2008-12-15
1.
Abava pie Kandavas
1999-06-06 57:02:01, 22:47:05
Abava - Ventas labÄ pieteka, 129 km gara.
KrÄÅ”Åo ainavu un Ä«patnÄjÄs floras dÄļ Abavas senlejai posmÄ no Kandavas lÄ«dz
Rendai (t.s. Kurzemes Šveicei), iekļaujot arī kreiso pieteku Amulas, Imulas un
ÄŖvandes lejteci, noteikts aizsargÄjamÄ dabas objekta statuss.
(Latvijas daba, 1. sÄj. RÄ«ga, 1994.)
2.
Abava pie Mazrendas
2002-06-23 57:04:11, 22:14:21
Senleja no Kandavas līdz Rendas tiltam ir dabas aizsardzības objekts. Lejpus
Sabilei atrodas apmÄram 2 m augsts vairÄkpakÄpju Å«denskritums - Abavas
rumba.
(Latvijas PSR Å«densteÄu nosaukumi. RÄ«ga, 1986.)
3.
Abava pie Sabiles
2000-10-28 57:02:39, 22:34:19
Abava iztek no Lestenes (cits nosaukums - PÄlandes) ezera un ietek VentÄ.
AugÅ”galÄ tÄ iztaisnota, tek Z virzienÄ, pie Kandavas pagriežas uz R un lÄ«dz
ietekai daudz līkumo.
Abavas senlejas dziļÄkajÄ un skaistÄkajÄ posmÄ atrodas neliela Kurzemes
mazpilsÄta - Sabile.
4.
Abava pie Veģiem
2001-07-21 57:04:34, 22:28:16
Abavas posms no Kandavas lÄ«dz ietekai VentÄ ietilpst kompleksajÄ dabas
liegumÄ. Liegums dibinÄts 1957. g., paplaÅ”inÄts 1977. g. PlatÄ«ba 6697 ha.
Lieguma teritorijÄ liela dabas daudzveidÄ«ba, krÄÅ”Åas ainavas, vairÄk nekÄ 50
aizsargÄjamo augu sugas (piemÄram, zalktene, daudzgadÄ«gÄ mÄnesene, krÅ«ma
Äuža, smaržīgÄ naktsvijole u.c.).
(Latvijas daba, 1. sÄj. RÄ«ga, 1994.)
5.
Abavas Velna ala starp Kandavu un Sabili
1999-08-08 57:01:08, 22:41:10
Ala atrodas apmÄram 7 km lejpus Kandavas, Abavas senlejas kreisÄ krasta
sÄngravÄ. Sena kulta vieta. TÄs garums 6,5 m, platums 2,4 m un augstums 1,7 m
(1994. g. mÄrÄ«jumi). Ala ar Å”auru, zemu un dubļainu ieeju. Pirmoreiz rakstos
pieminÄta 1872. g.
AizsargÄjams dabas objekts.
(www.alas.lv)
6.
Abavas Velnakmens
1999-06-06 57:00:41, 22:43:30
Abavas Velnakmeni uz Latviju atnesis ledÄjs. TÄ ir sena kulta vieta. Akmens
ap 2 metri augsts, tÄ apkÄrtmÄrs ap 15 metriem. NetÄlu atrodas Abavas Velnala.
NostÄsts vÄsta, ka Velns gribÄjis aizdambÄt Abavu, taÄu nav paspÄjis to
izdarÄ«t, jo iedziedÄjies gailis un akmeni nÄcies pamest pļavÄ.
7.
Abavas rumba pie Sabiles
1999-08-08 57:04:15, 22:31:37
Abavas rumba - vairÄkpakÄpju Å«denskritums 3 km lejpus Sabiles. ÅŖdens plÅ«st
pa dolomÄ«ta kÄplÄm, veidojot apmÄram 2 m lielu kritumu. Pie Abavas rumbas
upes labajÄ krastÄ izveidojusies maza atteka, kas, apmetot nelielu loku, veido
ÄigÄnu salu jeb SniÄ·era kalvu. Rumbas apkÄrtne ir ļoti krÄsÅa. Lejpus rumbai
upÄ ir strauja vieta - LaÅ”u brasls, kur ir daudz zemÅ«dens akmeÅu.
(Latvijas daba, 1. sÄj. RÄ«ga, 1994.)
8.
Abavas senleja starp Kandavu un Sabili
1999-08-08 57:01:04, 22:37:12
Abavas ielejÄ 90 kv. km platÄ«bÄ atrodas Ä«paÅ”i aizsargÄjama kultÅ«rvÄsturiska teritorija - Abavas senleja, sava krÄÅ”Åuma dÄļ agrÄk dÄvÄta par Kurzemes Å veici. 1996. gadÄ Pasaules kultÅ«ras mantojuma fonds to iekļÄva pasaules 100 unikÄlÄko un aizsargÄjamo kultÅ«rvÄsturisko vietu sarakstÄ. Abava ir Å«denstÅ«ristu iecienÄ«tÄkÄ Kurzemes upe ar visai daudzveidÄ«go tecÄjumu.
9.
Abgunstes muižas pils
2004-09-04 56:28:40, 23:29:19
Abgunstes muiža atrodas Zaļenieku pagastÄ. Muižas apbÅ«ve veikta ap 1780.
gadu, tÄ ir valsts nozÄ«mes arhitektÅ«ras piemineklis.
(Latvijas pagasti. RÄ«ga, 2002.)
10.
Adamovas ezers
2004-08-05 56:33:47, 27:22:22
Adamovas (Odumovas) ezers atrodas RÄzeknes rajona vidusdaļÄ, VÄrÄmu
pagastÄ. PlatÄ«ba ap 187 ha, vidÄjais dziļums ap 3 m. Ezera rietumu daÄ¼Ä 5
mežainas saliÅas.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. 2002.)
11.
Adamovas muiža
2004-08-05 56:33:46, 27:22:11
Adamovas muiža atrodas RÄzeknes rajona VÄrÄmu pagastÄ. Muižas kalpu
mÄja (18. gs.) ir vietÄjÄs nozÄ«mes arhitektÅ«ras piemineklis. Pie muižas 18. gs.
veidots parks.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. 2002.)
12.
AderkaŔu pareizticīgo baznīca
2001-06-02 56:50:36, 25:21:12
AderkaÅ”u pareizticÄ«gÄ baznÄ«ca celta 1876. g. AderkaÅ”os atrodas DullÄ Daukas
birzs, ko stÄdÄ«juÅ”i vietÄjie iedzÄ«votÄji par godu sava novadnieka rakstnieka
Sudrabu Edžus stÄsta "Dullais Dauka" varonim. BirzÄ« savesti lieli akmeÅi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
13.
Aglonas apkÄrtnes ainava
1998-08-15 56:06:14, 27:03:16
Skats uz vienu no Latgales ezeriem ap 3 km no Aglonas pie KrÄslavas ceļa.
14.
Aglonas baznīca
1999-08-17 56:07:36, 27:00:55
Izcils arhitektÅ«ras piemineklis. Aglonas bazilika celta 1768. g. baroka stilÄ. LÄ«dz
XX gadsimta sÄkumam te darbojÄs dominikÄÅu klosteris. XX gs. deviÅdesmitajos
gados, atdzimstot garÄ«gumam, te tika veikti vÄrienÄ«gi rekonstrukcijas darbi.
BaznÄ«cÄ glabÄjas plaÅ”a gleznu, skulpÅ«ru un mÄkslas vÄrtÄ«bu kolekcija, tajÄ
skaitÄ slavenÄ svÄtbilde "Aglonas BrÄ«numdarÄ«tÄja DievmÄte"(17. gs.), kuru
atsedz tikai svinÄ«gos gadÄ«jumos reliÄ£isku svÄtku laikÄ. PastÄv uzskats, ka tai
piemÄ«t dziednieciskas spÄjas. Katru gadu 15. augustÄ AglonÄ ierodas
svÄtceļnieki, lai atzÄ«mÄtu Jaunavas Marijas debesÄ«s uzÅemÅ”anas dienu.
15.
AÄ£e pie Zvejniekciema
2000-10-21 57:19:08, 24:25:08
Skats uz AÄ£i no RÄ«gas - Tallinas Å”osejas tilta R virzienÄ.
AÄ£e - Vidzemes piekrastes upe RÄ«gas rajonÄ. Garums 39 km, baseina platÄ«ba
212 kv.km. Iztek no AÄ£es ezera, uzÅem arÄ« Aijažu ezera Å«deÅus. Kritums 51,4
m. BaseinÄ daudz purvu, lielÄkais no tiem Druļļu-Melnezera. LielÄkÄs pietekas
Tora (17 km) un MazupÄ«te. Pie AÄ£es ietekas RÄ«gas jÅ«ras lÄ«cÄ« izbÅ«vÄti moli un
Skultes zvejas osta.
16.
Ainavu kraujas panorÄma
2007-10-27 57:14:14, 25:11:47
Ainavu krauja atrodas Amatas krastÄ, apm. 1 km no KÄrļiem un 9 km no
CÄsÄ«m, Amatas labajÄ krastÄ, iepretim KÄrļu zivjaudzÄtavai (bij. KÄrļu muižas
Å«densdzirnavÄm), starp Ainavu un Klintsleju mÄjÄm. 45 m augsta, vairÄk nekÄ
500 m gara upes krasta krauja, kurÄ atrodas divi atsegumi. Tas ir viens no
augstÄkajiem iežu atsegumiem LatvijÄ. No kraujas paveras skats uz Amatas
senleju.
Valsts aizsargÄjams dabas objekts.
(www.vietas.lv)
17.
Ainaži, K. ValdemÄra piemineklis pie muzeja
1999-10-09 57:51:48, 24:21:31
KriÅ”jÄnis ValdemÄrs izveidoja pirmo latvieÅ”u publisko bibliotÄku un kori. ViÅam
izdevÄs panÄkt, ka1864. gadÄ Ainažos tika izveidota pirmÄ jÅ«rskola zemnieku
bÄrniem. To nodibinÄja tÄlbraucÄjs kapteinis KristiÄns DÄls pÄc Kr. ValdemÄra
ierosmes un ar turÄ«go ainažnieku atbalstu. PÄc Ainažu parauga jÅ«rskolas
zemnieku bÄrniem nodibinÄja arÄ« JÄkabmiestÄ, Ä¢ipkÄ, VentspilÄ«, UžavÄ,
LubezerÄ, EngurÄ, Mangaļos un LiepÄjÄ.
Å odien atjaunotajÄ jÅ«rskolas ÄkÄ ierÄ«kots Ainažu JÅ«rskolas memoriÄlais muzejs,
kurÄ atrodama informÄcija par jÅ«rskolas, Vidzemes kuÄ£niecÄ«bas un zvejniecÄ«bas
vÄsturi.
Pie muzeja enkuru parks.
18.
Ainaži, saules zÄ«me "BaltÄ saule"
1999-10-09 57:51:48, 24:21:31
Piemineklis "BaltÄ saule" (veltÄ«jums Kr. ValdemÄram) atklÄts 1998. gadÄ, autors V. TitÄns. Tas ir viens no V. TitÄna veidotajiem objektiem projektÄ "Saules tilts: Ainaži-RoÅu sala-Kolkas rags".
19.
Ainažu jūrskolas muzejs
2002-05-01 57:51:59, 24:21:25
Ainažu jÅ«rskolas memoriÄlais muzejs iekÄrtots 1969. gadÄ atjaunotajÄ jÅ«rskolas
ÄkÄ. 1870. gadÄ celtÄ Äka nodega otrÄ pasaules kara laikÄ.
JÅ«rskola Ainažos darbojÄs 1864.-1919. g. (pirmÄ pasaules kara laikÄ
evakuÄcijÄ HersonÄ).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsÄtÄm. RÄ«ga, 2000.)
20.
Ainažu muižas kungu mÄja
2002-05-01 57:51:48, 24:21:31
Ainažu muižas kungu mÄja atrodas Kr. ValdemÄra ielÄ 43, celta 19. gs. beigÄs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsÄtÄm. RÄ«ga, 2000.)
21.
Ainažu muzeja brīvdabas ekspozīcija
1999-10-09 57:51:48, 24:21:31
Pie Ainažu JÅ«rskolas memoriÄlÄ muzeja (Kr. ValdemÄra ielÄ 47) atrodas enkuru
parks. Muzejs iepazīstina ar jūrskolas, Vidzemes kuģniecības un zvejniecības
vÄsturi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
22.
AirÄ«tes, O. Kalpaka muzejs AirÄ«tÄs
2000-05-13 56:40:40, 22:09:16
Latvijas bruÅoto spÄku pirmo virspavÄlnieku pulkvedi Oskaru Kalpaku
(1882.-1919.) un dažus citus latvieÅ”u karavÄ«rus 1919. g. sadursmÄ pie AirÄ«tÄm
noÅ”Äva vÄcieÅ”i, kas esot tos noturÄjuÅ”i tos par lieliniekiem.
Muzejs atklÄts 1936. gadÄ, padomju gados muzejs un piemiÅas ansamblis tika
likvidÄts. Atjaunots 1988.-1990. g.
23.
Airītes, O. Kalpaka piemineklis
2000-05-13 56:40:40, 22:09:16
Pulkvedis Oskars Kalpaks (1882.-1919.) - pirmais Latvijas Armijas
VirspavÄlnieks.
Å ajÄ vietÄ 1919. gada 6. martÄ par TÄvzemes brÄ«vÄ«bu un neatkarÄ«bu krita
pulkvedis Oskars Kalpaks, komandieris N. Grundmanis, virsleitnants P. Krievs un
leitnants J. Å rinders.
(www.ltg.lv/kalpaka.muzejs)
24.
Aiviekste pie Jaunpededzes ietekas
2002-03-29 56:56:11, 26:48:59
LÄ«dz LubÄna iedambÄÅ”anai (1984. g.) Aiviekstes augÅ”tecÄ novÄroja
hidroloÄ£iski retu parÄdÄ«bu - tÄs pieteku IÄas, Balupes Å«deÅi un daļa Pededzes
Å«deÅu palu kÄpjoÅ”Ä fÄzÄ tecÄja nevis pa Aivieksti uz leju, bet atpakaļ uz
LubÄnu. Kad ezers bija piepildÄ«ts, sÄkÄs LubÄna klÄnu applÅ«Å”ana. ÅŖdeÅiem
bagÄtos pavasaros ezers un applÅ«duÅ”ie klÄni veidoja kopÄ«gu Å«denstilpni 600 kv.
km platÄ«bÄ, t.i., vismaz 6 reizes lielÄku par LubÄnu tÄ dabiskajos krastos.
(Latvijas daba, 1. sÄj. RÄ«ga, 1994.)
25.
Aiviekste pie LubÄnas
2000-07-27 56:54:14, 26:42:56
Skats uz Aivieksti no tilta LubÄnÄ.
Aiviekste - pÄc baseina platÄ«bas lielÄkÄ Daugavas pieteka. Garums 114 km,
baseina platÄ«ba 9160 kv.km, kopÄjais kritums 26,9 m. Iztek no LubÄna ezera,
savÄc galvenokÄrt Austrumlatvijas zemienes Å«deÅus. AugÅ”galÄ Aiviekste no
LubÄna ezera Z gala met plaÅ”u pusloku, pagriežoties DR virzienÄ. Å ajÄ posmÄ ir
vismazÄkais kritums, turklÄt te Aiviekste uzÅem lielÄkÄs pietekas Pededzi,
Balupi un IÄu. Aiviekste iztaisnota un padziļinÄta 83 km garumÄ.
26.
Aiviekste pie Ļaudonas
2002-03-29 56:42:33, 26:11:47
Aiviekstes gultnÄ pamatieži (dolomÄ«ti) atsedzas pie AkmeÅtaÄa, Saikavas,
Ä»audonas, Aiviekstes ciema; tie vienmÄr traucÄjuÅ”i gultnes veidoÅ”anos. Nelielais
gultnes ŔķÄrsgriezums un ļoti niecÄ«gais garenslÄ«pums (Ä«paÅ”i augÅ”tecÄ) pavasara
palu periodÄ, kad upju Å«dens pieplÅ«de 2-4 reizes pÄrsniedz noteci, rada lielus
applūdumus.
(Latvijas daba, 1. sÄj. RÄ«ga, 1994.)
27.
Aiviekste pie Rīgas - Daugavpils ceļa
2001-08-09 56:36:27, 25:47:09
Aiviekste - lielÄkÄ Daugavas pieteka Latvijas teritorijÄ. Aiviekste ietek
DaugavÄ pie PļaviÅÄm.
PaÅ”Ä upes lejtecÄ Å«denslÄ«meni ietekmÄ PļaviÅu HES Å«dens krÄtuves lÄ«meÅa
svÄrstÄ«bas. Aiviekstes lejtecÄ gada vidÄjais caurplÅ«dums ir 45 kub.m/s, bet palu
periodÄ maksimÄlais caurplÅ«dums ir 10 reižu lielÄks.
(Latvijas daba, 1. sÄj. RÄ«ga, 1994.)
28.
Aiviekste pie Vesetas tilta
2003-06-28 56:37:07, 25:51:10
LejasgalÄ Aiviekste tek pa viegli viļÅotu apvidu. Te upÄ ir vairÄkas salas, sÄkļi un aptuveni 15 akmeÅainas krÄces. Uz Å”o salu grupas ir uzcelta Aiviekstes HES - viena no lielÄkajÄm mazo upju spÄkstacijÄm LatvijÄ.
29.
Aiviekste pie iztekas no LubÄnas ezera
2002-05-04 56:49:00, 26:54:31
Aiviekstes krastos pÄrsvarÄ pļavas, krÅ«mÄji. Krasti dziļi, slÄ«pi, aizauguÅ”i un
slideni, ļoti maz peldvietu.
AiviekstÄ daudz zivju: Älanti, plauži, lÄ«dakas, raudas, asari, ruduļi, sami,
vÄdzeles, arÄ« karpas un akmeÅgrauži, retÄk zandarti.
(www.copeslapa.lv/udns/aiviekst.htm)
30.
Aizdzires muiža
2001-04-01 56:59:47, 22:43:55
BijuÅ”Äs Aizdzires muižas pils celta 18. gs. beigÄs - 19. gs. sÄkumÄ. 1952. g.
pÄrbÅ«vÄta par dzÄ«vokļiem. ParkÄ ozoli 5,5 un 5,8 m apkÄrtmÄrÄ. Parka stÅ«rÄ« 2.
pasaules karÄ krituÅ”o vÄcu karavÄ«ru un leÄ£ionÄru apbedÄ«jumi.
SveÅ”zemju sugu koku un krÅ«mu stÄdÄ«jumi.
(S. Rusmanis, I. VÄ«ks. Kurzeme. RÄ«ga, 1993.)
31.
Aizkalne, piemineklis mocekļiem un krituŔajiem
2001-04-08 56:11:58, 26:46:47
"Mirsti, kur mirdams, kareivi,
dzīvs būsi mūžīgi, mūžīgi,
dzīva būs latvieŔu tauta,
Latvijas kalnÄji un lejas."
(A. Eglītis)
32.
Aizkalnes baznīca
2001-04-08 56:11:58, 26:46:47
Aizkalnes katoļu baznÄ«ca celta 1815. g., atjaunota 1890. g., pÄrbÅ«vÄta
1926.-1932. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
33.
Aizkraukle, PļaviÅu HES
2000-03-05 56:34:58, 25:14:19
PļaviÅu HES, kas uzbÅ«vÄta laikÄ no 1961. lÄ«dz 1966. gadam, Å”obrÄ«d ir Baltijas
valstÄ«s lielÄkÄ hidroelektrostacija.
SÄkoties PļaviÅu HES celtniecÄ«bai 20. gs. seÅ”desmitajos gados, tur veidojÄs
celtnieku ciemats. Ciematam strauji augot, tas iegÅ«st pilsÄtas statusu. LÄ«dz 1990.
gadam jauno pilsÄtu sauc par StuÄku, bet 1990. gadÄ pÄrdÄvÄ par Aizkraukli.
34.
Aizkraukles baznīca
2000-04-21 56:37:06, 25:08:38
Starp Å”oseju un Daugavu stÄvajÄ Daugavas senlejas krastÄ redzama 1688. g.
celtÄ un 1899. g. paplaÅ”inÄtÄ Aizkraukles luterÄÅu baznÄ«ca, kurÄ skatÄma A.
Annusa altÄrglezna "Kungs, palÄ«dzi mums, mÄs grimstam" (1943).
(V. Veilands. Latvija kabatÄ, RÄ«ga, 1995.)
35.
Aizkraukles katoļu baznīca
2000-03-05 56:35:56, 25:15:53
BaznÄ«cas celtniecÄ«ba iesÄkta 1995. gadÄ, arhitekts J. Letinskis. TÄ iesvÄtÄ«ta 2000. gada 16. janvÄrÄ«. BaznÄ«ca veltÄ«ta Sv. TerÄzes no BÄrna JÄzus godam.
36.
Aizkraukles pilsdrupas
2000-04-21 56:36:51, 25:09:17
Aizkraukles pilskalns pie AŔķeres upes Daugavas krastÄ apdzÄ«vots jau I gt. pirms Kristus. ArheoloÄ£iskajos izrakumos atrastas latgaļu un lÄ«bieÅ”u senlietas. SenÄ pils pie Karikstes upÄ«tes grÄ«vas minÄta pat skandinÄvu sÄgÄs. XIII gs. uzceltÄ mÅ«ra pils sargÄja no lietuvieÅ”u uzbrukumiem. 1226. g. to uz laiku ieÅÄma zemgaļu valdnieks Viesturs. Pie Aizkraukles pils lietuvieÅ”i cÄ«nÄ«jÄs ar vÄcu bruÅiniekiem, uzvarot vairÄkÄs kaujÄs. XVII gs. pils nopostÄ«ta, pÄri palikuÅ”as tikai drupas.
37.
Aizputes adventistu baznīca
2008-08-10 56:42:55, 21:36:55
Aizputes SeptÄ«tÄs dienas adventistu baznÄ«ca atrodas AizputÄ, Kalvenes ielÄ 38a. Draudze neliela, tajÄ 40-50 locekļi. Savu namu adventistu draudze ieguva 1993. gadÄ.
38.
Aizputes baptistu baznīca
2008-08-10 56:43:28, 21:36:22
Aizputes baptistu baznÄ«ca atrodas AizputÄ, KuldÄ«gas ielÄ 17. Draudze dibinÄta
1869. gadÄ, pirmo dievnamu uzcÄla 1884. gadÄ. BaznÄ«cas koris organizÄts
1884. gadÄ, aktÄ«vi darbojas joprojÄm.
(www.aizpute.lv)
39.
Aizputes katoļu baznīca
2008-08-10 56:43:20, 21:36:13
Aizputes Kristus Karaļa Romas katoļu draudzes baznÄ«ca atrodas AizputÄ, KuldÄ«gas ielÄ 3. Pamatakmens baznÄ«cai tika ielikts 2002. gada 15. novembrÄ«. Dievnama projekta autore Ausma SkujiÅa.
40.
Aizputes luterÄÅu baznÄ«ca
2002-08-03 56:43:15, 21:35:59
Tebras labajÄ krastÄ iepretim Aizputes pilsdrupÄm paceļas ap 15 m augstais
kurÅ”u pilskalns BaznÄ«cas kalns. TajÄ 13. gs. uzcelta Aizputes luterÄÅu baznÄ«ca,
kas vairÄkkÄrt pÄrbÅ«vÄta (1773. g., 1887. g.). BaznÄ«cÄ 19. gs. otrÄ pusÄ ierÄ«kots
altÄris un 1904. gadÄ bÅ«vÄtas ÄrÄ£eles. AltÄra labajÄ pusÄ Kurzemes bÄ«skapa H.
Bazedova kapa plÄksne (1523. g.).
(V. Veilands. Latvija kabatÄ. RÄ«ga, 1995.)
41.
Aizputes malkas pils
1999-09-03 56:43:18, 21:37:28
VisvairÄk tÅ«ristus Aizpute pievelk ar savÄm "Malkas pilÄ«m", kuras "Gravinieku" mÄju saimnieks bÅ«vÄ no kurinÄmÄs malkas, tÄdÄjÄdi ik gadu veidodams citÄdu arhitektÅ«ru.
42.
Aizputes pilsdrupas
1999-07-25 56:43:15, 21:35:59
Jau 13. gadsimtÄ toreiz kuÄ£ojamÄs Tebras upes krastÄ pie RÄ«gasāPrÅ«sijas ceļa
atradÄs kurÅ”u pils. TÄs vietÄ iebrucÄji uzcÄla Kurzemes bÄ«skapijas domkapitula
pili, bet Tebras pretÄjÄ krastÄ ā Livonijas ordeÅa pili, kuras drupas vÄl ir daļÄji
saglabÄjuÅ”Äs.
Aizputes senais nosaukums - Hasenpoth.
43.
Aizputes pilsÄtas dome
2002-08-03 56:43:15, 21:35:59
Aizputei pilsÄtas tiesÄ«bas kopÅ” 1378. gada. PlatÄ«ba 6,9 kv.km, iedzÄ«votÄju
skaits 2002. g. - 5800.
NostÄsti dažÄdos variantos Aizputes vÄrda izcelsmi saista ar vÄrdiem
"putenis", "aizputinÄt". ZinÄtniskÄka ir versija, ka pilsÄtas vÄrda pamatÄ likts
sens kurÅ”u vÄrds "pÅ«te", kas nozÄ«mÄ "kÄpa". Un Aizpute tad bÅ«tu - vieta aiz
kÄpas, respektÄ«vi aiz Rietumkursas augstienes.
(www.cs.lpu.lv/kurzeme/aizpute.html)
44.
Aizupes muižas pils
2000-06-11 56:55:09, 22:35:12
BijuÅ”Äs Aizupes muižas pils celta 1823. g. vÄlÄ klasicisma stilÄ. Muižas
saimniecÄ«bas Äku komplekss - 19. gs., t. sk. lielÄs klÄtis ar ieliektajÄm
uzbrauktuvÄm un spirta dedzinÄtavu pie Imulas. Parks (14 ha) veidots
1830.-1840. g., Å”eit atrodamas visu EiropÄ sastopamo sugu tÅ«jas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
45.
AkmeÅainÄ jÅ«rmala Oltužu apkÄrtnÄ
2000-10-07 57:34:04, 24:22:08
VairÄkÄs vietÄs RÄ«gas jÅ«ras lÄ«Äa piekrastÄ ir daudz akmeÅu (starp MÄrsragu un
Enguri, starp Tūju un Ainažiem).
Dabas liegums "Vidzemes akmeÅainÄ jÅ«rmala" ietver 12 km garu jÅ«ras krasta
posmu no "DzeÅiem" lÄ«dz TÅ«jai.
46.
AknÄ«ste, piemineklis represÄtajiem
2000-07-23 56:09:47, 25:44:33
AknÄ«stes iedzÄ«votÄji daudz cietuÅ”i padomju okupÄcijas varas iestÄžu rÄ«kotajÄs masu deportÄcijÄs un arestos. Represijas turpinÄjÄs lÄ«dz pat 1953. gadam.
47.
Aknīstes katoļu baznīca
2000-07-23 56:09:47, 25:44:33
NetÄlu no skolas atrodas AknÄ«stes Romas katoļu baznÄ«ca. Celta 1937. g.,
arhit. P. Pavlovs. SaglabÄjuÅ”ies vecÄs katoļu baznÄ«cas sarkanie Ä·ieÄ£eļu vÄrti
(19. gs. 2. puse). lielais koka altÄris un kancele, kas pÄrnesti no vecÄs koka
baznÄ«cas, kÄdreiz greznojuÅ”i RokiŔķu baznÄ«cu LietuvÄ.
Pie baznÄ«cas dižliepa (apkÄrtmÄrs 4,5 m).
48.
AknÄ«stes pilsÄtas dome
2000-07-23 56:09:47, 25:44:33
AknÄ«stei pilsÄtas tiesÄ«bas kopÅ” 1991. gada. IedzÄ«votÄji 1485 (2000. g.).
49.
Alauksta ezers pie CÄsu - Madonas ceļa
2003-06-28 57:05:24, 25:44:48
Alauksta ezers atrodas Vecpiebalgas pagastÄ. Tas aizÅem pagasta
ziemeļrietumu daļu. Ezera platÄ«ba 777 ha, dziļums ap 7 m. EzerÄ ir Vidsniedres un
LielÄ sala.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2002.)
50.
AlekÅ”a upÄ«te KuldÄ«gÄ
1999-07-24 56:58:06, 21:58:19
CieÅ”i gar tÄs krastos uzbÅ«vÄtajiem namiem cauri KuldÄ«gai tek AlekÅ”upÄ«te, Ventas kreisÄ pieteka, 8 km gara.
51.
AlekÅ”a upÄ«tes Å«denskritums KuldÄ«gÄ
2000-07-08 56:58:12, 21:58:32
Pie vecajÄm Å«densdzirnavÄm AlekÅ”upÄ«tes Å«deÅi krÄ«t no 4,15 m augstuma, veidojot vienu no augstÄkajiem Å«denskritumiem LatvijÄ.
52.
AlekÅ”upÄ«te KuldÄ«gÄ
2000-07-08 56:58:15, 21:58:08
SavdabÄ«gÄ KuldÄ«gas vecpilsÄtas daļa ap AlekÅ”upÄ«ti atgÄdina VenÄcijas kanÄlus.
53.
Allažu Kaļķugrava, T. Zaļkalna piemiÅas zÄ«me
2000-06-04 57:06:06, 24:47:54
Teodors Zaļkalns (1876.-1972.) bija viens no pirmajiem latvieÅ”u tÄlniekiem.
MÄkslinieks bieži uzturÄjies viÅa tÄvabrÄļa celtajÄs Kaļķugravas dzirnavÄs.
Gravas nosaukums radies saistÄ«bÄ ar senu kaļķu cepli, kas Å”odien vairs nav
saglabÄjies.
54.
Allažu Kaļķugravas dzirnavas
2000-06-04 57:06:06, 24:47:54
Kaļķugravas dzirnavas celtas no Ŕūnakmens. TÄs cÄlis tÄlnieka Teodora Zaļkalna tÄvabrÄlis. Kad vÄl dzirnavas strÄdÄja, Kaļķugravas avoti tecÄja pÄri dzirnu ratam.
55.
Allažu baznīca Stīveros
2000-06-04 57:06:07, 24:49:15
Rakstos 1630. g. minÄta Filipa JÄkaba koka baznÄ«ca. 1758. g. StÄ«veros uzcÄla
jaunu koka baznÄ«cu, kura gÄja bojÄ 1. pasaules kara laikÄ. VecÄs vietÄ 1926. g.
uzcÄla tagadÄjo baznÄ«cu (arhit. P. KundziÅÅ”), kuru iesvÄtÄ«ja 1927. g. BaznÄ«cas
apdarÄ izmantots Allažu Ŕūnakmens.
1982. g. baznÄ«cai iebruka jumts, 1989. g. tika uzsÄkti atjaunoÅ”anas darbi.
1998. g. atjaunots ev. lut. draudzes darbs.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
56.
Aloja, 2. pasaules kara piemineklis
2000-04-29 57:46:04, 24:53:07
Piemineklis uzstÄdÄ«ts padomju varas laikÄ. Uz pieminekļa uzraksts: "AlojieÅ”iem kas krituÅ”i LielajÄ TÄvijas karÄ cÄ«ÅÄ pret faÅ”ismu".
57.
Aloja, piemineklis represÄtajiem pie baznÄ«cas
2000-04-29 57:46:04, 24:53:07
PilsÄtas centrÄ ir lut. baznÄ«ca. Pie lut. baznÄ«cas piemiÅas akmens
represÄtajiem, "ziemeļu vÄju lauztajiem". OkupÄcijas varas iestÄžu rÄ«kotajÄs
represijÄs 1941. g. 14. jÅ«nijÄ tika apcietinÄti 16, bet 1949. g. 25. martÄ deportÄti
134 pagasta iedzÄ«votÄji.
(Latvijas pilsÄtas. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 1999.)
58.
Alojas luterÄÅu baznÄ«ca
2000-04-29 57:46:04, 24:53:07
PilsÄtas centrÄ ir lut. baznÄ«ca. AlojÄ darbojas ev.-lut. draudze. PirmÄ baznÄ«ca
bijusi no koka, 1726. gadÄ labota. 1769. g. 24. maijÄ baznÄ«ca nodegusi. Jauna
mÅ«ra baznÄ«ca celta 1774.-1776. g.. Pie baznÄ«cas ir izdarÄ«ti arheoloÄ£iskie pÄtÄ«jumi.
Pie lut. baznÄ«cas piemiÅas akmens represÄtajiem, "ziemeļu vÄju lauztajiem".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsÄtÄm. RÄ«ga, 2000.)
59.
Alojas pareizticīgo baznīca
2003-11-08 57:46:35, 24:52:53
Alojas pareizticÄ«go baznÄ«ca atrodas Limbažu rajona Alojas pilsÄtas lauku
teritorijÄ. 1845.-1848. g. apmÄram 700 Alojas luterÄÅi pÄrgÄja pareizticÄ«bÄ.
Stakenberga muiÅ¾Ä 1846. gadÄ nodibinÄja pareizticÄ«go draudzi un uzcÄla koka
baznÄ«cu. 1895. gadÄ tika iesvÄtÄ«ta jaunÄ mÅ«ra baznÄ«ca.
BaznÄ«cÄ dievkalpojumi vairs nenotiek.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
60.
Alojas pilsÄtas dome
2000-04-29 57:46:04, 24:53:07
Alojai pilsÄtas tiesÄ«bas kopÅ” 1992. gada. IedzÄ«votÄji 1531 (2000. g.).
61.
Alsunga, piemineklis represÄtajiem
2003-08-30 56:58:39, 21:33:54
PiemiÅas plÄksne 1941. un 1949. gadÄ deportÄtajiem Alsungas iedzÄ«votÄjiem
uzstÄdÄ«ta 1990. gadÄ Ziemeļu stacijÄ.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
62.
Alsungas baznīca
2000-07-09 56:58:47, 21:34:17
Alsunga (senÄk AlÅ”vanga) - pilsÄtciemats KuldÄ«gas rajonÄ, 30 km no KuldÄ«gas.
VÄst. avotos Alsunga pirmoreiz minÄta 1231. g. VÄst. piemin. - kurÅ”u pilskalns
Dižgabalkalns.
Arhit. piemin. - Alsungas pils (1372. g.) un katoļu baznīca (XVI gs.).
63.
Alsungas pils
1999-07-25 56:58:55, 21:34:07
OrdeÅa pils celta 14. gadsimtÄ KauliÅupes krastÄ blakus kurÅ”u pilskalnam. JoprojÄm saglabÄjuÅ”ies 16. gs. torÅi un 1740. gadÄ bÅ«vÄtais dienvidu korpuss ar barokÄlÄm iekÅ”durvÄ«m un dekoratÄ«vo apdari.
64.
AlsviÄ·u pils
2001-06-16 57:26:44, 26:56:09
VietÄjÄs nozÄ«mes arhitektÅ«ras pieminekļi: AlsviÄ·u muižas apbÅ«ve - pils (1898.
g.), kungu un kalpu mÄja, kalte, pagrabs (19. gs. 2. p.), kÅ«ts (1846. g.), smÄde -
ratnīca (19. gs. b.), parks (19. gs. 2. p.).
(Latvijas pagasti, 1. sÄj., RÄ«ga, 2001.)
65.
Alūksne, Glika Bībeles muzejs
2000-09-14 57:25:31, 27:02:51
No 17. gs. vÄcu tautÄ«bas garÄ«dznieka, tÄ laika latvieÅ”u izglÄ«tÄ«bas un kultÅ«ras
celmlauža E. Glika vÄrds saistÄ«ts ar AlÅ«ksnes pilsÄtu.
Ernsts Johans Gliks (1654 - 1705) 1685. gadÄ tiek iecelts par AlÅ«ksnes
draudzes mÄcÄ«tÄju un lÄ«dz gÅ«stam Ziemeļu kara laikÄ 1702. gadÄ dzÄ«voja
AlÅ«ksnÄ, kur tapis JaunÄs derÄ«bas (1685. g.) un VecÄs derÄ«bas (1689. g.)
tulkojums no sengrieÄ·u un senebreju valodÄm.
KopÅ” 1990. gada 18. novembra lÄ«dzÄs AlÅ«ksnes ev.-lut. baznÄ«cai atrodas
mÄcÄ«tÄja E. Glika vÄrdÄ nosauktais BÄ«beles muzejs. Ernsta Glika BÄ«beles muzejs
ir vienÄ«gais Å”Äda veida muzejs EiropÄ.
66.
Alūksne, Glika ozoli
2000-09-14 57:25:31, 27:02:51
Jau 300 gadu AlÅ«ksnÄ zaļo divi E. Glika stÄdÄ«tie ozoli (E. Gliks tos stÄdÄ«jis
1685. gadÄ pÄc VecÄs DerÄ«bas tulkoÅ”anas un 1689. gadÄ pÄc JaunÄs DerÄ«bas
tulkoÅ”anas), bet AlÅ«ksnes BÄ«beles muzejÄ glabÄjas E. Glika BÄ«beles
pirmizdevuma oriÄ£inÄls.
1685. gadÄ stÄdÄ«tais ozols tiek uzskatÄ«ts par Latvijas vecÄko zinÄmo koku.
67.
Alūksnes ezers
1999-06-20 57:25:28, 27:04:16
PilsÄta AlÅ«ksne atrodas pie AlÅ«ksnes ezera.
AlÅ«ksnes ezers ir viens no Latvijas ezeriem, kas atrodas visaugstÄk - 183,7 m
vjl. TÄ platÄ«ba 15,4 kvm (kopÄ ar salÄm - 15,6 kvm), garums gandrÄ«z 6 km,
lielÄkais platums 4,3 km, vidÄjais dziļums 7 m (lielÄkais 15,2 m). Ezeram notece
pa Alūksnes upi uz Pededzi.
68.
Alūksnes ezers ar Cepurītes salu
2001-08-04 57:25:33, 27:04:48
AlÅ«ksnes ezerÄ 4 salas - Pilssala (lielÄkÄ), GarÄ sala, CepurÄ«te un MazÄ sala.
69.
Alūksnes katoļu baznīca
2003-09-06 57:25:28, 27:02:32
AlÅ«ksnes Sv. BonifÄcija Romas katoļu baznÄ«ca atrodas HelÄnas ielÄ 31.
Dievnams iesvÄtÄ«ts 2001. gadÄ, arhitekts A. Krusts.
(www.aluksne.lv)
70.
AlÅ«ksnes luterÄÅu baznÄ«ca
2000-09-14 57:25:31, 27:02:51
NetÄlu no BÄ«beles muzeja atrodas AlÅ«ksnes lut. baznÄ«ca. ProjektÄjis K.
HÄberlands 1781. gadÄ. Viena no skaistÄkajÄm Latvijas baznÄ«cÄm, Ä«patnÄja ar
vietÄjÄ granÄ«ta pielietojumu klasicisma arhitektÅ«rÄ.
Turpat pÄri ielai AlÅ«ksnes septiÅsimtgades parkÄ ir piemiÅas akmens E. Glika
dibinÄtÄs skolas vietÄ, Saules pulkstenis (1984. g.) un tÄlnieka A. ZelÄa veidotas
skulptūras.
71.
Alūksnes pareizticīgo baznīca
2003-09-06 57:25:15, 27:02:48
AlÅ«ksnes Sv. TrÄ«svienÄ«bas pareizticÄ«go baznÄ«ca atrodas HelÄnas ielÄ 56. Celta
1895. gadÄ eklektisma stilÄ.
1845.-1848. g. pareizticÄ«bÄ pÄrgÄja 1663 AlÅ«ksnes draudzes latvieÅ”i.
(www.aluksne.lv)
72.
Alūksnes pils
1999-06-20 57:25:23, 27:03:24
AlÅ«ksnes pils ir viens no ievÄrojamÄkiem 19. gadsimta vidus neogotikas stila
pieminekļiem LatvijÄ. Pils celtniecÄ«ba notikusi laikÄ no 1859. lÄ«dz 1863. gadam
pÄc barona Aleksandra fon FÄ«tinghofa pasÅ«tÄ«juma.
Pils parks izveidots XVIII gs. otrajÄ pusÄ, pÄc toreizÄjÄ AlÅ«ksnes barona
Burharda fon FÄ«tinghofa ieceres kÄ angļu ainavas parks ar romantiskiem
paviljoniem. TÄ ir viena no dendroloÄ£iski bagÄtÄkajÄm vietÄm LatvijÄ. VÄl Å”odien
apskatÄmi Eola templis, Aleksanra paviljons, Palmu mÄja (oranžÄrija), dzimtas
mauzolejs un obelisks, uzcelts O. H. fon FÄ«tenghofa piemiÅai ar uzrakstu vÄcu
valodÄ "LabÄkajam tÄvam, cilvÄku draugam no pateicÄ«ga dÄla.".
73.
Alūksnes pilsdrupas
2001-06-16 57:25:31, 27:02:51
1342. g. celtais cietoksnis ar 1,85 m bieziem laukakmens mÅ«riem un 8 torÅiem
bijis viens no ordeÅa stiprÄkajiem cietokÅ”Åiem. No ezera Pilssalas (Marijas salas)
uz cietzemi (Tempļa kalnu) veda 120 m garŔ uzvelkamais koka tilts.
1560. g. pavasarÄ« pils padevÄs Kurbska vadÄ«tajam Ivana BargÄ karaspÄkam.
PÄc 1582. g. miera lÄ«guma krievi atdeva pili poļiem, kuri tajÄ ierÄ«koja TÄrbatas
vaivadijas stÄrastiju.
1625. g. pili iekaroja zviedri. 1702. g. Ziemeļu kara laikÄ zviedru virsnieks Vulfs
un seržants GotÅ”lihs aizdedzinÄja pulvera pagrabus zem pils un to uzspridzinÄja.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
74.
AlÅ«ksnes pilsÄtas dome
2000-09-14 57:25:31, 27:02:51
AlÅ«ksnes teritorija bijusi apdzÄ«vota 2. gt. pirms Kristus. 13. gs. tÄ ietilpa latgaļu
valstiskajÄ veidojumÄ AtzelÄ. Pie Pleskavas ceļa pirms vÄcu iebrukuma stÄvÄja
senÄu pilskalns. Cauri novadam gÄja ceļŔ no Baltijas piekrastes uz Pleskavu un
Novgorodu. PilsÄtas tiesÄ«bas kopÅ” 1920. gada. IedzÄ«votÄji 9745 (2000. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
75.
Alūksnes stacija
2000-09-14 57:24:38, 27:02:57
Gulbenes-Alūksnes dzelzceļa posms (33 km) ir vienīgais Ŕaursliežu dzelzceļŔ
BaltijÄ, sliežu platums 750 mm.
Tas saglabÄjies no 1903. gadÄ atklÄtÄs dzelzceļa lÄ«nijas StukmaÅi-Valka.
BÄnÄ«tis atzÄ«ts par valsts nozÄ«mes kultÅ«ras pieminekli.
76.
Amata pie Vidzemes Ŕosejas
2001-05-26 57:13:14, 25:14:08
Amata - Gaujas kreisÄ krasta pieteka, garums 67 km, kopÄjais kritums 193 m.
Amata sÄkas Vidzemes CentrÄlajÄ augstienÄ, tÄ ir viena no straujÄkajÄm un
krÄÄainÄkajÄm Gaujas pietekÄm.
(Latvijas PSR Å«densteÄu nosaukumi, LVU, 1986.)
77.
Amata pie ZvÄrtas ieža
1998-05-31 57:14:43, 25:08:34
No ZvÄrtas ieža lÄ«dz Amatas ietekai GaujÄ ir ainaviski skaistÄkÄs vietas.
78.
Amata pie ZvÄrtas ieža rudenÄ«
2002-10-12 57:14:42, 25:08:38
ZvÄrtas iezis kopÅ” 1974. gada ir aizsargÄjams dabas objekts, tÄ augstums - 44
m.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
79.
Amatas ieteka GaujÄ
2002-10-12 57:16:33, 25:07:47
LejasdaÄ¼Ä Amata tek pa dziļu senleju, smilÅ”akmens un dolomÄ«ta krastos. Pavasaros Amatu iecienÄ«juÅ”i Å«denstÅ«risti, vasarÄ laivu braucieniem tÄ nav izmantojama zemÄ Å«denslÄ«meÅa dÄļ.
80.
Ambeļu katoļu baznīca
2003-07-27 56:02:16, 26:50:48
Ambeļu SvÄtÄ Jura katoļu baznÄ«ca celta 1888. gadÄ.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
81.
Amendas kaps StūrīŔos
2004-06-12 57:14:26, 22:38:48
19. gs. sÄkumÄ (1802.-1836. g.) Talsu luterÄÅu baznÄ«cÄ par mÄcÄ«tÄju strÄdÄja
KÄrlis Amenda, tuvs komponista Ludviga van BÄthovena draugs un V. A.
Mocarta bÄrnu skolotÄjs.
4 km no Talsiem Å Ä·Ädes virzienÄ atrodas bijusÄ« MÄcÄ«tÄjmuiža. Blakus kalnÄ
apglabÄts mÄcÄ«tÄjs K. Amenda. PiemiÅas vietu iekopusi L. van BÄthovena
biedrÄ«ba kÄ liecÄ«bu par komponista saitÄm ar Latviju. Dažus skaÅdarbus
BÄthovens veltÄ«jis savam jaunÄ«bas dienu draugam K. Amendam.
(Latvijas tūrisma ceļvedis. Rīga, 2001.)
82.
Amula pie Tukuma - VÄnes ceļa
2002-11-24 56:56:14, 22:40:19
Amula - Abavas kreisÄ pieteka, 55 km gara, sÄkas Austrumkurzemes
augstienÄ.
(Latvijas PSR Å«densteÄu nosaukumi. LVU, 1986.)
83.
Amula pie VÄnes - Plostu ceļa
2002-11-24 57:00:49, 22:38:46
Upe visÄ garumÄ lÄ«kumo pa dziļu ieleju, krastos avotainas sÄngravas. 76 metrus lielais kritums sadalÄ«ts nevienmÄrÄ«gi, no 0,5 m/km lÄ«dz 5-6 m/km.
84.
Ances muižas pils
2000-09-17 57:30:50, 22:01:22
Ances vecÄs muižas Äka (18. gs. beigas, 1910. g.) iekļauta Eiropas kultÅ«ras
mantojumÄ, saglabÄjusies arÄ« bijusÄ« kalpu mÄja (1789. g.).
Ances pils durvju vÄrtnes ir mÄkslas piemineklis.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2002.)
85.
AnÄiÅu Velna akmens
2002-10-27 56:50:42, 25:02:55
AnÄiÅu Velnakmens vai Velna klÄpis atrodas Lauberes pagastÄ, pie ceļa no
Lauberes uz Madlienu. Augstums 1,9 m, garums 5,1 m, platums 4,3 m. Sens
kultakmens, valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
86.
AnÄupÄnu kalnu memoriÄla centrÄlÄ figÅ«ra
2004-08-05 56:32:21, 27:18:48
RÄzeknes rajona VerÄmu pagasta AnÄupÄnu kalnos nacistiskÄ terora upuru
masu kapos 1973. gadÄ izveidots memoriÄls ar tÄlnieces R. KalniÅas-GrÄ«nbergas
skulptÅ«ru "MÄte Äbele".
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. 2002.)
87.
Andrupenes baznīca
2000-10-14 56:10:58, 27:23:39
Andrupenes katoļu baznÄ«ca uzcelta 1849. gadÄ.
88.
Annas muižas saimniecÄ«bas Äka
2002-05-04 57:02:11, 25:22:08
Muižu veidoÅ”anÄs LatvijÄ sÄkÄs 15. gs. otrÄ pusÄ lÄ«dz ar "bruÅinieku laikmeta"
izbeigÅ”anos un pÄreju uz klauÅ”u muižÄm. LÄ«dzÄs naturÄlajai saimniecÄ«bai arvien
lielÄku nozÄ«mi iegÅ«st tirgus saimniecÄ«ba. BruÅinieki pakÄpeniski pÄrvÄrtÄs par
muižniekiem.
AizsÄkÄs seno ciemu izjukÅ”ana, muižu un viensÄtu veidoÅ”anÄs, kas seviŔķi
intensÄ«vi noritÄja 16. gs. un turpinÄjÄs arÄ« sekojoÅ”ajos gadsimtos. Zemnieku
klauÅ”u darba augļus muižnieki pÄrdeva tirgÅ«.
(V. KliÅ”Äns. Livonija 13.-16. gs. RÄ«ga, 1996.)
Annas muiža pieskaitÄma Vidzemes visjaunÄko muižu grupai. TÄ tikusi
izveidota tikai 17. gs. beigÄs.
89.
Annenieki, piemineklis represÄtajiem
2001-10-27 56:40:17, 23:05:33
1941. g. padomju okupÄcijas varas iestÄdes izsÅ«tÄ«ja 17, 1949. g. - 69
anneniekus. IeplÅ«da imigranti. 1935. g. Annenieku pagastÄ bija 94,4 % latvieÅ”u,
2000. g. - 57,7 % latvieŔu.
(Latvijas pagasti, 1. sÄj., RÄ«ga, 2001.)
90.
Annenieku baznīca
2000-06-11 56:40:47, 23:06:02
Anneniekos pirmÄ Jaunpils draudzes filiÄlbaznÄ«ca uzcelta pÄc 1710. g. mÄra.
18. gs. vidÅ« Ŕīs koka baznÄ«ciÅas vietÄ uzcelta tagadÄjÄ mÅ«ra baznÄ«ca, 1863. g.
tÄ pÄrbÅ«vÄta. Darbojas Annenieku ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
91.
AÅÄ«Å”u iezis pie Braslas Å«denskrÄtuves
2001-10-14 57:17:18, 24:55:59
AÅÄ«tes ieži - trÄ«s atsegumi apm. 1 km garÄ Braslas ielejas kreisÄ krasta posmÄ, 1
km lejpus RÄ«gas-Valmieras ceļa tilta, apm. 1 km no AÅÄ«tÄm. KopÅ” 1974. g. AÅÄ«tes
ieži ir aizsargÄjams Ä£eoloÄ£isks objekts, tie ir raksturÄ«gi augÅ”devona Gaujas svÄ«tas
smilÅ”akmens atsegumi. 400 m garais dzeltenÄ«gi sarkanais AÅÄ«tes Garais iezis
(redzams attÄlÄ, augstums 2-7 m) atrodas Braslas Å«denskrÄtuves austrumu
krastÄ.
NÄkamajÄ Braslas lÄ«kumÄ 20-50 m attÄlumÄ no upes atrodas lÄ«dz 10 m augstais
un 100 m garais AÅÄ«tes VidÄjais iezis. AtsegumÄ atrastas zivju fosÄ«lijas. Lejteces
virzienÄ, aiz zivjaudzÄtavas Äkas atrodas 200 m garais un 3,5 m augstais AÅÄ«tes
Augstais iezis.
(Latvijas daba, 1. sÄj. RÄ«ga, 1994.)
92.
Ape, D. OzoliÅa piemiÅas akmens
1999-06-19 57:32:42, 26:42:40
DauÅ”kÄnu kalnÄ (0,9 km attÄlumÄ no pilsÄtas) pie vecÄs skolas Äkas ir
piemiÅas akmens ar R. KalniÅas-GrÄ«nbergas cilni (uzstÄdÄ«ts 1988. g.) pedagogam
un folkloristam D. OzoliÅam.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsÄtÄm, RÄ«ga, 2000.)
93.
Ape, E. ZÄlÄ«tes muzejs
2001-08-04 57:32:19, 26:41:26
Muzejs atrodas ApÄ, Dzirnavu ielÄ 24, mÄjÄ, kur rakstniece un dzejniece ElÄ«na
ZÄlÄ«te pavadÄ«jusi bÄrnÄ«bu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
94.
Ape, E. ZÄlÄ«tes piemineklis pie vidusskolas
1999-06-19 57:32:26, 26:42:21
ElÄ«na ZÄlÄ«te (1898.19.X - Gaujienas pag. - 1955.7. IV RÄ«gÄ) - dzejniece,
rakstniece. Piemineklis pie Apes vidusskolas uzstÄdÄ«ts 1983. gadÄ, tÄlniece R.
KalniÅa-GrÄ«nberga.
E. ZÄlÄ«te rakstÄ«jusi dzeju, lugas, daudz tulkojusi no krievu, vÄcu, somu un
igauÅu valodas. PlaÅ”Äk zinÄms viÅas romÄns "AgrÄ rÅ«sa".
95.
Ape, Raganu klintis pie Vaidavas
1999-06-19 57:32:23, 26:42:32
Apes austrumu nomalÄ pie Vaidavas upes atrodas Raganu klintis - augÅ”devona smilÅ”akmens atsegums.
96.
Apekalna baznīca
2000-09-13 57:33:00, 26:54:12
PirmÄ koka baznÄ«ca celta 1693. g., bet 1701. g., kÄ teicis E. Gliks, -"Opokas
baznīca sakrita pelnos".
TagadÄjÄ Opekalna (Apukalna) mÅ«ra baznÄ«ca celta 1774.-1779. g., pÄc E.
Glika ierosinÄjuma iekÄrtota Opekalna vecÄ un jaunÄ kapsÄta. 1927. g. pÄc
arhitekta P. Kampes projekta restaurÄts baznÄ«cas tornis.
Opekalna baznÄ«ca atrodas 235 m vjl. - vienÄ«gÄ LatvijÄ, kas atrodas tik augstu.
BaznÄ«cÄ atrodas trÄ«s valsts nozÄ«mes mÄkslas pieminekļi: altÄris (1774. g.), ÄrÄ£eles
(ap 1860. g.) un kancele (18. gs. 2. puse). Darbojas Opekalna ev. lut. draudze.
Opekalna draudze un baznÄ«ca nepÄrtrauca darbu arÄ« padomju okupÄcijas
gados.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
97.
Apes apkÄrtne, Latvijas lielÄkais vÄ«tols
1999-06-19 57:32:34, 26:42:59
LielÄkais vÄ«tols LatvijÄ - DzenÄ«Å”u dižvÄ«tols - aug netÄlu no Vaidavas tÄs labajÄ
krastÄ ap 3 km augÅ”pus Apes. VÄ«tola apkÄrtmÄrs 8,5 m, tam ir 22 resni zari, kuru
svara dÄļ vÄ«tols draudÄja pÄrplÄ«st. Tagad vÄ«tola stumbrs nostiprinÄts.
(Latvijas pagasti, 1. sÄj., RÄ«ga, 2001.; "DIENA", 14.03.2002.)
98.
Apes barona medību pils
2001-08-04 57:31:51, 26:45:53
"AnÄkÄs", Vaidavas kreisajÄ krastÄ, atrodas Jaunlaicenes barona Volfa medÄ«bu pils. Äka bÅ«vÄta 19. gs. vidÅ«. VietÄjÄs nozÄ«mes kultÅ«rvÄsturisks piemineklis. PrivÄtÄ«paÅ”ums.
99.
Apes muiža
2001-08-04 57:32:19, 26:41:26
Apes muižas apbÅ«ves laiks - 19.-20. gs. Kungu mÄja un personÄla dzÄ«vojamÄ
Äka celtas 20. gs. sÄkumÄ, kalpu mÄja, klÄts un kÅ«ts - 19. gs. beigÄs.
Padomju okupÄcijas gados te atradÄs Apes slimnÄ«ca. PÄc Latvijas neatkarÄ«bas
atjaunoŔanas ar muižas bijuŔo īpaŔnieku atbalstu tika ierīkots veco ļaužu
pansionÄts.
(Latvijas pagasti, 1. sÄj., RÄ«ga, 2001.)
2005. gadÄ pansionÄts cieta ugunsgrÄkÄ, tÄ iemÄ«tnieki tika pÄrvietoti uz citiem
pansionÄtiem.
100.
Apes pilsÄtas dome
2000-09-13 57:32:19, 26:41:26
Ape - pilsÄta AlÅ«ksnes raj. pie Igaunijas robežas, 54 km no Valkas. Cauri Apei
ved autoceļŔ AlÅ«ksne - Igaunija; 2 km attÄlumÄ ir RÄ«gas - Pleskavas autoceļŔ.
PilsÄtas tiesÄ«bas kopÅ” 1928. gada. IedzÄ«votÄji 1606 (2000. g.)
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsÄtÄm. RÄ«ga, 2000.)
101.
ApriÄ·u apkÄrtne, NeredzÄ«gÄ IndriÄ·a kapa piemineklis
2008-08-10 56:46:24, 21:30:41
NeredzÄ«gais IndriÄ·is - pirmais latvietis, kurÅ” ar saviem darbiem parÄdÄs
dzejnieku vidū.
NeredzÄ«gais IndriÄ·is (1783. g.-1828. g.) dzÄ«voja ApriÄ·u pagasta Elkuleju mÄjÄs,
strÄdÄdams skrodera un kurpnieka darbus. Redzi zaudÄja sava piektajÄ dzÄ«ves
gadÄ. ViÅa gars tomÄr attÄ«stÄ«jÄs. SevÄ« gremdÄdamies, IndriÄ·is sÄka sacerÄt
dziesmas. Reiz dziesmu sacerÄjis, viÅÅ” to paturÄja galvÄ.
1806. gadÄ ar ApriÄ·u mÄcÄ«tÄja Elverfelda gÄdÄ«bu tika izdotas NeredzÄ«gÄ IndriÄ·a
sacerÄtÄs dziesmas.
(T. Zeiferts "LatvieÅ”u rakstniecÄ«bas vÄsture")
102.
Apriķu baznīca
2000-06-11 56:48:16, 21:29:43
ApriÄ·u luterÄÅu baznÄ«ca (1710. g.) ir viena no krÄÅ”ÅÄkajÄm KurzemÄ. TÄs ÄrÄjais veidols daudz neatŔķiras no citÄm lauku baznÄ«cÄm, taÄu interjers pÄrsteidz ar savu koÅ”umu - kungu loža, ÄrÄ£eļu luktas, ÄrÄ£eles, altÄris, kancele, biktssols veido vienotu dekoratÄ«vu koktÄlniecÄ«bas ansambli. Skaists griestu gleznojums.
103.
Apriķu muižas pils
2000-06-11 56:48:09, 21:30:25
TrijstÄvu astoÅstÅ«ru tornis grezno 18. gs. vidus celtni pÄrejas laikÄ no baroka uz rokoko. GalvenajÄ fasÄdÄ trÄ«sstÅ«rveida frontons ar Ä«paÅ”nieku Ä£erboni. Fragmentos saglabÄjuÅ”ies interjeri - apkalumi, durvju vÄrtnes, krÄsnis. Skola, novada vÄstures ekspozÄ«cija.
104.
ApŔuciema kafejnīca un veikals
2000-08-02 57:03:35, 23:18:26
Uz Ventspils Å”osejas starp PÅ«ri un KuldÄ«gas pagriezienu. KÄrtÄ«ga, pieklÄjÄ«ga kafejnÄ«ca. Ventspils virzienÄ tÄdu ir maz.
105.
Arendoles baznīca
2001-04-08 56:09:07, 26:36:34
Arendoles DievmÄtes baznÄ«ca. BaznÄ«ca pÄrbÅ«vÄta no Arendoles muižas
bijuÅ”Äs saimniecÄ«bas Äkas. Darbojas katoļu draudze.
(www.catholic.lv)
106.
Arendoles muižas pils
2001-04-08 56:09:01, 26:36:48
Pa labi no lielceļa, kurÅ” ved uz LÄ«vÄniem, Dubnas kreisajÄ krastÄ atrodas
bijuÅ”Äs Arendoles muižas komplekss, bÅ«vÄts 19. gs.
(V. Veilands. Latvija kabatÄ. RÄ«ga, 1995.)
107.
ArmÄÅu apustuliskÄ baznÄ«ca
2002-11-03 56:56:09, 24:08:52
Par RÄ«gas armÄÅu kopienas ziedojumiem uzcelta armÄÅu apustuliskÄ baznÄ«ca. BaznÄ«ca atrodas RÄ«gÄ, Krasta masÄ«vÄ.
108.
Arona pie PļaviÅu - LubÄnas ceļa
2002-03-29 56:41:01, 26:00:28
Arona - Aiviekstes labÄ krasta pieteka. Iztek no SkujieÅ”u ezera, 44 km gara.
(Latvijas PSR Å«densteÄu nosaukumi. LVU, 1986.)
109.
Aronas pilskalns
2006-04-14 56:48:40, 26:05:52
Aronas pilskalns atrodas Madonas-PļaviÅu Å”osejas malÄ. To uzskata par 12.
gadsimta sÄkumÄ minÄto MÄrcienas centru. Tolaik te garÄm gÄja tirdzniecÄ«bas
ceļŔ no Kokneses uz Alūksni.
(www.madona.lv)
110.
Asare, brÄ«vÄ«bas cÄ«Åu piemineklis
2002-07-18 56:06:55, 25:53:26
Asares baznÄ«cas pagalmÄ atrodas piemineklis 1919.-1920. g. krituÅ”ajiem
AugÅ”zemes partizÄniem (pÄc arhit. E. Birznieka meta). Pieminekļa 7 laukakmeÅi
atvesti no 7 pagastiem, kuros krituŔie dzīvojuŔi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
111.
Asares baznīca
2002-07-18 56:06:55, 25:53:26
Asares luterÄÅu baznÄ«ca celta no 1821. gada lÄ«dz 1843. gadam. BaznÄ«cÄ
saglabÄjusies sÄkotnÄjÄ kancele, J. DÄringa altÄrglezna "AugÅ”ÄmcelÅ”anÄs"
(1853. g.) un divas E. Todes darbnīcas vitrĞas (1909. g.).
(V. Veilands. Latvija kabatÄ. RÄ«ga, 1995.)
112.
Asares pilsdrupas
2002-07-18 56:07:09, 25:53:14
Asares muižas pils celta 1749. gadÄ, viens no agrÄ«nÄkajiem neogotikas
piemÄriem AugÅ”zemÄ (Tjudoru neogotika). Ap 1840. gadu muiža gotizÄta,
piebÅ«vÄjot 2 sÄnu rizalÄ«tus ar kÄpienveida zelmiÅiem. Äkas dienvidu gals bijis
sadalÄ«ts 2 korpusos. VienÄ no tiem bijis ziemas dÄrzs ar stikla jumtu, auguÅ”as
palmas, turÄtas zelta zivtiÅas. Zem pils - plaÅ”i velvÄti pagrabi, no kuriem iziet
vairÄkas pazemes ejas (pÄc nostÄstiem - piecas).
1924. gadÄ pilÄ« tiek nodibinÄta lauksaimniecÄ«bas skola, bet 1926. gada janvÄrÄ«
Äka nodeg.
SaglabÄjuÅ”Äs skaistas pilsdrupas, dendroloÄ£iskais parks, muižas saimnieciskÄ
apbūve.
(www.latviatourism.lv)
113.
Asaru ezers Garkalnes novadÄ
2008-08-24 57:00:21, 24:24:37
Å is ezers atrodas RÄ«gas rajonÄ, Garkalnes administratÄ«vajÄ teritorijÄ. PlatÄ«ba 7.5
ha, maksimÄlais dziļums 3.7 metri. Krasti purvaini, ar grÄ«sli apauguÅ”i.
LatvijÄ ir vairÄki ezeri ar Å”Ädu nosaukumu.
(www.ezeri.lv)
114.
Asūnes baznīca
2002-08-11 56:01:34, 27:37:13
PirmÄ koka baznÄ«ca AsÅ«nÄ uzcelta 1680. gadÄ. TagadÄjÄ mÅ«ra AsÅ«nes SvÄtÄ
Krusta paaugstinÄÅ”anas katoļu baznÄ«ca uzcelta 1816. gadÄ.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
115.
Asūnes pagastnams
2002-08-11 56:01:34, 27:37:13
AsÅ«nes pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainÄ. Reljefs
galvenokÄrt lÄzeni paugurains.
2000. gadÄ AsÅ«nes pagastÄ bija 676 iedzÄ«votÄji.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
116.
Asūnīca pie Asūnes
2002-08-11 56:01:34, 27:37:13
No Dagdas ezera Ustjes lÄ«Äa iztek garÄkÄ pagasta upe AsÅ«nÄ«ca, tÄ tek cauri
Lielajam AsÅ«nes ezeram, un lÄ«dz ietekai tajÄ AsÅ«nÄ«cu sauc arÄ« par Dagdu.
BaltkrievijÄ ietek SarjankÄ.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
117.
Ataru ezers
2002-06-01 57:03:53, 24:16:07
Ataru ezers atrodas Ädažu pagastÄ, tÄ platÄ«ba 14 ha. Cits nosaukums - ÅŖdru
ezers. Ezera krastÄ ir labas atpÅ«tas un peldu vietas. No RÄ«gas-Tallinas Å”osejas
lÄ«dz Ataru ezeram apmÄram 3 km, pie tam var iet pa asfaltÄtu ceļu.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
118.
AtaŔienes baznīca
2000-07-28 56:32:43, 26:23:58
AtaÅ”ienes katoļu baznÄ«ca uzcelta 1937. gadÄ.
(Latvijas pagasti, 1. sÄj., RÄ«ga, 2001.)
119.
AtaŔienes stacija
2000-07-28 56:31:50, 26:24:27
AtaÅ”ienes stacija atrodas 39 km no JÄkabpils pie dzelzceļa lÄ«nijas
Krustpils-RÄzekne.
(LME, 1. sÄj., RÄ«ga, 1967.)
120.
Auce, piemineklis staļinisma upuriem
2001-10-27 56:27:12, 22:54:30
PiemiÅas akmens padomju okupÄcijas varas iestÄžu represiju upuriem
novietots pie stacijas.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsÄtÄm, RÄ«ga, 2000.)
121.
Auces katoļu baznīca
2000-11-04 56:27:38, 22:53:52
Auces Romas katoļu draudze dibinÄta 1937. gadÄ, tÄ apkalpoja 11 apkÄrtÄjos pagastus. 1938. gadÄ iesvÄtÄ«ta jaunÄ katoļu baznÄ«ca.
122.
Auces luterÄÅu baznÄ«ca
2001-10-27 56:27:55, 22:53:25
Vecauces luterÄÅu baznÄ«ca uzcelta 1866. g. Pie baznÄ«cas Baltais krusts 2.
pasaules karÄ krituÅ”o vÄcu karavÄ«ru brÄļu kapos.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsÄtÄm, RÄ«ga, 2000.)
123.
Auces upe pie BÄnes
1999-10-16 56:29:02, 23:04:52
Auce - BÄrzes labÄ krasta pieteka Dobeles rajonÄ. Garums 86 km, bas. platÄ«ba 309 kv.km. Iztek no Lielauces ez. 100,8 m vjl. Kritums 92 m; upe straujÄka augÅ”tecÄ. Ietek kanÄlÄ, kas savieno BÄrzi ar SvÄti.
124.
Auciema muiža
2001-10-20 57:20:11, 25:08:32
BijuÅ”Äs Auciema muižas apbÅ«ves laiks - 19. gs. VienstÄva kungu mÄjas
pildrežģu zelmiÅi (divslÄ«pju jumta noslÄdzoÅ”Äs sienas) veidoti eklektikas stilÄ.
PretÄ« atrodas laukakmeÅu klÄts (1857. g.) ar vaļÄju lieveÅa koka kolonnu rindu.
Å Äda klÄts bija raksturÄ«ga Vidzemes muižas saimniecÄ«bas ÄkÄm.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
125.
AuÄi - J. Äakstes muzejs pie Staļģenes
2000-11-04 56:35:36, 23:57:23
Jurists JÄnis Äakste (1859-1927) tika ievÄlÄts par pirmo Latvijas Valsts prezidentu tÅ«lÄ«t pÄc 1. Saeimas ievÄlÄÅ”anas 1922. gada novembrÄ«. Par viÅu nobalsoja 92 Saeimas deputÄti. ArÄ« 2. Saeima 1925. gada novembrÄ« ar lielu balsu skaitu (60) ievÄlÄja J. Äaksti par Valsts prezidentu uz otro termiÅu. J. Äakste mira pirms termiÅa beigÄm.
126.
AudriÅi, piemineklis faÅ”isma upuriem
1999-09-14 56:35:27, 27:14:42
AudriÅi - apdz. v. RÄzeknes rajonÄ, AudriÅu ciema centrs, 12 km no
RÄzeknes. 1942. g. vÄcu faÅ”isti nežÄlÄ«gi izrÄÄ·inÄjÄs ar AudriÅu iedzÄ«votÄjiem.
Tika apcietinÄti visi 235 AudriÅu iedz. un ievietoti RÄzeknes cietumÄ un pÄc tam
noÅ”auti. AudriÅus izlaupÄ«ja un nodedzinÄja lÄ«dz pamatiem.
Ciema centrÄ 1973. gadÄ uzcelts piemineklis noslepkavotajiem iedzÄ«votÄjiem
(tÄlniece A. Veinbaha, arhitekts G. Asaris).
127.
Augstkalnes baznīca
2000-06-23 56:24:17, 23:19:57
SvÄtes upes krastÄ atrodas Mežmuižas luterÄÅu baznÄ«ca. BaznÄ«ca iesvÄtÄ«ta
1648. gadÄ.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
(www.tervetesnov.lv)
128.
Augstkalnes muižas pils
2000-06-23 56:24:17, 23:19:57
Augstkalnes vai Mežmuižas pils atrodas Dobeles rajonÄ, AugstkalnÄ. Pils celta neogotiskÄ stilÄ firstiem LÄ«veniem (1870), vÄlÄk fon HÄnu Ä«paÅ”ums. IekÅ”telpu apdare neorokoko stilÄ. Turpat blakus SvÄtes upes krastÄ arÄ« Augstkalnes parks un luterÄÅu baznÄ«ca (1648). PilÄ« vidusskola.
129.
Augstrozes Lielezers
2002-06-01 57:31:25, 25:01:26
Augstrozes Lielezers atrodas Limbažu rajona austrumu daļÄ, platÄ«ba 400 ha.
Lielezera krastÄ stÄva kalna virsotnÄ slejas Augstrozes pilsdrupas.
(Latvija kabatÄ. RÄ«ga, 1995.)
130.
Augstrozes baznīca
2003-11-08 57:30:27, 25:00:12
Augstrozes luterÄÅu baznÄ«ca atrodas Limbažu rajona Umurgas pagastÄ.
BaznÄ«ca uzcelta 1859. gadÄ, 1872. gadÄ remontÄta. 1968. gadÄ baznÄ«cu
pÄrvÄrta par labÄ«bas noliktavu. 1991. gadÄ draudze darbÄ«bu atjaunoja, baznÄ«ca
restaurÄta. Tiek izdots laikraksts "Augstrozes Dievnams".
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2002.)
131.
Augstrozes pilsdrupas
2002-06-01 57:30:58, 25:00:52
Augstrozes Lielezera krastÄ stÄva kalna virsotnÄ slejas Augstrozes pilsdrupas.
RÄ«gas arhibÄ«skapa vasaļa pils celta 1272. gadÄ, nopostÄ«ta 1601. gadÄ.
(Latvija kabatÄ. RÄ«ga, 1995.)
132.
Augulienas muižas pils
2000-09-14 57:16:28, 26:41:11
AugulienÄ bijuÅ”Äs muižas apbÅ«ve: kungu mÄja (20. gs. sÄkums), divas kalpu
mÄjas (19. gs. 4. cet.), klÄts un saimniecÄ«bas Äka (18. gs. 2. puse), parks.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsÄtÄm, RÄ«ga, 2000.)
133.
Aulejas baznīca
2000-07-22 56:03:23, 27:16:58
PirmÄ Aulejas katoļu baznÄ«ca uzcelta 1625. g, mÅ«ra baznÄ«ca uzcelta 1709. g. BaznÄ«ca nosaukta Sv. Marijas Madaļas vÄrdÄ.
134.
Aumeisteru muižas pÄrvaldnieka mÄja
2000-09-13 57:31:24, 26:12:09
Aumeisteru muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Muižu sÄka celt 18. gs. beigÄs, kungu mÄja celta pirms apmÄram 200 gadiem,
par to liecina mÄjÄ atrastais vÄjrÄdis ar gadskaitli 1793. VisplaÅ”ÄkÄ celtniecÄ«ba
notikusi muižas saimnieciskÄ uzplaukuma laikÄ 19. gs. beigÄs. KrÄÅ”ÅÄkÄ celtne
ir pÄrvaldnieka mÄja, saukta arÄ« par "Sarkano mÄju", kas bÅ«vÄta no vietÄjiem
sarkanajiem Ä·ieÄ£eļiem neorenesanses stilÄ.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
135.
Aumeisteru muižas pils
2002-06-01 57:31:24, 26:12:09
Aumeisteru pils atrodas Valkas raj., GrundzÄles pagastÄ.
Pils ar historisma laika interjera apdares fragmentiem - koka kaseŔu griestiem,
parketu un krÄsnÄ«m. SaimniecÄ«bas Äku komplekss ar dzirnavÄm.
136.
Ausekļa ozols pie Vietalvas
2002-06-22 56:43:43, 25:44:47
Dzejnieks Auseklis (Ä«stajÄ vÄrdÄ MiÄ·elis Krogzemis, 1850.-1879. g.) dzimis
nomas saimnieka Ä£imenÄ Valmieras apriÅÄ·a Ungurpils āSÄ«polosā (netÄlu no
Alojas). Auseklis Latvijas ozoliem veltījis ļoti izjustas dzeju rindas.
LielvÄrdÄ bÅ«dams, Auseklis aizstaigÄ uz tuvo Kaibalu un atrod tur trÄ«s lielus
ozolu celmus. Ä»aužu teikas stÄsta, ka Å”e bijusi senÄk lÄ«bieÅ”u un vÄlÄk latvieÅ”u
upuru vieta; lielvÄrdieÅ”i zem Å”iem ozoliem ziedojuÅ”i. Muižas Ä«paÅ”niece tos tÄdÄļ
likusi nocirst.
Auseklim brīniŔķīgs dzejolis par Dievozolu trijotni.
"Vai mÄkat ar vÄl stÄvÄt
Zem svÄtiem ozoliem
Un tÄvu garÄ noklÄ«st
Uz debess dzīvokļiem?!"
137.
Austras koks - A. Pumpura piemiÅas zÄ«me
2002-06-29 56:38:06, 24:50:47
Dzejnieks Andrejs Pumpurs (1841.-1902. g.) dzimis Lieljumpravas pagasta
ĶeirÄnu meža mÄjiÅÄ, bÄrnÄ«bu pavadÄ«jis DÄ«riÄ·u mÄjÄs, strÄdÄjis lauku darbus
tÄvabrÄļa mÄjÄs LÄÄplÄÅ”os.
1853.-1856. g. mÄcÄ«jies LielvÄrdes draudzes skolÄ.
Ar savu dzeju Pumpurs cÄ«nÄ«jÄs par latvieÅ”u tautas paÅ”apziÅas celÅ”anu, par
apziÅas modinÄÅ”anu, viÅa darbi pauda spÄcÄ«gas tÄvzemes mÄ«lestÄ«bas jÅ«tas.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
138.
AuziÅu paeglis Praulienas pagastÄ
2001-08-25 56:47:45, 26:23:54
AuziÅu paeglim stumbra apkÄrtmÄrs 1,7 m, vainaga platums 5,0 un 5,8 m.
(G. EniÅÅ”. Koks - dabas piemineklis. RÄ«ga, 1982.).
2008. gadÄ no AuziÅu paegļa maz kas palicis pÄri. Tas ir saŔķÄlies, turpina
dzÄ«vot tikai daļa no skaistÄ koka.
139.
Ädažu pagasta valde
2000-03-12 57:04:50, 24:19:47
Ädažu pagastnams uzcelts 1893. g. (arhit. K. PÄkÅ”Äns), restaurÄts 1921. g.
2000. g. Ädažu pagastÄ bija 6917 iedzÄ«votÄji. Ädažu pagastÄ ietilpst ciemi Ädaži,
Kadaga, Baltezers, Garkalne, Alderi, Podnieki.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
140.
ÄraiÅ”u baznÄ«ca
2000-08-19 57:15:13, 25:16:51
ÄraiÅ”u luterÄÅu baznÄ«ca ezera ziemeļrietumu krastÄ celta 1445. gadÄ, paÅ”reizÄjo izskatu baznÄ«ca ieguva pÄc pÄrbÅ«ves 1791. gadÄ. Blakus baznÄ«cai atrodas ÄraiÅ”u mÄcÄ«tÄjmuižas apbÅ«ves komplekss (18. gs. beigas) ar parku un ÄraiÅ”u kapsÄta (1780. g.) ar laukakmeÅu žogu un kapliÄu (1782. g., atjaunota 1989. g.)
141.
ÄraiÅ”u ezerpils
2001-05-26 57:14:56, 25:17:12
Labi rekonstruÄts IX-X gs. latgaļu nocietinÄta koka ciemata modelis. EzerpilÄ«
bija apmÄram 18-20 dzÄ«vojamÄs Äkas. Seno nometnes vietu 1876. gadÄ atklÄja
CÄsu grÄfs un arheologs K. ZÄ«verss, pazeminot ezera Å«dens lÄ«meni.
AtjaunotÄ nocietinÄtÄ mÄ«tne ÄraiÅ”u ezerÄ sniedz priekÅ”statu par seno latgaļu
dzÄ«vesveidu dzelzs laikmeta beigÄs
Ezerpili atjaunoja 1990. gadÄ, autori arheologs J. Apals, arhitekts D. Driba.
142.
ÄraiÅ”u pilsdrupas
2001-05-26 57:14:49, 25:17:18
ÄraiÅ”u viduslaiku mÅ«ra pils drupas (14. gs. sÄk.-17. gs. sÄk.) atrodas pussalÄ,
ÄraiÅ”u ezera rietumu krastÄ. Å Ä« bija Livonijas ordeÅa pils ar priekÅ”pili. TÄ aizsedza
pieeju CÄsÄ«m no dienvidu puses. Pils cietusi Livonijas kara laikÄ (1577. g.), kad
to ieÅÄma Ivana BargÄ karaspÄks.
KopŔ 1972. g. pilī notiek izrakumi, kurus vada arheologs J. Apals.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
143.
ÄraiÅ”u vÄjdzirnavas
2000-08-19 57:15:00, 25:16:17
DrabeÅ”u muižas ievÄrojamÄkÄ dominante ir ÄraiÅ”u vÄjdzirnavas, celtas XVIII gs.
144.
Ärlavas baznÄ«ca
2000-11-05 57:24:12, 22:34:05
SenÄkÄs rakstiskÄs liecÄ«bas par Ärlavas baznÄ«cu pieminÄtas no 1383. gada.
Koka baznÄ«ca celta 17. gs. otrajÄ pusÄ un 1728. gadÄ tÄ kopÄ ar mÄcÄ«tÄjmuižu
vÄl atrodas labÄ stÄvoklÄ«. SavukÄrt 1777. gada vizitÄcijas protokolÄ norÄdÄ«ts, ka
visa baznÄ«ca un jumts atrodas sabrukuÅ”Ä stÄvoklÄ«. ApkÄrtÄjie muižu Ä«paÅ”nieki un
patroni lemj par jaunas baznīcas celtniecību. Darbus pie mūra baznīcas beidz
1793. gadÄ. PaÅ”reizÄjo neogotisko izskatu baznÄ«ca iegÅ«st pÄc 1862./ 63. gada
pÄrbÅ«ves.
(www.arlavasbaznica.lv)
145.
Ärlavas muižas pils
2000-11-05 57:23:36, 22:35:57
Ärlava - sena apdz. v. Talsu rajonÄ. Atrodas Ärlavas ez. Z galÄ, 16 km no
Talsiem. Pirmoreiz minÄta 1231. g. Alnas BalduÄ«na lÄ«gumÄ ar kurÅ”u valdnieku
Lamekinu un kurŔu ciemiem.
Pils celta 18.-19. gs. mijÄ, pÄrbÅ«vÄta 19. gs.
146.
Ästeres ezers pie Ästeres obeliska
2003-05-01 57:37:03, 24:41:20
Ästeres ezers atrodas Viļķenes pagastÄ. PlatÄ«ba 84,9 ha.
(Latvijas PSR Å«denstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)
147.
Ästeres obelisks
2003-05-01 57:37:03, 24:41:20
Obelisks veidots no Latvijai neraksturÄ«ga smilÅ”akmens un sastÄv no trijÄm
atseviŔķÄm, savstarpÄji sacementÄtÄm daļÄm. KopÄjais smilÅ”akmens obeliska
augstums - ap 3,75 metri. VidÄjÄs obeliska daļas pretÄjÄs pusÄs iekalti taisnstÅ«ra
laukumi. Viena laukuma centrÄ atrodas 64 cm gara un 12 cm plata kartuÅ”a. TÄ
ietver 8 hieroglifus, kuri lasÄmi kÄ ÄÄ£iptes valdnieka Ptolemaja vÄrds.
19. gs. otrajÄ pusÄ Baltijas muižniekiem uzmÄcÄs nostaļģija pÄc senatnes. Tika
izbÅ«vÄtas mÄkslÄ«gas pilsdrupas, veidotas idilliskas pazemes grotas un niÅ”as,
uzstÄdÄ«ti akmeÅi Ä«stu un izdomÄtu notikumu piemiÅai. IespÄjams, ka Å”ajÄ laikÄ arÄ«
Å Ä·irstiÅu muižas Ä«paÅ”niekam Zommeram radÄs ideja par obelisku ar ÄÄ£iptieÅ”u
hieroglifiem. Hieroglifi neapÅ”aubÄmi nav iegriezti Ptolemaja valdÄ«Å”anas laika.
Tam, vai obelisks Ästeres ezera krastÄ atvests no Eiropas vai arÄ« gatavots uz
vietas, bÅ«tÄ«bÄ nav lielas nozÄ«mes. JebkurÄ gadÄ«jumÄ tas bÅ«tu saudzÄjams kÄ
sava laikmeta, t.i. 19. gadsimta, liecinieks.
(J. UrtÄns. Limbažu obelisks ar hieroglifiem //Dabas un vÄstures kalendÄrs.-
RÄ«ga, 1984.)
PÄc vietÄjo ļaužu nostÄstiem obelisks kalpojis kÄ robežakmens starp Ästeres
lielkunga Pelzaka un Å Ä·irstiÅu lielkunga Zommera Ä«paÅ”umiem.
148.
BabÄ«te, piemineklis 1. pasaules karÄ krituÅ”ajiem
2008-08-28 56:57:27, 23:57:09
Piemineklis uzcelts 1. Pasaules karÄ krituÅ”o latvieÅ”u strÄlnieku un krievu karavÄ«ru piemiÅai, kuri 1915.-1917. gadÄ cÄ«nÄ«jÄs pret vÄcu karaspÄku, kÄ arÄ« pÄc Kerenska rÄ«kojuma noÅ”auto SibÄ«rijas strÄlnieku piemiÅai.
149.
Babītes Sv. Annas baznīca
2000-05-06 56:54:48, 23:47:07
SenÄ BabÄ«tes Sv. Annas baznÄ«ca celta 1660. g. TagadÄjÄ mÅ«ra Äka uzcelta
1854. g. (arhitekts J. Felsko). Arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
150.
BabÄ«tes ezers pie SpuÅciema
2001-05-13 56:55:29, 23:43:02
BabÄ«tes ezers atrodas RÄ«gas rajona rietumu daÄ¼Ä BabÄ«tes pagastÄ. PlatÄ«ba 2359
ha, garums 13 km, platums 2,5 km, lielÄkais dziļums 2 m. GÄte, SpuÅÅupe un
Varkaļu atteka BabÄ«tes ezeru saista ar Lielupi. Austrumu galÄ ezerÄ ietek NeriÅa.
Ezers ir aizsargÄjamais dabas objekts - ornitoloÄ£iskais liegums.
(A. ZariÅa. Viena diena RÄ«gas apkÄrtnÄ, RÄ«ga, 1988.)
151.
BabÄ«tes pilskalna norÄdes zÄ«me
2008-09-05 56:57:26, 23:50:33
BabÄ«tes pils pamati bijuÅ”i saskatÄmi vÄl 20. gadsimta 30. gados. Pilskalns
atrodas mežainÄ kÄpu virknÄ netÄlu no BabÄ«tes ezera.
PÄdÄjos gados tiek rÄ«kotas talkas BabÄ«tes pilskalna sakopÅ”anai.
152.
Babītes pilskalns, skats no virsotnes
2008-09-05 56:57:27, 23:50:34
BabÄ«tes pilskalns ir arheoloÄ£isks piemineklis. SenÄk tas saukts arÄ« par Poļu
kalnu (1622. gadÄ poļi no tÄ uzbrukuÅ”i apkÄrtÄjo zemnieku mÄjÄm).
(www.dap. gov.lv)
153.
Babri, komponista J. Ivanova piemiÅas zÄ«me
2001-08-11 56:18:40, 26:40:33
Komponists JÄnis Ivanovs (1906.-1983. g.) dzimis Preiļos.
(LPE, 4. sÄj., RÄ«ga, 1983.)
154.
BakÄnu ezers
2003-04-18 57:01:59, 26:27:44
BakÄnu ezers (Bakans) atrodas Madonas rajona ziemeļu daļÄ, Dzelzavas
pagastÄ. PlatÄ«ba 7,6 ha. Cauri Bakanam tek DokupÄ«te.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
155.
Balbinovas katoļu baznÄ«ca IndrÄ
2002-08-11 55:53:07, 27:32:58
Balbinovas VissvÄtÄs TrÄ«svienÄ«bas baznÄ«ca uzcelta 1940. gadÄ. Pirms tam
katoļu baznÄ«ca atradÄs vecÄ koka ÄkÄ. BaznÄ«ca tika uzcelta prÄvesta V.
Litavnieka vadÄ«bÄ. Balbinovas baznÄ«cÄ ir piemiÅas plÄksne V. Litavniekam.
BaznÄ«cÄ 18. gs. beigÄs gleznotÄ "DievmÄtes kronÄÅ”ana".
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
156.
Baldones BaltÄ pils
2000-03-05 56:44:52, 24:24:01
Baldones kÅ«rorts tiek uzskatÄ«ts par vecÄko BaltijÄ. TÄ lielÄkÄs vÄrtÄ«bas ir kalni, dÅ«Åas, sÄravoti un klusums. 19. gs. Baldoni izkonkurÄja ÄrtÄk pieejamie Ķemeri. Galvenais vannu korpuss uzcelts 1939. gadÄ. No bijuÅ”ajÄm septiÅu nodaļu ÄkÄm nozÄ«mÄ«gs ir 1. korpuss Daugavas ielÄ - BaltÄ pils.
157.
Baldones baznīca
2000-03-05 56:44:31, 24:23:39
Baldones luterÄÅu baznÄ«ca celta 1823.-1825. g.
Pie baznÄ«cas ir pirmÄ un otrÄ Pasaules karÄ krituÅ”o brÄļu kapi, K. UlmaÅa
stÄdÄ«tais ozols un piemiÅas akmens.
158.
Baldones muiža
2007-10-14 56:44:30, 24:24:12
LÄ«dz 1992. gada beigÄm Å”ajÄ ÄkÄ atradÄs Baldones balneoloÄ£iskÄ sanatorija.
1997. gadÄ sanatorija tika privatizÄta. Tagad sanatorija atrodas sabrukuma
stÄvoklÄ«.
KÄ kÅ«rvieta Baldone kļuva pazÄ«stama ap 1795. gadu, kad Å”eit atklÄja pirmo
vannu mÄju. Baldone jau kopÅ” 18. gadsimta pazÄ«stama ar savÄm unikÄlajÄm
dÅ«ÅÄm un sÄrÅ«deÅiem.
159.
Balgales baznīca
2000-05-14 57:09:40, 22:54:32
Balgales baznÄ«ca celta 1809. gadÄ. TÄs torni grezno senu zÄ«mju salikums -
MÄras krusts un Saules krusts ar zeltÄ«tu centru.
Pie baznÄ«cas apglabÄts firsts KÄrlis Kristofers LÄ«vens (1767.-1844. g.) - bijuÅ”ais
Krievijas izglÄ«tÄ«bas ministrs un TÄrbatas skolotÄju seminÄra dibinÄtÄjs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
160.
Balgales muiža
2002-03-09 57:10:35, 22:53:27
Balgales muiža minÄta 16. gs. (Ä«paÅ”nieks MÄrÅ”eits-Hilesheims). 1804. g.
Balgales muižu nopirka firsts Karls Kristofers Līvens (1767.-1844. g.), Krievijas
izglÄ«tÄ«bas ministrs (1828.-1833. g.), TÄrbatas skolotÄju seminÄra dibinÄtÄjs. K. K.
LÄ«vens apglabÄts pie Balgales baznÄ«cas.
Balgales pils celta 19. gs., padomju varas gados te bijusi ciema padome,
kolhoza kantoris, ambulance, ÄdnÄ«ca.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
161.
Baloži, R. MÅ«rnieka piemiÅas akmens
2000-02-20 56:52:43, 24:08:51
Robertu MÅ«rnieku 1991. gadÄ 16. janvÄrÄ« uz VecmÄ«lgrÄvja tilta nogalinÄja omonieÅ”i.
162.
Baložu pilsÄtas dome
2000-02-20 56:52:43, 24:08:51
PilsÄtas tiesÄ«bas kopÅ” 1991. gada. IedzÄ«votÄji 4355 (2000. g.).
163.
Baltezera baznīca
2000-03-12 57:02:40, 24:18:49
Ädažu (Baltezera) luterÄÅu baznÄ«ca, celta 1775. gadÄ. BaznÄ«ca celta baroka
stilÄ ar dažÄm klasicisma iezÄ«mÄm. Ädažu baznÄ«cÄ pirmo reizi Vidzemes
celtniecÄ«bas vÄsturÄ parÄdÄs krievu celtniecÄ«bas ietekme.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
164.
Baltezera kanÄls
2000-12-17 57:02:26, 24:19:02
LielÄ Baltezera platÄ«ba 5,85 kv.km, 3,9 km garÅ”, liel. dziļums 5,9 m. Bas. platÄ«ba
29 kv.km.
Mazais Baltezers atdalÄ«ts no LielÄ Baltezera ar 200-300 m platu zemes
Å”aurumu. MazÄ Baltezera platÄ«ba 1,99 kv.km, liel. dziļums 10 m. Bas. platÄ«ba 15
kv.km.
Baltezera (Gaujas -Daugavas) kanÄls abus ezerus saista savÄ starpÄ, kÄ arÄ«
Mazo B. ar Gauju, bet Lielo B. ar Juglu.
165.
Baltinavas katoļu baznīca
2002-08-10 56:56:51, 27:39:02
PirmÄ katoļu koka baznÄ«ca atradÄs KeiÅ”u ciemÄ Supenkas krastÄ, kalnÄ.
BaznÄ«ca iesvÄtÄ«ta 1695. gadÄ. 1774. gadÄ pÄrcelta uz Baltinavu, kur tÄ kalpoja
līdz 20. gs. 30. gadiem.
TagadÄjÄ mÅ«ra baznÄ«ca ar pÄrtraukumiem tika bÅ«vÄta lÄ«dz 1930. gadam.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
166.
Baltinavas pagastnams
2002-08-10 56:56:42, 27:38:35
Baltinavas pagasta rietumu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles
pacÄlumÄ, austrumu daļa - Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumÄ. Reljefs -
viļÅots lÄ«dzenums ar atseviŔķiem pauguriem.
2000. gadÄ Baltinavas pagastÄ bija 1687 iedzÄ«votÄji.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
167.
Baltinavas vidusskola
2002-08-10 56:56:42, 27:38:35
Baltinavas vidusskola dibinÄta 1950. gadÄ.
2000./2001. m. g. Baltinavas vidusskolÄ un speciÄlajÄ kristÄ«gajÄ internÄtskolÄ
mÄcÄ«jÄs 355 skolÄni.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
168.
Baltmuižas pils
2000-10-15 56:03:21, 25:55:01
Baltmuižas kungu mÄja celta 1803. g. neorenesanses stila ietekmÄ. Blakus
parks.
(www.drp.lv)
169.
Balvi, piemineklis Balvu StaÅislavs
1999-09-13 57:07:55, 27:16:07
1938. gadÄ Balvos atklÄts tÄln. K. Jansona darinÄtais Latvijas BrÄ«vÄ«bas cÄ«Åu piemineklis, t.s. Balvu StaÅislavs. Padomju okupÄcijas laikÄ divreiz iznÄ«cinÄto skulptÅ«ru 20. gs. 90. gadu sÄkumÄ atjaunoja tÄlnieka dÄls A. Jansons.
170.
Balvu katoļu baznīca
2000-07-28 57:07:59, 27:16:22
11780. gadÄ Balvos ieradÄs prÄvests M. Å imanovskis . ViÅa laikÄ 1797. gadÄ
VissvÄtÄs TrÄ«svienÄ«bas godam konsekrÄta mÅ«ra baznÄ«ca, kurÄ pÄc nÄves 1809.
gadÄ torÅa niÅ”Ä tika apbedÄ«ts arÄ« pats prÄvests.
(Latvijas pilsÄtas. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 1999.)
171.
Balvu luterÄÅu baznÄ«ca
2000-07-28 57:07:55, 27:16:07
Balvu lut. baznÄ«cÄ atrodas savdabÄ«gs neatkarÄ«gÄs Latvijas laika sakrÄlÄs mÄkslas piemineklis - mÄkslinieka J. StrazdiÅa altÄrglezna "Kristus svÄtÄ« ļaudis" (arÄ« "Kristus parÄdÄs latvieÅ”u Ä£imenei", 1937. g.).
172.
Balvu pareizticīgo baznīca
2004-04-09 57:07:59, 27:15:55
1871. gadÄ Balvos uzcelta pareizticÄ«go draudzes koka baznÄ«ca, 1985. gadÄ tÄ
nodega.
Balvos darbojas VissvÄtÄs DievmÄtes aizmigÅ”anas pareizticÄ«go draudze.
Dievkalpojumi notiek Å”im nolÅ«kam pÄrkÄrtotÄ ÄkÄ.
(Latvijas pilsÄtas. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 1999.)
173.
Balvu pils
2000-07-28 57:07:55, 27:16:07
LabajÄ pusÄ Balvu ezera krastÄ pleÅ”as 19. gs. veidotais bij. muižas parks, kurÄ atrodas bij. muižas pils. Baronu TranzÄ pils bÅ«vÄta 1760. gadÄ, pÄc nodedzinÄÅ”anas - atjaunota. Blakus - novada muzejs. SÄkumskola.
174.
Barkavas baznīca
2000-07-27 56:43:33, 26:36:40
Ciema centrÄ redzama masÄ«va mÅ«ra žoga ieskautÄ katoļu baznÄ«ca, uzcelta 1879.-1882. g.
175.
Bauska, brÄ«vÄ«bas cÄ«Åu piemineklis
1999-08-07 56:24:29, 24:11:16
Pilskalna parkÄ piemineklis BrÄ«vÄ«bas cÄ«ÅÄs krituÅ”ajiem un piemiÅas zÄ«me Bauskas atseviŔķajam brÄ«vprÄtÄ«go bataljonam.
176.
Bauska, piemiÅas zÄ«me 1944. g. kaujÄm
2001-10-27 56:24:29, 24:11:16
PiemiÅas zÄ«me Bauskas atseviŔķajam brÄ«vprÄtÄ«go bataljonam, kas 1944. gadÄ
cÄ«nÄ«jÄs pret uzbrÅ«koÅ”o Sarkano armiju.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsÄtÄm, RÄ«ga, 2000.)
177.
Bauskas apkÄrtne, V. PlÅ«doÅa muzejs "Lejenieki"
1999-11-13 56:24:34, 24:17:39
Vilis PlÅ«donis (1874 - 1940), Ä«stajÄ vÄrdÄ Vilis Lejnieks, dzimis ZemgalÄ
Bauskas rajona Pilsmuižas Lejniekos. Jau bÄrnÄ«bÄ PlÅ«donis iemīļo skaisto
dzimtÄs vietas dabu - mežainos MÄmeles krastus. PlÅ«doÅa daiļradÄ izpaužas
viÅa dabas mÄ«lestÄ«ba, tÄ atklÄjas neaizmirstamÄs skaÅu un tÄlu gleznÄs, ko rada
dzejnieka spalva.
V. PlÅ«donis beidza Baltijas skolotÄju seminÄru KuldÄ«gÄ, pÄc tam strÄdÄja par
skolotÄju dažÄdos Latvijas novados, beidzot - RÄ«gÄ. MÅ«Å¾Ä pÄdÄjos gados
dzejnieks pievÄrsÄs vienÄ«gi rakstniecÄ«bai, dzÄ«vojot RÄ«gÄ vai Lejniekos.
178.
Bauskas katoļu baznīca
2001-10-27 56:24:29, 24:11:16
SvÄtÄs TrÄ«svienÄ«bas katoļu baznÄ«ca uzcelta 1865. g., remontÄta 1901.-1902.
g. BaznÄ«cÄ kokgriezumiem rotÄta kancele.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsÄtÄm, RÄ«ga, 2000.)
179.
Bauskas luterÄÅu baznÄ«ca
2001-10-27 56:24:29, 24:11:16
SvÄtÄ Gara luterÄÅu baznÄ«ca celta 1591.-1594. g., tornis 1614.-1623. g.,
pÄrbÅ«vÄta 1886. g., 1932.-1933. g. BaznÄ«cÄ vairÄki ievÄrojami mÄkslas
pieminekļi - altÄris ar kokgriezumiem (1699.-1861. g.), ÄrÄ£eles (1891. g.), ÄrÄ£eļu
prospekts (1766. g.), kancele (1762. g.), baznÄ«cÄnu soli (18. gs.), divu solu gali
(1640. g.), kapu plÄksnes.
BaznÄ«cas dÄrzÄ piemiÅas zÄ«me cÄ«ÅÄs par Bausku krituÅ”ajiem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsÄtÄm, RÄ«ga, 2000.)
180.
Bauskas pils atjaunotÄ daļa
1999-07-10 56:24:14, 24:09:59
Atrodas BauskÄ uz zemes strÄles starp MÅ«su un MÄmeli, kur, upÄm saplÅ«stot, sÄkas Lielupe. 1443. gadÄ celts Livonijas ordeÅa cietoksnis. 16. gs. beigÄs cietokÅ”Åa priekÅ”pils pÄrbÅ«vÄta par Kurzemes hercogu Ketleru rezidenci. Ziemeļu kara laikÄ 18. gs. sÄkumÄ pils izpostÄ«ta un pamazÄm pÄrvÄrtÄs romantiskÄs drupÄs. Muzejs. CietokÅ”Åa drupu centrÄlajÄ tornÄ« - skatu laukums. Rezidences daÄ¼Ä - atjaunoÅ”anas darbi.
181.
Bauskas pilsdrupas
1999-07-10 56:24:14, 24:09:59
Bauska pirmo reizi vÄstures avotos minÄta 1443. gadÄ, kad sÄka celt Bauskas pili. 1584. gadÄ sÄkÄs Bauskas izbÅ«ve tagadÄjÄ vietÄ. Valsts nozÄ«mes arheoloÄ£ijas un arhitektÅ«ras piemineklis - Bauskas pils ir pÄdÄjÄ un viena no lielÄkajÄm mÅ«ra pilÄ«m, ko 1443.-1456. g. uzcÄla Livonijas ordenis. 1590.-1599. g. pils tika paplaÅ”inÄta ar piebÅ«vi, kuras mÅ«ri bija klÄti ar apmetumu. Pils celta kÄ cietoksnis. Pils daļÄji sagrauta Ziemeļu karÄ 1706. gadÄ un pÄc tam netika vairs atjaunota. MÅ«su dienÄs pils jaunÄkÄ piebÅ«ve ir restaurÄta, un kopÅ” 1990. gada darbojas Bauskas pils muzejs. KonstatÄts, ka pirms pils Å”ajÄ vietÄ jau 1. gs. pr. Kristus pastÄvÄjusi nocietinÄta apmetne.
182.
BÄbelÄ«tes ezers RÄ«gÄ
2001-10-06 56:59:26, 24:13:08
BÄbelÄ«tes ezers ir skaista un iemīļota rÄ«dzinieku atpÅ«tas vieta. TÄ platÄ«ba 7 ha.
(Latvijas PSR Å«denstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
183.
BÄnūžu ezers
2001-06-02 57:09:03, 25:35:02
BÄnūžu ezers atrodas CÄsu rajona vidusdaļÄ, Taurenes pagastÄ. PlatÄ«ba 42,9
ha. Tam cauri tek Melnupe.
(Latvijas PSR Å«denstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
184.
BÄrbele, piemiÅas zÄ«me represÄtajiem
2000-09-02 56:27:09, 24:35:56
Padomju okupÄcijas varas represijÄs cietuÅ”i vairÄk kÄ 115 pagasta iedzÄ«votÄji.
SurÄ£enieku meÅ¾Ä un Laivas purvÄ uzturÄjÄs nacionÄlie partizÄni, 1946. gadÄ
janvÄrÄ« to lielÄkÄ daļa kopÄ ar Ä£imenes locekļiem un atbalstÄ«tÄjiem tika
apcietinÄti un izsÅ«tÄ«ti.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
185.
BÄrbeles baznÄ«ca
2000-09-02 56:27:09, 24:35:56
PirmÄ koka baznÄ«ca BÄrbelÄ uzcelta 1567. gadÄ, atjaunota 1716. gadÄ.
PÄc hercoga PÄtera pavÄles 1789. gadÄ uzcelta tagadÄjÄ mÅ«ra Äka, tÄ
pÄrbÅ«vÄta 1822. gadÄ (pÄc citiem datiem 1883. gadÄ).
1567. gadÄ uzcelta arÄ« pirmÄ mÄcÄ«tÄjmÄja, 1681. gadÄ un 1740. gadÄ tajÄ
izcÄlies ugunsgrÄks. TagadÄjÄ mÄcÄ«tÄjmuižas Äka uzcelta 1843. gadÄ.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
186.
BÄrta, J. Birznieka piemineklis
2002-08-03 56:19:60, 21:18:33
JÄnis Birznieks - Latvijas pirmÄs brÄ«vvalsts laika zemkopÄ«bas ministrs.
PiemiÅas akmens J. Birzniekam (1895.-1955. g.) uzstÄdÄ«ts Plostnieku kapsÄtÄ
1991. gadÄ. J. Birznieks dzimis Lejas Birzniekos, miris izsÅ«tÄ«jumÄ Krasnojarskas
apgabalÄ.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
187.
BÄrtas katoļu baznÄ«ca
2002-08-03 56:19:60, 21:18:33
BÄrtas pagastÄ darbojas BÄrtas Romas katoļu draudze. Dievkalpojumi notiek
pagastnamÄ. Plostniekos draudzei ceļ jaunu baznÄ«cu.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
188.
BÄrtas pagastnams un piemiÅas akmens
2002-08-03 56:20:58, 21:19:28
12. gs. beigÄs BÄrtas pagasta teritorija atradÄs kurÅ”u Piemares zemÄ. BÄrtas
novads ievÄrojams ar savÄm etnogrÄfiskajÄm Ä«patnÄ«bÄm - tautas tÄrpu, folkloru,
paražÄm.
2000. gadÄ BÄrtas pagastÄ bija 843 iedzÄ«votÄji.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
189.
BÄrtas upe pie BÄrtas
2002-08-03 56:19:60, 21:18:33
BÄrta sÄkas Žemaitijas augstienÄ LietuvÄ, ietek LiepÄjas ezerÄ. 98 km gara,
t.sk. LatvijÄ 43 km.
(Latvijas PSR Å«densteÄu nosaukumi. RÄ«ga, 1986.)
190.
BÄrtas upe pie NÄ«cas
2000-07-08 56:21:14, 21:03:47
Ar sazarotu deltu BÄrta (lietuviski BÄrtuva) ietek LiepÄjas ezerÄ. Pie NÄ«cas ieteka iztaisnota un ieskauta dambjos. Straujas ir BÄrtas labÄ krasta pietekas, kas tek no Rietumkurzemes augstienes (ApÅ”e, VÄrtÄja). Liel. pietekas kreisajÄ pusÄ - Tosele un JÄÄupe.
191.
BeberbeÄ·u ezers
2001-05-13 56:55:50, 23:55:21
BeberbeÄ·u ezers atrodas RÄ«gas rajona BabÄ«tes pagastÄ. PlatÄ«ba 10 ha.
(Latvijas PSR Å«denstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)
192.
Bebrene, brÄ«vÄ«bas cÄ«Åu piemineklis
2000-10-15 56:04:01, 26:07:50
Bebrenes centrÄ Latvijas BrÄ«vÄ«bas cÄ«ÅÄs krituÅ”o piemineklis. Tas atklÄts 1932. gadÄ pÄc arhitekta O. Birznieka meta, nojaukts 20. gs. 50. gados, atjaunots 1994. gadÄ - tÄlnieks A. Feldbergs, arhitekts R. DobiÄina.
193.
Bebrenes baznīca
2000-10-15 56:04:01, 26:07:50
Bebrenes Sv. JÄÅa KristÄ«tÄja katoļu baznÄ«ca (uzcelta 1797. g., restaurÄta 1883. g.).
194.
Bebrenes pils
2000-10-15 56:04:01, 26:07:50
Bebrenes baroka stilÄ celtÄ pils (19. gs. beigas - 20. gs. sÄk.), franÄu renesanses ietekmÄta celtne. 1896. gadÄ projektÄjis poļu arhitekts J. L. Markoni. Ainavu parks (5,6 ha) un saimniecÄ«bas Äkas. PilÄ« tagad vidusskola.
195.
Beļavas muižas pils
2000-04-21 57:17:22, 26:47:30
Ap 1750. gadu bÅ«vÄtÄ baroka stila pils. VairÄkÄs telpÄs sÄkotnÄjÄ interjera detaļas - barokÄli griestu veidojumi, durvis, iebÅ«vÄtas mÄbeles, sienu paneļi un podiÅu krÄsnis. Parks ar diviem dÄ«Ä·iem, ezers, piemineklis barona Berga mīļÄkajam zirgam. K. ValdemÄra pamatskola.
196.
BernÄti, Latvijas R zÄ«me "Zaļais stars"
1999-09-03 56:22:38, 20:58:44
Tikai 15 km no LiepÄjas - tÄlÄkais R punkts Latvijai. Par to vÄsta tÄlnieka V. TitÄna skulptÅ«ra "Zaļais stars" ar Ä£eogrÄfiskajÄm koordinÄtÄm (uzstÄdÄ«ta 1999. gadÄ).
197.
BernÄtu vÄjdzirnavas
2000-07-08 56:22:45, 20:59:12
BernÄtu vÄjdzirnavas bÅ«vÄtas 1900. g. Ar vÄja spÄku darbinÄtas lÄ«dz 1956. g.
Tagad darbojas ar elektroenerģiju.
(S. Rusmanis, I. VÄ«ks. Kurzeme. RÄ«ga, 1993.)
198.
BÄnes muižas pils
2000-06-23 56:28:59, 23:03:43
BÄnes muižas apbÅ«ves laiks - 19. gs. 2. puse. Pils celta 1878. g., arhit. Å lups.
Pils 1905. g. un 1. pasaules kara laikÄ nopostÄ«ta, bet abas reizes atjaunota.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
199.
BÄrsteles baznÄ«ca
2000-09-02 56:23:04, 23:57:42
BÄrsteles luterÄÅu baznÄ«ca celta ap 1660. gadu, kancele - 1653. gads.
BÄrstelÄ vÄl apskatÄms bijuÅ”Äs LielbÄrsteles muižas regulÄrÄ plÄnojuma parks.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
200.
BÄrzaunes luterÄÅu baznÄ«cas drupas
2000-04-21 56:48:10, 26:01:44
BÄrzaunes luterÄÅu baznÄ«ca - vecÄkÄ baznÄ«ca Madonas pusÄ. Celta 1340. g.,
pÄrbÅ«vÄta 1894. g. SaÅ”auta tieÅ”Ä tÄmÄjumÄ 1944. g.
VietÄjie stÄsta, ka kÄda krievu lielgabala apkalpe remontÄjusi lielgabalu. PÄc
remonta nolÄmuÅ”i pÄrbaudÄ«t Å”aujamo ierÄ«ci darbÄ«bÄ un kÄ mÄrÄ·i izvÄlÄjuÅ”ies
baznīcu.
Ar 2001. gadu sÄkti baznÄ«cas atjaunoÅ”anas darbi. 2008. gadÄ drupu vietÄ
redzama atjaunotÄ baznÄ«ca.
201.
BÄrzaunes pareizticÄ«go baznÄ«cas drupas
2003-04-18 56:48:24, 26:01:56
BÄrzaunes pareizticÄ«go baznÄ«ca uzcelta 20. gs. sÄkumÄ, nopostÄ«ta otrÄ
pasaules kara laikÄ.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
202.
BÄrzaunes pilsdrupas
2003-04-18 56:48:10, 26:01:44
BÄrzaunes viduslaiku pils drupas (bijusÄ« TÄ«zenhauzenu pils, kas celta 14. gs.) ir
valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
203.
BÄrzaunes upe pie BÄrzaunes
2003-04-18 56:48:10, 26:01:44
BÄrzaune - Aronas labÄ krasta pieteka. 29 km gara.
(Latvijas PSR Å«densteÄu nosaukumi. LVU, 1986.)
204.
BÄrze pie Anneniekiem
2001-10-27 56:41:10, 23:06:47
BÄrze - SvÄtes kreisÄ krasta pieteka, garums 109 km, kritums 108 m (1m/km).
Zemgales lÄ«dzenumam raksturÄ«ga upe. Iztek no meliorÄtÄm pļavÄm
Austrumkursas augstienes dienvidu daļÄ, Lielauces paugurainÄ. AugÅ”tecÄ upe
lÄ«kumo pa viegli paugurainu apvidu, tur tai ir stÄvi, apauguÅ”i krasti. LejtecÄ upÄ
tiek ievadÄ«ti lielu meliorÄcijas sistÄmu Å«deÅi.
(Latvijas daba, 1. sÄj. RÄ«ga, 1994.)
205.
BÄrze, piemineklis brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tÄjiem
2001-03-10 56:41:08, 23:26:23
BÄrzes centrÄ 1990. g. uzstÄdÄ«ta piemiÅas zÄ«me 1. pasaules karÄ un Latvijas
BrÄ«vÄ«bas cÄ«ÅÄs krituÅ”ajiem BÄrzes pagasta iedzÄ«votÄjiem. ZÄ«me uzstÄdÄ«ta 20. gs.
70. gados nopostÄ«tÄ melnÄ obeliska vietÄ.
(Latvijas pagasti, 1. sÄj., RÄ«ga, 2001.)
206.
BÄrze, piemiÅas plÄksne represÄtajiem
2001-03-10 56:41:08, 23:26:23
Pie bijuÅ”Ä pagastnama sienas uzstÄdÄ«ta piemiÅas plÄksne izsÅ«tÄ«to BÄrzes
pagasta iedzÄ«votÄju piemiÅai. 1941. g. padomju okupÄcijas varas iestÄdes izsÅ«tÄ«ja
28, 1949. g. - 72 bÄrzeniekus. Tika ievesti strÄdnieki no Krievijas un
Baltkrievijas.
1935. g. BÄrzes pagastÄ bija 94 % latvieÅ”u, 2000. g. - 75,5 % latvieÅ”u.
(Latvijas pagasti, 1. sÄj., RÄ«ga, 2001.)
207.
BÄrzes baznÄ«ca
2001-03-10 56:41:08, 23:26:23
PirmÄ ev. lut. baznÄ«ca - koka Äka - uzcelta 1743. g. TagadÄjÄ Äka uzcelta
1820. g. (arhit. Dihts), pÄrbÅ«vÄta 1849.-1850. g. un 1887. g.
BaznÄ«cÄ uzstÄdÄ«ts K. UlmaÅa 1939. g. dÄvinÄts zvans ar veltÄ«jumu BÄrzes
draudzei.
(Latvijas pagasti, 1. sÄj., RÄ«ga, 2001.)
208.
BÄrzgales baznÄ«ca
2001-08-12 56:37:58, 27:30:49
BÄrzgales baznÄ«ca atrodas jaukÄ vietÄ starp BÄrzgales un MicÄnu ezeru.
BaznÄ«ca celta 1770. g., paplaÅ”inÄta 20. gs. 40. gados.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
209.
BÄrzgales baznÄ«ca Aglonas pagastÄ
2002-08-11 56:09:32, 27:05:10
BÄrzgales katoļu baznÄ«ca atrodas netÄlu no Aglonas. TÄ ir Latgalei tipiska
neliela barokÄla koka baznÄ«ciÅa ar diviem torÅiem, celta 1750.-1751. g., interjera
iekÄrta saglabÄjusies no 18. gs.
(http://akltour.yo.lv/turlattext.htm )
210.
BÄrzmuiža Mežotnes pagastÄ
2003-09-27 56:29:34, 24:07:24
BÄrzmuižas kungu mÄja celta 18. gs. beigÄs.
BijuÅ”ajÄ BÄrzmuiÅ¾Ä kÄdreiz atradÄs BÄrzes pamatskola. PÄc ugunsgrÄka
1977. g. skola vairs Ŕeit neatrodas.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2002.)
211.
BÄrzpils baznÄ«ca
2000-07-28 56:49:51, 27:04:13
BaznÄ«ca celta 1851. g. VÄlais baroks. ÄrÄ£eles ir vienas no visvecÄkajÄm
kegellÄdes sistÄmas ÄrÄ£elÄm LatvijÄ.
BaznÄ«cÄ darbojas BÄržu Sv. Annas Romas katoļu draudze.
(www.etaka.lv)
212.
BÄrzpils vidusskola
2000-07-28 56:51:05, 27:05:01
1938. g. tika pabeigta BÄrzpils 6-kl. pamatskolas celtniecÄ«ba. JaunÄ trÄ«sstÄvu
skolas Äka bija viena no iespaidÄ«gÄkajÄm jaunbÅ«vÄm Latgales laukos. No 1948.
g. skola darbojas kÄ vidusskola. 2000./01. m. g. tajÄ mÄcÄ«jÄs 194 skolÄni.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
213.
BieriÅu muiža RÄ«gÄ
2004-08-21 56:55:14, 24:04:09
JaunÄ BieriÅu muiža atrodas Kantora ielÄ 10. Äka ir apmierinoÅ”Ä stÄvoklÄ« un
izrÄdÄs kÄ negaidÄ«tÄ kÄrtÄ pilnÄ«gi aizmirsts, pat lÄ«dz Å”im "pazaudÄts" RÄ«gas koka
apbÅ«ves liecinieks paÅ”Ä RÄ«gas Zemgales priekÅ”pilsÄtas centrÄ.
Äka celta ap 1870. gadu. MÄja un zemes nogabals ap to 21. gs. sÄkumÄ tika
atdots tÄs Ä«paÅ”nieku pÄcteÄiem - Rautenfeldu Ä£imenei, no kÄ daļa jau pÄrdota
jauniem īpaŔniekiem.
(www.pilis.lv)
214.
BiksÄre, piemineklis rublim
2006-04-14 56:55:10, 26:18:59
1940. gada 25. novembrÄ« Krievijas rublis kļuva par maksÄÅ”anas lÄ«dzekli LatvijÄ
- rubli pielÄ«dzinÄja latam.
Latvijas pagaidu nauda - Latvijas rublis - tika laists apgrozÄ«bÄ 1992. gada 7.
maijÄ. Latvijas rubli pielÄ«dzinÄja Krievijas rublim.
1993. gada 5. martÄ tika laista apgrozÄ«bÄ Latvijas nacionÄlÄ valÅ«ta - lats. Vienu
latu pielÄ«dzinÄja 200 Latvijas rubļiem.
IronizÄjot par zemo rubļa kursu, tautÄ tas bieži tika dÄvÄts par "koka" rubli.
Piemineklis veltīts "koka" rublim.
215.
BiksÄres muiža
2005-03-25 56:55:22, 26:18:23
BiksÄres muiža atrodas Madonas rajona SarkaÅu pagastÄ. TÄ aizÅÄma 718 ha
zemes. AgrÄrÄs reformas rezultÄtÄ muiža tika sadalÄ«ta 67 vienÄ«bÄs.
BiksÄres muižas kungu mÄja ir nozÄ«mÄ«gs arhitektÅ«ras piemineklis. MÄjai
arhitektonisks kuriozs - neogotisks tornÄ«tis. Muižas Äkas saglabÄjuÅ”Äs no
muižkunga Magnusa laikiem.
(Latvijas pagasti. RÄ«ga, 2002.)
216.
Bikstu muižas pils
2001-05-01 56:41:37, 22:58:15
Bikstu muiža piederÄja fon Rekem. 17. gs. Bikstos apmetÄs galvenokÄrt
Jaunpils ordeÅa fogtejas ļaudis. DaļÄji saglabÄjuÅ”Äs Bikstu Å«densdzirnavas ar
iekÄrtu (1846. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
217.
BillÄ«tes - E. Virzas mÄja Sidrabenes pagastÄ
2002-07-08 56:34:28, 24:06:26
Sidrabenes pagastÄ atrodas "BillÄ«tes", kurÄs ilgus gadus dzÄ«vojis latvieÅ”u
dzejnieks Edvarts Virza (1883.-1940. g.). "BillÄ«tÄs" tapuÅ”i daudzi jo daudzi dzejoļi
un dÄrza lapenÄ un mÄjas augÅ”ÄjÄ stÄvÄ 1933. gadÄ sarakstÄ«ti "StarumÄni" ā
varenÄkais no tÄlojumiem, kÄds jebkad sacerÄts par latvieÅ”u zemnieku.
"BillÄ«tÄs" tagad iekÄrtots muzejs. Muzeja veidotÄja ir Edvarta Virzas un Elzas
StÄrstes meita Amarillis Liekna. "BillÄ«tÄs" atgriezuÅ”ies to likumÄ«gie mantinieki
Amarillis Liekna ar savu dÄlu Eduardu.
"Billītes ir manas debesis", teicis Edvarts Virza.
(www. gramata_21.lv/users/liekna_amarillis)
218.
Bilska, piemineklis represÄtajiem
2002-06-01 57:29:23, 25:58:51
1941. gadÄ padomju okupÄcijas varas iestÄdes izsÅ«tÄ«ja 4, 1949. gadÄ - 103
bilskÄnieÅ”us.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
219.
BirÄ·enele - RaiÅa muzejs
2000-10-15 55:49:09, 26:26:54
JÄnis Rainis (1865.-1929.) - latvieÅ”u dzejnieks, dramaturgs, tulkotÄjs, politiÄ·is -
sociÄldemokrÄts.
BirÄ·eneles pusmuiža no 18. gs. piederÄja baroniem FelkerzÄmiem.
1872.-1881. g. pusmuižu nomÄja J. RaiÅa tÄvs. BijuÅ”ajÄ RaiÅa dzÄ«vesvietÄ tagad
iekÄrtots memoriÄlais muzejs.
220.
Birzgale, G. F. Stendera un baznīcas piemineklis
2002-10-19 56:37:55, 24:45:22
1730.-1740. g. BirzgalÄ uzcÄla jaunu luterÄÅu baznÄ«cu. Padomju okupÄcijas
laikÄ 1965. gadÄ baznÄ«cu sagrÄva un tÄs vietÄ uzcÄla ciema padomes Äku.
1990. gadÄ Birzgales luterÄÅu draudze darbÄ«bu atjaunoja. Ciema padomes ÄkÄ
iesvÄtÄ«ja draudzes kapelu, kuru kopÅ” 1994. gada izmanto arÄ« jaundibinÄtÄ katoļu
draudze.
G. F. Stenders (Vecais Stenders, 1714.-1796.) - valodnieks, literÄts.
1744.-1755. g. Lindes-Birzgales draudzes mÄcÄ«tÄjs.
1989. gadÄ par birzgalieÅ”u ziedojumiem atklÄts tÄlnieka O. Feldberga veidots
piemineklis sagrautajai baznīcai un Vecajam Stenderam.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
221.
Birzgales pagastnams
2000-07-15 56:37:55, 24:45:22
Birzgales pagasts atrodas Viduslatvijas zemienÄ Daugavas kreisajÄ krastÄ,
2000. g. 2055 iedzÄ«votÄji, platÄ«ba 29 398 ha. Pagastnams atrodas bijuÅ”ajÄ
BaznÄ«ckalnÄ.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
222.
Birzgales skola
2000-07-15 56:37:55, 24:45:22
Birzgales pamatskolÄ 2000./20001. m. g. mÄcÄ«jÄs 226 skolÄni. PirmÄ skola -
Lindes skola - atvÄrta BirzgalÄ 1849. g.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
223.
Birži, Lundberga un LÄ«ventÄla kapa piemineklis
2004-06-05 56:24:32, 25:46:34
Ansis LÄ«ventÄls (1803.-1877. g.) - viens no pirmajiem latvieÅ”u tautÄ«bas
rakstniekiem. 1825. gadÄ viÅÅ” bija Biržu un Salas draudzÄ par skolotÄju. Salas
draudzes mÄcÄ«tÄjs Lundbergs bija viÅa padomdevÄjs rakstniecÄ«bÄ.
(T. Zeiferts. "LatvieÅ”u rakstniecÄ«bas vÄsture" )
224.
Biržu muižas pils Basos
2000-07-08 56:54:21, 21:41:57
BijuÅ”Äs Biržu muižas pils celta 19. gs., tagad pilÄ« skola. Biržu muižas centrs
atradÄs Basos. Biržu muiÅ¾Ä dzimis Latvijas kara kuÄ£a "Virsaitis" komandieris
Antons BrÅ«ders (dzimis 1906. g., 1941. g. deportÄts).
(S. Rusmanis, I. VÄ«ks. Kurzeme. RÄ«ga, 1993.)
225.
Biržu muižas saimniecÄ«bas Äka Basos
2000-07-08 56:54:21, 21:41:57
SaglabÄjuÅ”Äs Biržu muižas saimniecÄ«bas Äkas: klÄts, kÅ«ts un kalpu dzÄ«vojamÄ
Äka.
(S. Rusmanis, I. VÄ«ks. Kurzeme. RÄ«ga, 1993.)
226.
BÄ«lavu Velna laiva
2004-08-13 57:25:30, 22:41:34
Senkapi "BÄ«lavu Velna laiva" atrodas Talsu rajona Lubes pagastÄ. BÄ«lavu
Velna laiva ir apaļu akmeÅu krÄvums ("laivas" garums 15,7 m, platums 4,5 m), tÄ
attÄlo seno kuÄ£u kontÅ«ru.
Daži vÄsturnieki uzskata, ka Å”os senkapus pirmÄ gadu tÅ«kstoÅ”a pirmÄ pusÄ
pr. Kristus atstÄjuÅ”i ieceļotÄji no SkandinÄvijas.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. 2001.)
227.
BÄ«riÅu pils
2000-02-12 57:14:37, 24:39:34
Atrodas kÄdreizÄjÄ Gaujas lÄ«bieÅ”u novadÄ - KubezelÄ. Nosaukums cÄlies no
poļu karaļa vietvalža sekretÄra BÄ«riÅa vÄrda, kam pils piederÄjusi 16. gadsimtÄ.
Pilij bagÄtÄ«gs arku izmantojums, trÄ«sstÄvu tornis. 18. gs. pils piederÄjusi
ievÄrojamajam vÄcbaltu sabiedriskajam darbiniekam grÄfam Ludvigam MellÄ«nam.
BÄ«riÅu pils (1856.-1860. g.) ir viena no krÄÅ”ÅÄkajÄm neogotikas stila celtnÄm
VidzemÄ, celta pÄc RÄ«gas arhitekta F. V. Heses projekta. BÄ«riÅu muižas kapliÄÄ
(1835. g.) ir kapa piemineklis Melliniem.
Ezermalas teraÅ”u parks apvÄ«ts ar nelaimÄ«gas mÄ«lestÄ«bas leÄ£endÄm. Fon MellÄ«nu
dzimtas kapenes.
228.
Blankenfeldes muižas vÄrti un pils
2000-11-04 56:20:42, 23:32:52
Pie Latvijas - Lietuvas robežas atrodas Blenkenfeldes muiža - mazpazīstams,
bet labi saglabÄjies arhitektÅ«ras piemineklis. 18. gs. atturÄ«gÄs baroka formÄs celtÄ
kungu mÄja interjerÄ saglabÄjusi barokÄlus griestus, klasicisma sienu
gleznojumus, intarsijÄm rotÄtas durvis un parketu. Muižas parkÄ paviljoni, grota,
unikÄli rokoko stila kalti dÄrza vÄrtiÅi. ParÄdes pagalmam celts grezns
caurbraucams vÄcu tornis. MuiÅ¾Ä divkÄrt uzturÄjies trimdÄ mÄ«toÅ”ais Francijas
karalis Luijs XVIII. Par Blenkenfeldes Ä«paÅ”nieka von KÄnigsfelsa viesmÄ«lÄ«bu 1820.
gadÄ Luijs XVIII namatÄvam pieŔķīra grÄfa titulu. PÄdÄjais muižas pÄrvaldnieks
bija barons von HÄns. Pateicoties barona mazmeitas baroneses AdelÄ«nas von
Bernevicas kundzes rÅ«pÄm, ir uzsÄkti muižas restaurÄcijas darbi.
229.
Blīdenes muiža
2001-11-10 56:38:57, 22:47:06
BijuÅ”Äs BlÄ«denes muižas dzÄ«vojamÄ Äka 1829.-1830. g. pÄrbÅ«vÄta pÄc J. G. Ä.
Berlica projekta, izmantojot Elejas pils motÄ«vus. PÄc 1986. g. ugunsgrÄka
pÄrbÅ«vÄta (arhit. E. Äbuls). Blakus klÄts, bijusÄ« kalpu mÄja "RÄvas", ceļa pretÄjÄ
pusÄ bijuÅ”ais doktorÄts un bijuÅ”ais stallis.
(S. Rusmanis, I. VÄ«ks. Kurzeme. RÄ«ga, 1993.)
230.
Blomes (Ozolkalna) muiža
2001-06-16 57:11:54, 26:40:58
Blomes muiža 1428.-1600. g. piederÄjusi Blomiem. TÄ atrodas Lazdukalna
pilskalna rietumu pakÄjÄ, senÄk kalns skaitÄ«jies Ŕīs muižas robežÄs.
Kalnu turÄjis par muižas parku bijuÅ”ais Blomes muižkungs un ierÄ«kojis tajÄ arÄ«
taciÅas. KalnÄ esot senlaikos pils stÄvÄjusi. Kad pilij uzbrukuÅ”i ienaidnieki,
iedzÄ«votÄji bÄgdami paslÄpuÅ”i savu naudu un mantu "Naudas purvÄ", kas
atrodas kalna ziemeļu pakÄjÄ.
Å eit ir viena no senÄkÄm apdzÄ«votÄm vietÄm LatvijÄ.
(E. BrastiÅÅ”. Latvijas pilskalni. Vidzeme. RÄ«ga, 1930.)
231.
Boju pils
2001-11-10 56:40:50, 21:39:26
Boju muižas pils apbÅ«ve datÄjama ar 19. gs. 2. pusi. PilÄ« tagad Meža muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
232.
BolderÄjas jaunais tilts
2002-11-18 57:02:21, 24:02:22
2002. gada 18. novembrÄ« atklÄja tiltu, kas savieno Buļļu salu ar BolderÄju. Å is
ir pirmais jaunuzbÅ«vÄtais tilts 21. gadsimtÄ.
Tilts ir 179,20 m garÅ”, platums 18 m, augstums no vidÄjÄ Å«dens lÄ«meÅa lÄ«dz sijÄm
- 7 metri. Pa tiltu var pÄrvietoties autotransports ÄetrÄs kustÄ«bas joslÄs, pa divÄm
katrÄ virzienÄ. IzbÅ«vÄta arÄ« 3 m plata gÄjÄju ietve. Tiks ierÄ«koti arÄ« velosipÄdistu
celiÅi.
(LETA, 19.11.2002.)
233.
BolderÄjas katoļu baznÄ«ca
2002-11-18 57:01:60, 24:02:59
BolderÄjas Jaunavas Marijas debesÄ«s uzÅemÅ”anas Romas katoļu baznÄ«ca
atrodas Gobas ielÄ 17.
BaznÄ«ca celta 1908.-1909. g. pÄc arhitekta FrÄ«zendorfa plÄna. 1969. g. lielÄs
rudens vÄtras laikÄ nogÄzts baznÄ«cas tornis, atjaunots 1971. g.
(www.catholic.lv)
234.
BolderÄjas luterÄÅu baznÄ«ca
2002-11-18 57:02:04, 24:02:15
BolderÄjas luterÄÅu baznÄ«ca atrodas LielÄ ielÄ 45.
LuterÄÅu draudze BolderÄjÄ darbojusies jau 17. gs. pirmajÄ pusÄ.
(www.lutheran.lv)
235.
Bolupes ieteka Balvu ezerÄ
1999-09-13 57:08:03, 27:15:40
Balupe, Balvupe, Bolupe - Aiviekstes labÄ krasta pieteka Balvu rajonÄ. Garums 81 km, bas. platÄ«ba 895 kv.km. KopÄjais kritums 17 m. Tek caur Pokuļevas , PÄrkonu un Balvu ezeriem. Liel. pietekas Kurna (26 km), Teterupe (23 km) un VÄrniene (50 km).
236.
Bornsmindes pils
1999-11-13 56:24:48, 24:06:24
18. gs. celtÄ Äka 19. gs. ieguvusi angļu stila neogotiskas formas un trÄ«sstÄvu torni. KÄpnes rotÄ Äuguna lauvu pÄris. SaglabÄjuÅ”Äs arÄ« 17.-18. gs. baronu Å epingu muižas saimniecÄ«bas Äkas, pils parks.
237.
Borovkas baznīca
2000-07-21 55:54:53, 26:59:16
Borovkas DievmÄtes baznÄ«ca celta 1811. g.. Darbojas katoļu draudze.
(www.catholic.lv)
238.
Braki - R. BlaumaÅa muzejs pie Ärgļiem
1999-08-16 56:54:02, 25:41:49
Braku mÄjas vÄstures avotos minÄtas 1811. g. BlaumaÅi Brakos sÄka dzÄ«vot
no 1868. g.
Rakstnieks RÅ«dolfs Blaumanis dzimis 1863. gada 1. janvÄrÄ« Ärgļu muižÄ, kur
viÅa vecÄki bija barona kalpotÄji: tÄvs - pavÄrs, mÄte - istabmeita. Kad RÅ«dolfam
pieci gadi, vecÄki sÄk zemnieku gaitas, rentÄjot "Braku" mÄjas skaistiem mežiem
klÄtajos Ärgļu kalnos. Blaumanis "Brakos" pavada mūža lielÄko daļu.
1908. gada 4. septembra rÄ«tÄ R. Blaumanis mirst sanatorijÄ SomijÄ. Blaumanis
apglabÄts Ärgļu kapos, kur, tÄpat kÄ RÄ«gÄ, viÅam uzcelts piemineklis.
BlaumaÅa memoriÄlais muzejs Brakos dibinÄts 1959. g.
239.
BramberÄ£es muižas vÄrti
2000-06-23 56:34:47, 23:35:08
BijuÅ”Äs BramberÄ£es muižas apbÅ«ve veikta 17.-18. gs. Ir aizsardzÄ«bas bÅ«vju
elementi. Äkas restaurÄ.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
240.
Brasla lejpus Braslas HES
2001-10-14 57:17:15, 24:56:01
Braslas krastos uz klintÄ«m aug LatvijÄ reti sastopamÄ meldru kosa un
pÅ«slÄ«Å”paparde - indÄ«gs augs, kura lapÄm ir rÅ«gto mandeļu smarža. UpÄ dzÄ«vo
bebri.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
241.
Brasla netÄlu no ietekas GaujÄ
2001-10-20 57:14:46, 24:55:49
Braslas kreisais krasts no Gaujas lÄ«dz autoceļa tiltam ietilpst GNP ainaviskajÄ
liegumÄ (lieguma un zivjaudzÄtavas apmeklÄÅ”ana jÄsaskaÅo ar GNP
administrÄciju).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
242.
Brasla pie Braslas HES
2001-10-14 57:17:15, 24:56:01
Pie zivjaudzÄtavas Å«dens sakrÄjas iegarenajÄ Braslas Å«denskrÄtuvÄ (20,2 ha;
7 km pirms grÄ«vas). ZivjaudzÄtavas teritorijÄ atrodas Braslas HES (1927. g.).
KÄdreiz Å«deni tam pievadÄ«ja pa priežu koka caurulÄm.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
243.
Brasla pie VÄjiÅiem
2002-10-12 57:20:32, 24:54:28
Cauri Straupes pagastam lÄ«kumo Gaujas labÄ pieteka Brasla (garums 70 km),
no Straupes tÄ tek pa vienu no skaistÄkajÄm Latvijas mazo upju senlejÄm.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2002.)
244.
Braslas ieteka GaujÄ
2001-10-20 57:14:46, 24:55:49
LejtecÄ Brasla izlauzusi dziļu gultni.
Dabas pÄtnieks G. EniÅÅ” raksta, ka lÄ«vu valodÄ Braslas upe esot saukta par
Raupu.
245.
Braslas krasta atsegums pie Braslas HES
2001-10-14 57:17:15, 24:56:01
SeviŔķi krÄÅ”Åi Braslas krasti ir pie Braslas HES. Å ajÄ posmÄ upei lÄ«dz 50 m
augsti krasti ar sarkanīgiem devona smilŔakmens atsegumiem, kuros
izveidojuÅ”Äs niÅ”as un alas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)
246.
BrekÅ”u muiža RÄ«gÄ
2007-02-04 56:57:32, 24:17:29
Muiža atrodas RÄ«gÄ, BiÄ·ernieku ielÄ 200.
Å ajÄ vietÄ muiža pastÄvÄjusi jau 17. gadsimtÄ. Zviedru kartÄs tÄ atzÄ«mÄta pie
Piķurgas upītes ietekas.
Muiža nav redzama 1791. gada Mellina RÄ«gas apriÅÄ·a kartÄ. Tas nozÄ«mÄ, ka
vieta sen apdzÄ«vota, bet ar pÄrtraukumiem.
DaļÄji saglabÄjies muižas parks.
(www.pilis.lv)
247.
Briede pie Briedes kroga
2002-07-27 57:40:43, 25:13:54
Briede tek pa Valmieras un CÄsu rajonu, ietek Burtnieku ezera dienvidu galÄ.
42 km gara.
(Latvijas PSR Å«densteÄu nosaukumi. LVU, 1986.)
248.
Briede pie ZÄmelÄm
2004-07-24 57:37:59, 25:11:31
Briede ir aukstÄkÄ Vidzemes upe.
(Latvijas PSR Å«densteÄu nosaukumi. LVU, 1986.)
249.
Briģu baznīca
2001-08-12 56:25:11, 28:03:55
BriÄ£u katoļu baznÄ«ca, celta 1800. g. AltÄrglezna "RožukroÅa Marija".
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)
250.
BriÅÄ£u muiža IneÅ”u pagastÄ
2001-08-25 57:00:09, 25:53:04
IneÅ”u pagasta teritorijÄ atradies Arisas ciems un Vecpiebalgas muiža (minÄta
1688. g.), Cirstu muiža (minÄta 1544. g.), BriÅÄ£u (Sustalas) muiža, TeiÄukalna
(VÄckalna) muiža, Vecpiebalgas mÄcÄ«tÄjmuiža.
BriÅÄ£u muiža vÄstures dokumentos minÄta jau 16. gs., zviedru laikos.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
251.
BriÅÄ£u muižas kungu mÄja
2001-08-04 57:15:10, 25:52:16
1580. g. J. DroberÅ”s pie Krogus ezera uzcÄla Drustu muižu. Å Ä«s muižas teritorijÄ
vÄlÄk izveidojÄs Gatartas, Jaundrustu, BriÅÄ£u un Auļu muiža. BriÅÄ£u muiža tika
celta 1861. g. TÄ ir kultÅ«rvÄsturisks objekts.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
252.
BriÅÄ·pedvÄles muiža SabilÄ
2002-07-11 57:02:28, 22:33:39
BriÅÄ·pedvÄles - Brinkenu PedvÄles muižas apbÅ«ve veidojusies ap lielu
saimniecÄ«bas pagalmu. Kungu mÄja bÅ«vÄta Abavas upes senlejas krastÄ 18.
gs.3. cet. baroka stilÄ. Pie tÄs nogÄzÄ uz Abavu veidots regulÄrs dÄrzs. No
saimniecÄ«bas ÄkÄm vecÄkÄ ir klÄts, kas bÅ«vÄta 18. gs. 2. pusÄ, kalpu mÄja,
staļļi, kÅ«tis, spirta dedzinÄtava un citas Äkas, kas bÅ«vÄtas 19. gs. Kungu mÄjai
un klÄtij saglabÄjusies savdabÄ«ga baroka laika fasÄžu apdare - gludi pilastri
siluetgriezumÄ uz fakturÄta apmetuma.
KopÅ” 1992. g. tÄlnieks 0. Feldbergs muiÅ¾Ä veido PedvÄles brÄ«vdabas mÄkslas
muzeju.
(www.latviatourism.lv/defmenu/search.php?)
253.
Brizule, piemineklis Z. Meierovica nÄves vietÄ
2001-05-20 57:05:32, 23:06:10
Apm. 300 m aiz skolas iegriežoties no Ŕosejas posma pa labi (uz austrumiem)
zemesceÄ¼Ä un veicot pa to 800 m, skaistÄ gravÄ apskatÄms piemineklis pirmÄ
Latvijas Ärlietu ministra Z. A. Meirovica traÄ£iskÄs boja ejas vietÄ. Z.. Meirovics
mira autokatastrofÄ 1925. g.
DaļÄji saglabÄjusies 1935. g. Z. Meirovica piemiÅai stÄdÄ«tÄ bÄrzu birzs.
(V. Veilands. Latvija kabatÄ. RÄ«ga, 1995.)
254.
Brizules muiža
2001-05-20 57:05:28, 23:05:33
BijuÅ”Äs Brizules muižas pils celta 19. gs. beigÄs, pÄrbÅ«vÄta 20. gs. 20. gados,
tagad pilī skola.
(V. Veilands. Latvija kabatÄ. RÄ«ga, 1995.)
255.
BrocÄnu bÅ«vmateriÄlu kombinÄts
2000-05-13 56:40:60, 22:34:00
Galvenais apskates objekts pilsÄtÄ ir a/s "BrocÄni" ražoÅ”anas bÅ«ves, bij. cementa fabrikas direktora mÄja.
256.
BrocÄnu kultÅ«ras centrs
2000-05-13 56:40:60, 22:34:00
KÄ atmodas laika simbols no 1988. g. 23. decembra virs BrocÄnu kultÅ«ras centra plÄ«vo Latvijas karogs. KultÅ«ras centrÄ darbojas bibliotÄka.
257.
Bruknas muiža
2002-04-13 56:28:08, 24:26:31
MÅ«sdienÄs redzamais muižas komplekss savu izskatu ieguvis 19. gs. Kungu
mÄjas pamatÄ iespÄjams ir kÄda vecÄkÄ Äka.
Å obrÄ«d Bruknas muiÅ¾Ä ir katoļu kopienas kristÄ«gais centrs.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
258.
Brunavas katoļu baznīca
2007-03-24 56:21:20, 24:23:25
Brunavas Sv. JÄÅa KristÄ«tÄja baznÄ«cÄ apskatÄmi 18. gadsimta altÄri.
Koka baznÄ«ca celta 1733. gadÄ, pÄrbÅ«vÄta 1909. gadÄ. BaznÄ«cai ir divi
apmÄram 15 m augsti torÅi.
(www.vietas.lv)
259.
BuÄauskas baznÄ«ca
2001-04-28 57:00:13, 26:24:17
BuÄauskas pareizticÄ«go baznÄ«ca celta 19. gs. otrajÄ pusÄ, arhitekts JÄnis
Fridrihs Baumanis. BÅ«dams Vidzemes guberÅas arhitekts, viÅÅ” ir cÄlis 17
pareizticÄ«go baznÄ«cas tagadÄjÄ Vidzemes un Igaunijas teritorijÄ.
(P. Mežulis. JÄÅa Fridriha BaumaÅa celtÄs pareizticÄ«go baznÄ«cas.)
260.
Budbergas katoļu baznīca
2007-03-24 56:18:46, 24:31:33
Budbergas katoļu baznÄ«ca celta 1939. gadÄ, neogotiskais stils.
OtrÄ pasaules kara laikÄ cieta baznÄ«cas torÅa smaile, pÄc kara to atjaunoja
saÄ«sinÄtu.
(www.vietas.lv)
261.
Budbergas luterÄÅu baznÄ«ca
2007-03-24 56:19:06, 24:32:09
Budbergas Sv. PÄvila luterÄÅu baznÄ«ca celta 1865.-1866. gadÄ. BaznÄ«cÄ
neogotiska iekÄrta. BaznÄ«ca nav pÄrtraukusi darbu arÄ« padomju okupÄcijas
gados.
(www.vietas.lv)
262.
Buku muižas pils
2000-10-01 57:02:09, 24:56:29
Bukas minÄtas vÄstures dokumentos jau 1584. g., kad turienes muižu Ä«paÅ”umÄ
ieguva majors Boks. PaÅ”laik apskatÄma muižas centra apbÅ«ve ar dzÄ«vojamo
mÄju, staļļiem un pils dÄ«Ä·iem.
(www.rrp.lv/ll_3.htm#16)
263.
Bulduru luterÄÅu baznÄ«ca
2008-08-28 56:58:51, 23:50:21
Bulduru luterÄÅu baznÄ«ca atrodas JÅ«rmalÄ, Kr. Barona ielÄ 6. TÄ ir Valsts
nozÄ«mes kultÅ«ras piemineklis. BaznÄ«ca celta 1889. gadÄ, arhitekts H. Hilbigs.
AgrÄk tÄ bija pazÄ«stama kÄ "Waldkapelle" ("Meža kapela") un celta vÄcu
atpūtnieku apkalpoŔanai.
(www.jurmala.lv)
264.
Buļļupe pie BolderÄjas
2002-11-18 57:02:21, 24:02:22
Buļļupe - Lielupes lejteces labais atzarojums, ietek DaugavÄ RÄ«gas teritorijÄ. 10
km gara.
(Latvijas PSR Å«densteÄu nosaukumi. LVU, 1986.)
265.
Burtnieki, brÄ«vÄ«bas cÄ«Åu piemineklis pie baznÄ«cas
2000-04-29 57:43:13, 25:18:03
1937. g. pie Burtnieku baznÄ«cas atklÄts piemineklis 1. pasaules karÄ un
Latvijas BrÄ«vÄ«bas cÄ«ÅÄs krituÅ”ajiem burtniecieÅ”iem (tÄln. N. Maulics), ap pieminekli
VaroÅu birzs.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
266.
Burtnieki, piemineklis represÄtajiem
2002-07-27 57:41:41, 25:16:30
Burtnieku pagasta iedzÄ«votÄji smagi cietuÅ”i gan vÄcu, gan padomju okupÄcijas
laikÄ. 1941. gadÄ padomju okupÄcijas varas iestÄdes izsÅ«tÄ«ja 14 burtniecieÅ”us,
1949. gadÄ - 108.
VÄcu armijÄ tika iesaukti 125 cilvÄki, no kuriem 28 krita, 49 izsÅ«tÄ«ja uz SibÄ«rijas
soda nometnÄm, 30 leÄ£ionÄri palika trimdÄ.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
267.
Burtnieku baznīca
2000-04-29 57:43:13, 25:18:03
DrÄ«z pÄc 1224. g., kad Druvvalda senlatvieÅ”u koka pilÄ« sÄka dzÄ«vot ordeÅa
bruÅinieki, ezera krastÄ blakus lÄ«bieÅ”u svÄtnÄ«cai tika uzcelta koka baznÄ«ca, kura
senajos rakstos minÄta 1234. g.
PirmÄ mÅ«ra baznÄ«ca celta 1283.-1287. g. pie ordeÅa pils un nosaukta Sv.
Marijas vÄrdÄ. 1654. g. baznÄ«ca nodegusi, 1669. g. atjaunota, tai piebÅ«vÄts
tornis.
TagadÄjÄ mÅ«ra baznÄ«ca celta 1688. g., 1779. g. iesvÄtÄ«tas slavenÄ
ÄrÄ£eļmeistara Ladegasta bÅ«vÄtÄs ÄrÄ£eles. 1863. g. tornÄ« iespÄra zibens un tas
nodega, bet pÄc trim gadiem tika atjaunots. BaznÄ«cÄ uzstÄdÄ«tas zviedru draudzes
dÄvÄtÄs ÄrÄ£eles.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
268.
Burtnieku ezers pie Burtniekiem
2000-04-29 57:41:41, 25:16:30
Burtnieku ezers - Ziemeļrietumu Vidzemes pacÄlumÄ 39,5 m vjl., Valmieras rajonÄ. PlatÄ«ba 38,36 kv.km, garums 13,3 km, liel. platums 5,5 km, liel. dziļums 3,3 m. Ezera lÄ«meÅa svÄrstÄ«bu amplitÅ«da sasniedz 3,8 m. EzerÄ ietek RÅ«ja, Seda, Staizupe, EiÄ·inupe, Briede. No ezera iztek Salaca. EzerÄ divas salas - EnksÄre un CepurÄ«te.
269.
Burtnieku muižas pils
2002-07-27 57:41:41, 25:16:30
Burtnieku muižas apbÅ«ve ir valsts nozÄ«mes arhitektÅ«ras piemineklis. TajÄ
ietilpst pÄrvaldnieka mÄja (18. gs. beigas, 19. gs. sÄkums), gaisa tilts (19. gs. otrÄ
puse), divas klÄtis (18. gs.), staļļi (18. gs. beigas, 20. gs. otrÄ puse), žogs un
vÄrti (18. gs. otrÄ puse), barona fon Å rÄdera izveidotais parks (19. gs. otrÄ
puse).
ParkÄ granÄ«ta kÄpnes, Änainas alejas, romantiski dÄ«Ä·i ar saliÅÄm. ParkÄ aug ap
70 koku un krÅ«mu, t.sk. ap 33 sveÅ”zemju sugu. KopÄ ar mežiÅu tÄ platÄ«ba 27
ha.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
270.
Buses pilskalns
2002-11-24 56:59:26, 22:36:10
Imulas labajÄ krastÄ atrodas varens pilskalns - Matkules jeb Buses pilskalns.
Veiktie izrakumi liecina, ka te senatnÄ bijusi apmetne.
Nosaukums "Matichule" rakstos pirmoreiz minÄts 1230. gadÄ, domÄjams,
saistÄ«bÄ ar minÄto pilskalnu.
(Latvijas pagasti. EnciklopÄdija. RÄ«ga, 2001.)
1. Abava pie Kandavas 1999-06-06
2. Abava pie Mazrendas 2002-06-23
3. Abava pie Sabiles 2000-10-28
4. Abava pie Veģiem 2001-07-21
5. Abavas Velna ala starp Kandavu un Sabili 1999-08-08
6. Abavas Velnakmens 1999-06-06
7. Abavas rumba pie Sabiles 1999-08-08
8. Abavas senleja starp Kandavu un Sabili 1999-08-08
9. Abgunstes muižas pils 2004-09-04
11. Adamovas muiža 2004-08-05
12. AderkaŔu pareizticīgo baznīca 2001-06-02
13. Aglonas apkÄrtnes ainava 1998-08-15
14. Aglonas baznīca 1999-08-17
15. AÄ£e pie Zvejniekciema 2000-10-21
16. Ainavu kraujas panorÄma 2007-10-27
17. Ainaži, K. ValdemÄra piemineklis pie muzeja 1999-10-09
18. Ainaži, saules zÄ«me "BaltÄ saule" 1999-10-09
19. Ainažu jūrskolas muzejs 2002-05-01
20. Ainažu muižas kungu mÄja 2002-05-01
21. Ainažu muzeja brīvdabas ekspozīcija 1999-10-09
22. AirÄ«tes, O. Kalpaka muzejs AirÄ«tÄs 2000-05-13
23. Airītes, O. Kalpaka piemineklis 2000-05-13
24. Aiviekste pie Jaunpededzes ietekas 2002-03-29
25. Aiviekste pie LubÄnas 2000-07-27
26. Aiviekste pie Ļaudonas 2002-03-29
27. Aiviekste pie Rīgas - Daugavpils ceļa 2001-08-09
28. Aiviekste pie Vesetas tilta 2003-06-28
29. Aiviekste pie iztekas no LubÄnas ezera 2002-05-04
30. Aizdzires muiža 2001-04-01
31. Aizkalne, piemineklis mocekļiem un krituŔajiem 2001-04-08
32. Aizkalnes baznīca 2001-04-08
33. Aizkraukle, PļaviÅu HES 2000-03-05
34. Aizkraukles baznīca 2000-04-21
35. Aizkraukles katoļu baznīca 2000-03-05
36. Aizkraukles pilsdrupas 2000-04-21
37. Aizputes adventistu baznīca 2008-08-10
38. Aizputes baptistu baznīca 2008-08-10
39. Aizputes katoļu baznīca 2008-08-10
40. Aizputes luterÄÅu baznÄ«ca 2002-08-03
41. Aizputes malkas pils 1999-09-03
42. Aizputes pilsdrupas 1999-07-25
43. Aizputes pilsÄtas dome 2002-08-03
44. Aizupes muižas pils 2000-06-11
45. AkmeÅainÄ jÅ«rmala Oltužu apkÄrtnÄ 2000-10-07
46. AknÄ«ste, piemineklis represÄtajiem 2000-07-23
47. Aknīstes katoļu baznīca 2000-07-23
48. AknÄ«stes pilsÄtas dome 2000-07-23
49. Alauksta ezers pie CÄsu - Madonas ceļa 2003-06-28
50. AlekÅ”a upÄ«te KuldÄ«gÄ 1999-07-24
51. AlekÅ”a upÄ«tes Å«denskritums KuldÄ«gÄ 2000-07-08
52. AlekÅ”upÄ«te KuldÄ«gÄ 2000-07-08
53. Allažu Kaļķugrava, T. Zaļkalna piemiÅas zÄ«me 2000-06-04
54. Allažu Kaļķugravas dzirnavas 2000-06-04
55. Allažu baznīca Stīveros 2000-06-04
56. Aloja, 2. pasaules kara piemineklis 2000-04-29
57. Aloja, piemineklis represÄtajiem pie baznÄ«cas 2000-04-29
58. Alojas luterÄÅu baznÄ«ca 2000-04-29
59. Alojas pareizticīgo baznīca 2003-11-08
60. Alojas pilsÄtas dome 2000-04-29
61. Alsunga, piemineklis represÄtajiem 2003-08-30
62. Alsungas baznīca 2000-07-09
65. Alūksne, Glika Bībeles muzejs 2000-09-14
66. Alūksne, Glika ozoli 2000-09-14
67. Alūksnes ezers 1999-06-20
68. Alūksnes ezers ar Cepurītes salu 2001-08-04
69. Alūksnes katoļu baznīca 2003-09-06
70. AlÅ«ksnes luterÄÅu baznÄ«ca 2000-09-14
71. Alūksnes pareizticīgo baznīca 2003-09-06
73. Alūksnes pilsdrupas 2001-06-16
74. AlÅ«ksnes pilsÄtas dome 2000-09-14
75. Alūksnes stacija 2000-09-14
76. Amata pie Vidzemes Ŕosejas 2001-05-26
77. Amata pie ZvÄrtas ieža 1998-05-31
78. Amata pie ZvÄrtas ieža rudenÄ« 2002-10-12
79. Amatas ieteka GaujÄ 2002-10-12
80. Ambeļu katoļu baznīca 2003-07-27
81. Amendas kaps StūrīŔos 2004-06-12
82. Amula pie Tukuma - VÄnes ceļa 2002-11-24
83. Amula pie VÄnes - Plostu ceļa 2002-11-24
84. Ances muižas pils 2000-09-17
85. AnÄiÅu Velna akmens 2002-10-27
86. AnÄupÄnu kalnu memoriÄla centrÄlÄ figÅ«ra 2004-08-05
87. Andrupenes baznīca 2000-10-14
88. Annas muižas saimniecÄ«bas Äka 2002-05-04
89. Annenieki, piemineklis represÄtajiem 2001-10-27
90. Annenieku baznīca 2000-06-11
91. AÅÄ«Å”u iezis pie Braslas Å«denskrÄtuves 2001-10-14
92. Ape, D. OzoliÅa piemiÅas akmens 1999-06-19
93. Ape, E. ZÄlÄ«tes muzejs 2001-08-04
94. Ape, E. ZÄlÄ«tes piemineklis pie vidusskolas 1999-06-19
95. Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19
96. Apekalna baznīca 2000-09-13
97. Apes apkÄrtne, Latvijas lielÄkais vÄ«tols 1999-06-19
98. Apes barona medību pils 2001-08-04
100. Apes pilsÄtas dome 2000-09-13
101. ApriÄ·u apkÄrtne, NeredzÄ«gÄ IndriÄ·a kapa piemineklis 2008-08-10
102. Apriķu baznīca 2000-06-11
103. Apriķu muižas pils 2000-06-11
104. ApŔuciema kafejnīca un veikals 2000-08-02
105. Arendoles baznīca 2001-04-08
106. Arendoles muižas pils 2001-04-08
107. ArmÄÅu apustuliskÄ baznÄ«ca 2002-11-03
108. Arona pie PļaviÅu - LubÄnas ceļa 2002-03-29
109. Aronas pilskalns 2006-04-14
110. Asare, brÄ«vÄ«bas cÄ«Åu piemineklis 2002-07-18
111. Asares baznīca 2002-07-18
112. Asares pilsdrupas 2002-07-18
113. Asaru ezers Garkalnes novadÄ 2008-08-24
114. Asūnes baznīca 2002-08-11
115. Asūnes pagastnams 2002-08-11
116. Asūnīca pie Asūnes 2002-08-11
118. AtaŔienes baznīca 2000-07-28
119. AtaŔienes stacija 2000-07-28
120. Auce, piemineklis staļinisma upuriem 2001-10-27
121. Auces katoļu baznīca 2000-11-04
122. Auces luterÄÅu baznÄ«ca 2001-10-27
123. Auces upe pie BÄnes 1999-10-16
124. Auciema muiža 2001-10-20
125. AuÄi - J. Äakstes muzejs pie Staļģenes 2000-11-04
126. AudriÅi, piemineklis faÅ”isma upuriem 1999-09-14
127. Augstkalnes baznīca 2000-06-23
128. Augstkalnes muižas pils 2000-06-23
129. Augstrozes Lielezers 2002-06-01
130. Augstrozes baznīca 2003-11-08
131. Augstrozes pilsdrupas 2002-06-01
132. Augulienas muižas pils 2000-09-14
133. Aulejas baznīca 2000-07-22
134. Aumeisteru muižas pÄrvaldnieka mÄja 2000-09-13
135. Aumeisteru muižas pils 2002-06-01
136. Ausekļa ozols pie Vietalvas 2002-06-22
137. Austras koks - A. Pumpura piemiÅas zÄ«me 2002-06-29
138. AuziÅu paeglis Praulienas pagastÄ 2001-08-25
139. Ädažu pagasta valde 2000-03-12
140. ÄraiÅ”u baznÄ«ca 2000-08-19
141. ÄraiÅ”u ezerpils 2001-05-26
142. ÄraiÅ”u pilsdrupas 2001-05-26
143. ÄraiÅ”u vÄjdzirnavas 2000-08-19
144. Ärlavas baznÄ«ca 2000-11-05
145. Ärlavas muižas pils 2000-11-05
146. Ästeres ezers pie Ästeres obeliska 2003-05-01
147. Ästeres obelisks 2003-05-01
148. BabÄ«te, piemineklis 1. pasaules karÄ krituÅ”ajiem 2008-08-28
149. Babītes Sv. Annas baznīca 2000-05-06
150. BabÄ«tes ezers pie SpuÅciema 2001-05-13
151. BabÄ«tes pilskalna norÄdes zÄ«me 2008-09-05
152. Babītes pilskalns, skats no virsotnes 2008-09-05
153. Babri, komponista J. Ivanova piemiÅas zÄ«me 2001-08-11
155. Balbinovas katoļu baznÄ«ca IndrÄ 2002-08-11
156. Baldones BaltÄ pils 2000-03-05
157. Baldones baznīca 2000-03-05
158. Baldones muiža 2007-10-14
159. Balgales baznīca 2000-05-14
160. Balgales muiža 2002-03-09
161. Baloži, R. MÅ«rnieka piemiÅas akmens 2000-02-20
162. Baložu pilsÄtas dome 2000-02-20
163. Baltezera baznīca 2000-03-12
164. Baltezera kanÄls 2000-12-17
165. Baltinavas katoļu baznīca 2002-08-10
166. Baltinavas pagastnams 2002-08-10
167. Baltinavas vidusskola 2002-08-10
168. Baltmuižas pils 2000-10-15
169. Balvi, piemineklis Balvu StaÅislavs 1999-09-13
170. Balvu katoļu baznīca 2000-07-28
171. Balvu luterÄÅu baznÄ«ca 2000-07-28
172. Balvu pareizticīgo baznīca 2004-04-09
174. Barkavas baznīca 2000-07-27
175. Bauska, brÄ«vÄ«bas cÄ«Åu piemineklis 1999-08-07
176. Bauska, piemiÅas zÄ«me 1944. g. kaujÄm 2001-10-27
177. Bauskas apkÄrtne, V. PlÅ«doÅa muzejs "Lejenieki" 1999-11-13
178. Bauskas katoļu baznīca 2001-10-27
179. Bauskas luterÄÅu baznÄ«ca 2001-10-27
180. Bauskas pils atjaunotÄ daļa 1999-07-10
181. Bauskas pilsdrupas 1999-07-10
182. BÄbelÄ«tes ezers RÄ«gÄ 2001-10-06
183. BÄnūžu ezers 2001-06-02
184. BÄrbele, piemiÅas zÄ«me represÄtajiem 2000-09-02
185. BÄrbeles baznÄ«ca 2000-09-02
186. BÄrta, J. Birznieka piemineklis 2002-08-03
187. BÄrtas katoļu baznÄ«ca 2002-08-03
188. BÄrtas pagastnams un piemiÅas akmens 2002-08-03
189. BÄrtas upe pie BÄrtas 2002-08-03
190. BÄrtas upe pie NÄ«cas 2000-07-08
191. BeberbeÄ·u ezers 2001-05-13
192. Bebrene, brÄ«vÄ«bas cÄ«Åu piemineklis 2000-10-15
193. Bebrenes baznīca 2000-10-15
195. Beļavas muižas pils 2000-04-21
196. BernÄti, Latvijas R zÄ«me "Zaļais stars" 1999-09-03
197. BernÄtu vÄjdzirnavas 2000-07-08
198. BÄnes muižas pils 2000-06-23
199. BÄrsteles baznÄ«ca 2000-09-02
200. BÄrzaunes luterÄÅu baznÄ«cas drupas 2000-04-21
201. BÄrzaunes pareizticÄ«go baznÄ«cas drupas 2003-04-18
202. BÄrzaunes pilsdrupas 2003-04-18
203. BÄrzaunes upe pie BÄrzaunes 2003-04-18
204. BÄrze pie Anneniekiem 2001-10-27
205. BÄrze, piemineklis brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tÄjiem 2001-03-10
206. BÄrze, piemiÅas plÄksne represÄtajiem 2001-03-10
207. BÄrzes baznÄ«ca 2001-03-10
208. BÄrzgales baznÄ«ca 2001-08-12
209. BÄrzgales baznÄ«ca Aglonas pagastÄ 2002-08-11
210. BÄrzmuiža Mežotnes pagastÄ 2003-09-27
211. BÄrzpils baznÄ«ca 2000-07-28
212. BÄrzpils vidusskola 2000-07-28
213. BieriÅu muiža RÄ«gÄ 2004-08-21
214. BiksÄre, piemineklis rublim 2006-04-14
215. BiksÄres muiža 2005-03-25
216. Bikstu muižas pils 2001-05-01
217. BillÄ«tes - E. Virzas mÄja Sidrabenes pagastÄ 2002-07-08
218. Bilska, piemineklis represÄtajiem 2002-06-01
219. BirÄ·enele - RaiÅa muzejs 2000-10-15
220. Birzgale, G. F. Stendera un baznīcas piemineklis 2002-10-19
221. Birzgales pagastnams 2000-07-15
222. Birzgales skola 2000-07-15
223. Birži, Lundberga un LÄ«ventÄla kapa piemineklis 2004-06-05
224. Biržu muižas pils Basos 2000-07-08
225. Biržu muižas saimniecÄ«bas Äka Basos 2000-07-08
226. BÄ«lavu Velna laiva 2004-08-13
228. Blankenfeldes muižas vÄrti un pils 2000-11-04
229. Blīdenes muiža 2001-11-10
230. Blomes (Ozolkalna) muiža 2001-06-16
231. Boju pils 2001-11-10
232. BolderÄjas jaunais tilts 2002-11-18
233. BolderÄjas katoļu baznÄ«ca 2002-11-18
234. BolderÄjas luterÄÅu baznÄ«ca 2002-11-18
235. Bolupes ieteka Balvu ezerÄ 1999-09-13
236. Bornsmindes pils 1999-11-13
237. Borovkas baznīca 2000-07-21
238. Braki - R. BlaumaÅa muzejs pie Ärgļiem 1999-08-16
239. BramberÄ£es muižas vÄrti 2000-06-23
240. Brasla lejpus Braslas HES 2001-10-14
241. Brasla netÄlu no ietekas GaujÄ 2001-10-20
242. Brasla pie Braslas HES 2001-10-14
243. Brasla pie VÄjiÅiem 2002-10-12
244. Braslas ieteka GaujÄ 2001-10-20
245. Braslas krasta atsegums pie Braslas HES 2001-10-14
246. BrekÅ”u muiža RÄ«gÄ 2007-02-04
247. Briede pie Briedes kroga 2002-07-27
248. Briede pie ZÄmelÄm 2004-07-24
249. Briģu baznīca 2001-08-12
250. BriÅÄ£u muiža IneÅ”u pagastÄ 2001-08-25
251. BriÅÄ£u muižas kungu mÄja 2001-08-04
252. BriÅÄ·pedvÄles muiža SabilÄ 2002-07-11
253. Brizule, piemineklis Z. Meierovica nÄves vietÄ 2001-05-20
254. Brizules muiža 2001-05-20
255. BrocÄnu bÅ«vmateriÄlu kombinÄts 2000-05-13
256. BrocÄnu kultÅ«ras centrs 2000-05-13
257. Bruknas muiža 2002-04-13
258. Brunavas katoļu baznīca 2007-03-24
259. BuÄauskas baznÄ«ca 2001-04-28
260. Budbergas katoļu baznīca 2007-03-24
261. Budbergas luterÄÅu baznÄ«ca 2007-03-24
262. Buku muižas pils 2000-10-01
263. Bulduru luterÄÅu baznÄ«ca 2008-08-28
264. Buļļupe pie BolderÄjas 2002-11-18
265. Burtnieki, brÄ«vÄ«bas cÄ«Åu piemineklis pie baznÄ«cas 2000-04-29
266. Burtnieki, piemineklis represÄtajiem 2002-07-27
267. Burtnieku baznīca 2000-04-29
268. Burtnieku ezers pie Burtniekiem 2000-04-29
269. Burtnieku muižas pils 2002-07-27
270. Buses pilskalns 2002-11-24