Latvija 2006

Latvija 2006

2008-12-12

2075.

Daugava pie Pļaviņām

2006-04-14 56:36:54, 25:43:45

123 << >> A 📷

Pavasaros pie Pļaviņām bieži veidojas ledus sastrēgumi. Kopā 1966,gada ūdens līmeni regulē Pļaviņu HES dambji un hidrotehniskās būves.

2076.

Kalsnavas pamatskola Jaunkalsnavā

2006-04-14 56:41:20, 25:57:51

123 << >> A 📷

Kalsnavas pamatskola atrodas Jaunkalsnavā Vesetas ielā 4.

2077.

Jaunkalsnavas muiža

2006-04-14 56:41:26, 25:58:09

123 << >> A 📷

Jaunkalsnavas muižas kungu māja celta 19. gadsimta beigās kā baronu Kālēnu medību pils.
(www.madona.lv)

2078.

Aronas pilskalns

2006-04-14 56:48:40, 26:05:52

123 << >> A 📷

Aronas pilskalns atrodas Madonas-Pļaviņu šosejas malā. To uzskata par 12. gadsimta sākumā minēto Mārcienas centru. Tolaik te garām gāja tirdzniecības ceļš no Kokneses uz Alūksni.
(www.madona.lv)

2079.

Smeceres krogs

2006-04-14 56:49:18, 26:08:52

123 << >> A 📷

Smeceres krogs atrodas autoceļa Pļaviņas-Gulbene 37. kilometrā. Krogs minēts jau 17. gadsimta kartēs. Otrā pasaules kara laikā ēkas tika nodedzinātas. Kroga atjaunošana sākās pēc 1994. gada. Tagad 17. gadsimtā celtajā krogus ēkā atrodas mūsdienīgs atpūtas komplekss ar viesu māju.
(www.smecere.lv)

2080.

Biksēre, piemineklis rublim

2006-04-14 56:55:10, 26:18:59

123 << >> A 📷

   1940. gada 25. novembrī Krievijas rublis kļuva par maksāšanas līdzekli Latvijā - rubli pielīdzināja latam.
   Latvijas pagaidu nauda - Latvijas rublis - tika laists apgrozībā 1992. gada 7. maijā. Latvijas rubli pielīdzināja Krievijas rublim.
   1993. gada 5. martā tika laista apgrozībā Latvijas nacionālā valūta - lats. Vienu latu pielīdzināja 200 Latvijas rubļiem.
   Ironizējot par zemo rubļa kursu, tautā tas bieži tika dēvēts par "koka" rubli. Piemineklis veltīts "koka" rublim.

2081.

Rīga, P. Stradiņa piemineklis

2006-04-27 56:55:58, 24:04:36

123 << >> A 📷

Pauls Stradiņš (1896.-1958.) - ārsts-ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks. Piemineklis atrodas Rīgā, Pilsoņu ielā 13, slimnīcas dārzā. Tas atklāts 1963. gada 11. jūlijā. Tēlniece Aleksandra Briede.

2082.

Ulbrokas apkārtne, piemineklis impērisma upuriem

2006-05-04 56:57:11, 24:18:51

123 << >> A 📷

"Baltais krusts" ar piemiņas akmeni uzstādīts 1991. gadā. Tā ir piemiņas vieta 1941. gadā komunistiskā terora laikā Ulbrokā nogalinātajiem. Ulbrokā atrasti 23 nogalinātie, astoņi no tiem neatpazīti.

2083.

Piksāru baznīca

2006-05-20 57:53:40, 25:35:35

123 << >> A 📷

   Piksāru baznīca atrodas 7 km no Naukšēniem, Piksāros. Baznīca būvēta no 1914. gada līdz 1936. gadam. Piksāru draudze darbojusies līdz 20. gs. sešdesmito gadu vidum. Pēc tam ēkā ierīkota kolhoza noliktava.
   Šobrīd ēka tiek izmantota kā koncertzāle.
  (www.naukseni.lv)

2084.

Naukšēni, 2. pasaules kara piemineklis

2006-05-20 57:53:02, 25:27:07

123 << >> A 📷

   1941. gada 22. jūnija rītā Vācijas karaspēks iebruka bijušajā Padomju Savienībā, ar šo brīdi sākās Lielais Tēvijas karš - tā Padomju Savienībā sauca šo karu. Lielais Tēvijas karš būtībā bija Otrā pasaules kara sastāvdaļa.
   Eiropā karš beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, Āzijā - līdz ar Japānas padošanos 1945. gada 2. septembrī.
   Piemineklis ar uzrakstu " 1941.-1945." nav pieminēts jaunākajos tūrisma ceļvežos un ar Naukšēniem saistītajās Interneta lapās, tomēr joprojām saglabājies.

2085.

Piņķu kaujas piemineklis

2006-06-24 56:56:39, 23:54:44

123 << >> A 📷

Piemineklis veltīts 1919. gada 22. maijā Piņķu kaujā kritušajiem Latvijas brīvības cīnītājiem (sīvā cīņā tika sakauti lielinieki, tie steigšus atkāpās).
Piemineklis tika uzcelts 1939. gada 23. maijā, nopostīts 1951. gadā. 2003. gadā uzcelts no jauna.

2086.

Rīga, O. Kalpaka piemineklis

2006-06-30 56:57:18, 24:06:53

123 << >> A 📷

Pulkvedis Oskars Kalpaks (1882.-1919.) Latvijas valsts dibināšanas laikā veidoja un vadīja kaujās pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības.
Piemineklis atrodas Esplanādē, tas veidots par tautas saziedotiem līdzekļiem. Pieminekli atklāja Varoņu piemiņas dienā, 2006. gada 22. jūnijā (tēlnieks Gļebs Panteļejevs, arhitekts Andris Veidemanis).

2087.

Rīga, Barklaja de Tolli piemineklis

2006-06-30 56:57:15, 24:06:58

123 << >> A 📷

Oriģinālā Barklaja de Tolli skulptūra ir zudusi 1915. gadā. Tā atjaunota par uzņēmēja Jevgeņija Gomberga līdzekļiem un no jauna uzstādīta Esplanādē 2002. gada 1. jūlijā.
Barklajs de Tolli (24.12.1761.-25.05.1818.) – vācbaltu izcelsmes Krievijas ģenerālfeldmaršals. Bijis Krievijas kara ministrs, vadījis Krievijas armiju cīņās pret Napoleonu. Pēc aiziešanas pensijā dzīvoja Latvijā.

2088.

Zēlustes muižas atjaunotā ēka Rīgā

2006-08-16 56:57:59, 24:17:24

123 << >> A 📷

   Zēlustes muiža atrodas Juglas ezera krastā. Tā būvēta 17.-19. gadsimtā. Rīgā ir saglabājušās tikai dažas tik senas koka celtnes.
   Zēlustes muižu par saviem līdzekļiem restaurējis uzņēmējs Kaspars Viškints, dzīvojamās mājas restaurācija pabeigta 2006. gadā.
  (www.apollo.lv)

2089.

Skulte pie Rīgas, piemineklis - lidmašīna

2006-08-18 56:55:11, 23:57:15

123 << >> A 📷

Skultē joprojām stāv padomju laika piemineklis - reaktīvā lidmašīna uz betona pamata.

2090.

Zvārtavas ezers

2006-09-16 57:32:04, 26:21:46

123 << >> A 📷

Zvārtavas ezers atrodas Alūksnes rajonā, tā platība 33.9 ha, vidējais dziļums 2 m. No ezera uz Gauju iztek Zvārtavas upīte (Aima).
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

2091.

Langstiņu ezers

2006-09-24 57:00:49, 24:20:30

123 << >> A 📷

Langstiņu ezers atrodas Rīgas rajona Garkalnes pagastā, platība 35,7 ha. Publisks dzidrūdens ezers, vidējais dziļums 3,6 m.
(www.ezeri.lv)

2092.

Rinda netālu no satekas ar Stendi

2006-10-14 57:32:09, 21:54:36

123 << >> A 📷

Rinda - Irbes kreisā satekupe, 29 km gara. Iztek no Puzes ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

2093.

Rindas un Stendes sateka - Irbes sākums

2006-10-14 57:32:31, 21:54:40

123 << >> A 📷

Pēc Rindas satekas ar Stendi sākas Irbe. Senajās vācu kartēs Rindas upe saukta par Angermindes upi jeb Angeru. Irbe ietek Irbes jūras šaurumā, 32 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1968)

2094.

Stende netālu no satekas ar Rindu

2006-10-14 57:32:27, 21:54:50

123 << >> A 📷

Stende un Rinda satekot veido Irbi. Stende 100 km gara, Rinda - 29 km, Irbe - 32 km. Stendes upe - bebru atgriešanās vieta Latvijā.
Līdz 18. gadsimtam bebri Latvijā bija plaši izplatīti, tomēr vēlāk tika nesaudzīgi izmedīti un jau 19. gadsimta beigās pilnīgi izskausti. Sākot ar 1927. gadu, kad divus bebru pārus ieveda no Norvēģijas un palaida Stendes upē, Latvijā tika veikta bebru reintrodukcija. Tagad bebri atkal izplatījušies pa visu Latviju.

2095.

Rindas baznīca

2006-10-14 57:31:10, 21:53:23

123 << >> A 📷

Rindas luterāņu baznīcas mūra ēka celta no 1833.-1835. gadam. To lika uzcelt barons Karls Otto fon Bērs. Baznīca svinīgi iesvētīta 1835. gada 10. novembrī. Tajā atrodas no koka baznīcas saglabājusies kancele un altāris. 1841. gadā Rindas baznīcā uzstādīts zvans, kuru lējis pirmais latviešu tautības zvanu lējējs Ulrihs Johans (Jānis) Kleinšmits. Zvana svars bija 50 kg. Zvans diemžēl nav saglabājies, jo pirmā pasaules kara laikā aizvests uz Krieviju un nav atgūts. Baznīcas tornis celts 1904. gadā.
(www.cs.lpu.lv)

2096.

Rindas mācītājmuiža

2006-10-14 57:30:59, 21:53:14

123 << >> A 📷

   Rindas senākais nosaukums - Angerminde.
   Pirmais dievnams Rindā bijusi bīskapa pils kapela, tā atradusies Rindas upes krastā. Patstāvīga draudze Rindā nodibinājusies vēlāk. Rindas baznīcas mācītājiem piederēja arī mācītājmuiža. Pirmo baznīcu šeit esot cēlis Holšteinas hercogs Magnuss.
  (www.cs.lpu.lv)

2097.

Puze, kolhoza Blāzma piemiņas zīme

2006-10-14 57:21:18, 22:03:50

123 << >> A 📷

Kolhozu dibināšana Latvijā sākās 1946. gadā - pirmais kolhozs bija "Nākotne" Jelgavas rajonā. Masveida kolektivizācija notika 1949.-1950. gadā, pēc 1949. gada 25. marta masveida deportācijām.
Puzes pagastā kolhoza vārdu "Blāzma" beigās dabūjusi arī pati apdzīvotā vieta, kas agrāk esot saukusies par Stendeskrogu.

2098.

Rīga, Dž. Armitsteda piemineklis

2006-10-26 56:56:59, 24:06:53

123 << >> A 📷

   Piemineklis atrodas Rīgas centrā pie Operas tiltiņa. Britu izcelsmes inženieris un uzņēmējs Džordžs Armitsteds bija Rīgas mērs no 1901.-1912. gadam.
   Dž. Armitsteds, esot Rīgas mēra amatā, ne vien atbalstīja dzeramā ūdens sūkņu stacijas, lielāko slimnīcu, skolu un citu sabiedrisko ēku celtniecību, uzlabojot dzīves kvalitāti visiem rīdziniekiem, bet arī pirmo reizi pieaicināja Rīgas latviešus tās pašpārvaldē.
   Pieminekli veidojis tēlnieks Andris Vārpa, tas izgatavots par uzņēmēja J. Gomberga naudu, atklāts 2006. gada 18. oktobrī Lielbritānijas karalienes Elizabetes II valsts vizītes laikā. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī Džordža Armitsteda mazmazdēls Rodnijs Radklifs.

2099.

Cēsu pareizticīgo baznīca

2006-10-29 57:18:52, 25:16:02

123 << >> A 📷

Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca atrodas Palasta ielā 22. Baznīca celta bizantiešu stilā uz Sv. Katrīnas baznīcas drupām (1845. g.). Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapi.
(www.vietas.lv).

2100.

Cēsu katoļu baznīca

2006-10-29 57:18:40, 25:15:49

123 << >> A 📷

Cēsu Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca atrodas Palasta ielā 9.

2101.

Spoguļu (Cīrulīšu) klintis

2006-10-29 57:18:08, 25:13:13

123 << >> A 📷

Spoguļu klintis ir 140 m garas, līdz 10 m augstas smilšakmens klintis pie Gaujas vecupes. Tas ir Devona laikmeta iezis, kurš radies apmēram pirms 350 milj. gadu, kad visu Latvijas teritoriju pārklāja Devona jūra. Iezis radies, smiltīm pakāpeniski nogulsnējoties jūras dibenā.
(www.vietas.lv)

2102.

Līgavas ala

2006-10-29 57:17:60, 25:13:22

123 << >> A 📷

   Saukta arī par Mīlestības alu, Sarkano alu. Atrodas Cēsu apkārtnē, lejpus Cīrulīšu klintīm, kādā Gaujas labā krasta sāngravā. Alas ieejai olveida forma, tās garums 1,9 m, platums 3,1 m, augstums 2,7 m (1996. g. mērījumi). Visticamāk, ka ala mākslīgi cirsta klintī vai vismaz daļēji apdarināta.
   Par alu stāsta šādu teiku: Livonijas kara laikos (pēc citām versijām – Ziemeļu kara vai tatāru sirojumu laikos) kāds jauneklis izcirtis šo alu un slēpis tur savu līgavu. Taču iekarotāji tomēr abus šajā alā atraduši un nogalinājuši. Savukārt no nogalināto jauniešu asinīm alas sienas kļuvušas sarkanas.
  (www.alas.lv)

2103.

Rakstu klintis

2006-10-29 57:16:27, 25:11:48

123 << >> A 📷

Rakstu klintis atrodas Amatas novadā pie Rakšupītes. Tās klāj diezgan retas sugas koši melns ķērpis.
(www.lu.lv/daba/biologija)

2104.

Rīga, barikāžu piemiņas zīme pie Saeimas

2007-01-22 56:57:04, 24:06:12

123 << >> A 📷

   Piemiņas zīme tika atklāta 2007. gada 20. janvārī.
   1991. gada barikāžu piemiņas zīmes veidotāji tika izraudzīti konkursā, kurā uzvarēja SIA "Sandro dizains" piedāvātais projekts "Sapnis nomodā".
   Piemiņas zīme ir 3 metrus plata un 1,75 metrus augsta piramīda, kuras plaknēs iemūžinātas gan barikādes, gan to aizstāvji, gan Jumja zīme.

2105.

Brekšu muiža Rīgā

2007-02-04 56:57:32, 24:17:29

123 << >> A 📷

   Muiža atrodas Rīgā, Biķernieku ielā 200.
   Šajā vietā muiža pastāvējusi jau 17. gadsimtā. Zviedru kartēs tā atzīmēta pie Piķurgas upītes ietekas.
   Muiža nav redzama 1791. gada Mellina Rīgas apriņķa kartē. Tas nozīmē, ka vieta sen apdzīvota, bet ar pārtraukumiem.
   Daļēji saglabājies muižas parks.
  (www.pilis.lv)

2106.

Iecavas katoļu baznīca

2007-03-24 56:36:05, 24:12:27

123 << >> A 📷

Iecavas katoļu draudze reģistrēta kopš 1997. gada, 2007. gadā tajā aktīvi darbojas ap 50 katoļticīgo.
Līdzās šai pagaidu mītnei Lauku ielā 16 tiek celta jaunā katoļu baznīca.

2107.

Rības vējdzirnavas pie Ceraukstes

2007-03-24 56:21:00, 24:17:24

123 << >> A 📷

Rības (Ribbes) vējdzirnavas celtas 1865. gadā. Pēc atjaunošanas darbu pabeigšanas tās būs vienīgās pa īstam darbojošās vējdzirnavas Latvijā.
Pie vējdzirnavām darbojas atpūtas komplekss, kurā var "gardi paēst, noskalot ceļa putekļus, izvēdināt galvu, pārlaist nakti".

2108.

Brunavas katoļu baznīca

2007-03-24 56:21:20, 24:23:25

123 << >> A 📷

   Brunavas Sv. Jāņa Kristītāja baznīcā apskatāmi 18. gadsimta altāri.
   Koka baznīca celta 1733. gadā, pārbūvēta 1909. gadā. Baznīcai ir divi apmēram 15 m augsti torņi.
  (www.vietas.lv)

2109.

Mēmele pie Budbergas parka

2007-03-24 56:18:56, 24:31:06

123 << >> A 📷

   Budbergas parks ir aizsargājama dabas teritorija.
   Mēmele sākas Lietuvā pie Rokišķiem, lietuviskais nosaukums - Nemunelis.
  (www.bauskasrcb.lv)

2110.

Budbergas katoļu baznīca

2007-03-24 56:18:46, 24:31:33

123 << >> A 📷

   Budbergas katoļu baznīca celta 1939. gadā, neogotiskais stils.
   Otrā pasaules kara laikā cieta baznīcas torņa smaile, pēc kara to atjaunoja saīsinātu.
  (www.vietas.lv)

2111.

Budbergas luterāņu baznīca

2007-03-24 56:19:06, 24:32:09

123 << >> A 📷

Budbergas Sv. Pāvila luterāņu baznīca celta 1865.-1866. gadā. Baznīcā neogotiska iekārta. Baznīca nav pārtraukusi darbu arī padomju okupācijas gados.
(www.vietas.lv)

2112.

Mēmele pie Jausaules

2007-03-24 56:20:31, 24:26:26

123 << >> A 📷

Mēmele ir viena no retajām ar laivu izbraucamajām Zemgales - Augšzemes - Sēlijas upēm. Upē ūdens tīrs, tā piemērota atpūtas nobraucieniem visu sezonu.
(www.campo.laivas.lv)

2113.

Zauskas priedes stumbra daļa

2007-04-06 57:26:36, 25:50:13

123 << >> A 📷

   Zauskas priede atrodas Valmieras-Smiltenes ceļa malā 5 km no Smiltenes. Senatnē bijusi bišu koks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni, tāpēc stumbra augstums bija tikai 1,37 m.
   1951. g., sasniegusi 370 gadu vecumu, Zauskas priede nokalta. Tās stumbra apkārtmērs bija 4,63 m. Tā bija visresnākā priede Baltijā.
  (Latvijas daba, 6. sēj., Rīga, 1998.)

2114.

Palsa pie Ūdrupes

2007-04-06 57:16:40, 26:08:20

123 << >> A 📷

   Palsas augšteci senāk sauca par Ūdrupi, no tā arī, acīmredzot, veidojies apdzīvotās vietas "Ūdrupe" nosaukums.
   Pie Palsmanes Palsas augšteces posms (68 km) novadīts Vizlā, atlikušo Palsas daļu sauc par Vecpalsu. Vecpalsa ietek Gaujā, 21 km gara.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukuni, Rīga, 1986)

2115.

Uriekste pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2007-04-06 57:14:15, 26:20:42

123 << >> A 📷

Uriekste - Gaujas labā krasta pieteka, garums 23 km. Uriekste šķērso Smiltenes-Gulbenes ceļu nepilnu kilometru pirms ietekas Gaujā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

2116.

Tirza pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2007-04-06 57:12:51, 26:35:55

123 << >> A 📷

Tirza sākas Vidzemes Centrālajā augstienē.

2117.

Litenes muiža

2007-04-06 57:11:28, 27:01:43

123 << >> A 📷

19. gs. sākumā baronu Volfu māja vairākkārt pārbūvēta. Pie pils Pededzes krastos parks. Saglabājusies arī klēts, stallis, vešūzis, kalpu mājas, šķūnis, muižas saimniecības ēkas. Pilī atrodas skola, bet klētī - kultūras nams.

2118.

Kazupe pie Gulbenes - Balvu ceļa

2007-04-06 57:11:38, 26:57:13

123 << >> A 📷

Kazupe ietek Kauguru ezerā.
Latvijā ir vairākas upītes ar vārdu "Kazupe". Par Kazupi sauc arī vienu no Ilūkstes pietekām, Durbes pieteku, Ālandes pieteku u.c.

2119.

Rīga, māja Uzvaras bulv. 2

2007-04-22 56:56:32, 24:05:51

123 << >> A 📷

1900. gadā pēc arhitekta Vilhelma Hofmaņa projekta celtā ēka nu pieder vēsturei. To nojauca 2008. gada februārī. Tās vietā tiks celta Gaismas pils - Nacionālā bibliotēka. Celtniecības darbi sākti 2008. gadā. 2008. gada 20. jūnijā svinīgi iemūrēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas pamatakmens.

2120.

Grīžu Velna beņķis

2007-04-30 57:22:53, 21:46:52

123 << >> A 📷

   Akmens augstums 3 m, apkārtmērs 17 m. Viens no skaistākajiem un lielākajiem Latvijas dižakmeņiem. Tikpat kā nav iegrimis zemē. Bijušais kuršu - lībiešu robežakmens.
   Akmens ļoti īpatnējs - milzu krēsla formā. Teika stāsta, ka uz tā sēdējis velns ar pātagu rokā un vērojis, lai kurši un lībieši nekautos par savu zemju robežām.
   Akmens atradies uz robežas starp kuršu un lībiešu apdzīvotajām zemēm. Robežu dēļ starp abām ciltīm bieži uzliesmojuši ķīviņi, un, kā jau tādās reizēs parasts, piesaukts arī velns. Velns sapratis, ka viņam jāizšķir, kuram taisnība. Tad nu velns no akmens uztaisīja sev krēslu, apsēdies uz tā ar lielu stibu rokā un skatījies, kurš pāriet robežu. Vainīgajam devis ar stibu. Pēc akmens novietojuma var spriest, ka velns sēdējis ar muguru pret tagadējo Tārgales ciemu ar skatu uz Popes ciemu.
   Tā velns atradinājis ļaudis no savstarpējiem ķīviņiem.
  (www.vietas.lv)

2121.

Ventspils pareizticīgo baznīca

2007-04-30 57:23:56, 21:34:20

123 << >> A 📷

Ventspils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca atrodas Plosta ielā 10. Baznīca celta 20. gs. sākumā, notiek baznīcas renovācija un restaurācija.

2122.

Tārgales muižas pils

2007-04-30 57:19:56, 21:38:52

123 << >> A 📷

No 1942.-1985. gadam pilī darbojās skola, pēc tam ēku pārbūvēja un tajā ierīkoja kolhoza kantori.
Apkārt pilij 2,5 ha liels parks ar 16 svešzemju koku sugām.

2123.

Landzes baznīca

2007-04-30 57:14:15, 21:37:34

123 << >> A 📷

   Landzes luterāņu baznīca celta ap 1700. gadu, vairākkārt pārbūvēta, tornis uzcelts 1776. gadā. Dievnama altāri, kanceli un lasāmpulti veidojis Ventspils koktēlnieks N. Sefrenss jaunākais 1701. gadā.
   Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
  (www.vietas.lv)

2124.

Ventas un Vecventas sateka

2007-04-30 57:13:55, 21:38:10

123 << >> A 📷

Ventas plūdums pārsvarā mierīgs un rāms. Vecventa ir Ventas vecupe, tās krastā atrodas Piltene.

2125.

Piltenes baptistu baznīca

2007-04-30 57:13:28, 21:40:32

123 << >> A 📷

Baznīca atrodas Piltenē, Lielā ielā 18. Piltenes baptistu draudze dibināta 1863. gadā, baznīca uzcelta 1881. gadā.

2126.

Ugāles pareizticīgo baznīca

2007-04-30 57:15:48, 22:02:44

123 << >> A 📷

   Ugāles Sirdsskaidrā Radoņežas Sergeja pareizticīgo baznīca ir valsts mēroga kultūras piemineklis.
   2004. gada 28. aprīlī baznīcā izcēlās ugunsgrēks. Pilnībā gāja bojā dakstiņu jumts, zvanu tornis un telpas ēkas otrajā stāvā, kurās dzīvoja draudzes locekļi Natālija Jučinska un Laimonis Leiguts. Viņi vispirms glāba ikonas, bet pašu mantas gāja bojā ugunsgrēkā. Galvenais baznīcas svētums – Dievmātes ikona "Patiesi pienākas", kuru 1894. gadā Ugāles baznīcai gleznoja un dāvināja svētā Atona kalna mūki, tika aizvesta uz Liepājas Sv. Nikolaja jūras katedrāli.
   Ar Dieva palīdzību un daudzo labdaru atbalstu izdevās salabot jumtu, zvanu torni un izremontēt baznīcas iekštelpas, un 2006. gada 17. jūnijā tika kalpota pirmā Dievišķā liturģija pēc ugunsgrēka.
   Dienu iepriekš, 16. jūnijā, Ugālē ar krusta gājienu caur visu ciemu atkal atgriezās tās svētums – Dievmātes ikona "Patiesi pienākas", kura tagad atkal atrodas savā senajā mājvietā, Ugāles pareizticīgo baznīcā.
  (www.pravoslavie.lv)

2127.

Variņu kultūras nams

2007-10-06 57:19:05, 26:10:30

123 << >> A 📷

Variņi - pagasta centrs Valkas rajonā pie Palsas upes. Variņi atrodas 25 km no Smiltenes.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

2128.

Palsmanes pareizticīgo baznīca

2007-10-06 57:23:19, 26:10:18

123 << >> A 📷

Palsmanes Dievmātes Pasludināšanas baznīca, pašlaik nedarbojas.
Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir sākusi remontēt un atjaunot agrāk slēgtos dievnamus.

2129.

Baldones muiža

2007-10-14 56:44:30, 24:24:12

123 << >> A 📷

Līdz 1992. gada beigām šajā ēkā atradās Baldones balneoloģiskā sanatorija. 1997. gadā sanatorija tika privatizēta. Tagad sanatorija atrodas sabrukuma stāvoklī.
Kā kūrvieta Baldone kļuva pazīstama ap 1795. gadu, kad šeit atklāja pirmo vannu māju. Baldone jau kopš 18. gadsimta pazīstama ar savām unikālajām dūņām un sērūdeņiem.

2130.

Dienvidsusējas ieteka Mēmelē

2007-10-14 56:24:10, 24:55:31

123 << >> A 📷

0.3 km no ietekas Mēmelē mazā hidroelektrostacija Grīvnieku HES.

2131.

Lielmēmeles muiža

2007-10-14 56:20:04, 24:58:19

123 << >> A 📷

   Kungu māja celta skaistā vietā Mēmeles upes līkumā. No pagalma paveras plašs skats uz upes pretējo krastu - Lietuvas teritoriju.
   Kungu māja celta 19. gs. otrajā pusē, sākotnēji tā bijusi vienstāva celtne, vēlāk vairākkārt pārbūvēta. Tagadējai ēkai ir 2 stāvi.
   Lielmēmele no 1860. g. piederējusi Šlippenbahu dzimtai, bet 20. gs. sākumā īpašniece bijusi Meta fon der Ostenzakena.
   Muižā saimnieko sociālās aprūpes centrs
  (www.pilis.lv)

2132.

Vecmēmeles muiža

2007-10-14 56:16:35, 25:01:32

123 << >> A 📷

Vecmēmeles muižas kungu māja celta 19. gadsimta pirmajā pusē. Pēdējais muižas īpašnieks bijis Eižens fon Hārens.
Muiža ir privātīpašums.

2133.

Mēmele pie Vecmēmeles

2007-10-14 56:16:35, 25:01:32

123 << >> A 📷

Laivu braucēji iecienījuši Mēmeles posmu no Vecmēmeles līdz Skaistkalnei - tas piemērots divu dienu atpūtas braucienam. Šajā posmā Mēmele tek pa Latvijas-Lietuvas robežu.

2134.

Lielzalves muiža

2007-10-14 56:19:39, 25:14:51

123 << >> A 📷

Divstāvu kungu māja celta 19. gs. Ievērojami izvirzīti sānu rizaliti. Abos ēkas galos ir seni, velvēti pagrabi. Saglabājušās sienu - griestu ieloces dzegas, daži logu slēģi, 19. gs. durvju vērtnes.
(www.pilis.lv)

2135.

Zalves baznīca

2007-10-14 56:19:47, 25:13:32

123 << >> A 📷

   Zalves luterāņu baznīca celta 1851. gadā.
   Patlaban no tās palikuši tikai mūri, kas tomēr ļauj nojaust tās skaistās gotiskās formas. Tiek domāts par baznīcas atjaunošanu.
  (www.aizrp.lv)

2136.

Sēja, piemiņas akmens represētajiem

2007-10-27 57:09:52, 24:37:14

123 << >> A 📷

Piemiņas akmens atrodas pie bijušās pagasta valdes, pie "Birzīm".

2137.

Vidrižu muižas pils

2007-10-27 57:20:42, 24:39:54

123 << >> A 📷

Vidrižu muižas pils celta 19. gs. 70. vai. 80. gados. Tagad pilī skola. Kā stāsta novadpētnieki, pilī ir telpa, kurā spokojas. Fasādes dekoratīvā apdare ar ģerboņa cilni - 19. gs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

2138.

Lēdurgas pareizticīgo baznīca

2007-10-27 57:19:15, 24:45:18

123 << >> A 📷

Lēdurgas pareizticīgo baznīca celta 1876.-1878. g. Skaista celtne Latvijas laukos, bet pamesta. Viena no daudzajām pamestajām pareizticīgo baznīcām.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

2139.

Straupes pils

2007-10-27 57:20:53, 24:57:00

123 << >> A 📷

   1221. gadā Straupes novads izlēņots bīskapa Alberta brālim Teodoram Ropam.
   1263. gadā uzcelta Straupes pils – Rīgas virsbīskapa vasaļu Rozenu pils, pie tās ārējās priekšpils izveidojās pilsētiņa, kas jau 1356. gadā minēta kā Hanzas tirgotāju apvienības locekle. Straupei bija savs birģermeistars rātē. Pilsētu aizsargāja 2 aizsarggrāvju loki un aizsargmūris. Pilsētā iekļuva pa paceļamo tiltu. Grāvji bija dziļi, to līmenis bija vienāds ar Braslas līmeni. Pilsētā mita amatnieki un tirgotāji. Daudzajos gadsimtos Straupe mainījusi savus kungus (poļus, zviedrus).
   Jau 17gs. pilsēta panīka. 1684. g. nodega pils, bet to atjaunoja. Cauri Straupei veda tirdzniecības un satiksmes ceļš uz Krieviju. Par to liecina Vecpasts- zirgu pasta stacijas komplekss. Ziemeļu kara laikā 1700. g. pili un pilsētu nopostīja ne tikai ugunsgrēks, bet arī mēris. Pili atjaunoja, bet pilsētu vairs nē. 18. gs. sākumā tornis papildināts ar greznu kupolu, fasāde - ar barokālu frontonu un ieejas portālu.
   Pēc dedzināšanas 1905. gadā ēku atjaunoja arhitekts V. Bokslafs. Tornī atrodas vietējā pulksteņmeistara Aides darināts pulkstenis, baznīcas sienā - saules pulkstenis. Muižas kompleksā izvietotajā dziednīcā (tagad Narkoloģiskā slimnīca) 20. gs. sākumā ārstējās komponists Emīls Dārziņš.
  (www.straupe.lv)

2140.

Straupes baznīca

2007-10-27 57:20:53, 24:57:00

123 << >> A 📷

Straupes (Lielstraupes) baznīca celta 13. gadsimta beigās. Tā unikāla ar savu gotisko arhitektūru. Kā sena pils baznīca tā ir vienīgā šada tipa celtne Baltijā.

2141.

Strīķupes izteka no Vaidavas ezera

2007-10-27 57:26:02, 25:16:48

123 << >> A 📷

Strīķupe - Gaujas labā pieteka - iztek no Vaidavas ezera, ap 10 km gara. Strīķupes krastos ļoti interesantas un skaistas ainavas. Strīķupe tikusi saukta arī par Vaidavu, Dangupi, Dzirnavupi.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

2142.

Vaidavas ezers pie Strīķupes iztekas

2007-10-27 57:26:02, 25:16:48

123 << >> A 📷

Vaidavas ezers atrodas Valmieras rajonā, tā platība - 87,2 ha, maksimālais dziļums 9 m. Ezers ietilpst Gaujas Nacionālā parka teritorijā..
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

2143.

Patkula ala

2007-10-27 57:24:36, 25:15:36

123 << >> A 📷

Patkula ala atrodas Valmieras rajonā Stoķu klintīs Strīķupes kreisajā krastā. Alas sienās vairākās vietās izveidojušās plaisas ar caurumiem. Alas platums vidusdaļā 2,5 m, bet lielākais augstums 3 m. Tās alu kopgarums sasniedz 30 m. Ala ir aizsargājams dabas objekts no 1974. gada.
Pēc nostāstiem šajā alā 17. gadsimta beigās no zviedriem slēpies Vidzemes izcelsmes vācu muižnieks un diplomāts Johans Reinholds Patkuls, kurš sadarbojās ar Pēteri I un citiem tā laika varas vīriem.

2144.

Stoķu klintis

2007-10-27 57:24:36, 25:15:36

123 << >> A 📷

Stoķu klintis atrodas Strīķupes kreisajā krastā. Vairāk kā 5 m augstas, sarkanas Burtnieku svītas smilšakmeņu klintis ar četrām alām, arī 80 m garo Patkula alu un Veselības avotiņu.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv)

2145.

Ainavu kraujas panorāma

2007-10-27 57:14:14, 25:11:47

123 << >> A 📷

   Ainavu krauja atrodas Amatas krastā, apm. 1 km no Kārļiem un 9 km no Cēsīm, Amatas labajā krastā, iepretim Kārļu zivjaudzētavai (bij. Kārļu muižas ūdensdzirnavām), starp Ainavu un Klintsleju mājām. 45 m augsta, vairāk nekā 500 m gara upes krasta krauja, kurā atrodas divi atsegumi. Tas ir viens no augstākajiem iežu atsegumiem Latvijā. No kraujas paveras skats uz Amatas senleju.
   Valsts aizsargājams dabas objekts.
  (www.vietas.lv)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

2075. Daugava pie Pļaviņām 2006-04-14

2076. Kalsnavas pamatskola Jaunkalsnavā 2006-04-14

2077. Jaunkalsnavas muiža 2006-04-14

2078. Aronas pilskalns 2006-04-14

2079. Smeceres krogs 2006-04-14

2080. Biksēre, piemineklis rublim 2006-04-14

2081. Rīga, P. Stradiņa piemineklis 2006-04-27

2082. Ulbrokas apkārtne, piemineklis impērisma upuriem 2006-05-04

2083. Piksāru baznīca 2006-05-20

2084. Naukšēni, 2. pasaules kara piemineklis 2006-05-20