2008-12-15
624.
Jamaiķu apkārtnes ainava Kuldīgas rajonā
2000-07-08 56:49:45, 21:40:55
Gadu tūkstošu gaitā šajā apvidū iekultivēta samērā laba augsne, veģetācija
bagātāka nekā citur Latvijā. Te ir visvēlākais rudens un vismaigākā ziema.
Tāpēc jau izsenis cilvēki, kam bijušas labas darba spējas un darba mīlestība,
dzīvojuši visai turīgi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
625.
Janču katoļu baznīca
2002-04-13 56:30:15, 24:24:17
Janču Svētā Krusta Romas-katoļu baznīca atrodas Jančos, Dāviņu pagastā.
Baznīcas altāris (17. gs. 3. cet.) ir mākslas piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
626.
Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē
2001-04-08 56:12:01, 26:46:41
Jasmuižā (Aizkalnē) Jašas upes labajā krastā atrodas Raiņa memoriālais
muzejs. Rainis te dzīvojis 1883.-1889. g. Muzejā izstādīta arī Latgales keramikā.
Latgales keramiķa A. Paulāna darbnīca un ceplis atrodas Jašas kreisajā krastā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
627.
Jaunalūksnes pils Alūksnē
2001-08-04 57:25:52, 27:05:47
Jaunalūksnes (Kolberģa) muižas apbūve veikta 18., 19. gs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
628.
Jaunannas medību pils
2001-08-04 57:16:10, 27:05:22
Jaunannas nosaukums tiek saistīts ar baronu Delvigu, kurš 1859. g.
uzdāvinājis Annas pagastam zemes gabalu un nosaucis šo vietu un tajā uzcelto
skolu savas sievas Annas vārdā.
Jaunannas mežmuižas medību pils celta 20. gs. sākumā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
629.
Jaunauces muižas pils
2000-11-04 56:26:42, 22:41:21
19. gs. sākuma grāfam Mēdemam ampīra stilā celtā pils. Tā saglabājusies ar nelieliem pārveidojumiem. Apskatāmi fragmentāri ampīra interjeri un gleznojums zāles kupolā.
630.
Jaunbornes katoļu baznīca
2004-08-06 55:51:58, 26:55:33
Jaunbornes Sv. Krusta atrašanas baznīca atrodas Daugavpils rajona Salienas
pagastā Jaunbornē. Baznīca uzbūvēta 1859. gadā, pārbūvēta 1900. gadā,
atjaunota 1921. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
631.
Jaunburtnieku skola
2004-07-24 57:37:18, 25:11:31
Jaunburtnieku skola atrodas Valmieras rajona Bērzaines pagastā.
Jaunburtnieku muižas īpašnieka A. Smolina laikā tika atvērta pirmā skola, 1875.
gadā tika uzcelta skolas ēka.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)
632.
Jaunciema baznīca
2002-05-12 57:02:30, 24:10:45
Jaunciema luterāņu baznīca atrodas Jaunciema 5. šķērslīnijā 6/8, tā celta
1911.-1931. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
633.
Jaundomes baznīca
2001-08-12 56:08:39, 27:37:37
Kapela Jaundomē celta 19. gs.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)
634.
Jaundomes muiža
2001-08-12 56:08:44, 27:37:05
Bijušās Jaundomes muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. pirmā pusē.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)
635.
Jaungulbenes baznīca
2001-04-28 57:03:43, 26:35:53
Jaungulbenes luterāņu baznīca celta 1893.-1904. g. no šķeltiem akmeņiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
636.
Jaungulbenes pils
2000-04-21 57:03:43, 26:35:53
Monumentāli atturīgā pils (balts apmetums un granīta rustu rotājums) celta 1878.-1904. g. angļu neogotikas stilā, torņa fasādē - īpašnieku ģerbonis. Apskatāmi neobaroka stila interjeri, plašo parku rotā daudzas mazās arhitektūras formas. Saimniecības ēku komplekss un ainavu parks - viens no izcilākajiem Latvijā.
637.
Jaunjelgava, brīvības cīnītāju piemineklis
2000-03-05 56:36:27, 25:05:50
Piemineklis par Latviju kritušajiem varoņiem Jaunjelgavas kapos (atklāts 1926. g., atjaunots 20. gs. 90. gadu sākumā).
638.
Jaunjelgavas katoļu baznīca
2000-09-29 56:36:60, 25:05:02
Jaunjelgavas katoļu baznīca celta 1818. gadā.
639.
Jaunjelgavas luterāņu baznīca
2003-06-28 56:36:27, 25:05:50
Jaunjelgavas luterāņu baznīca iesvētīta 1957. gadā, tornis uzbūvēts 1960. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
640.
Jaunjelgavas pareizticīgo baznīca
2000-03-05 56:36:60, 25:05:02
Jaunjelgavas pareizticīgo baznīca celta 1896.-1897. g. eklektisma stilā.
Saglabājušās 18. un 19. gs. ikonas. Baznīca iekļauta Eiropas kultūras
mantojuma sarakstā.
(http://biblioteka.aizkraukle.lv/jaunjelgava.htm)
641.
Jaunjelgavas pilsētas dome
2000-03-05 56:36:60, 25:05:02
Senās ēkas saglabājušās galvenokārt Rīgas un Jelgavas ielā un gar
Daugavu. Lāčplēša ielā 11 pilsētas domes nams, celts 1912. g., jūgendstils.
(http://biblioteka.aizkraukle.lv/jaunjelgava.htm)
642.
Jaunkalsnavas muiža
2006-04-14 56:41:26, 25:58:09
Jaunkalsnavas muižas kungu māja celta 19. gadsimta beigās kā baronu
Kālēnu medību pils.
(www.madona.lv)
643.
Jaunkraukles luterāņu baznīca Aizkrauklē
2003-06-28 56:36:40, 25:16:02
1 km no Aizkraukles pilsētas robežas 1998. gadā uzcelta Aizkraukles Kristus
Spēka luterāņu baznīca, kuras draudze ir pilsētas iedzīvotāji. Arhitekte R.
Lipore.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
644.
Jaunlutriņu muižas pils
2000-06-11 56:49:47, 22:24:22
Jaunlutriņos atrodas Jaunmuižas pils.
Jaunmuižas pilī darbojas Jaunlutriņu deviņgadīgā skola. 1972. gadā skolai
uzcelts otrais stāvs. Skolas priekšā tēlnieces Alvīnes Veinbahas darināti
dekoratīvi ciļņi (1973. g.).
Bijušajā muižas kalpu mājā dzimis pulkvedis Jukums Vācietis (1873-1938). Ēka
restaurēta 1973. gadā, tai pašā gadā tur atklāts J. Vācieša piemiņas muzejs.
Muzeja priekšā atrodas tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darināts J. Vācieša
skulpturāls tēls.
Starp Jaunmuižas kungu māju un ceļu atrodas Jaunmuižas parks (2,2 ha).
Parku 19. gs. beigās ierīkojis firsts Līvens. Tas ir labi kopts, ar 24 svešzemju
koku un krūmu stādījumiem.
(www.vietas.lv)
645.
Jaunmoku pils
1999-11-06 56:58:52, 23:03:24
Jaunmokās bij. Rīgas pilsētas galvas Dž. Armitsteda medību pils neogotiskās formās (1901.-1903. g., arhit. V. Bokslafs). Skaistā, dekoratīvā sarkanu ķieģeļu celtne bija paredzēta lietošanai vasarā un izbraukumiem. Labi saglabājusies populārajiem krāšņu ražotājiem - firmai "Celms un Bēms"- īpaši pasūtītā krāsns ar Rīgas un Jūrmalas skatiem. Ap pili - terasveida parks. Pilī kopš 1991. g. mežkopības muzejs.
646.
Jaunmoku pils
1999-11-06 56:58:52, 23:03:24
Tagad t.s. atpūtas pils, kas piemērota viesu uzņemšanai. Pilī kopš 1991. gada
darbojas Jaunmoku pils muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
647.
Jaunolaines baznīca
2000-10-06 56:47:58, 23:59:01
Olaines luterāņu baznīca celta 1753. gadā, atjaunota 1926. gadā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
648.
Jaunpagasta vecticībnieku baznīca
2001-07-21 57:07:30, 22:38:60
Jaunpagasts - Virbu pagasta centrs. Virbu vecticībnieku baznīca celta 20. gs.
30. gados
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
649.
Jaunpededzes sākums
2004-04-09 56:58:27, 26:51:52
Jaunpededze, Pededzes kanāls - iztaisnotais Pededzes lejteces posms
Madonas rajonā, 6 km garš, ietek Aiviekstē.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
650.
Jaunpiebalga, piemineklis brīvības cīnītājiem
2001-04-13 57:10:38, 26:02:05
1930. g. pie baznīcas tika atklāts piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas
Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem (tēln. K. Zāle, arhit. A. Birzenieks,
šūnakmens). Šajā dienā apkārt baznīcai iestādīja 500 ozoliņu - varoņu birzi.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
651.
Jaunpiebalgas katoļu baznīca
2003-09-06 57:09:18, 26:00:41
Jaunpiebalgas pagastā darbojas Romas katoļu draudze. Katoļu draudzes
pirmie dievkalpojumi notika 1936. gadā P. Podnieka mājā, tagadējā baznīca
iesvētīta 1939. gada 24. decembrī.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
652.
Jaunpiebalgas luterāņu baznīca
2001-04-13 57:10:38, 26:02:05
Pirmā koka baznīca celta 1677. g., tā vairākkārt nodegusi. Tagadējo luterāņu
dievnamu cēlis Cēsu būvmeistars Fridrihs Veits 1801.-1804. g., ēku pilnīgi
pārbūvējot.
Altārglezna "Kristus pie krusta" (19. gs. 2. puse), ērģeles 1914. g. būvējusi
vācu firma "G. F. Šteinmeijers", bet spēles galdu grezno plāksnīte ar uzrakstu
"Bavārijas ķeizariskā galma ērģeļu un harmoniju fabrika Etingenā". Baznīcas
zvans ar uzrakstu "Gods Dievam Augstībā" liets 1895. gadā.
Jaunpiebalgas kapsēta ir viena no vecākajām Latvijā (pirmie apbedījumi ap
1710. g.).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
653.
Jaunpils baznīca
1999-10-16 56:43:51, 23:01:14
Jaunpils baznīcas (celta 1592.-1638. g.). Altāris un kancele ir viens no greznākajiem baznīcu iekārtojuma ansambļiem visā Kurzemē. To 1648. gadā baznīcai dāvinājis toreizējais dzimtskungs Matiass Dītrihs fon der Rekke par godu savām precībām. Pašreizējā baznīcas altārglezna ir pazīstamā latviešu rakstnieka, gleznotāja un vijoļmeistara Kārļa Ieviņa darbs.
654.
Jaunpils pils
1999-10-16 56:43:51, 23:01:14
Jaunpils ordeņa pils celta 1301. g. Tipiska pils-cietoksnis, ko no trim pusēm
apņem dzirnavu dīķis. Pils veidota ar iekšējo pagalmu, krusteju, lielākās
pārbūves veiktas 1647. g.
Pēc nodedzināšanas 1905. g. atjaunota 1906.-1907. g. arhitekta V. Boslafa
vadībā. 20. gs. 60. gados sākti pils pārbūves un atjaunošanas darbi (arhit.
Druģis). Pils dienvidu korpusā izbūvēta plaša zāle.
Zālē marmora cilnis "Madonna ar bērnu" (ap 16. gs.), vitrāžas (V. Rapiķis).
Nostāsti par akmeņiem pils pagrabā, kas nosvīstot rādot laika maiņu. Akmeņi,
kas izciļņu veidā izdalās pils sienā, rādot vietas, kur celtniecības gaitā nosities
kāds cilvēks. Pils priekšā uzstādīti 2 lielgabali. Pie ūdens notekas caurules
saglabājies viens velna tēls, kas lietus laikā savulaik kaucis, atdarinot vemšanu,
jo barons gribējis atradināt brāli no dzeršanas.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
Tagad kultūras nams, muzejs.
655.
Jaunpils pils dīķis
1999-10-16 56:43:51, 23:01:14
Jaunpils pili no trim pusēm apņem dzirnavu dīķis.
656.
Jaunpils pils sēta
1999-08-07 56:43:51, 23:01:14
1301. gadā būvētās ordeņa Jaunpils pils smagnējie mūri spoguļojas triju apkārtējo dīķu ūdeņos. Saglabājies sākotnējais cietokšņa iekšpagalms un krusteja ar masīvu kolonādi, pie tās novietots 17. gs. lielgabals.
657.
Jaunraunas muižas pils
2001-09-02 57:19:47, 25:28:10
Ķeizariene Elizabete 1744. g. Jaunraunas muižu dāvināja grāfam Ņikitam
Trubeckojam. Kopš tā laika īpašnieki bieži mainījās. Kopš 1897. g. muiža bija
Panderu dzimtas īpašums.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)
658.
Jaunsaules katoļu baznīca
2003-07-12 56:20:36, 24:28:09
Nelielā Jaunsaules katoļu baznīca celta 1937.-1947. g. Baznīca atrodas
Vecsaules pagastā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
659.
Jaunsaules luterāņu baznīca
2000-09-02 56:20:42, 24:27:53
Jaunsaules mūra baznīca celta 1827.-1839. g. 1. pasaules karā baznīca stipri
cietusi. Pēc kara tā atjaunota, iesvētīta 1931. g. Tad pat uzstādīts jauns zvans
uz Krieviju aizvestā vietā. J. Bīnes altārglezna. Padomju varas laikā baznīca
pamesta un izpostīta, altārglezna sadurstīta, ērģelēm izplēstas stabules.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
660.
Jaunsventes muiža
2004-08-06 55:54:13, 26:22:33
Jaunsventes muiža atrodas Daugavpils rajona Sventes pagastā. Kungu māja
veidota vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma stilā. Tagad tā ir privātīpašums,
notiek rekonstrukcija.
(www.pilis.lv)
661.
Jāņaskola - E.Dārziņa un J.Surabkalna muzejs
2003-09-06 57:06:45, 25:55:57
Starp Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu atrodas Jāņaskola. Te iekārtots muzejs
gleznotājam Kārlim Miesniekam, komponistam Emīlam Dārziņam un dzejniekam
Jānim Sudrabkalnam.
Bijusī skola celta 1871. gadā un nosaukta apustuļa Jāņa vārdā. Te 1875.
gadā dzimis Emīls Dārziņš.
(Tūrisma ceļvedis. Rīga, 20001.)
662.
Jāņmuižas pils
2001-05-26 57:21:01, 25:19:44
Bijušās Jāņmuižas pils celta 18. gs. beigās, tagad te atrodas Jāņmuižas
lauksaimniecības skola.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
663.
Jelgava, Ā. Alunāna kapa piemineklis
2000-10-06 56:38:50, 23:43:35
19. gs. vidū sākās latviešu tautiskās atmodas laikmets. Latviešu nacionālisma
kustības aizsācējus parasti dēvē par jaunlatviešiem. Izcilākie jaunlatvieši bija
Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Juris Alunāns. Jaunlatvieši uzsāka cīņu
par latviešu tautas tiesībām un nacionālās pašapziņas pieaugumu.
J. Alunāns un A. Kronvalds aicināja mīlēt un izkopt savu dzimto valodu.
664.
Jelgava, Ā. Alunāna muzejs
2003-03-08 56:38:50, 23:43:35
Ā. Alunāna memoriālais muzejs atrodas Filozofu ielā 3.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
665.
Jelgava, Ģ. Eliasa piemineklis
1999-12-19 56:38:50, 23:43:35
Jelgavā Akadēmijas ielā 10, bijušās mācību iestādes "Academia Petrina" ēkā,
darbojas Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Muzeja priekšā
uzstādīts Ģ. Eliasa krūšutēls (J. Zariņš, 1987. g.).
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
666.
Jelgava, J. Čakstes piemineklis
2003-12-13 56:39:09, 23:43:46
Jānis Čakste (1859.-1927. g.) - pirmais Latvijas Valsts prezidents.
2003. gadā Jelgavā uzstādīts tēlnieces Artas Dumpes piemineklis Jānim
Čakstem.
667.
Jelgava, Pētera Akadēmija
1999-12-19 56:38:50, 23:43:35
Hercoga Pētera Bīrona dibinātās mācību iestādes "Academia Petrina" ēka (1773.-1775. g., 1951. g., arhit. S. Jensens) . Tagad ēkā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs un bibliotēka.
668.
Jelgava, Raiņa piemineklis
2000-10-06 56:38:50, 23:43:35
J. Raiņa piemineklis uzstādīts 1957. g. (tēln. K. Zemdega). J. Rainis Jelgavā
1891. gadā strādājis par advokāta palīgu pie Stērstu Andreja.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
669.
Jelgava, Valdekas pils
1999-12-19 56:40:08, 23:45:39
Nedaudz vairāk nekā 1 km no tilta pār Lielupi uz Rīgas pusi Rīgas ielā 22
kokos paslēpusies sarkani krāsota ēka - bijušās Valdekas muižas pils, kas
sākotnēji celta 17. gs. kā barona Rekkes medību pils.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)
670.
Jelgava, piemineklis 1944. g. kaujām
2000-09-02 56:38:13, 23:42:33
Tērvetes un Rūpniecības ielas krustojumā 1995. gadā ierīkota piemiņas vieta
1944. gada Jelgavas aizstāvjiem. Vecā Jelgava gandrīz pilnīgi sagrauta,
galvenokārt padomju aviācijas uzlidojumu laikā 1944. g. jūlijā, kad pilsēta dega
vairākas dienas. Tagadējā Jelgava ir jauna, celta galvenokārt pēc 2. pasaules
kara.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
671.
Jelgava, piemineklis Svētbirzē
1999-12-19 56:39:19, 23:44:12
Svētbirzs stādīta 1936. gadā (Vienības birzs ar Vienības ozolu). 1989. gadā
Svētbirzī atklāts piemiņas akmens 1944.-1949. g. komunistiskā terora upuriem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
672.
Jelgava, piemineklis atbrīvotājiem
1999-06-13 56:38:27, 23:43:53
Pie dzelzceļa stacijas atjaunots K. Jansona 1932. gadā darinātais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (1992. g., tēln. A. Jansons).
673.
Jelgava, piemiņas zīme sarkanā terora upuriem
2000-10-06 56:38:50, 23:43:35
Padomju varai bija vairāki paņēmieni, kurus izmantoja, lai turētu paklausībā
tautas. Tā pielietoja represijas - politisko pretinieku vajāšanu un iznīcināšanu.
Represiju paņēmieni bija aresti, nošaušana, deportācijas - cilvēku piespiedu
izvešana uz citiem PSRS apgabaliem.
Lai izrēķinātos ar citādi domājošajiem, komunisti izmantoja drošības iestādes.
Galvenā bija Valsts drošības komiteja (čeka). Pēckara gados turpinājās pirmās
okupācijas laikā uzsāktās deportācijas.
(No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)
674.
Jelgava, sagrautās baznīcas tornis
2001-03-10 56:38:50, 23:43:35
Baznīca, kas pēc Gotharda Ketlera pavēles uzcelta vācu draudzei
1574.-1615. g., sagrauta 1944. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
675.
Jelgavas Sv. Annas luterāņu baznīca
2003-03-08 56:38:50, 23:43:35
Svētās Annas luterāņu baznīca celta 1619.-1621. g., pēc nopostīšanas
atjaunota 1638.-1641. g. 20. gs. 30. gados pēc arhitekta P. Kundziņa projekta
pārbūvēta, atjaunota 1948.-1968. g.
Baznīcā J. Rozentāla altārglezna "Kristus un samāriete" (ap 1910. g.),
piemiņas plāksne 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem.
Pie baznīcas 1883. gadā stādītais Lutera četrsimtgades piemiņas ozols.
((Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
676.
Jelgavas Sv. Jāņa luterāņu baznīca
2003-03-08 56:38:50, 23:43:35
Svētā Jāņa luterāņu baznīca uzcelta 1847. gadā, arhitekts F. Šulcs,
paplašināta 1882. gadā.
Baznīcā J. Dēringa altārglezna "Kristus pie krusta ar Mariju un Jāni" (1865. g.)
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000)
677.
Jelgavas apkārtne, piemineklis partizāniem
2003-03-08 56:38:60, 23:37:00
1938. gadā uzceltais piemineklis Ziemeļlatvijas partizāniem, kas te nolaida no
sliedēm bermontiešu vilcienu.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
678.
Jelgavas baptistu baznīca
2003-03-08 56:38:50, 23:43:35
Baptistu draudzes nams uzcelts 1988. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
679.
Jelgavas katoļu baznīca
2000-10-06 56:38:55, 23:43:33
Tag. katoļu draudzes baznīca - Jelgavas Bezvainīgās Marijas ieņemšanas katedrāle celta 1902. - 1906. g. no sarkaniem ķieģeļiem, ar vienu torni, gotu stilā. To iesvētīja 1906. gadā Jaunavas Marijas godināšanai. Kara laikā 1944. g. jūlija beigās no baznīcas pāri bija palikušas tikai sienas. Baznīca ir atjaunota. Draudze darbojas.
680.
Jelgavas pareizticīgo Dievmātes atdusas baznīca
2000-10-06 56:38:50, 23:43:35
Pareizticīgo Dievmātes atdusas baznīca (celta 1890. g. kā kapliča, arhit. V.
Lunska mets).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
681.
Jelgavas pareizticīgo katedrāle
2003-03-08 56:38:50, 23:43:35
Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle celta 18. gs. 3. ceturksnī pēc
B. F. Rastrelli projekta, pēc arhitekta N. Čagina projekta pārbūvēta 1890.-1892.
g. par cara Aleksandra III līdzekļiem; sagrauta otrā pasaules kara laikā,
atjaunota.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
682.
Jelgavas pils
1999-06-13 56:39:20, 23:44:10
Jelgavas pils ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis.
Sākta celt 1738. gadā Livonija ordeņa pils (1265. g.) vietā, ko hercogs E. J.
Bīrons 1737. gadā lika uzspridzināt. Pils celta pēc B. F. Rastrelli projekta un viņa
tiešā vadībā. Pirmajā celtniecības posmā (1738.-1741. g.) ielika pils pamatus,
baroka stilā izbūvēja korpusus un sagatavoja materiālus telpu apdarei.
Otrajā celtniecības posmā (no 1763. g.) pēc B. F. Rastrelli ieceres būvdarbus
vadīja dāņu arhitekts S. Jensens, kas celtnes stilu tuvināja klasicismam.
1919. gadā bermontieši pili nodedzināja. 1927.-1939. g. tā atjaunota un pēc
arhitekta E. Laubes projekta piebūvēts rietumu korpuss. Vācu karaspēkam
atkāpjoties, 1944. gadā pili vēlreiz nodedzināja. 1955.-1961. g. to atjaunoja.
Tagad pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte, muzejs. Jelgavas
pils - ievērojamākā baroka pils visā Baltijā.
683.
Jersikas pareizticīgo baznīca
2000-07-21 56:15:31, 26:12:15
Jersikā Kristus apskaidrošanas pareizticīgo draudzes baznīca tikusi uzstādīta
1904. g. no saliekamajām dzelzs konstrukcijām (tā tikusi izgatavota Odesā 19.
gs. sākumā un 1866. g. uzstādīta Daugavpilī).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
684.
Jersikas pilskalna piemiņas zīme
2002-06-29 56:16:30, 26:12:00
Arheoloģiskie izrakumi Jersikas pilskalnā liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots jau
pirmajā gadu tūkstotī pirms Kristus, bet lielākais atradumu skaits attiecas uz
10.-12. gs. Te atradusies viena no senākajām pilsētām Latvijā, plaša latgaļu
novada centrs. 12.-13. gs. te bija seno latgaļu valsts Jersika, tās valdnieks bija
Visvaldis.
Jersika kā valdnieka Visvalža pārvaldītās valsts centrs pirmoreiz minēta Indriķa
hronikā 1203. gadā. Kā senās latgaļu valsts centrs Jersikas pilskalns pieder pie
nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem.
Jersika kontrolēja svarīgo Daugavas tirdzniecības ceļu, tādēļ jau 12. gs.
beigās - 13. gs. sākumā sākās sadursmes starp vācu krustnešiem un Jersiku.
1209. gada vasarā vācu krustneši negaidīti uzbruka Jersikai, to ieņēma un
nopostīja, līdz ar to Jersika kā valsts beidza pastāvēt, bet Jersikas valdnieku
Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta vasali.
Jersikas nosaukumu saglabājusi apdzīvotā vieta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
685.
Jeru klintis ar alām pie Rūjas
2004-09-25 57:52:48, 25:22:02
Rūjas kreisajā krastā lejpus Imantas dzirnavām Jeru parkā ir smilšakmens
atsegums - Jeru klintis. Augstums 11 m, platums lejasdaļā - 40 m. Tajās ir 4 alas,
5 avoti.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)
686.
Jēkabpils Sv. Gara pareizticīgo baznīca
2004-06-05 56:30:03, 25:51:40
Baznīca atrodas Brīvības ielā 202.
1774. gadā blakus Sv. Gara baznīcai uzcēla jaunu mūra baznīcu, sauktu
brīnumdarītāja Nikolaja vārdā, kura stāv vēl tagad. Laika gaitā Nikolaja baznīca
nokļuva pareizticīgo latviešu īpašumā un viņi tai piešķīra tipiski gotisku
rietumeiropeisko ārējo veidolu. Dakstiņu jumta segumā vērojama sensena
latviešu celtniecības koncepcija – cenšanās būves smagumu izvietot ēkas
augšpusē.
(www.jekabpils.lv)
687.
Jēkabpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca
2004-06-05 56:30:03, 25:51:40
Jēkabpils Sv. Gara pareizticīgo baznīca atrodas Brīvības ielā 202.
No 1670. līdz 1675. gadam tika uzbūvēta Jēkaba baznīca no koka.
Kokmateriālus deva hercogs Jēkabs no saviem mežiem. Baznīcu nosauca Sv.
Gara vārdā. Pie tās atradās arī Sv. Gara vīriešu klosteris, kam piederēja
apstrādājamās zemes platība. Apkārt baznīcai uzcēla biezu mūra sienu. 1817.
gadā klosteris beidza darbību, un zemi pārņēma uniāti. Baznīca 1773. gadā cieta
ugunsgrēkā.
(www.jekabpils.lv)
688.
Jēkabpils baptistu baznīca
2004-06-05 56:29:59, 25:51:23
Jēkabpils baptistu baznīca atrodas Zaļā ielā 5.
Baznīcas būve uzsākta 1929. gadā. 1930. gada decembrī notika pirmais
dievkalpojums. 1969. gadā Komunālā uzņēmuma kombināta strādnieki nojauca
baznīcas torni un krustu. Tas tika darīts ar rajona un pilsētas vadības pavēli.
Tikai 1991. gadā pēc tautas garīgās atmodas baznīcai atjaunoja torni un krustu.
(www.jekabpils.lv)
689.
Jēkabpils dibināšanas piemiņas akmens
2000-10-15 56:29:50, 25:52:01
Jēkabpilij pilsētas tiesības kopš 1670. gada. 1962. gadā Jēkabpilij pievienota Krustpils.
690.
Jēkabpils katoļu baznīca
2000-10-15 56:29:50, 25:52:01
Jēkabpils Sv. Jaunavas Marijas Dzimšanas Romas katoļu baznīca atrodas
Zemgales ielā 8.
Sv. Jaunavas Marijas Dzimšanas katoļu baznīca būvēta 1853.-1886. g. 1903.
gada Otrajās Lieldienās baznīcā izcēlās ugunsgrēks, īpaši cieta ēkas iekšpuse.
Pēc ugunsnelaimes zem gruvešiem atrada Jaunavas Marijas gleznu, kas
saglabājusies līdz pat mūsdienām. Baznīca tika izpostīta arī Pirmā pasaules kara
laikā, to atkal atjaunoja 1933. gadā.
(Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")
691.
Jēkabpils luterāņu baznīca
2000-07-23 56:29:50, 25:52:01
Jēkabpils Sv. Miķeļa luterāņu baznīca sākta celt nodegušās vācu draudzes
koka baznīcas vietā, jo pirmsākumā latviešu tautības pilsoņu Jēkabpilī bija ļoti
maz. Pamatakmens tagadējai baznīcai likts 1769. gada 5. augustā,
būvuzņēmēja Kaspara Lindes vadībā. Pēc lielajiem ugunsgrēkiem 1769. un
1773. gadā iedzīvotāju turība bija zema, tādēļ ar grūtībām būve tika uzcelta līdz
jumtam, tad darbi apstājās. Tomēr būves pabeigšanai valsts izsniedza 4300
dālderu, un 1807. gada 15. decembrī baznīca tiek iesvētīta.
(www.jekabpils.lv)
692.
Jēkabpils pilsētas dome
2000-07-23 56:29:50, 25:52:01
Pilsētas tiesības kopš 1670. gada. Iedzīvotāji 28300 (2000. g.). Jēkabpils atrodas Daugavas krastos, Austrumlatvijas zemienes daļā. Pilsētas teritorijā tek Daugavas labā krasta pieteka Donaviņa, tuvākajā apkaimē (Salas pagastā) - Ziemeļsusēja ar pieteku Piestiņu. Pie Jēkabpils sākas Daugavas kreisā sānupe Saka (tās garums 7 km).
693.
Jēkabpils vecticībnieku baznīca
2004-06-05 56:29:37, 25:51:55
Kurzemes hercogs Jēkabs bija iecietīgs pret vecticībniekiem no Novgorodas,
Pleskavas un citiem Krievijas ziemeļrietumu apgabaliem, deva atļauju vietējai
varai pieļaut vecticībnieku dievkalpojumus.
1862. gadā Jēkabpilī uzcēla svētnīcu Dievmātei, to vēlāk atdeva Jēkabpils
vecticībnieku draudzei. 2003. gadā vecticībnieku dievnams plaši atzīmēja 125
gadu jubileju.
(www.jekabpils.lv)
694.
Jēkabpils, Brīvības piemineklis
1999-10-30 56:30:43, 25:51:27
Piemineklis atrodas Rīgas ielā, pretim Krustpils pilij. Celts 1925. g. Latvijas
Brīvības cīņās kritušo krustpiliešu piemiņai, veidojis A. Birznieks. Atjaunots 1992.
gadā.
(www.jekabpils.lv)
695.
Jēkabpils, piemineklis nacionālajiem partizāniem
2000-07-21 56:30:43, 25:51:27
Dienvidlatgalē un Augšzemē 1944.-1945. g. darbojās simtiem nacionālo
partizānu. Bija izveidota Latvijas Tēvijas sargu apvienība.
Piemineklis Riharda Pārupa nacionālajiem partizāniem.
696.
Jēkabpils, piemineklis represētajiem
2000-07-21 56:30:43, 25:51:27
Piemineklis represiju upuriem atrodas Rīgas ielā pie Krustpils luterāņu baznīcas.
697.
Jērkules ezers
2002-05-25 57:12:30, 24:45:60
Jērkules ezers atrodas Rīgas rajona Krimuldas pagastā, platība 13,8 ha. Citi
nosaukumi: Erkules, Ierkules.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
698.
Jodupītes ūdenskritums
2001-05-05 57:10:45, 24:54:27
Jodupīte - Daudas labā krasta pieteka. Dauda un tās pieteka Jodupīte ir
aizsargājami ģeomorfoloģiski objekti.
Ūdenskritums (augstums 2,3 m, platums 1,5-2,5 m) veidojies Pļaviņu svītas
dolomīta kāples un Amatas svītas lodīšu smilšakmeņu sadurē.
(Latvijas daba, 1. sēj., Rīga, 1994.)
699.
Jugla pie ietekas Juglas ezerā
2000-09-10 56:58:16, 24:17:24
Mazā Jugla tek pa Ogres un Rīgas rajona teritoriju, 119 km gara.
Lielā Jugla veidojas, saplūstot Sudai un Mergupei, tek pa Rīgas rajona
teritoriju, 62 km gara.
Lejtecē, 1 km pirms ietekas Juglas ezerā, Lielā Jugla saplūst ar Mazo Juglu,
veidojot kopīgu deltu.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)
700.
Juglas ezers pie Berģuciema
2002-07-13 56:59:09, 24:17:42
Juglas ezera platība 570 ha. Tajā ietek Lielā Jugla un Mazā Jugla. Iztek Jugla,
tek uz Ķīšezeru.
Berģi - viens no skaistākajiem Pierīgas ciemiem. To ietver priežu mežs un
Juglas ezera smilšainā pludmale.
Berģos Juglas ezera krastā atrodas Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
Muzejs sākts veidot 1924. gadā, apmeklētājiem atvērts kopš 1932. gada.
(A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)
701.
Juglas ezers pie Rīgas
2000-03-12 56:59:31, 24:15:24
Juglas ezers atrodas Piejūras zemienē 0,1 m vjl., Rīgas rajonā. Platība 570 ha,
garums 4,6 km, platums 2,1 km, lielākais dziļums 5 m.
(A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)
702.
Juglas kanāls pie Bukultiem
2002-05-12 57:00:11, 24:16:05
Juglas kanāls savieno Juglas ezeru, Ķīšezeru un Lielo Baltezeru. Tas izrakts
1903. gadā galvenokārt pa Bukultu strautu un domāts koku pludināšanai no
Gaujas.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
703.
Juglas kauju piemineklis
2003-03-02 56:54:45, 24:23:14
Piemineklis atrodas pie Mazās Juglas, vietā, kur 1919. gada jūnijā apvienotie
igauņu-latviešu pulki sakāva baltvācu Landesvēru un kā viena no pirmajām
Ziemeļlatvijas brigādes daļām ienāca Rīgā.
(A. Balodis. Latvijas un latviešu tautas vēsture. Rīga, 1991.)
704.
Jumprava, piemineklis represētajiem
2002-06-15 56:40:47, 24:58:35
1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 14, 1949. gadā - 64
jumpraviešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
705.
Jumpravas baznīca
2001-04-08 56:38:29, 24:54:51
Jumpravas luterāņu baznīca Dzelmēs celta 1926. g., atjaunota 1998. g.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
706.
Jumpravas pagasta un kultūras nams
2002-06-15 56:40:32, 24:58:18
2000. g. Jumpravas pagastā bija 2155 iedzīvotāji, t.sk. 47,7 % vīriešu, 52,3 %
sieviešu. Pagastā ir ciemi Jumprava - 1423 iedzīvotāji un Dzelmes - 198
iedzīvotāji.
Pēckara gados ievērojami izauga Jumprava, kas bija Jumpravas ciema un
padomju saimniecības "Ogre" centrs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
707.
Jumpravas vidusskola
2002-06-15 56:40:32, 24:58:18
Jumpravas vidusskola dibināta 1882. gadā, tagadējā skolas ēka celta 1975.
gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
708.
Jumpravu iezis pie Gaujas
2004-10-30 57:14:60, 25:01:39
Leģenda vēsta, ka no šā ieža Gaujā iekritis zirga pajūgs ar vairākām jaunavām, kuras noslīkušas dziļajos atvaros zem ieža. No tā laika tad arī dēvējuši šo vietu par Jumpravu iezi.
709.
Jumurdas muižas pils
2000-08-10 56:56:35, 25:44:08
Viena no pirmajām Latvijas historisma stila pilīm, būvēta 19. gs. vidū fon Tranzē dzimtai. Ēkai raksturīgs neogotisks tornis, neapmestu ķieģeļu un apmestu, krāsotu detaļu kontrasts. Netālu atrodas Rūdolfa Blaumaņa "Braku" mājas.
710.
Jumurdas skolas piemiņas akmens
2000-08-10 56:56:35, 25:44:08
No 1929. g. Jumurdas pilī darbojas skola. Uz piemiņas akmens uzraksts
"1929.-2000.")
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
711.
Jura putni - koka figūru muzejs pie Alsungas
2003-08-30 57:00:54, 21:35:50
Privātmuzejs "Jura putni" atrodas apmēram 4 km no Alsungas pie Alsungas-Tērandes ceļa. Muzejā interesanta no koka izveidotu putnu kolekcija - daļa putnu atrodas muzeja namiņā, daļa - namiņa ārpusē.
712.
Juzefinovas muiža Ārdavā
2004-08-06 56:08:28, 26:49:46
Juzefinovas muiža atrodas Preiļu rajona Pelēču pagastā. Kungu māja celta
1861.-1864. gadā. Līdz 2003. gadam te atradās Ārdavas vidusskola,
(www.pilis.lv)
713.
Jūgezers
2002-07-22 57:03:10, 24:14:32
Garkalnes pagastā mežu un purvu vidū atrodas Lielais Jūgezers (Jūgu ezers).
Platība 35,5 ha, vidējais dziļums - 0,8 m, lielākais dziļums - 1,6 m, dūņu slānis -
apm. 1,5 m, sapropeļa slānis - 5 m.
Ezers ir senās jūras palieka un joprojām aizaug. Vēl 20. gs. sākumā tā platība
bijusi 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m.
Uz ziemeļrietumiem senajā ezerdobē atrodas Mazais Jūgezers, tā platība 3,3
ha.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
714.
Jūrkalne, piemineklis Māte Latvija
2003-08-30 57:00:17, 21:23:09
Piemineklis "Māte Latvija" atklāts 1989. gadā, tēlnieks Ģ. Burvis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
715.
Jūrkalne, piemineklis karu un revolūciju upuriem
2000-07-09 57:00:17, 21:23:09
Jūrkalnes kapi. Piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās, 1905. g. un 1.
pasaules
karā kritušajiem un bez vēsts pazudušajiem (arhit. P. Dreimanis).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
716.
Jūrkalnes apkārtne, 57. paralēles zīme
2003-08-30 57:00:00, 21:22:43
1999. gadā akcijas "Ceļojums ar Aldari pa 57. paralēli" laikā atklāta 57.
paralēles zīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
717.
Jūrkalnes apkārtne, piemineklis Kurzemes bēgļiem
2003-08-30 57:03:41, 21:24:55
2000. gadā uzstādīta piemiņas zīme Kurzemes bēgļiem, kuri 1944.-1945. g.
devās uz Gotlandes krastu Zviedrijā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
718.
Jūrkalnes baznīca
2000-07-09 57:00:17, 21:23:09
Jūrkalne atrodas katoliskajā suitu novadā. Viduslaiku nosaukums Feliksberga
(pārdēvēta 1925. g.) saistīts ar nostāstu, ka pirms vairākiem gadsimtiem vētra
krastā izmetusi kuģi bez bojājumiem, tāpēc lielā kāpa nosaukta par Laimīgo
kalnu (Feliksbergu), kur uzcelta neliela koka baznīca. Krasts pakāpeniski tiek
izgrauzts, izveidojies apm. 20 m augsts stāvkrasts. Vecā baznīca ieskalota jūrā.
Pirmā mūra baznīca celta 1736. g., 1862. gadā kapitāli pārbūvēta - Jūrkalnes
katoļu baznīca. Altārglezna "Dievmāte" (19. gs. un 20. gs. mija), divmanuāļu
ērģeles ar 7 reģistriem (K. A. Hermanis, 19. gs. 3. cet.), pie griestiem piekārts
burinieka modelis. Zvans (1784. g.). Uz rietumiem no baznīcas atrodas bijusī
mācītājmāja.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
719.
Jūrmala, Dubultu baznīca
2000-04-30 56:58:22, 23:47:05
Dubultu luterāņu baznīca ir arhitektūras piemineklis - jūgendstila šedevrs. Celta
1905.-1909. gadā, arhitekts V. Bokslafs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
720.
Jūrmala, katoļu baznīca Majoros
2001-09-09 56:58:18, 23:48:17
Majoru katoļu baznīca celta 1889. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
721.
Jūrmala, pareizticīgo baznīca Dubultos
2005-07-08 56:57:55, 23:45:59
Vladimira pareizticīgo baznīca atrodas Dubultos, Strēlnieku prospektā 26. Celta ap 1860. gadu.
722.
Jūrmalas pilsētas dome
2000-04-30 56:58:22, 23:47:05
Jūrmalai pilsētas tiesības kopš 1959. gada. Iedzīvotāji 58993 (2000. g.).
Jūrmalas pilsētu izveidoja, 1959. gadā apvienojot 3 pilsētas: Sloku (pilsētas
tiesības kopš 1785. gada), Ķemerus (pilsētas tiesības kopš 1928. gada) un Rīgas
Jūrmalu (pilsētas tiesības kopš 1920. gada).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
723.
Jūrmalciema baznīca
2000-07-09 56:17:52, 20:59:40
Jūrmalciema luterāņu baznīca celta 1833. g.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
724.
Kabile, piemineklis represētajiem
2000-07-09 56:56:55, 22:22:14
Pie Kabiles baznīcas 1990. g. uzstādīts piemiņas akmens vairāk nekā 230
1941.-1949. g. represijās cietušajiem kabilniekiem.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
725.
Kabile, piemiņas zīme Zeltmatim
2000-07-09 56:56:60, 22:23:60
Piemiņas akmens skatuves mākslas pedagogam un rakstniekam Zeltmatim
(Ernests Kārkliņš, 1868.-1961. g.) pie Kabiles tautas nama uzstādīts 1988. gadā.
Zeltmatis dzimis Buku vecajā dzīvojamajā māja (nav saglabājusies).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
726.
Kabiles baznīca
2000-07-09 56:56:55, 22:22:14
Kabiles luterāņu baznīca uzcelta 1904.-1907. g. pēc arhitekta V. Neimaņa
projekta, izmantojot iepriekšējās, 1652. g. celtās baznīcas mūrus. Iekārta (20.
gs. sāk.), altārglezna "Kristus" (1938. g., J. R. Tilbergs), kristījamā trauka
pamatne (1652. g.) - vecākā Latvijā, piemiņas plāksne 1. pasaules karā un
Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem kabilniekiem.
Kabiles mācītājs G. Bitners (1805.-1883. g.) laidis klajā pirmo bagātāko latviešu
tautasdziesmu krājumu "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes" (1844. g.) ar 2854
dziesmām.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
727.
Kabiles muižas pils
2000-07-09 56:56:60, 22:23:60
Kabiles muižas interjers veidots laikā, kad muiža atradās fon Bēru īpašumā (1687-1810). Kabiles muižas pils pārbūvēta 19. gs. 60. gados. Parādes jeb Baltajai zālei interesants rokoko interjers. 17. gs. mūra kungu māja, saimniecības ēkas un parks.
728.
Kaikaši - A. Austriņa muzejs Vecpiebalgā
2001-08-25 57:03:31, 25:49:20
Vecpiebalgas "Kaikašos" dzimis un līdz 1900. g. dzīvojis rakstnieks Antons
Austriņš (1884.-1934.). Par Vecpiebalgu viņš rakstījis nepabeigtajā romānā "Garā
jūdze". Mājā 1990. g. atvērts A. Austriņa memoriālais muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.).
729.
Kaives muiža
2001-05-20 57:03:35, 23:01:45
Bijušās Kaives muižas dzīvojamā māja celta 19. gs. Pie bijušās barona
dārznieka mājas - Dārzniekiem "dvīņu liepas" - uz viena celma aug divas liepas
4,0 un 3,8 m apkārtmērā. Blakus vecās pils vieta.
Netālu baronu Funkes dzimtas kapi, kas aprakstīti J. Janševska darbā
"Hercogs un Kursas meitiņa".
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
730.
Kaives ozols
2001-05-20 57:03:51, 23:01:31
Kaives Senču ozols - Baltijas dižākais ozols. Arī Krievijā un Polijā nav zināmi tik
resni ozoli. Aug nelielā uzkalnā pie Senču mājām (1937. g.).
20. gs. 20. gados zibens spērienā ozols zaudējis galotni, 70. gados dobums
aizmūrēts. Saglabājies tikai viens lielais zars. Kad ozols bija pilnā plaukumā, tā
vainaga apkārtmērs bija apm. 70 m, augstums apm. 17 m.
1990. g. ozola apkārtmērs bija 10 m. Autori ozola vecumu vērtē mazāku nekā
septiņi gadsimti. Bijusī senču kulta vieta.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
731.
Kalāči - E. Veidenbauma muzejs pie Liepas
2001-09-02 57:23:50, 25:28:54
Valsts nozīmes vēstures piemineklis ir E. Veidenbauma (1867.-1892. g.)
dzīvesvieta Kalāčos. Kalāčos restaurēta dzīvojamā māja, klētiņa, pirtiņa, 1961.
g. dārzā atklāts E. Veidenbauma piemineklis (tēln. L. Blumbergs). 1967. g.
Liepas kapsētā atklāts E. Veidenbauma kapa piemineklis (tēln. I. Kamara, arhit.
G. Lūsis-Grinbergs).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
732.
Kaldabruņas baznīca
2000-10-15 56:05:12, 26:01:33
Kaldabruņas mūra baznīca celta 1848.-1852. g. Ērģeles 1862. g. būvē
Martins. Pēc remontiem baznīca iesvētīta 1935. g. Padomju varas laikā baznīcā
bija ierīkota mākslīgo mēslu noliktava.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
733.
Kalēja ala
2003-10-18 57:22:43, 25:15:40
Kalēja ala atrodas Strīķupītes (agrāk saukta - Vaidava) krastos. Tā ir gara
smilšakmens ala.
(Gaujas Nacionālais parks. Rīga, 1979.)
734.
Kalkūnes pils
2000-10-15 55:50:29, 26:27:33
Kalkūnes muižas pils celta 1890.-1892. g., arhit. V. Neimanis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
735.
Kalna Kaibēni - brāļu Kaudzīšu muzejs
2000-05-27 57:01:40, 25:43:23
"Kalna Kaibēni" - bijusī skola, kur strādāja par skolotājiem brāļi Kaudzītes, kopš
1929. g. rakstnieku brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs. Dārzā novietotas
tēlnieka K. Kugras grieztās "Mērnieku laiku" personāžu Ķenča, Pāvula un
Pietuka Krustiņa skulptūras.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
736.
Kalna Kaibēni, M. Kaudzītes piemiņas akmens
2000-05-27 57:01:40, 25:43:23
"Kalna Kaibēnu" dārzā koku paēnā piemiņas akmens ar uzrakstu: "Šeit 1926.
g. 8. novembrī miris Kaudzītes Matīss". Viss brāļu Kaudzīšu mūžs saistīts ar
dzimto Vecpiebalgas novadu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
737.
Kalnamuiža (pie Amulas)
2001-04-01 57:00:40, 22:39:31
Kalnamuižas apbūves ansamblis būvēts 19. gs. Dzīvojamā ēka (vērtīgas durvju
vērtnes), kalpu dzīvojamā māja, klēts, smēde, stallis.
Alejā aug vairāki dižoši 3,9, 4,1 un 4,5 m apkārtmērā. Apm. 1 km uz
dienvidaustrumiem - Naudas kalni. Teika stāsta par puiku, kas atradis naudu.
Cita teika stāsta par Briežu taku uz dienvidaustrumiem no kalniem, kas vedusi
cauri purvam, kur kāds puika ievedis ienaidnieka karaspēku, bet pats aizbēdzis.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
738.
Kalncempju pagastnams
2002-09-14 57:19:21, 26:53:05
Kalncempju pagastā 2000. gadā bija 351 iedzīvotājs. Nacionālais sastāvs:
92,6 % latviešu, 5,4 % krievu, 1,4 % poļu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
739.
Kalnciema - Klīves baznīca
2003-03-08 56:48:34, 23:37:34
Uz Klīves muižas zemes 1854. g. uzcēla mūra baznīcu. Kalnciema apkārtnē 1.
pasaules kara laikā norisinājās ilgstošas cīņas, arī baznīca cieta kara darbībā.
Darbojas ev. lut. draudze.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas.
Minesota, 1987.)
740.
Kalnciema katoļu baznīca
2001-03-10 56:48:11, 23:36:13
Jaunā katoļu baznīca atklāta 1998. g. (arhit. E. Helfričs). Pirms tam katoļu
dievkalpojumi notika ticīgās B. Markovskas mājās "Odi".
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)
741.
Kalnciema pilsētas dome
2001-03-10 56:48:11, 23:36:13
Kalnciemam pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Platība 1,6 kv.km, iedzīvotāji
2244 (2000. g.).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
742.
Kalnciema vidusskola
2003-03-08 56:48:34, 23:37:34
Kalnciema vidusskolas ēka uzcelta 1924. gadā, arhitekts V. Feizaks.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
743.
Kalnciems, skats pāri Lielupei
2000-02-26 56:48:11, 23:36:13
Kalnciems atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā Lielupes kreisajā
krastā. Pilsēta kopā ar lauku teritoriju stiepjas 12 km garumā gar Lielupes krastu.
Ķieģeļu un kaļķu cepļi Kalnciemā darbojušies no 19. gs. sākuma, varbūt vēl
agrāk.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
744.
Kalnciems, tilts pār Lielupi
2000-02-26 56:50:08, 23:34:25
Rīgas-Liepājas šosejas tilts pār Lielupi. Apmēram pusotru km no tilta Lielupes
kreisajā krastā ir Kalnciema akmeņlauztuves. No 1935. gada marta līdz 1940.
gada jūnijam šeit bija Kalnciema katorga - soda izciešanas vieta
politieslodzītajiem. Vecās lauztuves pieplūdušas ar ūdeni.
(A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē, Rīga, 1988.)
745.
Kalnienas muižas pils
2000-04-21 57:16:23, 26:55:53
Pie Kalnienes atrodas Kalnmuižas pils (apm. 1765. g.), dārznieka māja, veļas
mazgātava, stallis (19. gs.) un parks.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
746.
Kalnmuižas pils Sieksātē
2001-07-21 56:41:27, 21:53:24
Bijusī Kalnmuižas pils celta 19. gs. beigās. Tagad to izmanto Liepājas piena
kombināts.
Bijušajā krejotavas ēkā kopš 1985. g. atrodas Liepājas Pienrūpniecības
vēstures muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
747.
Kalnrēžu atsegums Ogres krastā
2002-08-17 56:48:07, 24:48:59
Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums atrodas Rembates pagastā. Kopš
1977. gada tas ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, platība 8,4 ha.
Tā ir 2,5 km gara atsegumu virkne Ogres upes krastos posmā no Asaru mājām
līdz Jauntulkiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
748.
Kalsnavas pamatskola Jaunkalsnavā
2006-04-14 56:41:20, 25:57:51
Kalsnavas pamatskola atrodas Jaunkalsnavā Vesetas ielā 4.
749.
Kalsnavas pareizticīgo baznīca Jāņukalnā
2003-04-18 56:44:45, 25:53:45
Kalsnavā darbojas Sv. apustuļa Jāņa Teologa Kalsnavas pareizticīgo
draudze, kurai ir sava baznīca Jāņukalnā. Baznīca uzcelta 1872. gadā, arhitekts
R. Pelugs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
750.
Kaltenes baznīca
2000-06-24 57:27:17, 22:53:30
Kaltenes luterāņu baznīca. Pirmā baznīca uzcelta 1567. g. Vairākkārt
pārbūvēta un celta no jauna. Pēdējoreiz pārbūvēta 1896. g., pēc tās
sašaušanas 1915. g. atjaunota 1926. g. Altārglezna "Kristus uz ezera" (1886.
g., M. Pols). Kancelē 4 18. gs. skulptūras. Ērģeles 1935. g. darinājis A. Sūnāklis
Jēkabpilī.
Pie baznīcas līča krastā Baznīcas un Kalna kapi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
751.
Kalupes katoļu baznīca
2002-06-29 56:05:50, 26:32:39
Pirmā katoļu baznīca Kalupē tika uzcelta 1785. gadā no koka. Šo baznīcu
uzbūvēja Līksnas grāfs J. Zībergs. Baznīcai bija divi torņi. 1860. gadā
arhibīskaps V. Zilinskis nodibināja Kalupes draudzi. Koka baznīca kalupiešiem
kalpoja 97 gadus. Pēc nojaukšanas tās vietā uzstādīja krustu, kas bijušās
muižas liepu audzē atrodas vēl tagad.
1861. gadā tika likti pamati jaunajai Kalupes mūra baznīcai. 1882. gadā tā tika
uzcelta un iesvētīta. Baznīca celta krustveida formā, tai ir 3 zvani un 3 koka
altāri ar daudzām svēto figūrām.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
752.
Kalupes luterāņu baznīca
2002-06-29 56:11:10, 26:28:04
Kalupes luterāņu baznīca atrodas Rožkalnu pagasta "Izdegās". Tajā darbojas
Kalupes luterāņu draudze.
Rožkalnu pagastā ir Latgalei neraksturīgi daudz luterticīgo, jo no 19. gs. vidus
šeit sākuši iepirkt zemi un apmetušies uz dzīvi liels skaits luterāņu no citiem
Latvijas novadiem, it sevišķi Sēlijas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
753.
Kalvenes muižas pils
2000-06-11 56:36:14, 21:43:52
Pēc nostāsta, Kalvenes nosaukums radies no kalves, kas darbojusies pils
celšanas laikā. Kalvenes pils atradusies uz austrumiem no Tīdu ezera, bet nav
saglabājusies. Kalvenes pils nosaukumu guvis bijušās Tāšu Padures muižas
centrs. Tāšu Padures pils celta 19. gs. 1. pusē. Spožs vēlā klasicisma (ampīra)
paraugs. Fasāde atdzīvināta ar pusapaļas formas logiem, dažāds veidojums
piebraucamajā un parka pusē. Galvenajai ieejai rizalītā veidota niša ar sfērisku
pārsegumu, ko balsta kolonnas bez bāzēm un kapiteļiem.
Pils zāle 20. gs. 60. gados pārbūvēta divos stāvos. Ap pili parks (13 ha)
vairākās terasēs. Dižozoli 6,1 un 5,7 m apkārtmērā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
754.
Kameņecas pils Jaunaglonā
2000-10-14 56:09:41, 27:00:40
Līdz 1927. gadam Jaunaglonu sauca par Kameņecu. Te atrodas bijušās
Kameņecas muižas ansamblis (dzīvojamā ēka, kapella, staļļi). Tas viss ir 18. gs
arhitektūras piemineklis neogotikas stilā ( rekonstruēts 20. gs.). To apdzīvojušas
Felherzamu, tad Pavloviču un Reutu dzimtas.
Netālu atrodas karātavu kalns, kur poļu izcelsmes muižkungs Reuts kādreiz
sodījis nepaklausīgos zemniekus.
755.
Kandava, piemineklis represētajiem
2000-10-28 57:02:08, 22:46:37
Uz pieminekļa Raiņa vārdi:
"Mēs neaizmirsīsim neviena paša,
Ko savas varas laikā nokāvāt."
756.
Kandava, tilts pār Abavu
2000-12-16 57:02:01, 22:47:05
Kandavas akmens mūra tilts pār Abavu (1873. g.). Celts pēc Zemītes muižas
īpašnieka barona Firksa iniciatīvas. 66 m garā tilta būves pamatdarbus veikuši
zemnieki. Tilta abās pusēs ap vidu obeliskveida akmens pieminekļi, kuros
bijušas plāksnes ar celšanas gadu un būves iniciatora vārdu. Izkaltas ārā 20.
gs. 60. gadu sākumā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
757.
Kandavas Pulvertornis
2000-10-28 57:02:08, 22:46:37
Bruņinieku pilskalns ar aizsargmūra drupām. Pilskalna nogāzē saglabājies četrstūrains tornis ar 2 m bieziem mūriem, hercoga Jēkaba laikā te glabājies šaujampulveris, tāpēc to sauc par Pulvertorni.
758.
Kandavas katoļu baznīca
2004-03-13 57:02:23, 22:46:42
Kandavas Romas katoļu draudze 2002. gadā ir iegādājusies īpašumā ēku pilsētas centrā, kas pārbūvējot tiek izveidota kā skaista un plaša draudzes baznīca. Draudzes locekļi, ziedojot savu laiku un spēkus, palīdz tapt jaunajai baznīcai.
759.
Kandavas luterāņu baznīca
2000-10-28 57:02:08, 22:46:37
Kandavas luterāņu baznīcas celtniecība pabeigta 1736. gadā.
760.
Kandavas mācītājmāja
2008-09-04 57:01:08, 22:45:50
Kandavas mācītājmuiža atrodas Kandavas pagasta "Lazdās". Ēka uzcelta
1730. gadā. Cēlis būvmeistars Šlups. Pārbūves veiktas 19. gadsimtā. Ap
dzīvojamo māju atradās saimniecības ēkas - kalpu māja, 2 kūtis un klēts.
1821. - 1836. g. šeit dzīvojis Kandavas prāvests K. Amenda, komponista
Ludviga van Bēthovena draugs.
(www.pilis.lv)
761.
Kandavas pilsdrupas
2000-10-28 57:02:08, 22:46:37
Bruņinieku pilskalns ar aizsargmūra drupām. Pilskalna nogāzē saglabājies četrstūrains tornis ar 2 m bieziem mūriem, hercoga Jēkaba laikā te glabājies šaujampulveris, tāpēc to sauc par Pulvertorni.
762.
Kandavas pilskalns
1999-06-06 57:02:34, 22:47:07
Pilsētas Z malā Abavas senlejas krasta malā Kandavas Kuršu pilskalns. (Baznīckalns). Tā augstums apm. 10 m, blakus bijusi apmetne. No pilskalna jauks skats uz Abavas ieleju un Bruņinieku pilskalnu.
763.
Kangaru kalni
1998-05-01 56:55:07, 24:42:14
Lielie Kangari - Latvijas lielākā osu grēda. Lielie Kangari (no lībiešu vārda
"kangar" - valnis, grēda) paceļas 10-40 m virs jūras līmeņa un 10-15 m pār
apkārtni, stiepjas 28 km garumā.
(A. Plaudis. Rīgas rajons, Rīga, 1988.)
764.
Kankaļu baznīca
2002-10-19 56:26:44, 24:58:48
Kankaļu Romas katoļu baznīca atrodas Mazzalves pagastā. Koka baznīca
uzcelta 1870. gadā, pārbūvēta 1927. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
765.
Kankarīšu iezis pie Vijas ietekas Gaujā
2004-10-09 57:36:33, 25:55:50
Gaujas kreisā pieteka Vija savā 62 km garajā ceļā nepārtraukti līkumo un
vijas, taču tās kritums ir samērā prāvs – 1,2 metri uz kilometru. Vija ietek Gaujā 3
km lejpus Vijciema.
Upes lejtecē straujš, krāčains posms noslēdzas ar sarkanā smilšakmens
atsegumu - “Kankarīšu iezi”.
(www,valka.lv)
766.
Kaņiera ezers pie Lapmežciema
2000-08-04 56:59:60, 23:29:33
Kaņiera ezers atrodas Tukuma rajonā Ķemeru nacionālā parka teritorijā.
Platība 190 ha, ezerā 7 salas. Ezers stipri aizaudzis.
(www.ezeri.lv)
767.
Kapsēdes dižakmens
2000-06-11 56:35:14, 21:06:30
Ap 600 m no Liepājas - Ventspils šosejas, pie bijušās dzelzceļa pārbrauktuves. Augstākais Latvijas dižakmens (4,4 m), sašķelts divās daļās. Skaidri salasāmi vācu armijas atstātie teksti no I pasaules kara laikiem.
768.
Kapsila kapi, piemineklis brīvības cīnītājiem
2002-09-29 56:52:21, 24:14:54
Piemineklis Kapusila kapos Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās
kritušajiem karavīriem uzstādīts 1935. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
769.
Kapunes baznīca
2000-07-28 56:57:40, 27:04:14
Lazdukalna katoļticīgie pieder Augustovas baznīcas draudzei. Augustovas
baznīca atrodas Kopiunē (Kapūnē), tā celta 1826. gadā kā koka kapliča.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
770.
Karogu alas Staiceles apkārtnē
2002-05-01 57:49:12, 24:47:16
Karogu alas atrodas Salacas kreisās pietekas Karogupītes (Dzelzāmuru
upītes) labajā krastā pie Karogiem, apm. 300-400 m lejpus Staiceles-Alojas ceļa.
Ir trīs alas: Karogu sausā ala, Karogu avota ala, Karogu labirints.
(www.alas.lv)
771.
Katlakalna baznīca pie Rīgas
2000-03-05 56:54:00, 24:10:24
Katlakalna luterāņu draudze dibināta 17. gs. 1. pusē, pastorāts pastāv no
1635. g. Jaunu koka baznīcu uzcēla 1732. g. Tagadējo mūra baznīcu iesvētīja
1794. g., cēlis Rīgas būvmeistars Kristofs Hāberlands.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
772.
Katlakalns, G. Merķeļa kapa piemineklis
2000-03-05 56:53:50, 24:10:22
Katlakalna kapsētā kapa piemineklis G. Merķelim, kuru rakstnieka simtgadē
1869. g. uzstādīja Rīgas Latviešu biedrība.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
773.
Katlapu iezis pie Gaujas
2004-10-23 57:08:33, 24:43:36
Katlapu iezis atrodas netālu no Egļupes ietekas Gaujā, tuvākā apdzīvotā vieta - Gauja.
774.
Katrīnas iezis pie Gaujas
2004-10-30 57:15:13, 25:00:55
Katrīnas iezis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas labajā krastā,
iepretim Līgatnes mācību un atpūtas parkam, 2.5 km lejpus Līgatnes ietekas.
Katrīnas iezis ir līdz 15 m augstas, 200 m platas Gaujas svītas smilšakmens
klintis. Pie šā ieža Gauja krasi pagriežas - klintīm pusloka forma. Pie upes
viskrasāk izceļas 15 m augsts nošķeltai piramīdai līdzīgs smilšakmens cilnis.
Pārējā ieža daļa nav pie pašas upes, to aizsedz krūmi. Te krauja ir krietni
augstāka par 15 m, taču arī nobiras te ir augstas. Daudz gravu. Līdz
pusdienlaikam iezi apspīd saule - tad tas ir sevišķi skaists.
Visā klinšu garumā redzamas izskalojumu rievas un nišas. Augstākā rieva
iezīmē Gaujas līmeni pirmās virspalu terases veidošanās laikā.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/straupes_pagasts.htm)
775.
Katrīnas veikals
2002-06-22 56:58:29, 25:33:14
Katrīna - apdzīvota vieta 54 km no Madonas, 11 km no Ērgļiem, pie Cēsu ceļa
un Meltnes upītes. Katrīnas parks ir dabas aizsardzības objekts. Katriņas muižu
1905. gadā nodedzināja revolucionāri.
(LME, 2. sēj. Rīga, 1968.)
776.
Katvaru ezers
2000-10-01 57:33:28, 24:47:60
Katvaru ezers atrodas Limbažu rajonā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
teritorijā. Platība 64.7 ha.
(www.ezeri.lv)
777.
Katvaru muižas pils
2000-10-01 57:33:28, 24:47:60
Katvaru muižas celtniecība sākta jau 18. gs., tā daudzreiz pārbūvēta. Kungu
mājas fasādi rotā mansarda logi ar pilastriem, saglabājušies griestu plafoni,
vestibila koka kāpnes, grezns kamīns, abpus parādes fasādes zālājam simetriski
izvietotas saimniecības ēkas.
Pie muižas skaists regulārā stila parks ar divām terasēm, gar ezeru iestādīta
liepu aleja, izveidoti atpūtas stūrīši.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
778.
Kaucmindes pils
1999-11-13 56:23:31, 24:07:48
1780. gada agrīnā klasicisma stila pils. Kopš 20. gs. pirmās puses bijusi slavena ar mājturības skolu. 20. gs. sākumā arhitekts L. Reinīrs pārbūvēja to neoklasicisma garā, apvienojot pusaplī izvietotos sānu korpusus. Ainavu parks, saimniecības ēkas.
779.
Kauguru ezers pie Litenes
2000-04-22 57:11:03, 26:57:21
Kauguru ezers atrodas Gulbenes rajona austrumos Litenes pagastā, platība
23,9 ha. Ezers ar tādu pašu nosaukumu atrodas arī Rēzeknes rajona dienvidos
Mākoņkalna pagastā, tā platība 52 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
780.
Kaunata, piemineklis represētajiem
2002-08-10 56:19:53, 27:32:32
1941. gadā padomju varas okupācijas iestādes izsūtīja 46, 1949. gadā - 175
Kaunatas pagasta iedzīvotājus.
Uz pieminekļa uzraksts latgaļu valodā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
781.
Kaunatas katoļu baznīca
2002-08-10 56:19:53, 27:32:32
Kaunatas Svētās Marijas katoļu baznīca uzcelta 1852. gadā. Tajā atrodas
svētbilde "Svēto Elizabeti apmeklē Marija."
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
782.
Kaunatas pagastnams
2002-08-10 56:19:53, 27:32:32
Kaunatas pagasts atrodas Latgales augstienes augstākajā daļā - gleznainajā
Rāznavas paugurainē. Tas piekļaujas Rāznas ezera austrumu krastam.
2000. gadā Kaunatas pagastā bija 1550 iedzīvotāji.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
783.
Kaunatas skola
2002-08-10 56:19:53, 27:32:32
Kaunatas vidusskolā 2000./2001. m. g. mācījās 345 skolēni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
784.
Kaupo kaps pie Kubeseles pilskalna
2001-04-07 57:09:43, 24:46:05
Iespējams, ka lībiešu virsaiša Kaupo pelni apglabāti Krimuldas baznīcā. Vietējie
iedzīvotāji par Kaupo kapu uzskata mākslīgu uzkalniņu uz dienvidiem no
Kubeseles pilskalna.
(A. Plaudis. Rīgas rajons. Rīga, 1988.)
785.
Kazdanga, Māteru Jura piemineklis
2000-06-11 56:43:59, 21:44:02
Kazdangas apkārtnē Vidukļu mājās dzimis rakstnieks, laikraksta dibinātājs un
vadītājs, sabiedriskais darbinieks Māteru Juris (1845.-1885. g.). Piemineklis
Māteru Jurim uzstādīts 1935. g., tēlnieks Teodors Zaļkalns.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
786.
Kazdangas pils
2000-06-11 56:43:59, 21:44:02
Fon Manteifeļu dzimtas pils, ko 1800. gadā būvējis arhitekts J. Berlics. Ēka pārbūvēta pēc dedzināšanas 1905. gadā. Kazdanga bija Manteifeļu īpašums 14 paaudzēs. Pils parks ar zivju dīķiem, eksotiski augi, skatpunkti, grotas. "Kavalieru" (viesu) nams ar barokālām kāpnēm, pārvaldnieka un kalpu mājas, staļļi.
787.
Kazupe pie Gulbenes - Balvu ceļa
2007-04-06 57:11:38, 26:57:13
Kazupe ietek Kauguru ezerā.
Latvijā ir vairākas upītes ar vārdu "Kazupe". Par Kazupi sauc arī vienu no
Ilūkstes pietekām, Durbes pieteku, Ālandes pieteku u.c.
788.
Kārķi, piemineklis represētajiem
2000-08-05 57:48:59, 25:36:08
Likteņgaitās cietušo kārķiešu piemiņai.
"Bet sāpe nezūd, nenorimst,
Tā tikai citiem ziediem izzied."
1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 6, 1949. gadā - 99
kārķēniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
789.
Kārķu baznīca
2004-09-25 57:49:17, 25:36:08
Luterāņu draudze Kārķu pagastā dibināta 1994. gadā. Agrāk kārķēnieši
sastāvēja Ērģemes luterāņu draudzē.
Jaunās Kārķu baznīcas celtniecība tika uzsākta 1999. gadā.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)
790.
Kārsava, piemineklis neatkarības cīnītājiem
2000-07-22 56:48:06, 27:41:14
Stacijas ielas labajā malā Bozovas kapos ir 1928. gadā celtais piemineklis
Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem.
Kārsavas 1.vidusskolā darbojas novadpētniecības muzejs, kas atklāts 1970.
gadā.
791.
Kārsavas katoļu baznīca
2000-07-22 56:46:59, 27:41:02
Kārsavā atrodas Malnavas Rožukroņa Dievmātes katoļu baznīca (uzcelta 1741. g., iesvētīta 1763. g.).
792.
Kārsavas pilsētas dome
2000-07-22 56:46:59, 27:41:02
Kārsavai pilsētas tiesības kopš 1928. gada. Iedzīvotāji 2852 (2000. g.).
Kārsava ir sena latgaļu apdzīvota vieta.
Kārsava atrodas divu nelielu upīšu - Šnitkas (Kārsavas) un Avženkas
(Avževkas) krastos. Netālu no pilsētas tek Rītupe un tās labā pieteka Strauja.
793.
Kāzu klintis pie Gaujas
2003-10-18 57:21:28, 25:21:15
Apmēram kilometru lejpus Leukādijām Gaujas kreisajā krastā paceļas Kāzu
klintis (sauktas arī par Kazu klintīm vai Kazu iezi).
Leģenda vēstī, ka bagāts saimniekdēls iemīlējis nabaga meiteni. Tēvs nav
ļāvis precēt nabaga meiteni. Tad abi saģērbušies kāzu drānās un no šīm klintīm
ielēkuši Gaujā. No tā laika arī klintis saucot par Kāzu klintīm.
(Informācija pie Leukādiju mājām)
794.
Kira pie Viļakas
2000-07-28 57:10:34, 27:41:50
Kira - Vjadas labā krasta pieteka, 23 km gara. Pie Kiras upes atrodas Viļaka.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)
795.
Klapkalnciems, piemineklis somu jēgeriem
2008-09-05 57:02:27, 23:23:27
Piemineklis atrodas Engures pagasta Klapkalnciema Brāļu kapos, atjaunotais
piemineklis atklāts 2004. gada 28. maijā. Šeit pirmā Pasaules kara laikā cīnījās
somu jēgeri.
Jēgeri bija somu vīri un jaunekļi, kuri par savu uzdevumu uzskatīja apgūt kara
māku, lai izkarotu savu, neatkarīgu valsti. Jēgeri vēlāk kļuva par Somijas
nacionālās neatkarības cīņas kodolu.
796.
Klapkalnciems, piemineklis somu karavīriem
2005-07-08 57:02:28, 23:22:21
2004. gada maijā Engures pagasta Klapkalnciemā tika atklāts atjaunotais
piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem. 1916. gada maijā
no somiem izveidotais Karaliskās Prūsijas Jēgeru bataljons Nr. 27 karoja
Kurzemē pret Krieviju. Klapkalnciema kapos apglabāti 5 kaujās kritušie somu
karavīri.
Piemineklis sākotnēji uzstādīts 1929. gadā un nopostīts padomju okupācijas
laikā. Atjaunoto pieminekli atklāja somu ģenerālis Gustavs Heglunds.
(www.engure.lv)
797.
Kleistu muiža Rīgā
2004-05-30 56:59:10, 24:01:50
Kleistu muižas kungu māja būvēta 18. gs. otrā pusē, baroks. Tā pieskaitāma pie ievērojamākajām koka celtnēm Rīgā.
798.
Klūnu atsegums pie Skujaines upes
2002-09-07 56:27:39, 23:15:02
Skujaine - Tērvetes kreisā pieteka. Upe tek izteiktā ielejā, tās krastos ir ļoti
pievilcīgas ainavas.
Klūnu atsegums Skujaines labajā krastā kopš 2001. gada ir dabas piemineklis
(kopš 1977. gada aizsargājams ģeoloģisks objekts).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
799.
Kocēni, jūdžakmens pie Rīgas - Valmieras ceļa
2000-04-29 57:30:57, 25:20:33
Nozīmīgs tehnikas piemineklis ir Bestes jūdžakmens (nosaukumu ieguvis no
Bestes mājām, pie kurām tas kādreiz atradies). Šis stabveida akmens (garums
2,4 m, virs zemes paceļas 1,5 m) ir sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens,
tajā iekalts skaitlis "1686" un uzraksts "14M", kas apzīmē tā uzstādīšanas gadu
un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
800.
Kokmuižas pils Kocēnos
2000-04-29 57:31:20, 25:20:02
Nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis ir bijušās Kokmuižas pils apbūve (18. gs.
beigas - 19. gs. beigas) - pils, sienas gleznojums pilī (interjera fragments; 19. gs.
beigas), klētis, parks (19. gs.).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
801.
Kokmuižas pils dīķis Kocēnos
2000-04-29 57:31:20, 25:20:02
Nosaukums Kokmuiža cēlies tādēļ, ka Kokenhofas muižas ēkas līdz pat 16. gadsimta beigām bijušas celtas no koka.
802.
Koknese, Latvijas augstākā koka skulptūra
2002-06-22 56:38:44, 25:26:04
Koka skulptūra uzstādīta pie skolas 2002. gada jūnijā par godu Kokneses 725. gadu jubilejai. Tā veidota no Kokneses parka vecajiem ozoliem, autors Ģirts Burvis. Tā simbolizē Mūžību, paaudžu nomaiņu.
803.
Koknese, piemineklis Pērsei
2002-09-21 56:38:44, 25:26:04
Piemiņas vieta Pērses ūdenskritumam. 1967. gadā Kokneses un tās apkārtnes
ainava tika sapostīta, to applūdinot Pļaviņu HES vajadzībām. Arī Pērses
ūdenskritums nogrima dzelmē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
804.
Koknese, piemineklis represētajiem
2000-06-17 56:38:44, 25:26:04
1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 13, 1949. g. - 80
koknesiešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
805.
Koknese, skats uz pilsdrupām pāri Daugavai
2000-09-29 56:38:44, 25:26:04
Kokneses pilskalns, sēļu un latgaļu apdzīvots jau I gadu tūkstotī pirms Kristus. Bīskaps Alberts 1209. gadā nodedzinātās senču pils vietā uzcēla mūra pili, ko 1701. gadā sagrāva sakšu karaspēks. Kādreiz Daugavas laiviniekiem tā šķita kā cietoksnis kalna galā. Šodien, kad Pļaviņu HES ūdenskrātuve skalo pils pamatus, tā drīzāk atgādina salu Daugavas malā.
806.
Kokneses katoļu baznīca
2000-07-23 56:38:44, 25:26:04
16. gs. pretim Kokneses pilij atradās katoļu katedrāle, ko dibināja Stefans
Batorijs. 1939. g. Daugavpils prāvesta P. Rudzīša vadībā tika uzcelta Romas
katoļu draudzes baznīca.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
807.
Kokneses luterāņu baznīca
2000-07-23 56:38:44, 25:26:04
Kokneses luterāņu uzcelta 1687. g., Ziemeļu karā nopostīta, 1819. g.
pārbūvēta, tornis uzcelts 1887. g. 1897. g. Kokneses muižas īpašnieka
dzīvesbiedre E. fon Lēveršterna dāvinājusi altārgleznu "Kristus apskaidrošana"
(E. fon Gebhards), 1937. g. tika iegādātas jaunas ērģeles.
Baznīca celta gotu stilā, tagad atrodas Daugavas līkumā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
808.
Kokneses pilsdrupas
1999-05-30 56:38:22, 25:24:55
Nepieejamā pakalnā pie gleznainās Pērses upītes ietekas Daugavā 1209. gadā senlatviešu valdnieka Vescekes koka pils vietā tika uzbūvēta mūra pils Rīgas arhibīskapam Albertam. Poļu un sakšu karaspēks Ziemeļu karā pili sagrāva, radot tagad pazīstamās romantiskās pilsdrupas, kuras mūsdienās daļēji applūdina Pļaviņu HES aizsprosta ūdeņi.
809.
Kokneses stacija
2000-06-17 56:38:44, 25:26:04
Koknese kā apdzīvota vieta veidojusies ap Kokneses pili, kura jau 1206. g.
minēta Indriķa hronikā. Kādreiz Koknese bija Livonijas lielākā pilsēta, Hanzas
savienības locekle. Ziemeļu kara laikā pilsētiņa tika nopostīta. Vēlāk Kokneses
attīstību veicināja Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšana 1861. g.
2000. g. Kokneses pagastā bija 4348 iedzīvotāji, t.sk. 47 % vīriešu, 53 %
sieviešu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
810.
Kolkas baznīca
2000-06-24 57:44:38, 22:35:09
Kolkas luterāņu baznīca uzcelta 1886. gadā.
Laukā aiz Kolkas (Mazirbes) baznīcas ir trīs akmeņi ar iekaltiem tekstiem latīņu
valodā, kas vēstī par lielā mēra sērgu, kad piekrastes zvejniekciemos dzīvi
palikuši tikai daži desmiti ļaužu.
811.
Kolkas raga Saules zīme
2000-06-24 57:45:31, 22:36:09
Vieta, kur dižjūra ar mazjūru tiekas. Eiropas ģeogrāfiskais centrs. Te vējš vienmēr pūš no jūras un viļņi krustā sitas. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās 3 km. Viļņi skalojas pie vecās bākas drupām, bet jauna bāka redzama 6 km jūrā, kur tā XIX gs. beigās būvēta uz mākslīgas salas. Kāpās uzstādīta tēlnieka V. Titāna skulpturālā instalācija "Saules zīme".
812.
Kolkas raga piekraste
1999-07-17 57:45:31, 22:36:09
Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē, vieta, kur vērojama
divu "jūru" - atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča - viļņu saduršanās. Rags kā
sēklis zem ūdens turpinās vēl 3 km. Te ir vienreizēja iespēja vērot gan saullēktu,
gan saulrietu jūrā vienuviet. Pavasara migrācijas laikā šeit ir ievērojama
caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta.
(www.ziemelkurzeme.lv)
813.
Kolnasāta - F. Trasuna muzejs Sakstagalā
2002-09-14 56:32:08, 27:08:50
Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta" (1864. g.) ir valsts nozīmes vēstures
piemineklis. Muzejā apskatāma ekspozīcija par F. Trasunu un novadnieku
rakstnieku J. Klīdzeju. Blakus muzejam ir klētiņa ar seniem sadzīves
priekšmetiem.
F. Trasuns bija viens no galvenajiem Latgales latviešu kongresa Rēzeknē
(1917.) organizētājiem, Latvijas neatkarības idejas atbalstītājiem. Dzimis 1864.
gada 16. oktobrī Rēzeknes apriņķa Sakstagala pag. Kolnasātā, miris 1926. gada
6. aprīlī Rīgā, apbedīts Rēzeknes Brāļu kapos.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
814.
Kombuļu baznīca
2001-08-11 55:58:50, 27:10:31
Kombuļu Sv. Jāzepa katoļu baznīca celta un iesvētīta 1820. g.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
815.
Korneti, skats no Drusku pilskalna
1999-06-19 57:35:24, 26:55:42
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes rajona Kornetos, Pilskalna ezera ar kokiem
apaugušajā un ļoti stāvajā ziemeļu krastā. Kalna dienvidaustrumu sāns pret
Pilskalna ezeru ir neparasti stāvs (45 grādi), un paceļas apm. 90 m virs ezera
līmeņa. Nevienam citam Latvijas pilskalnam nav tāda sāna stāvuma un
augstuma.
(J. Urtāns. Ziemeļvidzemes pilskalni. Rīga, 1991.)
816.
Kosas pareizticīgo baznīca
2001-06-02 57:05:00, 25:23:13
Kosas Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. No brīža, kad Latviju iekļāva PSRS
sastāvā, sākās Pareizticīgās Baznīcas vajāšana. Tika represēti kā garīdznieki, tā
draudžu ierindas locekļi. Kosas pareizticīgo baznīca tika saglabāta, pateicoties
draudzes locekļu pašaizliedzībai un pūlēm. Dievkalpojumi šeit notika visu
padomju laiku.
(www.cesis.lv)
817.
Kovaļovas baznīca
2000-07-22 56:02:43, 27:06:11
Kovaļovas vecticībnieku dievnams celts 1861. gadā. 2002. gadā Kovaļovas
vecticībnieku lūgšanu nams un mācītāja māja ar vārtiem ir iekļauti valsts
aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Dievnams atrodas skaistā, gleznainā vietā Dubnas upes krastā pie ceļa
Grāveri - Šķeltova.
818.
Krapes baznīca
2000-05-28 56:44:13, 25:07:24
Kokneses-Krapes draudze radās jau 13. gs. sākumā pie Kokneses bīskapa
pils. 17. gs. zviedru valdīšanas sākumā sāka noturēt dievkalpojumus arī Krapē.
1804. g. tika iesvētīta filiālbaznīca, tagadējā mūra baznīca uzcelta 1856. g.
Darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
819.
Krāslava, piemineklis poļu karavīriem
2000-10-15 55:53:51, 27:09:31
Katoļu kapos piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem 87 Polijas armijas karavīriem (1928. g.).
820.
Krāslavas katoļu baznīca
2000-10-15 55:53:51, 27:09:31
1755. gadā pēc itāliešu arhitekta Parako projekta tika uzsākta mūra katoļu
baznīcas celtniecība. Jaunceļamā baznīca tiek iecerēta kā Inflantijas bīskapa
rezidence, bet sakarā ar Latgales pievienošanu Krievijai 1772. gadā tas netika
īstenots. Celtniecības pamatdarbi bija pabeigti 1767. gadā, bet projekts pilnībā
netika realizēts. Projektu pilnīgi pabeidza 1832. gadā.
Krāslavas grāfu Plāteru dzimta izlūdza no Pāvesta Pija VI no Svētā Laurencija
katakombām izņemt Svētā Donata mocekļa relikvijas un atvest tās uz Krāslavu.
1778. gada 9. septembrī tās novietoja grāfu Plāteru pils kapelā.
(www.kraslava.lv)
821.
Krāslavas luterāņu baznīca
2000-07-21 55:53:51, 27:09:31
Krāslavas luterāņu baznīca uzcelta 1939. gadā. Tā ir valsts kultūras
piemineklis.
Krāslavā luterāņu draudze ir neliela.
822.
Krāslavas pils
2000-07-21 55:53:51, 27:09:31
Uz Daugavas nogāzes ainavu parka terasēm 1791. gadā būvēta Krāslavas muižas Jaunā pils. Pils halle veidota Latvijai retajā mauru stilā, citi interjeri greznoti ar Romas skatiem, kas daļēji saglabājušies. Pili ieskauj eksotiskiem augiem bagāts parks un Krāslavas upīte.
823.
Krāslavas stacija, piemineklis represētajiem
2000-07-21 55:55:31, 27:08:41
Lai izrēķinātos ar citādi domājošajiem, komunisti izmantoja drošības iestādes.
Galvenā bija Valsts drošības komiteja (čeka). Pēckara gados turpinājās pirmās
okupācijas laikā uzsāktās deportācijas. 1949. gada 25. martā no Latvijas uz
Sibīriju izveda ap 43 000 cilvēku.
(No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)
Piemiņas akmens veltīts 1949. gada 25. martā izvestajiem.
824.
Krievupe pie Garkalnes
2001-03-24 57:02:45, 24:26:21
Krievupe - Lielās Juglas labā pieteka, 48 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)
825.
Krievupe pie ietekas Ūdensrožu dīķī
2005-10-16 56:59:29, 24:22:28
Par Ūdensrožu dīķi sauc vienu no Upesciema dīķiem. Upesciema zivju dīķi pazīstami kā maksas makšķerēšanas vietas.
826.
Krievupes ieteka Lielajā Juglā
2005-10-16 56:58:54, 24:21:21
Krievupe ir Lielās Juglas labā pieteka. Pavasaros Krievupe parasti pārplūst. Daudzviet Krievupē saimnieko bebri.
827.
Krimuldas baznīca
2001-04-07 57:09:43, 24:46:05
Aizgaujas lībiešu valdnieks Kaupo pirmais piekrita pieņemt kristietību un jau
1206. g. tika nodibināta Kubeseles (Ķizbeles) draudze. Nākamajā gadā netālu
no Kaupo mītnes minēta baznīca un mācītājmāja. Pēc 15. gs. tā saukta par
Krimuldas baznīcu pie netālās Krimuldas pils. 1699.-1700. g. baznīcai atjaunoja
jumtu, torni, 1702. g. arī ārsienas. 1905. g. atkal uzcēla jaunu torni.
Aizsargājams arī Krimuldas baznīcas parks (platība 1,5 ha).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
828.
Krimuldas pagastmāja Raganā
2002-05-25 57:10:54, 24:42:02
Krimuldas pagastā 2000. gadā 4354 iedzīvotāji, tai skaitā 2107 vīrieši, 2247
sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti)
829.
Krimuldas pils Siguldā
2000-04-01 57:10:02, 24:49:44
Gaujas senlejas stāvajā kraujā 19. gs. vidū firstam Līvenam būvēta neoklasicisma stila pils. Labi saglabātas 19. gs. beigās no laukakmeņiem celtās saimniecības ēkas - ratnīca, stallis, laidars, pārvaldnieka māja.
830.
Krimuldas pilsdrupas
2008-10-18 57:10:12, 24:49:50
Krimuldas pils celta 14. gadsimtā un līdz 1566. gadam piederēja Rīgas
domkapitulam. Pili izpostīja Polijas-Zviedrijas kara laikā - 1601. gadā.
Pilsdrupas sliktā stāvoklī.
831.
Krimuldas vidusskola Raganā
2002-05-25 57:10:54, 24:42:02
Krimuldas pagastā darbojas divas skolas: Krimuldas vidusskola (atrodas
Raganā) un Turaidas pamatskola. 2000./2001. m. g. abās skolās kopā mācījās
796 skolēni. Raganā darbojas arī Krimuldas mākslas skola.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
832.
Krimuldas vidusskolas piemiņas akmens
2002-05-25 57:10:54, 24:42:02
Krimuldas draudzes skola dibināta 1824. gadā Ķizbelē. Pirmās Latvijas
brīvvalsts laikā tā tika pārveidota par 6-klasīgu pamatskolu. 1923. gadā tika
uzcelta jauna ēka Krimuldas skolai.
Akmenī iekaltā āboliņa lapa norāda skolas piederību Krimuldai. Krimuldas
pagasta ģerbonī attēlotas 7 zaļas āboliņa lapas un 3 sudraba liesmas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
833.
Kristceļu vecticībnieku baznīca
2004-08-05 56:35:32, 26:53:04
Kristceļu vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Rēzeknes rajona Viļānu
pagastā. Pagastā ir trīs vecticībnieku draudzes - Notras, Rimšu un Kristceļu.
Katrai draudzei ir savs lūgšanu nams.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)
834.
Krustalīces upe Gulbenē
2000-04-21 57:09:45, 26:45:23
Krustalīce - Pededzes labā pieteka, 24 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)
835.
Krustpils luterāņu baznīca
2004-08-05 56:30:47, 25:51:21
Krustpils luterāņu baznīca celta 1818.-1820. g. Pirmajā pasaules karā baznīca
stipri cietusi, tā atjaunota 1924. gadā.
Altārglezna ir nezināma autora kopija "Kristus Ģetzemanes dārzā".
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)
836.
Krustpils pareizticīgo baznīca
2003-07-27 56:30:14, 25:53:14
Krustpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca atrodas Zilānu ielā 57. Dievnams
celts 1886.-1888. g., 1910. gadā baznīca tika iesvētīta Svētā Nikolaja godam.
(Latvijas pilsētas. Rīga, 1999.)
837.
Krustpils pils Jēkabpilī
1999-10-30 56:30:51, 25:51:34
Viens no ievērojamākajiem Jēkabpils vēstures un kultūras pieminekļiem ir
Krustpils pils komplekss ar parku Rīgas ielā 214 Daugavas labajā krastā. 13. gs.
Rīgas arhibīskapa pils ar viduslaikiem raksturīgu izvirzīto vārtu torni un iekšējo
pagalmu. Bieži pārbūvēta, paplašināta. Fon Korfu pils fasādēs saglabātas
šaujamlūkas, senie logi un durvis, fragmentāri 18. un 19. gs. interjeri.
Pilī tagad muzejs.
838.
Kubeles skola - E. Dinsberģa muzejs
2002-06-24 57:27:44, 22:23:58
Kubeles (Kubalu) skola ir valsts nozīmes vēstures piemineklis. Tā atvērta
1843. gadā zemnieku bērnu izglītošanai un ir pirmā skola Dundagas muižā. Šajā
skolā strādājis rakstnieks E. Dinsberģis un mācījies folklorists Kr. Barons. Tagad
šeit atrodas E. Dinsberģa piemiņas muzejs.
Ernests Dinsberģis (1816.-1902. g.) - rakstnieks, tulkotājs un pedagogs, pirmās
latviešu oriģināllugas autors ("Skaistākais deguns", 1862. g.). Dzimis Ierniekos,
apbedīts Kužnieku kapsētā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
839.
Kubeseles ala
2001-04-07 57:09:43, 24:46:05
Pie Kubeseles pilskalna, Runtiņupītes krastā atrodas 7 m garā Runtiņala jeb
Kubeseles ala. Alas forma atgādina istabu. Alā esot dzīvojis lībiešu virsaitis
Runtiņš.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
840.
Kubeseles pilskalns ar mācītājmāju
2001-04-07 57:09:43, 24:46:05
Kubeseles pilskalns - sena nocietinājuma vieta - atrodas 200 m uz
dienvidaustrumiem no Krimuldas baznīcas. Pilskalnā atrodas mācītājmājas ēka.
Gar pilskalnu uz Gauju tek Runtiņupīte.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
841.
Kuja pie ietekas Aiviekstē
2002-03-29 56:44:36, 26:19:52
Kuja - Aiviekstes labā pieteka, 77 km gara. Iztek no Liezēra ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)
842.
Kukšu muižas pils
2000-12-16 56:58:41, 22:51:28
Bajāri, bijušās Kukšu muižas pils. Paraugmuiža (1865.-1866. g.) sugas piena
lopu audzēšanā un sviesta ražošanā. Pils (1725. g.) zālē atsegti 19. gs. 1. puses
sienu gleznojumi. Ozolkoka vītņu kāpnes. Muižas kompleksā ūdensdzirnavas
(minētas jau 1802. g.) pie Vēdzeles upes, stallis (1894. g.), dāre, kalpu māja u.c.
Pēdējais muižas īpašnieks (no 1937. g.) kretulietis Hermanis Strautnieks
(1891.-1967. g.) uzbūvējis vairākas kuļmašīnas.
Kukšu dzirnavezera (11,6 ha) malā 0,4 km no pils ozols ar dobumu 6,1 m
apkārtmērā, starp to un pienotavu (1886. g.) ezera krastā akmens, kura garums
2,6 m, platums 1,6 m un augstums 1,1 m.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
843.
Kuldīga, 1905. g. revolūcijs piemineklis
2000-09-16 56:58:15, 21:58:08
1905. gada parks kopš 1950. gada veidots karā sagrautās apbūves vietā. Centrā piemineklis 1905. gada revolucionāriem (1956. g., tēln. L. Rezevska un L. Novožeņeca).
844.
Kuldīga, sv. Katrīnas baznīca
2000-07-08 56:58:15, 21:58:08
Arhitektūras piemineklis - Sv. Katrīnas lut. baznīca. Pirmā Kuldīgas Sv. Katrīnas ev.-lut. baznīca celta 1252. gadā no koka. 1665. g. hercogs Jēkabs lika uzcelt mūra baznīcu, taču drīz tā nodega. To atjaunoja 1672. gadā uz vecajiem pamatiem. 1748. gadā veica tālāku izbūvi, bet 1866. gadā baznīcu atjaunoja O. Dīces vadībā, uzcēla torņa smaili (45 m) un sānu tornīšus. 1990. gadā baznīca nodota jaunizveidotajai Sv. Katrīnas ev.-lut. draudzei.
845.
Kuldīga, tilts pār Ventu
1998-08-02 56:58:12, 21:58:37
Arhitektūras piemineklis - Kuldīgas tilts pār Ventu (1874. g., arhit. O. Dīce). Ventas tilts - viens no garākajiem (164 m) ķieģeļu tiltiem Eiropā.
846.
Kuldīgas Sv. Annas luterāņu baznīca
2008-08-10 56:57:57, 21:58:05
Kuldīgas Sv. Annas luterāņu baznīca atrodas Kuldīgā, Dzirnavu ielā 14.
Baznīca sākta celt 1899. gadā, iesvētīta 1904. gadā. Arhitekts Vilhelms
Neimanis.
(www.tournet.lv)
847.
Kuldīgas katoļu baznīca
2001-07-21 56:58:15, 21:58:08
Sv. Trīsvienības katoļu baznīca celta 1640. g. Torņa augstums apm. 30 m,
tornī pulkstenis.
Mākslas pieminekļi ir biktssols ar alegoriskiem gleznojumiem (1691. g.), kancele
(18. gs. sākums), rokoko kokgriezumu meistara J. Slavičeka darinātie sānu
altāri (18. gs. 2. puse), ērģeles (18. gs. 60. gadi), altāris (1820. g.), kā arī
skulptūra "Madonna ar bērnu" (16. gs.).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
848.
Kuldīgas pareizticīgo baznīca
2008-08-10 56:58:11, 21:57:53
Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca atrodas Kuldīgā, Smilšu
ielā 14, tā celta 1871. gadā, un tai ir vismazākā draudze pilsētā. Apskates vērtas
ir kupola freskas, kā arī svētās Marijas, ercenģeļa Gabriēla un evaņģēlistu attēli
kaltajos Cara vārtos.
(www.etaka.lv)
849.
Kuldīgas pilsētas dome
2000-07-08 56:58:15, 21:58:08
Pilsētas tiesības kopš 1378. gada. Iedzīvotāji 13066 (2000. g.). Kuldīga atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā Ventas krastos. Cauri pilsētai tek 8 km garā Alekšupīte.
850.
Kupravas stacija
2000-09-14 57:14:25, 27:29:43
Kuprava sāka attīstīties 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas, kad
te bijušās Viļakas muižas zemē tika izdalīti apbūves gabali. 1. pasaules kara laikā
1918. g. vācieši Kupravā bija ierīkojuši koncentrācijas nometni. 2000. g.
Kupravas pagastā bija 806 iedzīvotāji, t.sk. 47,0 % vīriešu, 53,0 % sieviešu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
851.
Kurmenes katoļu baznīca
2004-06-05 56:25:02, 24:50:00
Kurmenes katoļu baznīca uzbūvēta 1870. gadā. Baznīca celta kā
Skaistkalnes baznīcas filiāle un bija paredzēta Komorovsku ģimenei un muižas
ļaudīm. Baznīca draudzes vajadzībām pēc Kurmenes majorāta īpašnieka P.
Komorovska ierosinājuma tika nodota 1919. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)
852.
Kursīšu dīķis
2002-08-25 56:30:33, 22:24:16
Kursīšu dzirnavezera platība 7,6 ha.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
853.
Kursīšu pagastnams
2002-08-25 56:30:33, 22:24:16
Kursīšu pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā. Lielas
platības pagastā aizņem purvi.
2000. gadā Kursīšu pagastā bija 1071 iedzīvotājs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
854.
Kusa, piemineklis represētajiem
2001-08-25 56:53:52, 26:07:35
Piemiņas vieta 1941.-1949. un 1959. gada represiju upuriem, atrodas netālu no pamatskolas. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 25. martā šeit pulcējas Aronas pagasta iedzīvotāji, lai pieminētu represiju upurus.
855.
Ķeguma HES
2000-02-12 56:44:39, 24:43:10
Ķegums hidroelektrostacijai vieta izraudzīta un ģeoloģiski izpētīta 1933. gadā (ASV firma The faundation Company), valdības likums pieņemts un līgums ar zviedru firmu Svenska Entreprenad A. B. parakstīts 1936. g. augustā, spēkstacijas pamatakmens ieguldīts 1937. g. 22. maijā. HES uzcelta četros gados. Daugavas kreisajā krastā HES-2 teritorijā atrodas Daugavas spēkstaciju muzejs (dib.1995. g.). Tajā pilnībā apkopota Ķeguma HES vēsture.
856.
Ķeguma apkārtne, (no)ziedošais maijs
2000-05-20 56:43:42, 24:44:44
"... Bet puķes katrā ziņā
Sev līdzi vasaru atved,
Kad siltie dienvidu vēji
Kā puikas skraida pa gatvi.
Nāk viena maiņa pēc otras
Baltu, zilu un dzeltenu ziedu -
Un visi tie vasarai kalpo
Un zin savu laiku un vietu."
(Ā. Elksne)
857.
Ķeguma stacija
2000-02-12 56:44:39, 24:43:10
Ķegums kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar Ķeguma valsts elektrostacijas būves sākšanu. Pilsēta atrodas Daugavas labajā krastā.
858.
Ķeipene, piemiņas zīme represētajiem
2002-06-22 56:53:37, 25:10:54
1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 29 kastrāniešus un trīs
ķeipeniešus, 1949. gadā - 84 kastrāniešus un 16 ķeipeniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
859.
Ķeipenes skola
2002-06-22 56:53:37, 25:10:54
Ķeipenes pamatskolā 2000./01. m. g. mācījās 176 skolēni. Tagadējā skolas
ēka uzcelta 1974. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
860.
Ķekava, piemiņas zīme represētajiem
2002-04-13 56:49:45, 24:14:28
1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 29 Doles pagasta
iedzīvotājus un 6 katlakalniešus, 1949. g. - 76 dolēniešus un 18 katlakalniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
861.
Ķekavas baznīca
2000-03-05 56:49:45, 24:14:28
Doles-Ķekavas draudze izveidojusies pie bīskapa Meinarda 1197. g. uzceltās
Sv. Mārtiņa baznīcas Mārtiņsalā. To 1577. g. nopostīja rīdzinieki, un jaunā Sv.
Annas koka baznīca tika uzcelta Ķekavā, kas 1630. g. nodega. Tagadējā mūra
baznīca uzcelta 1783. g., atjaunota 1900. g. (uzcelts tornis) un 1920. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
862.
Ķekavas upīte pie Ķekavas
1998-11-07 56:49:48, 24:14:13
Ķekava, Kekaviņa - Daugavas kreisā pieteka Rīgas rajonā. Garums 31 km, bas. platība 193 kv.km, kritums 30 m. Sākas Baldones mežos,kur stipri sazarojusies. Tek gar Baldoni, kur upē izveidots dzirnavezers. Lejpus Ķekavas apdz. v. ietek Daugavas attekā - Sausajā Daugavā.
863.
Ķemeri, 1. pasaules kara piemineklis
2000-06-10 56:56:29, 23:29:30
1914. gada 28. jūlijā Eiropā sākās Pirmais pasaules karš. Savā starpā karoja
divas naidīgas valstu apvienības - Antante (Anglija, Francija, Krievija) un
Trējsavienība (Vācija, Austroungārija, Itālija). Šī kara rezultātā gāja bojā četras
impērijas - Krievijas, Austroungārijas, Vācijas un Osmaņu. Austrumeiropā radās
daudzas neatkarīgas valstis.
1915. gada oktobrī vācu virspavēlniecība plānoja ieņemt Rīgu. Pretī vācu
karaspēkam stājās 3. Kurzemes strēlnieku bataljons. Niknās kaujās tam izdevās
ne tikai apturēt vāciešus, bet arī ieņemt Ķemerus. Tās bija pirmās nozīmīgākās
strēlnieku kaujas, kuras apliecināja latviešu strēlnieku lielās cīņas spējas.
864.
Ķemeru katoļu baznīca
2008-08-28 56:56:28, 23:29:49
Ķemeru Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca atrodas Ķemeros, Sēravotu
ielā 10. Uzcelta laika periodā no 1897. līdz 1899. gadam kņaza Oginska vadībā.
Baznīca ir Valsts kultūras piemineklis.
(www.jurmalasnedela.lv)
865.
Ķemeru luterāņu baznīca
2000-06-10 56:56:29, 23:29:30
Baznīca atrodas pašā Ķemeru sirdī, celta 1897. gadā neogotikas formās,
arhitekts H. Šels. Dievnamā ir I. Zeberiņa altārglezna "Kristus izdziedina slimos".
Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
(www.vietas.lv)
866.
Ķemeru pareizticīgo baznīca
2008-08-28 56:56:48, 23:29:39
Sv. Pētera-Pāvila pareizticīgo baznīca atrodas Ķemeros, Katedrāles iela 1.
Baznīca celta no koka 1893. gadā, arhitekts V. Lunskis. Uz fasādes - bagāts
kokgriezumu dekors. Šī ir vecākā Ķemeru baznīca, kas pēc stāstiem ir celta bez
nevienas naglas.
(www.latviatourism.lv)
867.
Ķemeru viesnīca
2000-06-10 56:56:29, 23:29:30
Ar monumentālu vērienu, Art Deco stila fasāžu estētiku un greznu interjeru
dekoratīvo apdari izceļas viesnīcas "Ķemeri" ēka, celta 1924. gadā.
Īpašnieks SIA "Ominasis Latvia". SIA "Ominasis Latvia" īpašnieks ir SIA
"Sanlat", kura 100% pieder Saūda Arābijas iedzīvotājam Omāram Saleham
Alhamdi.
868.
Ķempju baznīca pie Līgatnes
2000-06-04 57:13:04, 25:04:04
Rakstos minēts, ka pie Incēniem 1669. g. atradusies Sv. Ignača baznīciņa.
Ķempju mūra baznīca celta 1882. g. Darbojas luterāņu draudze. Baptistiem
Augšlīgatnē ir lūgšanu nams.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
869.
Ķeveles Karaļavoti
2001-10-27 56:28:53, 22:49:24
Ķeveles avoti, Septiņi avoti, Karaļa avoti - atrodas apmēram 3 km no Ķeveles.
Apmēram 4 m dziļā un 6 m platā gravā paugura austrumu piekājē izplūst apm. 9
avoti. Tiem esot dziednieciskas īpašības.
Kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)
870.
Ķimales pils
2001-07-21 57:01:23, 21:51:10
Bijušās Ķimales muižas pils būvēta 18.-19. gs., tagad pilī skola.
Mākslas pieminekļi ir vairākas durvju vērtnes iekštelpās (18. gs. beigas).
Te dažādos laikos mācījušies dzejnieks Māris Čaklais (dz. 1940. g., miris 2003.
g.) un rakstnieks Mārtiņš Kalndruva (dz. 1916. g., miris 1992. g.), kas pils
interjeru aprakstījis savā atmiņu grāmatā "Pēdas gar krastu" (2. daļa, 1990.).
Ap pili parks - 5,3 ha.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
871.
Ķirbižu luterāņu baznīca Bridagā
2001-08-02 57:39:04, 24:28:08
Ķirbižu luterāņu baznīca celta 1850. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
872.
Ķirbižu muižas pils
2001-08-02 57:39:05, 24:29:32
Ķirbižu muižas komplekss būvēts 18.-19. gs. Tagad Ķirbižu muižā skola.
Vienā no Ķirbižu muižas kompleksa ēkām - klētī-labības kaltē kopš 1989. gada
darbojas Ziemeļlatvijā vienīgais meža muzejs. Tā četrās zālēs apmeklētāji var
iepazīties ar apkārtnes mežu floras un faunas bagātībām – aizsargājamiem
augiem, medību trofejām, zvēru un putnu izbāzeņiem, ar meža
apsaimniekošanas darbarīkiem. Ekspozīcijā izstādīti arī materiāli par
mežsaimniecības skolu vēsturi Latvijā, Rīgas jūras līča austrumu piekrastes mežu
administratīvo vēsturi un meža darbiniekiem no 1921. gada.
Eksponēti arī zirgu vilkmes transporta līdzekļi.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)
873.
Ķivuļurga pie Rīgas - Ērgļu ceļa
2003-12-21 56:56:43, 24:22:28
Ķivuļurga - Mazās Juglas labā pieteka, 16 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)
874.
Ķīšezers pie Mīlgrāvja tilta
2002-11-03 57:02:07, 24:08:16
Mīlgrāvis - Ķīšezera noteka uz Daugavu. Pār Mīlgrāvi uzcelti autosatiksmes un
dzelzceļa tilti.
Mīlgrāvja labajā krastā atrodas Vecmīlgrāvis, kreisajā - Jaunmīlgrāvis.
(LME, 2. sēj., Rīga, 1968)
875.
Ķīšezers pie Rīgas TEC-1
2001-10-06 56:59:53, 24:12:24
Ķīšezers atrodas Rīgas pilsētas teritorijā un ir iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta,
platība 1730 ha, garums 8,9 km, platums 3,6 km, lielākais dziļums 4 m, ir 3 salas.
Tas ir 10. lielākais valsts ezers.
Ķīšezerā ietek Jugla (iztek no Juglas ezera), Langa. Ar Baltezeru to savieno
Gaujas-Daugavas kanāls, ar Daugavu - Mīlgrāvis.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
876.
Ķīšu klostera vārti Valgundē
2000-02-26 56:44:05, 23:41:50
Ķīšu pareizticīgo Jēzus apskaidrošanas sieviešu klosteris uzcelts 1895. g.
Klosterī atrodas Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca. 5 gleznojumi t.s. Cara
vārtos (19. gs. 1. puse). Kristus apskaidrošanas pareizticīgo baznīca (18. gs.).
Ikona "Tolgskas Dievmāte ar rizu" (1786. g.).
Klosterī 1. pasaules karā kritušo 187 vācu un 63 krievu karavīru brāļu kapi, kā
arī īpatnēja kapliča.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
877.
Ķurmraga apkārtne, alas Vidzemes jūrmalā
2000-10-21 57:33:09, 24:22:09
Ķurmrags - neliels sauszemes izvirzījums Rīgas jūras līča piekrastē Z no Tūjas, veido apm. 4 m augstu vidusdevona sarkanā smilšakmens stāvkrastu un šauru pludmali, kas bagāta ar laukakmeņu krāvumiem. Ķumraga piekrastes ainavas iecienījuši tūristi.
878.
Ķurmrags Vidzemes jūrmalā
2000-10-21 57:32:29, 24:21:45
Izteiktākais zemesrags Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē. Gan jūras viļņu
darbības, gan ledus torosēšanas rezultātā te izveidojušies plaši laukakmeņu
krāvumi. Interesants apskates objekts ir uz jūru sagāzusies Ķurmraga vecā
bāka, kas vēl pirms aptuveni desmit gadiem atradās stāvkrasta augšdaļā, bet
mūsdienās tā noslīdējusi līdz pat jūras līmenim.
(www.vietas.lv)
879.
Ķūķu klintis pie Gaujas
2002-10-12 57:16:27, 25:06:19
Ķūķu klintis atrodas Raiskuma pagastā pie Ķūķiem, kopš 1974. gada tās ir
aizsargājams ģeoloģisks objekts.
Klinšu garums ap 500 m, augstums līdz 43 m. Klinšu augšējā daļā atsedzas 6-7
m biezs smilšakmens un māla slānis, zem tā - aleirolīti, māli un smilšakmeņi veido
5-20 m augstas vertikālas sienas. Pie paša ūdens klintī ir Ķūķu ala (garums ap 20
m).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
880.
Ķūķu krāces Gaujā
2002-10-12 57:16:27, 25:06:19
Gaujas krastā lejpus Amatas ietekas ir Edernieku klintis. Gar Ķūķu un
Edernieku klintīm kilometra garumā Gaujā ir seklūdens posms - Ķūķu jeb
Edernieku krāces.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
881.
Ķūļciema pareizticīgo baznīca
2003-06-07 57:16:12, 23:01:42
1892. gadā Ķūļciemā tika nodibināta pareizticīgo draudze. Pāris gadu vēlāk
tai uzbūvēja Sv. Arsēnija baznīcu un klēra māju. Pēc otrā pasaules kara baznīca
tika izdemolēta, klēra māja nojaukta, draudze pārtrauca savu darbu.
Tagad Latvijas pareizticīgās baznīcas Sinode baznīcu ir atguvusi savā
īpašumā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
624. Jamaiķu apkārtnes ainava Kuldīgas rajonā 2000-07-08
625. Janču katoļu baznīca 2002-04-13
626. Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē 2001-04-08
627. Jaunalūksnes pils Alūksnē 2001-08-04
628. Jaunannas medību pils 2001-08-04
629. Jaunauces muižas pils 2000-11-04
630. Jaunbornes katoļu baznīca 2004-08-06
631. Jaunburtnieku skola 2004-07-24
632. Jaunciema baznīca 2002-05-12
633. Jaundomes baznīca 2001-08-12
634. Jaundomes muiža 2001-08-12
635. Jaungulbenes baznīca 2001-04-28
636. Jaungulbenes pils 2000-04-21
637. Jaunjelgava, brīvības cīnītāju piemineklis 2000-03-05
638. Jaunjelgavas katoļu baznīca 2000-09-29
639. Jaunjelgavas luterāņu baznīca 2003-06-28
640. Jaunjelgavas pareizticīgo baznīca 2000-03-05
641. Jaunjelgavas pilsētas dome 2000-03-05
642. Jaunkalsnavas muiža 2006-04-14
643. Jaunkraukles luterāņu baznīca Aizkrauklē 2003-06-28
644. Jaunlutriņu muižas pils 2000-06-11
647. Jaunolaines baznīca 2000-10-06
648. Jaunpagasta vecticībnieku baznīca 2001-07-21
649. Jaunpededzes sākums 2004-04-09
650. Jaunpiebalga, piemineklis brīvības cīnītājiem 2001-04-13
651. Jaunpiebalgas katoļu baznīca 2003-09-06
652. Jaunpiebalgas luterāņu baznīca 2001-04-13
653. Jaunpils baznīca 1999-10-16
655. Jaunpils pils dīķis 1999-10-16
656. Jaunpils pils sēta 1999-08-07
657. Jaunraunas muižas pils 2001-09-02
658. Jaunsaules katoļu baznīca 2003-07-12
659. Jaunsaules luterāņu baznīca 2000-09-02
660. Jaunsventes muiža 2004-08-06
661. Jāņaskola - E.Dārziņa un J.Surabkalna muzejs 2003-09-06
662. Jāņmuižas pils 2001-05-26
663. Jelgava, Ā. Alunāna kapa piemineklis 2000-10-06
664. Jelgava, Ā. Alunāna muzejs 2003-03-08
665. Jelgava, Ģ. Eliasa piemineklis 1999-12-19
666. Jelgava, J. Čakstes piemineklis 2003-12-13
667. Jelgava, Pētera Akadēmija 1999-12-19
668. Jelgava, Raiņa piemineklis 2000-10-06
669. Jelgava, Valdekas pils 1999-12-19
670. Jelgava, piemineklis 1944. g. kaujām 2000-09-02
671. Jelgava, piemineklis Svētbirzē 1999-12-19
672. Jelgava, piemineklis atbrīvotājiem 1999-06-13
673. Jelgava, piemiņas zīme sarkanā terora upuriem 2000-10-06
674. Jelgava, sagrautās baznīcas tornis 2001-03-10
675. Jelgavas Sv. Annas luterāņu baznīca 2003-03-08
676. Jelgavas Sv. Jāņa luterāņu baznīca 2003-03-08
677. Jelgavas apkārtne, piemineklis partizāniem 2003-03-08
678. Jelgavas baptistu baznīca 2003-03-08
679. Jelgavas katoļu baznīca 2000-10-06
680. Jelgavas pareizticīgo Dievmātes atdusas baznīca 2000-10-06
681. Jelgavas pareizticīgo katedrāle 2003-03-08
683. Jersikas pareizticīgo baznīca 2000-07-21
684. Jersikas pilskalna piemiņas zīme 2002-06-29
685. Jeru klintis ar alām pie Rūjas 2004-09-25
686. Jēkabpils Sv. Gara pareizticīgo baznīca 2004-06-05
687. Jēkabpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca 2004-06-05
688. Jēkabpils baptistu baznīca 2004-06-05
689. Jēkabpils dibināšanas piemiņas akmens 2000-10-15
690. Jēkabpils katoļu baznīca 2000-10-15
691. Jēkabpils luterāņu baznīca 2000-07-23
692. Jēkabpils pilsētas dome 2000-07-23
693. Jēkabpils vecticībnieku baznīca 2004-06-05
694. Jēkabpils, Brīvības piemineklis 1999-10-30
695. Jēkabpils, piemineklis nacionālajiem partizāniem 2000-07-21
696. Jēkabpils, piemineklis represētajiem 2000-07-21
697. Jērkules ezers 2002-05-25
698. Jodupītes ūdenskritums 2001-05-05
699. Jugla pie ietekas Juglas ezerā 2000-09-10
700. Juglas ezers pie Berģuciema 2002-07-13
701. Juglas ezers pie Rīgas 2000-03-12
702. Juglas kanāls pie Bukultiem 2002-05-12
703. Juglas kauju piemineklis 2003-03-02
704. Jumprava, piemineklis represētajiem 2002-06-15
705. Jumpravas baznīca 2001-04-08
706. Jumpravas pagasta un kultūras nams 2002-06-15
707. Jumpravas vidusskola 2002-06-15
708. Jumpravu iezis pie Gaujas 2004-10-30
709. Jumurdas muižas pils 2000-08-10
710. Jumurdas skolas piemiņas akmens 2000-08-10
711. Jura putni - koka figūru muzejs pie Alsungas 2003-08-30
712. Juzefinovas muiža Ārdavā 2004-08-06
713. Jūgezers 2002-07-22
714. Jūrkalne, piemineklis Māte Latvija 2003-08-30
715. Jūrkalne, piemineklis karu un revolūciju upuriem 2000-07-09
716. Jūrkalnes apkārtne, 57. paralēles zīme 2003-08-30
717. Jūrkalnes apkārtne, piemineklis Kurzemes bēgļiem 2003-08-30
718. Jūrkalnes baznīca 2000-07-09
719. Jūrmala, Dubultu baznīca 2000-04-30
720. Jūrmala, katoļu baznīca Majoros 2001-09-09
721. Jūrmala, pareizticīgo baznīca Dubultos 2005-07-08
722. Jūrmalas pilsētas dome 2000-04-30
723. Jūrmalciema baznīca 2000-07-09
724. Kabile, piemineklis represētajiem 2000-07-09
725. Kabile, piemiņas zīme Zeltmatim 2000-07-09
726. Kabiles baznīca 2000-07-09
727. Kabiles muižas pils 2000-07-09
728. Kaikaši - A. Austriņa muzejs Vecpiebalgā 2001-08-25
731. Kalāči - E. Veidenbauma muzejs pie Liepas 2001-09-02
732. Kaldabruņas baznīca 2000-10-15
735. Kalna Kaibēni - brāļu Kaudzīšu muzejs 2000-05-27
736. Kalna Kaibēni, M. Kaudzītes piemiņas akmens 2000-05-27
737. Kalnamuiža (pie Amulas) 2001-04-01
738. Kalncempju pagastnams 2002-09-14
739. Kalnciema - Klīves baznīca 2003-03-08
740. Kalnciema katoļu baznīca 2001-03-10
741. Kalnciema pilsētas dome 2001-03-10
742. Kalnciema vidusskola 2003-03-08
743. Kalnciems, skats pāri Lielupei 2000-02-26
744. Kalnciems, tilts pār Lielupi 2000-02-26
745. Kalnienas muižas pils 2000-04-21
746. Kalnmuižas pils Sieksātē 2001-07-21
747. Kalnrēžu atsegums Ogres krastā 2002-08-17
748. Kalsnavas pamatskola Jaunkalsnavā 2006-04-14
749. Kalsnavas pareizticīgo baznīca Jāņukalnā 2003-04-18
750. Kaltenes baznīca 2000-06-24
751. Kalupes katoļu baznīca 2002-06-29
752. Kalupes luterāņu baznīca 2002-06-29
753. Kalvenes muižas pils 2000-06-11
754. Kameņecas pils Jaunaglonā 2000-10-14
755. Kandava, piemineklis represētajiem 2000-10-28
756. Kandava, tilts pār Abavu 2000-12-16
757. Kandavas Pulvertornis 2000-10-28
758. Kandavas katoļu baznīca 2004-03-13
759. Kandavas luterāņu baznīca 2000-10-28
760. Kandavas mācītājmāja 2008-09-04
761. Kandavas pilsdrupas 2000-10-28
762. Kandavas pilskalns 1999-06-06
764. Kankaļu baznīca 2002-10-19
765. Kankarīšu iezis pie Vijas ietekas Gaujā 2004-10-09
766. Kaņiera ezers pie Lapmežciema 2000-08-04
767. Kapsēdes dižakmens 2000-06-11
768. Kapsila kapi, piemineklis brīvības cīnītājiem 2002-09-29
769. Kapunes baznīca 2000-07-28
770. Karogu alas Staiceles apkārtnē 2002-05-01
771. Katlakalna baznīca pie Rīgas 2000-03-05
772. Katlakalns, G. Merķeļa kapa piemineklis 2000-03-05
773. Katlapu iezis pie Gaujas 2004-10-23
774. Katrīnas iezis pie Gaujas 2004-10-30
775. Katrīnas veikals 2002-06-22
777. Katvaru muižas pils 2000-10-01
778. Kaucmindes pils 1999-11-13
779. Kauguru ezers pie Litenes 2000-04-22
780. Kaunata, piemineklis represētajiem 2002-08-10
781. Kaunatas katoļu baznīca 2002-08-10
782. Kaunatas pagastnams 2002-08-10
783. Kaunatas skola 2002-08-10
784. Kaupo kaps pie Kubeseles pilskalna 2001-04-07
785. Kazdanga, Māteru Jura piemineklis 2000-06-11
786. Kazdangas pils 2000-06-11
787. Kazupe pie Gulbenes - Balvu ceļa 2007-04-06
788. Kārķi, piemineklis represētajiem 2000-08-05
790. Kārsava, piemineklis neatkarības cīnītājiem 2000-07-22
791. Kārsavas katoļu baznīca 2000-07-22
792. Kārsavas pilsētas dome 2000-07-22
793. Kāzu klintis pie Gaujas 2003-10-18
794. Kira pie Viļakas 2000-07-28
795. Klapkalnciems, piemineklis somu jēgeriem 2008-09-05
796. Klapkalnciems, piemineklis somu karavīriem 2005-07-08
797. Kleistu muiža Rīgā 2004-05-30
798. Klūnu atsegums pie Skujaines upes 2002-09-07
799. Kocēni, jūdžakmens pie Rīgas - Valmieras ceļa 2000-04-29
800. Kokmuižas pils Kocēnos 2000-04-29
801. Kokmuižas pils dīķis Kocēnos 2000-04-29
802. Koknese, Latvijas augstākā koka skulptūra 2002-06-22
803. Koknese, piemineklis Pērsei 2002-09-21
804. Koknese, piemineklis represētajiem 2000-06-17
805. Koknese, skats uz pilsdrupām pāri Daugavai 2000-09-29
806. Kokneses katoļu baznīca 2000-07-23
807. Kokneses luterāņu baznīca 2000-07-23
808. Kokneses pilsdrupas 1999-05-30
809. Kokneses stacija 2000-06-17
810. Kolkas baznīca 2000-06-24
811. Kolkas raga Saules zīme 2000-06-24
812. Kolkas raga piekraste 1999-07-17
813. Kolnasāta - F. Trasuna muzejs Sakstagalā 2002-09-14
814. Kombuļu baznīca 2001-08-11
815. Korneti, skats no Drusku pilskalna 1999-06-19
816. Kosas pareizticīgo baznīca 2001-06-02
817. Kovaļovas baznīca 2000-07-22
818. Krapes baznīca 2000-05-28
819. Krāslava, piemineklis poļu karavīriem 2000-10-15
820. Krāslavas katoļu baznīca 2000-10-15
821. Krāslavas luterāņu baznīca 2000-07-21
822. Krāslavas pils 2000-07-21
823. Krāslavas stacija, piemineklis represētajiem 2000-07-21
824. Krievupe pie Garkalnes 2001-03-24
825. Krievupe pie ietekas Ūdensrožu dīķī 2005-10-16
826. Krievupes ieteka Lielajā Juglā 2005-10-16
827. Krimuldas baznīca 2001-04-07
828. Krimuldas pagastmāja Raganā 2002-05-25
829. Krimuldas pils Siguldā 2000-04-01
830. Krimuldas pilsdrupas 2008-10-18
831. Krimuldas vidusskola Raganā 2002-05-25
832. Krimuldas vidusskolas piemiņas akmens 2002-05-25
833. Kristceļu vecticībnieku baznīca 2004-08-05
834. Krustalīces upe Gulbenē 2000-04-21
835. Krustpils luterāņu baznīca 2004-08-05
836. Krustpils pareizticīgo baznīca 2003-07-27
837. Krustpils pils Jēkabpilī 1999-10-30
838. Kubeles skola - E. Dinsberģa muzejs 2002-06-24
840. Kubeseles pilskalns ar mācītājmāju 2001-04-07
841. Kuja pie ietekas Aiviekstē 2002-03-29
842. Kukšu muižas pils 2000-12-16
843. Kuldīga, 1905. g. revolūcijs piemineklis 2000-09-16
844. Kuldīga, sv. Katrīnas baznīca 2000-07-08
845. Kuldīga, tilts pār Ventu 1998-08-02
846. Kuldīgas Sv. Annas luterāņu baznīca 2008-08-10
847. Kuldīgas katoļu baznīca 2001-07-21
848. Kuldīgas pareizticīgo baznīca 2008-08-10
849. Kuldīgas pilsētas dome 2000-07-08
850. Kupravas stacija 2000-09-14
851. Kurmenes katoļu baznīca 2004-06-05
853. Kursīšu pagastnams 2002-08-25
854. Kusa, piemineklis represētajiem 2001-08-25
856. Ķeguma apkārtne, (no)ziedošais maijs 2000-05-20
857. Ķeguma stacija 2000-02-12
858. Ķeipene, piemiņas zīme represētajiem 2002-06-22
859. Ķeipenes skola 2002-06-22
860. Ķekava, piemiņas zīme represētajiem 2002-04-13
861. Ķekavas baznīca 2000-03-05
862. Ķekavas upīte pie Ķekavas 1998-11-07
863. Ķemeri, 1. pasaules kara piemineklis 2000-06-10
864. Ķemeru katoļu baznīca 2008-08-28
865. Ķemeru luterāņu baznīca 2000-06-10
866. Ķemeru pareizticīgo baznīca 2008-08-28
867. Ķemeru viesnīca 2000-06-10
868. Ķempju baznīca pie Līgatnes 2000-06-04
869. Ķeveles Karaļavoti 2001-10-27
871. Ķirbižu luterāņu baznīca Bridagā 2001-08-02
872. Ķirbižu muižas pils 2001-08-02
873. Ķivuļurga pie Rīgas - Ērgļu ceļa 2003-12-21
874. Ķīšezers pie Mīlgrāvja tilta 2002-11-03
875. Ķīšezers pie Rīgas TEC-1 2001-10-06
876. Ķīšu klostera vārti Valgundē 2000-02-26
877. Ķurmraga apkārtne, alas Vidzemes jūrmalā 2000-10-21
878. Ķurmrags Vidzemes jūrmalā 2000-10-21
879. Ķūķu klintis pie Gaujas 2002-10-12
880. Ķūķu krāces Gaujā 2002-10-12
881. Ķūļciema pareizticīgo baznīca 2003-06-07