeles muižas pils 2000-05-13
1795. Sniķeres baznīcas drupas 2002-09-07
1796. Spāres (Cēsu raj.) muižas pils 2000-08-19
1797. Spāres (Talsu raj.) muiža 2002-06-23
1798. Spāres baznīca 2002-06-23
1799. Spoguļu (Cīrulīšu) klintis 2006-10-29
1800. Spriņģu iezis pie Gaujas 2004-10-30
1801. Sprogu katoļu baznīca Dampadruvā 2003-09-05
1802. Spruktu baznīca 2000-07-21
1803. Sprundas - J. Sudrabkalna muzejs 2003-05-01
1804. Staburaga norādes zīme 2000-09-29
1805. Staburaga piemiņas zīme Dieva auss 2004-06-05
1806. Staiceles baznīca 2000-04-29
1807. Staiceles dibināšanas piemiņas zīme 2000-04-29
1808. Staiceles pilsētas dome 2000-04-29
1809. Stalbe, piemineklis represētajiem 2002-06-01
1810. Stalbes vidusskola 2002-06-01
1811. Staļģenes muižas pils 2000-11-04
1812. Starpiņupe pie Lapmežciema 2001-09-09
1813. Stāmerienas apkārtne, atvasaras ainava 1997-09-14
1814. Stāmerienas baznīca 2002-09-14
1815. Stāmerienas ezers 2000-09-14
1816. Stāmerienas pils 1999-06-20
1817. Stāmerienas stacija 2000-09-14
1818. Stende netālu no satekas ar Rindu 2006-10-14
1819. Stende, piemineklis represētajiem pie stacijas 2000-04-15
1820. Stendes baznīca 2000-09-16
1821. Stendes pilsētas dome 2000-09-16
1822. Stendes stacija 2000-04-15
1823. Stirniene, piemiņas akmens represētajiem 2000-10-14
1824. Stirnienes baznīca 2001-04-08
1825. Stoķu klintis 2007-10-27
1826. Straupe, piemineklis leģionāriem 2002-10-12
1827. Straupe, zvanu tornis pils parkā 2000-10-01
1828. Straupes baznīca 2007-10-27
1829. Straupes pils 2007-10-27
1830. Straupes pils ar baznīcu 1999-09-12
1831. Strazde, saules zīme "Zaļā saule" 1999-09-04
1832. Strazdes baznīca 2000-08-03
1833. Strazdes muižas pils 2000-08-03
1834. Strenči, piemineklis represētajiem 2000-08-05
1835. Strenči, sens verstu stabs 2000-08-05
1836. Strenči, slimnīcas dūmenis ar ūdenstvertni 2000-08-05
1837. Strenču baznīca 2000-08-05
1838. Strenču pilsētas dome 2000-08-05
1839. Strīķupes izteka no Vaidavas ezera 2007-10-27
1840. Strutele, K. Barona piemiņas zīme 2000-09-02
1841. Struteles baznīca 2000-09-02
1842. Struteles muižas pils 2000-09-02
1843. Stukmaņu muižas kungu māja 2000-10-14
1844. Stukmaņu muižas piemiņas zīme 2000-10-14
1845. Stukmaņu muižas vārtu māja 2000-10-14
1846. Stūnīšu ezers 2002-07-17
1847. Subates katoļu baznīca 2000-07-23
1848. Subates luterāņu baznīca 2000-07-23
1849. Subates pilsētas dome 2000-07-23
1850. Sudas un Mergupes sateka - Lielās Juglas sākums 2008-10-12
1851. Sudas upes dīķis pie Bukām 2000-10-01
1852. Sudmaļu ūdenskritums 2003-06-23
1853. Sulas upe Cesvainē 2003-04-18
1854. Sunākste, Vecā Stendera kapa plāksne 2002-06-29
1855. Sunākste, Vecā Stendera piemineklis 2002-06-29
1856. Sunākstes baznīca 2002-06-29
1857. Sunākstes pagastnams 2002-06-29
1858. Suntaži, 1905. g. revolucionāru piemineklis 2008-10-12
1859. Suntaži, piemineklis represētajiem 2008-10-12
1860. Suntažu baznīca 2000-02-12
1861. Suntažu pareizticīgo baznīcas drupas 2008-10-12
1862. Suntažu pils 2000-02-12
1863. Svārpstu sila 1905. g. piemineklis 2003-08-16
1864. Sventes katoļu baznīca 2004-08-06
1865. Svēte pie Jelgavas - Dobeles ceļa 2002-07-08
1866. Svēte pie Ūziņiem 2001-06-30
1867. Svēte, piemineklis latviešu strēlniekiem 2002-07-08
1868. Svētes pils 2001-06-30
1869. Svētes skola 2002-07-08
1870. Svētes skolas piemiņas akmens 2002-07-08
1871. Svētes upe pie Svētes 2001-06-30
1872. Svētes upes dīķis pie Augstkalnes 2000-06-23
1873. Svētupe pie Kuiķules 2003-05-01
1874. Svētupe pie Limbažu - Salacgrīvas ceļa 2002-03-16
1875. Svitenes muižas pils 2000-09-02
1876. Šengeidas muižas pils 2001-08-11
1877. Šķaunes baznīca 2001-08-12
1878. Šķeltovas pareizticīgo baznīca 2003-07-27
1879. Šķēdes muižas pils 2000-06-11
1880. Šķērvelis pie Vormsātes pils 2001-11-10
1881. Šķirotavas stacija Rīgā 2002-11-10
1882. Šlīteres bāka 2002-06-24
1883. Šlokenbekas muižas kompleksa daļa Milzkalnē 2000-04-16