Latvija E-I

Latvija E-I

2008-12-15

439.

Eglaine pie Zasas - Dunavas ceļa

2000-09-29 56:12:31, 26:08:55

123 << >> A 📷

Eglaine, Eglona - Daugavas kreisā pieteka Jēkabpils rajonā. Garums 36 km, bas. platība 215 kv.km, kritums 23 m. No kreisā krasta pieteka Bērze, no labā - Cīruliņa, Lāčupīte un Grīvīte.

440.

Eglaine, Stendera muzejs

2000-07-23 55:57:40, 26:08:12

123 << >> A 📷

Vecais Stenders - Sēlpils un Sunākstes mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796), spējīgs, daudzpusīgs cilvēks, kas samērā labi pazina arī sava laikmeta eksaktās zinātnes, pats mēģināja tajās darboties. Viņš izstrādāja jaunus lasītmācīšanas paņēmienus un tos ietvēra divās ābecēs - "Jauna ABC un lasīšanas mācība" (1782) un "Bildu ābice"(1787).
Stendera nozīmīgākais darbs grāmatu grafikā ir ilustrācijas "Bildu ābicei". Tā ir pirmā mākslinieciski vērienīgi iekārtotā latviešu laicīgā satura grāmata.

441.

Eglaine, Stendera piemineklis

2000-07-23 55:57:23, 26:07:49

123 << >> A 📷

Vācu tautības mācītājs, latviešu laicīgās literatūras aizsācējs, valodnieks Vecais Stenders (1714-1796) dzimis un bērnību pavadījis Lašu pagastā mācītāja ģimenē. Viņa piemiņai šosejas Daugavpils-Subate malā uzlikts mākslinieka I. Folkmaņa veidotais akmens, bet netālu no tā atrodas bijusī mācītājmuiža, kur darbojas muzejs.

442.

Elejas muižas pils drupas

2000-10-06 56:25:21, 23:42:10

123 << >> A 📷

Elejas muiža izveidojās 16. gs. beigās un piederēja Kurzemes hercoga padomniekam Georgam fon Tīzenhauzenam. No 1716. gada saimniekoja baronu fon Bēru dzimta, bet 1753. gadā to nopirka Johans Frīdrihs fon Mēdems. Plašās, vērienīgi iecerētas pils būvē Elejā piedalījās J. Fr. Mēdema dēls Kristofs Johans Frīdrihs - lieliski izglītots un Eiropas galmos pazīstams. Jāsaka, ka ceļš līdz ieceru īstenošanai bija garš. Sakšu izcelsmes arhitekta J. G. A. Berlica, itāļa Dž. Kvarnegi un jaunā Berlīnes censoņa K. F. Šinkela radošais gars radīja cēli monumentālu un harmonisku celtni (1806 - 1810).
Elejas pils nodega 1915. gada jūlijā. Vēlāk gan tika izstrādāti plaši, taču dārgi atjaunošanas projekti. 1933. g. nolēma pili neatjaunot.

443.

Elejas vidusskolas sākumklašu ēka

2000-09-02 56:24:40, 23:40:56

123 << >> A 📷

Elejas vidusskolā 2000./01. m. g. mācījās 545 skolēni. Elejas pamatskola dibināta 1879. g., vidusskola kopš 1954. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

444.

Elernes baznīca

2000-10-15 55:53:24, 26:42:49

123 << >> A 📷

Elernes Kunga Jēzus debesskāpšanas Romas-katoļu baznīca. Celta 1650. g. kā luterāņu baznīca, 1761. g. atdota katoļu draudzei.
(www.drp.lv)

445.

Elkas kalna nogāze

2001-06-02 57:04:58, 25:35:35

123 << >> A 📷

   Elkas kalns - Skujenes pagasta un visa Cēsu rajona augstākais lielpaugurs, 260,7 m vjl. No virsotnes paveras skats uz Brežģa kalnu un tālajiem Amatas ielejas mežiem.
   Teika stāsta, ka senatnē šajā vietā dzīvojusi ragana Elka, kas darījusi cilvēkiem daudz posta. Dievs, to redzēdams, uzsviedis viņai sauju smilšu - tā radies Elkas kalns.
   Netālu no Elkas kalna ir Gaujas izteka, turpat netālu sākas arī Gaujas pieteka Amata.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

446.

Elkšņu baznīca

2000-07-23 56:13:01, 25:34:55

123 << >> A 📷

Pirmās ziņas par Elkšņu baznīcu attiecināmas uz 1567. g., baznīca atradās tagadējā Lietuvas teritorijā. Tagadējā baznīca celta 1712. gadā. Tajā darbojas Elkšņu ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

447.

Elpu iezis pie Gaujas

2005-05-06 57:14:39, 24:57:14

123 << >> A 📷

Elpu (Elpju) iezis - 9 m augsts, ap 50 m plats, sarkans iezis tieši Gaujas krastā. Līdz Siguldai pēdējais iezis Gaujas krastā.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/ligatne_ligatnes_pagasts.htm)

448.

Emburgas baznīca

2002-07-08 56:33:58, 23:58:52

123 << >> A 📷

Top Salgales luterāņu draudzes jaunā baznīca Emburgā. Pāris kilometru no šīs vietas atrodas vecās, jau 17. gs. dokumentos minētās un 1706. gadā ar hercoga Ferdinanda gādību celtās baznīcas drupas.

449.

Embūtes pilsdrupas

2001-11-10 56:30:18, 21:49:08

123 << >> A 📷

Pēc Kurzemes sadalīšanas 1253. g. Embūti ieguva Kurzemes bīskapija. 1265. g. uzcēla bīskapa pili, kuru 1545. g. izlēņoja Heikingam, 1576. g. - Krideneram, 1583. g. - Korfiem, vēlāk Ketleriem, 1686. g. - Amboteniem. Pili ap 1702. g. Ziemeļu karā nopostīja. Embūtes viduslaiku pils drupas atrodas Bruņinieku pilskalnā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

450.

Endžeļu vecticībnieku baznīca

2002-09-21 56:31:57, 26:19:15

123 << >> A 📷

Endžeļos ir Endžeļu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

451.

Engures baznīca

2000-06-24 57:09:37, 23:13:48

123 << >> A 📷

   Engures luterāņu baznīca - koka celtne ar dēlīšu jumtu - celta 1802.-1804. g., mācītāja Johana Petera Branta vadībā to cēluši latviešu amatnieki Krišjānis un Dāvis Krūzes. Remontēta 1852. g., pārbūvēta 1895. g., 1922. g. piebūvēts tornis. Altāris un kancele būvēti 1835. g., 1851. g. iegūta J. L. Eginka altārglezna "Kristus un neticīgais Pēteris uz jūras" (20. gs. 80. gados nozagta), ērģeles 1854. g. būvējis Hermanis, restaurējis H. Kolbe.
   1995. g. baznīca ieguva Jura Ģērmaņa altārgleznu (Arņa Kraukļa ģimenes dāvinājums).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

452.

Engures ezers pie Dzedriem

2003-06-07 57:15:05, 23:04:43

123 << >> A 📷

Engures ezers ir trešais lielākais ezers Latvijā - platība 4046 ha. Pirms Engures kanāla izrakšanas 1842. g., pa kuru ūdeņi tika novadīti uz Rīgas līci, Engures ezers bija divreiz lielāks.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

453.

Eversmuiža Ciblā

2001-08-12 56:32:44, 27:53:10

123 << >> A 📷

   Eversmuižas muižas nosaukums rakstos pirmo reizi parādās 1739. g., kad tā piederējusi Karņickiem. 1599. g. šī zeme piederējusi M. Evrusam, muiža sākumā saukta par Bricovščinu. 1828. g. muižu nopirkuši Rozenšildi-Paulini, 1892. g. - Mevesi, 1910. g. - Krudeneri-Struves.
   Eversmuižas pils celta 1680. g.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

454.

Ezeralas ieeja

2002-10-12 57:20:32, 24:54:28

123 << >> A 📷

   Braslas labajā krastā ir Vējiņu klintis ar alām un plašām kritenēm. Pazemes avoti smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un alas, veidojot vienu no Latvijā iespaidīgākajiem sufozijas laukiem.
   48 m garā Ezerala atklāta 1985. gadā Gunta Eniņa vadībā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

455.

Ezeralas pazemes ezers

2002-10-12 57:20:32, 24:54:28

123 << >> A 📷

Ezerala beidzas ar kritenes aizbrukumu, kas nosprosto pazemes strautu, tā izveidojot divus pazemes ezerus (vienīgie zināmie Baltijā; Lielais ezers - 30 kvm, garums 14 m, dziļums līdz 2 m; Mazais ezers - 15 kvm, garums 6 m, dziļums 1,5 m).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

456.

Ezeres muižas pils

2000-11-04 56:24:14, 22:21:43

123 << >> A 📷

Ezerē saglabājies plašs muižas komplekss ar parku, kur reiz saimniekoja barona Nolkena dzimta. Kāda teika stāsta par barona dēla līgavu Ezeri. Tādēļ pili saucot par Ezeri.
Turpat blakus XIX gs. 1. pusē ierīkots pils parks ar svešzemju kokiem un krūmiem, tur desmit gados no Vadakstes upes ielejas pārvietots "Vadakstes valdnieks" - 4 m augsts laukakmens. Tajā iekalts Ezeres muižas pārvaldnieka barona Tolla uzvārds un gadaskaitļi "1845 - 1855".

457.

Ezernieku baznīca

2000-07-22 56:11:11, 27:39:23

123 << >> A 📷

   Bukmuižas Svētā Ludvika katoļu baznīca ar žogu - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 1830. g. Valsts nozīmes mākslas piemineklis - baznīcas altāris. Bukmuižas katoļu draudzi 1751.-1786. g. apkalpoja Dagdas jezuīti.
   1786.-1817. g. Bukmuižā pastāvīgi dzīvoja jezuītu priesteris. Pēc tam draudzi apkalpoja laicīgie priesteri.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

458.

Ežezers pie Ezernieku - Andzeļu ceļa

2004-08-05 56:10:59, 27:36:17

123 << >> A 📷

   Ežezers (Ješa ezers) atrodas Krāslavas rajona ziemeļos. Platība 1065,5 ha, tajā ir 36 salas. No Ežezera iztek Narūta, tajā ietek 12 upītes.
   Ežezers ir dabas aizsardzības objekts.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1986.)

459.

Ēdole, Krišjāņa Valdemāra saliņa

1999-07-24 57:01:04, 21:41:22

123 << >> A 📷

K. Valdemārs (1825.-1891. g.) - sabiedrisks darbinieks, publicists. 1847.-1849. g. strādājis Ēdolē par skrīveri. 1848. g. baznīcas ģērbkambarī ierīkoja pirmo bibliotēku, tajā pašā gadā pagasta ļaužu izglītošanai viņš nodibināja "Baltijas jūras izsmelšanas biedrību". Biedrības sanāksmes esot notikušas uz saliņas Ēdoles dzirnavezerā, kura tagad tiek saukta par Valdemāra saliņu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

460.

Ēdole, Rūķīšu ozols

1999-07-24 57:01:02, 21:41:49

123 << >> A 📷

Ēdoles pils parkā kādreiz augušo Rūķīšu ozolu apvij dažādas ar Ēdoles pils saimnieku likteņiem saistītas leģendas. Senāk ozolā esot mituši rūķīši, tādēļ arī tas nosaukts par Rūķīšu ozolu. Stāsta, ja ozolu nelāpīšot un aizlaidīšot postā, tad Ēdoles pils nogrims ezerā. No Rūķīšu ozola gandrīz nekas vairs nav palicis pāri.
(E. Dubiņš. Kurzemē, Rīga, 1993.)

461.

Ēdole, skats no pils torņa

2008-08-01 57:01:05, 21:41:46

123 << >> A 📷

   Ēdole ir sena apdzīvota vieta, kura kopš 1561. gada līdz 20. gs. pirmajai pusei piederēja baltvāciešu Bēru dzimtai.
    Es neietu Piltenē,
    Ūdentiņa lejiņē;
    Kas kaitēja Ēdolē,
    Smiltaiņē kalniņē.
  (Tautas dziesma)

462.

Ēdoles baznīca

2000-07-09 57:01:04, 21:41:22

123 << >> A 📷

   Pirmā baznīca - vienkārša koka būve, domājams, uzcelta 16. gs. 2. pusē.
   Tagadējā baznīca uzcelta ap 1647. g. J. Bēra piemiņai, pārbūvēta 1852. g. Darbojas luterāņu draudze. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis: mākslas pieminekļi ir luktas ar 10 gleznojumiem (17. gs. sāk. - 18. gs. 2. puse), altāris un kancele (17. gs. vidus), ērģeļu prospekts un luktas (1784. g., 18. gs. 2. puse), ērģeles (1786. g., meistars K. V. Bravelaits, paplašinātas 1902. g.) - baroka kokgriezumu autors J. Slavičeks.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

463.

Ēdoles ezers pie Ēdoles pils

2003-08-30 57:01:02, 21:41:48

123 << >> A 📷

Ēdoles parka malā atrodas Ēdoles dzirnavezers, kas uzstādināts Vankas upē (garums 28 km). Ezera platība - 9,3 ha.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

464.

Ēdoles pils

2000-07-09 57:01:02, 21:41:49

123 << >> A 📷

Piltenes bīskapam 13. gs. būvētā labi nocietinātā mūra pils ar torņiem un iekšējo pagalmu. Ar 16. gs. un 19. gs. piebūvēm izveidots saimniecības pagalms. Austrumu fasādē virs ieejas - fon Bēru ģerboņa cilnis. Pili ietver parks, aizsarggrāvis un dīķu sistēma. Interjeri atjaunoti pēc ugunsgrēka 1905. gadā.

465.

Ēdoles pils sēta

2003-08-30 57:01:02, 21:41:49

123 << >> A 📷

   Ēdolē aplūkojama vienīgā Kurzemes bīskapijas mūra pils, kas vēl apdzīvojama. Pils celta no 1264. līdz 1276. gadam, vairākkārt pārbūvēta, uzceltas piebūves, izveidotas neogotiskās fasādes.
   1905. gadā pils nodedzināta un pēc tam atjaunota 1906.-1911. g.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

466.

Ērberģes baznīca

2002-07-18 56:21:51, 25:01:49

123 << >> A 📷

Ērberģes luterāņu baznīca uzcelta 1700. g., remontēta 1857. g., 1882. g., 1935. g., 1996.-1997. g.

467.

Ērberģes muižas pils

2002-07-18 56:22:09, 25:01:07

123 << >> A 📷

Ērberģes muižas pils atrodas Mazzalves pagastā. Muižas centrs ar parku veidojies 19. gs. Tajā dominē pils - Latvijas muižu arhitektūrai raksturīga celtne, kurā veiktas vairākas pārbūves.
(www.latviatourism.lv/defmenu/pilis_search.php?)

468.

Ērgļi, J. Grota kapa piemineklis

2000-05-27 56:53:55, 25:38:42

123 << >> A 📷

   Dzejnieks J. Grots (1901.-1968. g.) dzimis Silamuižā, mācījies Ērgļu pareizticīgo skolā un Ērgļu draudzes skolā. 1934.-1944. g. bieži uzturējies Ērgļu Grotupēs. Apbedīts vecajā jeb Blaumaņa kapsētā. Pie dzejnieka kapa memoriālskulptūra "Solveiga" (1981. g., granīts, tēln. L. Līce, arhit. I. Bumbieris).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
   "Gadiem ilgi jau dzeguze zvana,
    Gadiem ilgi jau gaidi Tu mani, -
    Solveiga mana !"
  (J. Grots)

469.

Ērgļi, R. Blaumaņa kapa piemineklis

2000-05-27 56:53:55, 25:38:42

123 << >> A 📷

Rakstnieks R. Blaumanis (1863.-1908. g.) dzīvojis Brakos bērnībā no 5 gadu vecuma, pēc 1894. g. trīs gadus tur saimniekojis, dzīvojis Brakos arī 1904.-1905. g. Apbedīts Ērgļu vecajā jeb Blaumaņa kapsētā. Kapa piemineklis uzstādīts 1923. g., granīts (tēln. B. Dzenis).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

470.

Ērgļi, piemineklis represētajiem

2001-06-02 56:53:55, 25:38:42

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 18, 1949. g. - 117 ērglēniešus.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

471.

Ērgļu apkārtne, brāļu Jurjānu piemiņas akmens

1999-08-16 56:52:30, 25:42:00

123 << >> A 📷

Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs "Meņģeļi" atvērts 1990. g., kopš 1996. g. muzejā ir ekspozīcija "Brāļi Jurjāni - latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji". A. Jurjāns (arī Jurjānu Andrejs; 1856.-1922. g.), J. Jurjāns (1861.-1940. g.), P. Jurjāns (1866.-1948. g.). Meņģeļos brāļiem Jurjāniem 1981. gadā atklāts piemiņas akmens (granīts, bronza; tēln. Z. Ķēdis, M. Lakuža, arhit. I. Batrags).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

472.

Ērgļu katoļu baznīca

2002-05-04 56:53:34, 25:38:29

123 << >> A 📷

Ērgļu Romas katoļu draudze darbību atsāka 1989. gadā. Kopš 1998. gada tā darbojas jaunā dievnamā - rekonstruētā un lūgšanu telpām pielāgotā ēkā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

473.

Ērgļu klintis pie Gaujas Cēsu apkārtnē

2000-08-19 57:21:36, 25:15:36

123 << >> A 📷

6 km no Cēsīm ir viens no Gaujas Nacionālā parka un Latvijas dabas izcilākajiem pieminekļiem - Ērgļu klintis.

474.

Ērģemes pilsdrupas

2000-08-05 57:48:47, 25:49:50

123 << >> A 📷

Ērģemes upītes krastā, otrpus Valkas - Rūjienas ceļam paceļas kokiem noaugušais Ērģemes pilskalns, kur reiz pacēlusies varena Livonijas ordeņa pils. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1422. gadā, kaut gan uzcelta krietni agrāk. No varenās pils daļēji saglabājušies mūri un abi torņi. Ap pilsdrupām sens parks ar daudzām Krievijas lapeglēm un Sibīrijas balteglēm. Šeit risinājās 1560. gada vēsturiskā kauja, kurā krievu un tatāru karapulki pilnīgi iznīcināja Livonijas valstiņu karaspēku.

475.

Ēveles luterāņu baznīca

2004-09-25 57:41:35, 25:33:11

123 << >> A 📷

Ēveles luterāņu draudzi un pastorātu neilgi pēc 1562. gada dibinājis B. Hevelns. Tagadējā mūra baznīca iesvētīta 1821. gadā. Pie baznīcas maza barokāla kapela, celta 1739. gadā.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

476.

Ēveles muižas klēts

2004-09-25 57:41:18, 25:32:37

123 << >> A 📷

   Ēveles muižas klēts celta 1793. gadā, tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
   Saglabājies Ēveles muižas parks.
  (Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

477.

Feimanka pie Riebiņiem

2001-04-08 56:20:20, 26:47:56

123 << >> A 📷

Feimanka - Dubnas labā krasta pieteka. Garums 72 km, kritums 62 m (0.86 m/km). Feimanka iztek no Feimaņu ezera, tek pa Feimaņu pauguraini un Jersikas līdzenumu. No ezera Feimanka tek uz ziemeļiem un puslokā apliec Latgales augstienes malu. Pie Riebiņiem pagriežas uz dienvidrietumiem un ietek līdzenumā.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

478.

Feliciānovas muižas pils

2001-08-12 56:32:09, 27:52:07

123 << >> A 📷

   Feliciānova pirmoreiz minēta 1784. g. kā Ozupines muižas pusmuiža, 1858. g. tā minēta kā Plennu dzimtas īpašums; tai piederēja ūdensdzirnavas, ādu darbnīca.
   Ūdensdzirnavas uzceltas 19. gs. un ir pirmās ūdens dzirnavas Ciblas novadā. Tās piederēja vācu izcelsmes muižkungam Plennam. Feliciānovas dzirnavās ražoja dažādas kvalitātes miltus, pārstrādāja vilnu, darbojās gateris. 20. gs. 60. gados dzirnavas tika izpostītas un izdemolētas, bet 1989. g. atsāka darbu, šodien apkalpo vietējos zemniekus un tagad arī ir ļoti interesants apskates objekts.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

479.

Firksa pils Talsos

2000-10-28 57:14:38, 22:35:33

123 << >> A 📷

Talsos, Tiguļu kalnā ar lielisku skatu uz pilsētu un ezeru 1883. gadā celta baronu Firsku dzīvojamā ēka "Villa Hochheim". Neoklasicisma stila celtne veidota kā grezna savrupmāja - villa, nevis tradicionāla muižas kungu māja.

480.

Firkspedvāles muiža Sabilē

2002-07-11 57:02:10, 22:33:49

123 << >> A 📷

   Firksu Pedvāles muižas apbūve veidojusies ap noslēgtu saimniecības pagalmu. Mūra kungu māja būvēta baronam fon Heikingam 18. gs.3. cet. atturīgās baroka formās. 19. gs. 40. gados ēka pagarināta, pārbūvēts jumts un uzbūvēts mezonīns. Vēl nedaudz vēlāk piebūvēti sānu korpusi. Saimniecības ēkas būvētas 19. gs. Ziemeļaustrumos no kungu mājas gravā izveidots parks, kas sākts veidot 17. gs.-18. gs. Ēkā notiek rekonstrukcijas darbi.
   Kopš 1992. g. muižā tēlnieks 0. Feldbergs veido Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju. Muzejā laikmetīgās mākslas izstādes, mākslas akcijas, pasākumi, koncerti, plenēri, simpoziji, konferences. Pakalpojumi: Gids, ēdināšana - krodziņš.
  (www.latviatourism.lv/defmenu/search.php?)

481.

Gaigalavas baznīca

2000-07-28 56:44:16, 27:04:10

123 << >> A 📷

Bikavas Vissvētākās Jēzus Sirds baznīca celta 1825. g. par draudzes līdzekļiem ar vietējās muižnieces S. Benislavskas atbalstu. Baznīca konsekrēta 1896. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

482.

Gaiķi, piemiņas zīme 1905. g. revolucionāriem

2005-06-23 56:47:03, 22:33:60

123 << >> A 📷

1905. gadā Gaiķos tika ievēlēta rīcības komiteja, tā apvienoja Gaiķu un Sātiņu ciemu. 1906. gadā soda ekspedīcija Gaiķu muižā nošāva nemieru aktīvistus R. Nātiņu un G. Miķelsonu.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

483.

Gaiķu baznīca

2005-06-23 56:46:24, 22:32:27

123 << >> A 📷

   Gaiķu baznīca celta 1658. gadā, tās celtniecību organizējis vietējais muižnieks Georgs fon Horners. 1684. gadā baznīcai piebūvēts tornis, bet 1817. gadā baznīca pilnīgi atjaunota.
   Baznīca interesanta ar tās aprīkojumu. Altāris ar kokgriezumiem un skulptūrām darināts 17. gs. beigās. Šāda veida uzbūves altāri Latvijā ir reti sastopami. Tie raksturīgi 17. gs. 70-tajos gados Rēvelē iebraukušā Austrumprūsijas tēlnieka Kristiana Akermana darbnīcai. Jādomā, ka tur tapis arī Gaiķu baznīcas altāris.
   Savā ziņā unikāli ir gleznojumi uz baznīcas solu durvju pildiņām, kas arī datējami ar 17. gs. otro pusi. Gleznojumos nav tiešā veidā tradicionāli atveidots Bībeles sižets un tēli, bet kristīgā morāle pausta ar dažādu simbolu palīdzību. Autors, iespējams Kurzemes gleznotājs Kornēlijs Bergholcs, izmantojis 16. gs. un 17. gs. mijā Nirnbergā iespiesto, Joahima Kamerārio sastādīto emblēmu krājumu, izvēloties 26 no šeit ievietotām 400 emblēmām.
   Baznīca bez īpašiem postījumiem pārdzīvojusi abus 20. gs. pasaules karus.
  (www.saldus.lv/Lv/Pilspag/pils_pag/gaiki.htm#vispzinas)

484.

Gaiķu muižas pils, tagad skola

2005-06-23 56:47:03, 22:33:60

123 << >> A 📷

   Muižas kungu dzīvojamā māja celta 19. gadsimtā. No 1920. gada šajā ēkā atrodas Gaiķu pamatskola. Ēkā atrodas novadpētniecības muzejs.
   Saglabājusies arī 1776. gada celtā klēts un citas saimniecības ēkas.
  (www.saldus.lv/Lv/Pilspag/pils_pag/gaiki.htm#vispzinas)

485.

Gaiļezers Rīgā

2001-10-06 56:58:14, 24:14:27

123 << >> A 📷

Gaiļezers (saukts arī Līkezers) atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, platība 7,6 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

486.

Gaiziņkalna virsotne - augstākā vieta Latvijā

2001-08-09 56:52:13, 25:57:36

123 << >> A 📷

Gaiziņkalns - Latvijas augstākais kalns (311,5 m vjl.). Tas paceļas 60 m virs apkārtnes. Gaiziņkalna virsotnē ir skatu tornis, no kura paveras panorāma 30-40 km attālumā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

487.

Gaiziņkalns, A. Kvieša piemiņas zīme

2001-08-09 56:52:13, 25:57:36

123 << >> A 📷

Alberts Kviesis (1881.-1944. g.) Latvijas valsts prezidents no 1930. g. līdz 1936. g.
(LPE, 5. sēj. Rīga, 1984.)

488.

Gaiziņkalns, skats no virsotnes

2001-08-09 56:52:13, 25:57:36

123 << >> A 📷

Gaiziņkalns atrodas 165 kv. km plašas, skaistām ainavām bagātas pauguraines (220 m vjl.) vidū. Ziemā Gaiziņš ir iecienīta slēpošanas vieta, jo temperatūras kalna virsotnē ir zemākas un sniega sega saglabājas daudz ilgāk nekā citur Latvijā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

489.

Galēnu baznīca

2001-04-08 56:28:42, 26:50:23

123 << >> A 📷

Kopš 1710. g. darbojas Vidusmuižas Romas katoļu draudze. Pirmā baznīca uzcelta 1743. g. Līdz tam bijusi neliela koka kapela. Pašreizējā mūra baznīca uzcelta 1912. gadā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

490.

Galēnu muiža (Vidsmuiža)

2001-04-08 56:28:42, 26:50:23

123 << >> A 📷

Vidusmuiža (Golan) 1483.-1830. g. piederēja grāfu Borhu dzimtai. 1830.-1893. g. Vidusmuižas īpašnieks bija Kārlis fon Feldens de Jozefi. Pēc viņa nāves īpašumu mantoja meita Anna Engelhardte. Galēnu muižas apbūves laiks - 19. gs. sākums.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

491.

Galgauskas ezers pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2001-04-13 57:13:42, 26:31:50

123 << >> A 📷

Galgauskas ezers (saukts arī Koruļezers) atrodas Gulbenes rajona Lejasciema pagastā. Platība 30,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

492.

Garkalne, piemineklis represētajiem Ropažu stacijā

2000-07-02 57:02:47, 24:24:57

123 << >> A 📷

Pie Ropažu stacijas uzstādīts piemineklis 1949. g. izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

493.

Garkalnes baznīca

2000-07-02 57:04:09, 24:25:13

123 << >> A 📷

   Vēstures avoti liecina, ka Garkalnē dievnams bijis jau 17. gs. sākumā - neliela koka baznīca (kapela), kas atradusies senajā kulta vietā. Vēlāk baznīcu pārvietoja blakus vecajai Neijermīles pilij. 18. gs. sākumā Garkalnē uzcēla jaunu koka baznīcu, ko sauca par Vesterotes jeb Iļķenes muižiņas kapelu. Ziemeļu kara laikā baznīca tika nopostīta.
   1848. g. ar Ādažu mācītāja F. Šillinga gādību uzcēla pašreizējo mūra baznīcu. 1991. g. par Ādažu ev. lut. draudzes mācītāju kļuva Juris Rubenis. Baznīcā veikts kapitālais remonts, atgūta altārglezna, izgatavota jauna kancele, soli, ierīkota apkure.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

494.

Garozas apkārtne, piemineklis kadetiem

2000-11-04 56:37:24, 23:54:00

123 << >> A 📷

1935. gadā pie Vareļu mājām (ēkas nojauktas) uzstādīja piemiņas monumentu 12 karaskolas kadetiem, kas 1919. gada 18. novembrī krita kaujā ar bermontiešiem. Padomju laikā piemineklis saspridzināts, 1990. gadā atjaunots.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

495.

Gatartas muižas pils

2001-04-13 57:12:51, 25:54:12

123 << >> A 📷

Gatartas muižas pirmās ēkas uzbūvētas 1786.-1787. g. Muižas pils būvēta 1823. g. klasicisma stilā ar dažām baroka iezīmēm.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

496.

Gauja Jāņmuižas apkārtnē

2003-10-18 57:21:35, 25:20:16

123 << >> A 📷

   1 km attālumā no Jāņmuižas 340 m garumā atsedzas rūsgandzeltenīgā smilšakmens Kāzu klints (citos avotos - Kazu klints, Kazu iezis, Paeglīšu klintis), augstums 3-16 m.
   Gaujas senlejas platums te 58-60 m, bet gultnes dziļumi 5 m, pat 7 m.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

497.

Gauja pie Ādažiem

2000-03-12 57:04:52, 24:20:33

123 << >> A 📷

Gaujai nav raksturīga lielu ledus sastrēgumu veidošanās un ar tiem saistīta ievērojama ūdens līmeņa celšanās un plašu teritoriju applūšana kā, piemēram, tas raksturīgs Daugavai. Tas tāpēc, ka parasti posmā no Valmieras līdz Murjāņiem vietējais ledus sāk kustēties un iziet ātrāk nekā upes augštecē, kur intensīva sniega kušana un ūdenslīmeņa celšanās sākas nedaudz vēlāk.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

498.

Gauja pie Baltezera kanāla

2002-02-23 57:03:59, 24:22:46

123 << >> A 📷

1903. g. realizēts projekts, kas izstrādāts jau 17. gs., lai Gauju savienotu ar Daugavu un piemērotu to plostu transportam. Divi šā kanāla posmi atrodas Ādažu pagastā - posms, kas savieno Gauju ar mazo Baltezeru, un īsais kanāls starp Mazo un Lielo Baltezeru.
(www.vietas.lv)

499.

Gauja pie Braslas ietekas

2001-10-20 57:14:45, 24:55:51

123 << >> A 📷

   Gauja savā tecējumā uzņem daudzas lielas pietekas, kā arī simtiem sīku upīšu, strautiņu un avotu ūdeņu.
   Gaujas lielākās pietekas nacionālā parka teritorijā: Brasla, Amata, Rauna.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

500.

Gauja pie Cēsīm

1999-07-27 57:18:48, 25:13:33

123 << >> A 📷

Gaujas zeltainās smilšu sēres ir vieta, kur patīkami atpūsties pēc tālāka nobrauciena laivās vai pasauļoties pēc atspirdzinošām peldēm. Gaujas, kā jau visu līdzenuma upju, pārnesto smilšu masas galveno daļu veido tikai divi komponenti - vieglie minerāli kvarcs un laukšpati.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

501.

Gauja pie Ērgļu klintīm

2000-08-19 57:21:37, 25:15:36

123 << >> A 📷

   Gauja ir viena no līkumainākajām Latvijas upēm. No Jumaras ietekas lejpus Valmieras līdz Murjāņu tiltam Gaujas kopgarums ap 93 km, bet gaisa līnijā - tikai 85 km. Šajā posmā upe met pavisam 98 lielākus vai mazākus lokus.
   Līkumojošām (meandrējošām) upēm, tādām kā Gauja, raksturīga secīga stāvu, paskalojamu un lēzenu smilšainu krastu, dziļu atvaru un seklumu mija pa straumi uz leju.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

502.

Gauja pie Garkalnes - Alderu ceļa

2000-07-02 57:04:03, 24:22:57

123 << >> A 📷

Gauja kopumā ir sekla upe, tai skaitā arī lejteces posmā. 16. gadsimtā pa Gauju un tās pietekām no ordeņa, arhibīskapa un Tērbatas bīskapijas zemēm mazos kuģos nogādāja lauksaimniecības ražojumus uz Rīgu. Pa Gauju peldēja arī liellaivas un plosti. Arī tolaik rakstīts, ka Gauja esot stipri sekla. Tas nozīmēja, ka kravu varēja pārvadāt galvenokārt rudeņos un pavasaros, kad upē bija vairāk ūdens.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

503.

Gauja pie Gaujienas

1998-09-10 57:30:57, 26:23:40

123 << >> A 📷

   Skats uz Gauju no Baznīckalna Gaujienā.
   Gaujas ūdensceļš daļēji izmantots jau gadsimtiem ilgi. Mūsdienās Gauja ir iemīļots ūdenstūrisma objekts. Iecienīts maršruts ir no Lejasciema vai Gaujienas līdz jūrai. Gauja ir pati populārākā ūdenstūristu upe Latvijā.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

504.

Gauja pie Jaunpiebalgas

2001-04-13 57:10:49, 26:03:03

123 << >> A 📷

Gauja - garākā (452 km) no visām upēm, kura sākas Latvijā un tās teritorijā arī
sasniedz jūru. Gauja - pati līkumainākā, mainīgākā un krāšņākā savu lielo Latvijas māsu - Daugavas, Ventas un Lielupes - vidū.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

505.

Gauja pie Katlapu ieža

2004-10-23 57:08:33, 24:43:36

123 << >> A 📷

Gauja ir iecienītākā upe mierīgāku ūdeni mīlošiem ūdenstūristiem, it sevišķi Valmieras - Murjāņu posms.

506.

Gauja pie Lejasciema

1999-09-13 57:16:30, 26:33:36

123 << >> A 📷

   Senos dokumentos ir rakstīts, ka 16.-19. gs. Gauja bijusi nozīmīga pērļu ieguves vieta. Pastāvējusi pat noteikta nodarbošanās - pērļu zvejnieki. Pērles, kuras varēja izmantot rotaslietu izgatavošanai, ieguva no divu sugu upes gliemenēm - lielās un mazās upes pērlenes ar savdabīgu nosaukumu latīņu valodā - Margaritana margaritifera. 18. gs. Krievijas cara galma vajadzībām pērļu zveja Baltijā (tajā skaitā arī Gaujā) tikusi uzticēta zviedram Hedenbergam.
   Upes pērlenes, pēc speciālistu atzinumiem, Gaujā vairs nav.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

507.

Gauja pie Rīgas - Ainažu ceļa

2002-04-28 57:07:12, 24:19:40

123 << >> A 📷

   Gaujas gultne smilšaina, daudz sēres, strauji līkumi, nobrukuši krasti. Palienē daudz vecu atteku. Straumes ātrums 0.2-0.4 m/s, atsevišķās sērēs 0.6-0.8 m/s.
   Gauja daudz ūdeņus uzņem no avotiem un sīkiem strautiem, tādēļ pēc spēcīgas lietusgāzes upes augšdaļā, ūdenslīmenis strauji paceļas arī lejtecē.
   Peldēties Gaujā vajadzētu speciāli tam paredzētās vietās, vai lielāku sēru augšdaļā, tālāk no to robežas ar dziļumu, jo tur smiltis pastāvīgi plūstot vēl nav sablīvējušās un ja šādā vietā peldētājs, ieraudzījis dziļumu, mēģina nostāties uz kājām, tas iegrimst smiltīs (tā saucamās plūstošās smiltis).
  (www.copeslapa.lv/udns/gauja.htm)

508.

Gauja pie Sietiņieža

2004-09-25 57:25:42, 25:23:16

123 << >> A 📷

Senāk uzskatīja, ka Gauja iztek no Alauksta ezera. Tagad šī izteka aizaugusi, bet saglabājusies teika par to, kā radusies Gauja.
Lapsa gājusi pie Alauksta dzert, bet jutusi, ka līkst iekšā. Griezusies apkārt un skrējusi prom. Skrienot arvienu jutusi ūdeni pēdās. Tā cēlusies Gauja. Kādiem līkumiem lapsa skrējusi, tādiem Gauja pakaļ, tādēļ tai lapsas daba - strauja, nepatstāvīga.

509.

Gauja pie Siguldas

1998-10-11 57:09:56, 24:50:28

123 << >> A 📷

   Lielākā vai mazākā mērā katru pavasari, retāk vasaras vai rudens lietavu laikā, Gauja izskalo savus krastus. Parasti tiek skaloti līkumu ieliektie krasti, pret kuriem straumes inerces ietekmē triecas galvenā ūdens plūsma.
   Visspilgtāk krastu izskalošana notiek Cēsu un Siguldas posmos, vājāk - krāčainajā Līgatnes posmā.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

510.

Gauja pie Siguldas rudenī

2001-10-28 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

   Par Gaujas brīnišķīgajām ainavām un teiksmaino senleju ir bezgala daudz un dažādu jūsmīgu slavinājumu gan dzejā, gan aprakstos.
   Par Gaujas virpuļu atvariem un slīdošām jeb plūstošām smilšu sērēm maz rakstīts un runāts. Tās ir bīstamas gan peldēt pratējiem, gan arī nepratējiem.
   Slīdošas smilšu sēres Gaujā ir arī pie Siguldas, tādēļ peldēties drīkst tikai pārbaudītās un labi zināmās vietās.
  (V. Ruņģis. Par Gaujas viltīgajām sērēm.)

511.

Gauja pie Sinoles

2000-04-22 57:15:09, 26:31:18

123 << >> A 📷

   Gaujas krastos aug daudz bērzu. Iespējams, ka senatnē to auga vēl vairāk. Priežu puduri vērojami vienīgi uz augstajām palienēm, kur izplatīti tīri smilšaini nogulumi. Zemās palienes, kas bieži applūst, apaugušas alkšņiem un kārkliem, bet arī šeit uz augstākajiem vecvaļņiem un līdzeniem laukumiem pakāpeniski sākuši ieviesties bērzi.
   Pirmajos vēsturiskajos dokumentos - Indriķa hronikā tiek minēta "Coiva", kas pēc Augusta Bīlenšteina domām varētu būt cēlies no igauņu "koiw" vai lībiešu "kow" (bērzs). Šim Gaujas nosaukuma izcelšanās variantam pievienojas arī 20. gs. sākumā iznākušās pirmās "Konversācijas vārdnīcas" sastādītāji.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

512.

Gauja pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2001-06-16 57:14:28, 26:11:31

123 << >> A 📷

   Visas upes klusu tek,
   Gauja klusu netecēja:
   Gauja tek skanēdama,
   Sidrabiņu sijādama.
  (T.dz.)

513.

Gauja pie Virešiem

2002-09-13 57:27:13, 26:20:45

123 << >> A 📷

Izlīkumojusi pa Virešu apkārtnes teritoriju, tālāk uz ziemeļiem Gauja plūst pa plašu, dziļu ieleju.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

514.

Gaujas sākums pie Elkas kalna

2001-06-02 57:04:58, 25:35:35

123 << >> A 📷

   Gauja - garākā upe Latvijā - 452 km. Gauja sākas Vidzemes augstienē. Par Gaujas izteku ir vairāki viedokļi. Senā izteka Gaujiņa no Alauksta ezera ir aizaugusi, tā tagad iztek no ezera rietumu piekrastes purvainajām pļavām.
   Par Gaujas sākumu pieņem Arnīšupi, kas sākas Elkas kalna nogāzē pie Ģibēnu mājām. Nosusinātā Laidzes ezera vietā tā saplūst ar Gaujiņu, un daži autori par Gaujas sākumu pieņem šo 2 mazo upīšu saplūšanas vietu.
  (Latvijas daba, 2. sēj. Rīga, 1995.).

515.

Gaujas tālākais austrumu punkts

2008-09-14 57:17:12, 26:34:27

123 << >> A 📷

Gaujas tālākais austrumu punkts atrodas pie Lejasciema. Gauja ir Vidzemes un Latvijas skaistākā upe. Tā ir vienīgā no Latvijas lielajām upēm, kura savu tecējumu sāk un beidz Latvijas teritorijā.

516.

Gaujiena, J. Vītola muzejs "Anniņas"

1999-09-13 57:31:01, 26:23:56

123 << >> A 📷

Jāzeps Vītols (1863.26. VII - 1948.24. IV) ir viens no izcilākajiem latviešu klasiskās mūzikas meistariem.
1922. g. pavasarī no toreizējās Zemes ierīcības komitejas veco Gaujienas muižas centru personiskajā īpašumā saņemot, sievas Annijas Vītolas vārdu prof. iemūžināja savā vasaras un atpūtas mītnē - Anniņās. Tā ir tagadējās Gaujienas vidusskolas dārza gravā šveiciešu stilā celtā divstāvu koka ēka ar stikla verandu (agrākā muižas brūvera mājiņa). Anniņas - Jāzepa Vītola memoriālais muzejs.

517.

Gaujiena, rudens ieskaņa

1998-09-10 57:30:35, 26:24:07

123 << >> A 📷

Ceļš no Virešiem uz Gaujienu ap 1 km pirms Gaujienas.

518.

Gaujienas pils

1999-06-19 57:30:52, 26:23:52

123 << >> A 📷

Gaujienas pils celta no 1850. gada līdz 1860. gadam vēlīnā klasicisma stilā slavenās Atzeles 13. gs. ordeņa pils vietā (tās drupas redzamas parkā). Ar sešu kolonnu portiku rotāto fon Vulfu pils ieeju sargā lauvu pāris. Muižas brūvera mājā komponista Jāzepa Vītola memoriālais muzejs "Anniņas".

519.

Gaviezes muižas pils

2001-11-10 56:30:10, 21:16:59

123 << >> A 📷

Par Gaviezes muižas apbūves laiku liecina saglabājušies gadaskaitļi: 1806 - uz akmens, 1816 - uz ēkas. Pils ir vēlā klasicisma celtne, iespējams, būvēta uz ordeņa pils pamatiem; saglabājušās vairākas saimniecības ēkas.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

520.

Gārsene, Dainu akmens

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

   13. gs. Gārsenes novadu apdzīvoja sēļi, kam bija cieši sakari ar lietuviešiem. 18. gs. sākumā karu un mēra dēļ gājuši bojā apm. 60 % gārseniešu. Gārsenē tiek rīkoti Sēlijas novada folkloras svētki.
   Tūristi var iepazīties ar kultūrvēsturisko taku, Staburaga taku, zaļo taku. Dienvidsusējas krastā pastaigu takas ved gar lieliem laukakmeņiem - "Latvija", "Barona krēsls", "Velna pēda".
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

521.

Gārsene, P. Kulitāna piemiņas akmens

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

P. Kulitāns (1878.-1951. g.), lauksaimniecības zinātnieks - agroķīmiķis, LLA profesors (1939. g.)., apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

522.

Gārsene, piemiņas zīme represētajiem

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 18 gārseniešus, 1944.-1946. g. - 56, 1949. g. - 70 gārseniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

523.

Gārsenes baznīca

2002-07-18 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

   1562. gadā Gārsenē minēta Svētā Jura baznīca. 1792. gadā uzcelta jauna koka baznīca. Pašreizējā luterāņu baznīca uzcelta 1906. gadā (arhit. E. Kupfers) pēc barona L. fon Budberga ierosmes kā dāvana savai pāragri mirušajai sievai.
   Baznīcā ir 2 vitrāžas ar baronu fon Budbergu ģimenes heraldiku un E. F. Valkera firmas ērģeles.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

524.

Gārsenes kapliča

2002-07-18 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

Barona Budberga piemiņas velte savai agri mirušajai pirmajai sievai baronesei Vorsai-Budbergai (20. gs. sākums).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

525.

Gārsenes pils

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

Gārsenes pils - Jēkabpils rajonā vienīgā pils, kas no XVI gs. līdz 1922. gadam piederējusi baronu fon Budbergu dzimtai.
1860. gada angļu neogotikas stila pils būve. Ekspozīcija par fon Budbergu - Beningshauzenu dzimtu, netālu Dienvidsusējas gleznainā senleja ar iekārtotu tūristu taku.

526.

Gereņimovas muiža

2001-08-12 56:09:44, 27:07:17

123 << >> A 📷

Bijusī Geraņimovas muiža atrodas Krāslavas rajona Kastuļinas pagastā. Tagad bijušajā muižas ēkā darbojas sociālās aprūpes centrs "Krastiņi" psihiski slimiem cilvēkiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

527.

Glūdas baznīca

2002-07-11 56:35:16, 23:28:01

123 << >> A 📷

   Glūdas baznīca atrodas Krimūnu pagastā, celta 1848. g.
   2. pasaules kara laikā Glūdas baznīcā bija ierīkots krievu armijas hospitālis. Uz baznīcas sienām uzkrāsoja padomju atribūtiku - dažādus ordeņus, baznīcas ārsienu greznoja uzraksts "Da zdravstvujet Staļin".
   Mūsdienās baznīca ir pamesta, izdemolēta un pussabrukusi.

528.

Gosporu baznīca

2002-06-29 56:13:02, 26:14:11

123 << >> A 📷

Jersikas pagasta Gosporos atrodas Madaleņas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca, tā uzcelta 1820. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

529.

Gostiņu baznīca Pļaviņās

2000-07-21 56:36:42, 25:46:26

123 << >> A 📷

Pļaviņās darbojas Gostiņu ev.-lut. draudze. Gostiņu baznīca celta 1830. gadā, tajā Vidzemes sakrālmākslā rets altāra tips - t.s. kancelaltāris.

530.

Gosupes velns

2000-09-14 57:12:60, 26:23:38

123 << >> A 📷

Velēnas - Lizuma ceļa malā braucējus un nācējus sagaida lizumieša V. Zvaigznīša veidotā skulptūra. Pēc nostāsta, Gosupes velns gandrīz aizvilcis uz elli krogusbrāli Rudgalvju Krustiņu.

531.

Gramzda, 1905. g. piemineklis

2002-08-25 56:22:03, 21:36:08

123 << >> A 📷

   1905. gadā revolucionāri nodedzināja Dižgramzdas, Trekņu, Smaižu un Dāmas muižu, notika baznīcas demonstrācijas, soda ekspedīcija Smaižu muižā nogalināja 6 revolucionārus.
   Gramzdas skolas parkā uzstādīts piemineklis 1905. gada revolucionāriem.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

532.

Gramzda, Sudrabu Edžus piemiņas plāksne

2002-08-25 56:22:03, 21:36:08

123 << >> A 📷

Rakstnieks Sudrabu Edžus (1860.-1941. g.) ilgus gadus strādājis Gramzdas skolā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

533.

Gramzdas pagastnams

2002-08-25 56:22:03, 21:36:08

123 << >> A 📷

   Gramzda (Grunste) pirmoreiz minēta 1253. gada aktā par zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu, kad Gramzdu ieguva ordenis.
   2000. gadā Gramzdas pagastā bija 870 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

534.

Gramzdas skola

2002-08-25 56:22:03, 21:36:08

123 << >> A 📷

   Gramzdas skola dibināta 1845. gadā. 1941. gadā tā nodega. 1961. gadā uzcēla jaunu skolu, 1971. gadā tai piebūvēja jaunu korpusu.
   2000./2001. gadā Gramzdas pamatskolā mācījās 119 skolēni.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

535.

Grašu muižas pils

2000-05-27 56:59:10, 26:16:20

123 << >> A 📷

18. gs. beigās klasicisma stilā būvētajā fon Kālenu kungu mājā tagad viesu nams.

536.

Grāveru pareizticīgo baznīca

2003-07-27 56:03:44, 27:08:16

123 << >> A 📷

Grāveru pareizticīgo baznīca uzcelta 1836. g. Padomju laikā baznīcā bija ierīkota sporta zāle un kultūras nams. Baznīca tiek atjaunota.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

537.

Grenču muiža

2002-11-24 56:53:52, 22:52:30

123 << >> A 📷

Grenču muiža atrodas Kandavas novadā. Grenču muižas pils būvēta 19. gs., arhitekts J. K. Cimmermanis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

538.

Gricgales luterāņu baznīca

2004-06-05 56:13:18, 25:06:36

123 << >> A 📷

Gricgales lūgšanu nams atrodas Pilskalnes pagastā, tam ir kultūrvēsturiska nozīme. Lūgšanu nams celts 19. gs. otrā pusē. Ēkas gari izstiepto fasādi rotā smailloku logailu virkne.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

539.

Grienvaldes dzirnavas

2003-09-27 56:37:15, 24:11:12

123 << >> A 📷

Grienvaldes ūdensdzirnavas celtas ap 1860. gadu. - 2 km uz ziemeļiem no Iecavas centra, pie Plakanciema ceļa un Iecavas upes.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

540.

Grīva pie Upesgrīvas

2002-06-24 57:22:60, 23:01:00

123 << >> A 📷

Grīva iztek no Laidzes ezera, 28 km gara. Ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

541.

Grīvaišu baznīca

2002-08-25 56:25:33, 22:25:54

123 << >> A 📷

Grīvaišu luterāņu baznīca celta pēc 1697. gada. Baznīcā 17. gs. kancele, 19. gs. altāris, J. L. Eginka altārglezna.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

542.

Grīžu Velna beņķis

2007-04-30 57:22:53, 21:46:52

123 << >> A 📷

   Akmens augstums 3 m, apkārtmērs 17 m. Viens no skaistākajiem un lielākajiem Latvijas dižakmeņiem. Tikpat kā nav iegrimis zemē. Bijušais kuršu - lībiešu robežakmens.
   Akmens ļoti īpatnējs - milzu krēsla formā. Teika stāsta, ka uz tā sēdējis velns ar pātagu rokā un vērojis, lai kurši un lībieši nekautos par savu zemju robežām.
   Akmens atradies uz robežas starp kuršu un lībiešu apdzīvotajām zemēm. Robežu dēļ starp abām ciltīm bieži uzliesmojuši ķīviņi, un, kā jau tādās reizēs parasts, piesaukts arī velns. Velns sapratis, ka viņam jāizšķir, kuram taisnība. Tad nu velns no akmens uztaisīja sev krēslu, apsēdies uz tā ar lielu stibu rokā un skatījies, kurš pāriet robežu. Vainīgajam devis ar stibu. Pēc akmens novietojuma var spriest, ka velns sēdējis ar muguru pret tagadējo Tārgales ciemu ar skatu uz Popes ciemu.
   Tā velns atradinājis ļaudis no savstarpējiem ķīviņiem.
  (www.vietas.lv)

543.

Grobiņas baznīca

2000-06-11 56:32:12, 21:10:16

123 << >> A 📷

Pastāv uzskats, ka baznīca šeit bijusi jau 1560. gadā, taču tā sabrukusi. Arī jaunuzceltā baznīca nav spējusi noturēties pretī 1659. gada zviedru iebrukumiem. Dažus gadus vēlāk, 1664. gadā pēc hercoga Jēkaba ierosinājuma, tiek uzcelta un iesvētīta tagadējā baznīca.

544.

Grobiņas dibināšanas piemiņas zīme

2000-06-11 56:32:12, 21:10:16

123 << >> A 📷

Grobiņa (kuršu valodā: Gruobīns - skābaržu mežs) ir sena pilsēta Ālandes upes krastos 10 km no Liepājas. 1695. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs Grobiņai piešķīra pilsētas tiesības. Ilgu laiku Grobiņa bija apriņķa pilsēta.

545.

Grobiņas pilsdrupas

2000-06-11 56:32:12, 21:10:16

123 << >> A 📷

1253. gadā celtā Grobiņas pils kalpojusi kā administratīvā vietvalža - fogta sēdeklis (1399.-1560. g.) un ordeņa atbalsta punkts Dienvidkurzemē. Līdz mūsu dienām pilsdrupas saglabājušās samērā labā stāvoklī. 70. gados veikta pilsdrupu konservācija.

546.

Grobiņas pilsētas dome

2000-06-11 56:32:12, 21:10:16

123 << >> A 📷

Pilsētas tiesības Grobiņai kopš 1695. gada. Iedzīvotāji 4693 (2000. g.). Grobiņa atrodas Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Ālandes upes krastos.

547.

Gudenieki, piemineklis represētajiem

2008-08-10 56:53:12, 21:36:23

123 << >> A 📷

Piemineklis atrodas Gudenieku pagasta centrā. 1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 28 cilvēkus, 1949. gadā - 186 cilvēkus.
(www. gudenieki.lv)

548.

Gudenieku katoļu baznīca

2008-08-10 56:52:58, 21:36:01

123 << >> A 📷

Gudenieku pagastā ir Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudze. 1920. g. Gudenieku draudze atdalījās no Alsungas draudzes un uzcēla koka baznīcu. 1938.-1947. g. uzcēla jaunu mūra baznīcu (iekšdarbi tika pabeigti vēlāk).
(www. gudenieki.lv)

549.

Gudzonu ala pie Laņģupītes

2003-11-08 57:51:04, 25:00:23

123 << >> A 📷

   Laņģupīte - Salacas kreisā pieteka. Laņģupītes krastiem ir izteiksmīgs reljefs.
   Gudzonu ala atrodas Valmieras rajona Skaņkalnes pagastā pie Laņģupītes. Tā ir aizsargājams dabas objekts.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

550.

Gulbene, Vecgulbenes muižas Baltā pils

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A 📷

Ap 1763. g. celtā Baltā pils - savā laikā spožs itāliešu neorenesanses villas paraugs ar terasēm un bagātīgu skulpturālu motīvu lietojumu. Pilī uzturējies grāfs Cepelīns, pils īpašnieka barona Volfa znots. 1905. gadā pils dedzināta un cietusi pasaules karos.

551.

Gulbene, Vecgulbenes muižas Sarkanā pils

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A 📷

Sarkanā pils celta 19. gs. 2. pusē (1870. g., pārbūvēta 20. gs. sākumā) barona Heinriha fon Volfa mīļotajai sievai Marisai. Pils celta no sarkanajiem ķieģeļiem, tādēļ radies nosaukums - Sarkanā pils.

552.

Gulbene, brīvības cīņu piemineklis

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A 📷

Iepretī baznīcai 1929. gadā atklāja pieminekli 1905. gada revolūcijā, 1. pasaules karā, un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Gulbenes draudzes dēliem, kā arī Malienas tribunāla upuriem (tēln. E. Ābeltiņš), to padomju okupācijas varas iestādes nopostīja; atjaunots 1992. gadā (tēln. O. Feldbergs).

553.

Gulbene, gulbja un gulbēna skulptūras

2001-04-28 57:10:35, 26:45:25

123 << >> A 📷

Pilsētas centrā skvērā pie baseina tēlnieka J. Zariņa darināta gulbja un tā mazuļu skulptūra.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

554.

Gulbenes katoļu baznīca

2001-04-28 57:10:35, 26:45:25

123 << >> A 📷

Gulbenes katoļu baznīca iekārtota 1938. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

555.

Gulbenes luterāņu baznīca

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A 📷

Celta seno latgaļu pilskalnā, uz kura 1339.–1340. g. Rīgas arhibīskaps uzcēla mūra pili ar apaļu torni. 1838.–1843. g. pēc pilsdrupu novākšanas uzcēla tagadējo klasicisma stilā veidoto baznīcu.
2. pasaules kara laikā sagrāva baznīcas zvanu torni, līdz ar to bojā gāja ērģeles un altārglezna. Lielākie restaurācijas darbi baznīcā notikuši 1993. gadā. Līdz pat mūsdienām saglabājies gotiskā stilā veidots ozolkoka altāris, kancele un pults.

556.

Gulbenes stacija, piemiņas plāksne represētajiem

2001-04-13 57:10:59, 26:45:58

123 << >> A 📷

Gulbenes dzelzceļa stacijā okupācijas varas represiju laikā stāvēja represētajiem domātie vagoni. Šeit tika savesti represētie no plašas apkārtnes.

557.

Gulbju ezers pie Spāres

2002-06-23 57:13:08, 22:15:12

123 << >> A 📷

Gulbju ezers (Gulbītis) atrodas mitru pļavu un mežu ielokā, zemos krastos. Tā platība 115,5 ha, vidējais dziļums 1,5 m, lielākais dziļums 2,1 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

558.

Gūdu klintis pie Gaujas

2004-10-30 57:14:59, 25:00:14

123 << >> A 📷

   Gūdu klintis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas labajā krastā iepretim Līgatnes mācību un atpūtas parkam.
   Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m. Ziemeļrietumu siena atvirzās no upes un sasniedz 18 m augstumu. Dienvidrietumu siena iet gar upi nemainot augstumu. Kopā ar nogāzi klintis ir 50 m augstas, taču liela daļa šeit ir nobiras - noslīdējumu masa. Vietā, kur klintis vistālāk atkāpjas no Gaujas, lai atkal tai tuvotos, ir redzama milzīga mālu noplūde. Te krīt lejup neliels strautiņš.
  (http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/straupes_pagasts.htm)

559.

Gūtmaņa ala

2005-05-06 57:10:16, 24:50:07

123 << >> A 📷

   Augstākā Latvijas ala, lielākā grota arī Baltijas valstīs (10 m augsta, 12 m plata, 18,8 m gara).
   Uz alas sienām saglabājušies uzraksti no 17. gs. beigām. Avotiņš, kas iztek no alas, senatnē kalpojis kā svētavots, tā ūdens uzskatīts par dziedinošu.
   Ar Gūtmaņa alu saistās teika par Turaidas Rozi - Maiju un viņas traģisko mīlestību. Teika stāsta, ka mazāko grotu līdzās Gūtmaņalai padziļinājis Maijas līgavainis Viktors Heils, Siguldas pils dārznieks. Gaidot Maiju ierastajā tikšanās vietā, Viktors izrotājis alu ar rozēm.
   Par Gūtmaņalu to iedēvējuši baltvācu ceļotāji, jo alai līdzās dzīvojis vietējais dziednieks, ārstēdams ļaudis ar avota ūdeni un dažādiem ārstniecības augiem.
   20. gs. 30-tajos gados bija ierosinājums alas vārdu latviskot un dēvēt par Labvīra alu, taču šis nosaukums tautā neguva atsaucību.
  (Uzraksts uz informācijas stenda pie alas)

560.

Ģipkas baznīca

2002-06-24 57:33:37, 22:39:20

123 << >> A 📷

Ģipkas baznīca uzcelta 1860. gadā, nodegusi 1979. gadā. Tiek atjaunota.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

561.

Ģipkas bāka

2002-06-24 57:34:13, 22:39:06

123 << >> A 📷

Ģipka ir 18. gs. izveidotās pusmuižas centrs, tā bija kuģu būvniecības vieta. No 1869.-1894. gadam Ģipkā darbojās jūrskola, pēc tam to pārcēla uz Mazirbi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

562.

Iecava pie Bruknas

2002-04-13 56:28:07, 24:26:42

123 << >> A 📷

   Iecava - Lielupes labā krasta pieteka, garums 160 km.
   Pie Bruknas gar upi sastopamas purvainas, līdzenas ieplakas.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

563.

Iecava pie Grienvaldes dzirnavām

2003-09-27 56:37:15, 24:11:12

123 << >> A 📷

Iecava tek seklā ielejā, dziļāka ieleja ir 15 km garā posmā ap Iecavas ciemu. Te vietām atsedzas sarkanā dolomīta klintis.

564.

Iecava pie Lambārtes

2002-04-13 56:31:33, 24:21:08

123 << >> A 📷

   Par Iecavas rašanos ir šāda teika.
   Sensenos laikos karaļa meitiņa lasīdama ogas apmaldījās mežā. Večiņa Iecava palīdzēja meitenītei meklēt ceļu uz mājām. Kad karalis beidzot atrada savu meitiņu, viņa acīs sariesās asaras. No karaļa asarām izveidojās upīte, kuru arī nosauca večiņas vārdā - par Iecavas upīti.
  (Zorģu biblioteka, Malvīne Kreņģele)

565.

Iecava pie Ozolniekiem

2000-10-06 56:41:34, 23:47:54

123 << >> A 📷

Iecava ietek Lielupē lejpus Jelgavas. Netālu pirms ietekas tā uzņem savu lielāko pieteku Misu

566.

Iecava pie Rīgas - Skaistkalnes ceļa

2001-09-16 56:25:10, 24:37:34

123 << >> A 📷

Zinātnieki secinājuši, ka Iecavas upes augštece ir aktīvā karsta teritorija. Karsts ir neparasts ģeoloģisks process. Par karstu ģeologi sauc iežu šķīdināšanu un tukšumu veidošanos iežos, kad pazemes vai virszemes ūdeņi aiznes izšķīdušo materiālu.

567.

Iecava, 1905. g. revolūcijas piemineklis

2001-02-11 56:35:50, 24:11:46

123 << >> A 📷

Iecavas centrā atrodas piemineklis 1905. g. revolūcijas dalībniekiem - uzstādīts 1955. g., tēln. L. Kristovskis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

568.

Iecava, brīvības cīņu piemineklis

1999-11-13 56:35:50, 24:11:46

123 << >> A 📷

Iecavas parkā 1936. g. atklāts piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem (tēln. P. Banders).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

569.

Iecavas baznīca

2001-02-11 56:35:50, 24:11:46

123 << >> A 📷

   Gadaskaitlis "1576" uz zvana liecina par pirmās (koka) baznīcas pastāvēšanu. 1641. g. tās vietā sāka celt mūra baznīcu, 1874. g. piebūvēja torni, 1881. g. - sakristeju. 2. pasaules kara laikā baznīca stipri cieta, 20. gs. 50. gados tika vairākkārt remontēta, 20. gs. 70. gados nodega. 1993. g. torņa smailē tika pacelts krusts,
   1994. g. no Rundāles muzeja pārvesti divi bronzas zvani (vecākais zvans tika izvests uz Krieviju un vēl nav atrasts). 2000. g. iesvētīja torni un Olgodas draudzes (Dānijā) dāvinātās ērģeles. Atjaunoti arī baznīcas vārti, sakopta kapsēta.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

570.

Iecavas katoļu baznīca

2007-03-24 56:36:05, 24:12:27

123 << >> A 📷

Iecavas katoļu draudze reģistrēta kopš 1997. gada, 2007. gadā tajā aktīvi darbojas ap 50 katoļticīgo.
Līdzās šai pagaidu mītnei Lauku ielā 16 tiek celta jaunā katoļu baznīca.

571.

Iecavas stacija, piemineklis represētajiem

2002-04-13 56:37:50, 24:13:27

123 << >> A 📷

   Dzelzceļš un tā saucamie lopu vagoni bija transporta līdzeklis, kuru izmantoja, lai realizētu rūpīgi izplānotās represijas pret latviešu un citām tautām. Šobrīd gandrīz ikvienā no mūsu valsts stacijām kāda piemiņas zīme atgādina par baismīgo komunistisko teroru.
   "Un arvien tālāk, tālāk vien,
    Pār robežu sendzimtu;
    Pa etapiem, pa cietumiem..."
  (A. Ķeniņš)

572.

Iecavas upe pie Iecavas

1999-11-13 56:35:50, 24:11:46

123 << >> A 📷

Iecavas upe izlīkumo cauri apdzīvotai vietai ar tādu pašu nosaukumu - Iecava. Upe šķērso Iecavas novadu 30 km garumā.

573.

Ieriķi, brīvības cīņu piemineklis

2000-08-19 57:12:45, 25:10:49

123 << >> A 📷

1919. gada jūnijā krituša Latvijas Armijas karavīra kaps. Piemineklis atklāts 1934. gadā, autors A. Kaņeps. Piemineklis pazudis 1984. gadā, atjaunots 1988. gadā - tēlnieki M. Baltiņa, A. Jansons.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

574.

Ieriķu dzirnavu ūdensrats

2000-03-26 57:12:10, 25:10:09

123 << >> A 📷

Bijušo dzirnavu ūdensrats atrodas uz Ieriķupītes. Uz leju no bijušajām dzirnavām šo upīti sauc par Melderupi.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

575.

Ieriķu upītes ūdenskritums

2000-03-26 57:12:10, 25:10:09

123 << >> A 📷

Grūba - Kumadas labā krasta pieteka. Garums 11 km. Pie Ieriķiem Grūbu sauc par Ieriķupīti, uz leju no bijušajām Ieriķu dzirnavām - par Melderupi. Grūba tek pa Vidzemes augstienes malas pauguraini. Lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 daļēji mākslīgi veidoti ūdenskritumi (augstums 2,5 m un apm. 2 m). Ieriķupītes ūdenskritumi, kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru kopš 1974. g. ir aizsargājami dabas objekti.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

576.

Igates pils

2000-10-07 57:22:52, 24:41:16

123 << >> A 📷

Arhitekta R. Cirkvica neorenesanses stilā projektēta ēka, kas celta fon Pistolkorsu dzimtai ap 1880. gadu. Raksturīgs kvadrātveida tornis. Ainavu parks ar dīķiem. Muižas magazīnā - Lauksaimniecības rīku muzejs.

577.

Iģe pie Graudiņiem

2003-11-08 57:53:49, 24:52:25

123 << >> A 📷

Iģe - Salacas kreisā pieteka, 49 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

578.

Iģenes baznīca

2001-06-09 57:18:09, 22:49:17

123 << >> A 📷

Iģenes baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Tā celta 1757. gadā.
(www.rsp.lv/skolas/pilis/vandzene/marsr.html)

579.

Iģenes muiža

2002-06-24 57:17:54, 22:49:42

123 << >> A 📷

Iģenes muižas pils celta 19. gs. sākumā, lielākā daļa saimniecības ēku (brūzis, kalte, stallis) - 19. gs. 70.-80. gados.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

580.

Ikšķile dibināšanas piemiņas zīme parkā

2003-04-26 56:49:52, 24:29:59

123 << >> A 📷

1185. gadā vācu krustneši uzcēla Ikšķilē mūra baznīcu. Tā bija pirmā mūra celtne Baltijā. 1186. gadā blakus baznīcai tika uzcelta arī pils un Ikšķile kļuva par Livonijas bīskapa rezidenci.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

581.

Ikšķile, bīskapa Meinarda piemiņas zīme

2001-08-19 56:49:13, 24:30:00

123 << >> A 📷

Ikšķiles pirmais bīskaps Meinhards 1184. g. te uzcēla koka baznīciņu, tad sāka pils un Māras baznīcas būvi.
(A. Tidriķis, A. Pope. Tūrisma maršruti Rīgas apkārtnē. Rīga, 1970.)

582.

Ikšķile, gleznotāja J. Kugas māja

2003-04-26 56:49:52, 24:29:59

123 << >> A 📷

Viena no skaistākajām celtnēm Ikšķilē ir gleznotāja J. Kugas māja, uzcelta 1924. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

583.

Ikšķile, piemineklis Nāvessalā kritušajiem

2003-04-26 56:49:52, 24:29:59

123 << >> A 📷

Ikšķiles kapos apbedīti arī Nāves salā kritušie latviešu strēlnieki. Viņu piemiņai 1926. gadā uzcelts E. Laubes piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

584.

Ikšķiles apkārtne, piemineklis krievu karavīriem

2001-09-30 56:51:30, 24:31:60

123 << >> A 📷

Piemineklis 4470 krievu armijas karavīriem, kas krituši 1. Pasaules karā 1916. g. Nāvessalā. Piemineklis atrodas Kaparāmurā ap 3 km uz Z no Ikšķiles.

585.

Ikšķiles dibināšanas piemiņas akmens

1999-10-14 56:49:13, 24:30:00

123 << >> A 📷

Ikšķile ir Latvijas pilsēta, ko varētu uzskatīt par vissenāko pilsētu tās teritorijā. Ikšķile dibināta 1185. gadā, par ko arī vēsta piemiņas akmens.

586.

Ikšķiles katoļu baznīcas drupas

2001-08-19 56:49:13, 24:30:00

123 << >> A 📷

   1185. g. Ikšķiles lībiešu ciemā vācu krustneši uzcēla baznīcu - pirmo mūra celtni Baltijā. Baznīca vairākas reizes nopostīta, bet atkal atjaunota. Sagrauta 1916. g.
   Ikšķiles baznīcas drupas ir arhitektūras piemineklis.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

587.

Ikšķiles luterāņu baznīca

2000-12-03 56:50:15, 24:30:10

123 << >> A 📷

   Pirmā baznīca Ikšķilē uzcelta 1185. g., tā vairākas reizes nopostīta, bet atkal atjaunota, pilnīgi pārbūvēta 1863.-1880. g. (arhit. J. D. Felsko), sagrauta 1916. g. 1933. g. tika uzcelta jaunā Ikšķiles baznīca (arhit. P. Kundziņš).
   Darbojas luterāņu draudze.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

588.

Ikšķiles pareizticīgo baznīca

2003-04-26 56:49:52, 24:29:59

123 << >> A 📷

Ikšķiles pareizticīgo baznīca uzcelta 1936. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

589.

Ilgu pils

2001-08-11 55:41:26, 26:46:56

123 << >> A 📷

Ilgu pils - jau no 20. gs. 50. gadiem Daugavpils Pedagoģiskās universitātes studentu vasaras prakšu vieta. Pils atrodas pie skaistā Riču ezera, apkārtnē sastopami tādi dabas objekti, kādus citur Latvijā nav iespējams atrast, piemēram, sarkanvēdera ugunskrupis. Un kas gan būtu pils bez sikspārņiem - to te netrūkst.
(www.dpu.lv)

590.

Ilmājas luterāņu baznīca

2002-08-25 56:35:41, 21:31:58

123 << >> A 📷

Ilmājas luterāņu baznīca celta 1626. gadā - maza celtne bez torņa un bez sašaurinājuma altāra daļā. 1726. gadā muižnieks baznīcu piešķīra katoļiem, tikai pēc ilgas tiesāšanās luterāņi 1782. gadā baznīcu atguva.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

591.

Ilūkste, Raiņa piemineklis

2000-07-23 55:58:42, 26:17:49

123 << >> A 📷

Pie skolas J. Raiņa piemineklis (1990. g., tēln. I. Folkmanis). Vidusskolas ēku atklājot (celta 1925.-1927. g., arhit. I. Blankenburgs), izglītības ministrs J. Rainis pasniedza skolas pārzinim simbolisko atslēgu ar novēlējumu savā pilsētiņā "nest vairāk gaismas".

592.

Ilūkste, piemineklis represētajiem

2000-07-23 55:58:42, 26:17:49

123 << >> A 📷

   1941. gada 14. jūnijā notika masveida deportācijas, kuru laikā uz dažādām nometinājuma vietām Krievijā tika izvesti 15 424 Latvijas iedzīvotāji.
   Represijas turpinājās arī pēckara gados. Otra lielākā deportācija notika 1949. gada 25. martā.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

593.

Ilūkstes katoļu baznīca

2000-07-23 55:58:42, 26:17:49

123 << >> A 📷

Ievērojamākie arhitektūras pieminekļi Ilūkstē ir katoļu baznīca un lut. baznīca.
Iespaidīga ir bij. jezuītu klostera ēka (celta 1760. gadā), patlaban tur saimnieko Ilūkstes katoļu draudze.

594.

Ilūkstes pilsētas dome

2000-07-23 55:58:42, 26:17:49

123 << >> A 📷

Ilūkstei pilsētas tiesības kopš 1917. gada. Iedzīvotāji 3194 (2000. g.). Ilūkste izvietojusies Ilūkstes upes krastos Ilūkstes-Eglaines senlejas nogāzēs. Ilūkste kā apdzīvota vieta izveidojusies uz Pilskalnes (Šlosbergas) muižas zemes. Dokumentos pirmoreiz minēta 1559. gadā, pēc citiem avotiem, 1562. gadā. Ilūkstē darbojas muzejs.

595.

Ilzas ezers

1999-08-17 56:08:60, 27:10:37

123 << >> A 📷

Ilzas (Geraņimovas, Ilžas) ezers atrodas Krāslavas rajonā, platība ap 328 ha, vidējais dziļums ap 10 m, maksimālais dziļums 46 m.
(www.ezeri.lv)

596.

Imula pie Buses pilskalna

2002-11-24 56:59:28, 22:36:08

123 << >> A 📷

Imula - Abavas kreisā pieteka, 52 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

597.

Inciema parka skats

2002-05-25 57:15:19, 24:52:36

123 << >> A 📷

   Inciems atrodas plašā, līdzenā reljefa pacēlumā - Sauleskalnā (88 m virs jūras līmeņa).
   Inciema muiža ar parku 1920. gadā piešķirta rakstniekam Viktoram Eglītim.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

598.

Inciems, veikals Vecā smēde

2002-05-25 57:15:19, 24:52:36

123 << >> A 📷

Inciemā bijusi sena lībiešu apmetne. Apstrādājot zemi, te reizēm atrada rotaslietas. Lībieši mācēja izvēlēties dzīvesvietu, jo kalnā ir par trīs grādiem Celsija siltāks nekā ielejā, kur reizēm apsalst dārzi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

599.

Inčukalna Velnala

2000-10-07 57:07:36, 24:38:39

123 << >> A 📷

   0,8 km lejpus Inčukalna-Valmieras autoceļa tilta pār Gauju senlejas kreisā krasta nogāzē atrodas 16 m garā Inčukalna Velnala.
   Kā vēstī teika, senos laikos alā ilgus gadus dzīvojis velns, līdz beidzot viņu no šā mitekļa izdzinis Pērkons.
  (A. Plaudis. Rīgas rajons, "Avots", 1988.)

600.

Inčukalna apkārtne, restorāns "Sēnīte"

2000-02-12 57:07:16, 24:39:20

123 << >> A 📷

Inčukalns - apdz. v. Rīgas rajonā, Inčukalna ciema centrs, 42 km no Rīgas. Inčukalns, agrāk Hincenberga, rakstiskos avotos minēts XV gs.

601.

Inčukalna medību pils

2000-10-07 57:07:36, 24:38:39

123 << >> A 📷

Netālu no Gaujas augstā krastā atrodas 1914. gadā celtā Inčukalna medību pils, jūgendstila divstāvu ēka ar sarežģītu apjomu un trim zelmiņiem.
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)

602.

Inčukalna pagastnams

2000-12-10 57:05:55, 24:41:10

123 << >> A 📷

Inčukalns pirmoreiz minēts 1436. g. sakarā ar nelielu zemes izlēņojumu Hincem. 2000. g. Inčukalna pagastā bija 3773 iedzīvotāji.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

603.

Inčukalns, piemineklis represētajiem

2003-07-30 57:05:55, 24:41:10

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 10, 1949. gadā - 34 inčukalniešus.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

604.

Indra, piemineklis represētajiem

2002-08-11 55:52:30, 27:31:60

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 23 Indras pagasta iedzīvotājus, 1949. gadā - 18 iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

605.

Indras pagastnams

2002-08-11 55:52:30, 27:31:60

123 << >> A 📷

   Indras pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē. Reljefs izteikti paugurains.
   2000. gadā Indras pagastā bija 1609 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

606.

Ineša ezers netālu no Inešiem

2000-08-12 57:01:16, 25:47:01

123 << >> A 📷

Inesis - ezers Vidzemes Centrālajā augstienē 194,7 m vjl., Vecpiebalgā, Cēsu raj. DA daļā. Platība 519.5 ha, liel. dziļums 4.9 m. Ezers iegarens, 3,8 km garš, ar gleznainiem, līčainiem krastiem, vairākām pussalām un 7 salām. Uzņem Alauksta un Tauna ūdeņus; noteka Inese uz Ogres pieteku Sustalu.

607.

Ineši, A. Pumpura piemineklis

2000-05-27 57:01:14, 25:49:47

123 << >> A 📷

Andrejs Pumpurs 1867.-1872. g. strādājis par mērnieku Vecpiebalgas muižā un
Cirstos, še sācis literāro darbību, saistījies ar jaunlatviešu kustības darbiniekiem.
A. Pumpura krūšutēls uzstādīts pie skolas (tēln. J. Zariņš).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

608.

Inešu muižas pils

2000-05-27 57:01:14, 25:49:47

123 << >> A 📷

Inešu vai Vecpiebalgas pils atrodas Cēsu raj., Inešos. Viens no vērienīgākajiem Latvijas muižu ansambļiem. Kādreizējā grāfa Šeremetjeva rezidence - cara Pētera I dāvinājums. Klasicisma ēka būvēta 19. gs., 1905. g. degusi, atjaunota. Regulāra plānojuma Inešu parks. Brāļi Kaudzītes "Mērnieku laikos" aprakstījuši kā Slātavas pili, kur apmetušies mērnieki.

609.

Ipiķu apkārtne, Latvijas Z zīme "Baltās naktis"

2000-11-11 58:04:34, 25:11:30

123 << >> A 📷

Ipiķu pagasts atrodas vistālāk Latvijas ziemeļos - Garlīdumu māju teritorijā atrodas valsts galējais ziemeļu punkts. 1999. g. šajā vietā tika uzstādīta mākslinieka V. Titāna veidotā robežzīme "Baltās naktis".
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

610.

Irlava, J. Bētiņa piemineklis

2000-09-02 56:52:28, 22:59:53

123 << >> A 📷

J. Bētiņš (1830.-1912. g.) - pēc Irlavas skolotāju semināra beigšanas visu mūžu strādājis seminārā par mūzikas skolotāju. Piemineklis prof. J. Bētiņam uzstādīts 1986. g. (tēln. O. Nigule, arhit. T. Nigulis).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

611.

Irlavas skolas simtgades piemiņas akmens

2000-09-02 56:52:28, 22:59:53

123 << >> A 📷

Irlavas pagasta tagadējās robežās pastāvēja Irlavas-Ķūku pagastskola (dibināta 1881. g.). Tā ir Irlavas vidusskolas senākā priekštece.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

612.

Irlavas vidusskola

2000-09-02 56:52:28, 22:59:53

123 << >> A 📷

Irlavas vidusskola atrodas vecajā pagastskolas ēkā (celta 1881. g.), kurai 20. gs. 50. gados uzbūvēts 3. stāvs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

613.

Iršu katoļu baznīca

2003-05-10 56:47:35, 25:35:39

123 << >> A 📷

Iršu Romas katoļu draudze dibināta 1940. gadā. 1939. gadā Rīgas kūrija Iršos nopirka zemi un vairākas ēkas, vienu no tām pārbūvēja par dievnamu. No Aglonas atveda zvanu un altārgleznu. Draudze darbojusies arī padomju varas gados. 20. gs. 90. gados baznīca vairākkārt remontēta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

614.

Iršu pagastnams

2003-05-10 56:47:35, 25:35:39

123 << >> A 📷

   Iršu muiža izveidojusies Kokneses pilsnovadā senajā Baltavas pagastā. 1637. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne Baltavas novadu uzdāvinājusi kapteinim Ābramam Hiršam - tā cēlies Iršu nosaukums.
   18. gs. bija apsaimniekota tikai 1/4 daļa tagadējās pagasta teritorijas. 1766. gadā Katrīna II izdeva pavēli dibināt Iršu novadā vācu zemkopju koloniju, lai izveidotu paraugsaimniecības. Vācu zemnieki bija brīvi cilvēki, viņiem bija garantēta ticības brīvība, tiesības veidot savu pašvaldību, lietot vācu valodu, dibināt savas skolas. Tomēr vāciešu saimniecības nav plaukušas, un valdībai tās pastāvīgi bija jāatbalsta.
   1939. gadā vācieši repatriējās, pagastā palika tikai dažas vācu ģimenes.
   2000. gadā pagastā bija 640 iedzīvotāju, t.sk. 90,2 % latviešu, 6,4 % krievu, 1,9 % ukraiņu, 4 baltkrievi, 3 poļi, 2 lietuvieši.
   1935. gadā pagastā bija 91,8 % vāciešu, 6,9 % latviešu.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

615.

Istalsnas baznīca

2001-08-12 56:29:41, 27:50:47

123 << >> A 📷

   Istalsnas muižnieks J. Sokolovskis 1800. g. kapsētā uzcēlis kapelu. Istalsnas draudze dibināta 1927. g., tās pirmais prāvests J. Ļakse uzlicis kapelai skārda jumtu. Tā kā kapela bijusi maza, 1935. g. tika likti pamati jaunai baznīcai, to iesvētīja 1938. g., bet vecā kapela tika nojaukta.
   Istalsnas muižas parkā arī bijusi neliela koka kapela, kuras celšanas laiks nav zināms, kapela nojaukta 1989. gadā.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

616.

Izvalta, piemineklis represētajiem

2002-08-11 55:57:19, 27:01:17

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja divus Izvaltas pagasta iedzīvotājus, 1949. gadā - 51 iedzīvotāju. Pie baznīcas uzstādīts krusts ar piemiņas plāksni represētajiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

617.

Izvaltas baznīca

2002-08-11 55:57:19, 27:01:17

123 << >> A 📷

   Pirmā Izvaltas koka baznīca uzcelta 1625. gadā. To par saviem līdzekļiem uzcēla muižnieks A. Lackis un nodeva Daugavpils jezuītiem. Izvaltā izveidojās jezuītu misija.
   1896. gadā prāvesta A. Balteja vadībā tika uzcelta tagadējā mūra baznīca, konsekrēta 1897. gadā.
   Centrālajā baznīcas altārī atrodas glezna, kurā attēlota Svētā Anna ar Jaunavu Mariju, tāpēc vieni no svarīgākajiem svētkiem Izvaltā ir Annas diena.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

618.

Īles baznīca

2001-05-01 56:32:26, 22:59:51

123 << >> A 📷

   Īles baznīca dibināta ap 1670.-1680. g. Netelhorstu valdīšanas laikā, celta 18. gs. vidū. 1905. g. revolūcijas laikā baznīcu daļēji nopostīja, bet drīz atjaunoja. 20. gs. 30. gados baznīca bija Īles un Lielauces ev. lut. draudžu kopīgs dievnams.
   Kopš 1945. g. baznīca slēgta.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

619.

Īles muižas pils

2001-05-01 56:32:26, 22:59:51

123 << >> A 📷

   Īles pils Immu kalnā celta starp 1854. un 1856. gadu, parka un apkārtnes izveidošana tika pabeigta ap 1868. gadu.
   Īles parks ir valsts aizsardzībā (15,6 ha), tajā aug 17 vietējo un 53 introducēto koku un krūmu sugas.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

620.

Īvande, piemineklis represētajiem

2000-09-16 56:59:35, 21:45:46

123 << >> A 📷

   Padomju okupācijas varas iestādes 1949. gadā izsūtīja 74 īvandniekus.
   Pie Īvandes baznīcas 1989. g. uzstādīts piemiņas akmens deportētajiem Īvandes iedzīvotājiem.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

621.

Īvandes baznīca

2000-09-16 56:59:35, 21:45:46

123 << >> A 📷

Īvandes luterāņu baznīca celta 1816. g. Kancele (18. gs. beigas), altārglezna Kristus un Pēteris" (ap 1815. g.), ērģeles (19. gs. 2. puse).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

622.

Īvandes muižas pils

1999-07-24 57:00:01, 21:45:27

123 << >> A 📷

Īvandes vai Lielīvandes pils atrodas Kuldīgas raj., Īvandē.
Berlīnes arhitekta T. Zeilera pēc 1860. gada celta neoklasicisma stila pils ar askētisku galveno fasādi un romantizētu, greznāku parka fasādi. Parkā aug Baltijā lielākā baltegle. Otrpus šosejai, uz Vankas upītes stāv XIX gs. celtās ūdensdzirnavas un tās darbojas joprojām.

623.

Īvānu Velnakmens

2003-04-18 56:54:23, 26:17:14

123 << >> A 📷

   Īvānu velnakmens ir arheoloģiskais piemineklis - sens muldakmeņu grupas kultakmens. Noapaļotā konusveidīgā akmens augstums ir 2,4 m, apkārtmērs 12 m. Īvānu velnakmens nolaidenajā sānā iekalta iedobe (apm. 1 m x 30 cm x 4 cm), bet šķautnē - pakāpieni.
   Nostāsti liecina, ka pie Īvānu velnakmens nesti pagāniskie ziedojumi.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

439. Eglaine pie Zasas - Dunavas ceļa 2000-09-29

440. Eglaine, Stendera muzejs 2000-07-23

441. Eglaine, Stendera piemineklis 2000-07-23

442. Elejas muižas pils drupas 2000-10-06

443. Elejas vidusskolas sākumklašu ēka 2000-09-02

444. Elernes baznīca 2000-10-15

445. Elkas kalna nogāze 2001-06-02

446. Elkšņu baznīca 2000-07-23

447. Elpu iezis pie Gaujas 2005-05-06

448. Emburgas baznīca 2002-07-08