Latvija L

Latvija L

2008-12-15

882.

Labraga luterāņu baznīca

2008-08-10 56:58:15, 21:20:58

123 << >> A 📷

   Ulmales-Labraga luterāņu baznīca atrodas Jūrkalnes pagastā, Labragā. Baznīca celta 1896. gadā.
   Leģenda vēsta, ka baznīca uzcelta tāpēc, ka Labragas muižkungam bijusi meita, kuru viņš gribējis salaulāt baznīcā, bet tolaik baznīcas Jūrkalnē neesot bijis.
  (www.pilis.lv)

883.

Labrags, jūras krasts

1999-07-25 56:59:16, 21:21:24

123 << >> A 📷

   Labraga stāvkrastos smilšu kraujas augstums sasniedz 20 m. Cauri Labraga stāvkrastam 12 m dziļā kanjonveida gravā plūst Rīva.
   "Parasti mēs jūru iedomājamies tādu, kāda tā ir pie Rīgas. Lēzens, ciets smilšu krasts, tālāk kāpas un priedes. Bet Labraga jūrmala ir pavisam citāda. Tur apakšā jūra vētras laikā grauž un grauž smilšaino mālu un ar katru gadu ēdas dziļāk zemē. Kādā citā vietā, kaut kur tālāk, jūra atkal atkāpjas. Starpība tikai tā, ka uzbrukdama viņa paņem labu auglīgu zemi, bet atkāpdamās pamet baltu smilti."
  (J. Jaunsudrabiņš, "Labrags")

884.

Laidu pils

2001-07-21 56:44:47, 21:52:45

123 << >> A 📷

   Laidu pils būvēta 19. gs. sākumā, no 1923. g. pilī skola. Pielāgojot ēku skolas vajadzībām, zaudētas daudzas arhitektūras detaļas, taču tā joprojām saista ar piebūvēm, kas atgādina aizsargtorņus. Kompleksā bijusī muižas pārvaldnieka ēka un kādreizējā ratnīca-klēts.
   Parks (14,6 ha). Uz dienvidiem no pils ir parka senākā daļa ar regulāra plānojuma pazīmēm.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

885.

Laidzes muižas kungu māja

2000-10-28 57:17:12, 22:39:46

123 << >> A 📷

   Bijusī Laidzes muiža būvēta ap 19. gs. vidu, pilī tagad lauksaimniecības skola.
   Muižas pārvaldnieka ģimenē dzimis viens no eksperimentālās farmakoloģijas pamatlicējiem pasaules zinātnē Osvalds Šmīdebergs (1838.-1921. g.).
   Parkā (2,2 ha) aug 27 svešzemju sugu koki un krūmi, to skaitā 2 resnākās Lavsona pacipreses Latvijā.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

886.

Laidzes muižas tornis

2000-10-28 57:17:12, 22:39:46

123 << >> A 📷

   Laidzes muižas apbūvei ir kultūrvēsturiska nozīme (19. gs. vidus). Bijušās muižas centrs tagad ir pagasta centrs.
   Laidze pirmoreiz minēta 1428. g., tās nosaukums radies no prūšu Laigekaim vai leišu Laigiai.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

887.

Lamiņi, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-25 57:05:57, 22:57:40

123 << >> A 📷

   Uz pieminekļa uzraksts:
   "Dievs, Tava zeme deg,
    Debesis upuru nopūtu pilnas."
  (A. Eglītis)

888.

Lamiņu baznīca

2000-06-25 57:05:57, 22:57:40

123 << >> A 📷

Lamiņu Romas katoļu baznīca celta 1792. g.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

889.

Lamiņu muižas pils

2000-06-25 57:05:57, 22:57:40

123 << >> A 📷

   Bijušās Lamiņu muižas pils celta 1858. g., tagad pilī skola. Pils ēkai parka pusē sešu kolonnu portiks. Muižas kompleksā ietilpst kapela (vēlāk klēts; 1827. g.). Parks (2,2 ha) veidots 18. gs. vidū baroka dārzu tradīcijās; tajā aug septiņu svešzemju sugu koki un krūmi. Pils priekšā zirgkastanis 2,9 m apkārtmērā.
   Parkam četras terases, tajās divi apaļi dīķi. Tā alejas veido kādreiz cirptu liepu rindas. Šo aleju virzieni ZR-DA un ZA-DR sakrīt ar senču svētvietu plānojumu un atbilst saules lēkta un rieta virzieniem saulgriežos. Tā pa trim alejām, kas iet no pils ZR virzienā, var vērot saules rietu vasaras saulgriežos, pretējā - DA virzienā - saules lēktu ziemas saulgriežos. Attiecīgi pa trim šķērsalejām uz ZA var vērot saules lēktu vasaras saulgriežos un uz DR - rietu ziemas saulgriežos. Šobrīd tālo skatu perspektīvas parka kokos DR daļēji aizbūvētas, pārējās aizaugušas. Šai vietai tātad varētu būt sakrāla saistība ar Kaļķleju Svētavotu un Dzirciemu.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

890.

Landzes baznīca

2007-04-30 57:14:15, 21:37:34

123 << >> A 📷

   Landzes luterāņu baznīca celta ap 1700. gadu, vairākkārt pārbūvēta, tornis uzcelts 1776. gadā. Dievnama altāri, kanceli un lasāmpulti veidojis Ventspils koktēlnieks N. Sefrenss jaunākais 1701. gadā.
   Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
  (www.vietas.lv)

891.

Langa pie ietekas Ķīšezerā

2000-04-09 57:03:08, 24:09:17

123 << >> A 📷

Langa - 9 km gara. Kādreiz Langa savienoja Ķīšezeru ar jūru. Tagad tās tecējumu vairākās vietās pārtrauc ceļojošās kāpas.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

892.

Langstiņu ezers

2006-09-24 57:00:49, 24:20:30

123 << >> A 📷

Langstiņu ezers atrodas Rīgas rajona Garkalnes pagastā, platība 35,7 ha. Publisks dzidrūdens ezers, vidējais dziļums 3,6 m.
(www.ezeri.lv)

893.

Lašu luterāņu baznīca pie Eglaines

2000-07-23 55:57:23, 26:07:49

123 << >> A 📷

   Lašu luterāņu baznīca celta 1805. g. Saglabājies sākotnējais altāris, kancele un ērģeļu prospekts. Pie baznīcas apbedīti 1. pasaules karā kritušie vācu karavīri.
   Šosejas malā piemiņas akmens vācu tautības mācītājam un latviešu rakstniekam G. E. Stenderam (Vecajam Stenderam). Bijušajā mācītājmuižā (500 m uz ZA no baznīcas) - G. E. Stendera dzimšanas vietā - iekārtots muzejs ar piemiņas ekspozīciju.
  (A. Plaudis. Apceļosim Latviju. Rīga, 2000.)

894.

Latvija no ziediem pie Brīvības pieminekļa Rīgā

2000-07-02 56:57:05, 24:06:43

123 << >> A 📷

Ziedu klājums Latvijas kartes veidā pie Brīvības pieminekļa izveidots Latvijas skolu jaunatnes 8. Dziesmu un deju svētku laikā 2000. g. 2. jūlijā - svētku gājiena dienā.

895.

Latvijas aptveramības centrs

2003-07-12 56:21:13, 24:36:28

123 << >> A 📷

   Sauksim par aptveramības centru to punktu, kurā lielākais attālums līdz robežai ir vismazākais. Citiem vārdiem, tas ir centrs vismazākajam riņķim, kas apvilkts ap Latvijas teritoriju, un tāpēc no tā ir visvieglāk aptvert ar skatienu visu Latviju. Lai to izdarītu vārda tiešā nozīmē, gan vajadzētu pakāpties gandrīz 4 km augstumā, jo tālākais robežas punkts no aptveramības centra ir 224 km attālumā, bet, piemēram, Rīgā būtu jākāpj vēl par 1,5 km augstāk.
   Aptveramības centrs var izrādīties ārpus savas teritorijas, un Latvijas gadījumā tā gandrīz arī ir iznācis – šis centrs (koordinātas 24:36:28; 56:21:13) atrodas pašā pierobežā, Bauskas rajonā netālu no Skaistkalnes pagasta Kalnamuižas. No tā līdz robežupei ar Lietuvu Mēmelei ir apmēram kilometrs.
   Reizēm pieminētais Eiropas centrs Latvijā, pēc visa spriežot, ir Eiropas aptveramības centrs.
  (http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

896.

Latvijas harmoniskais centrs pie Ērgļiem

2003-08-16 56:53:50, 25:39:24

123 << >> A 📷

Latvijas harmoniskajam centram ir fizikāla interpretācija. Ja Visumā būtu tikai plakans Latvijas atveids no plāna vienāda biezuma materiāla un vēl kāda ļoti maza bumbiņa, tad gravitācijas spēks pēdējo novietotu tieši šajā centrā. Tā koordinātas ir 25:39:24, 56:53:50, un tas atrodas Ērgļu A nomalē, ap 0,5 km uz Z no Pļaviņu un Braku ceļu sazarojuma.
(http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

897.

Latvijas nepieejamības centrs

2003-08-16 56:47:27, 26:19:10

123 << >> A 📷

   Nepieejamības centru vai polu parasti attiecina uz Antarktīdu, apzīmējot ar to vistālāk no kontinenta malām esošo punktu, bet analoģisks punkts, protams, ir jebkurai teritorijai, tai skaitā Latvijai. Tas ir sava veida pretstats aptveramības centram – nepieejamības centram ir vislielākais attālums līdz tuvākajam robežas punktam, citiem vārdiem, tas ir lielākā ievilktā riņķa centrs.
   Latvijai tas atrodas punktā ar koordinātām 26:19:10; 56:47:27 Madonas rajona Praulienas pagastā netālu no Madonas – Saikavas ceļa apmēram kilometru pirms apdzīvotas vietas Kaļpi. Ap šo punktu apmēram 81,5 km rādiusā ir tikai Latvijas teritorija.
  (http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

898.

Latvijas sienakaudzes centrs

2003-06-22 56:53:01, 25:08:39

123 << >> A 📷

   Iedomāsimies, ka visa Latvija ir līdzena pļava, vienmērīgi noaugusi ar zāli. Zāle tiek nopļauta, un iegūtais siens jāsaliek vienā lielā kaudzē. Kur jāatrodas kaudzei, lai siena pārvietošana prasītu vismazāk darba? Tiek pieņemts, ka sienu ved ar gaisa transportu pa taisnāko ceļu.
   Tādā veidā definētajam sienakaudzes centram ir arī tīri matemātiska interpretācija. Pieņemsim, ka visapkārt Latvijai pa robežu uzslieta vertikāla siena, bet kādā iekšējā punktā uz zemes ar virsotni uz leju stāv konuss ar 45 grādu leņķī vērstu sānu virsmu. Tad tilpums, ko ierobežo siena, zemes virsma un konuss, ir proporcionāls siena vešanai patērētajam darbam, bet šā tilpuma dalījums ar Latvijas platību ir vidējais siena vešanas attālums. Sienakaudzes centrs tad ir punkts, kurā jānovieto konusa virsotne, lai minēto tilpumu un līdz ar to vidējo vešanas attālumu minimizētu.
   Latvijas sienakaudzes centrs (koordinātas 25:8:39; 56:53:1) atrodas Ogres rajonā Pečora ezera krastā 2,5 km uz DRR no Ķeipenes. Vidējais siena vešanas attālums tur ir apmēram 119 km (Rīgā būtu 129 km). Var droši apgalvot, ka Ķeipene ir Latvijai (vidēji) vistuvākā apdzīvotā vieta!
  (http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

899.

Latvijas skaidrības centrs

2003-12-07 56:47:56, 24:35:22

123 << >> A 📷

Skaidrības centrs ir punkts, kuru atrod šādi. Ņem katrā teritorijas punktā lielāko un mazāko attālumu līdz robežai un minimizē šo divu skaitļu starpību. Latvijā tāds punkts atrodas netālu no Rīgas –Jaunjelgavas šosejas apmēram pret Ogres pilsētu Daugavas otrā krastā. Velkot ap šo punktu riņķus, iegūstam iespējami šaurāko "neskaidro" joslu no riņķiem, kas daļēji pieder un daļēji nepieder Latvijai.
(http://jonins.mii.lu.lv/raksti/velreiz.htm#A3)

900.

Latvijas smaguma centrs

2003-06-14 56:51:46, 24:56:08

123 << >> A 📷

Kur atrodas Latvijas ģeometriskais centrs? Šo jēdzienu var definēt dažādi, bet visdabiskāk ir saistīt to ar figūras smaguma centru. Latvijas smaguma centrs, kas aprēķināts ar spēlē LATVIJA ielikto algoritmu, ir punktā ar koordinātām (grādi:min:sek) 24:56:8 a. g. un 56:51:46 z.p. Dabā tas atrodas purvainā mežā Suntažu pagastā apmēram 1,3 km uz ZAA no vietas, kur Ķeguma - Siguldas ceļu 5 km pirms Suntažiem šķērso upīte Levenstrauts. Fotogrāfijā redzama spēles autoru uzstādītā informatīvā plāksne.
(http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

901.

Latvijas smaguma centra ainava

2008-10-12 56:51:46, 24:56:08

123 << >> A 📷

5 gadus pēc Latvijas smaguma centra izskaitļošanas (2003. g.) tas joprojām atrodas Ogres rajona Suntažu pagastā, punktā ar koordinātām (grādi:min:sek) 24:56:8 a. g. un 56:51:46 z.p., bet ainava ir mainījusies.

902.

Laubere, piemineklis represētajiem

2000-06-17 56:51:32, 25:01:14

123 << >> A 📷

   "Mūs pacels Dievs uz savām rokām."
   1941. gada 14. jūnijā agri no rīta cilvēkus, kurus bija paredzēts izsūtīt, pamodināja arestētāju grupa un lika neilgā laikā sagatavoties nezināmam ceļam. Preču vagonos, kas nebija piemēroti cilvēku pārvadāšanai, deportējamie pavadīja pat vairākas nedēļas. Daudzi ceļā gāja bojā vai sajuka prātā.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

903.

Lauciene, piemineklis neatkarības cīnītājiem

2002-06-23 57:13:35, 22:45:40

123 << >> A 📷

   F. Bērtulsons (1891.-1942. g.) - pulkvedis leitnants, dzimis Čužās, miris Vjatlagā.
   E. Freibergs (1891.-1972. g.), 1950.-1956. gadam atradies apcietinājumā.
   K. Indriksons (1895.-1978. g.), dzimis Grebjos, miris ASV.
   K. Liestiņš (1897.-1974. g.), 1945.-1955. gadam atradies apcietinājumā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

904.

Lauči - L. Paegles muzejs Vidrižu pagastā

2003-05-01 57:18:41, 24:35:56

123 << >> A 📷

Leons Paegle (1890.-1926. g.) - rakstnieks un skolotājs. Dzimis Laučos, mācījies Vidridžu pagastskolā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

905.

Lauču Lielais akmens Vidzemes jūrmalā

2000-10-21 57:21:52, 24:24:06

123 << >> A 📷

   Lielais Lauču akmens atrodas Skultes jūrmalā, tas ir lielākais Vidzemes piekrastes akmens (augstums 2,15 m, apkārtmērs 12,3 m).
   Stāsta, ka 70 t smagais ieceļotājs no Dienvidsomijas ar ledu iznests no jūras 1853. g.
   Mazais Lauču akmens - otrs lielākais laukakmens Vidzemes piekrastē.
   Pēc 2. pasaules kara nepārdomāti novāca jūrmalas akmeņus no Skultes līdz Tūjai. Jūra sāka strauji izskalot krastus. Vietām cietzeme atkāpās par 40 m.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

906.

Lauču Mazais akmens Vidzemes jūrmalā

2004-02-07 57:21:52, 24:24:06

123 << >> A 📷

Mazais Lauču akmens atrodas Limbažu rajona Skultes pagastā, pie Laučiem. 1853. gada pavasarī to no jūras pludmalē izspiedis ledus. Tas ir brūngans neregulāras formas granīts stāvām malām. Apkārtmērs 9,3 m, garums 3,3 m, platums 2,2 m, augstums 1,9 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

907.

Lauderu baznīca

2002-08-10 56:20:34, 27:59:53

123 << >> A 📷

Lauderu pareizticīgo baznīca celta 1767. gadā. Tajā darbojas Lauderu Svētā Nikolaja pareizticīgo draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

908.

Lauderu ezers pie Lauderu baznīcas

2002-08-10 56:20:34, 27:59:53

123 << >> A 📷

Lielais Lauderu ezers atrodas Lauderu pagastā, platība 55,3 ha. Ezera krasti slīpi, 3-8 m augsti, ezers stipri aizaudzis. Ap 1960. gadu ezera ūdenslīmenis pazemināts apmēram par 1 m. Neliela upīte savieno Lielo Lauderu ezeru ar Mazo Lauderu ezeru.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

909.

Launaga iezis pie Gaujas

2004-10-30 57:14:60, 24:58:25

123 << >> A 📷

   Launaga iezis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas labajā krastā lejpus Gūdu klintīm, 2 km augšpus Braslas grīvas, 700 m no Ērmaņu mājām.
   Izcilas baltas klintis. Vislabāk izskatās launaga laikā, kad apspīd saule. No augšas lielisks skatu punkts. Par ieža garumu pretrunīgas ziņas. Vienlaidus masīvs te ir 250 m garš, taču izkliedēti atsegumi redzami kilometra garumā. Ieža rietumu galā bijusi īpatnēja ala. Pret upi vērstā ieža daļa ir 20 m augsta. To veido gaiši iedzeltens iezis, vietām rūsganbrūns smilšakmens ar fosforītu oļiem. Tikai augšmalā 2 - 3,4 m intervālā vietām koncentrējas fosfātiski aleirolītu starpslāņi. Slānīšu kritums liecina, ka senās straumes tecējušas uz dienvidiem.
  (http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/straupes_pagasts.htm)

910.

Launkalnes pagastnams

2001-08-04 57:19:34, 25:51:20

123 << >> A 📷

   Iespējams, ka Launkalnes nosaukums cēlies no igauņu vārda "loun" - pusdienas, dienvidi, t.i. dienvidu kalns no igauņiem.
   Launkalnes pagasts pirmoreiz minēts 1637. g. arklu revīziju pārskatos. 2000. g. pagastā bija 1324 iedzīvotāji, t.sk. 50,5 % vīriešu, 49,5 % sieviešu.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

911.

Lauteres muižas pils

2001-08-25 56:55:25, 26:03:40

123 << >> A 📷

   Lauteres muiža atrodas Aronas pagastā, tā pirmoreiz minēta 1570. gadā.
   Lauteres muižas apbūve - pils (19.-20. gs.), dārznieka mājiņa (1856. g.), stūra tornis (19.-20. gs.), klēts paliekas (19.-20. gs.) - ir nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

912.

Lazdonas muižas pils

2001-08-25 56:49:19, 26:14:33

123 << >> A 📷

Bijusī Lazdonas muiža ir arhitektūras piemineklis, celtniecība pabeigta 1876. g.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

913.

Lazdonas pareizticīgo baznīca pie Madonas

2003-04-18 56:50:41, 26:14:36

123 << >> A 📷

Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca celta 1863.-1866. g. Senāk tā atradās Lazdonas pagastā, bet sakarā ar Madonas pilsētas robežu paplašināšanu tagad ir Madonas teritorijā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

914.

Lādes ezers pie Lādes muižas

2003-05-01 57:26:34, 24:41:56

123 << >> A 📷

Lādes (Nabes) ezers atrodas Limbažu pagasta vidusdaļā. Platība 246 ha. No ezera iztek Nabe, tā tek uz Skujas ezeru.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

915.

Lādes muižas pils drupas

2003-05-01 57:26:36, 24:42:09

123 << >> A 📷

Pie Lādes ezera Limbažu pagastā atrodas bijušās Lādes muižas pils drupas. Muižas ēkas celtas 18.-19. gs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

916.

Lādzere, Latvijas lielākā vīksna

1999-09-04 57:17:42, 22:42:55

123 << >> A 📷

   Dabas piemineklis - Latvijas lielākā vīksna. Atrodas Talsu rajonā, 0.5 km uz rietumiem no Lādzeres, uz lauka pie Talsu-Upesgrīvas šosejas.
   Apkārtmērs 7,75 m, augstums 22 m.
   2008. gada pavasara vēji skaisto koku nolauzuši.

917.

Lāņu medību pils

2001-08-02 57:40:21, 24:22:11

123 << >> A 📷

   Lāņos atrodas bijušās Svētciema muižas barona medību pils, celta 1872. gadā.
   Pie pils parks, kurā aug 14 sugu skujkoki: lapegle, baltegle, Veimuta priede u.c.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

918.

Lāzberģa pils drupas

2002-09-13 57:27:38, 27:07:02

123 << >> A 📷

   Lāzberģa muiža, saukta arī par Fiandeni, rakstos minēta jau 16. gs., kad tās pirmais īpašnieks bija bruņinieks Buholcs. 1798. gadā muižas īpašnieks kļuva barons Johans Gotlībs fon Volfs. Pili sāka celt 1821. g., taču pabeidza tikai 1860. g. 20. gs. 50. gados pilī atradās kultūras nams, bet vēlāk dzīvokļi un vienā galā kūts. Tagad ēka jau daļēji sagruvusi.
   Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

919.

Lejas ezers pie Daugmales - Baldones ceļa

2008-08-25 56:47:07, 24:26:32

123 << >> A 📷

Ezers atrodas Rīgas rajonā, Daugmales administratīvajā teritorijā. Platība 4,9 ha, maksimālais dziļums 4.0 metri.
(www.ezeri.lv)

920.

Lejasciema pagastnams

2002-08-10 57:16:42, 26:34:31

123 << >> A 📷

   Lejasciems kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1856. gadā, kad Baltijas domēņu valde sadalīja apbūves gabalos Lejasmuižas zemi abpus lielceļam gar Tirzu, netālu no tās ietekas Gaujā. Lejasciems attīstījās kā mežu izmantošanas centrs un tirgus vieta. 1873. gadā tas ieguva miesta tiesības. Pēc dzelzceļa līnijas izbūves caur Gulbeni Lejasciems zaudēja savas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, iedzīvotāju skaits sāka samazināties, tomēr 1928. gadā tam piešķīra pilsētas tiesības.
   1935. gadā Lejasciemā bija 466 iedzīvotāji.
   Lejasciems pilsētas tiesības saglabāja līdz 1940. gadam.
   2000. gadā Lejasciemā bija 501 iedzīvotājs, bet Lejasciema pagastā - 2005 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

921.

Lejasciema skola

2002-08-10 57:16:42, 26:34:31

123 << >> A 📷

Lejasciema A. Sakses vidusskola atvērta 1949. gadā. 2000./2001. m. g. tajā mācījās 336 skolēni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

922.

Lejasciema skolas piemiņas zīme

2002-08-10 57:16:42, 26:34:31

123 << >> A 📷

Par skolas dibināšanas gadu Lejasciemā uzskatāms 1689. gads. Kā apliecinājums tam ir E. Glika ziņojums virskonsistorijai 1690. gadā. Ziemeļu kara laikā skola nodedzināta un sakarā ar mēra epidēmiju nav atjaunota vairākus gadu desmitus. Pēc 1727. gada Vidzemes draudzēs veiktās vizitācijas ir dati, ka Lejasciemā bijusi skola ar 17 skolēniem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

923.

Lejasciema ziedu aka

2002-08-10 57:16:42, 26:34:31

123 << >> A 📷

   "Kaimiņ' mājās slinkas meitas,
    Visas malas nepušķotas;
    Mūsu mājās čaklas meitas,
    Visas malas izpušķotas."
  (T.dz.)

924.

Leprozorija luterāņu baznīca Stūrīšos

2004-06-12 57:14:43, 22:39:20

123 << >> A 📷

   Leprozorija komplekss atklāts 1896. gadā, 1936.-1938. g. pēc arhitekta V. Kundziņa projekta uzcelta neliela baznīca.
   Bijušajā luterāņu baznīcā ir iekārtota ekspozīcija par biedējošās slimības spitālības jeb lepras vēsturi.
  (Latvijas tūrisma ceļvedis. Rīga, 2001.)

925.

Lestenes apkārtne, piemineklis leģionāriem

2000-09-02 56:42:54, 23:11:09

123 << >> A 📷

Lestenē tiek izbūvēti Latvijas Nacionālo karavīru - leģionāru Brāļu kapi. Tie paredzēti 2000 apbedījumu vietām. 1944. gada rudenī un 1945. gada sākumā Lestenes apkārtnē notika ļoti smagas kaujas. Kauju laikā Kurzemē 19. latviešu SS brīvprātīgo divīzija zaudēja ap 3500 vīru.
(www.abc.lv/enciklopedija/devinpadsmitaa_divizija.htm)

926.

Lestenes baznīca

2001-03-31 56:46:26, 23:08:22

123 << >> A 📷

   Lestenes baznīca celta 1709. g., tornis atjaunots 1890. gadā. 2. pasaules karā cietusi maz, pēc kara pilnīgi izpostīta.
   Baznīcas iekārta (1704.-1709. g., Nikolass Sēfrenss jaunākais) ir viens no septiņiem Latvijas brīnumiem, daļēji eksponēta Rundāles pils muzeja kompleksā.
   Teika stāsta, ka baznīcā iemūrēti ķēdēs sakalti puisis un meita, lai celtniecību varētu pabeigt. Ērģeļu meistaram izdurtas acis, lai viņš citur neuzbūvētu skaistākas ērģeles.
   Pie baznīcas (daļēji virsū asfalta segums) 2. pasaules karā kritušo latviešu un vācu karavīru apbedījumi.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

927.

Lestenes memoriāls leģionāriem

2001-03-31 56:46:26, 23:08:22

123 << >> A 📷

   Pie Lestenes baznīcas kopš 1999. g. tiek veidoti latviešu leģionāru brāļu kapi, līdz 2001. g. tajos pārapbedītas ap 600 leģionāru mirstīgās atliekas, pavisam būs ap 2000 pārapbedījumu no visas Kurzemes - pēc Rīgas Brāļu kapiem tie būs otri lielākie brāļu kapi Latvijā.
   2000. g. 5. novembrī tika iesvētīts brāļu kapu piemineklis "Dzimtene Māte - Latvija" (tēln. A. Dumpe, arhit. B. Bērziņa, D. Bērziņš, E. Vecumnieks).
   1944. g. rudenī un 1945. g. sākumā Lestenes apkaimē notika ļoti smagas kaujas (arī Ziemassvētku kauja), kurās pretējās pusēs nācās cīnīties latviešu leģionāriem ar Sarkanās armijas latviešu daļām (130. korpusu).
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

928.

Lestenes muižas pils

1999-10-16 56:46:26, 23:08:22

123 << >> A 📷

   Lestenes pils būvēta 19. gs. sākumā, tagad pilī skola. Paaugstināta ēkas vidusdaļa ar klasicismam raksturīgu logu grupu frontonā. Vestibilā saglabājusies 19. gs. interjera apdare. Muižas mūra žoga kompleksa vārtos dzelzs kaluma (19. gs.) fragments. Parkā (4,8 ha) 16 svešzemju sugu koku krūmu stādījumi, to vidū Eiropas lapegles, Amūras korķa koks.
   Muiža bijusi piešķirta Lāčplēša kara ordeņa kavalierim Latvijas armijas ģenerālim Mārtiņam Hartmanim (1892.-1941. g., 1940. g. decembrī izsūtīts uz PSRS), te dzīvojusi viņa meita - dzejniece Astrīda Ivaska (1926. g.).
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

929.

Leukādijas - E. Treimaņa - Zvārguļa māja

2003-10-18 57:21:52, 25:21:40

123 << >> A 📷

   1900. g. pie Raunas ietekas Gaujā E. Treimanis-Zvārgulis uzcēla māju. Skaistā apkārtne rosināja nosaukt šo vietu par Leukādijām (Leukāda - grieķu sala Jonijas jūrā).
   Te dzejnieks dzīvoja vasarās, bet no 1919. g. - pastāvīgi. Pēc paša vēlēšanās viņš apbedīts mājas dārzā zaļu eglīšu ielokā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

930.

Leukādijas, E. Treimaņa - Zvārguļa piemineklis

2003-10-18 57:21:52, 25:21:40

123 << >> A 📷

   1983. g. Dzejas dienās Leukādijās pie E. Treimaņa-Zvārguļa kapa atklāja pieminekli (tēln. K. Jansons, arhit. E. Zommers).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
   "Sev mūža māju vienkāršu un klusu
    No mīļās tēvu zemes izlūdzos -
    Lai viņa ļauj, ka Leukādijās dusu
    Kur dzimu, augu, cietu, mocījos."
  (E. Treimanis-Zvārgulis)

931.

Lēdmane, piemiņas akmens represētajiem

2000-05-28 56:45:60, 25:00:00

123 << >> A 📷

   "Es sapni par dzimteni pagalvī likšu."
  (K. Skalbe)
   1949. gada 25. marta deportācijas tika vērstas galvenokārt pret zemniekiem. 1949. gadā, tūlīt pēc deportācijām, Latvijas laukos masveidā sākās kolhozu dibināšana.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

932.

Lēdurga, G. Merķeļa piemiņas zīme

2000-10-07 57:19:22, 24:44:34

123 << >> A 📷

Garlībs Merķelis (1769.-1850. g.) - publicists, rakstnieks, literatūrkritiķis, filozofijas Dr., 1796. g. Leipcigā publicējis savu publicistiski nozīmīgāko darbu par zemniecības postu dzimtbūtnieciskajā Vidzemē; dzimis Lēdurgas mācītāja D. Merķeļa ģimenē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

933.

Lēdurga, piemiņas akmens represētajiem

2000-10-07 57:19:22, 24:44:34

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja trīs, 1949. g. - 95 lēdurdzniekus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

934.

Lēdurgas laukakmens

2000-10-07 57:18:57, 24:45:15

123 << >> A 📷

Parkā pie Aģes upes atrodas Mudurgas dižakmens (Lēdurgas dižakmens). Virszemes tilpums 19 kbm, apkārtmērs 13,5 m, augstums 2 m, garums 4,3 m, platums 3,7 m. Kopš 1957. g. - dabas piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

935.

Lēdurgas luterāņu baznīca

2000-10-07 57:19:22, 24:44:34

123 << >> A 📷

Lēdurgas luterāņu baznīca celta 1767.-1772. g., altāris un kancele, divi portāli (1770. g.), kanceles durvju komplekts (18. gs.). Tā stipri cieta 1. pasaules karā. Ērģeles 1922.-1925. g. būvējis Ezergailis. Lēdurgas baznīcas mācītājs bijis G. Merķeļa tēvs D. Merķelis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

936.

Lēdurgas pareizticīgo baznīca

2007-10-27 57:19:15, 24:45:18

123 << >> A 📷

Lēdurgas pareizticīgo baznīca celta 1876.-1878. g. Skaista celtne Latvijas laukos, bet pamesta. Viena no daudzajām pamestajām pareizticīgo baznīcām.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

937.

Lēnas, piemiņas zīme represētajiem

2001-11-10 56:37:30, 21:59:00

123 << >> A 📷

   "No Tēvzemes izvestiem."
   Izvedamo cilvēku apzināšanu un deportējamo sarakstu sastādīšanu veica Latvijas PSR Valsts drošības un Iekšlietu tautas komisariāts, kā arī Komunistiskās partijas aktīvisti.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

938.

Lēnu baznīca

2001-11-10 56:37:30, 21:59:00

123 << >> A 📷

   Lēnas - bijušās muižas centrs. Lēnu katoļu baznīca celta 1756. g. Baznīcā biktssoli - 17. un 18. gs., ērģeļu prospekts - 18. gs. beigas.
   Lēnu draudzē strādājis arī vēlākais kardināls Juliāns Vaivods (1895.-1990. g.). Baznīcas pagrabā atrodas divu pēdējo Piltenes bīskapu šķirsti. Abi bīskapi uz Lēnām pārnāca 18. gs., kad Kurzemē sākās katoļu ticības vajāšana.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

939.

Liede pie Lubānas - Balvu ceļa

2002-03-29 56:55:07, 26:44:15

123 << >> A 📷

Liede (augštecē Liedīte) - Aiviekstes labā krasta pieteka. Garums 60 km.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

940.

Lielais Baltezers ar Priežu salu

2002-07-13 57:01:52, 24:16:33

123 << >> A 📷

   Lielais Baltezers - platība 597,5 ha, garums 3,9 km, platums 2,5 km, dziļums - līdz 6 m, krasta līnijas garums - 15 km.
   Lielajam Baltezeram ir 5 salas, kas apaugušas ar kokiem. Priežu sala ir lielākā
Lielā Baltezera sala. Tā apaugusi ar priedēm un bērziem. Salā ir vairāki ozoli, kuru vecums apm. 250 gadi. Gar salas krastiem - melnalkšņu josla.
  (A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)

941.

Lielais Gaujas akmens

2004-10-17 57:09:08, 24:45:47

123 << >> A 📷

Lielais Gaujas akmens atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, lejpus Runtiņupītes ietekas Gaujā, 50 m no krasta, starp kokiem. Akmens augstums 2,7 m, garums 5 m, platums 4,4 m. No akmens pamatnes iztek avots.
(www. gnp.lv)

942.

Lielais Gusena ezers pie Robežniekiem

2002-08-11 55:58:34, 27:36:16

123 << >> A 📷

   Lielais Gusena ezers atrodas Krāslavas rajonā, platība 122,2 ha, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m.
   Ezerā ir vairākas pussalas - Pilskalna, Baidakovas, Dvorskij park. Ir vairākas salas, lielākā atrodas ezera ziemeļu daļā.
   Ziemeļu krasts stāvs, citi krasti pārsvarā lēzeni. Ietek grāvji un blakusezeru notekas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

943.

Lielais Subates ezers Subatē

2000-07-23 56:00:11, 25:54:28

123 << >> A 📷

Lielais Subates ezers atrodas Daugavpils rajonā. Ezera platība 51 ha, vidējais dziļums 7,7 m, maksimālais dziļums 16,6 m.
(www.ezeri.lv)

944.

Lielauce, piemiņas zīme Kalpaka bataljonam

2000-06-23 56:31:22, 22:53:52

123 << >> A 📷

1934. g. 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pieminekli O. Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā (1919. g. naktī no 15. uz 16. janvāri), kurā divas rotas atsita vesela lielinieku bataljona un jātnieku eskadrona uzbrukumu (meta autors - P. Dreimanis, izgatavoja J. Sietiņš Saldū). 20. gs. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, 1991. g. atjaunots.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

945.

Lielauces muižas pils

2000-06-23 56:31:22, 22:53:52

123 << >> A 📷

Pils celta vēlā klasicisma jeb ampīra stilā grāfam Mēdemam Lielauces ezera krastā. 1900. gadā Ziemasssvētku naktī pils nodega un 1901. g. sākās tās atjaunošana. Viens no projektētājiem bija Vācijas arh. Iverss. Pēc atjaunošanas pilij nepārbūvēta palika viena gala fasāde ar ampīra stila logu, pārējās fasādes un jaunais šķērskorpuss ieguva eklektisku izskatu. Interjeru apdare tika atjaunota ampīra stilā, arī krāsnis.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

946.

Lielā Jugla Mucenieku apkārtnē

2004-06-26 56:58:34, 24:24:04

123 << >> A 📷

Lielā Jugla tek pa Rīgas rajona teritoriju. Garums 62 km.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

947.

Lielā Jugla pie Bajāriem

1998-05-01 56:57:17, 24:33:23

123 << >> A 📷

Lielās Juglas līkums netālu no autobusu pieturas "Bajāri" uz Rīgas -Ērgļu ceļa.
Lielā Jugla sākas pie Sidgundas, saplūstot Sudai ar Mergupi, kas tek no Vidzemes Centrālās augstienes. Līkumo pa mežainu apvidu.

948.

Lielā Jugla pie Ropažiem

2000-12-10 56:58:41, 24:37:53

123 << >> A 📷

Augštecē Lielā Jugla tek straujāk, lejtecē tā kļūst lēnāka. Tā veido daudz līkumu, salu un pussalu.

949.

Lielā Jugla pie Zaķumuižas

1998-05-31 56:57:59, 24:31:01

123 << >> A 📷

Skats uz Lielo Juglu no tilta ap 2 km augšpus Zaķumuižas.

950.

Lielbātas pils pie Vaiņodes

2000-11-04 56:26:37, 21:51:26

123 << >> A 📷

Modernā villa vācu dzimtenes stilā uzcelta baronam Ostenam-Zakenam 1912. gadā, arhitekts V. Reslers. Tā atšķiras no Latvijai tradicionālās piļu arhitektūras. Pils paplašināta 1929. gadā, arhitekts J. Gailis.

951.

Lielbornes muižas kungu māja

2000-10-15 55:51:53, 26:58:17

123 << >> A 📷

   Lielbornes muižas kungu māja šobrīd ir stipri nolaista. No pārējām muižas ēkām saglabājusies t.s. vecā pils un saimniecības ēkas. No tuvējām dzirnavām palikušas tikai drupas.
   No augstā pakalna, uz kura atradās muižas centrs, pavērās skaists skats uz apkārtnes siliem, laukiem, zemnieku mājām un Daugavu. Lielbornes muižas kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Tā ir raksturīgs vasarnīcu stila piemineklis Augšzemē. Muiža no 1896. g. piederēja baronu Freitāgu fon Loringhovenu ģimenei, kura acīmredzot ir pārbūves īstenotāja.
  (J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

952.

Lielmēmeles muiža

2007-10-14 56:20:04, 24:58:19

123 << >> A 📷

   Kungu māja celta skaistā vietā Mēmeles upes līkumā. No pagalma paveras plašs skats uz upes pretējo krastu - Lietuvas teritoriju.
   Kungu māja celta 19. gs. otrajā pusē, sākotnēji tā bijusi vienstāva celtne, vēlāk vairākkārt pārbūvēta. Tagadējai ēkai ir 2 stāvi.
   Lielmēmele no 1860. g. piederējusi Šlippenbahu dzimtai, bet 20. gs. sākumā īpašniece bijusi Meta fon der Ostenzakena.
   Muižā saimnieko sociālās aprūpes centrs
  (www.pilis.lv)

953.

Lielplatones muižas pils

2000-10-06 56:27:09, 23:39:36

123 << >> A 📷

   Lielplatones muižas apbūve (19. gs.) un Lielplatones muižas pils (1845.-1860. g.) ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Lielplatones muižas pilī tagad skola. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi ir Lielplatones muižas kalpu māja (19. gs. beigas), klēts, kūts, rija, smēde ar dzīvokli (visi 19. gs. vidus), vešūzis muižas parkā (19. gs. beigas), parks (19. gs.).
   Dižkoki - Vīnava priede (apkārtmērs 3,8 m, augstums 27 m), divi dižozoli (5,2 un 3,8 m).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

954.

Lielupe pie Aučiem

2000-11-04 56:35:35, 23:57:20

123 << >> A 📷

Lielupe - otra lielākā Latvijas upe, tek pa Zemgales līdzenumu un Piejūras zemieni.

955.

Lielupe pie Emburgas

2002-07-08 56:33:47, 23:58:48

123 << >> A 📷

Lielupe sākas pie Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 119 km gara. Ietek Rīgas jūras līcī (kreisais zars) un Daugavā (Buļļupe).
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

956.

Lielupe pie Jelgavas apvedceļa

2001-06-30 56:38:40, 23:47:21

123 << >> A 📷

Pie Jelgavas Lielupe ieplūst smilšainajā un mežainajā Piejūras zemienē (līdz Slokai tek pa Tīreļu līdzenumu). Jelgavā starp atteku Driksnu un Lielupi ir 4,5 km garā Pilssala.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

957.

Lielupe pie Jumpravmuižas

1999-11-13 56:24:51, 24:06:33

123 << >> A 📷

Lielupe ir lielākā Zemgales upe. Jau augštecē tā ir ap 90 m plata ar ūdeņiem bagāta upe.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

958.

Lielupe pie Mežotnes pilskalna

1999-11-13 56:26:27, 24:02:50

123 << >> A 📷

Pirmos 25 km no Bauskas līdz Mežotnei Lielupe tek pa senleju, iegrauzusies augšdevona dolomītos. Lejpus Mežotnes ieleja paplašinās, un no Īslīces ietekas Lielupe tek pa līdzenumu.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

959.

Lielupe pie Slokas

1999-03-27 56:55:48, 23:36:44

123 << >> A 📷

Pie Slokas un tālāk Jūrmalā Lielupi no Rīgas līča šķir tikai 1-2 km plata zemes josla. Ceļu uz jūru upei tur aizšķērso dolomīta un merģeļa pamatieži, kā arī kāpas, tādēļ Lielupe 25 km tek paralēli jūras krastam.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

960.

Lielupes sākums pie Bauskas

1999-07-10 56:24:14, 24:09:59

123 << >> A 📷

Lielupes dziļums augštecē - apmēram 1 m, lejpus Jelgavas - 8-12 m, lejtecē - 15-20 m.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

961.

Lielvārde, 1905. g. revolūcijas piemineklis

2001-04-08 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

Pie šosejas pretī bijušajam Lielvārdes pagastnamam ir piemineklis 1905. gada cīnītājiem (1960. g., tēln. A. Gailītis).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

962.

Lielvārde, A. Pumpura muzejs

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

1970. gadā pretī Lielvārdes baznīcai atvērts Andreja Pumpura muzejs, kurā savākti arī novadpētniecības un folkloras materiāli.

963.

Lielvārde, akmens "Lāčplēša gulta"

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

Lielvārdē, pie muzeja ir 80 tonnu smags akmens "Lāčplēša gulta" un no tā atšķēlusies 22 tonnu smagā "sega".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

964.

Lielvārde, piemiņas zīme represētajiem

2002-06-15 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 42 lielvārdiešus, bet 1949. g., pateicoties E. Kauliņam, neizsūtīja nevienu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

965.

Lielvārde, senlatviešu pils atdarinājums

1999-06-20 56:43:08, 24:47:22

123 << >> A 📷

   Pēc mākslinieka Agra Liepiņa ieceres ir tapis XII gs. Lielvārdes valdnieka Uldevena senlatviešu pils atdarinājums. Aizsargsiena labajā pusē rekonstruēta pēc Mežotnes pilskalna, bet kreisajā - pēc Daugmales pilskalna arheoloģisko izrakumu materiāliem. Var izložņāt aizsargsienu ejas, iegulties virsaišu gultā, vingrināt roku kaujas cirvja mešanā.
   Pils atrodas Lielvārdē, Parka ielā 3.
  (www.pilis.lv)

966.

Lielvārdes katoļu baznīca

2002-01-12 56:43:51, 24:48:15

123 << >> A 📷

   1936. gadā Romas katoļu draudzei Lielvārdē piešķīra apbūves gabalu baznīcai un gruntsgabalu kapsētai. Baznīcu cēla pēc inženiera A. Strazdiņa projekta. 1940. gada 18. augustā priesteris J. Pudāns vadīja Svēto Misi jaunajā namā, kur varēja saiet apmēram 80 cilvēku, bet bija ieradušies vairāk nekā 100.
   Pārbūvēta 1992. gadā pēc Pētera Rudzīša projekta. 1992. gada 25. oktobrī atjaunoto baznīcu iesvētīja arhibīskaps Jānis Pujāts.
  (www.ogre.lv)

967.

Lielvārdes luterāņu baznīca

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

Koka lut. baznīca celta 1668.-1671. g. pie Lielvārdes muižas. 1747. gadā celta jauna mūra baznīca. 1. pasaules kara laikā baznīca sagrauta. 1931. gadā vecajā vietā sāka celt jaunu baznīcu (iesvētīta 1934. g.).

968.

Lielvārdes pareizticīgo baznīca

2002-10-27 56:42:59, 24:51:09

123 << >> A 📷

   19. gs. vidū daudzi zemnieki pārgāja pareizticībā, 1845. gadā nodibināta Lielvārdes pareizticīgo draudze. Pareizticīgo mūra baznīca tika nopostīta pirmā pasaules kara laikā. 1928.-1930. gadā Svētiņos uzcēla jaunu koka baznīcu.
   Padomju okupācijas laikā draudzes darbība tika pārtraukta, bet 1996. gadā atjaunota.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

969.

Lielvārdes parka ieejas koka figūras

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

Aiz baznīcas ir 5,5 ha lielais muižas parks; Lielvārdes muižas pils atradusies lībiešu pilskalna priekšpils vietā, kur tagad uzstādīti Lāčplēša eposa koka tēli (mākslinieki V. Ansons, P. Mellis, Ē. Delpers).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

970.

Lielvārdes parka koka figūras

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

    Naktis trīs bez gulēšanas
    Kangars šādi pūlējās,
    Kamēr trešā rītā teica
    Nopietni tas Ditricham:
   "Nolādēta būs šī diena,
    Noslēpumu atklājot;
    Arī mēs kā nodevēji
    Nolādēti paliksim."
  (A. Pumpurs "Lāčplēsis")

971.

Lielvārdes parka koka figūras

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

   Laimdota tur pilī skatās,
   Gaida, kamēr uzvarēs.
   Un ar reizi nāks tas brīdis,
   Kad viņš savu naidnieku,
   Vienu pašu lejā grūdīs,
   Noslīcinās atvarā, -
   Tad zels tautai jauni laiki,
   Tad būs viņa svabada!
  (A. Pumpurs "Lāčplēsis")

972.

Lielvārdes parka koka figūras

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

    Spīdalas acis raudzījās droši,
    Burvīgas liesmas spīdēja tanīs,
    Roku kad dodama jauneklim teica:
   "Sveicinu tevi, kareivi staltais,
    Priecājos nākošo varoni redzēt!"
  (A. Pumpurs "Lāčplēsis")

973.

Lielvārdes pilsdrupas

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

   Latviešu Indriķa hronikā Lielvārde minēta 1201. gadā kā Lielvārdes pils.
   Krustnešu mūra pils pirmoreiz minēta 1229. gadā, nopostīta 1557. gadā. Drupas daļēji rekonstruētas.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

974.

Lielvirbu muižas pils

2008-09-04 57:05:11, 22:34:21

123 << >> A 📷

   Lielvirbu muiža celta 1875. gadā pēc arh. Zeilera projekta. Lielvirbu muižas ēku ansamblis ar vairāk nekā 20 ēkām ir viens no interesantākajiem Sabiles novada muižu ansambļiem, kurš veidojies 18. gadsimta beigās un īpaši 19. gadsimtā, kad par muižas īpašnieku kļuva fon Firksu dzimta. 20. gadsimta sākumā muiža nonāca fon Hānu dzimtas īpašumā, bet 1920. gados tika nacionalizēta un kungu māja nodota skolas vajadzībām.
   Tagad privātīpašums.
  (www.talsurajons.lv)

975.

Lielvircavas baznīca

2000-10-06 56:30:36, 23:45:21

123 << >> A 📷

Lielvircavas baznīca ir viena no vecākajām Zemgalē, celta 1595. g.
(Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)

976.

Lielvircavas muižas pils

2000-10-06 56:30:36, 23:45:21

123 << >> A 📷

   Bijušās Lielvircavas muižas pils atrodas Vircavas kreisajā krastā.
   1702. g. pilī notika Polijas karaļa Augusta Stiprā mīļākās - skaistās grāfienes Auroras - tikšanās ar Zviedrijas karali Kārli XII. Polijas karalis viņai uzticēja svarīgu diplomātisko misiju - pierunāt Zviedrijas karali slēgt mieru ar poļiem. Grāfiene cieta neveiksmi.
   Lievircavas muiža bija barona Hāna īpašums. Tagad pilī skola.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

977.

Lielzalves muiža

2007-10-14 56:19:39, 25:14:51

123 << >> A 📷

Divstāvu kungu māja celta 19. gs. Ievērojami izvirzīti sānu rizaliti. Abos ēkas galos ir seni, velvēti pagrabi. Saglabājušās sienu - griestu ieloces dzegas, daži logu slēģi, 19. gs. durvju vērtnes.
(www.pilis.lv)

978.

Liepa, E. Veidenbauma piemineklis pie Kalāčiem

2001-09-02 57:23:50, 25:28:54

123 << >> A 📷

Liepas pagasta Kalāčos dzīvojis rakstnieks E. Veidenbaums (1867.-1892. g.). Kalāčos restaurēta dzīvojamā māja, klētiņa, pirtiņa, 1961. g. dārzā atklāts E. Veidenbauma piemineklis (tēln. L. Blumbergs).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

979.

Liepa, Veidenbaumu dzimtas kapa piemineklis

2001-09-02 57:22:19, 25:26:18

123 << >> A 📷

Rakstnieks E. Veidenbaums (1867.-1892. g.) apglabāts Liepas kapsētā. 1967. g. Liepas kapsētā atklāts viņa kapa piemineklis (tēln. L. Kamara, arhit. G. Lūsis-Grinbergs).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

980.

Liepa, brīvības cīņu piemineklis

2001-10-20 57:22:54, 25:25:44

123 << >> A 📷

1919. g. 21. jūnijā Cēsu kaujas laikā, piedaloties arī igauņu pulkam, pie Liepas kalna, Lodes stacijas, Liepas un Skangaļu muižas notika sīvas cīņas ar vācu karaspēku. 1935. g. pie pagastnama ģenerālis K. Berķis atklāja vietējā šūnakmenī veidoto pieminekli Cēsu kauju atcerei (tēln. A. Julla).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

981.

Liepas Lielā Ellīte

2001-09-02 57:22:54, 25:25:44

123 << >> A 📷

   Lielā Ellīte, kopš 1974. g. aizsargājams ģeoloģisks objekts - unikāls sufozijas veidojumu komplekss, viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Smilšakmeņos izveidojusies ala, kā arī arkas un pilastri ar lokveida pārsedzēm. Ala līdzīga 4-5 m platam, 11 m garam un 3,5 m augstam gaitenim, kura galā atrodas 1 m plata šķērsplaisa. Alas kopgarums 23 m, no tās izplūst spēcīgs avots.
   Pastāv uzskats, ka alai ir apm. 7000 gadu.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

982.

Liepas muiža

2001-09-02 57:22:19, 25:26:18

123 << >> A 📷

   Zviedru laikos karalis Gustavs Ādolfs ap 1624. g. novadu piešķīra savam valsts kancleram A. Uksenšernam, kurš 1672. g. kādu Liepas māju vietā uzcēla Liepas muižu. Ap 1680. g. muižu redukcijas laikā Uksenšerni savus īpašumus zaudēja, muiža vairākkārt tika ieķīlāta un iznomāta.
   1743. g. Krievijas ķeizariene Elizabete muižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram P. Lasijam, bet 1758. g. tā pārgāja A. Hāgemeistera pārvaldījumā. No 1824. g. muiža piederēja Pandera dzimtai, pēdējā muižas īpašniece (1919. g.) bija Šarlote fon Vulfa.
   Parkā dižkoki: ozols - apkārtmērs 5,2 m, liepa - 4,5 m.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

983.

Liepas pagastnams

2001-09-02 57:22:54, 25:25:44

123 << >> A 📷

2000. g. Liepas pagastā bija 3402 iedzīvotāji, t.sk. 46,4% vīriešu, 53,6% sieviešu; bezdarba līmenis 11,2%. Nacionālais sastāvs: 57,9% latviešu, 28,6% krievu, 4,7% baltkrievu, 3% ukraiņu (pavisam 24 tautību iedzīvotāji).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

984.

Liepavota piemiņas zīme Daina

2004-08-06 56:34:29, 25:29:43

123 << >> A 📷

   Liepavots atradās Aizkraukles rajona Staburaga pagastā, Vīgantes parkā. Tas izplūda Daugavas klints augšmalā. 1966. gadā pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzstādināšanas Liepavots tika applūdināts.
   Vīgantes parkā uzstādīta tēlnieces A. Briedes skulptūra "Daina" (1978. g.) - Liepavota piemiņas zīme.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

985.

Liepāja, A. Klestrova piemineklis

2002-08-03 56:32:11, 21:05:14

123 << >> A 📷

Pie dzelzceļa pārbrauktuves piemiņas plāksne vietā, kur kritis bruņuvilciena "Kalpaks" komandieris virsleitnants A. Klestrovs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

986.

Liepāja, piemineklis jūrniekiem un zvejniekiem

2002-08-03 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem uzstādīts 1977. gadā, tēlnieks A. Terpilovskis, arhitekts G. Asaris.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

987.

Liepājas Pedagoģijas akadēmija

1999-09-03 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

Liepājas Pedagoģijas akadēmija dibināta 1954. gadā uz Skolotāju institūta bāzes. Tās sākotnējais nosaukums - Liepājas Pedagoģiskais institūts.

988.

Liepājas Sv. Annas luterāņu baznīca

2002-08-03 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

   Sv. Annas luterāņu baznīca uzcelta 16. gs. beigās, bet laikā no 1671. gada līdz 1675. gadam pārbūvēta. Savukārt 17. gs. beigās celtnei "pieaudzēts" masīvs mūra tornis ar augstu smaili. 1697. gadā baznīca ieguvusi savu izcilāko dārgumu - kokgriezēja Nikolasa Sefrensa jaunākā (1662-1710) darināto monumentālo altāri ar retabla trīsstāvu kompozīciju (tā augstums ir 9,7 m). Šis baroka šedevrs ir Austrumeiropas mēroga mākslas darbs.
   Pašreizējo ārējo veidolu baznīcai 19. gs. pēdējā ceturksnī piešķīra Liepājas pilsētas arhitekts Makss Pauls Berči, paaugstinot torni, bet draudzes telpu ar 1400 sēdvietām uzceļot pilnīgi no jauna.
  (www.tournet.lv)

989.

Liepājas Sv. Jāzepa katoļu katedrāle

2002-08-03 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

Svētā Jāzepa katoļu katedrāle celta 1894.-1899. gadā, arhitekts L. Melvils. Tās altāris (18. gs. vidus), kancele (18. gs. 3. cet.), interjera dekoratīvā apdare (19. gs. 90. gadi) un ērģeles (1904. gads) ir mākslas pieminekļi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

990.

Liepājas pilsētas dome

2000-07-09 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

Liepājai pilsētas tiesības kopš 1625. gada. Iedzīvotāji 94807 (2000. g.). Liepāja atrodas Baltijas jūras krastā.

991.

Liepājas tirdzniecības osta

2002-08-03 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

Liepājas tirdzniecības osta padomju okupācijas laikā 1967. gadā tika slēgta, darbojās tikai zvejas osta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

992.

Liepkalnes baznīca

2003-05-10 56:49:03, 25:33:31

123 << >> A 📷

Liepkalnes mūra baznīca uzcelta 1868. gadā. 1959. gadā draudze beidza pastāvēt, baznīca tika izpostīta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

993.

Liepnas baznīca

2000-09-14 57:20:34, 27:28:16

123 << >> A 📷

Liepnas luterāņu baznīca celta 1935.-1937. g. Liepnā vēl ir Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca (celta 1840. g., pārbūvēta 1924. g., 1944. g. nodega, pēc kara atjaunota) un pareizticīgo baznīca (celta 1896. g.).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

994.

Liepsalas - O. Kalpaka piemiņas vieta

2002-05-04 56:47:28, 26:37:18

123 << >> A 📷

   Pulkvedis Oskars Kalpaks, pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, dzimis 1882. g. 6. janvārī Meirānu pagasta (Madonas raj.) Liepsalās zemnieku ģimenē.
   Kad Oskars Kalpaks aicinājis kopā zemniekus veidot armiju un aizstāvēt veidojamo Latvijas valsti, viņš tēvam teicis: "Tas visu var, kas tic, un es ticu, ka būs, kas man nāks līdzi."
  (www.latvians.lv/virtualmuseum/kalpaka_biografija.htm)

995.

Liepsalas, Kalpaku dzimtas piemineklis

2002-05-04 56:47:28, 26:37:18

123 << >> A 📷

"Liepsalās"- pulkveža Oskara Kalpaka dzimtajās mājās- viņa brāļa meita Ārija Kalpaks-Grundmane veido piemiņas ansambli, veltītu jaunatnes patriotiskajai audzināšanai un tautas vēstures saglabāšanai.

996.

Liepsalas, O. Kalpaka piemineklis

2002-05-04 56:47:28, 26:37:18

123 << >> A 📷

   1918. g. decembra sākumā, kad Latvijas Apsardzības ministrija formē aizsardzības spēkus, O. Kalpaks pulkveža-leitnanta pakāpē stājas Latvijas Pagaidu valdības rīcībā un 31. decembrī iecelts par visu latviešu vienību komandieri.
   Pulkvedis O. Kalpaks kritis 1919. gada 6. martā pie Airītēm pārskatīšanās dēļ izraisītajā sadursmē ar sabiedroto vācu karaspēka vienību. Apbedīts Liepājā, Ziemeļu kapos. 1919. gada 18. septembrī pārapbedīts Meirānu pagasta Visagala kapos.
  (www.latvians.lv/virtualmuseum/kalpaka_biografija.htm)

997.

Liepukalni, Ā.Liepaskalna piemiņas akmens

2003-09-06 57:29:32, 26:47:51

123 << >> A 📷

Alsviķu pagasta "Liepukalnos" dzimis pasaules rekordists soļošanā Ādolfs Liepaskalns (1910.-1972. g.). Apglabāts Apekalna kapos.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

998.

Liepupe pie Jelgavkrastiem

2002-03-16 57:28:14, 24:26:08

123 << >> A 📷

   Liepupe ietek Rīgas jūras līcī Limbažu rajona teritorijā, 17 km gara.
   Liepupes-Reiņupes kanāls (5 km garš) savieno Reiņupi ar Liepupi.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

999.

Liepupes baznīca

2000-10-01 57:28:08, 24:26:17

123 << >> A 📷

Koka baznīcas vietā 1783. g. uzcelta mūra baznīca, zvans bijis liets jau 1634. g., ērģeles iegādātas 1834. g. 1971. g. Liepupes baznīca nodega, atjaunota
1991.-1995. g. Darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1000.

Liepupes muižas pils

2000-10-01 57:27:48, 24:28:18

123 << >> A 📷

   Bijušās Liepupes muižas apbūve (18.-19. gs.) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dzīvojamā ēka celta 1751. g., parks - 18.-19. gs. Liepupes muižas dzīvojamā ēkā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi - fasādes dekoratīvā apdare (1751. g.), interjera dekoratīvā apdare 8 telpās (1751. g., 19. gs), durvju komplekts (18. gs.).
   Saglabājušās vējdzirnavas Liepupes muižā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1001.

Liezere, piemineklis 1905. g. revolucionāriem

2001-08-25 57:00:60, 26:04:00

123 << >> A 📷

   1905. gada pavasarī un vasarā revolucionārajā kustībā iesaistījās studenti un lauku iedzīvotāji. Kulmināciju revolūcija sasniedza 1905. gada oktobrī.
   1906. gada sākumā soda ekspedīcija nošāva aktīvos Liezeres pagasta revolucionārus J. Barinski, J. Birnbaumu, P. Bērziņu un V. Grunti.
  (LME, 2. sēj. Rīga, 1968.)

1002.

Liezeres baznīca

2001-08-25 57:00:60, 26:04:00

123 << >> A 📷

   Kad Liezerē uzcelta pirmā baznīca, nav zināms. Zināms, ka 1671. g. un 1737. g. tika uzceltas koka baznīcas, kas sagrautas. 1798. g. iesvētīta mūra baznīca. 1. pasaules kara gados baznīca cietusi, taču atjaunota, bet 2. pasaules kara beigās 1944. g. - uzspridzināta.
   1993. g. tika pieņemts lēmums baznīcas drupas nojaukt līdz pamatiem un baznīcu būvēt no jauna tieši tādu, kāda tā bijusi agrāk. 1999. gadā sākās baznīcas celtniecība, izmantojot Liezeres māsas draudzē Vašingtonā (ASV) saziedotos līdzekļus. Darbojas luterāņu draudze.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1003.

Liezeres ezers

2001-08-25 57:00:60, 26:04:00

123 << >> A 📷

Liezeres ezers atrodas Madonas rajonā, platība 105,9 ha. No tā iztek Kuja.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1004.

Liezeres muiža

2001-08-25 57:00:60, 26:04:00

123 << >> A 📷

Muiža atrodas pie Liezeres ezera, tā bija apkārtnes lielākā muiža. Liezeres muiža bieži mainīja īpašniekus, būdama te poļu, te zviedru varā. 1625. g. tā bija H. Ramela īpašums. 1825.-1920. g. muiža piederēja Šulcu-Ašeradenu dzimtai.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

1005.

Lilastes upes ieteka Lilastes ezerā

2000-04-09 57:11:14, 24:20:53

123 << >> A 📷

Lilastes upe novada Lilastes ezera ūdeņus uz Rīgas jūras līci, 1 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1006.

Limbaži, Baumaņu Kārļa kapa piemineklis

2000-10-07 57:30:28, 24:41:34

123 << >> A 📷

Limbažu pilsētas Jūras ielas kapos piemineklis Baumaņu Kārlim (1920. g., tēln. G. Šķilters). Baumaņu Kārlis sacerējis un komponējis Latvijas Republikas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!".

1007.

Limbaži, Baumaņu Kārļa piemineklis

1999-07-04 57:30:48, 24:43:03

123 << >> A 📷

Piemineklis Latvijas Republikas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" autoram Baumaņu Kārlim Limbažos, tēlnieki Z. un J. Rapas, 1997. g.

1008.

Limbaži, piemineklis atbrīvošanas cīnītājiem

2000-10-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A 📷

Svētā Jāņa luterāņu baznīcas pagalmā ir piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem, uzstādīts 1923. gadā, arhitekts P. Kundziņš.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1009.

Limbažu katoļu baznīca

2003-05-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A 📷

Limbažu Sv. Laurencija katoļu baznīca uzcelta 1996. gadā. Arhitekti I. Jekale, D. Straubergs. Baznīca atrodas aiz Mazezera.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1010.

Limbažu luterāņu baznīca

2000-10-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A 📷

   Nozīmīgākā celtne Limbažos ir Sv. Jāņa baznīca, viena no retajām baznīcām, kas saglabājusies pēc Ziemeļu kara. Baznīca uzcelta 1680. gadā, tornis - 1847. gadā (arhitekts R. Bindešū).
   Baznīcā altāris (kokgriezējs A. G. Heibels) ar altārgleznu "Svētais vakarēdiens" (1785. gads), altārtelpas, margas, pieci baznīcēnu solu komplekti, sienas skapis, sešas durvis (1780. g.), griestu dekoratīvā apdare, ērģeles (A. Martins, 1852. g.; K. A. Hermanis, 1898. g.), glezna "K. Neienkirhena portrets" (19. gs. pirmā puse) ir mākslas pieminekļi.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1011.

Limbažu pareizticīgo baznīca

2003-05-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A 📷

Limbažu Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca celta 1900.-1903. g. Baznīcas Cara vārti ir mākslas piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1012.

Limbažu pilsdrupas

2002-05-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A 📷

Limbaži pirmoreiz minēti 1223. gadā, kad Rīgas bīskaps te uzcēla pili. Pirms tam te atradās lībiešu Lemiseles pils un ciems. Līdzās bīskapa pilij radās pilsēta. Pils sagrauta 1602. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1013.

Limbažu pilsdrupas

1999-07-04 57:31:04, 24:42:44

123 << >> A 📷

   "Indriķa hronikā" XIII gadsimtā būvētās Limbažu jeb Lemiseles pils nav minēta, tomēr tā tiek piedēvēta bīskapam Albertam. Pirmo reizi dokumentos pils minēta 1318. gadā, bet nav šaubu, ka tā pastāvējusi jau agrāk. Diemžēl arhibīskapu arhīvs ir gājis bojā.
   1602. gadā zviedru-poļu kara laikā gan pilsēta, gan pils tika nopostītas. Pēc uzvaras zviedru karalis Ādolfs novadu uzdāvināja Rīgas pilsētai.
   1999. gada vasarā būvstrādnieki nostiprināja un apjuma pils dienvidu korpusa sienas. Pilsdrupu konservācijas, teritorijas labiekārtošanas un izmantošanas koncepcijas projektu objektam izstrādāja biroja Konvents arhitekts Pēteris Blūms.
  (Gunita Ozoliņa. Apturēta Lemiseles pils sabrukšana. Diena, 30.11.2000.)

1014.

Linezers Rīgā

2001-10-06 56:57:58, 24:13:32

123 << >> A 📷

Linezers atrodas Biķernieku mežā un ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, platība 2,3 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1015.

Lipaiķu luterāņu baznīca

2008-08-10 56:50:11, 21:46:16

123 << >> A 📷

   Livonijas ordeņvalsts laikā Lipaiķu novadā pastāvēja brīvciemi, kuros saimniekoja kuršu labiešu pēcteči ķoniņi. Lipaiķu baznīcā Turlavā apskatāms Ziemeļu brīvciema ģerbonis, kurš attēlots 1664. g. veidotajā vitrāžā.
   Baznīca celta 1567 gadā, tajā ir unikālas vitrāžas ar kuršu ķoniņu ģerboņiem.
   Par mācītāju šeit ir strādājis Ludviga van Bēthovena draugs Karls Ferdinands Amenda.
  (www.apcelo.lv)

1016.

Litene, pavasara ceļš

1997-03-28 57:11:42, 26:57:59

123 << >> A 📷

Pavasara ainava - vecais ceļš no Stāmerienas uz Liteni ap 3 km pirms Litenes.

1017.

Litene, represēto karavīru piemiņas vieta

2001-06-16 57:11:27, 27:01:30

123 << >> A 📷

   Padomju okupācijas varas orgāni 1941. g. jūnijā Litenes mežā Latvijas karavīru vasaras nometnē nežēlīgi izrēķinājās ar virsniekiem un karavīriem.
   Bijusī Latvijas karavīru vasaras nometne Litenes mežā ir vēstures piemineklis.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1018.

Litenes kapu kapliča

2000-09-14 57:11:27, 27:01:30

123 << >> A 📷

Litenes kapu kapliča ir arhitektūras piemineklis, celta 20. gs. 30. gados.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1019.

Litenes muiža

2007-04-06 57:11:28, 27:01:43

123 << >> A 📷

19. gs. sākumā baronu Volfu māja vairākkārt pārbūvēta. Pie pils Pededzes krastos parks. Saglabājusies arī klēts, stallis, vešūzis, kalpu mājas, šķūnis, muižas saimniecības ēkas. Pilī atrodas skola, bet klētī - kultūras nams.

1020.

Litenes nometnes piemiņas zīme

2000-09-14 57:10:30, 27:02:00

123 << >> A 📷

Vēsturiskā Latvijas armijas vasaras nometnes vieta Litenē būtu jāiekļauj aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā.

1021.

Lizuma pils

2000-09-14 57:11:32, 26:22:22

123 << >> A 📷

Lizuma pils - 19. gs. vidus fon Volfu dzimtas pils ar neogotikas stila fasādes apdari, trīsstāvu torni. Vairākās telpās saglabājies interjers ar koka kasešu griestiem, sienu paneļiem. Muižas saimniecības ēkas veido pašreizējo pagasta centru.

1022.

Lizuma vējdzirnavas

2003-09-05 57:11:15, 26:22:04

123 << >> A 📷

19. gs. pirmajā pusē Lizuma centrā uzbūvēta četrstāvu akmens ēka - Lizuma vējdzirnavas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1023.

Lībiešu upuralas Kuiķulē

2001-08-02 57:42:54, 24:29:25

123 << >> A 📷

   Lībiešu upuralas atrodas Svētupes labajā krastā 14 km no grīvas - pie "Ķuikuļiem". 100 m augšpus tilta. Šīs alas (46 un 19,5 m) ir vienas no garākajām Latvijā. Tās veidojušās vidusdevona smilšakmeņos un kalpojušas par lībiešu kulta vietu. Vēl 19. gs. alām bijusi viena izeja, bet, alas priekšējās daļas velvei iebrūkot, tās 2 atzaru vietā radušās 2 alas. Mazākās alas griestos daudz interesantu tuneļu - "skursteņu".
   Alas pētītas kopš 18. gs. beigām. Izrakumos atrastas ziedotās monētas un senlietas. Mazākās alas sienā atklātas senču maģiskās zīmes - lietuvēnu krusts, Jumis u.c. zīmes.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1024.

Līču ūdenskrātuve pie Skrīveriem

2002-06-15 56:39:33, 25:05:08

123 << >> A 📷

   Līču ūdenskrātuve atrodas uz Braslas upes, Skrīveru pagastā. Platība apm. 10 ha.
   Brasla - tā nav Gaujas pieteka, bet upe ar tādu pašu nosaukumu, kura satekot ar Maizīti, izveido Daugavas labo pieteku. 26 km gara.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984.)

1025.

Līčupe pie Mazozoliem

2000-08-10 56:53:35, 25:24:41

123 << >> A 📷

Līčupe, Līce - Ogres labā krasta pieteka Cēsu un Ogres rajonā. Garums 32 km, bas. platība 174 kv. km, kritums 95 m.

1026.

Līgatne, Ānfabrikas klintis

2000-06-04 57:13:58, 25:02:17

123 << >> A 📷

Ānfabrikas klints ir pilnīgi vertikāla, 16,5 m augsta siena, kas ar savām iekaltajām durvīm atgādina vecu cietoksni. Vislielākais šāds pagraba gaņģu veidojums ir Remdenkalnā – pagraba eja ietiecas 56 m kalna pazemē. Bet 28 pagrabi kā atsevišķas celles veido 205 m eju kopgarumu. Agrākajos laikos par viena pagraba izkalšanu ir maksājuši 5 zelta rubļus.

1027.

Līgatnes dibināšanas piemiņas zīme

2000-06-04 57:13:58, 25:02:17

123 << >> A 📷

Pilsētas tiesības Līgatnei piešķirtas kopš 1993. gada. Iedzīvotāji 1304 (2000. g.). 3 km garā posmā pilsēta robežojas ar Gauju.

1028.

Līgatnes dīķis

1998-05-31 57:13:57, 25:02:19

123 << >> A 📷

Dīķis Līgatnes pilsētas centrā. Līgatne pieder pie skaistākajiem Latvijas dabas stūrīšiem Gaujas Nacionālajā parkā.

1029.

Līgatnes ieteka Gaujā

2004-10-30 57:15:14, 25:03:06

123 << >> A 📷

Līgatne - Gaujas kreisā pieteka. Pie ietekas Gaujā mierīga, bet vietām upe izskatās pēc īsta kalnu strauta. Bebri un pavasaru pali ir godam strādājuši, un upe vietām aizkrauta ar koku sagāzumiem. Ne velti laivotāji Līgatni uzskata par sarežģītāko Latvijas upi, kurā ir gan lielākais kritums, gan krāces, gan bīstamie koku sagāzumi.

1030.

Līgatnes papīrfabrika

2000-06-04 57:13:58, 25:02:17

123 << >> A 📷

Vēsturiskais centrs pie Līgatnes papīrfabrikas - t.s. Zaķu sala, tāpat kā vecākā fabrikas daļa - 19. gs. celtie korpusi Brīvības ielā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

1031.

Līgatnes sliedes

1998-09-10 57:11:01, 25:02:30

123 << >> A 📷

Dzelzceļa līnija, kas iet cauri Līgatnei, atklāta 1889. g. (Rīga-Valga).
(M. Skujenieks. Latvija. Zeme un iedzīvotāji. Rīga, 1927.)

1032.

Līgavas ala

2006-10-29 57:17:60, 25:13:22

123 << >> A 📷

   Saukta arī par Mīlestības alu, Sarkano alu. Atrodas Cēsu apkārtnē, lejpus Cīrulīšu klintīm, kādā Gaujas labā krasta sāngravā. Alas ieejai olveida forma, tās garums 1,9 m, platums 3,1 m, augstums 2,7 m (1996. g. mērījumi). Visticamāk, ka ala mākslīgi cirsta klintī vai vismaz daļēji apdarināta.
   Par alu stāsta šādu teiku: Livonijas kara laikos (pēc citām versijām – Ziemeļu kara vai tatāru sirojumu laikos) kāds jauneklis izcirtis šo alu un slēpis tur savu līgavu. Taču iekarotāji tomēr abus šajā alā atraduši un nogalinājuši. Savukārt no nogalināto jauniešu asinīm alas sienas kļuvušas sarkanas.
  (www.alas.lv)

1033.

Līksnas baznīca

2000-07-21 55:59:55, 26:23:46

123 << >> A 📷

Līksnas lepnums ir neogotiskā stilā celtā Svētās Sirds katoļu baznīca. Tā iesvētīta 1913. gada 5. oktobrī Svētas Jaunavas Marijas Rožukronim par godu.

1034.

Līkumu muiža

2004-08-06 56:36:39, 25:44:01

123 << >> A 📷

Līkumu muiža atrodas Jēkabpils rajonā. 1938. gadā bijušajā muižā ierīkots bērnu nams, tagad tur atrodas Līkumu bāreņu nams.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1035.

Līvāni, piemineklis represētajiem

2000-07-21 56:21:14, 26:10:36

123 << >> A 📷

Piemineklis veltīts no Līvānu stacijas trimdā aizvesto latviešu piemiņai.

1036.

Līvānu katoļu baznīca

2000-07-21 56:21:51, 26:09:55

123 << >> A 📷

   Tagadējā mūra baznīca tika uzbūvēta 1861. gadā no šūnakmens un dolomīta. Palīdzību baznīcas celšanā deva Krustpils un Līvānu īpašnieks barons Nikolajs Korfs.1903. gadā baznīca tika paplašināta. 1. pasaules kara laikā tā tika stipri izpostīta, pēc kara atjaunota. 1933. gadā ap baznīcu tika uzcelts mūra žogs. Pēc Otrā pasaules kara tika nostiprināti Daugavas krasti ap baznīcu, salabots jumts, nokrāsotas baznīcas ārsienas.
   Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
  (www.ltn.lv)

1037.

Līvānu luterāņu baznīca

2000-07-21 56:21:14, 26:10:36

123 << >> A 📷

   Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un 1929. gada rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932. gada maijā un kopumā baznīcas celtniecība izmaksāja 26 000 latu.
   1933. gada Lieldienās draudzes locekļus pulcēja jauns bronzas zvans, bet ar mācītāja K. Brieža palīdzību 20. gs. 30. gadu beigās draudze dabūja jaunas ērģeles.
  (www.vietas.lv)

1038.

Līvbērzes baznīca

2001-03-10 56:42:16, 23:27:16

123 << >> A 📷

Līvbērzes Sv. Jāzepa katoļu baznīca celta 1684. g., atjaunota 1911. g. Tā ir vienīgā katoļu baznīca Jelgavas rajona lauku teritorijā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1039.

Lobe pie Krapes

2000-05-28 56:44:25, 25:07:32

123 << >> A 📷

   Lobe - Ogres kreisā krasta pieteka, garums 22 km, kritums 20 m. Lobe iztek no Lobes ezera ziemeļrietumu gala.
   Pie ietekas Ogrē bijušas dzirnavas, ir aizsprostu atliekas. Lobes ūdensdzirnavas (1904. g.) apdziedātas E. Rozenštrauha dziesmā "Vecās likteņdzirnas".
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1040.

Lobes dzirnavas pie Lēdmanes - Vecās likteņdzirnas

2000-05-28 56:46:05, 24:58:41

123 << >> A 📷

   E. Rozenštrauha apdziedātās "vecās likteņdzirnas" – Lobes ūdensdzirnavas pie Lobes upes netālu no Lēdmanes.
   "Vecās likteņdzirnas
    Manu mūžu maļ.
    Gadi skrien kā stirnas
    Un nenāk atpakaļ."

1041.

Lodes baznīca

2001-06-02 57:08:23, 25:36:29

123 << >> A 📷

Lodes (Apšu) luterāņu baznīca celta 1780. g. To meža uzkalnā starp ezeriem cēluši latviešu lauku amatnieki.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1042.

Lodes muiža

2001-06-02 57:07:53, 25:38:46

123 << >> A 📷

Lodes muižas pils (Cēsu raj.) celta 1815. g. klasicisma stilā, būtiskas pārbūves 19. gs. 70. gados. Pils būvēta ar parādes pagalmu, no ķieģeļiem, pārklāta dakstiņu jumtu. Pagalma abās malās - ar arkādēm izbūvēti stallis un klēts.
(www.pilis.lv)

1043.

Lodes muiža Aronas pagastā

2001-08-25 56:54:50, 26:05:50

123 << >> A 📷

Lodes muiža (Madonas raj.) rakstos minēta 17. gs. beigās. Lodes muižas apbūve - pils (18. gs. vidus), klēts (18. gs.) - ir nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1044.

Loja pie Murjāņiem

2002-05-25 57:08:24, 24:40:34

123 << >> A 📷

Loja - Gaujas labā krasta pieteka, garums 26 km. Citi nosaukumi: Loge, Lose, Klinšupīte.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

1045.

Lorupes dīķis pie Allažu - Siguldas ceļa

2000-06-04 57:07:48, 24:50:15

123 << >> A 📷

Lorupe - Gaujas kreisā pieteka Rīgas rajonā. Garums 11 km, bas. platība 28 kv.km, kritums 89 m. Iztek no Ummuru ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1046.

Lorupes grava

1998-10-11 57:08:10, 24:48:24

123 << >> A 📷

Vecais Rīgas - Siguldas ceļš Lorupes gravā ap 3 km pirms Siguldas. Jaunais ceļš šķērso gravu pa viaduktu.

1047.

Ložmetējkalna apkārtne, ceļa rādītājs

2000-05-06 56:52:08, 23:41:15

123 << >> A 📷

"Tā bija dīvaina ziema. Maiga, mīksta, pilna mitruma un līpoša sniega. Ceļi pazuda. Tos nācās meklēt ar mietiem. Vezumi aplipa par lielām sniega gubām, un vezumnieku zirgi stiga zemē līdz krūtīm, kūpēdami kā lauku virtuves. Šinī sniegainajā naktī latviešu pulki taustīdamies gāja, lai novietotos katrs savā vietā lielajam triecienam vācu pozīcijām."
(A. Čaks. Ziemassvētku kauja)

1048.

Ložmetējkalna apkārtne, piemineklis brāļu kapos

2000-05-06 56:52:08, 23:41:15

123 << >> A 📷

Rīgas rajonā pie Tīreļiem atrodas 1. pasaules kara brāļu kapi. Tajos apbedīti aptuveni 3800 latviešu un krievu karavīri no 12. armijas, kas krituši Ziemassvētku kaujās Tīreļpurvā un pie Ložmetējkalna. Kritušo piemiņai 1925. g. atklāts pēc arhit. E. Laubes projekta gatavots betona obelisks.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1049.

Ložmetējkalna apkārtne, piemineklis strēlniekiem

2001-06-23 56:52:18, 23:37:39

123 << >> A 📷

   No 1917. g. 5. janvāra (pēc vecā stila - 23. decembra) līdz 1917. g. 30. janvārim (ar pārtraukumiem) cara ģenerāļi Ložmetējkalnā organizēja kaujas bez nepieciešamām rezervēm un pienācīgas sagatavošanās. Stratēģiskais mērķis bija atvērt ceļu uz Jelgavu. Latviešu strēlnieki pēkšņā uzbrukumā ieņēma Ložmetējkalnu, kas tolaik šķita neiespējami. Viņi pārrāva pretinieka fronti bez neviena artilērijas šāviņa un izgāja pie Lielupes.
   Ziemassvētku kaujās abas latviešu strēlnieku brigādes zaudēja 8987 strēlniekus un 195 virsniekus. Latviešu strēlnieku brāļu kapos pie "Sileniekiem" 1924. gadā uzstādīts 3.2 m augsts piemineklis (aut. K. Celmiņš).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1050.

Ložmetējkalna piemiņas zīme

2001-06-23 56:51:59, 23:39:38

123 << >> A 📷

Ložmetējkalns ir valsts nozīmes vēstures piemineklis. Tajā novietots akmens latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņai.

1051.

Ložmetējkalns, skats no skatu torņa

2000-05-06 56:51:59, 23:39:38

123 << >> A 📷

Ložmetējkalns atrodas Jelgavas rajonā, tā ir paaugstināta vieta Garajā kāpā. Nosaukumu tas ieguva 1. pasaules karā, kad 1915. g. rudenī Vācijas karaspēks izveidoja kāpā stingri nocietinātu aizsargmezglu ar lielu daudzumu ložmetēju un mīnmetēju.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1052.

Lubāna, piemineklis represētajiem

2000-07-27 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A 📷

Deportācijas Latvijā sākās 1941. gada 14. jūnijā, kad izveda vairāk nekā 15000 cilvēku. Tos nometināja galvenokārt Sibīrijā. No nometnēm atgriezās tikai 15% izsūtīto. Pēckara gados turpinājās pirmās okupācijas laikā uzsāktās deportācijas. 1949. gada 25. martā uz Sibīriju izveda ap 43 000 cilvēku.
(No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

1053.

Lubāna, piemiņas plāksne K. Ulmanim

2000-07-27 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A 📷

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Kārlis Ulmanis (1877 - 1942) bija tās pirmais valdības vadītājs, pēc tam vairākkārt Ministru prezidents. Ar savu enerģiju un patriotismu viņš sekmēja Latvijas valsts izveidošanos un tās uzplaukumu. Tomēr 1934. gada 15. maijā viņš likvidēja parlamentāro demokrātiju un iedibināja autoritāru diktatūru. K. Ulmanis miris cietumā Padomju Savienībā.

1054.

Lubāna, tilts pār Aivieksti

2000-07-27 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A 📷

   Lubāna atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenuma malā, Aiviekstes krastos.
   Tilts pār Aivieksti celts 1964. gadā, izmantojot rekonstruētos 1937. gada tilta balstus.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1055.

Lubānas - Dzelzavas ceļš, K. Ulmaņa piemiņas zīme

2002-05-04 56:56:39, 26:35:13

123 << >> A 📷

   Piemiņas zīmi 1988. gada 18. novembrī atjaunojuši "Helsinki - 86".
   "Kam tautu vadīt Dievs un Laima vēlējuši,
    Tam ļauna vara nespēj ceļā stāt."
   1920. gada 15. aprīlī šajā vietā tautas vadonim, pirmajam Latvijas Ministru prezidentam, Kārlim Ulmanim izdarīja uzbrukumu Latvijas un nacionālās valdības naidnieki. Vienīgi prezidenta un viņa pavadoņu aukstasinība un drosme ļauno nodomu novērsa un prezidents Kārlis Ulmanis varēja turpināt savu svētīgo darbu tautas un Tēvzemes labā.
   Kārlis Ulmanis (1877.-1942. g.) no 1936. g. līdz 1940. g. bija Latvijas Valsts prezidents.
   Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Kārlis Ulmanis tika deportēts uz Stavropoli Ziemeļkaukāzā, kur 1941. gada 4. augustā apcietināts. Ulmanis miris 1942. gada 20. novembrī Krasnovodskas cietumā (Turkmēnijā) 65 gadu vecumā.

1056.

Lubānas ezers pie Aiviekstes iztekas

2002-05-04 56:48:55, 26:54:19

123 << >> A 📷

   Lubānas ezers ierobežots ar dambjiem, līmeni regulē slūžas pie Aiviekstes iztekas un uz Meirānu kanāla. Ezers uzņem Rēzeknes un Maltas ūdeņus, notece pa Aivieksti un Meirānu kanālu. Ezerā mīt daudz zivju, tā krastos daudz putnu.
   Sasniedzot maksimālo līmeni, ezera platība ap 8000 ha.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

1057.

Lubānas katoļu baznīca

2000-07-27 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A 📷

Neliela koka baznīca, uzcelta 1938. gadā par vietējās draudzes locekļu līdzekļiem. Dievnamam ir pamanāms lielais krusts. Baznīca ir valsts kultūras piemineklis.
(www.madona.lv)

1058.

Lubānas luterāņu baznīca

2001-08-25 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A 📷

Baznīca celta 1869.-1872. g. pēc J. Kampes būvprojekta neogotikas stilā, tai ir neparasts plānojums, jo ēkā apvienotas divas baznīcas – lielā un mazā. Uzkāpjot baznīcas tornī, var apskatīt Lubānas pilsētas un apkārtnes panorāmu.
(www.madona.lv)

1059.

Lubānas stacija (reiz bija ...)

2000-07-27 56:54:22, 26:42:20

123 << >> A 📷

1935. gadā izbūvēja Madonas - Lubānas dzelzceļa posmu.

1060.

Ludza, piemineklis J. Macileviča grāmatai

2000-07-22 56:32:59, 27:43:41

123 << >> A 📷

Priesteris Jezups Maciļevičs (1805.-1872. g.) bija Latgales tautas apgaismotājs.

1061.

Ludzas baznīcas torņi

2000-07-22 56:32:59, 27:43:41

123 << >> A 📷

1939. gadā tika uzsākta jaunas katoļu baznīcas būve, bet darbus pārtrauca karš. Arī pēc kara padomju vara darbus pie dievnama celšanas aizliedza. Tikai 1989. gadā beidzot tika atļauts darbus turpināt. Tagadējā Ludzas baznīca ir liela, skaista mūra celtne, kurai ir tikai nelielas atšķirības no 1939. g. projekta.
(www.apcelo.lv)

1062.

Ludzas pilsdrupas

2000-07-22 56:32:59, 27:43:41

123 << >> A 📷

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Jurizdikas pilskalnā atrodas 14. gs. Livonijas ordeņa pils drupas. Senās pils vieta pirmoreiz minēta 1177. gadā kā latgaļu pils. Vācu krustneši, lai aizstāvētu novada robežu ar Krieviju, 1399. gadā uzcēla varenāko Livonijas ordeņa pili Latgalē - trīsstāvīgu mūra celtni ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm. Saglabājušās tikai iespaidīgas pilsdrupas. Pēc kariem 17. gs. pils netika atjaunota.

1063.

Lustes pils drupas

2002-07-11 56:41:42, 23:20:35

123 << >> A 📷

Pienavas krastā paceļas varenie Lustes pils mūri. Pili 1780. gadā cēlis Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1064.

Lutriņu baznīca

2000-06-11 56:48:42, 22:23:06

123 << >> A 📷

Baznīca un patstāvīgs mācītājs Lutriņu draudzē bija jau 1641. g. 1691. g. uzcēla jaunu baznīcu (19. gs. tā sabrukusi). Pašreizējā baznīca celta 1825. -1927. g., 1887. g. tai paaugstināts tornis, altārglezna iegādāta 1873. g. Darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1065.

Lūrmaņu atsegums pie Rojas upes

2004-08-13 57:25:58, 22:43:02

123 << >> A 📷

Lūrmaņu atsegumi atrodas Talsu rajonā pie Rojas upes. Kopš 2001. gada tie reģistrēti kā dabas objekts. Upes krastos paceļas ap 400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kur atsedzas pelēcīgi un sarkanīgi smilšakmeņi.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

1066.

Ļaudona, piemiņas zīme represētajiem

2001-08-25 56:42:22, 26:11:41

123 << >> A 📷

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. g. izsūtīja 7 Ļaudonas pagasta, 12 bijušā Sāvienas pagasta iedzīvotājus, 1949. g. - attiecīgi 142 un 98 iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1067.

Ļaudonas baznīca

2001-08-25 56:42:22, 26:11:41

123 << >> A 📷

   1863. g. uzcelta un iesvētīta Ļaudonas pareizticīgo mūra baznīca. Otrā pasaules kara laikā baznīca cieta ugunsgrēkā. Baznīcai koka daļas bija izdegušas, palika vieni vienīgi mūri. Padomju gados šie mūri ilgstoši stāvēja pamesti, līdz vienulaik izdomājuši, ka te varētu izbūvēt bibliotēku. Strādnieki nozāģējuši krustu, izlauzuši altāra velvi un uzlikuši apšaubāmas kvalitātes jumtu.
   Dievnama atjaunošanas darbi sākās 1989. gada 11. oktobrī. 1991. gada 14. oktobrī no Lazdonas pareizticīgo baznīcas tika atvestas ikonas. Pusotra gada laikā baznīca bija atjaunota. Tagad Ļaudonas baznīca kļuvusi slavena tālu aiz Latvijas robežām, jo tas ir retums, ka vienā dievnamā sadzīvo un viena otru atbalsta trīs dažādas konfesijas - pareizticīgo, luterāņu un katoļu.
  (www.vietas.lv)
   1863. g. uzcelta un iesvētīta Ļaudonas pareizticīgo mūra baznīca. Baznīcā darbojas trīs reliģiskās konfesijas: luterāņi, pareizticīgie un katoļi.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

882. Labraga luterāņu baznīca 2008-08-10

883. Labrags, jūras krasts 1999-07-25

884. Laidu pils 2001-07-21

885. Laidzes muižas kungu māja 2000-10-28

886. Laidzes muižas tornis 2000-10-28

887. Lamiņi, piemiņas zīme represētajiem 2000-06-25

888. Lamiņu baznīca 2000-06-25

889. Lamiņu muižas pils 2000-06-25

890. Landzes baznīca 2007-04-30

891. Langa pie ietekas Ķīšezerā 2000-04-09