Latvija CD

Latvija CD

2008-12-15

271.

Carnikava, O. Vācieša kapa piemineklis

2002-04-28 57:07:30, 24:19:20

123 << >> A 📷

   Dzejnieks Ojārs Vācietis dzimis 1933. gadā Trapenes pagastā, miris 1983. gadā Rīgā, apbedīts Carnikavas kapsētā. Kapsēta atrodas senču svētkalnā.
   Carnikavas kapsētā apglabāts arī Latvijas armijas ģenerālis Mārtiņš Vācietis (1873.-1945. g.).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

272.

Carnikavas baznīca

2000-12-17 57:07:30, 24:19:20

123 << >> A 📷

   Aiz Carnikavas kapsētas kalnā atrodas Carnikavas baznīca. Tā celta 1728. gadā, tornis - 1851. gadā.
   Carnikavas kapos apglabāts dzejnieks Ojārs Vācietis (1933.-1983.)
  (A. Plaudis. Rīgas rajons, "Avots", 1988.)

273.

Carnikavas stacija

2000-04-09 57:07:41, 24:16:41

123 << >> A 📷

   Jau kopš seniem laikiem pie Gaujas grīvas pastāvējis zvejnieku ciemats Carnikava. Zvejnieki meta tīklus ne tikai jūrā, bet arī Gaujā, pa kuru nārsta laikā gāja uz augšu laši un nēģi. Ar nēģiem Carnikava ir īpaši slavena.
   Carnikavas stacija atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Saulkrasti. Šī līnija izbūvēta 1935. gadā, elektrificēta - 1958. gadā.
  (LME, 1. sēj. Rīga, 1970)

274.

Cesvaine, piemineklis represētajiem

2003-04-18 56:58:08, 26:18:26

123 << >> A 📷

   Piemineklis atklāts 2003. gada 25. martā.
   Pašlaik Cesvainē kopā ar lauku teritoriju dzīvo 88 represētie.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

275.

Cesvaines katoļu baznīca

2001-08-04 56:57:56, 26:19:00

123 << >> A 📷

Cesvaines katoļu baznīca uzcelta 1997. gadā, arhit. G. Graudupe.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

276.

Cesvaines luterāņu baznīca

2000-04-21 56:58:08, 26:18:26

123 << >> A 📷

Cesvaines ev.- lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca celta 1879. gadā no plēstiem laukakmeņiem (arhit. M. P. Berči). Gan fasādes, gan interjera veidojumā saglabāta neogotikas arhitektūrai raksturīgā apdares elementu stilizācija. Arhitekta P. Kundziņa vadībā 1929. gadā baznīca atjaunota, papildinot ar interjeru.

277.

Cesvaines pils

1999-06-20 56:58:08, 26:18:43

123 << >> A 📷

Interesants apskates objekts ir 19. gs. beigās (1890. g.) celtā Cesvaines pils un iepretī pāri Pils ielai bij. muižas apbūve. Barona Vulfa greznā pils celta no kaltiem laukakmeņiem ar monumentālu ieeju, dekoratīvām detaļām un piebraukšanas rampu. Blakus pils fasādei saglabājušies 14. gs. celtās un 1577. gadā Ivana Bargā sagrautās Rīgas arhibīskapa pils drupu fragmenti. Cesvaines pilī aplūkojama lielā zāle ar bagātīgu plafonu, iespaidīgas koka kāpnes, torņa telpā renesanses stila kamīns.
2002. gada 5. decembrī pils cieta ugunsgrēkā un tika stipri izpostīta.

278.

Cesvaines vidusskolas piemiņas zīme

2003-04-18 56:58:08, 26:18:26

123 << >> A 📷

Tagadējā Cesvaines ģimnāzija dibināta 1919. gadā, dibinātājs A. Vītols.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

279.

Cēres muižas pils

2000-06-25 57:06:25, 22:52:10

123 << >> A 📷

Cēres pils celta 1860. g., pārbūvēta 1940. g. No 1840. g. pilī skola. Pie skolas ēkas 1990. g. uzstādīts 150 gadu piemiņas akmens. Parkā aug purpursarkanais dižskābardis 2,6 m apkārtmērā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

280.

Cēsis, Jāņa luterāņu baznīca

2001-04-13 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A 📷

Svētā Jāņa luterāņu baznīca celta 1281.-1287. g., tornis 1853. g., remontēta 1898. g., 1937.-1939. g., 1976.-1981. g., kancele no 1748. g., pēc arhit. A. Štakenšneidera projekta 1858. g. ozolkokā griezts altāris ar 1862. g. J. Kēlera altārgleznu "Krustā sistais", 1907. g. E. F. Valkera firmas ērģeles, 19. gs. beigu un 1938. g. vitrāžas, 15.-16. gs. kapa plāksnes.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

281.

Cēsis, brīvības cīņu piemineklis

1999-07-27 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A 📷

1998. g. novembrī Cēsīs, Vienības laukumā svinīgi tika atklāts no jauna izgatavotais Uzvaras piemineklis, jo 1951. g. martā arhit. P. Kundziņa 1924. gadā šūnakmenī veidotais Uzvaras piemineklis tika nopostīts.

282.

Cēsis, piemineklis Skolnieku rotai

2002-10-12 57:17:42, 25:16:02

123 << >> A 📷

   Piemineklis Cēsu pulka Skolnieku rotas pirmo cīņu atcerei tika uzstādīts 1938. gadā, mākslinieka V. Rozenberga mets, tēlnieka R. Āboltiņa veidojums, tēlnieka R. Zibeņa izpildījums. Piemineklis nojaukts 1951. gadā, atjaunots 1992. gadā (tēlniece M. Baltiņa).
   Uzraksts uz pieminekļa postamenta sānu plāksnes: "Pa šo ceļu 1919. gadā 6. jūnijā Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota aizgāja cīņā par Latviju."
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

283.

Cēsis, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-08-19 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A 📷

Piemineklis kapos Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem uzstādīts 1930. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

284.

Cēsu katoļu baznīca

2006-10-29 57:18:40, 25:15:49

123 << >> A 📷

Cēsu Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca atrodas Palasta ielā 9.

285.

Cēsu pareizticīgo baznīca

2006-10-29 57:18:52, 25:16:02

123 << >> A 📷

Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca atrodas Palasta ielā 22. Baznīca celta bizantiešu stilā uz Sv. Katrīnas baznīcas drupām (1845. g.). Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapi.
(www.vietas.lv).

286.

Cēsu pilsdrupas

1999-10-03 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A 📷

   Cēsu mūra pils (13.-18. gs.) ir izcils valsts nozīmes arheoloģijas, vēstures un arhitektūras piemineklis. Livonijas ordeņa mestru rezidence 1239.-1561. g. (ar pārtraukumiem). Pils celtniecība sākās ap 1207.-1209. g. Līdz pat Livonijas karam pils ne reizes netika ieņemta.
   1577. g. septembrī pēc piecu dienu aplenkuma pili iekaroja Krievijas cara Ivana Bargā karavīri. 1703. gadā pili sagrāva un ieņēma Krievijas feldmaršala B. Šeremetjeva karaspēks. No tā laika pils vairs netika atjaunota.
   Saistībā ar izrakumiem notiek konservācijas un restaurācijas darbi.

287.

Ciblas baznīca

2001-08-12 56:33:00, 27:53:00

123 << >> A 📷

Pirmo koka kapelu Ciblā 1697. g. uzcēla Pasienas klostera dominikāņu mūki. 1771.-1776. g. Eversmuižas īpašnieks M. Karņickis uzcēla tagadējo Ciblas katoļu baznīcu, kurā darbojas Eversmuižas Sv. Andreja un Aizpūres Vissvētās Jaunavas Marijas ticīgo palīdzības Romas katoļu draudze.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

288.

Cieceres ezers pie Brocēniem

2000-05-13 56:40:60, 22:34:00

123 << >> A 📷

Cieceres ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē 101,3 m vjl., A no Saldus. Platība 2,84 kv.km, garums 9,5 km, liel. platums 0,4 km, liel. dziļums 50 m. Baseins 121 kv.km, pietekas nelielas. Iztek Cieceres upe.

289.

Cirstu muižas pils

2000-08-10 56:59:02, 25:46:31

123 << >> A 📷

Ķieģeļu māja būvēta 19. gs. neogotikas stilā, galvenajā fasādē ģerbonis. Saimniecības būves, klēts, zvana tornītis, fon Strandmaņu dzimtas kapliča.

290.

Cirstu muižas tornis

2000-08-10 56:59:02, 25:46:31

123 << >> A 📷

Blakus Cirstu muižas kungu mājai uzcelts sešstūrains neogotisks tornis, 19. gs.
(www.cesis.lv)

291.

Ciskādu katoļu baznīca

2004-08-05 56:29:34, 27:08:06

123 << >> A 📷

Ciskādu (Ciskoda) Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajona Sakstagala pagastā. Baznīcu 1900. gadā uzcēlis prāvests V. Timošunas, kurš pēc nāves apbedīts baznīcas dārzā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

292.

Cīravas baznīca

2001-11-10 56:44:13, 21:23:04

123 << >> A 📷

Cīravas luterāņu baznīca celta 1781. g., atjaunota 1876. g., 1888. g. Iekārtā (1781. g.) vērojamas rokoko un klasicisma iezīmes. Ērģeles (18. gs. 1. puse), prospekts (1781. g.). Piemineklis (1782. g.) J. E. Bērai - marmora kenotafs, kas nav saistīts ar apbedījumu, bet izveidots kā piemiņas vieta.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

293.

Cīravas meža skolas piemiņas zīme

2001-11-10 56:44:13, 21:23:04

123 << >> A 📷

Bijušās Cīravas muižas pilī no 1922,g. līdz 1951. g. darbojusies meža skola. Piemiņas akmens uzstādīts 1985. g.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

294.

Cīravas pils

2001-11-10 56:44:13, 21:23:04

123 << >> A 📷

   Bijušās Cīravas muižas pils celta 18.-19. gs. 19. gs. 60. gados pārbūvēta neogotiskās formās - uzbūvēts lievenis, tornīši, rizalīti korpusa galos, ķieģeļu robojumi zelmiņos un dzegās, pārveidota logu apmaļu apdare. Četrās telpās vērtīga interjera apdare, zālē 19. gs. sākuma marmora kamīns.
   Pilī darbojusies meža skola (1922.-1951. g.).
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

295.

Cīruļu baptistu baznīca

2004-08-13 57:22:33, 22:27:50

123 << >> A 📷

Valdemārpils-Ārlavas baptistu draudzes baznīca atrodas Valdgales pagasta Cīruļos.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

296.

Codes baznīca

2000-11-04 56:27:58, 24:10:28

123 << >> A 📷

Pirmā Codes baznīca celta ap 1570. g. Codes muižnieka K. Šrēdera laikā. Tagadējā ev. lut. baznīca uzcelta 1680. g., atjaunota 1864. g. un 1922. g., altāris un kancele saglabājušies no celšanas laika.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

297.

Codes muižas pils

2000-11-04 56:27:58, 24:10:28

123 << >> A 📷

20. gs. sākumā Codes pagastā bija Codes muiža ar Cerības un Bišu pusmuižu. Pēdējais Codes muižas īpašnieks bija A. L. Līvens. Codes muižas dzīvojamā ēka
(18. gs. 2. puse, 1870. g.) ir arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

298.

Čerņausku akmens Allažu apkārtnē

2000-12-10 57:05:04, 24:47:49

123 << >> A 📷

   Čerņavsku akmens (Ezernieku akmens) atrodas Allažu pagastā pie Egļupes. Augstums 1,7 m, garums 5,2 m, platums 4,5 m.
   Domājams, sena kulta vieta.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

299.

Čornajas katoļu baznīca

2004-08-05 56:22:44, 27:24:59

123 << >> A 📷

Dukstigala Sv. Marijas katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajona Čornajas pagastā. Otrā pasaules kara laikā tā nodegusi, atjaunota 1947. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

300.

Dagda, piemineklis represētajiem

2000-07-22 56:05:39, 27:32:14

123 << >> A 📷

Dagdā uzstādīta skulptūra "Sērojošā māte"(1996. g., tēln. A. Veinbaha), kas veltīta komunistiskā terora upuru piemiņai.

301.

Dagda, skats uz Dagdas ezeru

2000-07-22 56:05:39, 27:32:14

123 << >> A 📷

Dagda atrodas Dagdas ezera krastā. Dagdas tuvumā vairāki ezeri: Galšūns jeb Rapšu ezers, Kausačs, Narūts, caur tiem tek Narūta, kas ietek Dagdas ezerā, un Purpļu ezers. Mazliet tālāk atrodas ievērojams dabas liegums - Salājs (Solojs) un ļoti gleznainais Ežezers (Jēša ezers).

302.

Dagdas katoļu baznīca

2000-07-22 56:05:39, 27:32:14

123 << >> A 📷

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir baroka stilā celtā Sv. Trīsvienības katoļu baznīca. Laikos, kad Latgali sauca par poļu Infantiju, Dagdā dzīvojuši visbagātākie un ietekmīgākie Latgales magnāti Hilzeni, ar kuru atbalstu 1742. gadā uzcelta baznīca.

303.

Dalbes apkārtne, brīvības cīņu piemineklis

2000-10-06 56:43:52, 23:51:32

123 << >> A 📷

   Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem (1937. g., M. Šmalcs, atjaunots 1987. g.), kas krituši cīņā pret Bermontu.
   1919. g. 17. novembrī kaujā pie Skuju skolas un Iecavas upes pulks zaudēja 16 kritušos, 2 bezvēsts pazudušos, 58 karavīri ievainoti. Piemineklis atrodas pa labi no vecās Jelgavas-Rīgas šosejas - aiz dzelzceļa pārbrauktuves.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

304.

Dalbes baznīca

2001-03-10 56:44:27, 23:52:00

123 << >> A 📷

Dalbes luterāņu baznīca celta 1869. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

305.

Dambjapurva ezers Rīgā

2001-10-06 56:58:36, 24:14:27

123 << >> A 📷

Dambjapurva ezers atrodas Biķernieku mežā, platība 1,7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

306.

Danišeukas pareizticīgo baznīca

2004-08-06 56:04:40, 26:46:53

123 << >> A 📷

Danišeukas Svēto apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca atrodas Daugavpils rajona Višķu pagasta Danišeukā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

307.

Danišeukas vecticībnieku baznīca

2004-08-06 56:04:32, 26:46:57

123 << >> A 📷

Danišeukas vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Daugavpils rajona Višķu pagastā. Tas atvērts 1998. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

308.

Dauda Siguldas apkārtnē

2001-03-24 57:10:18, 24:54:00

123 << >> A 📷

Dauda - Gaujas kreisā krasta pieteka. Tek pa Nurmižu gravu (kanjonveidīga grava, dziļums līdz 40 m) GNP teritorijā. Dauda un tās labā pieteka Jodupīte ir aizsargājami ģeomorfoloģiski objekti.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

309.

Daudas ūdenskritums

2001-04-07 57:10:05, 24:54:21

123 << >> A 📷

   Daudas ūdenskritumi (augstums 2,3 m, platums 1,5 - 2,5 m) veidojušies Pļaviņu svītas dolomīta kāples un Amatas svītas lodīšu smilšakmeņu sadurē.
   Nurmižu gravas, pa kuru tek Dauda, kraujās ir smilšakmens atsegumi (augstums līdz 35 m).
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

310.

Daudzeses baznīca

2002-06-29 56:28:37, 25:13:13

123 << >> A 📷

   Daudzeses luterāņu baznīca uzcelta 1826. gadā, pārbūvēta 1874. gadā.
   1919. gada 4. novembrī pie baznīcas notika asiņaina sadursme ar bermontiešiem, kuriem dievnama tornī bija ložmetēju ligzda.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

311.

Daudzeses pagastnams Daudzevā

2002-06-29 56:29:60, 25:14:60

123 << >> A 📷

   Daudzeses pagasta platība 21 066,6 ha. Iedzīvotāju skaits 2000. g. - 1227.
   Daudzeses novads pastāvēja jau ordeņa laikā. 1563. gadā hercogs Ketlers novadu atdeva Aizkraukles ordeņa pils komturam fon Ezerusam. 1617. gadā novadu ieguva grāfs Pletenbergs, bet 1824. gadā novadu mantoja grāfs Šuvalovs.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

312.

Daudzeva, piemineklis nacionālajiem partizāniem

2002-06-29 56:30:23, 25:14:25

123 << >> A 📷

   Piemineklis latviešu nacionālajiem partizāniem (Pormaļa grupai).
    "Brālis brālim jānošauj bij kaujā.
     Dēls pat tēvam kļuva svešs.
     Tos, kas neaizgāja asiņainā kaujā,
     Klusi slēpa dzimtās zemes mežs."
  (Lūcija Sāgameža)

313.

Daudzeva, piemineklis represētajiem

2002-06-29 56:30:23, 25:14:25

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 22, 1949. gadā - 15 iedzīvotājus. Piemiņas akmens uzstādīts pie Daudzevas stacijas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

314.

Daugava Naujenes apkārtnē

2000-07-21 55:54:45, 26:48:55

123 << >> A 📷

   Daugavas ieleja posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei veido dabas parku "Daugavas loki". Parks dibināts 1990. g., lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ainavu, tās vērtīgos dabas resursus, augu un dzīvnieku daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.).
    "Aiz ko tek Daugaviņa
     Līkumiņu līkumiem:
     Laimes māte pavēlēja
     Dieviņam salocīt."
  (T.dz.)

315.

Daugava augšpus Jēkabpils

2001-08-11 56:28:17, 25:56:39

123 << >> A 📷

Daugavas ielejas sistēma aptver visu Daugavas baseinu (Latgales, Augšzemes, Vidzemes augstieni, Austrumlatvijas un Viduslatvijas zemieni) un daļēji arī tam blakus esošo teritoriju (kopā ap 30 % Latvijas teritorijas).
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

316.

Daugava lejpus Ķeguma

2000-05-20 56:45:16, 24:41:33

123 << >> A 📷

Ķeguma HES (1936.-1940. g., rekonstruēta 1975.-1979. g.) ir pirmā lielākā spēkstacija Latvijā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

317.

Daugava pie Aizkraukles pilsdrupām

2000-04-21 56:36:47, 25:09:06

123 << >> A 📷

Daugava - lielākā Latvijas upe. Garums 1020 km (no tiem Latvijā 367 km). Bas. platība 87900 kv.km, Latvijā 24700 kv.km. Kopējais kritums 221 m (Latvijā 99 m). Tecējumu pa Latvijas teritoriju sāk no Piedrujas.

318.

Daugava pie Daugavpils

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta un atrodas abos Daugavas krastos.

319.

Daugava pie Dārziņiem

2002-07-26 56:51:58, 24:15:12

123 << >> A 📷

Daugava sākas Krievijā Valdaja augstienē (Zapadnaja Dvina), tecējumu pa Latvijas teritoriju sāk no Piedrujas. Lejtecē majestātiska un cēla tā veļ savus viļņus cauri Rīgai uz jūru.

320.

Daugava pie Doles

2000-08-28 56:51:20, 24:16:05

123 << >> A 📷

Doles sala - apdzīvota sala Daugavas lejtecē, Rīgas raj. Katlakalna ciemā. Sala ir 9 km gara un 2-2,5 km plata. Ap 13. gs. salu apdzīvoja lībieši. Domājams, ka salinieki ieņēmuši vadošu vietu apkārtējo cilšu dzīvē, jo Latviešu Indriķa hronikā sala nosaukta par "Insula regis" - "Ķēniņu salu". Gar labo pusi to apņem Daugavas galvenā gultne, kurā atrodas Mārtiņa, Andreja, Zirņu salas un vairākas krāces, gar kreiso pusi tek Sausā Daugava. Pār to ir pārceltuve (pie Ķekavas). Salu šķeļ vairākas Daugavas attekas, lielākā - Lebjava.

321.

Daugava pie Ģipšustūra

2002-07-26 56:52:53, 24:12:05

123 << >> A 📷

Pie Ģipšustūra Daugava savienojas ar Sauso Daugavu. Sausā Daugava (8,5 km gara) - Doles salas atdalīts Daugavas zars pie tās kreisā krasta. Pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgalā no Daugavas to atdala Rīgas HES dambis.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

322.

Daugava pie Ikšķiles

1999-10-14 56:49:09, 24:30:04

123 << >> A 📷

Ikšķile atrodas Viduslatvijas nolaidenuma malā un Lejasdaugavas senlejā (pie Daugavas).

323.

Daugava pie Jaunjelgavas

1999-10-30 56:36:60, 25:05:02

123 << >> A 📷

Jaunjelgava atrodas Daugavas kreisajā krastā. 13. gs. Jaunjelgavas vietā atradās sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Tās vietā sāka veidoties apdzīvota vieta.

324.

Daugava pie Jersikas pilskalna

2002-06-29 56:16:30, 26:12:00

123 << >> A 📷

   Jersikas pilskalns atrodas 16 m augstā Daugavas kraujā starp 2 gravām. 1939. gadā pilskalnā, kā arī apmetnē tika izdarīti arheoloģiskie pētījumi F. Baloža vadībā. Atradumi (bronzas šķēpi, akmens cirvji, krama bultas u.c.) liecina, ka pilskalns apdzīvots jau pirmā gadu tūkstotī pirms Kristus. Pilskalna plakums apjozts ar valni, uz kura senatnē bijuši koka nocietinājumi.
   Pretējā Daugavas krastā atrodas Dignājas pilskalns.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

325.

Daugava pie Kokneses

2002-09-21 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A 📷

Daugavas augstos, krāšņos krastus pie Kokneses applūdinājusi ūdenskrātuve. Zem ūdens palikuši Krievkalna kapi, pareizticīgo baznīca, Kokneses skolas ēka (bij. Maskavas krogs) u.c. ēkas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

326.

Daugava pie Kraujas

2000-07-21 55:54:31, 26:39:15

123 << >> A 📷

Daugava Latvijai un latviešiem ir ne tikai liela un skaista upe, bet arī simbols. To apdzied dziesmās, sauc par tautas likteņupi. Ar cīņu pret Daugavas HES būvniecību, kuru izveidojot tiktu applūdināta Daugavas ieleja starp Daugavpili un Krāslavu, sākās tautas atmoda, kas atnesa Latvijai neatkarību.

327.

Daugava pie Krāslavas

1999-08-17 55:53:29, 27:08:14

123 << >> A 📷

Daugavas ieleja posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei veido 8 lielus līkumus (iegrauztie meandri). Katra šā upes loka garums sasniedz 4-6 km, bet attālums gaisa līnijā ir tikai 2-3 km.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994).

328.

Daugava pie Ķengaraga

2005-09-25 56:53:35, 24:11:38

123 << >> A 📷

Ķengarags - Rīgas pilsētas daļa Latgales priekšpilsētā. Kā apdzīvota vieta Ķengarags ("Kengeragge" ) minēts 16. gadsimta otrajā pusē. Nosaukums cēlies no kāda turienes zemnieka vārda, saukta par Ķengu. Viņš dzīvoja vietā, kur Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzas radze (dolomīts).
(lv.wikipedia.org)

329.

Daugava pie Līvāniem

1999-08-18 56:21:14, 26:10:36

123 << >> A 📷

Daugavā dzīvo asari, ālanti, karūsas, karpas, līdakas, plauži, raudas, sapali, salates, sīgas, sami, vēdzeles, zandarti, zuši. Daudzi makšķernieku stāsti dzirdēti par Daugavas lielajiem samiem.

330.

Daugava pie Nīcgales

2000-07-21 56:08:20, 26:20:24

123 << >> A 📷

   Daugava - lielākā Latvijas upe. Garums 1020 km (no tiem Latvijā 367 km). Bas. platība 87900 kv.km(Latvijā 24700 kv.km). Kopējais kritums 221 m (Latvijā 99 m). Tecējumu pa Latvijas teritoriju sāk no Piedrujas.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)
   Dažos avotos Daugavas garums uzrādīts 1005 km.

331.

Daugava pie Ogres

2000-05-20 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

Latviešu nosaukums "Daugava" un lietuviešu "Dauguva" ir cēlies no seniem austrumbaltu vārdiem "daudz" un "ūdens". Lietuviešu valodā "daug" nozīmē "daudz".

332.

Daugava pie Piedrujas

2002-08-11 55:47:42, 27:26:36

123 << >> A 📷

Senatnē pa Daugavu gāja ūdensceļš no varjagiem uz grieķiem. Pa to varēja nokļūt no Baltijas jūras uz Melno jūru. 7.-11. gs. to izmantoja vikingi.

333.

Daugava pie Pļaviņām

2006-04-14 56:36:54, 25:43:45

123 << >> A 📷

Pavasaros pie Pļaviņām bieži veidojas ledus sastrēgumi. Kopā 1966,gada ūdens līmeni regulē Pļaviņu HES dambji un hidrotehniskās būves.

334.

Daugava pie Vecdoles pilsdrupām

2005-07-14 56:51:46, 24:15:09

123 << >> A 📷

Vecdoles pils celta pirms 1226. gada. Saglabājušās tikai pils drupas, kuras arī ūdenslīmeņa pacelšanās dēļ lēni iet bojā, bet Daugava joprojām plūst dižena un plaša.

335.

Daugava pie dzelzceļa tilta Rīgā

2002-11-12 56:56:26, 24:06:01

123 << >> A 📷

   Pirmo Dzelzceļa tiltu pār Daugavu uzbūvēja no 1871. gada maija līdz 1872. gada oktobrim. Tilts kalpoja līdz 1917. gadam, kad, krievu armija atkāpjoties, tiltu uzspridzināja. Tiltu vairākkārt mēģināja atjaunot, līdz 1924. gada 2. aprīlī ledus iešanas laikā tika sagrauti tā balsti.
   Jaunais Dzelzceļa tilts tika uzcelts no 1909. līdz 1914. gadam blakus vecajam tiltam. Atšķirībā no vecā tilta, jaunajam režģotais "jumts" nav taisns, bet gan izliekts un sadalīts pa posmiem.
   1917. gada septembrī krievu armijai atkāpjoties tika uzspridzināti 2 tilta laidumi, taču tos salaboja vācu armijas vienības. Bet jau 1919. gadā Sarkanās armijas sapieri tiltu uzspridzināja. Vācu armijas vienības tiltu atjaunoja, taču 1944. gadā atkāpjoties atkal saspridzināja .
   Tūlīt pēc kara sākās tilta atjaunošanas darbi un 1951. gadā tos pilnībā pabeidza.
  (A. Ziedonis. Rīgas tilti un satiksmes pārvadi. Rīga, 1996.)

336.

Daugava, Staburaga vieta

2004-06-05 56:34:45, 25:28:58

123 << >> A 📷

Šajā vietā apmēram 8 m zem ūdens guļ teiksmām apvītais Staburags. Ūdenslīdēji katru gadu šo vietu pārbauda, Staburags tur joprojām guļ.

337.

Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo baznīca

2004-08-06 55:52:16, 26:32:11

123 << >> A 📷

Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle atrodas Tautas ielā 2. Tā uzcelta 1905. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

338.

Daugavpils Dievmātes katoļu baznīca

2002-08-11 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca atrodas Pumpura ielā 11a, tā celta 1905. gadā. Baznīcas akustikai piemērotās lielās ērģeles būvētas 1909. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

339.

Daugavpils Sv. Pētera katoļu baznīca

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Daugavpilī viena no ievērojamākajām ir klasicisma stilā celtā Romas katoļu Sv. Pētera - Pāvila baznīca, celta 1848. gadā, arhitekts Štraubergs. Tā nedaudz atgādina Pāvesta katedrāli.

340.

Daugavpils cietokšņa vārti

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Daugavpils cietoksnis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas ir vienīgais bez pārmaiņām saglabājies 19. gs. 1. puses cietokšņa paraugs Latvijā. 1772. gadā pēc Daugavpils (Dinaburgas) pievienošanas Krievijai tika nolemts, ka pilsētā jābūvē cietoksnis. 1788. gadā tika apstiprināts tā pirmais projekts, taču cietokšņa un priekštilta nocietinājumu būve sākās tikai 1810. gadā pēc kara inženiera J. Hekeļa projekta 16. gs. beigās dibinātās Dinaburgas sākotnes apbūves vietā. Cietokšņa celtniecību pabeidza tikai 1878. gadā.

341.

Daugavpils luterāņu baznīca

2004-08-06 55:52:09, 26:32:26

123 << >> A 📷

Daugavpils luterāņu baznīca atrodas 18. Novembra ielā 66a, tā uzcelta 1893. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

342.

Daugavpils vecticībnieku baznīca

2004-08-06 55:52:24, 26:32:23

123 << >> A 📷

1.vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Puškina ielā 16a, būvēts 1908.-1928. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

343.

Daugavpils, A. Pumpura piemineklis

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Daugavpilī, pilsētas centrālajā daļā atrodas A. Pumpura parks (Vienības dārzs) un Dubrovina dārzs, kas sākts veidot 1882. gadā.
No 1895. gada Andrejs Pumpurs strādājis par militāro ierēdni Daugavpils intendantūrā — pavadījis armijas sūtījumus uz Āziju.

344.

Daugavpils, Raiņa piemineklis

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Tā kā Rainis ir Dzejas dienu simbols, Daugavpils dzejnieki svin viņa dzimšanas dienu, noliekot ziedus un svecītes pie viņa pieminekļa Daugavpils Universitātes laukumā.

345.

Daugavpils, piemineklis represētajiem

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

A. Pumpura parkā atrodas komunistiskā terora upuru piemiņas vieta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

346.

Daugmale, piemiņas zīme Bēgļu ceļš

2000-09-29 56:49:15, 24:26:56

123 << >> A 📷

1. pasaules kara laikā cauri Daugmales pagastam gāja "bēgļu ceļš". 1915. g., ienākot vācu karaspēkam, bēgļi no Kurzemes un Zemgales devās pāri Daugavai uz Rīgu, Vidzemi un Krieviju. "Bēgļu ceļa" malā uzstādīta Kultūras fonda piemiņas zīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

347.

Daugmale, skats no pilskalna

1999-07-16 56:49:52, 24:22:55

123 << >> A 📷

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un varjagi.

348.

Daugmales apkārtne, piemineklis Važu rāvējs

2008-08-25 56:49:52, 24:24:06

123 << >> A 📷

Skulptūra "Važu rāvējs" uzstādīta Daugmalē Daugavas krastā. Tā veltīta Atmodai, autors T. Muzikants.

349.

Daugmales pilskalna virsotnes ainava

2004-09-19 56:49:52, 24:22:57

123 << >> A 📷

   Ai tēvu zemīte,
   Tavu jaukumiņu!
   Smildziņa ziedēja
   Sudraba ziedus.
  (T.dz.)

350.

Daugmales pilskalns

1999-07-16 56:49:52, 24:22:55

123 << >> A 📷

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka cilvēki Daugmales pilskalnā apmetušies uz dzīvi jau 2. gt. pirms Kristus un apdzīvojuši to līdz mūsu ēras 13. gs.; līdz 10. gs. te dzīvojuši zemgaļi, bet no 10. līdz 13. gs. arī lībieši un latgaļi. Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapiem ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

351.

Dauģēnu klintis pie Salacas

2003-11-08 57:53:40, 25:00:50

123 << >> A 📷

   Dauģēnu klintis atrodas Valmieras rajona Mazsalacas lauku teritorijā, Salacas labajā krastā, ziemeļrietumos no Silmačiem. Tas ir līdz 15 m augsts, ap 100 m plats Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegums.
   Dauģēnu klintis un alas ir dabas piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

352.

Daukšas - Aspazijas muzejs pie Zaļeniekiem

2001-06-30 56:32:38, 23:34:59

123 << >> A 📷

"Daukšas" - dzejnieces Aspazijas (1865.-1943. g.) dzimtās mājas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

353.

Dārtes baznīca

2001-06-09 57:20:58, 22:47:43

123 << >> A 📷

   Dārtes (Vandzenes) luterāņu baznīca celta 17. gs., pārbūvēta 1896. g. 500 m rietumos no dievnama pie Nogales ceļa atradās Ninive (Neustadtchen) ar apm. 1,5 tk. iedzīvotāju. Kaut gan vēstures dokumentos lasāms, ka pilsētiņa nopostīta Ziemeļu karā, tai 1730. g. piešķirtas pilsētas tiesības.
   Ticamāk, ka Ninivi likusi izpostīt zemes īpašnieka barona Firksa atraitne Doroteja. Tās vietā ierīkoto muižu nosauca viņas latviskotajā vārdā - par Dārti.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

354.

Dāvida dzirnavu avoti pie Vaives upes

2000-09-13 57:16:05, 25:23:18

123 << >> A 📷

Vaive - Raunas kreisā pieteka Cēsu rajonā. Garums 18 km, bas. platība 80 kv.km, kritums 102 m (vidēji 5,2 m/km). Tek dziļā senlejā, kuras krastos gleznaini smilšakmens iežu atsegumi un daudz gravu. Liel. pieteka Rīdzene (10 km). Upē vairāki dzirnavu aizsprosti.

355.

Degoles muiža

2001-03-31 56:53:20, 23:04:18

123 << >> A 📷

   Degoles muižas pils celta ap 19. gs. vidu, saimniecības ēka, Degoles vējdzirnavas (bez spārniem; ar vēja spēku darbojās līdz 1963. g., daļēji saglabājušās malšanas iekārtas, izvietotas 5 stāvos, saglabājušās margotas divviru durvis).
   Parks (1,5 ha) ar svešzemju kokiem un krūmiem.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

356.

Degumnieki, Ošupes pagasta pašvaldība

2002-05-04 56:47:58, 26:44:50

123 << >> A 📷

   Ošupes pagasta pašvaldība atrodas Degumniekos, Skolas ielā 4.
   Ošupes pagastā atrodas pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vieta "Liepsalas".
   Pagasta teritorija 224,3 kv. km, iedzīvotāju skaits 2000. gadā - 1540.
  (Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti)

357.

Demenes apkārtne, Latvijas D zīme "Saules puķe"

2001-08-11 55:40:32, 26:34:44

123 << >> A 📷

Demenes pagasta dienvidu galā pie Grivočkas atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts. Tur 1999. g. uzstādīts tēlnieka V. Titāna veidotais piemineklis "Saules puķe".
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

358.

Demenes katoļu baznīca

2001-08-11 55:43:17, 26:33:09

123 << >> A 📷

Demenes Romas katoļu baznīca sākta celt 1928. g. Baznīcā dievkalpojumi atjaunoti 1992. g.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

359.

Demenes luterāņu baznīca

2001-08-11 55:43:30, 26:32:60

123 << >> A 📷

Pirmā ev. lut. baznīca Demenē uzcelta 1567. g. pēc Kurzemes hercoga G. Ketlera rīkojuma. Baznīca bijusi no koka, vēlāk tā nodegusi. 1896. g. uzcelta jauna mūra baznīca, bet 1. pasaules kara laikā tā nopostīta un nav atjaunota.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

360.

Dienvidsusēja pie Aknīstes

1999-10-30 56:09:47, 25:44:33

123 << >> A 📷

Dienvidsusēja - Mēmeles labā krasta pieteka (Lielupes bas.). Garums 114 km, bas. 1210 kv.km. Kritums 81 m. Baseinā 19 ezeru, vairāki lieli purvi - Lielais, Čaidānu, Liepnu-Sūnakļu purvs. Pietekas - Radžupe, Arālīte (18 km), Dūņupe, Zalvīte, Dzirnupe, Elsīte, Salate.

361.

Dienvidsusēja pie Ērberģes

2002-07-18 56:22:09, 25:01:07

123 << >> A 📷

Dienvidsusēja ir garākā Mēmeles pieteka. Tā piemērota laivu nobraucieniem, izņemot mazūdens vasaras. Krastos skaisti dabas skati.

362.

Dienvidsusēja pie Gārsenes dzirnavām

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

Dienvidsusēja tek cauri Gārsenes dzirnavezeram. 99 km no ietekas Mēmelē mazā hidroelektrostacija Gārsenes HES.

363.

Dienvidsusējas ieteka Mēmelē

2007-10-14 56:24:10, 24:55:31

123 << >> A 📷

0.3 km no ietekas Mēmelē mazā hidroelektrostacija Grīvnieku HES.

364.

Dienvidsusējas līcis pie Neretas

2002-07-18 56:12:13, 25:18:21

123 << >> A 📷

Nereta ir rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības un jaunības dienu zeme. Dienvidsusējas (Susējas) krastos var izbaudīt to dabas mieru un burvību, ko rakstnieks tēlaini aprakstījis savās grāmatās.

365.

Dignājas baznīca

2000-10-15 56:18:03, 26:10:24

123 << >> A 📷

Dignājas ev. lut. draudze dibināta un uzcelta pirmā baznīca 1567. g. Netālu uz dienvidiem no tās 1811. g. uzcelta tagadējā baznīca (atjaunota 1922. g.).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

366.

Dikļi, dziesmu svētku piemineklis

2002-06-01 57:35:48, 25:04:24

123 << >> A 📷

   Vēstures piemineklis ir pirmo latviešu dziesmu svētku norises vieta Neikena kalniņā. Tur uzstādīts piemiņas akmens.
   J. Neikens (1826.-1868. g.) - mācītājs, rakstnieks, strādājis Dikļu draudzē, 1864. gadā noorganizējis Dikļos pirmos latviešu dziesmu svētkus. Arī pirmā skola Dikļos bijusi Neikena skoliņa.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

367.

Dikļi, piemiņas zīme teātra sākumam

2002-06-01 57:35:50, 25:05:39

123 << >> A 📷

J. Peitāns (1801.-1859. g.) - muižas kalps, pārtulkojis F. Šillera lugu "Laupītāji" latviešu valodā un 1818. gadā kopā ar muižas kalpiem to iestudējis. Tā bija pirmā teātra izrāde latviešu valodā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

368.

Dikļu baznīca

2002-06-01 57:35:48, 25:04:24

123 << >> A 📷

   1772. gadā Dikļos uzcelta jauna koka baznīca. 1848. gadā to pārbūvēja - uzcēla mūra sienas un torni. 1934. gadā iebūvētas jaunas ērģeles. 1998. gadā J. Jerums kopā ar T. Deksni ērģeles restaurēja.
   Dikļos darbojas luterāņu draudze.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

369.

Dikļu muižas pils

2000-04-29 57:35:50, 25:05:39

123 << >> A 📷

Dikļu muiža piederējusi Pāleniem, Levenvoldenam, Tīzenhauzeniem, Benefeldenam, no 1860. g. Volfiem. Dikļu pils (18. gs.; 1896. g.) ir arhitektūras piemineklis. Ap pili parks (20 ha).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

370.

Dinaburgas pils makets pie Naujenes

2000-07-21 55:54:45, 26:43:33

123 << >> A 📷

Pilskalnā var apskatīt bijušās Dinaburgas pils maketu mērogā 1:40. To būvējis Daugavpils tautas mākslinieks Igors Manžoss.
(www.turisms.latgale.lv)

371.

Dinaburgas pilsdrupas pie Naujenes

2000-07-21 55:54:45, 26:43:33

123 << >> A 📷

Saglabājušās 13. gs. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rāceburga būvētās pils drupas, pilskalnā izveidots mūra pils makets, tuvējā muzejā - vēstures ekspozīcija. Teritorija ietilpst dabas parkā "Daugavas loki".

372.

Dižlāņu muižas pils Vecpilī

2002-08-25 56:37:25, 21:29:35

123 << >> A 📷

Dižlāņu muižas apbūve veikta 19. gs. Ir parks. Muižas apbūvei un parkam ir kultūrvēsturiska nozīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

373.

Dižstende, piemiņas zīme J. Lielmanim

2000-10-28 57:11:36, 22:33:13

123 << >> A 📷

Bijusī Stendes muiža tagad ir Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas centrs. Stacija dibināta 1922. g. Tās dibinātājs un ilggadējais direktors (1922.-1956. g.) bija lauksaimniecības zinātņu doktors Jānis Lielmanis (1895.-1970. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

374.

Dižstendes muižas jaunā pils

2000-10-28 57:11:36, 22:33:13

123 << >> A 📷

Klasicisma stila jaunā pils celta 19. gs. sākumā, vēlāk pārbūvēta. 16. gs. nocietināts pils torņveida dzīvojamais korpuss, klasicisma stilā ieturēti staļļi un ratnīcas.

375.

Dižstendes muižas vecā pils

2000-10-28 57:11:36, 22:33:13

123 << >> A 📷

5 km no Stendes atrodas bijusī Stendes muiža, tagad Dižstende. 1528.-1920. g. Stendes muiža, kas bija viena no lielākajām un bagātākajām Kurzemē, 12. paaudzēs piederēja Brigenu dzimtai.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

376.

Dīriķupītes piemiņas zīme

2002-06-29 56:38:57, 24:52:49

123 << >> A 📷

   Dzejnieks Andrejs Pumpurs (1841.-1902. g.) dzimis Lieljumpravas pagasta Ķeirānu meža mājiņā. Viņa tēvs gāja muižā par vīndedzi. No Ķeirāniem tēvs pāriet uz Dīriķu mājām par saimnieku gadu pēc Andreja dzimšanas. Šajās mājās Pumpurs pavada savu bērnību.
   Piemiņas zīmes autors Vilnis Titāns.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

377.

Dlužņevas pils Lūznavā

2000-10-14 56:21:38, 27:15:33

123 << >> A 📷

1911. gadā tika pabeigta inženiera S. Kerbedza dzimtas pils celtniecība, kurai raksturīgas jūgendstila formas. Pilī uzturējies lietuviešu gleznotājs un komponists M. Čurļonis. Savdabīgajā parkā - Madonnas skulptūra.

378.

Dobele, atbrīvotāju piemineklis

1999-07-25 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

   Piemineklis atrodas Tērvetes ielas un Liepājas šosejas sazarojumā. Veltīts 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Autors - Kārlis Zemdega.
   No 1940.-1950. gadam Dobeles atbrīvošanas piemineklis atradies tagadējā Brāļu kapu pieminekļa vietā. 1950. gadā tas uzspridzināts pēc padomju varas iestāžu rīkojuma. Atjaunots 1996. gadā. Tēlniece - I. Berga, akmeņkalis - L. Peļņa.
  (www.vietas.lv)

379.

Dobele, zemgaļu aiziešanas piemineklis

2001-05-01 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

Uzbrukumus zemgaļu Dobeles pilij vācu ordeņa karavīri uzsāka 1279. gadā. Daudzie uzbrukumi panākumus nedeva. Nevarēdami ar ieročiem vien ieņemt zemgaļu pili, ordeņa karavīri regulāri nopostīja zemgaļu mājas un druvas. Kad ordeņa mestrs Kuno Hacigenšteins 1289. gada vasarā nežēlīgi izpostīja apkārtni, izcēlās bads. Bada dēļ zemgaļi bija spiesti pili atstāt, to iepriekš nodedzinot (1289. g.).
(Apceļosim Zemgali, Rīga, 1958.)

380.

Dobeles katoļu baznīca

2004-01-24 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

Dobeles Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca tika konsekrēta 2003. gada rudenī. Baznīca atrodas Dobeles centrā, tās būvdarbi ilga piecus gadus.

381.

Dobeles luterāņu baznīca

2001-05-01 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs (16.-19. gs.) ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Dobeles lut. baznīca.

382.

Dobeles pilsdrupas

1999-07-25 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

Vēstures avotos Dobele pirmo reizi minēta 1254. gadā Zemgales dalīšanas līgumā, kad Dobeles pils ar novadu tika piešķirta Livonijas ordenim. Dobeles senvēsturei nozīmīgs ir Dobeles zemgaļu pilskalns ar senpilsētu pie tā.
Dobeles pilskalnā dažādos laikos atradušās divas pilis: seno zemgaļu Dobeles pils (pastāvējusi līdz 1289. g.) un Livonijas ordeņa pils. Livonijas ordeņa mūra pils celta no 1335. līdz 1359. gadam. Pils bija apdzīvota līdz 1736. gadam.

383.

Doles pienenes

2008-05-11 56:50:49, 24:13:56

123 << >> A 📷

   Ko tie dara ciema puiši,
   Papuvīšu nearuši?
   Papuvītes noziedēja
   Dzelteniem ziediņiem.
  (www.dainuskapis.lv)

384.

Doles pils (Daugavas muzejs)

1999-04-05 56:50:53, 24:13:40

123 << >> A 📷

19. gs. ēka neoromānikas stilā būvēta Lēvisu of Menāru dzimtai. Blakus - vecā kungu māja un kā brīvdabas muzeja ekspozīcija - Daugavas zvejnieka sēta ar 19. gs. beigu zvejas rīkiem un sadzīves priekšmetiem. Pils ēkā - Daugavas muzejs. Parks.

385.

Dolesmuižas dolomīta atsegums

2008-05-11 56:50:51, 24:13:40

123 << >> A 📷

Dolesmuižas dolomīta atsegums (platība apmēram 0.5 ha) ir viena no retajām mūsdienās apskatāmajām Daugavas piekrastes klintīm. Valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks objekts.
(www.vietas.lv)

386.

Drabešu muižas pils

2000-08-19 57:14:33, 25:16:40

123 << >> A 📷

Drabešu muižas pilī divas krāsnis un kamīns ir vērtīgi 18. gs. 2. puses mākslas pieminekļi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

387.

Dricānu baznīca

2002-09-14 56:39:01, 27:11:17

123 << >> A 📷

Dricānu Sv. Sīmaņa un Jūdas katoļu baznīca uzcelta 1859. gadā ar baroneses M. Manteifeles gādību.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

388.

Drieliņi, Aspazijas piemiņas plāksne

2003-05-01 57:40:05, 24:40:03

123 << >> A 📷

Dzejniece Aspazija (1865.-1943. g.) 1892.-1893. g. bija mājskolotāja Drieliņu muižā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

389.

Drieliņu muiža

2003-05-01 57:40:05, 24:40:03

123 << >> A 📷

Drieliņu muiža būvēta 19. gs. pirmā pusē. Valsts nozīmes mākslas piemineklis ir durvju komplekts Drieliņu muižā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

390.

Drusti, piemineklis brīvības cīnītājiem

2001-04-13 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

Pie Drustu baznīcas 1932. g. uzstādīts piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

391.

Drusti, piemineklis represētajiem

2001-08-04 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 14, 1949. g. - 100 drustēniešus. 1989. g. atklāts piemineklis totalitārā režīma upuriem.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

392.

Drustu baznīca

2001-04-13 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

Pirmā nelielā koka baznīciņa tika uzcelta 1616. g. Krogus ezera krastā (1705. g. nodegusi). 1750. g. uzcēla jaunu baznīcu ar torni un zvanu. 1835.-1837. g. uzcēla tagadējo baznīcu, celtniecību vadīja ievērojamais latviešu būvnieks un amatnieks Sārumu Mārcis. 1898. g. baznīca iegādājās F. Donnera-Rihtera altārgleznu "Kristus debesbraukšana", 1901. g. uzstādīja E. Martina būvētās ērģeles.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

393.

Drustu ezers

2001-04-13 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

Drustu apkaimē daudz ezeru. Lielākie ezeri: Drustu (34,3 ha), Kreiļu (29,5 ha), Auļukalna (23 ha), Seisuma (19 ha), Brengūzis (19 ha), Dūķis (18 ha), Raudu (Raudiņu; 12 ha), Kroga (10,7 ha), Līnaizis (8,1 ha), Vieslavēnu (6,1 ha), Valdieris (5,6 ha).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

394.

Drustu skola

2000-05-27 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

Drustu skola ir viena no vecākajām Vidzemē (dibināta 1687. g.). Tagadējā skolas ēka uzcelta 1937. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

395.

Drustu skolas trīssimtgades piemiņas zīme

2001-08-04 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

1987. g. pie Drustu skolas atklāts piemiņas akmens skolas 300 gadu jubilejai.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

396.

Druva pie Saldus, lokomobile

2000-06-11 56:41:36, 22:26:40

123 << >> A 📷

Šosejas malā uz paaugstinājuma uzstādīts tehnikas piemineklis - firmas "Ruston" lokomobile - 20. gs. sākums.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

397.

Druvienas muižas pils

2001-09-21 57:06:53, 26:17:46

123 << >> A 📷

Druvienas muižas apbūves laiks 19.-20. gs. Pils - 19. gs. 2. puse - 20. gs. 20. gadi, kalpu māja, kūts un stallis ar iekšējo pagalmu - 19. gs. 2. puse. Druvienas muižas pilī atrodas skola.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

398.

Druvienas vecā skola - J. Poruka muzejs

2001-09-21 57:06:07, 26:15:11

123 << >> A 📷

1966. g. atvērts muzejs "Druvienas vecā skola". Katru gadu 13. oktobrī muzejā notiek J. Poruka dzejas dienas. J. Poruks (1871.-1911.) - rakstnieks, dzejnieks. Dzimis Druvienas pagasta Prēdeļos. Druvienas pagastskolas ēka (19. gs. beigas - 20. gs. sākums) ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

399.

Drūmās klintis pie Svētupes Kuiķulē

2001-08-02 57:42:54, 24:29:25

123 << >> A 📷

   Svētupe - upe Limbažu rajonā, garums 48 km, kritums 49 m (1 m/km). Svētupe iztek no Dūņezera ziemeļu gala un ietek Rīgas līcī. Augštecē Svētupe tek pa seklu, pārpurvotu ieleju, vidustecē - pa dziļu ieleju.
   Pie Svētupes atrodas klintis, kurās ir divas apm. 40 m dziļas alas.
  (Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

400.

Dubna pie Aglonas - Krāslavas ceļa

1999-08-17 56:01:59, 27:08:50

123 << >> A 📷

Dubna - Daugavas labās puses pieteka. Garums 105 km, bas. 2780 kv.km. Kritums 76 m. Iztek no Cārmaņa ezera, tek caur Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ez. Baseinā 193 ezeri. Pietekas: Feimanka, Jaša, Tartaks, Oša, Kalupe.

401.

Dubna pie Vārkavas

2001-04-08 56:11:52, 26:30:57

123 << >> A 📷

Dubna augštecē ir strauja un tek pa dziļu ieleju, bet lejtecē krasti ir lēzeni un straume lēna. Upe vairākkārt taisnota un padziļināta dažādos tās posmos. Zivis - līdakas, asari, raudas. Lēnākā lejtecē arī ālanti, plauži, zandarti.
(www,copeslapa.lv/udns/dubna.htm)

402.

Dubnas katoļu kapela

2003-07-27 56:04:29, 26:39:52

123 << >> A 📷

   1800. gadā uzcēla Dubnas katoļu kapelu (Varševaņu) no koka, 1882. gadā to restaurēja un izgatavoja ozolkoka altāri un Jēzus Sirds gleznu. 1884. gadā kapelu iesvētīja Jēzus Sirds vārdā.
   1934. gadā un 1938. gadā to vēlreiz remontēja, bet 20. gs. 50. gadu sākumā slēdza.
   20. gs. 90. gadu sākumā draudze darbu atjaunoja.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

403.

Dunalka, A. Spāģa piemineklis

2002-08-03 56:41:05, 21:19:47

123 << >> A 📷

   "Krājat zināšanas un apgaismojat tautu!"
   A. Spāģis (1820.-1871. g.) - publicists, skolotājs Dunalkā, jaunlatviešu kustības dalībnieks. Piemineklis uzstādīts 1938. gadā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

404.

Dunalkas pagastnams

2002-08-03 56:41:05, 21:19:47

123 << >> A 📷

   12. gs. Dunalka atradusies kuršu Piemares teritorijā. 1253. gadā, sadalot kuršu zemes, tā nonāca Kurzemes bīskapijā.
   2000. gadā Dunalkas pagastā bija 968 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

405.

Dunava, piemiņas zīme Daugavas plostniekiem

2000-10-15 56:13:02, 26:12:50

123 << >> A 📷

   Pirms Pļaviņu HES uzbūvēšanas pa Daugavu tika pludināti koki. Eglaine (Eglona), līkumojot caur mežiem, pie Dunavas ietek Daugavā. Vēl 20. gs. 50. gados Eglaini izmantoja koku pludināšanai uz Daugavu.
   1991. g. Daugavas krastā pie Dunavas atklāta tēlnieka V. Titāna veidotā piemiņas zīme Daugavas plostniekiem.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

406.

Dunavas baznīca

2000-10-15 56:12:58, 26:12:07

123 << >> A 📷

   Pirmā Dunavas baznīca uzcelta 1785. g. Tā bijusi no koka, bez torņa un atradusies tagadējās mūra baznīcas priekšā. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1900. g. par muižnieka S. Plātera un draudzes līdzekļiem. 1. pasaules kara laikā baznīca tika sabojāta, 1928. g. atjaunota un iesvētīta.
   Tagadējais lielais altāris uzstādīts 1935. g. Baznīcas 96 kg smagais zvans 1923. g. atgūts no Krievijas, uz kurieni tas tika evakuēts 1915. g.
   Baznīcā darbojas Dunavas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudze. Dunavas draudzes lielākie svētki ir Sv. Laurentija diena 10. augustā.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

407.

Dundagas baptistu baznīca

2002-06-24 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

Jaunā Dundagas baptistu baznīca iesvētīta 1995. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

408.

Dundagas krokodils

1999-07-17 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

Krokodils, no betona veidots, novietots ceļu krustcelēs pie Dundagas dzirnavām. Tā ir piemiņas zīme, veltīta Dundagas stiprajiem vīriem, un atgādinājums par bijušā dundadznieka Arvīda Blūmentāla - liela dēkaiņa un krokodilu mednieka piedzīvojumiem Austrālijā. Tieši viņš bijis prototips slavenajai Pola Hogana filmai "Krokodils Dandijs".

409.

Dundagas luterāņu baznīca

2002-06-24 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

18. gs. sākumā muižas īpašnieks J. Ostens-Zakens uzcēla koka baznīcu. Tagadējā mūra baznīca celta 1766. gadā, 1897. gadā uzcelts jauns tornis, ērģeles 1859. gadā būvējis dundadznieks A. Dinsberģis, altāra gleznu "Lieldienu rīts" 1912. gadā gleznojis J. Rozentāls. Dundagas baznīcas ērģeles ir vecākais latviešu meistaru darinātais un joprojām skanošais instruments.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

410.

Dundagas pils

1999-07-17 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

Leģendām bagāto Dundagas pili 13. gs. uzbūvēja Rīgas domkapitulam. 17. gs. izveidota torņa galerija. Smilšakmens cilnī pa kreisi no ieejas durvīm redzams pils cēlājs fon Groningens, pa labi - bīskaps Bertolds. Ziemeļrietumu korpusa ieejas torni grezno pēdējo īpašnieku fon Ostenu-Zakenu dzimtas ģerboņi. Līdzās pilij - uz mākslīgi uzbērtas Pāces upītes salas - neliels parks, saukts par Kalnadārzu, ar turpinājumu otrā krastā.

411.

Dundagas pils fragments

1999-07-17 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

Smilšakmens cilnī pa kreisi no ieejas durvīm redzams pils cēlājs fon Groningens, pa labi - bīskaps Bertolds.

412.

Dunikas baznīca

2002-08-03 56:13:58, 21:16:40

123 << >> A 📷

Dunikas Golgātas (Krustceļu) luteriskā baznīca celta 1933. gadā. Sākumā tā bija Brāļu draudzes baznīca. Ērģeles 1920. gadā būvējis J. Jauģietis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

413.

Dunikas baznīca, piemineklis represētajiem

2002-08-03 56:13:58, 21:16:40

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 13, 1949. gadā - 67 Dunikas pagasta iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

414.

Durbe, A. Kronvalda piemineklis

1999-09-03 56:35:20, 21:22:07

123 << >> A 📷

   Atis Kronvalds (1837 - 1875) - pedagogs, sabiedrisks darbinieks, publicists, valodnieks.
   Ar draudzes mācītāja un baltvācu literāta H. Ē. Katerfelda palīdzību A. Kronvalds mācījies Durbē Špringera privātskolā un vēlāk Liepājas augstākajā apriņķa skolā, kuru nebeidza līdzekļu trūkuma dēļ.
   A. Kronvalds turpināja jaunlatviešu sākto valodas tīrīšanas un bagātināšanas darbu, cīnījās pret ģermānismiem un darināja jaunus vārdus (to vidū daudzus, kas attiecas uz literatūras zinātni: dzeja, dzejolis, luga, tēlot u. c.).

415.

Durbes kaujas piemiņas zīme Durbē

1999-09-03 56:35:20, 21:22:07

123 << >> A 📷

   1260. g. 13. jūlijā notika Durbes kauja. Kad Ordeņa karaspēks devās pāri Durbes Vecupei, žemaiši un kurši uzbruka ordeņa spēkiem un tos iznīcināja.
   Uz pieminekļa uzraksts - "Gods žemaitiem un kuršiem 1260. gada 13. jūlijā sakāvušiem ienaidniekus".
   Piemiņas zīme uzstādīta 1990. gadā.

416.

Durbes pils Tukumā

2000-10-28 56:58:06, 23:11:31

123 << >> A 📷

Senlejas krastā Durbes pils, 15. gs. 1818. gadā to pārbūvējis arhitekts Berlics (grāfa Mēdema laikā 1818 - 1839). Klasicisma celtne ar kolonādi virs ieejas kāpnēm. Pie pils parks (30 ha) ar rotondu (1821. g.), akmens tiltu pār gravu (1821. g.), estrāde.
1925. gadā valdība nolēma pili piešķirt Rainim "par mūža nopelniem". Dzejnieks savukārt no tās atteicās par labu Skolotāju savienībai.

417.

Durbes pilsdrupas

1999-09-03 56:35:20, 21:22:07

123 << >> A 📷

Pils celtniecība sākta ap 1263. gadu Livonijas - Prūsijas ceļa apsardzībai. Tā celta uz mākslīgi veidota paaugstinājuma. Pils nopostīta poļu - zviedru un Ziemeļu kara laikā.

418.

Dursupes dibināšanas piemiņas akmens

1999-11-26 57:11:31, 22:52:24

123 << >> A 📷

Dursupes dibināšanas piemiņas akmens "Dursupe - 1390", uzstādīts 1991. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

419.

Dursupes pils

2002-04-20 57:11:31, 22:52:24

123 << >> A 📷

   Dursupe - bijušais muižas centrs. No Dursupes lēņu kungu Altenbokumu dzimtas cēlies kādreizējais Tobago gubernators Didrihs Altenbokums.
   Bijusī Dursupes muižas pils celta 1820. g. Kompleksā ietilpst klēts (1825. g.), dāre, drānu klēts, kalpu māja Vidnieki, smēde. Parkā (6,7 ha) aug šķeltlapu dižskābardis.
   Privātīpašums. Attēlā pils redzama pēc remonta.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

420.

Dursupes pils dīķis

2002-04-20 57:11:31, 22:52:24

123 << >> A 📷

Aiz pils dīķa redzams Dursupes dzirnavezers (7,9 ha). Dzirnavas Dursupē senajos rakstos minētas jau 1571. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

421.

Dvietes katoļu baznīca

2004-08-06 56:03:25, 26:17:22

123 << >> A 📷

Dvietes Sv. Staņislava katoļu baznīca atrodas Daugavpils rajona Dvietes pagastā. Baznīca uzcelta un iesvētīta 1864. gadā, to uzcēla grāfs M. Zībergs. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta, 1929. gadā tika pabeigta baznīcas atjaunošana. 1940. gadā apkārt baznīcai uzcelts mūra žogs. 1964.-1974. g. uzcelta draudzes māja.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

422.

Dzedru baznīca

2003-06-07 57:15:06, 23:02:19

123 << >> A 📷

Dzedru Mārtiņa luterāņu baznīca celta 1934.-1937. g., draudze darbību atjaunoja 1991. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

423.

Dzedrupe pie ietekas Engures ezerā

2003-06-07 57:15:05, 23:04:43

123 << >> A 📷

Dzedrupe šķērso Ķūļciema pagastu. Tā izveidojas, satekot Šķēdei (Žurnikai) un Jādekšai. Ietek Engures ezerā, 9 km gara.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

424.

Dzelzavas muižas pils

2000-04-21 57:00:01, 26:26:00

123 << >> A 📷

18. gs. Dzelzavas muižas baroka pils, kuru arhitekts V. Bokslavs pēc dedzināšanas 1905. gadā precīzi atjaunojis īpašniekam fon Tranzē - Rozenekam.

425.

Dzelzāmura medību pils

2001-11-17 56:38:29, 24:20:15

123 << >> A 📷

Dzelzāmura medību pils atrodas Iecavas pagastā, tā celta 1905.-1906. g. Patiesībā tā bija pavisam necila būve, kurā bez lielākas ēdamistabas un virtuves atradās vēl tikai pāris guļamistabu. Tā bija celta no neaptēstiem baļķiem un lieliski iederējās meža ainavas vidū.
(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)

426.

Dzērbenes baznīca

2000-05-27 57:11:30, 25:40:35

123 << >> A 📷

   1357. g. Dzērbenes pilī virsbīskaps Fifhūzens iekārtoja nelielu kapelu. 1439. g. dokumentos minēta patstāvīga Dzērbenes draudze, kurai bijusi sava koka baznīca. Pēc tam vēl vairākas reizes draudzes vajadzībām būvētas koka baznīcas. 1817. g. sāka vākt līdzekļus mūra baznīcai. To cēla 1839.-1842. g. pēc Volgas vācu koloniju baznīcu parauga un pēc Hāgemeistera plāna. Baznīcu cēla ievērojamais latviešu celtnieks un amatnieks Sārumu Mārcis. 1928. g. baznīcu remontēja.
   Baznīcā ir Martinsa būvētās ērģeles, altārī P. P. Rubensa gleznas "Kristus pie krusta" (Minhenē) kopija, ko gleznojis Berkholcs un 1887. g. baznīcai dāvinājusi Nēķina muižas īpašniece.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

427.

Dzērbenes muižas pils

2000-05-27 57:11:41, 25:40:08

123 << >> A 📷

   Līdzās viduslaiku pilsdrupām 18. gs. beigās uzcelta jaunā Dzērbenes pils. Tā vairākkārt nopostīta un atjaunota. 19. gs. beigās pili pārbūvēja, uzcēla torni. 1832. g. divkaujā ar Raunas baronu Vulfu tika nogalināts pēdējais baronu Veisenšteinu dzimtas pārstāvis Gotlībs; pēc paša vēlēšanās, viņu apglabāja pils priekšā zem lielgabala, tur tika uzbūvētas kapenes (1. pasaules kara laikā kapenes tika nopostītas, bet lielgabals aizvests).
   1947. g. pils cieta ugunsgrēkā, 1949. g. atjaunoja. Pie pils ir parks ar eksotiskiem kokiem un krūmiem.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

428.

Dzērves pils

2001-11-10 56:45:02, 21:24:10

123 << >> A 📷

Bijušās Dzērves muižas apbūves laiks - 19. gs. sākums. 1905. g. pils nodedzināta, rekonstruēta pēc arhit. G. Berči projekta 1906.-1912. g. neoklasicisma stilā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

429.

Dzimtmisas muiža

2001-08-23 56:40:53, 24:14:48

123 << >> A 📷

Dzimtmisas muiža atrodas Iecavas pagastā, tās dzīvojamā ēka celta 18.-19. gs. No 1920. g. tajā atrodas skola.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

430.

Dzirciema baznīca

2001-04-21 57:07:12, 23:00:38

123 << >> A 📷

Dzirciema luterāņu baznīca celta 1879. g., kancele - 1716. g., J. Mertenss.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

431.

Dzirciems, E. Birznieka-Upīša muzejs "Bisnieki"

1999-11-27 57:07:27, 23:01:02

123 << >> A 📷

Ernests Birznieks-Upītis, īstajā vārdā Ernests Birznieks, rakstnieks, bērnu literatūras meistars. Dzimis 1871. gada 6. jūnijā Dzirciema "Biseniekos", miris 1960. gada 30. decembrī Rīgā, apbedīts Lielupes kapos.
Rakstnieka dzimtajās mājās tagad ierīkots Ernesta Birznieka-Upīša muzejs.

432.

Dzirciems, rādītājs uz E. Birznieka-Upīša muzeju

1999-11-27 57:07:27, 23:01:02

123 << >> A 📷

Ernests Birznieks-Upītis sarakstījis Pastariņa triloģiju - "Pastariņa dienasgrāmata" (1922. g.), "Pastariņš skolā" (1924. g.) un "Pastariņš dzīvē" (1924. g.), kas pieder pie literatūras autobiogrāfiskā žanra.

433.

Dzirnezers

2002-08-16 57:08:26, 24:19:55

123 << >> A 📷

Dzirnezers atrodas Rīgas rajonā, platība 173 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

434.

Džūkste, A. Lerha-Puškaiša kapa piemineklis

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A 📷

   Džūkstes kapos apglabāts folklorists, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Ansis Lerhis-Puškaitis (1859.-1903. g.) Strādājis Lancenieku skolā.
   A. Lerhis-Puškaitis 1895.-1897. g. kā Džūkstes zemkopības biedrības dārzu veidojis Džūkstes parku (15 ha).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

435.

Džūkste, piemineklis 1. pasaules karā kritušajiem

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A 📷

Piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem Džūkstes draudzes dēliem (1935. g., tēln. K. Zemdega). Tā centrā gigantiska somu granīta urna, kas simbolizē kritušo dvēseles, kurām nav mājvietas dzimtajā zemē, uz pakāpieniem - sērojošas sievietes tēls, karavīrs ar šķēpu un ozola zaru.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

436.

Džūkste, piemineklis 1944. g. Ziemassvētku kaujām

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A 📷

Piemineklis 1944. g. Ziemassvētku kaujās kritušajiem latviešu leģiona 19. divīzijas cīnītājiem - vairāki simti apbedījumu. Piemineklis 1990. g. vandāliski saspridzināts, 1991. g. uzstādīts jauns piemineklis, saglabājot vecā atliekas. (1990. g., tēln. I. Dobičins, arhit. R. Dobičina).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

437.

Džūkste, piemineklis represētajiem

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 45, 1949. g. - 126 iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

438.

Džūkstes apkārtne, piemineklis leģionāriem

2000-09-02 56:44:57, 23:16:18

123 << >> A 📷

Piemineklis atrodas Rīgas-Liepājas šosejas malā, tas veltīts 1944. g. Ziemassvētku kaujās kritušajiem latviešu leģionāriem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

271. Carnikava, O. Vācieša kapa piemineklis 2002-04-28

272. Carnikavas baznīca 2000-12-17

273. Carnikavas stacija 2000-04-09

274. Cesvaine, piemineklis represētajiem 2003-04-18

275. Cesvaines katoļu baznīca 2001-08-04

276. Cesvaines luterāņu baznīca 2000-04-21

277. Cesvaines pils 1999-06-20

278. Cesvaines vidusskolas piemiņas zīme 2003-04-18

279. Cēres muižas pils 2000-06-25

280. Cēsis, Jāņa luterāņu baznīca 2001-04-13