2008-12-15
1068.
Madlienas baznīca
2000-06-17 56:50:47, 25:09:10
Iespējams, ka Madlienas luterāņu baznīca celta jau 13. gs., par ko netieši
liecina biezie mūri. Remontēta ap 1730. g., sakopta trešās atmodas laikā.
Dievnamā G. Karinga altārglezna (1844. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1069.
Madona, Lazdonas luterāņu baznīca
2000-04-21 56:50:25, 26:14:41
Šī baznīca ir vecākais luterāņu dievnams, kas darbojas Madonas rajonā, tā
celta no 1802. līdz 1805. gadam, iesvētīta 1806. gadā. Dievnamā atrodas E. F.
Valkera firmā Ludvigsburgā ( Vācijā) būvētas ērģeles (1885.).
(www.vietas.lv)
1070.
Madona, R. Blaumaņa piemineklis
2000-04-21 56:51:07, 26:13:08
Skvērā pie kultūras nama 1987. gadā atklāts piemiņas akmens R. Blaumanim (tēln. A. Voitkāns). Rūdolfs Blaumanis (dzimis 1863. gada 1. janvārī, miris 1908. gada 4. septembrī) bija latviešu prozaiķis un dramaturgs.
1071.
Madona, brīvības cīnītāju piemineklis kapos
2000-04-21 56:50:31, 26:14:48
1918. gada 18. novembrī Tautas padome pasludināja Latviju par neatkarīgu
valsti. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. Tomēr cīņas
par varu Latvijā turpinājās, un turpmākie notikumi ieguvuši nosaukumu - brīvības
cīņas.
Uz pieminekļa uzraksts:
"Par Latvijas brīvību kritušiem varoņiem 1919. - 1920."
1072.
Madona, piemineklis represētajiem pie stacijas
2000-04-21 56:51:07, 26:13:08
Kādā slepenā dokumentā atzīmēts, ka 1941. gada 14. jūnija deportācijās
Madonā izsūtamajiem bija paredzēti 14 vagoni.
(Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā")
1073.
Madonas katoļu baznīca
2001-04-28 56:51:29, 26:12:37
Kristus Karaļa godam veltītā baznīca celta 1931.-1934. g. pēc būvinženiera V.
Bergkinda projekta.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1074.
Maizīte pie Skrīveriem
2000-05-28 56:38:13, 25:06:33
Maizīte - Dīvajas kreisā satekupe, 14 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
1075.
Majori, Raiņa un Aspazijas piemineklis
2008-08-28 56:58:22, 23:47:56
Piemineklis atrodas Majoros, Horna dārzā (Jomas iela). Uzstādīts 1990. gadā,
autori - Z. Rapa un J. Rapa. Veltīts dzejniekiem Rainim un Aspazijai, kuri daļu
savas dzīves pavadījuši Jūrmalā.
(www.jurmala.lv)
1076.
Majori, skulptūra Lāčplēsis
2008-08-28 56:58:19, 23:47:48
Skulptūra atrodas skvērā iepretim Majoru dzelzceļa stacijai, darināta 1953.
gadā. Tēlnieks - V. Kristovskis-Rapiķis ar brāli.
Skulptūra attēlo nacionālo varoni Lāčplēsi, kurš simbolizē tautas cīņu pret
ienaidniekiem.
(www.jurmala.lv)
1077.
Majoru muiža Jūrmalā
2001-11-24 56:57:52, 23:48:56
Bijušās Majoru muižas dzīvojamā ēka celta ap 1910. g., interjera dekoratīvā
apdare 4 telpās ir mākslas piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
1078.
Malnavas muižas pils
2000-07-22 56:46:34, 27:43:13
Malnavas muiža dokumentos minēta 1774. gadā. Kad 1782-1799. g. zemnieki
izceļojuši no muižas, meklēdami labākus dzīves apstākļus, savu kungu viņi
iesaukuši par "melno kungu" (latgaliski "malns"), no tā arī radies nosaukums -
Malnava.
Pašreizējā pils celta 19. gs. Savā laikā Malnavas pils interjers bija izcils
makarstila paraugs. Pils vairākkārt tikusi nopostīta. Plašs parks. Pilī -
lauksaimniecības tehnikums.
1079.
Malta pie Viļāniem
2000-07-22 56:34:07, 26:55:37
Maltas upe ietecēja Lubānā, tagad ar 6 km garu pārrakumu (Maltas -
Rēzeknes kanāls) ievadīta Rēzeknē un ir tās kreisā pieteka, garums 110 km.
Upe augšdaļā, Latgales augstienē, līkumaina, ar vairākām pietekām un
strautiem.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
1080.
Maltas upe pie Maltas
2000-10-14 56:20:37, 27:09:34
Malta - pilsētciemats Rēzeknes rajonā, 21 km no Rēzeknes, Maltas upes kreisajā krastā. Maltas Vēstures muzejs piedāvā gājēju ekskursiju "Kur Maltas upe līkumus met".
1081.
Marinzejas pils
2000-10-14 56:33:15, 26:22:42
Pils celta 1845.-1847. g. klasicisma stilā ar skatu tornīti jeb belvederu virs
centrālās daļas. Pils II Pasaules kara laikā postīta un tornītis nav atjaunots. Ēkā
saglabājušās krāsnis, daļēji interjeru apdare. Gar ezeru, aiz pils veidots ainavu
parks, kas pāriet mežaparkā. Kungu mājā kopš 1924. g. ir skola.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)
1082.
Maskovskas pareizticīgo baznīca
2003-07-27 56:02:35, 26:47:46
Maskovskas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudzes baznīca
celta 18. gs. beigās. Atrodas Daugavpils rajonā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1083.
Mašmeles, R. Sēļa piemineklis
2002-09-07 56:24:50, 23:10:15
Bukaišu "Mašmelēs" dzimis rakstnieks Roberts Sēlis (1884.-1975. g.). Viņa
dzimtās mājas iezīmē piemiņas akmens.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1084.
Matīšu baznīca
2000-04-29 57:42:04, 25:09:34
Matīšu luterāņu baznīca celta 1687.-1688. g. Altāris un kancele - 17. gs. 80.
gadi. Portāls rotāts ar Kārļa XII reljefu monogrammu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1085.
Matkule, piemineklis represētajiem
2002-07-10 56:58:51, 22:35:58
Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 11, 1949. gadā - 175
matkulniekus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1086.
Matkules pagastnams
2002-07-10 56:58:51, 22:35:58
Bijušais Matkules pagasts tagad ietilpst Kandavas novadā (daļa pievienota
Sabiles novadam un Vānes pagastam).
2000. gadā Kandavas novadā bija 8538 iedzīvotāji, t.sk. 4018 vīrieši, 4520
sievietes. Matkules ciemā 2000. gadā dzīvoja 306 iedzīvotāji.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1087.
Mazais Baltezers pie Alderiem
2000-07-02 57:03:07, 24:20:18
Mazais Baltezers atrodas Rīgas rajonā, tā platība 198,7 ha, vidējais dziļums 4,6
m, maksimālais dziļums 10 m. Ietek Gaujas-Baltezera kanāls (3 km garš, izrakts
1901.-1903. g.). Iztek Baltezera kanāls uz Lielo Baltezeru.
(www.ezeri.lv)
1088.
Mazais Ludzas ezers Ludzā
2000-07-22 56:32:59, 27:43:41
Pie Ludzas pilsētas atrodas Mazais Ludzas ezers, platība 36,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)
1089.
Mazā Jugla augšpus Sauriešiem
2001-09-29 56:54:48, 24:23:21
Mazā Jugla ietek Juglas ezerā, veidojot kopīgu deltu ar Lielo Juglu. 119 km
gara. Mazā Jugla visā garumā aizaugusi ar ūdensaugiem, tajā mīt gandrīz visas
Latvijas zivju sugas, arī karpas un foreles, sastopami upes nēģi un vēži.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1090.
Mazā Jugla pie Kranciema
1999-05-30 56:52:04, 24:36:48
Skats uz Mazo Juglu no Kranciema tilta ap 3 km augšpus Tīnūžiem.
1091.
Mazā Jugla pie Rīgas apvedceļa
1999-04-17 56:54:09, 24:24:23
Mazā Jugla ir desmitā garākā upe Latvijā, tek caur Ogres un Rīgas rajoniem.
1092.
Mazā Jugla pie Suntažiem
2000-02-12 56:54:22, 24:55:36
Mazā Jugla sākas Vidzemes Centrālās augstienes dienvidu nogāzē, līkumo cauri mežu masīviem.
1093.
Mazās un Lielās Juglas sateka
2003-08-21 56:58:13, 24:19:29
Mazā un Lielā Jugla ietek Juglas Juglas ezerā, veidojot kopīgu deltu.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)
1094.
Mazie Kangari
2000-12-10 57:02:02, 24:46:10
Kangari (lībiešu kangar - valnis, grēda) - vaļņveida pauguri vai to virknes,
sastāv no smilts un grants.
Mazie Kangari ir ledāja kušanas ūdeņu straumju veidojumi, 7 km gara pauguru
virkne, kas vaļņa veidā stiepjas cauri purvainam apvidum. Pauguri veidoti no
grants un oļiem senā ledāja plaisās. Mazo Kangaru augstums ir 90 m virs jūras
līmeņa un 17,5 m virs apkārtnes. Pa vaļņa virsotni iet ceļš.
Pauguru teritorijā ir izveidots kompleksais dabas liegums "Mazie Kangari" 340
ha platībā.
(www.vietas.lv)
1095.
Mazirbe, laivas skelets - piemineklis lībiešiem
2000-06-24 57:41:18, 22:19:00
Piemineklis simbolizē lībiešu tautas izmiršanu un asimilāciju (1989. g., autori T.
Grasis seniors, I. Dinsbergs un J. Freimanis.). Līdz 20. gs. vidum Mazirbe bija
lībiešu zvejniekciems un kuģniecības centrs, lielākā lībiešu apdzīvotā vieta
Kurzemes jūrmalā. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1387. gadā. 20. gs. 30.
gados ciems ekonomiski plauka. Padomju varas gados tika aizliegta piekrastes
zvejniecība.
Patlaban Mazirbe ir neliela apdzīvota vieta. Mazirbē atrodas Slīteres rezervāta
administrācijas telpas.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1096.
Mazirbe, lībiešu kultūras nams
2000-04-15 57:40:50, 22:19:05
1938.-1939. g. lībieši Mazirbē uzcēla savu tautas namu ar tēvzemes Latvijas
un savu radu tautu - somu, igauņu un ungāru palīdzību. 1991. g., lai nodrošinātu
nepieciešamos apstākļus lībiešu tautas saglabāšanai, pastāvēšanai un attīstībai,
kā arī lai aizsargātu pēdējo lībiešu apdzīvoto novadu Baltijas jūras un Rīgas līča
piekrastē, no Ģipkas līdz Ovīšiem izveidota valsts īpaši aizsargājamā lībiešu
kultūrvēsturiskā teritorija "Līvod rānda" ("Lībiešu krasts").
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1097.
Mazirbe, mēra akmens pie baznīcas
2000-04-15 57:40:17, 22:19:50
Mēra akmens atrodas pie mēra upuru apbedījumiem. Teksts (izdzisis) vēstīja,
ka lībiešus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis un mēris.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1098.
Mazirbes apkārtne, mēra akmens
2000-06-24 57:40:20, 22:20:14
Mēra akmens ceļa malā pie Pakalnu mājām. Teksts latīņu valodā vēstī par
armijām, kas pārstaigājušas Kurzemi 18. gs. sākumā un lielo mēri. "1701. gadā
saksis, 1702. gadā zviedrs, 1706. gadā krievs, 1707. gadā zviedrs, 1710. gadā
krievs un līdz ar viņiem mēris un bads Kurzemi mocīja. Maijā atgriezās hercogs
Fridrihs Vilhelms. Kazimira Mīlīgā valdīšanas laikā Dundagas piekrastē no
Jaunciema līdz Žocenei dzīvoja 1600 cilvēku, palika tikai 10." Minēts laiks, kad
hercogs Fridrihs Vilhelms (1692.-1711. g.) atgriezās no Vācijas Kurzemē.
Pieminēts viņa tēvs hercogs Fridrihs Kazimis (1650.-1698. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1099.
Mazirbes baznīca
2000-06-24 57:40:17, 22:19:50
Mazirbes baznīca celta 1868. g., izpostīta pēc 2. pasaules kara, atjaunota 20.
gs. 80. gados. Dievnama ārpusē trīs vietās redzama ļoti sena ornamentālā zīme -
krusta krusts.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1100.
Mazozoli, piemineklis represētajiem
2000-08-10 56:53:12, 25:25:30
Padomju okupācijas varas iestādes no Mazozolu apkārtnes 1941. gadā izsūtīja
15 un 1949. gadā 72 iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1101.
Mazozolu muižas pils
2003-08-16 56:55:35, 25:28:15
Mazozolu muižas pils tika nodedzināta 1905. gadā, atjaunota 1935. gadā. Tā
ir kultūrvēsturisks piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1102.
Mazsalaca, Neļķu klintis Salacas krastā
1999-10-09 57:52:17, 25:00:21
Neļķu klintis ir 300 m garš, 20 m augsts sarkanā smilšakmens atsegums
Salacas labajā krastā. Kādreiz uz klintīm augušas baltas neļķes, tagad tās vairs
nav atrodamas.
1103.
Mazsalaca, Skaņais kalns
1999-10-09 57:52:25, 24:59:46
Salacas labajā krastā ir 300 m gara, 20 m augsta sarkanā smilšakmens krauja - Neļķu klintis (aizsargājams dabas objekts). Uz klintīm kādreiz augušas baltas neļķes, tagad nav vairs atrodamas.
1104.
Mazsalaca, Vilkaču priede
1999-10-09 57:52:04, 25:00:25
Pakāpeniski nobrūkot irdenajam smilšu slānim un palu ūdeņiem to aiznesot,
atsegušās priedes saknes 1- 1,5 metru augstumā, izveidojot lielus sakņu lokus.
Tautas ticējums: Tam, kas spējis iziet caur Vilkaču priedes saknēm, nelaime
neko vairs nespējot padarīt.
(www.mazsalaca.lv)
1105.
Mazsalaca, piemineklis brīvības cīnītājiem
2000-11-11 57:51:31, 25:04:01
Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 17.- 22. februārī Mazsalacu atbrīvot centās Latvijas nacionālā karaspēka sabiedrotie - igauņu un somu karaspēka vienības. 27. martā igauņu karaspēks jau bija nostiprinājies līnijā Ainaži - Mazsalaca - Strenči. Galīgi atbrīvot Mazsalacu izdevās tikai 1919. g.3. maijā.
1106.
Mazsalaca, piemineklis represētajiem
2000-11-11 57:51:09, 25:03:19
2. pasaules kara laikā 1940. g. jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada vācu okupācijas režīms. PSRS karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. g. 25. septembrī. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.
1107.
Mazsalacas baznīca
2000-11-11 57:51:31, 25:04:01
Ir ziņas par baznīcas celšanu Mazsalacā 1729. g. Zibens iespēris un baznīca
izdegusi 1783. g., tā atjaunota 1784. g. un iesvētīta 1785. g. 1890. g. baznīca
paplašināta, piebūvējot krustveidīgi draudzes telpu gotiskā stilā. 1927. g. uzcelts
jauns tornis. 1936. g. plašāki iekšienes izdaiļošanas darbi, uzceļot jaunu altāri ar
R. Rihtera gleznas "Kristus un grimstošais Pēteris" kopiju.
Mācītāja A. Skrodeļa ierosmē 1924. g. 10. maijā Mazsalacas baznīcā pirmo
reizi Latvijā svinēta Mātes diena, tādejādi iedzīvinot šo pasākumu Latvijā.
Darbojas ev. lut. draudze.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
1108.
Mazstraupes pils Straupē
2000-11-11 57:21:17, 24:57:07
Mazstraupes pils bijusi Rīgas arhibīskapa vasaļu Rozenu pils. Pils celšanas
gads nav zināms. Vēsturnieki domā, ka pils varētu būt celta 15. gs. sākumā. Pils
pārbūvēta 19. gs. pirmajā ceturksnī, izmantojot neogotikas elementus.
Mazstraupes pils ir agrīns gotikas formu izpausmes piemērs.
1936. g. pilī ierīko skolu. 1968. g. nojauc pils vārtu torni ziemeļu korpusu, kurš
bija avārijas stāvoklī.
Tagad pilī atrodas Straupes pamatskola.
(www.pilis.lv)
1109.
Mākoņkalna pilsdrupas
2000-10-14 56:16:43, 27:24:41
Uz Mākoņkalna (Padebešu kalna) atradusies bruņinieku pils Volkenberga.
Volkenbergas pili ordenis uzcēlis ap 1260. g. kā otro bruņinieku pili Latgalē.
(Rēzekne - Latgales sirds. Ceļvedis. Rēzekne, 1995.)
1110.
Mākoņkalns
1999-08-17 56:16:43, 27:24:41
Mākoņkalns, Padebešu kalns - paugurs Latgales augstienē 248 m vjl., labi izteikts morēnpaugurāja reljefā, ieapaļš, apm. 0,6 km garš, ar stāvām nogāzēm, relatīvais augstums līdz 50 m. Atrodas Rēzeknes rajonā, 2 km no Rāznas ezera D krasta. Sastāv no grants un smiltīm. Apaudzis ar mežu. Virsotnē Livonijas perioda pilsdrupas.
1111.
Mālmuižas pils
2000-09-14 57:18:30, 26:27:13
Pils celta 19. gs. sākumā. Ēkas celtniecībā izmantoti ķieģeļu un koka celtniecības paņēmieni - fasādes rotātas ar kokgriezumiem. Teika stāsta, ka Mālmuižas pils mūros iemūrēta dzīva meitene, ko barons licis noķert Mālmuižas apkārtnē.
1112.
Mālpils baznīca
2001-05-05 57:00:16, 24:57:40
Mālpils luterāņu baznīca celta 1766. g. baroka formās, remontēta 1850. un
1924. g. Tā ir vienjoma garenbūve ar portālu un kvadrātveida torni.
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)
1113.
Mālpils pils
2000-02-12 57:00:23, 24:56:58
Sarkaniem kārniņiem apjumtā Mālpils pils vairākkārt pārbūvēta. 1911. gadā neoklasicisma stilā to pārveidojis arhitekts V. Bokslafs, pievienojot plašu mansarda stāvu. Kompleksā parks, saimniecības ēkas, pilī - Meliorācijas un zemkopības muzejs.
1114.
Māras dīķis ar Mārupītes izteku Rīgā
2002-04-27 56:55:56, 24:04:54
Mārupīte - Daugavas kreisā krasta pieteka, tek pa Rīgas rajona un Rīgas
pilsētas teritoriju. Garums 11 km.
Māras dīķa platība 5 ha.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
1115.
Māras kambari pie Abavas
2000-09-16 57:04:54, 22:22:02
Māras kambari ir smilšakmenī izskalota alu sistēma, kas atrodas Abavas
senlejas labajā krastā apmēram 5 km aiz Veģiem, braucot pa šoseju
Sabile-Kuldīga. Netālu no Māras kambariem atrodas Māras avots.
(www.ltg.lv)
1116.
Mārciena, piemineklis 1905. g. revolucionāriem
2001-04-28 56:46:28, 26:06:07
1905. gada vasarā Mārcienā notika bruņota sadursme starp miličiem un
kazaku vienību. Pagastā darbojās rīcības komiteja (priekšsēdētājs J. Kalniņš).
Decembrī ieradās soda ekspedīcija, pēc lauka kara tiesas sprieduma 7
revolucionārus nošāva, apm. 60 iedzīvotājus arestēja, nodedzināja vairākas
mājas. Mārcienas kapos apglabāti 1905. gada soda ekspedīcijas nogalinātie
revolucionāri A. Simsons un P. Biķernieks.
(LME, 2. sēj. Rīga, 1968)
1117.
Mārcienas muižas pils
2000-04-21 56:46:28, 26:06:07
Mārcienas muižas komplekss būvēts 19. gs. Muižas ēkas un parks diemžēl
visai nolaistā stāvoklī.
16 km garais maršruts no Mārcienas caur Bērzauni uz Gaiziņkalnu, pēc
daudzu tūristu atzinuma, ir skaistākais Latvijā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1118.
Mārkalnes pagastnams
2002-09-13 57:29:28, 27:11:37
Mārkalnes pagastā 2000. gadā bija 509 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 81,5
% latvieši, 14,7 5 % krievu, 1,2 % ukraiņu, divi baltkrievi, divi vācieši, divi igauņi,
viens armēnis, viens mordvietis.
No laukakmeņiem celtais pagastnams ir kultūrvēsturiska ēka.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1119.
Mārkalnes skola
2002-09-13 57:29:28, 27:11:37
Mārkalnes skola dibināta 1868. gadā, tolaik - Lāzberģa pagasta Marijas skola.
Zemi skolas celtniecībai dāvinājis barons Volfs. Sākotnēji tā bijusi vienstāva
laukakmeņu ēka, kurā strādājis arī pagasta skrīveris. 1898. gadā no ķieģeļiem
uzbūvēja otru stāvu. 1937. gadā skolai uzbūvēja piebūvi.
2000./2001. m. g. skolā mācījās 53 skolēni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1120.
Mārkalnes skolas piemiņas zīme
2002-09-13 57:29:28, 27:11:37
Mārkalnes skola dibināta 1868. gadā - tolaik Lāzberģa pagasta Marijas skola.
Skolas 120 gadu jubilejā pie tās atklāja piemiņas akmeni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1121.
Mārsnēnu pagastnams
2002-06-01 57:25:21, 25:34:49
Mārsnēnu pagastā 2000. gadā 910 iedzīvotāji, tai skaitā 433 vīrieši, 477
sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti)
1122.
Mārsnēnu tautas nams
2002-06-01 57:25:21, 25:34:49
19. gs. sākumā Mārsnēnu muižas dzimtļaudis rakstīja sūdzību par muižnieku A.
J. fon Engelhartu. Pēterburgā to nodeva Katrīnai II, kura ar ukazu norādīja
zemniekus sodīt. Dziesmas un vēstules (sūdzības), ko nesa ķeizarienei, bija
rakstījis Blomes kroņa muižas zemnieks un hernhūtiešu sludinātājs Ķikuļa Jēkabs
(mira Rīgas cietumā).
Ķikula Jēkabs bija pirmais latviešu laicīgais dzejnieks.
Zudusi varenā Mārsnēnu muižas saimniecība. Saglabājusies tikai vasarnīcas
stilā celtā kungu māja.
(A. Plaudis. Apceļosim Latviju. Rīga, 2000.)
1123.
Mārupīte Arkādija parkā Rīgā
2002-04-27 56:55:58, 24:05:09
Mārupīte tek cauri gleznainajam Arkādija parkam, kurš ierīkots 1927. gadā.
Parka vidū liels koka paviljons, būvēts 1910. gadā. Kādreiz tajā darbojās
restorāns, vasaras kino. Tagad paviljonā iekārtots nevalstiskās organizācijas
VAK "Arkādija" birojs un semināru telpas. Paviljons tiek atjaunots ar Vācijas
atbalstu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1124.
Mārupīte Rīgā
2002-04-27 56:55:07, 24:03:30
Rīgā Mārupītes krastā izveidots Tēlnieku parks. To sāka veidot 20. gs. 80.
gadu sākumā, galvenokārt ar tēlnieku I. Rankas, O. Feldberga un O. Brežģa
darbiem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
1125.
Mātru muižas pils
2003-08-30 57:01:58, 21:39:27
Bijušās muižas dzīvojamā ēka celta 1823. gadā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1126.
Medņu akmens
2002-09-14 57:02:13, 27:10:19
Pie Gulbenes-Rēzeknes ceļa Ruduku pieturas atrodas Medņu dižakmens -
kopš 1987. gada aizsargājams ģeoloģisks objekts. Tā garums 6,3 m, platums 5,8
m, augstums 1,4 m. Akmens stipri sadēdējis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1127.
Medumu ezers pie Medumiem
2001-08-11 55:47:01, 26:21:08
Medumu ezers atrodas Daugavpils rajonā, platība 268,8 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
1128.
Medumu skola
2001-08-11 55:47:01, 26:21:08
1922. gadā Medumu muižas pilī iekārtota pamatskola, pilnīgi izmainot ēkas
vēsturisko plānojumu. Ēka tapusi 20. gs. sākumā un atbilstoši sava laika modes
strāvojumiem tās arhitektūrā atbalsojas neoklasicisma formu valoda. Ezera līču
apvīto Medumu muižu 1912. gadā no B. fon Etingena nopirka Krievijas armijas
ģenerālis M. Ušakovs. Šajā laikā Medumos sākās vasarnīcu celtniecība
Pēterburgas augstāko aprindu ļaudīm.
20. gs. sākumā Pēterburgas Botāniskā dārza pārziņa Lacka vadībā ierīkots 30
ha liels parks.
(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)
1129.
Meikšāni, Latvijas A zīme "Austras koks"
2000-07-22 56:10:29, 28:05:45
Latvijas austrumu pusē 1999. gadā atklāts tēlnieka V. Titāna veidotais
piemineklis "Austras koks".
Austra latviešiem ir dabas parādības personifikācija, dainās tā simbolizē rīta
blāzmu. Rīts Latvijā vispirms atnāk austrumu daļā.
(Latviešu tautas dzīves ziņa. Rīga, 1990.)
1130.
Meirānu muižas pils
2001-08-25 56:49:42, 26:37:00
Meirānu muiža bija barona Volfa īpašums. 1924. g. Visagala skola pārcelta uz
barona Volfa pili Meirānos. 2. pasaules kara laikā pils nodega, 1952. g. pabeidza
tās atjaunošanu. Arī tagad pilī atrodas skola.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1131.
Meitenes stacija Elejā
2000-10-06 56:24:40, 23:40:56
Meitenes stacija atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža.
Līnija atklāta 1873. g.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)
1132.
Melngaiļi - E. Melngaiļa muzejs pie Vidrižiem
2000-10-07 57:22:16, 24:41:08
Emilis Melngailis (1874 - 1954) - komponists, mūzikas folklorists un kritiķis.
Muzejs atrodas Emīla Melngaiļa dzimtajās mājās, dibināts 1984. gadā un ir
valsts nozīmes vēstures piemineklis.
1133.
Melnsila ūdenstornis
2002-06-24 57:39:05, 22:34:27
Melnsils atrodas 10 km uz dienvidiem no Kolkas. Tas ir sens lībiešu
zvejniekciems un kuģubūves vieta. Pēc nostāstiem, apm. 100 m uz ziemeļiem no
Baķupītes grīvas 14. gs. atradusies jūras laupītāja Trommela pils. Lai iegūtu
būvmateriālus, 20. gs. sākuma 20. gados mūru paliekas nojauktas. Vēl
redzamas bedres, ko rakuši mantrači, kā arī atsevišķi ķieģeļi. Kā vēstī teika,
nogrimušās pils kambaros esot ļoti daudz zelta. Lapas Mārtiņš 1873. gadā pēc
teiku motīviem uzrakstījis romānu "Otokārs un Alvīne" - par drosmīgā kapteiņa
Otokāra un Trommela meitas Alvīnes mīlestību.
No augstajām Baķupītes krasta kāpām paveras skats uz Kolkasragu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1134.
Meļķitāru Muldakmens
2002-06-15 56:39:37, 25:12:16
Melķitāru Muldas akmens - apmēram 3 m augsts sens kultakmens, pie kura
ziedojumi nesti vēl 19. gs. vidū. Akmens virsmā ir muldveida iedobums.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1135.
Meņģele, Sudrabu Edžus piemineklis
2003-05-10 56:48:15, 25:25:18
Rakstnieks Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Eduards Zilbers, 1860.-1941. g.)
dzimis Meņģeles pagasta Siliņos.
Piemineklis uzstādīts pie skolas1985. gadā, tēlnieks V. Titāns, arhitekts A.
Vītols.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1136.
Meņģele, piemineklis represētajiem
2003-05-10 56:48:15, 25:25:18
Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 9 un 1949. gadā - 79
meņģeliešus. Meņģelē izvērsa lauku ciemata celtniecību.
Piemineklis uzstādīts 1998. gadā pie tautas nama, tēlnieks A.
Andersons-Barons.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1137.
Meņģeles baznīca
2001-06-02 56:48:12, 25:25:00
Menģeles luterāņu baznīca celta 1791. g. Altārglezna "Golgāta" (1864. g., G.
Karings).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1138.
Meņģeļi - brāļu Jurjānu dzimtās mājas pie Ērgļiem
2002-05-04 56:52:42, 25:41:48
"Meņģeļos" atrodas brāļu Jurjānu memoriālais muzejs. Šeit dzimis latviešu
simfoniskās mūzikas tēvs un tautas mūzikas materiālu vācējs Andrejs Jurjāns
(1856.-1922. g.), mežraga virtuozs profesors Juris Jurjāns (1861.-1940. g.) un
slavenā mežragu kvarteta ceturtais orķestrants, diriģents, komponists Pēteris
Jurjāns (1866.-1948. g.)
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1139.
Mercendarbes pils
2000-02-20 56:45:60, 24:26:00
Mercendarbes muižas kungu māja celta 18. gs. 1914. g. (citos avotos minēts
1916. g.) ēkai tika uzbūvēts otrais stāvs. Lai arī tā ir salīdzinoši pieticīgākā no 6
fon Līvenu muižām, barona ģimenei tā bijusi iemīļota apmešanās vieta vasaras
sezonā.
(www.pilis.lv)
1140.
Mežāres pagastnams
2002-09-21 56:32:22, 26:14:33
Mežāres pagastā 2000. gadā bija 1116 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 32,3 %
latviešu, 64,5 % krievu, 1,3 % baltkrievu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1141.
Mežāres stacija
2002-09-21 56:32:22, 26:14:33
Mežāres stacija atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Rēzekne.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1142.
Mežmuižas ezers Rendas pagastā
2000-04-15 57:07:29, 22:16:33
Mežmuižas (Mežkunga) ezers atrodas Kuldīgas rajonā, platība 12,2 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)
1143.
Mežmuižas kungu māja
2002-06-29 56:27:60, 26:07:10
Mežmuižas pils celta starp 1870. un 1912. g. un tā ir viena no savdabīgākajām neogotikas stilā celtajām ķieģeļu celtnēm Latvijā. Pilī atrodas Augstkalnes vidusskola.
1144.
Mežotne, piemiņas akmens represētajiem
1999-11-13 56:26:27, 24:03:13
Uz pieminekļa uzraksts:
"Viņu arkliem nolauza lemešus."
1941. gadā gandrīz 23,5% no visiem deportētajiem sastādīja zemnieki, 19% -
skolnieki, bet 13,7% - mājsaimnieces.
1949. gadā zemnieki sastādīja apmēram 52% no visiem deportētajiem,
pirmsskolas vecuma bērni un sirmgalvji - apmēram 18%, skolnieki - 16%.
(www.vip.lv/LPRA/strukturanalize.html)
1145.
Mežotnes pils
1999-11-13 56:26:27, 24:03:13
Mežotnes pili no 1797. gada līdz 1802. gadam pēc Dž. Kvarengi meta cēla arhitekts J. Berlics kā Krievijas carienes Katrīnas II dāvanu galminiecei fon Līvenai. Klasicisma arhitektūras piemineklis ar labi restaurētiem interjeriem (anfilādes, apgleznots kupols). Firstiem Līveniem veltīta ekspozīcija, plašs ainavu parks, fon Līvenu dzimtas kapi.
1146.
Mēmele pie Bauskas pilsdrupām
1999-08-07 56:24:15, 24:10:22
Mēmele - Lielupes labā satekupe, saplūst ar Mūsu pie Bauskas. Mēmelei ir
mazāks baseins, tomēr tā ūdeņiem bagātāka par otru Lielupes satekupi Mūsu.
Abu krastu tuvumā visā upes garumā ceļi.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)
1147.
Mēmele pie Budbergas parka
2007-03-24 56:18:56, 24:31:06
Budbergas parks ir aizsargājama dabas teritorija.
Mēmele sākas Lietuvā pie Rokišķiem, lietuviskais nosaukums - Nemunelis.
(www.bauskasrcb.lv)
1148.
Mēmele pie Jausaules
2007-03-24 56:20:31, 24:26:26
Mēmele ir viena no retajām ar laivu izbraucamajām Zemgales - Augšzemes -
Sēlijas upēm. Upē ūdens tīrs, tā piemērota atpūtas nobraucieniem visu sezonu.
(www.campo.laivas.lv)
1149.
Mēmele pie Skaistkalnes
2001-09-16 56:22:48, 24:38:43
Mēmele (Lietuvā Nemunēle) sākas Austrumlietuvas augstienes ziemeļrietumu
malā no Olsetu ezera pie Rokišķiem, garums 191 km (Latvijā 40 km), kritums 97
m (0,5 m/km).
Vidustecē pa Mēmeli iet Latvijas un Lietuvas robeža.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)
1150.
Mēmele pie V. Plūdoņa "Lejeniekiem"
1999-11-13 56:24:34, 24:17:39
Lejpus Skaistkalnes Mēmele kļūst platāka (40-50 m) un dziļāka, straumes
ātrums samazinās.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)
1151.
Mēmele pie Vecmēmeles
2007-10-14 56:16:35, 25:01:32
Laivu braucēji iecienījuši Mēmeles posmu no Vecmēmeles līdz Skaistkalnei - tas piemērots divu dienu atpūtas braucienam. Šajā posmā Mēmele tek pa Latvijas-Lietuvas robežu.
1152.
Mērsraga baznīca
2000-06-24 57:20:12, 23:07:30
Mērsraga luterāņu baznīca celta 1809. g., galīgi pārbūvēta 1896. g. Uzcelta
vēl senākas baznīcas vietā. Te darbojies pirmais latviešu tautības mācītājs Talsu
novadā Jānis Reinhards (1860.-1944. g.). Altārglezna (1793. g., J. F. Sartori). J.
Pipara glezna "Jēzus glābj slīkstošo Pēteri" (1939. g.).
Atkal uzstādīta padomju laikā noņemtā piemiņas plāksne (1939. g.) 1.
pasaules karā kritušajiem dēliem.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1153.
Mērsraga bāka
2000-06-24 57:20:12, 23:07:30
Mērsraga bāka celta 1875. g., cietusi 1. pasaules karā. No bākas torņa
paveras brīnišķīgs skats uz plašu apkārtni.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1154.
Mērsraga osta
2000-06-24 57:20:12, 23:07:30
Mērsrags ir krasta izvirzījums Rīgas līcī. Šaurā pludmale un zemūdens nogāze
3-12 m dziļumā klāta ar akmeņiem. Pēc teikas, rags cēlies, velnam taisot tiltu
pāri Rīgas līcim. Mērsragā ir zvejnieku osta.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1155.
Mēru pils
2000-03-26 57:26:44, 26:05:33
Mēru pils celtniecība pabeigta 1906. gadā, pils celta romantiskā eklektisma stilā. 19. gs. muižas apbūve. Īpatnējas durvis, griestu koka apdare. Parks ar terasi, dīķu sistēma ar mākslīgām salām, retu sugu skujkoki. Parkā pēc vainaga apkārtmēra lielākais dižozols Baltijā. Birzuļu pamatskola.
1156.
Mētriena, M. Galenieces piemiņas zīme
2002-09-21 56:40:48, 26:19:39
M. Galeniece (1890.-1984. g.) zinātniece, purvu botāniķe, dzimusi Mētrienas
pagasta Rāksalā. Mētrienā botāniķei M. Galeniecei uzstādīts piemiņas akmens.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1157.
Mētrienas pagastnams
2002-09-21 56:40:48, 26:19:39
Mētrienas pagastā 2000. gadā bija 991 iedzīvotājs. Nacionālais sastāvs: 78,9
% latviešu, 13,8 % krievu, 3,5 % baltkrievu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1158.
Miglas iezis
2002-10-12 57:14:49, 25:08:42
Miglas iezis atrodas Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim. Tas ir
augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums 8-12
m).
(www.pilis.lv)
1159.
Miķeļtornis - augstākā bāka Latvijā
2000-06-24 57:35:58, 21:58:34
Miķeļbāka, ko agrāk dēvēja par Pizi, ir augstākā Baltijā (65 m). Tā uzcelta 1884. g. Bāka divas reizes nojaukta, bet tagadējais bākas tornis celts 1957. g.
1160.
Miķeļtorņa baznīca
2000-06-24 57:35:58, 21:58:34
Miķeļtorņa (Pizes) baznīca uzcelta 1883. g. vecās luterāņu guļbūves celtnes
vietā. Iekšējā apdarē redzami seni ornamenti, iespējams ar dziļāku jēgu.
1963.-1989. g. draudze nedarbojās (ēkā bija pionieru nometnes klubs).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1161.
Miķeļtorņa kapi, piemineklis lībiešu dzejniekiem
2000-06-24 57:35:42, 21:59:03
Mīķeļtorņa (Pizes) kapi. Piemineklis lībiešu dzejniekiem Jānim Princim
vecākajam, Uldriķim un Jānim Kāpbergiem (1978. g., tēln. K. Dane). Lībiešu
"ķēniņa", arī dzejnieka Uldriķa Kāpberga (1873.-1932. g.) kaps. Jaunā Prinča
kaps. Jānis Princis vecākais (Vecais Princis, 1796.-1868. g.) un viņa dēls Jānis
Princis jaunākais (1821.-1904. g.) ir pirmie rakstnieki Latvijā no jūrnieku un
zvejnieku vidus.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1162.
Minhauzena muzejs pie Duntes
2000-10-21 57:26:10, 24:25:34
Lielceļa malā, kurš ved no Rīgas uz Tallinu, atrodas vecais Duntes krogs. Vairāk kā divus ar pusi simtus gadu tālā pagātnē šajā apkārtnē savus dzīves labākos gadus pavadīja Kārlis Frīdrihs Jeronīms Minhauzens jeb barons Minhauzens - ne ievērojams karavadonis, ne zinātnieks, ne svētais, bet gluži vienkārši fantāzijas karalis. Nu vecajā krogus mājā atrodas Minhauzena muzejs, kurā var pārliecināties par viņa piedzīvojumu patiesīgumu.
1163.
Misa pie Baldones - Iecavas ceļa
2001-11-17 56:41:07, 24:18:40
Kaut cik izteikta upes ieleja Misai ir tikai pie Stūriem, kur to šķērso
Iecavas-Baldones ceļš un upe tek pa lēzeni viļņotu, smilšainu pamatmorēnas
joslu.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)
1164.
Misa pie Dzelzāmura
2001-01-21 56:39:49, 24:21:03
Misa - Iecavas labā krasta pieteka, garums 108 km, kritums 42 m (0,4 m/km).
Misas augštece 20. gs. 30. gados regulēta, izveidojot grāvju tīklu. Par Misas
sākumu uzskata vienu no šiem grāvjiem 6 km uz ziemeļaustrumiem no Bārbeles.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)
1165.
Misa pie Pēterniekiem
2001-06-30 56:45:55, 23:55:24
No Plakanciema līdz Pēterniekiem Misa tek uz rietumiem, tad pagriežas uz
dienvidrietumiem, ir ļoti līkumaina. Misa ietek Veciecavā netālu no Ozolniekiem, 7
km uz ziemeļrietumiem no Jelgavas. Tā kā Iecavas ūdeņu lielākā daļa pa Velna
grāvi nonāk tieši Lielupē, Iecavā lejpus Misas ietekas pārsvarā ir Misas ūdeņi.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)
1166.
Misa pie Rīgas - Bauskas ceļa
2001-08-23 56:42:56, 24:15:03
No Zvirgzdes ietekas līdz Plakanciemam Misa tek ziemeļrietumu virzienā pa
līdzenu, mežainu apvidu.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)
1167.
Mīlgrāvis
2002-11-03 57:01:51, 24:07:45
Mīlgrāvis (Mīlgrāvja atteka) - Ķīšezera noteka uz Daugavu. Garums 1,6 km,
platums 200 m, dziļums 9 m. Ūdensgūtves baseinā atrodas 17 ezeri, lielākie no
tiem Ķīšezers, Juglas ezers, Lielais un Mazais Baltezers.
Pa Mīlgrāvi notiek kuģu satiksme.
(LME, 2. sēj., Rīga, 1968)
1168.
Mordangas dzirnavas
2000-04-15 57:09:05, 22:16:41
Mordangas dzirnavezers atrodas Talsu rajonā, apm. 2 ha liels. No tā iztek
Kāņupe, garums 14 km. 18. gs. te bijusi tiem laikiem liela stikla fabrika. Vēlāk tur
ierīkotas dzirnavas.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1169.
Mores kaujas piemineklis
2000-08-19 57:04:55, 25:05:19
Mores kaujā 1944. g. 25.-29. septembrī kritušo latviešu leģionāru brāļu kapos
1991. g. tika atklāts piemiņas akmens, tēln. A. Jansons.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
1170.
Moskvinas vecticībnieku baznīca
2003-07-26 56:18:21, 26:38:31
Moskvinas vecticībnieku draudze ir sena. Baznīca uzbūvēta 1873. gadā. Vieta
izvēlēta tādēļ, ka tajā laikā tā bija liela apdzīvota vieta ar vairākiem desmitiem
māju.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1171.
Mucenieki - Doku Ata muzejs Dzelzavas pagastā
2003-04-18 57:02:29, 26:29:41
Rakstnieks Doku Atis (1861.-1903. g.) dzimis Dzelzavas pagasta
Muceniekos.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1172.
Mucenieku (Doku Ata muzeja) ceļa rādītājs
2003-04-18 57:02:33, 26:29:31
Muzejā ekspozīcija par rakstnieku Doku Ati, latviešu bērnu literatūras pamatlicēju.
1173.
Muitnieku baznīca pie Bernātiem
2000-07-08 56:22:01, 21:00:16
Sākumā bijis lūgšanu nams (1914. g., iesvētīta 1918. g.), pārbūvēta par
baznīcu ar torni 1950. g. Glezna "Kristus" (1837. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1174.
Munču vējdzirnavu drupas
2003-09-27 56:29:23, 24:11:40
Munču vējdzirnavas celtas 1905. g., to drupas atrodas 2 km no Codes uz
Rīgas pusi, vietā, kur autoceļš pāršķeļ senu soda vietu - 130 m garo Karātavu
kalnu.
(A. Plaude. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1175.
Murmastiene, piemineklis kritušajiem
2002-09-14 56:40:09, 26:33:52
1992. gadā pie Murmastienes pamatskolas atklāta piemiņas plāksne. Pie tās
25. martā tiek pieminēti represiju upuri, kā arī karos kritušie novadnieki.
Uz pieminekļa uzraksts:
"Karos kauti, nomocīti
Mūsu tautas dēli klus.
Piemiņa mēs galvas liecam
Lai tie svētā mierā dus."
1176.
Murmastienes krucifiksa namiņš
2002-09-14 56:40:09, 26:33:52
Padomju varas laikā 20. gs. 50. gados tika nopostīta lūgšanu vieta
Murmastienes centrā. 1993. gadā pēc arhitektes I. Ketleres projekta
Murmastienē atklāja krucifiksa namiņu, kur maijā katru vakaru pulcējas
dievlūdzēji, bet augustā piestāj svētceļotāji.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1177.
Mūrmuiža, piemiņas plāksnes Tautas Universitātei
2000-08-05 57:28:26, 25:29:29
Mūrmuižā darbojās rakstnieces Z. Mauriņas (1897.-1978. g.) 1928. g. dibinātā
Latvijas Tautas universitāte.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1178.
Mūrmuižas kaujas piemineklis
2001-06-30 56:25:54, 23:31:52
1705. g.16. jūlijā pie Mūrmuižas notika kauja starp zviedriem un krieviem, tajā
zviedri sakāva 12 tūkst. vīru lielo grāfa Šeremetjeva karaspēku.
1935. gadā Latvijas valdība kopā ar zviedriem Mūrmuižas kaujas vietā
izveidoja pieminekli (tēlnieks Pēteris Ārendts) ar uzrakstu latviešu un zviedru
valodā: "1705. gada 16. jūlijā šajā vietā zviedru karapulki Ādama Ludviga
Lēvenhaupa vadībā uzvarēja spēcīgāku ienaidnieku".
1179.
Mūrmuižas pils ar dīķi un ūdeskritumu
2000-08-05 57:28:26, 25:29:29
Muižas apbūve veidojusies 19. gs. vidū, kad uzcelta vienstāvīga mūra kungu
māja, kalpu mājas, ūdensdzirnavas un spirta brūzis. Kungu mājā pirms II
Pasaules kara darbojās Zentas Mauriņas un agronoma P. Pētersona vadītā
Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļa.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)
1180.
Mūsa pie Bauskas
1999-07-10 56:24:08, 24:10:37
Mūsa - Lielupes kreisā satekupe, saplūst ar Mēmeli pie Bauskas. Sākas Lietuvas teritorijā, kur saucas Mūša. Garums 164 km.
1181.
Nabes muižas pils
2000-10-07 57:25:47, 24:40:04
18. gs. celtā Nabes muižas kungu māja 19. gs. vidū tika pārbūvēta
neorenesanses villas formās. 19. gs. Nabes muiža piederēja baronu fon Siversu
dzimtai. Bijušajā Nabes muižā tagad dzīvokļi. Kā stāsta vietējie iedzīvotāji, kādā
no muižas ēkām spokojas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1182.
Nabes muižas pils tornis
2000-10-07 57:25:47, 24:40:04
Nabes nocietinātās pils tornis celts 14. gs. Pils minēta 1318. g., bet tornis
laikam piebūvēts pēc šaujamieroču parādīšanās. Aizsargtornis ir valsts
aizsargājamo pieminekļu uzskaitē un ir unikāla būve, kādas Latvijā tikpat kā nav
saglabājušās.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1183.
Nagļu baznīca
2000-07-28 56:41:00, 26:55:41
Laukakmeņu baznīca celta 19. gs. 90. gados. Baznīcai ir divi torņi (tipiski
Latgalei). Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
(www.vietas.lv)
1184.
Naudītes pagastnams
2002-09-07 56:32:15, 23:11:31
Naudītes pagastā 2000. gadā bija 1024 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 84,6
% latviešu, 5,7 % baltkrievu, 3,3 % ukraiņu, 3,3 % krievu, 2 % lietuviešu, 0,9 %
poļu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1185.
Naujenes (Juzefovas) baznīca
2000-07-21 55:55:35, 26:43:22
Juzefovas katoļu baznīca celta 1934.-1961. g. Padomju gados te darbojas
klubs. Baznīca draudzei atdota 1989. g. Pie Juzefovas kapiem atrodas poļu
leģionāru piemiņas vieta.
(www.drp.lv/naujene.html)
1186.
Naujenes bērnu nams Kraujā
2000-07-21 55:54:14, 26:39:03
Naujenes bērnu nams nodrošina bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem audzināšanu un izglītošanu, diennakts aprūpi.
1187.
Naukšēni, 2. pasaules kara piemineklis
2006-05-20 57:53:02, 25:27:07
1941. gada 22. jūnija rītā Vācijas karaspēks iebruka bijušajā Padomju
Savienībā, ar šo brīdi sākās Lielais Tēvijas karš - tā Padomju Savienībā sauca šo
karu. Lielais Tēvijas karš būtībā bija Otrā pasaules kara sastāvdaļa.
Eiropā karš beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, Āzijā - līdz ar
Japānas padošanos 1945. gada 2. septembrī.
Piemineklis ar uzrakstu " 1941.-1945." nav pieminēts jaunākajos tūrisma
ceļvežos un ar Naukšēniem saistītajās Interneta lapās, tomēr joprojām
saglabājies.
1188.
Naukšēni, piemineklis represētajiem
2000-08-05 57:53:01, 25:26:57
1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja trīs naukšēniešu
ģimenes (7 cilvēkus) un 1949. gadā - 33 ģimenes (117 cilvēkus).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1189.
Naukšēnu muižas pils
2000-11-11 57:53:01, 25:26:57
Pili 1843. gadā Rūjas upes krastā ampīra stilā cēlis Vilhelms fon Grote, pašrocīgi vadot būvdarbus. Muižas kompleksā ietilpst stallis, klēts un siernīca ar pulksteņa tornīti, fon Grotu dzimtas kapenes, parks ar eksotiskiem augiem. Tagad mācību un pāraudzināšanas iestāde "Naukšēni".
1190.
Nāvessalas piemineklis
2003-03-09 56:50:10, 24:26:37
1915.- 1916. gadā tā bija šaura zemes josla Daugavas kreisajā krastā. Uz šā
zemes stūrīša, kuru paši strēlnieki nosauca par Nāves salu, viņi varonīgi
noturējās pretī skaitliski lielākai, labāk bruņotai vācu armijai. Pret mazo strēlnieku
saujiņu vācu virspavēlniecība pirmo reizi lika lietot indīgas kaujas gāzes.
1924. gadā pēc arhitekta E. Laubes projekta te uzcēla pieminekli, kuru varam
skatīt vēl šodien.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
1191.
Nelabais ezers pie Annas
2002-05-04 57:02:07, 25:21:49
Nelabais ezers (Annas ezers) atrodas Cēsu rajona dienvidu daļā. Platība 19
ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)
1192.
Nereta, Jaunsudrabiņa piemineklis
2002-07-18 56:12:13, 25:18:21
Neretas pagasta "Riekstiņos" (tagad te muzejs) bērnību pavadījis rakstnieks
un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš (1877.-1962. g.). 1997. gadā pārapbedīts līdz
ar sievu un meitu no Vācijas uz Neretas pagasta kapiem.
Pie Neretas brīvdabas estrādes atklāts tēlnieka I. Rankas darinātais
piemineklis ar granītā iecirstu J. Jaunsudrabiņa skulpturālo portretu.
(www.aizkraukles-bibl.lv/nereta.htm )
1193.
Neretas baznīca
1999-10-30 56:12:13, 25:18:21
Neretas luterāņu baznīca (1584.-1593. g.) ir vienjoma celtne ar taisnstūra veida
plānojumu, 18,7 m augstu astoņstūra torni. Virs ieejas durvīm cilnis ar Efernu
dzimtas ģerboni. Ordeņa laikos par uzticīgu kalpošanu Neretas novadu mestrs
atdeva Aizkraukles komturam Efernam. Interjers baznīcā veidots gotikas stilā.
Baznīcā 16. gs. kapa plāksne un piemiņas plāksne Eferniem (16. gs. beigas),
misiņa griestu lukturis (1647. g.), ērģeles (1893. g.), divas vitrāžas (1900. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1194.
Neretas muižas pils drupas
2002-08-11 56:09:15, 25:17:44
Neretas muižas apbūve - pils vecais un jaunais korpuss (16. gs. beigas, 18.
gs., 19. gs.) - ir arhitektūras piemineklis. Ir parks - veidots 18. gs. otrā pusē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1195.
Neretas pagastnams
2002-07-18 56:12:13, 25:18:21
Neretas pagastā 2000. gadā bija 2197 iedzīvotāji, t.sk. 1037 vīrieši, 1160
sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
1196.
Neretas vidusskola
2002-07-18 56:12:13, 25:18:21
Neretas vidusskola atrodas Neretā, Dzirnavu ielā 4.
Neretas vidusskola ir viena no Sēlijas labiekārtotajām, sakārtotajām skolām ar
plašu sporta kompleksu.
1197.
Nīca, piemineklis represētajiem
2000-07-08 56:20:45, 21:03:49
Pie bijušā pagasta nama, ceļa otrā pusē, vietā, kur 1949. g. 21. martā
bārteniekus saveda izsūtīšanai, 1989. g. uzstādīts piemiņas akmens. 1949. g.
izsūtīja 137 bārteniekus, 1941. g. - 12.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1198.
Nīcas apkārtne, skats no Pūsēnu kalna
2002-08-03 56:19:30, 20:59:00
Vārds "Nīca" nozīmē zemu vietu, un tas atbilst patiesībai - apkārt vērojams
tikai līdzenums.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1199.
Nīcas baznīca
2000-07-08 56:21:14, 21:03:47
Nīcas luterāņu baznīca celta 1851. g., paplašināta 1876. g. 2. pasaules kara
laikā sagrauta, līdz 1990. g. izmantota par sporta zāli. Draudze darbību atsāka
1989. g.
Apstādījumos sarkstošais vītols. 0,5 km uz rietumiem - Pērļu kapi, kur jauna
kapliča (arhit. G. Vīksna).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1200.
Nīcgales Lielais akmens
2002-06-29 56:09:10, 26:27:41
Nīcgales Lielais akmens - lielākais laukakmens Latvijā, svētakmens. Tas ir 10
m garš, 9,8 m plats un 3 m augsts. Akmens atrodas meža ceļu krustojumā
Daugavpils rajonā, 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas.
Dižakmeni atnesis ledājs, tas ir labi noapaļojies, saplaisājis, lielkristālisks
porfīrveida rapakivi granīta bluķis.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1201.
Nīcgales baznīca
2000-07-21 56:08:20, 26:20:24
Nīcgales katoļu baznīca celta 1863. g. neogotiskā stilā, atjaunota 1922. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1202.
Nīdermuižas baznīca
2001-04-08 56:07:33, 26:42:36
Nīdermuižas Romas katoļu baznīca atrodas Preiļu rajonā Nīdermuižā, tā
uzcelta 1901. gadā. Nīdermuižas baznīca ir 16 m gara un 14 m plata celtne ar
cementa grīdu un skārda jumtu. 1977. gadā jumts un torņi nokrāsoti ar eļļas
krāsu. Ap baznīcu ir mūra žogs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1203.
Nīgrandes baznīca
2002-08-25 56:29:12, 22:05:36
Tagadējā Nīgrandes luterāņu baznīca celta 1775. gadā. Pēc Latvijas
neatkarības atjaunošanas baznīca izremontēta.
Nīgrandes luterāņu draudzei ir daudzpusīga sadarbība ar Dānijas Karlslundes
luterāņu draudzi.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1204.
Nītaures dzirnavas
2000-08-19 57:04:02, 25:11:22
Krīgaļu dzirnavas atrodas Nītaurē un redzamas darbībā. Zemnieku saimniecība
"Krīgaļu dzirnavas" nodarbojas ar malšanu un ar elektrības ražošanu.
(www.cesis.lv)
1205.
Nītaures luterāņu baznīca
2000-08-19 57:04:02, 25:11:22
Nītaures luterāņu baznīca celta 1770. g. Baznīckalnā. Tās celtniecībai daļēji
izmantoti 1277. g. celtās ordeņa pils gruveši. Baznīcā ērģeles (1933. g., H.
Kolbe), zvans (1929. g.). Pie baznīcas saglabājušies Nītaures pils aizsargmūru
pamati.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1206.
Nītaures muižas pils
2000-08-19 57:04:02, 25:11:22
Bijušās Nītaures muižas pils celta ap 1890. g., tagad skola. Parks sākumā bija
franču regulārā stila parks, ko pārveidoja par romantisku ainavu parku. Tajā aug
21 sugas koki un krūmi, t.sk. krēslu liepas - ļoti retas un īpatnējas sugas
pārstāves. Parks izveidots ar 3 terasēm.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1207.
Nogales pils
1999-07-17 57:22:08, 22:44:09
1874. gadā pēc arhitekta T. Zeilera projekta celtajā barona Firksa medību pilī aplūkojami efektīgi restaurēti interjeri ar oriģinālo griestu apdari (freskas bērnu guļamistabā), firmas "Celms un Bēms" krāsnis. Pils ansamblī dziļš dīķis, grota ar īpatnēju akustiku un parks ar dižozoliem.
1208.
Nordeķu muiža Rīgā
2004-05-30 56:57:51, 24:03:29
Nordeķu muižas kungu māja būvēta 18. gs. otrā pusē, baroks. Savu pašreizējo nosaukumu tā mantojusi no tās kādreizējā īpašnieka Herrmaņa Vites fon Nordeka. Tā pieskaitāma pie ievērojamākajām koka celtnēm Rīgā.
1209.
Nurmižu muiža
2004-11-06 57:11:58, 24:56:57
1561. g. ordeņmestrs Ketlers piešķira Siguldas pilsnovadā Nurmižu pagastu
Uradernam. Atņemot katram zemniekam daļu zemes, iekārtoja Nurmižu muižu.
Tas, ka 20. gs. 20. gados muižā ierīkoja divgadīgo lauksaimniecības skolu,
glāba muižu no iznīcības. Kungu māja tika atjaunota, tika uzlikts jauns kārniņu
jumts. Oranžērija tika pārtaisīta par putnu un cūku paraugkūti.
Muiža tika izpostīta 1944. g. kara darbības rezultātā.
(www.castles.lv.)
1210.
Nurmuižas baznīca Laucienē
2001-04-01 57:13:44, 22:44:57
14. gs. celtajā Nurmuižas pilī bijusi kapela. Kurzemes hercoga 1567. g. patente
paredzēja uzcelt Nurmuižā baznīcu, 1588. g. dokumentos minēts Nurmuižas
mācītājs. 1954. g. uzcelta tagadējā Nurmes baznīca - iespaidīga trīsjomu mūra
celtne ar augstu jumtu. 1598. g. nodibināts pastorāts, 1673.-1687. g. pārbūvēts
baznīcas interjers, no tā laika saglabājies altāris un kancele, no 1840. g. -
ērģeles, 1899. g. uzcelts 47 m augsts tornis. 20. gs. beigās Firksu dzimtas
piederīgie baznīcu atjaunojuši. Darbojas Nurmes ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1211.
Nurmuižas pils Laucienē
2000-08-03 57:13:39, 22:45:45
14. gs. ordeņa nocietinātā pils pārbūvēta 16. gs. par lielās fon Firksu muižas pils kungu māju. Ēkas centrā - pagalms, interjeros neoklasicisma sienu un griestu gleznojumi. Stallis, klētis un caurbrauktuves vārtu tornis ar ampīra stila apdari.
1212.
Odukalna baznīca
2004-11-14 56:49:24, 24:15:09
Konfesionāli Luteriskās Baznīcas Ķekavas draudzes jaunā celtne atrodas
Odukalnā, Saules ielā.
Baznīcas iesvētīšanas - atklāšanas dievkalpojums notika 2002. gada 4.
augustā.
1213.
Odzes ezers
2002-06-22 56:39:38, 25:43:18
Odzes ezers atrodas Aizkraukles rajonā, tā platība - 269 ha. Lielākais dziļums -
6,6 m. No Odzes ezera iztek upes Odzes upe.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1214.
Odzienas pils
2001-08-09 56:42:46, 25:41:03
Odzienas pils, domājams, celta ap 1860. gadu. Pils tika nodedzināta 1905.
gadā. Šajā laikā tās īpašnieks bija M. fon Brimmers. Tās atjaunošana aizsākās
pēc Pirmā pasaules kara, taču vilkās ļoti lēnām, jo lielā ēka prasīja daudz
līdzekļu. Odzienas pils ir viens no ievērojamākajiem neogotikas pieminekļiem
Latvijā.
(J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs. - 20. gs. sākums. Rīga, 1998.)
1215.
Ogre pie Ērgļiem
2000-05-27 56:53:46, 25:38:33
Ogre iztek Vidzemes Centrālajā augstienē Nesaules kalna pakājē, 188 km
gara. Augštecē to sauc par Ogriņu.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)
1216.
Ogre pie Glāzšķūņa
2000-02-12 56:48:05, 24:51:49
Nostāsti vēsta, ka senatnē Ogre bijusi kuģojama. Nelegālos izrakumos Ogres pilskalnā atrastas kuģu atliekas. Varbūt pirmslivonijas laikā vikingi kuģoja arī pa Ogri?
1217.
Ogre pie Lēdmanes
2000-05-28 56:46:46, 25:00:24
Ogres upe ir trešā garākā Latvijas upe. Upe visā garumā līkumaina. Līdz Ērgļiem Ogre līkumo pa ieleju vai gravu ar stāvām nogāzēm, šeit tā ir visstraujākā.
1218.
Ogre pie Ogresgala
1999-05-15 56:48:11, 24:43:55
Ogres upes līkums ar gājēju tiltiņu pie Ogresgala.
1219.
Ogre pie Vērenes
2000-06-17 56:48:06, 25:13:35
2004. gadā izdota vēstures pētnieka Gundara Patmalnieka grāmata "Ūdenstūristu ceļvedis pa Ogres upi", kura satur ļoti daudz interesantu faktu un Ogres krastos bijušo svētvietu aprakstus.
1220.
Ogre, namiņš "Kūrmāja"
2000-05-20 56:49:11, 24:36:43
1921. gadā celtā Kūrmāja Brīvības ielā 32.
1221.
Ogre, piemineklis represētajiem
2000-07-23 56:49:11, 24:36:43
Kādā slepenajā dokumentā bija atzīmētas 54 iekraušanas akcijas un 661
vagons 1941. gada 14. jūnija deportāciju veikšanai Latvijā.
(Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā")
1222.
Ogre, tilts pār Ogri
2000-05-20 56:49:11, 24:36:43
No arkveida gājēju tilta Bērzu alejas galā var vērot Ogri un tās krastus, no Ogres salas dambja - Daugavu, taču vispopulārākie ir Zilie kalni.
1223.
Ogres katoļu baznīca
2000-07-23 56:49:11, 24:36:43
1997. gadā uzcelta katoļu baznīca. Ogrē darbojas Romas katoļu draudze.
1224.
Ogres luterāņu baznīca
2000-05-20 56:49:11, 24:36:43
Baznīcai pamatakmens likts 1929. g. 1. septembrī, celtniecība pabeigta 1930. gadā. Luterāņu baznīcas ēkas būvi vēlīnās neogotikas tradīcijās projektējis arhitekts H. Kundziņš, pārveidojis būvinženieris A. Kēze. Baznīca ir 1872. gadā Piņķos historisma stilā celtās Sv. Nikolaja baznīcas atdarinājums.
1225.
Ogres pareizticīgo baznīca
2003-08-22 56:49:11, 24:36:43
Izveidota kādreizējā Ogres vasarnīcā, pašreizējo izskatu ieguva 20. gs. 90.
gadu beigās, projekta autore L. Kļešina, daļa ikonu izgatavotas Lietuvā. Kopš
2005. gada baznīcā Bizantiešu stila raksti.
(www.etaka.lv)
1226.
Ogres upe pie Ogres
1999-10-14 56:49:10, 24:39:33
Pirms Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas un ar to saistītās ūdenslīmeņa celšanās Daugavā Ogrei bija liels kritums pilsētas robežās. Upe tecēja strauji, tagad Ogres lejtecē straumes ātrums kļuvis ļoti mazs - var uzskatīt, ka te ir stāvošs ūdens.
1227.
Oksles muiža
2001-07-21 57:07:51, 22:49:44
Oksle - bijušās muižas centrs, pirmoreiz minēts 15. gs. Saglabājusies muižas
pils (19. gs.), bijušie zirgu staļļi, kūts, ūdensdzirnavas (19. gs.). Gleznaini skati uz
Oksles upes leju pa ceļam uz Galteni.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1228.
Oktes muiža
2001-06-09 57:17:07, 22:51:36
Bijušās Oktes muižas dzīvojamā ēka celta 18. gs. 2. pusē. Kūts mūrī (19. gs.
beigas) ielikta sīku akmeņu mozaīka - mednieks šauj putniņus egles galā, ko
ietver debesu ķermeņi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1229.
Olaines pilsētas dome
2000-02-26 56:47:16, 23:56:34
Pilsētas tiesības kopš 1967. gada. Iedzīvotāji 12970 (2000. g.). Jaunā pilsēta tika celta netālu no vēsturiskās Vidzemes un Kurzemes novadu robežas.
1230.
Olaines stacija
2000-10-06 56:47:16, 23:56:34
Dzelzceļa stacija Olaine atrodas 22 km no Rīgas, līnija Rīga-Jelgava. Līnija
atklāta 1868. g.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)
1231.
Oleru muiža
2000-11-11 57:48:13, 25:24:07
Muiža veidojusies 18. gs. un sākotnēji tajā bijusi koka kungu māja ar
saimniecības ēkām. 18. gs. beigās barons Krīdeners uzbūvēja jaunu muižas
centru agrā klasicisma stilā ar mūra ēkām, kas novietotas ap parādes pagalmu.
Pretī iebraucamajam ceļam bija kungu māja ar mansarda jumtu, bet abās
pagalma malās, viena otrai pretī - klēts un pārvaldnieka māja. Aiz kungu mājas,
uz ezera pusi, izveidoja dārzu un parku, kas 20. gs. vidū vētrā izpostīts.
19. gs. vidū kungu mājai pārbūvēja jumtu, 20. gs. sākumā uzcēla piebūves un
koka verandu dārza pusē. Ēka cietusi 2000. gada februārī ugunsgrēkā, uzsākta
atjaunošana. Muižas komplekss atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
teritorijā blakus Oleru purvam. Pie kungu mājas ir neliels parks.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)
1232.
Ostronas katoļu baznīca
2004-08-05 56:28:42, 26:58:50
Ostronas Sv. Aloiza katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajonā. Baznīca celta no
koka 1936. gadā, 1972. gadā remontēta lūgšanu telpa.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
1233.
Ottes dzirnavas
2002-09-14 57:19:16, 26:54:59
Ates (Ottes) dzirnavas ierīkotas 1795. gadā, joprojām darbojas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1234.
Ottes dzirnavas, piemineklis arklam
2002-09-14 57:19:16, 26:54:59
Uz pieminekļa K. Ulmaņa vārdi:
"Visskaistākais ģerbonis pasaulē ir arkls tīrumā".
1235.
Ottes dzirnavu muzejs
2002-09-14 57:19:16, 26:54:59
Brīvdabas muzejs "Ates (Otes, Ottes) dzirnavas" atrodas Alūksnes rajonā. Te
var aplūkot lauku sētu ar 13 ēkām, katrā no tām ir atbilstoši darba rīki,
saimniecības piederumi, mašīnas.
Katru gadu septembra otrajā sestdienā Ates dzirnavās notiek Pļaujas svētki,
kuros tiek demonstrēti zemnieku darba rīki, tradīcijas un sadzīve.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1236.
Ozolaines katoļu baznīca
2002-04-13 56:25:34, 24:30:48
Ozolaines Svētā Ignata Lojolas Romas-katoļu baznīca, celta 1864. g.
(A. Plaudis. Apceļosim Latviju. Rīga, 2000.)
1237.
Ozolmuižas katoļu baznīca
2004-08-05 56:29:30, 27:13:43
Ozolmuižas Sv. Pāvila un Pētera katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajonā.
Baznīca uzcelta 1820. gadā par grāfu Plāteru-Zībergu līdzekļiem. Baznīcai ir trīs
altāri un trīs zvani.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
1238.
Ozolu (Kuldīgas raj.) muiža
2001-04-01 57:02:34, 22:07:52
Atrodas Kuldīgas rajonā. Ozolos ir bijušās muižas centrs. Te bijusi Ozolu stikla
fabrika. Bijusī Ozolmuižas pils celta 19. gs.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1239.
Ozolu muižas pils
2000-04-29 57:38:17, 25:02:28
Atrodas Limbažu rajonā. Dižozoliem bagātā apvidū 18. gs. beigās grāfi Mellini
uzcēla Ozolu muižas pili ar klasicisma stila fasādi un mansarda jumtu. Zāles
interjerā aplūkojami K. Kolopkas 1792. gada ornamentālie ciļņi, grāfa kabinetā -
19. gs. papīra tapetes, krāsnis un koka kasešu griesti.
Pilī Ozolmuižas pamatskola.
1240.
Padures (pie Aizputes) pils
2001-11-10 56:45:00, 21:35:00
Atrodas Liepājas rajonā. Tāšu-Padures pils celta 1870. g., tagad pilī Kalvenes
pamatskola. Parks (3,2 ha) ar 26 svešzemju sugu kokiem un krūmiem. Liepa 4,0
un kļava 3,5 m apkārtmērā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1241.
Padures muižas pils
2000-09-16 57:01:02, 21:54:25
Atrodas Kuldīgas rajonā. Padures pils celta 19. gs. sākumā. Centrālā daļa
divstāvīga, ar četru kolonnu portikiem abās pusēs. Sānu daļas vienstāvīgas, ar
klasicisma stilam atbilstošiem apaļiem lodziņiem celtnes galos. Durvis un
keramikas krāsnis (19. gs.).
Pilī no 1923. g. līdz 1942. vai 1943. g. darbojusies divgadīgā lauksaimniecības
skola. Regulāra plānojuma parks (3,0 ha), veidots 19. gs. 2. pusē.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1242.
Palsa pie Ūdrupes
2007-04-06 57:16:40, 26:08:20
Palsas augšteci senāk sauca par Ūdrupi, no tā arī, acīmredzot, veidojies
apdzīvotās vietas "Ūdrupe" nosaukums.
Pie Palsmanes Palsas augšteces posms (68 km) novadīts Vizlā, atlikušo
Palsas daļu sauc par Vecpalsu. Vecpalsa ietek Gaujā, 21 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukuni, Rīga, 1986)
1243.
Palsmane, piemineklis 2. pasaules kara upuriem
2000-09-13 57:23:20, 26:10:51
Piemineklis veltīts Otrajā pasaules karā kritušajiem un bezvēsts pazudušajiem
palsmaniešiem.
Otrā pasaules karā un partizāņu karā (1941.-1953. g.) krituši vai bezvēsts
pazuduši apm. 120 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
1244.
Palsmane, piemineklis brīvības cīnītājiem
2000-09-13 57:23:20, 26:10:51
Pie Palsmanes luterāņu baznīcas atrodas piemineklis Latvijas Atbrīvošanas
cīņās kritušajiem draudzes karavīriem.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1245.
Palsmane, piemineklis represētajiem
2000-09-13 57:23:20, 26:10:51
Padomju okupācijas varas iestādes 1949. gadā izsūtīja 171 palsmanieti.
U. Ģērmanis darbā "Latviešu tautas piedzīvojumi" raksta:
"1949. gada 25. marts - masveida deportācijas. Daudz latviešu izsūta uz vergu
nometnēm vai tāliem neapdzīvotiem apgabaliem Sibīrijā. Latvijas zemkopību
sagrauj un zemniekus padara par dzimtcilvēkiem - kolhozniekiem, kuriem nekas
nepieder un kurus nežēlīgi izmanto".
1246.
Palsmanes luterāņu baznīca
2000-09-13 57:23:20, 26:10:51
Palsmanes luterāņu baznīca uzcelta 1817. g., ērģeles - 1860. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1247.
Palsmanes muižas pils
2000-09-13 57:23:20, 26:10:51
Palsmanes centrā Palsas upes labajā krastā atrodas bijušās Palsmanes muižas
pils. Pils celta 1880. g., tagad pilī speciālā internātskola. Pie pils parks.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
1248.
Palsmanes pagastmāja
2000-09-13 57:23:20, 26:10:51
Palsmane atrodas 7 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, 24 km uz
austrumiem no Smiltenes. Palsmanes pagastmājas ēka 110 gadus veca.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
1249.
Palsmanes pareizticīgo baznīca
2007-10-06 57:23:19, 26:10:18
Palsmanes Dievmātes Pasludināšanas baznīca, pašlaik nedarbojas.
Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir sākusi remontēt un atjaunot agrāk slēgtos
dievnamus.
1250.
Pampāļu baznīca, tagad darbnīcas
2002-08-25 56:32:26, 22:12:52
1838. gadā Pampāļos Pampāļu-Celminieku luterāņu draudzei tika uzcelta
jauna mūra baznīca, kuru sagrāva 1944. gadā. Pēc kara baznīcā iekārtoja
mehāniskās darbnīcas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1251.
Pampāļu pagastnams
2002-08-25 56:32:26, 22:12:52
2000. gadā Pampāļu pagastā bija 1002 iedzīvotāji.
1944. gada novembrī-1945. gada maijā Pampāļu pagastu šķērsoja Kurzemes
cietokšņa frontes līnijas. Smagajās kaujās tika nodarīti lieli postījumi - sagrauts
centrs, izpostītas ap 90 % saimniecību.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1252.
Pampāļu ūdensdzirnavas
2002-08-25 56:32:26, 22:12:52
Pirmās brīvvalsts laikā darbojās Pampāļu ūdensdzirnavas ar vilnas kārstuvi un
vērptuvi. Atjaunotajās dzirnavās pēc kolhoza "Pampāļi" likvidēšanas darbojās
sadzīves pakalpojumu kombināts.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1253.
Paparze pie Alūksnes - Kalnienas ceļa
2002-09-14 57:18:08, 26:54:50
Paparze - Pededzes labā pieteka, 27 km gara. Iztek no Indzera ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)
1254.
Paplakas apkārtne, piemiņas zīme represētajiem
2001-11-10 56:28:42, 21:26:58
Piemiņas akmens veltīts 1941.-1949. g izsūtīto Paplakas apkārtnes iedzīvotāju
atcerei.
"Tai sāpei neizsāpēt, tām asarām nenožūt".
1255.
Pasiekstes vējdzirnavas
2002-07-10 57:20:27, 21:34:14
Pasiekstes vējdzirnavas celtas 1895. gadā. Darbojušās līdz 20. gs. 60. gadu
sākumam. Blakus vējdzirnavām atrodas senkapi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1256.
Pasienes baznīcas torņi
2000-07-22 56:17:33, 28:09:36
Jaunavas Marijas dzimšanas Svētā Jāzepa un Svētā Dominika Pasienes
Katoļu baznīca.
1753. gadā koka baznīca ar klosteri nodega. Bet 1761. gadā baznīca tika
atjaunota vēl krāšņākā izskatā no akmens un ķieģeļiem. Kopš tā laika baznīca ir
ne tikai viena no skaistākām baznīcām Latvijā, bet arī visā pasaulē.
1257.
Pasienes muižas pils
2000-07-22 56:17:33, 28:09:36
17. gs. muižnieks Demkins uzceļ pirmo muižas ēku. 18. gs. Polijas karalis Augusts III uzdāvina Pasienes zemes lielkancleram Jānim Borham, viņš uzceļ arī skaisto Pasienes dievnamu. 18. gs. beigās īpašums nonāk Benislavsku dzimtas īpašumā. Pēdējā muižas īpašniece bija grāfiene Oboļenska, pēckara laikā te bija izvietojusies Pasienes pamatskola. Privātīpašums.
1258.
Pastendes muižas pils
1999-09-04 57:13:27, 22:31:12
Fon Hānu dzimtas pils celta 1700. gadā klasicisma stilā, fasādes rotātas ar kolonnu balstītiem frontoniem. Nostāsts vēsta, ka celtniecības laikā atrod apraktu mantu. Pārbūvēta 18. gs. No 1945. g. pilī Pastendes pamatskola.
1259.
Pastmuižas Velnakmens pie Kokneses
2004-08-05 56:37:40, 25:27:23
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles rajonā, 2 km augšpus Kokneses
baznīcas, netālu no ūdenskrātuves. Tas ir divās daļās sašķēlies kultakmens,
dabas piemineklis.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1260.
Patkula ala
2007-10-27 57:24:36, 25:15:36
Patkula ala atrodas Valmieras rajonā Stoķu klintīs Strīķupes kreisajā krastā.
Alas sienās vairākās vietās izveidojušās plaisas ar caurumiem. Alas platums
vidusdaļā 2,5 m, bet lielākais augstums 3 m. Tās alu kopgarums sasniedz 30 m.
Ala ir aizsargājams dabas objekts no 1974. gada.
Pēc nostāstiem šajā alā 17. gadsimta beigās no zviedriem slēpies Vidzemes
izcelsmes vācu muižnieks un diplomāts Johans Reinholds Patkuls, kurš
sadarbojās ar Pēteri I un citiem tā laika varas vīriem.
1261.
Pāles baznīca
2002-03-16 57:42:17, 24:38:31
Pāles luterāņu baznīca celta 18. gs., altārglezna "Kristus svētī bērnus" (1943.
g., A. Annuss).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1262.
Pāvilosta, piemiņas zīme represētajiem
2000-06-11 56:53:16, 21:10:59
Padomju varai bija vairāki paņēmieni, kurus izmantoja, lai turētu paklausībā
tautas. Tā pielietoja represijas - politisko pretinieku vajāšanu un iznīcināšanu.
Viens no represiju paņēmieniem bija deportācijas - cilvēku piespiedu izvešana uz
citiem PSRS apgabaliem.
Piemiņas zīme 1941.-1949. g. deportētajiem.
1263.
Pāvilostas baptistu baznīca
2008-08-10 56:53:19, 21:11:11
Pāvilostas baptistu baznīca atrodas Pāvilostā, Klusā ielā 8.
Barons Otto fon Lilienfelds 1897. gadā deva atļauju celt baznīcu un iedalīja
apbūves gabalu no sev piederošās zemes. Baznīcas būvniecības darbi tika
uzsākti 1900. gadā, bet 1906. gada 10. decembrī tika noturēts pirmais
dievkalpojums jaunuzceltajā baznīcā.
(www.pavilosta.lv)
1264.
Pāvilostas jūrakmens
2008-08-10 56:53:37, 21:11:08
100 m no krasta, jūrā, viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni (Jūrakmeni), tā
augstums virs grunts 3,5 m (ūdenī 1,5 m), apkārtmērs ir 15 m. Padomju laikā šis
akmens bija robežzīme, par kuru tālāk gar jūras krastu ļaudis nedrīkstēja iet.
(www.pavilosta.lv)
1265.
Pāvilostas luterāņu baznīca
2008-08-10 56:53:26, 21:11:02
Pāvilostas luterāņu baznīca atrodas Pāvilostā, Brīvības ielā 26. Baznīca celta
1930. gadā.
(www.pavilosta.lv)
1266.
Pāvilostas pilsētas dome
2000-06-11 56:53:16, 21:10:59
Pāvilostai pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 1322 (2000. g.). Pilsēta atrodas Sakas labajā krastā.
1267.
Pāvilostas simtgades piemiņas akmens
2000-06-11 56:53:16, 21:10:59
Pāvilostas simtgades parks, tā centrā simtgades piemiņas akmens (1870.-1970.).
1268.
Pečora ezers
2003-06-22 56:53:04, 25:07:48
Pečoru ezers atrodas Ogres rajona vidusdaļā, Pečoru purvā. Platība 109,4 ha.
Ezerā 3 salas.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)
1269.
Pededze pie Litenes
1998-09-11 57:11:24, 27:02:45
Pie Litenes apmēram 10 km garā posmā Pededze tek galvenokārt pa lauksaimniecības zemēm. Augšpus Litenes kopš 1920. gada darbojas hidrometriskais postenis.
1270.
Pededze pie Mālupes
2000-09-14 57:20:21, 27:13:57
28 km garumā Pededze tek pa Igaunijas teritoriju. Pededzes baseinā daudz mežu, it īpaši gar pašu Pededzi. Krastos dažviet saglabājušies ozoli.
1271.
Pededzes (Jaunpededzes) ieteka Aiviekstē
2002-03-29 56:56:12, 26:48:56
Pededze - Aiviekstes labā pieteka, sākas Igaunijā. Garums 159 km.
Jaunpededze, Pededzes kanāls - iztaisnotais Pededzes lejteces posms, 6 km
garš, ietek Aiviekstē.
Vecpededze - 5 km garš Pededzes posms lejpus Jaunpededzes, ietek
Aiviekstē.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
1272.
Pededzes dīķis pie Jaunannas
2001-06-16 57:16:57, 27:04:30
Pededzes krastos ir ainaviski skaista vide.
1273.
Pedele pie Valkas
2000-08-05 57:46:34, 26:01:18
Pedele - Vertsjerva ezera pietekas Mazās Emajegi (Mētras) kreisā pieteka. Garums 31 km. Iztek no Katai ezera Igaunijā, 16 km garā posmā tek Latvijā. Tek cauri Valkai.
1274.
Peipiņu baznīca
2002-08-11 56:02:02, 27:02:53
Peipiņu Sāpju Dievmātes katoļu baznīca atrodas Šķeltovas pagastā.
Peipiņu baznīcas dibinātājs ir J. Ziemelis (dz. Prusaks, 1885.-1939. g.), bijis
Peipiņu baznīcas prāvests.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1275.
Pekša ezers pie Lielstraupes
2005-05-06 57:18:38, 24:58:01
Pekša ezers (Peksis) atrodas Cēsu rajonā Gaujas Nacionālā parka teritorijā, tā
platība 9,7 ha.
(Ūdenstilpju klasifikators ŪTK2005)
1276.
Pelču pils
2001-04-01 56:55:06, 21:58:04
Pelču pils uzbūvēta 1904. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Franču renesanses, jaunā jūgendstila motīvi, reti materiāli - oranži sienu apdares ķieģeļi. Saimniecības ēkas, dzirnavas. Parku projektējis Rīgas ainavu arhitekts G. Kūfalts. Tagad Pelču pamatskola.
1277.
Pelēču muižas dzīvojamā ēka
2001-04-08 56:08:44, 26:43:10
Dodoties no Aizkalnes Višķu virzienā (uz dienvidrietumiem), pēc 7 km
sasniedzami Pelēči. Ciema rietumu daļā (apm. 0.5 km pa labi no Preiļu-Višķu
šosejas) apskatāma paliela vienstāva koka ēka - bijušās Pelēču muižas
dzīvojamā ēka (19. gs. sākums).
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
1278.
Pelēču muižas saimniecības ēka
2001-04-08 56:08:44, 26:43:10
Pelēču muižas apbūves laiks - 19. gs. sākums. Uz Jašas upes vēl darbojās
19. gs. celtās Pelēču ūdensdzirnavas.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
1279.
Penkules baznīca
2000-11-04 56:29:07, 23:11:21
Baznīca uzcelta 1691. g. Tornis nespēja turēt divus G. Meijera lietus zvanus,
tādēļ celta īpaša zvannīca. 1865. g. celts jauns tornis un baznīca no pamatiem
sākot atjaunota. Būvdarbus vadījis O. Dīce. Plašāki remonti 1908.-1909. g. un
1935. g. Vecā (apm. 300 g.) altāra glezna novietota sakristejā. Atis Grunde
gatavojis jaunu gleznu.
2. pasaules karā baznīca nav cietusi, sašauts tornis. Padomju varas laikā
baznīca bija pamesta un izpostīta. Baznīca atjaunota.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
1280.
Pērse pie Kokneses pilsdrupām
2002-09-21 56:38:42, 25:27:30
Kokneses pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Stāvajā klintī
starp Daugavu un Pērses ieteku 1209. gadā bīskaps Alberts sāka celt mūra pili.
Tagad pilsdrupas daļēji applūdinātas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1281.
Pētera ala Siguldā
2001-03-17 57:10:26, 24:52:16
Pētera ala atrodas Vējupītes kraujā, tā ir 5 m augsta un 6,5 m gara. Senatnē
šajā alā no sirotājiem esot slēpies kāds zemnieks Pēteris ar ģimeni. Pēc cita
nostāsta alā kāda jauna māte dzemdējusi dēlu Pēteri.
(A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)
1282.
Pēterlauku vējdzirnavas
2000-10-06 56:32:20, 23:42:58
Pēterlaukos redzamas atjaunotās vējdzirnavas. Celtas 19. gs. 70. gados.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
1283.
Pēternieku baznīca
2001-03-10 56:46:02, 23:55:51
Pēternieku katoļu baznīca celta 1940. g. Pie baznīcas skaisti Misas upes
krasti.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1284.
Pēternieku muiža
2001-06-30 56:45:45, 23:55:60
1826.-1887. g. - kroņa muiža. Nu jau apm. 100 gadus bijušajā Pēternieku
muižā darbojas izmēģinājumu stacija. Sākotnēji tā bija Rīgas Politehnikuma
valdījumā (toreiz Politehnikumā bija Lauksaimniecības fakultāte), tagad Latvijas
Lauksaimniecības Universitātes rīcībā.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)
1285.
Piedrujas katoļu baznīca
2002-08-11 55:47:44, 27:26:43
Piedrujas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas katoļu baznīca atrodas
Daugavas malā uzkalnā. Tā celta no 1759. gada līdz 1774. gadam baroka stilā.
(Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
1286.
Pieneņu lauks pie Rīgas - Kalnciema ceļa
2000-05-06 56:54:23, 23:45:38
"Kā no tumšās, stingās zemes
Var tik skaisti ziedi plaukt ?"
(A. Ķeniņš)
1287.
Piksāru baznīca
2006-05-20 57:53:40, 25:35:35
Piksāru baznīca atrodas 7 km no Naukšēniem, Piksāros. Baznīca būvēta no
1914. gada līdz 1936. gadam. Piksāru draudze darbojusies līdz 20. gs.
sešdesmito gadu vidum. Pēc tam ēkā ierīkota kolhoza noliktava.
Šobrīd ēka tiek izmantota kā koncertzāle.
(www.naukseni.lv)
1288.
Pikšas - K. Ulmaņa muzejs Līvbērzes apkārtnē
2000-09-02 56:39:29, 23:29:15
Pikšās Latvijas Valsts prezidenta Kārla Ulmaņa (1877-1942) dzimtajās mājas (atjaunotas 1990. g.) muzejs. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Kārlis Ulmanis (1877 - 1942) bija tās pirmais valdības vadītājs, pēc tam vairākkārt Ministru prezidents.
1289.
Piķurga pie Rīgas - Ērgļu dzelzceļa
2002-10-20 56:55:15, 24:18:32
Piķurga - 17 km gara, ietek Juglas ezerā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)
1290.
Piķurga pie Ulbrokas
2000-08-27 56:56:27, 24:17:13
Lejtecē Piķurgu sauc arī par Brekšupīti, Ulbroku.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)
1291.
Piķurga pie Ulbrokas pagrieziena
2003-12-26 56:56:43, 24:16:28
Piķurga ir līkumaina, plūst pa senu Daugavas palu ūdeņu noplūdes ieplaku.
1292.
Pilsblīdenes pils
2001-11-10 56:41:55, 22:41:09
Bijušais Pilsblīdenes muižas komplekss izveidots 19. gs. 20. gados, no 1962.
g. pansionāts "Blīdene". Parks (24 ha) ar 37 svešzemju sugu koku un krūmu
stādījumiem. Dzirnavas (pārbūvētas par kūti), ceļa malā brūža (19. gs. sāk.)
atliekas.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1293.
Pilsētas ezers pie Brizules
2001-05-20 57:05:53, 23:05:21
Pilsētas ezers, saukts arī par Brizules ezeru, atrodas Tukuma rajona ziemeļu
daļā, platība 13,9 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
1294.
Piltenes baptistu baznīca
2007-04-30 57:13:28, 21:40:32
Baznīca atrodas Piltenē, Lielā ielā 18. Piltenes baptistu draudze dibināta 1863. gadā, baznīca uzcelta 1881. gadā.
1295.
Piltenes luterāņu baznīca
2000-04-15 57:13:24, 21:40:16
Piltenes lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Uzskata, ka tag. Piltenes lut. mūra baznīca celta 1808. gadā, taču tornis varētu būt saglabājies no kāda iepriekšējā būvperioda, arī pamatu kontūras varētu būt no kādas agrākās baznīcas plāna. Piltenes lut. baznīca ir Kurzemes hercogistes arhitektūrai tipisks divdaļīgas kompozīcijas dievnams. No iepriekšējās baznīcas ir saglabājies tēlnieka J. Kreicfelda ap 1719. gadu veidotais ērģeļu prospekts.
1296.
Piltenes pilsdrupas un baznīca
2000-04-15 57:13:24, 21:40:16
Tag. Piltenes vietā jau pirms vācu krustnešu iebrukuma bija kuršu apmetne un pils. No 1234. gada Piltene bija Kurzemes bīskapijas rezidence. Vecventas krastā ir bīskapa pils drupas (pils apdzīvota līdz 16. gs.).
1297.
Piltenes pilsdrupu fragments
2000-04-15 57:13:24, 21:40:16
1329. gadā pils izturēja lietuviešu karaspēka aplenkumu, kaut arī pati pilsētiņa tika nodedzināta. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un divu torņu - Lielā apaļā un Kauna torņa fragmenti. Piltenes pils bijusi lielākā aizsardzības būve Ziemeļkurzemē.
1298.
Piņķu baznīca
2000-05-06 56:56:40, 23:55:01
Piņķu (Nikolaja) baznīca celta 1874. gadā. 1916. gada 19. jūlijā 5. Zemgales
latviešu strēlnieku bataljona komandieris Jukums Vācietis pirms došanās uz
Smārdes iecirkņa fronti teica runu saviem kareivjiem. Šo epizodi dzejnieks
Aleksandrs Čaks iemūžinājis dzejolī "Sprediķis Piņķu baznīcā".
(A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)
1299.
Piņķu baznīcas piemiņas akmens
2000-05-06 56:56:40, 23:55:01
1916. gada 19. jūlijā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandieris
Jukums Vācietis pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti teica runu saviem
kareivjiem. Šo epizodi dzejnieks Aleksandrs Čaks iemūžinājis dzejolī "Sprediķis
Piņķu baznīcā".
(A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)
1300.
Piņķu kaujas piemineklis
2006-06-24 56:56:39, 23:54:44
Piemineklis veltīts 1919. gada 22. maijā Piņķu kaujā kritušajiem Latvijas
brīvības cīnītājiem (sīvā cīņā tika sakauti lielinieki, tie steigšus atkāpās).
Piemineklis tika uzcelts 1939. gada 23. maijā, nopostīts 1951. gadā. 2003.
gadā uzcelts no jauna.
1301.
Platone pie Jelgavas - Elejas ceļa
2001-06-30 56:35:01, 23:42:55
Platone - Lielupes kreisā krasta pieteka. Iztek Lietuvā, Latvijā 49 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)
1302.
Platones pagastnams
2002-07-08 56:32:20, 23:41:40
Platones pagastā 2000. gadā bija 1729 iedzīvotāji, t.sk. 813 vīrieši, 916
sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)
1303.
Platones upe pie Platones
2002-07-08 56:32:20, 23:41:40
Platones gultne dažos posmos regulēta, pie Platones izveidota ūdenskrātuve.
1304.
Plācis, piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem
2000-10-01 57:21:48, 24:59:02
Pie Straupes pagastnama atrodas piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem,
uzstādīts 1931. g., tēln. T. Zaļkalns, šūnakmens. Tajā attēlots arājs, kas vienā
rokā tur šķēpu, bet otrā - arkla balstu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1305.
Plāteres pilskalns
2003-05-10 56:50:24, 25:12:22
Plāteres pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis. Pilskalns atrodas 1
km uz rietumiem no bijušas Plāteres muižas. Tas bijis spēcīgs nocietinājums, kas
ierīkots grants kalnā, uzberot un atrokot zināmā stāvumā un augstumā kalna
sānus. Sānmalu caurmēra augstums 7-10 m.
Vecais Plāteres lielskungs licis pilskalnā celt mūra drupas. Tās, protams, nebija
īstas pilsdrupas, bet gan viltojums.
Saimniekiem bijis jāved akmeņus, bet vecais Mārcis, muižas mūrnieks bijis
galvenais darītājs. Lai senatnes iespaids būtu pilnīgāks, kungs kādu nakti licis
muižas dārzniekam atvest no Madlienas vecās kapsētas vecus akmens
krustus. Tāpat šis senatnes mīļotājs licis iecirst akmenī pils celšanas gadu
"1205", lai neviens par drupu īstenību nešaubītos.
(E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Rīga, 1930.)
1306.
Pļaviņas, piemineklis 1905. g. revolucionāriem
2000-07-21 56:36:42, 25:46:26
Piemineklis atrodas Aiviekstes krastā. 1905. gada novembrī un decembrī daudzās vietās notika sadursmes starp muižnieku pašaizsardzības vienībām (soda ekspedīcijām) un tautas miliciju.
1307.
Pļaviņu baznīca
2001-04-08 56:36:56, 25:43:03
Pļaviņu Svētā Pētera luterāņu baznīca celta 1911.-1912. g., atjaunota 1921.
g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
1308.
Pļaviņu stacija
2001-08-09 56:36:56, 25:43:03
Pēc dzelzceļa atzarojuma izbūves uz Gulbeni 1903. g. pie toreizējās Stukmaņu
stacijas izveidojās apdzīvota vieta Pļaviņas (no 1927. g. pilsēta).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
1309.
Pļaviņu stacija, piemiņas plāksne represētajiem
2001-08-09 56:36:56, 25:43:03
"Mašīnas, zaldāti, privāto grupas, bērni, visi rada neiedomājamu troksni. Uz
sliedēm vairākās garās rindās lopu vagoni. Notiek atvesto izvietošana pa
vagoniem. Lielās durvis atveras, mūs pēc saraksta sasēdina vagonā ..."
(No deportētā rīdzinieka Oļega Vijuma atmiņām)
1310.
Pļavu baptistu baznīca
2001-06-09 57:15:22, 22:54:08
Baznīca atrodas Talsu rajonā, Pļavās. Nariņciema draudze nodibinās 1928. gada rudenī, bet divus gadus vēlāk uzceļ lūgšanas namu. Atvēršanas svētkus svinēja 1934. gadā. Gadiem ejot, lūgšanas namu rekonstruējot, koka ēka iegūst baznīcas statusu.
1311.
Pļavu ezers
2004-06-23 57:15:38, 22:53:25
Pļavu dzirnavu ezers atrodas Talsu rajona dienvidaustrumu daļā. Platība 21
ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1986.)
1312.
Pociema Rumbiņi, Bārdu piemiņas akmeņi
2000-10-01 57:35:55, 24:53:23
Dzejnieks Fricis Bārda (1880.-1919. g.) un viņa brālis, arī dzejnieks, Antons
Bārda (1891.-1981. g.) dzimuši un dzīvojuši Katvaru pagasta Pociemā,
"Rumbiņos". Te dzīvojusi arī Friča Bārdas sieva dzejniece Paulīne Bārda
(1890.-1983.).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
1313.
Pociema Rumbiņi, F. Bārdas vasaras māja
2000-10-01 57:35:55, 24:53:23
"Rumbiņi" - dzejnieka Friča Bārdas memoriālais muzejs. Mājas uzceltas 1915.
g. pēc F. Bārdas projekta. Vasarās šeit dzīvoja arī F. Bārdas sieva Paulīne un
brālis Antons. "Rumbiņu" apkārtnē saglabājušās 7 birzītes, kuras F. Bārdas
tēvs, līdumus līzdams, atstājis neskartas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1314.
Pociema baznīcas drupas
2000-10-01 57:35:46, 24:51:04
Pociema centrā atrodas Pareizticīgo baznīcas drupas, daļēji saglabājies
baznīcas tornis. Baznīca celta 19. gadsimta 70. gadu sākumā kā Umurgas
Pareizticīgo draudzes baznīca un tā darbojusies līdz pat 20. gadsimta
četrdesmitajiem gadiem.
Blakus baznīcai atrodas bijušās pareizticīgo draudzes skolas ēka.
(www.pociems.lv)
1315.
Pociema skola
2000-11-11 57:37:02, 24:50:02
Friča Bārdas Pociema pamatskola 2000. g. atzīmēja 140 gadu jubileju.
Pociema skolas vēsture sākas ar 1859. gadu. Skolas vajadzībām barons fon
Volfs nodeva "Pīlāgu" māju un zemi, mācības sākās 1860. gadā. Toreiz to
sauca par Pīlāgu skolu.
Pašreizējā skolas ēka uzbūvēta 1876. gadā. 1890.-1892. g. Pociema skolā
mācījies dzejnieks Fricis Bārda.
(www.lnt.lv)
1316.
Podvāze pie Biržiem
2004-06-05 56:24:28, 25:46:19
Podvāze - Ziemeļsusējas kreisā pieteka, 20 km gara. Tek caur Priekulānu
ezeru.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)
1317.
Pogupe pie Gulbenes - Balvu ceļa
2000-04-22 57:11:25, 26:53:59
Pogupe - Melnupes kreisā pieteka, 23 km gara. Tek caur Stāmerienes ezeru
un Pogas ezeru.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)
1318.
Pokaiņi, Lielvārdes jostas stabs
2001-05-01 56:34:24, 23:04:24
1999. g. 150 m no Baltā kalna novietots ozolkoka stabs, kurā Dobeles
mākslinieks Sandris Konrāds iegriezis Lielvārdes jostas rakstus.
"Pokaiņu pagātne ir noslēpumainības miglā tīta. Sākotnēji šai vietai būtu
jākalpo kā mūsu, latviešu tautas, garamantu apzināšanas vietai. Vietai jākļūst
par svētbirzi, kādas senatnē bijušas mūsu tautai. Dod, Dievs, Pokaiņiem spēku
un mums, latviešiem, iecietību un saprātu !"
(A. Biseniece. Pokaiņu mežs)
1319.
Pokaiņi, Tēva akmens
2001-05-01 56:34:24, 23:04:24
Šis akmens atgādinot tēva plaukstu, uz kuras atdusas bērns.
Zinātnieki domā, ka Pokaiņu akmeņus uz Latviju pirms aptuveni 15-16
tūkstošiem gadu atnesis ledājs no Skandināvijas. Pokaiņos nav neviena
akmens, kam no Latvijas ģeoloģijas viedokļa tur nevajadzētu atrasties. Runājot
par enerģiju, jāsaka, ka Pokaiņu apkārtnes pauguriem raksturīgie neliela
spiediena ūdeņi un lielā laukakmeņu koncentrācija vien jau akumulē enerģiju,
kas var ievērojami atšķirties no citām teritorijām.
(A. Drēziņš, "Pokaiņu mežs")
1320.
Pokaiņi, akmens upe
2001-05-01 56:34:24, 23:04:24
Austrumkursas augstienes kalnainākajā apvidū - Lielauces paugurainē - 14 km
no Dobeles ceļā uz Īli 400 ha lielā valstij piederošā meža platībā atrodas vismaz
2000 akmeņu krāvumu. Par to izcelsmi ir visdažādākās versijas, bet skaidrs ir
viens - akmeņu kaudzes ir cilvēku roku darbs, jo zem akmeņiem, kā izpētījuši
arheologi, atrodas augsne.
Zinātnieki atzīst, ka akmeņu krāvumi nav dabas veidojumi, taču paši akmeņi
nav unikāli - tie ir apslīpētas un noapaļotas kristālisko iežu atlūzas no
Skandināvijas pamatklintāja.
(A. Drēziņš, "Pokaiņu mežs")
1321.
Pokaiņu dižakmens
2001-05-01 56:34:24, 23:04:24
Pokaiņos atrodami tādi laukakmeņi, kurus ģeologi sauc par vadakmeņiem - tie
norāda konkrētu atlūzu izcelšanās vietu, piemēram, Ālandu granīts, Viborgas
rapakivi, Tammelas uralīta porfirīts u.c. Daži no tiem sasniedz dižakmeņu
apmērus. Kā zināms, granītiska sastāva laukakmeņos konstatējams radioaktīvais
starojums - ap 170 bekerelu uz 1 kg.
(A. Drēziņš, "Pokaiņu mežs")
1322.
Pope, pieminekļi staļinisma upuriem
2000-09-17 57:24:09, 21:51:27
Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 20 un 1949. gadā - 89
popēniešus. Blakus Popes vecajiem kapiem 1990. g. uzstādīts piemiņas
ansamblis Staļina represijās cietušajiem pagasta iedzīvotājiem. Trīs kokā cirsto
skulptūru autors Ģ. Burvis.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1323.
Popes baznīca
2000-09-17 57:24:09, 21:51:27
Popes baznīca uzcelta 1771. g. Vienjoma celtne ar poligonālu altārgalu.
Pašreizējais interjers neogotiskās formās darināts 1879. g. Ērģeles ar 11
reģistriem (1898. g., Valkers). Piemiņas plāksne (1939. g.) Latvijas Atbrīvošanas
cīņās un 1. pasules karā kritušajiem un bez vēsts pazudušajiem 30 pagasta
dēliem, atkal uzstādīta 1988. g. Portāls (1771. g.) daļēji izveidots no dzelteniem
t.s. Holandes ķieģeļiem (tos kuģinieki atceļā veda no Rietumiem), daļēji kalts
akmenī. Barokālas durvis (18. gs.).
Pie baznīcas kapu plāksnes, kas pārvestas no baronu kapiem.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga 1993.)
1324.
Popes muižas pils
2000-09-17 57:24:09, 21:51:27
Senās 13. gs. kiligundas (pārvaldes centra) vietā izveidojās fon Bēru dzimtas īpašums. 17. gs. sākumā celtā kungu māja 19. gs. vidū pārveidota neogotikas stilā. Parkā torņa tipa senā dzīvojamā ēka (vējrādī datēta ar 1653. gadu), tagad iesaukta par medību namiņu. Kungu mājā saglabāta interjeru apdare un rokoko krāsns. Ēkas priekšā - Latvijas dižākais skābardis. Popes pamatskola.
1325.
Preiļi, piemineklis represētajiem
2000-07-22 56:17:39, 26:43:34
Pie Preiļu katoļu baznīcas atrodas piemineklis politiski represētajiem, uzstādīts
1993. g., tēln. V. Dzintare. Čekisti šeit par biedinājumu iedzīvotājiem bija
atstājuši pretošanās kustības cīnītāju mirstīgās atliekas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1326.
Preiļu dibināšanas piemiņas zīme
2000-07-22 56:17:39, 26:43:34
Preiļiem pilsētas tiesības piešķirtas kopš 1928. gada - šim notikumam veltīta piemiņas zīme. Iedzīvotāji 8965 (2000. g.). Tagadējā Preiļu rajona teritorija bija apdzīvota jau 2. gt. sākumā pr. Kristus. Preiļi jau senatnē bijuši apdzīvots centrs, to norāda pilskalni (Anspoku pilskalns, Plivdu pilskalns). Vēstures avotos Preiļi pirmo reizi minēti 1382. gadā.
1327.
Preiļu katoļu baznīca
2000-07-22 56:17:39, 26:43:34
Preiļu katoļu baznīca celta 1886. g. Baznīcā krucifikss (18. gs.), ērģeles (19.
gs.
80. gadi, restaurētas 1936. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1328.
Preiļu pils
2000-07-22 56:17:39, 26:43:34
Viens no skaistākajiem vēstures un kultūras pieminekļiem ir Preiļu muižas
komplekss. Nozīmīgākie muižas kompleksa objekti ir pils, kapela, zirgu stallis un
parks. No 1860. līdz 1865. gadam celtā Borhu pils poļu bagātīgi dekorētā
neogotikas stilā. Plašs parks (42 hektāri) ar dīķu un kanālu sistēmu.
Padomju laikā pilī atradās dažādas iestādes, līdz 1978. g. ugunsgrēks nopostīja
ēkas augšējo daļu.
1329.
Preiļu pils parka vārti
2000-07-22 56:17:39, 26:43:34
Preiļu muižas ansamblis ar parku ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
1330.
Preiļu vecticībnieku baznīca
2001-04-08 56:17:44, 26:44:13
1990. gadā Preiļu vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs Vasilijs Hrapunovs
ierosināja un arī sāka realizēt ideju par Vecticībnieku baznīcas uzcelšanu
Preiļos.
1992. gadā sākās celtniecība. Projekta autors ir arhitekts P. Mirošnikovs.
Vasilijs Hrapunovs organizēja ziedojumus, vadīja strādniekus, pats lika sienas un
mūrēja krāsnis. 1996. gada 24. novembrī celtniecība tika pabeigta un dievnams
iesvētīts. Tas celts par vietējās vecticībnieku draudzes līdzekļiem un privātajiem
ziedojumiem
(www.preili.lv)
1331.
Priekule, Zviedru vārti
2000-06-11 56:26:47, 21:35:30
Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu - Zviedru vārti. Lai gan to fasādē ierakstīts 1688. gads, vārtu celtniecība reāli varētu būt notikusi 17. gs. pirmajā pusē vai vidū, bet daži dekoratīvās apdares darbi - 1688. gadā. Zviedru vārti atzīti kā valsts arhitektūras piemineklis, to simbols ir attēlots pilsētas ģerbonī.
1332.
Priekules baznīca
2000-06-11 56:26:47, 21:35:30
Kurzemes baznīcu reģistrā 1591. gadā atzīmēts, ka Priekules īpašniekam S. Korfam no 1578. gada bija savs mācītājs, bet nebija baznīcas. Ap 1680. gadu celta tag. ev.-lut. baznīca kā maza muižas draudzes un Korfu dzimtas apbedījumu baznīca, vairākkārt pārbūvēta. 1895. gadā baznīca iegūva E. Martina būvētās ērģeles. 2. pasaules kara laikā tā sagrauta. 1998. gadā 6. jūnijā iesvētīta atjaunotā Priekules baznīca. Pie baznīcas piemineklis T. Korfam (19. gs. beigas).
1333.
Priekules pils
2000-06-11 56:26:47, 21:35:30
1887. gadā Liepājas arhitekts M. Berči pēc barona Korfa pasūtījuma projektējis
Priekules pili (vēlāk skolas ēka). Priekules pils projektēšanai Berči baronam
piedāvājis divus variantus. Barons izvēlējās greznāko. Otrā pasaules kara laikā
ēkai ir ticis nojaukts trešais stāvs.
(www.pilis.lv)
1334.
Priekuļi, K. Ulmaņa piemiņas zīme
2000-09-13 57:18:60, 25:22:13
1935.-1936. g. stādītajā bērzu birzī 1989. g. atklāts piemiņas akmens latviešu
valstsvīram agronomam Kārlim Ulmanim (1877.-1942. g.). Uz Priekuļiem K.
Ulmanis pārcēlās 1918. g. 1. jūnijā. Vidzemē šajā laikā viņš bija pazīstams kā
"politiskais agronoms".
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1335.
Puikules pils
2000-11-11 57:41:16, 24:53:01
Pils ir ķieģeļu Tjūdoru neogotikas stila ēka, celta vecās kungu mājas vietā fon
Klotam 19. gs. 70. gados. Pilī saglabājusies plastiskā interjeru apdare, verandā -
ažūrs, stiklojums logu augšdaļā, podiņu krāsnis, jūgendstila kamīns.
Saimniecības ēkas būvētas izklaidus, attālāk no pils, un no tām saglabājušās
klētis un zirgu stallis.
Tagad Puikules pamatskola.
(www.pilis.lv)
1336.
Pulksteņezers
2002-08-16 57:07:47, 24:19:43
Pulksteņezers atrodas Rīgas rajonā pie šosejas Rīga-Tallina, platība 3,8 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984.)
1337.
Pustiņas katoļu baznīca Robežniekos
2002-08-11 55:58:34, 27:36:15
1897. gadā prāvests St. Malahovskis sāka celt mūra baznīcu, ko iesvētīja
1899. gadā. Tā ir Pustiņas Svētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas
baznīca.
Baznīcā ir trīs altāri. Altāru gleznas "Jaunava Marija", "Svētais Miķelis",
"Svētais Juris" un "Svētais Jāzeps" gleznojis B. Tomševics.
Baznīcas liturģiskie priekšmeti atvesti no Francijas, kora telpā ir lielas ērģeles.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1338.
Pušas katoļu baznīca
2002-08-11 56:14:01, 27:13:50
Pušas Vissvētā Trīsvienības katoļu baznīca celta 1743. gadā. Koka baznīcu
uzcēlis muižnieks J. Šadurskis. 1799. gadā baznīca pārveidota.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1339.
Pušas parka tornītis
2002-08-11 56:14:30, 27:12:54
Pušas muižas parks ir veidots 19. gs. vidū, tas ir valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1340.
Pušas skola
2002-08-11 56:14:30, 27:12:54
Pušas pamatskolā 2000./2001. gadā bija 78 skolēni. Pušas skola dibināta
1904. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
1341.
Pušmucovas baznīca
2000-07-22 56:38:38, 27:43:28
Pušmucovas katoļu baznīca celta no laukakmeņiem 1852. g., atjaunota 1901.
g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
1342.
Puze, kolhoza Blāzma piemiņas zīme
2006-10-14 57:21:18, 22:03:50
Kolhozu dibināšana Latvijā sākās 1946. gadā - pirmais kolhozs bija "Nākotne"
Jelgavas rajonā. Masveida kolektivizācija notika 1949.-1950. gadā, pēc 1949.
gada 25. marta masveida deportācijām.
Puzes pagastā kolhoza vārdu "Blāzma" beigās dabūjusi arī pati apdzīvotā
vieta, kas agrāk esot saukusies par Stendeskrogu.
1343.
Puzes baznīca
2000-09-17 57:19:40, 22:00:33
Puzes baznīca celta 1692. g. Tornis pēc ugunsgrēka uzcelts 1806. g. Virs
ieejas četri akmens ciļņi - ģerboņi (1692. g.). Restaurācija sākta 1986. g.,
draudze atjaunota 1988. g. Ērģeles (1844. g., Hermanis Liepājā) pabeigtas
restaurēt un paplašinātas 1990. g.
Teika par to, kā barons izvēlējies meiteni iemūrēšanai baznīcā. Blakus
baznīcai apglabāts zinātnieks entomologs Johans Heinrihs Kavals (1799.-1881.
g.), kas no 1835. g. bija Puzes mācītājs.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1344.
Pūre, piemiņas zīme represētajiem
2000-06-10 57:02:15, 22:54:45
Pie Pūres pagastmājas 1991. g. izveidota piemiņas vieta 1941. un 1949. g.
padomju terora upuriem ar memoriālajiem kokiem (1989. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1345.
Pūres baznīca
2000-10-28 57:02:11, 22:55:40
Pūres luterāņu baznīca uzcelta 1859. g. Altāris, kancele un kungu sols no 19.
gs. 2. puses. Baznīca sapostīta, uzņemot kinofilmu "Kad vēji un lietus sitas
logā", pēc tam izmantota par kapliču. Draudze atjaunota 1989. g.
Pie baznīcas parasto kastaņu aleja.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
1346.
Pūres muižas pils
2000-04-15 57:02:15, 22:54:45
Skaists skats uz Abavas ieleju paveras no 19. gs. beigās pārbūvētās fon Rennes dzimtas kungu mājas. Celtne saglabājusi tipiskas Kurzemes baronu klasicisma stila kungu mājas izskatu. Parkā - baronu kapliča.
1068. Madlienas baznīca 2000-06-17
1069. Madona, Lazdonas luterāņu baznīca 2000-04-21
1070. Madona, R. Blaumaņa piemineklis 2000-04-21
1071. Madona, brīvības cīnītāju piemineklis kapos 2000-04-21
1072. Madona, piemineklis represētajiem pie stacijas 2000-04-21
1073. Madonas katoļu baznīca 2001-04-28
1074. Maizīte pie Skrīveriem 2000-05-28
1075. Majori, Raiņa un Aspazijas piemineklis 2008-08-28
1076. Majori, skulptūra Lāčplēsis 2008-08-28
1077. Majoru muiža Jūrmalā 2001-11-24
1078. Malnavas muižas pils 2000-07-22
1079. Malta pie Viļāniem 2000-07-22
1080. Maltas upe pie Maltas 2000-10-14
1081. Marinzejas pils 2000-10-14
1082. Maskovskas pareizticīgo baznīca 2003-07-27
1083. Mašmeles, R. Sēļa piemineklis 2002-09-07
1084. Matīšu baznīca 2000-04-29
1085. Matkule, piemineklis represētajiem 2002-07-10
1086. Matkules pagastnams 2002-07-10
1087. Mazais Baltezers pie Alderiem 2000-07-02
1088. Mazais Ludzas ezers Ludzā 2000-07-22
1089. Mazā Jugla augšpus Sauriešiem 2001-09-29
1090. Mazā Jugla pie Kranciema 1999-05-30
1091. Mazā Jugla pie Rīgas apvedceļa 1999-04-17
1092. Mazā Jugla pie Suntažiem 2000-02-12
1093. Mazās un Lielās Juglas sateka 2003-08-21
1094. Mazie Kangari 2000-12-10
1095. Mazirbe, laivas skelets - piemineklis lībiešiem 2000-06-24
1096. Mazirbe, lībiešu kultūras nams 2000-04-15
1097. Mazirbe, mēra akmens pie baznīcas 2000-04-15
1098. Mazirbes apkārtne, mēra akmens 2000-06-24
1099. Mazirbes baznīca 2000-06-24
1100. Mazozoli, piemineklis represētajiem 2000-08-10
1101. Mazozolu muižas pils 2003-08-16
1102. Mazsalaca, Neļķu klintis Salacas krastā 1999-10-09
1103. Mazsalaca, Skaņais kalns 1999-10-09
1104. Mazsalaca, Vilkaču priede 1999-10-09
1105. Mazsalaca, piemineklis brīvības cīnītājiem 2000-11-11
1106. Mazsalaca, piemineklis represētajiem 2000-11-11
1107. Mazsalacas baznīca 2000-11-11
1108. Mazstraupes pils Straupē 2000-11-11
1109. Mākoņkalna pilsdrupas 2000-10-14
1110. Mākoņkalns 1999-08-17
1111. Mālmuižas pils 2000-09-14
1112. Mālpils baznīca 2001-05-05
1113. Mālpils pils 2000-02-12
1114. Māras dīķis ar Mārupītes izteku Rīgā 2002-04-27
1115. Māras kambari pie Abavas 2000-09-16
1116. Mārciena, piemineklis 1905. g. revolucionāriem 2001-04-28
1117. Mārcienas muižas pils 2000-04-21
1118. Mārkalnes pagastnams 2002-09-13
1119. Mārkalnes skola 2002-09-13
1120. Mārkalnes skolas piemiņas zīme 2002-09-13
1121. Mārsnēnu pagastnams 2002-06-01
1122. Mārsnēnu tautas nams 2002-06-01
1123. Mārupīte Arkādija parkā Rīgā 2002-04-27
1124. Mārupīte Rīgā 2002-04-27
1125. Mātru muižas pils 2003-08-30
1126. Medņu akmens 2002-09-14
1127. Medumu ezers pie Medumiem 2001-08-11
1128. Medumu skola 2001-08-11
1129. Meikšāni, Latvijas A zīme "Austras koks" 2000-07-22
1130. Meirānu muižas pils 2001-08-25
1131. Meitenes stacija Elejā 2000-10-06
1132. Melngaiļi - E. Melngaiļa muzejs pie Vidrižiem 2000-10-07
1133. Melnsila ūdenstornis 2002-06-24
1134. Meļķitāru Muldakmens 2002-06-15
1135. Meņģele, Sudrabu Edžus piemineklis 2003-05-10
1136. Meņģele, piemineklis represētajiem 2003-05-10
1137. Meņģeles baznīca 2001-06-02
1138. Meņģeļi - brāļu Jurjānu dzimtās mājas pie Ērgļiem 2002-05-04
1139. Mercendarbes pils 2000-02-20
1140. Mežāres pagastnams 2002-09-21
1141. Mežāres stacija 2002-09-21
1142. Mežmuižas ezers Rendas pagastā 2000-04-15
1143. Mežmuižas kungu māja 2002-06-29
1144. Mežotne, piemiņas akmens represētajiem 1999-11-13
1145. Mežotnes pils 1999-11-13
1146. Mēmele pie Bauskas pilsdrupām 1999-08-07
1147. Mēmele pie Budbergas parka 2007-03-24
1148. Mēmele pie Jausaules 2007-03-24
1149. Mēmele pie Skaistkalnes 2001-09-16
1150. Mēmele pie V. Plūdoņa "Lejeniekiem" 1999-11-13
1151. Mēmele pie Vecmēmeles 2007-10-14
1152. Mērsraga baznīca 2000-06-24
1153. Mērsraga bāka 2000-06-24
1154. Mērsraga osta 2000-06-24
1155. Mēru pils 2000-03-26
1156. Mētriena, M. Galenieces piemiņas zīme 2002-09-21
1157. Mētrienas pagastnams 2002-09-21
1158. Miglas iezis 2002-10-12
1159. Miķeļtornis - augstākā bāka Latvijā 2000-06-24
1160. Miķeļtorņa baznīca 2000-06-24
1161. Miķeļtorņa kapi, piemineklis lībiešu dzejniekiem 2000-06-24
1162. Minhauzena muzejs pie Duntes 2000-10-21
1163. Misa pie Baldones - Iecavas ceļa 2001-11-17
1164. Misa pie Dzelzāmura 2001-01-21
1165. Misa pie Pēterniekiem 2001-06-30
1166. Misa pie Rīgas - Bauskas ceļa 2001-08-23
1167. Mīlgrāvis 2002-11-03
1168. Mordangas dzirnavas 2000-04-15
1169. Mores kaujas piemineklis 2000-08-19
1170. Moskvinas vecticībnieku baznīca 2003-07-26
1171. Mucenieki - Doku Ata muzejs Dzelzavas pagastā 2003-04-18
1172. Mucenieku (Doku Ata muzeja) ceļa rādītājs 2003-04-18
1173. Muitnieku baznīca pie Bernātiem 2000-07-08
1174. Munču vējdzirnavu drupas 2003-09-27
1175. Murmastiene, piemineklis kritušajiem 2002-09-14
1176. Murmastienes krucifiksa namiņš 2002-09-14
1177. Mūrmuiža, piemiņas plāksnes Tautas Universitātei 2000-08-05
1178. Mūrmuižas kaujas piemineklis 2001-06-30
1179. Mūrmuižas pils ar dīķi un ūdeskritumu 2000-08-05
1180. Mūsa pie Bauskas 1999-07-10
1181. Nabes muižas pils 2000-10-07
1182. Nabes muižas pils tornis 2000-10-07
1183. Nagļu baznīca 2000-07-28
1184. Naudītes pagastnams 2002-09-07
1185. Naujenes (Juzefovas) baznīca 2000-07-21
1186. Naujenes bērnu nams Kraujā 2000-07-21
1187. Naukšēni, 2. pasaules kara piemineklis 2006-05-20
1188. Naukšēni, piemineklis represētajiem 2000-08-05
1189. Naukšēnu muižas pils 2000-11-11
1190. Nāvessalas piemineklis 2003-03-09
1191. Nelabais ezers pie Annas 2002-05-04
1192. Nereta, Jaunsudrabiņa piemineklis 2002-07-18
1193. Neretas baznīca 1999-10-30
1194. Neretas muižas pils drupas 2002-08-11
1195. Neretas pagastnams 2002-07-18
1196. Neretas vidusskola 2002-07-18
1197. Nīca, piemineklis represētajiem 2000-07-08
1198. Nīcas apkārtne, skats no Pūsēnu kalna 2002-08-03
1199. Nīcas baznīca 2000-07-08
1200. Nīcgales Lielais akmens 2002-06-29
1201. Nīcgales baznīca 2000-07-21
1202. Nīdermuižas baznīca 2001-04-08
1203. Nīgrandes baznīca 2002-08-25
1204. Nītaures dzirnavas 2000-08-19
1205. Nītaures luterāņu baznīca 2000-08-19
1206. Nītaures muižas pils 2000-08-19
1207. Nogales pils 1999-07-17
1208. Nordeķu muiža Rīgā 2004-05-30
1209. Nurmižu muiža 2004-11-06
1210. Nurmuižas baznīca Laucienē 2001-04-01
1211. Nurmuižas pils Laucienē 2000-08-03
1212. Odukalna baznīca 2004-11-14
1213. Odzes ezers 2002-06-22
1214. Odzienas pils 2001-08-09
1215. Ogre pie Ērgļiem 2000-05-27
1216. Ogre pie Glāzšķūņa 2000-02-12
1217. Ogre pie Lēdmanes 2000-05-28
1218. Ogre pie Ogresgala 1999-05-15
1219. Ogre pie Vērenes 2000-06-17
1220. Ogre, namiņš "Kūrmāja" 2000-05-20
1221. Ogre, piemineklis represētajiem 2000-07-23
1222. Ogre, tilts pār Ogri 2000-05-20
1223. Ogres katoļu baznīca 2000-07-23
1224. Ogres luterāņu baznīca 2000-05-20
1225. Ogres pareizticīgo baznīca 2003-08-22
1226. Ogres upe pie Ogres 1999-10-14
1227. Oksles muiža 2001-07-21
1228. Oktes muiža 2001-06-09
1229. Olaines pilsētas dome 2000-02-26
1230. Olaines stacija 2000-10-06
1231. Oleru muiža 2000-11-11
1232. Ostronas katoļu baznīca 2004-08-05
1233. Ottes dzirnavas 2002-09-14
1234. Ottes dzirnavas, piemineklis arklam 2002-09-14
1235. Ottes dzirnavu muzejs 2002-09-14
1236. Ozolaines katoļu baznīca 2002-04-13
1237. Ozolmuižas katoļu baznīca 2004-08-05
1238. Ozolu (Kuldīgas raj.) muiža 2001-04-01
1239. Ozolu muižas pils 2000-04-29
1240. Padures (pie Aizputes) pils 2001-11-10
1241. Padures muižas pils 2000-09-16
1242. Palsa pie Ūdrupes 2007-04-06
1243. Palsmane, piemineklis 2. pasaules kara upuriem 2000-09-13
1244. Palsmane, piemineklis brīvības cīnītājiem 2000-09-13
1245. Palsmane, piemineklis represētajiem 2000-09-13
1246. Palsmanes luterāņu baznīca 2000-09-13
1247. Palsmanes muižas pils 2000-09-13
1248. Palsmanes pagastmāja 2000-09-13
1249. Palsmanes pareizticīgo baznīca 2007-10-06
1250. Pampāļu baznīca, tagad darbnīcas 2002-08-25
1251. Pampāļu pagastnams 2002-08-25
1252. Pampāļu ūdensdzirnavas 2002-08-25
1253. Paparze pie Alūksnes - Kalnienas ceļa 2002-09-14
1254. Paplakas apkārtne, piemiņas zīme represētajiem 2001-11-10
1255. Pasiekstes vējdzirnavas 2002-07-10
1256. Pasienes baznīcas torņi 2000-07-22
1257. Pasienes muižas pils 2000-07-22
1258. Pastendes muižas pils 1999-09-04
1259. Pastmuižas Velnakmens pie Kokneses 2004-08-05
1260. Patkula ala 2007-10-27
1261. Pāles baznīca 2002-03-16
1262. Pāvilosta, piemiņas zīme represētajiem 2000-06-11
1263. Pāvilostas baptistu baznīca 2008-08-10
1264. Pāvilostas jūrakmens 2008-08-10
1265. Pāvilostas luterāņu baznīca 2008-08-10
1266. Pāvilostas pilsētas dome 2000-06-11
1267. Pāvilostas simtgades piemiņas akmens 2000-06-11
1268. Pečora ezers 2003-06-22
1269. Pededze pie Litenes 1998-09-11
1270. Pededze pie Mālupes 2000-09-14
1271. Pededzes (Jaunpededzes) ieteka Aiviekstē 2002-03-29
1272. Pededzes dīķis pie Jaunannas 2001-06-16
1273. Pedele pie Valkas 2000-08-05
1274. Peipiņu baznīca 2002-08-11
1275. Pekša ezers pie Lielstraupes 2005-05-06
1276. Pelču pils 2001-04-01
1277. Pelēču muižas dzīvojamā ēka 2001-04-08
1278. Pelēču muižas saimniecības ēka 2001-04-08
1279. Penkules baznīca 2000-11-04
1280. Pērse pie Kokneses pilsdrupām 2002-09-21
1281. Pētera ala Siguldā 2001-03-17
1282. Pēterlauku vējdzirnavas 2000-10-06
1283. Pēternieku baznīca 2001-03-10
1284. Pēternieku muiža 2001-06-30
1285. Piedrujas katoļu baznīca 2002-08-11
1286. Pieneņu lauks pie Rīgas - Kalnciema ceļa 2000-05-06
1287. Piksāru baznīca 2006-05-20
1288. Pikšas - K. Ulmaņa muzejs Līvbērzes apkārtnē 2000-09-02
1289. Piķurga pie Rīgas - Ērgļu dzelzceļa 2002-10-20
1290. Piķurga pie Ulbrokas 2000-08-27
1291. Piķurga pie Ulbrokas pagrieziena 2003-12-26
1292. Pilsblīdenes pils 2001-11-10
1293. Pilsētas ezers pie Brizules 2001-05-20
1294. Piltenes baptistu baznīca 2007-04-30
1295. Piltenes luterāņu baznīca 2000-04-15
1296. Piltenes pilsdrupas un baznīca 2000-04-15
1297. Piltenes pilsdrupu fragments 2000-04-15
1298. Piņķu baznīca 2000-05-06
1299. Piņķu baznīcas piemiņas akmens 2000-05-06
1300. Piņķu kaujas piemineklis 2006-06-24
1301. Platone pie Jelgavas - Elejas ceļa 2001-06-30
1302. Platones pagastnams 2002-07-08
1303. Platones upe pie Platones 2002-07-08
1304. Plācis, piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 2000-10-01
1305. Plāteres pilskalns 2003-05-10
1306. Pļaviņas, piemineklis 1905. g. revolucionāriem 2000-07-21
1307. Pļaviņu baznīca 2001-04-08
1308. Pļaviņu stacija 2001-08-09
1309. Pļaviņu stacija, piemiņas plāksne represētajiem 2001-08-09
1310. Pļavu baptistu baznīca 2001-06-09
1311. Pļavu ezers 2004-06-23
1312. Pociema Rumbiņi, Bārdu piemiņas akmeņi 2000-10-01
1313. Pociema Rumbiņi, F. Bārdas vasaras māja 2000-10-01
1314. Pociema baznīcas drupas 2000-10-01
1315. Pociema skola 2000-11-11
1316. Podvāze pie Biržiem 2004-06-05
1317. Pogupe pie Gulbenes - Balvu ceļa 2000-04-22
1318. Pokaiņi, Lielvārdes jostas stabs 2001-05-01
1319. Pokaiņi, Tēva akmens 2001-05-01
1320. Pokaiņi, akmens upe 2001-05-01
1321. Pokaiņu dižakmens 2001-05-01
1322. Pope, pieminekļi staļinisma upuriem 2000-09-17
1323. Popes baznīca 2000-09-17
1324. Popes muižas pils 2000-09-17
1325. Preiļi, piemineklis represētajiem 2000-07-22
1326. Preiļu dibināšanas piemiņas zīme 2000-07-22
1327. Preiļu katoļu baznīca 2000-07-22
1328. Preiļu pils 2000-07-22
1329. Preiļu pils parka vārti 2000-07-22
1330. Preiļu vecticībnieku baznīca 2001-04-08
1331. Priekule, Zviedru vārti 2000-06-11
1332. Priekules baznīca 2000-06-11
1333. Priekules pils 2000-06-11
1334. Priekuļi, K. Ulmaņa piemiņas zīme 2000-09-13
1335. Puikules pils 2000-11-11
1336. Pulksteņezers 2002-08-16
1337. Pustiņas katoļu baznīca Robežniekos 2002-08-11
1338. Pušas katoļu baznīca 2002-08-11
1339. Pušas parka tornītis 2002-08-11
1340. Pušas skola 2002-08-11
1341. Pušmucovas baznīca 2000-07-22
1342. Puze, kolhoza Blāzma piemiņas zīme 2006-10-14
1343. Puzes baznīca 2000-09-17
1344. Pūre, piemiņas zīme represētajiem 2000-06-10
1345. Pūres baznīca 2000-10-28
1346. Pūres muižas pils 2000-04-15