Latvija 2004

Latvija 2004

2008-12-12

1927.

Dobeles katoļu baznīca

2004-01-24 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

Dobeles Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca tika konsekrēta 2003. gada rudenī. Baznīca atrodas Dobeles centrā, tās būvdarbi ilga piecus gadus.

1928.

Lauču Mazais akmens Vidzemes jūrmalā

2004-02-07 57:21:52, 24:24:06

123 << >> A 📷

Mazais Lauču akmens atrodas Limbažu rajona Skultes pagastā, pie Laučiem. 1853. gada pavasarī to no jūras pludmalē izspiedis ledus. Tas ir brūngans neregulāras formas granīts stāvām malām. Apkārtmērs 9,3 m, garums 3,3 m, platums 2,2 m, augstums 1,9 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1929.

Kandavas katoļu baznīca

2004-03-13 57:02:23, 22:46:42

123 << >> A 📷

Kandavas Romas katoļu draudze 2002. gadā ir iegādājusies īpašumā ēku pilsētas centrā, kas pārbūvējot tiek izveidota kā skaista un plaša draudzes baznīca. Draudzes locekļi, ziedojot savu laiku un spēkus, palīdz tapt jaunajai baznīcai.

1930.

Rīga, Ulugbeka piemineklis

2004-04-08 56:57:27, 24:06:07

123 << >> A 📷

   2004. gada aprīlī, Uzbekistānas prezidenta Islāma Karimova vizītes laikā, Kronvalda parkā tika uzstādīta uzbeku viduslaiku (15. gs.) valdnieka un astronoma Mirzo Ulugbeka statuja.
   Mirzo Ulugbeks bija ievērojamā Vidusāzijas zemju iekarotāja un Čingishana Zelta ordas sagrāvēja Timura mazdēls. Par Ulugbeka lielāko nopelnu uzskata zvaigžņu kataloga izveidošanu.
   Piemineklis ir Taškentas dāvinājums Rīgai.

1931.

Rīga, piemineklis Hačkars

2004-04-08 56:57:04, 24:06:28

123 << >> A 📷

Hačkars - akmens plāksne, kurā iecirsts ar ornamentiem izrotāts krusts - veltīts armēņiem - genocīda upuriem Osmaņu impērijas laikā. Visur, kur pasaulē ir armēņu kopienas, armēņi cenšas uzstādīt Hačkaru.
Latvijā dzīvo apmēram 3000 armēņu tautības iedzīvotāju, no tiem apmēram 500 ir pilsoņi. Pirmie armēņi Latvijā ieceļojuši jau 1938. gadā. Latvijā darbojas armēņu kultūras biedrība, Krasta ielā ir uzbūvēts armēņu Dievnams.

1932.

Rīga, Triangula bastiona mūri

2004-04-08 56:56:52, 24:06:08

123 << >> A 📷

   Vācu kolonisti 1201. gadā blakus savai apmetnei gar tagadējām Jāņa, Pēterbaznīcas, Kungu, Tirgoņu ielām izbūvēja pirmos nocietinājumus. 16. gs. sākumā līdz ar šaujamieroču attīstību sākās jaunas nocietinājumu sistēmas izbūve ar zemes vaļņiem un bastioniem.
   17. gs. otrā pusē nocietinājumus pilnveidoja zviedru inženieru J. Rodenburga un G. Horna vadībā, iekārtojot 5 bastionus sauszemes pusē un 5 bastionus gar Daugavu.
  (Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

1933.

Jaunpededzes sākums

2004-04-09 56:58:27, 26:51:52

123 << >> A 📷

Jaunpededze, Pededzes kanāls - iztaisnotais Pededzes lejteces posms Madonas rajonā, 6 km garš, ietek Aiviekstē.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1934.

Rugāju katoļu baznīca

2004-04-09 57:00:26, 27:08:29

123 << >> A 📷

Katoļu draudze Rugājos izveidota 1932. gadā, bet baznīca uzcelta vēlāk - 20. gs. 40_tajos gados.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1935.

Balvu pareizticīgo baznīca

2004-04-09 57:07:59, 27:15:55

123 << >> A 📷

   1871. gadā Balvos uzcelta pareizticīgo draudzes koka baznīca, 1985. gadā tā nodega.
   Balvos darbojas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudze. Dievkalpojumi notiek šim nolūkam pārkārtotā ēkā.
  (Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

1936.

Sita pie Gulbenes - Balvu ceļa

2004-04-09 57:10:38, 27:06:04

123 << >> A 📷

Sita - Pededzes kreisā pieteka, garums 41 km. Sita sākas Alūksnes rajona dienvidu daļā satekot grāvjiem.
(www. gulbenesbiblioteka.lv)

1937.

Rīga, pareizticīgo baznīca Pokrova kapos

2004-04-12 56:58:03, 24:08:24

123 << >> A 📷

Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca atrodas Pokrova kapos Mēness ielā 3. Baznīca celta 1875.-1879. gadā, arhitekts R. A. Pflūgs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1938.

Rīga, Debessbraukšanas pareizticīgo baznīca

2004-04-12 56:57:60, 24:08:12

123 << >> A 📷

Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca atrodas Mēness ielā 2, uzbūvēta 1867. gadā. No 1879. gada baznīcā paliek tikai latviešu draudze. 20. gs. sākumā baznīca paplašinātā pēc arhitekta V. Lunska plāna. Baznīca nepārtrauca darbu arī padomju varas gados.
Pareizticība Latvijā radās vēl pirms vācu krustnešu ienākšanas, to bija atnesuši misionāri no Polockas. Pareizticību bija pieņēmuši daži zemes valdnieki (Jersikas valdnieks Visvaldis, Tālivaldis un viņa dēli, valdnieks Vetseke), un, viņu atbalstīta, tā sāka izplatīties starp senās Latvijas ciltīm.

1939.

Rīga, Golgātas baptistu baznīca

2004-04-12 56:58:19, 24:08:18

123 << >> A 📷

Rīgas Golgātas baptistu baznīca atrodas Hospitāļu ielā 32.
Ziru upītē 1861. gada 10. septembrī plkst. 1.00 naktī A. Gertners kristījis 72 latviešus. Šo dienu Latvijas baptisti uzskata par savu dibināšanas dienu.

1940.

Rīga, Mateja baptistu baznīca

2004-04-12 56:57:11, 24:08:18

123 << >> A 📷

   Mateja baptistu baznīca atrodas Rīgā, Matīsa ielā 50b. Mateja draudze dibināta 1867. gadā. 1902. gadā pēc arhitekta H. Melbarta projekta draudze uzbūvēja savu pašreizējo dievnamu.
   Bībelē vārds "kristība" grieķu valodā skan "baptizo", no šā vārda arī cēlies nosaukums "baptisti". Pašreiz Latvijā ir vairāk kā 80 baptistu draudzes.
  (www.matejs.lv)

1941.

Rīga, Pestīšanas baptistu baznīca

2004-04-12 56:56:32, 24:07:54

123 << >> A 📷

Pestīšanas baptistu baznīca atrodas Lāčplēša ielā 115/117. Celta kā Angļu-amerikāņu misionāru biedrības nams 1925. gadā, arhitekts D. Zariņš.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1942.

Rīga, pareizticīgo baznīca Maskavas ielā

2004-04-12 56:56:05, 24:09:21

123 << >> A 📷

   Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca atrodas Maskavas ielā 170.
   Tagadējā Erceņģeļa Mihaila baznīca tika uzcelta ar Rīgas un Jelgavas arhibīskapa Arsenija atbalstu, kas atrada gan vietu, gan sniedza finansiālu pabalstu jaunā vecticībnieku dievnama celtniecībai. Baznīcas pamatakmens likts 1894. gadā. Baznīcu iesvētīja 1895. gadā. Tiek izvirzīta hipotēze, ka baznīcas projekta autors bijis Rīgas eparhijas galvenais arhitekts Apoloniuss Edelsons. Erceņģeļa Mihaila baznīca celta no neapmestiem ķieģeļiem 17. gs. krievu arhitektūras tradīcijās.
  (www.citariga.lv).

1943.

Rīga, Burtnieku nams Vecmīlgrāvī

2004-04-18 57:02:12, 24:06:01

123 << >> A 📷

Burtnieku nams atrodas Vecmīlgrāvi, Ziemeļblāzmas ielā 38. Ēku 1907. gadā uzcēlis A. Dombrovskis kultūras un mākslas darbiniekiem. Šeit dzīvojis K. Barons, K. Skalbe, J. Jaunsudrabiņš, G. Šķilters, L. Paegle.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1944.

Rīga, Sv. Trīsvienības katoļu baznīca

2004-05-29 56:57:02, 24:11:04

123 << >> A 📷

Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudzes baznīca atrodas A. Deglava ielā 63. Baznīcu uzsāka celt 2001. gadā, to atklāja 2004. gadā, bet celtniecība vēl turpinājās.

1945.

Rīga, Latvijas Jaunapustuliskā baznīca

2004-05-29 56:57:20, 24:11:24

123 << >> A 📷

Latvijas Jaunapustuliskā baznīca atrodas Rīgā, G. Astras ielā 2a. Tajā darbojas Rīgas draudze un Ķengaraga draudze. Jaunapustuliskās draudzes ir arī Dobelē, Siguldā, Jelgavā, Pelčos, Jaunpilī, Saldū, Cērē u.c.

1946.

Kleistu muiža Rīgā

2004-05-30 56:59:10, 24:01:50

123 << >> A 📷

Kleistu muižas kungu māja būvēta 18. gs. otrā pusē, baroks. Tā pieskaitāma pie ievērojamākajām koka celtnēm Rīgā.

1947.

Nordeķu muiža Rīgā

2004-05-30 56:57:51, 24:03:29

123 << >> A 📷

Nordeķu muižas kungu māja būvēta 18. gs. otrā pusē, baroks. Savu pašreizējo nosaukumu tā mantojusi no tās kādreizējā īpašnieka Herrmaņa Vites fon Nordeka. Tā pieskaitāma pie ievērojamākajām koka celtnēm Rīgā.

1948.

Staburaga piemiņas zīme Dieva auss

2004-06-05 56:34:45, 25:28:58

123 << >> A 📷

   1996. gadā uzplūdinot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, zem tās līmeņa pazuda viens no izcilākajiem Latvijas dabas pieminekļiem - teiksmām apvītā saldūdens kaļķiežu klints Staburags. Klints bija 18,5 m augsta, tā veidojusies no izplūstošo avotu ūdens, izgulsnējoties kalcija karbonātam uz klints virsmas un uz tās esošajiem augiem. Staburags guļ ap 8 m zem ūdens līmeņa.
   2003. gadā te atklāta piemiņas zīme Staburagam "Dieva auss" (tēlniece Solveiga Vasiļjeva). "Dieva ausī" jāiečukst sava vēlēšanās, tad tā piepildīsies.
  (Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

1949.

Daugava, Staburaga vieta

2004-06-05 56:34:45, 25:28:58

123 << >> A 📷

Šajā vietā apmēram 8 m zem ūdens guļ teiksmām apvītais Staburags. Ūdenslīdēji katru gadu šo vietu pārbauda, Staburags tur joprojām guļ.

1950.

Jēkabpils baptistu baznīca

2004-06-05 56:29:59, 25:51:23

123 << >> A 📷

   Jēkabpils baptistu baznīca atrodas Zaļā ielā 5.
   Baznīcas būve uzsākta 1929. gadā. 1930. gada decembrī notika pirmais dievkalpojums. 1969. gadā Komunālā uzņēmuma kombināta strādnieki nojauca baznīcas torni un krustu. Tas tika darīts ar rajona un pilsētas vadības pavēli. Tikai 1991. gadā pēc tautas garīgās atmodas baznīcai atjaunoja torni un krustu.
  (www.jekabpils.lv)

1951.

Jēkabpils Sv. Gara pareizticīgo baznīca

2004-06-05 56:30:03, 25:51:40

123 << >> A 📷

   Baznīca atrodas Brīvības ielā 202.
   1774. gadā blakus Sv. Gara baznīcai uzcēla jaunu mūra baznīcu, sauktu brīnumdarītāja Nikolaja vārdā, kura stāv vēl tagad. Laika gaitā Nikolaja baznīca nokļuva pareizticīgo latviešu īpašumā un viņi tai piešķīra tipiski gotisku rietumeiropeisko ārējo veidolu. Dakstiņu jumta segumā vērojama sensena latviešu celtniecības koncepcija – cenšanās būves smagumu izvietot ēkas augšpusē.
  (www.jekabpils.lv)

1952.

Jēkabpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca

2004-06-05 56:30:03, 25:51:40

123 << >> A 📷

   Jēkabpils Sv. Gara pareizticīgo baznīca atrodas Brīvības ielā 202.
   No 1670. līdz 1675. gadam tika uzbūvēta Jēkaba baznīca no koka. Kokmateriālus deva hercogs Jēkabs no saviem mežiem. Baznīcu nosauca Sv. Gara vārdā. Pie tās atradās arī Sv. Gara vīriešu klosteris, kam piederēja apstrādājamās zemes platība. Apkārt baznīcai uzcēla biezu mūra sienu. 1817. gadā klosteris beidza darbību, un zemi pārņēma uniāti. Baznīca 1773. gadā cieta ugunsgrēkā.
  (www.jekabpils.lv)

1953.

Jēkabpils vecticībnieku baznīca

2004-06-05 56:29:37, 25:51:55

123 << >> A 📷

   Kurzemes hercogs Jēkabs bija iecietīgs pret vecticībniekiem no Novgorodas, Pleskavas un citiem Krievijas ziemeļrietumu apgabaliem, deva atļauju vietējai varai pieļaut vecticībnieku dievkalpojumus.
   1862. gadā Jēkabpilī uzcēla svētnīcu Dievmātei, to vēlāk atdeva Jēkabpils vecticībnieku draudzei. 2003. gadā vecticībnieku dievnams plaši atzīmēja 125 gadu jubileju.
  (www.jekabpils.lv)

1954.

Radžu akmens pie Jēkabpils

2004-06-05 56:28:46, 25:51:51

123 << >> A 📷

Radžu akmens atrodas pēc Brodu dolomīta karjera izstrādes izveidotajā Radžu ūdenskrātuvē, ap 50 m no krasta. Akmens augstums 4,6 m, garums 6,1 m, platums 6 m. Apkārtmērs 19,5 m. Tas ir trešais lielākais Latvijas dižakmens.
(Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

1955.

Birži, Lundberga un Līventāla kapa piemineklis

2004-06-05 56:24:32, 25:46:34

123 << >> A 📷

Ansis Līventāls (1803.-1877. g.) - viens no pirmajiem latviešu tautības rakstniekiem. 1825. gadā viņš bija Biržu un Salas draudzē par skolotāju. Salas draudzes mācītājs Lundbergs bija viņa padomdevējs rakstniecībā.
(T. Zeiferts. "Latviešu rakstniecības vēsture" )

1956.

Podvāze pie Biržiem

2004-06-05 56:24:28, 25:46:19

123 << >> A 📷

Podvāze - Ziemeļsusējas kreisā pieteka, 20 km gara. Tek caur Priekulānu ezeru.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

1957.

Saukas luterāņu baznīca

2004-06-05 56:16:05, 25:30:16

123 << >> A 📷

Saukas luterāņu baznīca uzcelta 1827. gadā. Dievkalpojumi notiek divreiz mēnesī, darbojas svētdienas skola bērniem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1958.

Sauka, M. Buclera piemiņas akmens

2004-06-05 56:16:26, 25:28:53

123 << >> A 📷

M. Buclers (1866.-1944. g.) - Latvijas fotogrāfijas pamatlicējs, pirmais Latvijā sācis ražot fotoplates un fotopapīru.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1959.

Sauka, fotogrāfijas 150 gadu piemiņas zīme

2004-06-05 56:16:26, 25:28:53

123 << >> A 📷

Saukas lauksaimniecības arodvidusskolā kopš 1993. gada darbojas M. Buclera fotogrāfijas muzejs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1960.

Saukas ezers pie Saukas - Lones ceļa

2004-06-05 56:16:39, 25:26:58

123 << >> A 📷

Saukas ezers atrodas Sēlijas paugurvaļņa dienvidu daļā. Tā garums ap 6 km, platums līdz 1,5 km, platība ap 718 ha. Ezers ietilpst Saukas dabas parka teritorijā.
(Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

1961.

Gricgales luterāņu baznīca

2004-06-05 56:13:18, 25:06:36

123 << >> A 📷

Gricgales lūgšanu nams atrodas Pilskalnes pagastā, tam ir kultūrvēsturiska nozīme. Lūgšanu nams celts 19. gs. otrā pusē. Ēkas gari izstiepto fasādi rotā smailloku logailu virkne.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1962.

Kurmenes katoļu baznīca

2004-06-05 56:25:02, 24:50:00

123 << >> A 📷

Kurmenes katoļu baznīca uzbūvēta 1870. gadā. Baznīca celta kā Skaistkalnes baznīcas filiāle un bija paredzēta Komorovsku ģimenei un muižas ļaudīm. Baznīca draudzes vajadzībām pēc Kurmenes majorāta īpašnieka P. Komorovska ierosinājuma tika nodota 1919. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

1963.

Tukuma pareizticīgo baznīca

2004-06-12 56:57:56, 23:09:39

123 << >> A 📷

Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca uzcelta 1871. gadā. Pie baznīcas 1919. gadā nošauti un apbedīti gan sarkanā, gan landesvēra terora upuri. Blakus sarkanarmiešu kapi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1964.

Tukuma katoļu baznīca

2004-06-12 56:57:58, 23:08:59

123 << >> A 📷

Sv. Stefana katoļu baznīca atrodas Jaunajā ielā 2, tā celta 1893.-1896. g. Lielajā altārī J. F. Grunes glezna " Golgāta", sānos Jaunavas Marijas altāris. Baznīcā saglabājies 18. gs. virotņu altāris no Lamiņu baznīcas.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1965.

Talsu pilsētas robežzīme

2004-06-12 57:14:20, 22:35:36

123 << >> A 📷

   Talsu vārds pirmo reizi minēts 1231. gadā Romas pāvesta sūtņa Ainas Balduīna līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem. Vēsturiskais pilsētas centrs atrodas starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem.
   13. gs. beigās vācu bruņinieku ordenis netālu no pilskalna uzcēla ordeņa mūra pili, ap kuru izveidojās lēņu muižas. 15. gs. šeit apmetās vācu amatnieki un tirgotāji. Kurzemes hercoga Jēkaba laikā Dzelzciemā pie Talsiem ierīkots dzelzs ceplis, kas rosināja saimniecisko dzīvi.
   Vēstures gaitā Talsi cietuši karos, iedzīvotāji izmiruši mērī (1657., 1710. g.), deguši lielajā ugunsgrēkā 1733. gadā.
   2003. gada aprīlī Talsos pierakstīti 11 513 iedzīvotāji, no tiem 2582 ir pensionāri un 2668 bērni (līdz 18 gadiem).
  (www.talsi.lv)

1966.

Talsu Soda priede

2004-06-12 57:14:20, 22:35:36

123 << >> A 📷

Pie vecās pilsētas robežas vietā, kur sanāca Stendes un Lībagu ceļi, 1906. gada soda ekspedīcija pie lielas priedes nošāva piecus revolucionārus. Te piemiņas vieta Soda priede.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1967.

Talsu baptistu baznīca

2004-06-12 57:14:50, 22:34:56

123 << >> A 📷

Talsu baptistu baznīca uzcelta 1936. gadā, arhitekti R. Putnaērglis un A. Spīgulis. Baptistu draudze Talsos dibināta 1876. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1968.

Talsi, 1905. g. piemineklis

2004-06-12 57:14:26, 22:35:32

123 << >> A 📷

   No 1905. gada 3.-5. decembrim Talsos notika bruņota sacelšanās, kad Talsu apriņķa pagastu miliči kopā ar pilsētas kaujiniekiem ieņēma kara apriņķa priekšnieka ieroču noliktavu, policijas iecirkni, tiesas ēku.
   Talsi ļoti cieta, kad soda ekspedīcija 1905. gada 4. decembra vakarā apšaudīja pilsētu ar lielgabaliem, bez kādas izmeklēšanas apšāva daudz mierīgu iedzīvotāju un pilsētas centrā nodedzināja daudz māju.
   Leču kalniņā uzcelts piemineklis 1905. gada revolūcijas dalībniekiem.
  (Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

1969.

Amendas kaps Stūrīšos

2004-06-12 57:14:26, 22:38:48

123 << >> A 📷

   19. gs. sākumā (1802.-1836. g.) Talsu luterāņu baznīcā par mācītāju strādāja Kārlis Amenda, tuvs komponista Ludviga van Bēthovena draugs un V. A. Mocarta bērnu skolotājs.
   4 km no Talsiem Šķēdes virzienā atrodas bijusī Mācītājmuiža. Blakus kalnā apglabāts mācītājs K. Amenda. Piemiņas vietu iekopusi L. van Bēthovena biedrība kā liecību par komponista saitēm ar Latviju. Dažus skaņdarbus Bēthovens veltījis savam jaunības dienu draugam K. Amendam.
  (Latvijas tūrisma ceļvedis. Rīga, 2001.)

1970.

Leprozorija luterāņu baznīca Stūrīšos

2004-06-12 57:14:43, 22:39:20

123 << >> A 📷

   Leprozorija komplekss atklāts 1896. gadā, 1936.-1938. g. pēc arhitekta V. Kundziņa projekta uzcelta neliela baznīca.
   Bijušajā luterāņu baznīcā ir iekārtota ekspozīcija par biedējošās slimības spitālības jeb lepras vēsturi.
  (Latvijas tūrisma ceļvedis. Rīga, 2001.)

1971.

Pļavu ezers

2004-06-23 57:15:38, 22:53:25

123 << >> A 📷

Pļavu dzirnavu ezers atrodas Talsu rajona dienvidaustrumu daļā. Platība 21 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1986.)

1972.

Lielā Jugla Mucenieku apkārtnē

2004-06-26 56:58:34, 24:24:04

123 << >> A 📷

Lielā Jugla tek pa Rīgas rajona teritoriju. Garums 62 km.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1973.

Tumšupes ieteka Lielajā Juglā

2004-06-26 56:58:43, 24:24:04

123 << >> A 📷

Tumšupes cits nosaukums - Melnupe.

1974.

Rīga, E. Siliņa piemineklis

2004-07-03 56:58:42, 24:11:44

123 << >> A 📷

Edgars Imants Siliņš (21.03.1927.-26.05.1998.) - izcils fiziķis, filozofs. Piemineklis atklāts 2004. gada 2. jūlijā, atrodas Rīgā, pie LZA Fizikālās enerģētikas institūta. E. Siliņš šajā institūtā nostrādāja 31 gadu.
Pieminekļa autori - tēlnieki Zigrīda Rapa, Juris Rapa, arhitekts Ģirts Kilēvics.

1975.

Ropažu luterāņu baznīca

2004-07-08 56:58:27, 24:37:60

123 << >> A 📷

Ropažu luterāņu baznīca celta 1893. g., tiek restaurēta.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1976.

Briede pie Zēmelēm

2004-07-24 57:37:59, 25:11:31

123 << >> A 📷

Briede ir aukstākā Vidzemes upe.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1977.

Jaunburtnieku skola

2004-07-24 57:37:18, 25:11:31

123 << >> A 📷

Jaunburtnieku skola atrodas Valmieras rajona Bērzaines pagastā. Jaunburtnieku muižas īpašnieka A. Smolina laikā tika atvērta pirmā skola, 1875. gadā tika uzcelta skolas ēka.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

1978.

Pastmuižas Velnakmens pie Kokneses

2004-08-05 56:37:40, 25:27:23

123 << >> A 📷

Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles rajonā, 2 km augšpus Kokneses baznīcas, netālu no ūdenskrātuves. Tas ir divās daļās sašķēlies kultakmens, dabas piemineklis.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1979.

Krustpils luterāņu baznīca

2004-08-05 56:30:47, 25:51:21

123 << >> A 📷

   Krustpils luterāņu baznīca celta 1818.-1820. g. Pirmajā pasaules karā baznīca stipri cietusi, tā atjaunota 1924. gadā.
   Altārglezna ir nezināma autora kopija "Kristus Ģetzemanes dārzā".
  (Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

1980.

Kristceļu vecticībnieku baznīca

2004-08-05 56:35:32, 26:53:04

123 << >> A 📷

Kristceļu vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Rēzeknes rajona Viļānu pagastā. Pagastā ir trīs vecticībnieku draudzes - Notras, Rimšu un Kristceļu. Katrai draudzei ir savs lūgšanu nams.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1981.

Ostronas katoļu baznīca

2004-08-05 56:28:42, 26:58:50

123 << >> A 📷

Ostronas Sv. Aloiza katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajonā. Baznīca celta no koka 1936. gadā, 1972. gadā remontēta lūgšanu telpa.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1982.

Tiskadu vecticībnieku baznīca

2004-08-05 56:27:23, 27:04:05

123 << >> A 📷

Tiskādu vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Rēzeknes rajonā. Tas uzcelts 18. gs. pirmajā pusē. 20. gs. sākumā ēka cietusi ugunsgrēkā, 1905. gadā tas atjaunots un darbojas joprojām. Tas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1983.

Tiskadu ezers

2004-08-05 56:27:19, 27:04:18

123 << >> A 📷

Tiskādu (Ciskodu) ezers atrodas Rēzeknes rajona rietumu daļā. Platība 179,5 ha, vidējais dziļums 3 m. No tā iztek Tiskāde.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Rīga, 1986.)

1984.

Ciskādu katoļu baznīca

2004-08-05 56:29:34, 27:08:06

123 << >> A 📷

Ciskādu (Ciskoda) Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajona Sakstagala pagastā. Baznīcu 1900. gadā uzcēlis prāvests V. Timošunas, kurš pēc nāves apbedīts baznīcas dārzā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1985.

Ozolmuižas katoļu baznīca

2004-08-05 56:29:30, 27:13:43

123 << >> A 📷

Ozolmuižas Sv. Pāvila un Pētera katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajonā. Baznīca uzcelta 1820. gadā par grāfu Plāteru-Zībergu līdzekļiem. Baznīcai ir trīs altāri un trīs zvani.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1986.

Ančupānu kalnu memoriāla centrālā figūra

2004-08-05 56:32:21, 27:18:48

123 << >> A 📷

Rēzeknes rajona Verēmu pagasta Ančupānu kalnos nacistiskā terora upuru masu kapos 1973. gadā izveidots memoriāls ar tēlnieces R. Kalniņas-Grīnbergas skulptūru "Māte ābele".
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1987.

Adamovas muiža

2004-08-05 56:33:46, 27:22:11

123 << >> A 📷

Adamovas muiža atrodas Rēzeknes rajona Vērēmu pagastā. Muižas kalpu māja (18. gs.) ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Pie muižas 18. gs. veidots parks.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1988.

Adamovas ezers

2004-08-05 56:33:47, 27:22:22

123 << >> A 📷

Adamovas (Odumovas) ezers atrodas Rēzeknes rajona vidusdaļā, Vērēmu pagastā. Platība ap 187 ha, vidējais dziļums ap 3 m. Ezera rietumu daļā 5 mežainas saliņas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1989.

Čornajas katoļu baznīca

2004-08-05 56:22:44, 27:24:59

123 << >> A 📷

Dukstigala Sv. Marijas katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajona Čornajas pagastā. Otrā pasaules kara laikā tā nodegusi, atjaunota 1947. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

1990.

Ežezers pie Ezernieku - Andzeļu ceļa

2004-08-05 56:10:59, 27:36:17

123 << >> A 📷

   Ežezers (Ješa ezers) atrodas Krāslavas rajona ziemeļos. Platība 1065,5 ha, tajā ir 36 salas. No Ežezera iztek Narūta, tajā ietek 12 upītes.
   Ežezers ir dabas aizsardzības objekts.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1986.)

1991.

Vecokras katoļu baznīca

2004-08-05 56:07:25, 27:16:45

123 << >> A 📷

Okras Sv. Heronima katoļu baznīca atrodas Krāslavas rajona Andrupenes pagasta Vecokrā. Baznīca uzcelta 1819. gadā, tās pagrabstāvā ir Skirku ģimenes kapenes.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

1992.

Juzefinovas muiža Ārdavā

2004-08-06 56:08:28, 26:49:46

123 << >> A 📷

Juzefinovas muiža atrodas Preiļu rajona Pelēču pagastā. Kungu māja celta 1861.-1864. gadā. Līdz 2003. gadam te atradās Ārdavas vidusskola,
(www.pilis.lv)

1993.

Danišeukas pareizticīgo baznīca

2004-08-06 56:04:40, 26:46:53

123 << >> A 📷

Danišeukas Svēto apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca atrodas Daugavpils rajona Višķu pagasta Danišeukā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1994.

Danišeukas vecticībnieku baznīca

2004-08-06 56:04:32, 26:46:57

123 << >> A 📷

Danišeukas vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Daugavpils rajona Višķu pagastā. Tas atvērts 1998. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1995.

Daugavpils vecticībnieku baznīca

2004-08-06 55:52:24, 26:32:23

123 << >> A 📷

1.vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Puškina ielā 16a, būvēts 1908.-1928. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1996.

Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo baznīca

2004-08-06 55:52:16, 26:32:11

123 << >> A 📷

Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle atrodas Tautas ielā 2. Tā uzcelta 1905. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1997.

Daugavpils luterāņu baznīca

2004-08-06 55:52:09, 26:32:26

123 << >> A 📷

Daugavpils luterāņu baznīca atrodas 18. Novembra ielā 66a, tā uzcelta 1893. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1998.

Sīķeles luterāņu baznīca

2004-08-06 55:52:58, 26:46:19

123 << >> A 📷

Sīķeles luterāņu baznīca atrodas Daugavpils rajonā. Baznīca celta 1819.-1823. g. prāvesta Radzibora kalpošanas laikā. 1879. gadā baznīca pārbūvēta un paplašināta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

1999.

Jaunbornes katoļu baznīca

2004-08-06 55:51:58, 26:55:33

123 << >> A 📷

Jaunbornes Sv. Krusta atrašanas baznīca atrodas Daugavpils rajona Salienas pagastā Jaunbornē. Baznīca uzbūvēta 1859. gadā, pārbūvēta 1900. gadā, atjaunota 1921. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

2000.

Vecsalienas pareizticīgo baznīca

2004-08-06 55:49:16, 26:49:25

123 << >> A 📷

Vecsalienas Sv. Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca atrodas Daugavpils rajona Vecsalienas pagasta Tartakos. Baznīca uzcelta 1895. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

2001.

Sventes katoļu baznīca

2004-08-06 55:54:14, 26:22:46

123 << >> A 📷

Sventes Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīca atrodas Daugavpils rajonā. Baznīcu 1800. gadā uzcēla muižnieks K. Zībergs, zvani izlieti 1872. gadā. 20. gs. sākumā tika uzbūvēta plebānija - dzīvesvieta pastāvīgam draudzes priesterim.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

2002.

Jaunsventes muiža

2004-08-06 55:54:13, 26:22:33

123 << >> A 📷

Jaunsventes muiža atrodas Daugavpils rajona Sventes pagastā. Kungu māja veidota vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma stilā. Tagad tā ir privātīpašums, notiek rekonstrukcija.
(www.pilis.lv)

2003.

Dvietes katoļu baznīca

2004-08-06 56:03:25, 26:17:22

123 << >> A 📷

Dvietes Sv. Staņislava katoļu baznīca atrodas Daugavpils rajona Dvietes pagastā. Baznīca uzcelta un iesvētīta 1864. gadā, to uzcēla grāfs M. Zībergs. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta, 1929. gadā tika pabeigta baznīcas atjaunošana. 1940. gadā apkārt baznīcai uzcelts mūra žogs. 1964.-1974. g. uzcelta draudzes māja.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

2004.

Līkumu muiža

2004-08-06 56:36:39, 25:44:01

123 << >> A 📷

Līkumu muiža atrodas Jēkabpils rajonā. 1938. gadā bijušajā muižā ierīkots bērnu nams, tagad tur atrodas Līkumu bāreņu nams.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

2005.

Liepavota piemiņas zīme Daina

2004-08-06 56:34:29, 25:29:43

123 << >> A 📷

   Liepavots atradās Aizkraukles rajona Staburaga pagastā, Vīgantes parkā. Tas izplūda Daugavas klints augšmalā. 1966. gadā pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzstādināšanas Liepavots tika applūdināts.
   Vīgantes parkā uzstādīta tēlnieces A. Briedes skulptūra "Daina" (1978. g.) - Liepavota piemiņas zīme.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

2006.

Valdgales vējdzirnavas

2004-08-13 57:17:09, 22:34:17

123 << >> A 📷

Vējdzirnavas atrodas Talsu rajonā un pieder pie Valdgales muižas kompleksa. Tās celtas 19. gs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

2007.

Valdgales muiža

2004-08-13 57:17:01, 22:34:04

123 << >> A 📷

   Valdgales muiža atrodas Talsu rajonā. Muižas ansamblis - kungu māja, lustūzis-klēts, klēts, siera tornis (visi 18. gs. beigas), vējdzirnavas (19. gs.) - celts 18. un 19. gs. mijā. Kungu mājas sākotnējais plānojums izteikti barokāls. Pārbūvju rezultātā tas ieguvis klasicismam raksturīgas arhitektūras formas.
   Muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tagad privātīpašums.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

2008.

Bīlavu Velna laiva

2004-08-13 57:25:30, 22:41:34

123 << >> A 📷

   Senkapi "Bīlavu Velna laiva" atrodas Talsu rajona Lubes pagastā. Bīlavu Velna laiva ir apaļu akmeņu krāvums ("laivas" garums 15,7 m, platums 4,5 m), tā attēlo seno kuģu kontūru.
   Daži vēsturnieki uzskata, ka šos senkapus pirmā gadu tūkstoša pirmā pusē pr. Kristus atstājuši ieceļotāji no Skandināvijas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

2009.

Lūrmaņu atsegums pie Rojas upes

2004-08-13 57:25:58, 22:43:02

123 << >> A 📷

Lūrmaņu atsegumi atrodas Talsu rajonā pie Rojas upes. Kopš 2001. gada tie reģistrēti kā dabas objekts. Upes krastos paceļas ap 400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kur atsedzas pelēcīgi un sarkanīgi smilšakmeņi.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

2010.

Cīruļu baptistu baznīca

2004-08-13 57:22:33, 22:27:50

123 << >> A 📷

Valdemārpils-Ārlavas baptistu draudzes baznīca atrodas Valdgales pagasta Cīruļos.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

2011.

Bieriņu muiža Rīgā

2004-08-21 56:55:14, 24:04:09

123 << >> A 📷

   Jaunā Bieriņu muiža atrodas Kantora ielā 10. Ēka ir apmierinošā stāvoklī un izrādās kā negaidītā kārtā pilnīgi aizmirsts, pat līdz šim "pazaudēts" Rīgas koka apbūves liecinieks pašā Rīgas Zemgales priekšpilsētas centrā.
   Ēka celta ap 1870. gadu. Māja un zemes nogabals ap to 21. gs. sākumā tika atdots tās īpašnieku pēctečiem - Rautenfeldu ģimenei, no kā daļa jau pārdota jauniem īpašniekiem.
  (www.pilis.lv)

2012.

Tērvete, zemgaļu brīvības cīņu piemineklis

2004-09-04 56:28:52, 23:23:09

123 << >> A 📷

13. gs. zemgaļi Tērvetes pilskalnā izcīnīja sīvas cīņas ar ordeni. 1286. gadā zemgaļi savu pili nodedzināja un aizgāja.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

2013.

Tērvetes pilsdrupas

2004-09-04 56:28:52, 23:23:09

123 << >> A 📷

1339. gadā vācu ordenis Tērvetes pilskalnā uzcēla mūra pili. 1375. gadā to nopostīja Lietuvas valdnieks Aļģirds. Kurzemes hercogistes laikā pili atjaunoja. 18. gs. sākumā pils daļēji sagrauta un vairs netika atjaunota.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

2014.

Tērvetes pilskalns

2004-09-04 56:28:52, 23:23:09

123 << >> A 📷

Tērvetes pilskalns bijis apdzīvots no 1. gt. pr. Kristus līdz 13. gs., kad to iekaroja ordenis. Tas bija Rietumzemgales ekonomiskais un militārais centrs. Koka pilī dzīvoja zemgaļu valdnieki Viestarts un Nameisis.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

2015.

Tērvete, Sprīdītis un Lutausis

2004-09-04 56:28:59, 23:23:02

123 << >> A 📷

Tērvetē atrodas rakstnieces Annas Brigaderes dzīvesvieta, tādēļ šeit lieliski iejutušies viņas darba "Sprīdītis" varoņi - Sprīdītis un Lutausis. Tēlus kokā atveidojis K. Kugra.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

2016.

Tērvete, Pasaku meža ķēniņš

2004-09-04 56:29:02, 23:22:51

123 << >> A 📷

Pasaku meža skulptūras darinājis koktēlnieks K. Kugra. Meža ķēniņš lieliski izskatās skaisto un majestātisko koku ielokā.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

2017.

Tērvete, rūķu dzirnavas

2004-09-04 56:29:02, 23:22:40

123 << >> A 📷

12 gadus Kalnamuižā darbojās Tērvetes ūdensdzirnavas, tās tika uzceltas 1840. gadā. Vēlāk šī vieta kļuva pazīstama kā Annas Brigaderes mājvieta "Sprīdīši". Tagad seno dzirnavnieka arodu Tērvetē pārņēmuši rūķi un pašas koka dzirnavas ir jauks apskates objekts.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

2018.

Abgunstes muižas pils

2004-09-04 56:28:40, 23:29:19

123 << >> A 📷

Abgunstes muiža atrodas Zaļenieku pagastā. Muižas apbūve veikta ap 1780. gadu, tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

2019.

Zaļenieku apkārtne, Raiņa stādītais ozols

2004-09-04 56:31:11, 23:29:38

123 << >> A 📷

   Braucot pa Zaļenieku ceļu, pie Gaismām (autobusa pietura Bērzukrogs) skatāms Raiņa stādītais ozols.
   Zaļenieku pagastā atrodas dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas "Daukšas".
  (Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

2020.

Smiltenes katoļu baznīca

2004-09-11 57:25:52, 25:53:47

123 << >> A 📷

Romas katoļu baznīca ir jaunākā baznīcas ēka Smiltenē. Atklāta 2002. gadā piedaloties kardinālam J. Pujātam.
(www.smiltene.lv)

2021.

Daugmales pilskalna virsotnes ainava

2004-09-19 56:49:52, 24:22:57

123 << >> A 📷

   Ai tēvu zemīte,
   Tavu jaukumiņu!
   Smildziņa ziedēja
   Sudraba ziedus.
  (T.dz.)

2022.

Gauja pie Sietiņieža

2004-09-25 57:25:42, 25:23:16

123 << >> A 📷

Senāk uzskatīja, ka Gauja iztek no Alauksta ezera. Tagad šī izteka aizaugusi, bet saglabājusies teika par to, kā radusies Gauja.
Lapsa gājusi pie Alauksta dzert, bet jutusi, ka līkst iekšā. Griezusies apkārt un skrējusi prom. Skrienot arvienu jutusi ūdeni pēdās. Tā cēlusies Gauja. Kādiem līkumiem lapsa skrējusi, tādiem Gauja pakaļ, tādēļ tai lapsas daba - strauja, nepatstāvīga.

2023.

Sietiņiezis

2004-09-25 57:25:39, 25:23:10

123 << >> A 📷

   Sietiņiezis - lielākā baltā smilšakmens klints pie Gaujas, kraujas augstums - apmēram 15 m. Klintī vairākas nišas, lielākā no tām saucas Velna Papēdis.
   Sietiņiezis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un ir viens no Latvijā populārākajiem ģeoloģiskajiem objektiem.
  (www. gnp.lv)

2024.

Valmieras pareizticīgo baznīca

2004-09-25 57:32:20, 25:24:60

123 << >> A 📷

No centrālā laukuma rietumu virzienā ved Rīgas iela. Rīgas ielā 22 ir Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca. Baznīca celta 1874.-1877. g., arhitekts J. F. Baumanis. Baznīca celta no plēstiem pelēkajiem laukakmeņiem. Dzegas, ēku stūri un karnīzes veidotas no sarkaniem vietējā ražojuma ķieģeļiem. Pie baznīcas atrodas Mengdenu dzimtas kapliča (celta 1906. g.)
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

2025.

Valmieras katoļu baznīca

2004-09-25 57:31:44, 25:25:50

123 << >> A 📷

Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca būvēta 1621. gadā Višķos, 1937. gadā ir pārvesta uz Valmieru. Lielākie atjaunošanas darbi ir veikti laikā no 1966.-1979. g.
(www.valmiera.lv)

2026.

Ēveles muižas klēts

2004-09-25 57:41:18, 25:32:37

123 << >> A 📷

   Ēveles muižas klēts celta 1793. gadā, tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
   Saglabājies Ēveles muižas parks.
  (Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

2027.

Ēveles luterāņu baznīca

2004-09-25 57:41:35, 25:33:11

123 << >> A 📷

Ēveles luterāņu draudzi un pastorātu neilgi pēc 1562. gada dibinājis B. Hevelns. Tagadējā mūra baznīca iesvētīta 1821. gadā. Pie baznīcas maza barokāla kapela, celta 1739. gadā.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

2028.

Seda pie Dakstiem

2004-09-25 57:45:11, 25:38:59

123 << >> A 📷

Seda ietek Burtnieku ezerā, 62 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

2029.

Veckārķu pils drupas

2004-09-25 57:48:35, 25:38:31

123 << >> A 📷

Veckārķu pilsdrupas atrodas Kārķu pagastā. Līdz 12. gs. Kārķu pagastu apdzīvoja igauņi. 13. gs. to iekļāva Livonijas ordeņvalstī. Igauņus pamazām izspieda latvieši, vai arī tie asimilējās.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

2030.

Kārķu baznīca

2004-09-25 57:49:17, 25:36:08

123 << >> A 📷

   Luterāņu draudze Kārķu pagastā dibināta 1994. gadā. Agrāk kārķēnieši sastāvēja Ērģemes luterāņu draudzē.
   Jaunās Kārķu baznīcas celtniecība tika uzsākta 1999. gadā.
  (Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

2031.

Jeru klintis ar alām pie Rūjas

2004-09-25 57:52:48, 25:22:02

123 << >> A 📷

Rūjas kreisajā krastā lejpus Imantas dzirnavām Jeru parkā ir smilšakmens atsegums - Jeru klintis. Augstums 11 m, platums lejasdaļā - 40 m. Tajās ir 4 alas, 5 avoti.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

2032.

Rūja pie Jeriem

2004-09-25 57:52:48, 25:22:02

123 << >> A 📷

Rūja iztek no Rūjas ezera, ietek Burtnieku ezerā. 85 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

2033.

Smiltenes pareizticīgo baznīca

2004-10-09 57:25:24, 25:54:34

123 << >> A 📷

   Smiltenes pareizticīgo baznīcas pamatakmens ielikts 1895. g. 25. jūlijā, tā iesvētīta 1896. g. 8. septembrī. Pareizticīgo baznīcā atradās 12 ikonas un citas lietas, kurām piešķirts mākslas priekšmetu nosaukums. Diemžēl daži vērtīgi priekšmeti tika nozagti 1992. gada beigās. Līdz šim ne zagļi, ne lietas nav atrastas.
   Smiltenes pareizticīgo baznīca ir lielākā plašā apkārtnē. Ziemassvētkos un Lieldienās Smiltenē uz šo baznīcu sabrauc līdz 100 cilvēku no visa novada.
  (www.smiltene.lv)

2034.

Smiltenes baptistu baznīca

2004-10-09 57:25:26, 25:53:51

123 << >> A 📷

Smiltenes baptistu baznīca uzcelta 1928. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, Rīga, 2000.)

2035.

Kankarīšu iezis pie Vijas ietekas Gaujā

2004-10-09 57:36:33, 25:55:50

123 << >> A 📷

   Gaujas kreisā pieteka Vija savā 62 km garajā ceļā nepārtraukti līkumo un vijas, taču tās kritums ir samērā prāvs – 1,2 metri uz kilometru. Vija ietek Gaujā 3 km lejpus Vijciema.
   Upes lejtecē straujš, krāčains posms noslēdzas ar sarkanā smilšakmens atsegumu - “Kankarīšu iezi”.
  (www,valka.lv)

2036.

Vijas ieteka Gaujā

2004-10-09 57:36:33, 25:55:50

123 << >> A 📷

Vija, augštecē tiek saukta arī par Vijiņu, ir Gaujas kreisā pieteka, 62 km gara. Vija ietek Gaujā 3 km lejpus Vijciema.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

2037.

Vija pie ietekas Gaujā

2004-10-09 57:36:33, 25:55:50

123 << >> A 📷

Visā savā tecējumā Gaujas kreisā pieteka Vija nepārtraukti vijas un līkumo. Iespējams, ka Vijciema nosaukums cēlies no Vijas upes, kura izlīkumo cauri visai Vijciema teritorijai.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

2038.

Sedas pareizticīgo baznīca

2004-10-09 57:39:02, 25:44:56

123 << >> A 📷

Sedas pareizticīgo baznīca atrodas netālu no pilsētas centrālā laukuma. Jaunākā baznīca Ziemeļvidzemē, celta 2004. gadā vietējo iedzīvotāju vajadzībām, jo pilsētā ir 74% krievi. Tā ir skaistāka celtne pilsētā.
(www.vietas.lv)

2039.

Lielais Gaujas akmens

2004-10-17 57:09:08, 24:45:47

123 << >> A 📷

Lielais Gaujas akmens atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, lejpus Runtiņupītes ietekas Gaujā, 50 m no krasta, starp kokiem. Akmens augstums 2,7 m, garums 5 m, platums 4,4 m. No akmens pamatnes iztek avots.
(www. gnp.lv)

2040.

Ziedleju klintis

2004-10-23 57:08:42, 24:46:27

123 << >> A 📷

   Ziedleju klintis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas vecupes krastā pirms Viesulēniem, iepretim Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas.
   Klintis līdz 8,5 m augstas, ap 40 m platas - Gaujas svītas smilšakmens. Skaistas, kaut arī nelielas sarkanīgas klintis. No Gaujas ceturtdaļu kilometru tālu, aiz meža un dūksnājiem. Divas pakāpes - apakšējā 4,5 m un augšējā - 4 m. Augšējā pakāpē divas nišas - alas. Klintis ir labiekārtotas.
  (http://mapx.map.vgd. gov.lv)

2041.

Gauja pie Katlapu ieža

2004-10-23 57:08:33, 24:43:36

123 << >> A 📷

Gauja ir iecienītākā upe mierīgāku ūdeni mīlošiem ūdenstūristiem, it sevišķi Valmieras - Murjāņu posms.

2042.

Katlapu iezis pie Gaujas

2004-10-23 57:08:33, 24:43:36

123 << >> A 📷

Katlapu iezis atrodas netālu no Egļupes ietekas Gaujā, tuvākā apdzīvotā vieta - Gauja.

2043.

Līgatnes ieteka Gaujā

2004-10-30 57:15:14, 25:03:06

123 << >> A 📷

Līgatne - Gaujas kreisā pieteka. Pie ietekas Gaujā mierīga, bet vietām upe izskatās pēc īsta kalnu strauta. Bebri un pavasaru pali ir godam strādājuši, un upe vietām aizkrauta ar koku sagāzumiem. Ne velti laivotāji Līgatni uzskata par sarežģītāko Latvijas upi, kurā ir gan lielākais kritums, gan krāces, gan bīstamie koku sagāzumi.

2044.

Spriņģu iezis pie Gaujas

2004-10-30 57:15:09, 25:03:37

123 << >> A 📷

Spriņģu iezis atrodas Cēsu rajonā Gaujas kreisajā krastā. Te apskatāms viens no iespaidīgākajiem Latvijas leduskritumiem, diemžēl labi apskatāms tikai no Gaujas. Sevišķi neparasti var izskatīties brīžos, kad upe nav aizsalusi un varenais ledus blāķis beidzas nelielā attālumā no upes.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv)

2045.

Jumpravu iezis pie Gaujas

2004-10-30 57:14:60, 25:01:39

123 << >> A 📷

Leģenda vēsta, ka no šā ieža Gaujā iekritis zirga pajūgs ar vairākām jaunavām, kuras noslīkušas dziļajos atvaros zem ieža. No tā laika tad arī dēvējuši šo vietu par Jumpravu iezi.

2046.

Katrīnas iezis pie Gaujas

2004-10-30 57:15:13, 25:00:55

123 << >> A 📷

   Katrīnas iezis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas labajā krastā, iepretim Līgatnes mācību un atpūtas parkam, 2.5 km lejpus Līgatnes ietekas.
   Katrīnas iezis ir līdz 15 m augstas, 200 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis. Pie šā ieža Gauja krasi pagriežas - klintīm pusloka forma. Pie upes viskrasāk izceļas 15 m augsts nošķeltai piramīdai līdzīgs smilšakmens cilnis. Pārējā ieža daļa nav pie pašas upes, to aizsedz krūmi. Te krauja ir krietni augstāka par 15 m, taču arī nobiras te ir augstas. Daudz gravu. Līdz pusdienlaikam iezi apspīd saule - tad tas ir sevišķi skaists.
   Visā klinšu garumā redzamas izskalojumu rievas un nišas. Augstākā rieva iezīmē Gaujas līmeni pirmās virspalu terases veidošanās laikā.
  (http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/straupes_pagasts.htm)

2047.

Gūdu klintis pie Gaujas

2004-10-30 57:14:59, 25:00:14

123 << >> A 📷

   Gūdu klintis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas labajā krastā iepretim Līgatnes mācību un atpūtas parkam.
   Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m. Ziemeļrietumu siena atvirzās no upes un sasniedz 18 m augstumu. Dienvidrietumu siena iet gar upi nemainot augstumu. Kopā ar nogāzi klintis ir 50 m augstas, taču liela daļa šeit ir nobiras - noslīdējumu masa. Vietā, kur klintis vistālāk atkāpjas no Gaujas, lai atkal tai tuvotos, ir redzama milzīga mālu noplūde. Te krīt lejup neliels strautiņš.
  (http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/straupes_pagasts.htm)

2048.

Launaga iezis pie Gaujas

2004-10-30 57:14:60, 24:58:25

123 << >> A 📷

   Launaga iezis atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Gaujas labajā krastā lejpus Gūdu klintīm, 2 km augšpus Braslas grīvas, 700 m no Ērmaņu mājām.
   Izcilas baltas klintis. Vislabāk izskatās launaga laikā, kad apspīd saule. No augšas lielisks skatu punkts. Par ieža garumu pretrunīgas ziņas. Vienlaidus masīvs te ir 250 m garš, taču izkliedēti atsegumi redzami kilometra garumā. Ieža rietumu galā bijusi īpatnēja ala. Pret upi vērstā ieža daļa ir 20 m augsta. To veido gaiši iedzeltens iezis, vietām rūsganbrūns smilšakmens ar fosforītu oļiem. Tikai augšmalā 2 - 3,4 m intervālā vietām koncentrējas fosfātiski aleirolītu starpslāņi. Slānīšu kritums liecina, ka senās straumes tecējušas uz dienvidiem.
  (http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/straupes_pagasts.htm)

2049.

Nurmižu muiža

2004-11-06 57:11:58, 24:56:57

123 << >> A 📷

   1561. g. ordeņmestrs Ketlers piešķira Siguldas pilsnovadā Nurmižu pagastu Uradernam. Atņemot katram zemniekam daļu zemes, iekārtoja Nurmižu muižu.
   Tas, ka 20. gs. 20. gados muižā ierīkoja divgadīgo lauksaimniecības skolu, glāba muižu no iznīcības. Kungu māja tika atjaunota, tika uzlikts jauns kārniņu jumts. Oranžērija tika pārtaisīta par putnu un cūku paraugkūti.
   Muiža tika izpostīta 1944. g. kara darbības rezultātā.
  (www.castles.lv.)

2050.

Tītmaņu iezis

2004-11-06 57:14:27, 24:59:04

123 << >> A 📷

Tītmaņu iezis atrodas Gaujas kreisajā krastā, ap 0,5 km no upes, starp Vildogu un Līgatnes mācību un atpūtas parku. Ļoti skaistas, līdz 12 m augstas, ap 200 m platas ēnainas klintis, Gaujas svītas smilšakmens.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv)

2051.

Odukalna baznīca

2004-11-14 56:49:24, 24:15:09

123 << >> A 📷

Konfesionāli Luteriskās Baznīcas Ķekavas draudzes jaunā celtne atrodas Odukalnā, Saules ielā.
Baznīcas iesvētīšanas - atklāšanas dievkalpojums notika 2002. gada 4. augustā.

2052.

Sarkaņu skola

2005-03-25 56:52:50, 26:15:46

123 << >> A 📷

Ap 1865. gadu skolas vajadzībām tika ierādīta Sarkaņu muižas pirtiņa. Tagadējo Sarkaņu skolu uzcēla 1903. gadā, 1934. gadā tai uzcēla otro stāvu.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

2053.

Biksēres muiža

2005-03-25 56:55:22, 26:18:23

123 << >> A 📷

   Biksēres muiža atrodas Madonas rajona Sarkaņu pagastā. Tā aizņēma 718 ha zemes. Agrārās reformas rezultātā muiža tika sadalīta 67 vienībās.
   Biksēres muižas kungu māja ir nozīmīgs arhitektūras piemineklis. Mājai arhitektonisks kuriozs - neogotisks tornītis. Muižas ēkas saglabājušās no muižkunga Magnusa laikiem.
  (Latvijas pagasti. Rīga, 2002.)

2054.

Ramas muiža

2005-04-10 57:12:03, 25:01:14

123 << >> A 📷

Bijusī Ramas pusmuiža atrodas ap 2 km no Līgatnes dzelzceļa stacijas, pie Ramas dzirnavezera.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

2055.

Vecdoles pilsdrupas

2005-04-17 56:51:43, 24:15:02

123 << >> A 📷

   "... uzcēla viņi (tirgoņi) pie Daugavas kādā kalnā lielisku māju un pili jeb cietoksni, tā ka viņi tur varēja mierīgi nomesties. Un šo pili nosauca par Ikšķili. Bet pagāni nedomāja, ka viņiem no tā varētu celties kas ļauns.
   Īsi pēc tam tika celta Doles pils. Šie ir pirmie kristīgo cietokšņi Livonijā."
  (Baltasars Rusovs. Livonijas hronika, 1584.)

2056.

Pekša ezers pie Lielstraupes

2005-05-06 57:18:38, 24:58:01

123 << >> A 📷

Pekša ezers (Peksis) atrodas Cēsu rajonā Gaujas Nacionālā parka teritorijā, tā platība 9,7 ha.
(Ūdenstilpju klasifikators ŪTK2005)

2057.

Elpu iezis pie Gaujas

2005-05-06 57:14:39, 24:57:14

123 << >> A 📷

Elpu (Elpju) iezis - 9 m augsts, ap 50 m plats, sarkans iezis tieši Gaujas krastā. Līdz Siguldai pēdējais iezis Gaujas krastā.
(http://mapx.map.vgd. gov.lv/geo3/Geo_site/ligatne_ligatnes_pagasts.htm)

2058.

Gūtmaņa ala

2005-05-06 57:10:16, 24:50:07

123 << >> A 📷

   Augstākā Latvijas ala, lielākā grota arī Baltijas valstīs (10 m augsta, 12 m plata, 18,8 m gara).
   Uz alas sienām saglabājušies uzraksti no 17. gs. beigām. Avotiņš, kas iztek no alas, senatnē kalpojis kā svētavots, tā ūdens uzskatīts par dziedinošu.
   Ar Gūtmaņa alu saistās teika par Turaidas Rozi - Maiju un viņas traģisko mīlestību. Teika stāsta, ka mazāko grotu līdzās Gūtmaņalai padziļinājis Maijas līgavainis Viktors Heils, Siguldas pils dārznieks. Gaidot Maiju ierastajā tikšanās vietā, Viktors izrotājis alu ar rozēm.
   Par Gūtmaņalu to iedēvējuši baltvācu ceļotāji, jo alai līdzās dzīvojis vietējais dziednieks, ārstēdams ļaudis ar avota ūdeni un dažādiem ārstniecības augiem.
   20. gs. 30-tajos gados bija ierosinājums alas vārdu latviskot un dēvēt par Labvīra alu, taču šis nosaukums tautā neguva atsaucību.
  (Uzraksts uz informācijas stenda pie alas)

2059.

Remtes ezers

2005-06-23 56:44:17, 22:41:29

123 << >> A 📷

   Remtes ezers atrodas Saldus rajonā, platība 75,7 ha. No ezera iztek Viesata. Ezera krastā atrodas1890. gadā no ķieģeļiem celtais Peldu tornis.
   Ezera austrumu krastā atrodas kāds akmens, kas pēc nostāstiem ap 1800. gadu esot šeit atgādāts no Somijas jūrmalas dekoratīvos nolūkos.
   Kāda teika par ezera izcelšanos vēsta, ka ezers esot kāds zemē nolaidies mākonis, lielais akmens ezera krastā esot noslīkusi gane, bet mazie - govis.
  (www.saldus.lv)

2060.

Remtes baznīca

2005-06-23 56:44:48, 22:41:13

123 << >> A 📷

   Remtes baznīca celta ap 1780. gadu. Tās celtniecībai līdzekļus devuši grāfiene Agnese Elizabete fon Brukena-Foka, kā arī Kārlis Johans un viņa dēls Kārlis Johans Fridrihs fon Mēdemi.
   Baznīcas iekārtošanas darbi ilguši līdz 1793. gadam. Remtes baznīca izdegusi 1945. gada maijā, kad to esot aizdedzinājuši padomju armijas karavīri, šaujot raķetes baznīcas torņa logā.
   Padomju varas gados baznīca pārbūvēta kolhoza noliktavas vajadzībām. Baznīcas priekšā drīz pēc tās uzcelšanas ierīkoti Mēdemu dzimtas kapi un uzcelta kapliča. Kapličā padomju laikā bijusi ierīkota degvielas bāze. Tagad baznīca atdota draudzei.
  (www.saldus.lv)

2061.

Gaiķu baznīca

2005-06-23 56:46:24, 22:32:27

123 << >> A 📷

   Gaiķu baznīca celta 1658. gadā, tās celtniecību organizējis vietējais muižnieks Georgs fon Horners. 1684. gadā baznīcai piebūvēts tornis, bet 1817. gadā baznīca pilnīgi atjaunota.
   Baznīca interesanta ar tās aprīkojumu. Altāris ar kokgriezumiem un skulptūrām darināts 17. gs. beigās. Šāda veida uzbūves altāri Latvijā ir reti sastopami. Tie raksturīgi 17. gs. 70-tajos gados Rēvelē iebraukušā Austrumprūsijas tēlnieka Kristiana Akermana darbnīcai. Jādomā, ka tur tapis arī Gaiķu baznīcas altāris.
   Savā ziņā unikāli ir gleznojumi uz baznīcas solu durvju pildiņām, kas arī datējami ar 17. gs. otro pusi. Gleznojumos nav tiešā veidā tradicionāli atveidots Bībeles sižets un tēli, bet kristīgā morāle pausta ar dažādu simbolu palīdzību. Autors, iespējams Kurzemes gleznotājs Kornēlijs Bergholcs, izmantojis 16. gs. un 17. gs. mijā Nirnbergā iespiesto, Joahima Kamerārio sastādīto emblēmu krājumu, izvēloties 26 no šeit ievietotām 400 emblēmām.
   Baznīca bez īpašiem postījumiem pārdzīvojusi abus 20. gs. pasaules karus.
  (www.saldus.lv/Lv/Pilspag/pils_pag/gaiki.htm#vispzinas)

2062.

Gaiķu muižas pils, tagad skola

2005-06-23 56:47:03, 22:33:60

123 << >> A 📷

   Muižas kungu dzīvojamā māja celta 19. gadsimtā. No 1920. gada šajā ēkā atrodas Gaiķu pamatskola. Ēkā atrodas novadpētniecības muzejs.
   Saglabājusies arī 1776. gada celtā klēts un citas saimniecības ēkas.
  (www.saldus.lv/Lv/Pilspag/pils_pag/gaiki.htm#vispzinas)

2063.

Gaiķi, piemiņas zīme 1905. g. revolucionāriem

2005-06-23 56:47:03, 22:33:60

123 << >> A 📷

1905. gadā Gaiķos tika ievēlēta rīcības komiteja, tā apvienoja Gaiķu un Sātiņu ciemu. 1906. gadā soda ekspedīcija Gaiķu muižā nošāva nemieru aktīvistus R. Nātiņu un G. Miķelsonu.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

2064.

Rīga, piemineklis fašisma upuriem Sarkandaugavā

2005-07-06 56:59:48, 24:07:53

123 << >> A 📷

Piemineklis atrodas Sarkandaugavā, netālu no Tilta ielas dzelzceļa pārbrauktuves. Tas veltīts pārsūtīšanas nometnē " Rīga-Kaiserwald" ieslodzītajiem ebrejiem, atklāts 2005. gada 29. jūnijā. Pieminekļa autore tēlniece Solveiga Vasiļjeva.

2065.

Klapkalnciems, piemineklis somu karavīriem

2005-07-08 57:02:28, 23:22:21

123 << >> A 📷

   2004. gada maijā Engures pagasta Klapkalnciemā tika atklāts atjaunotais piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem. 1916. gada maijā no somiem izveidotais Karaliskās Prūsijas Jēgeru bataljons Nr. 27 karoja Kurzemē pret Krieviju. Klapkalnciema kapos apglabāti 5 kaujās kritušie somu karavīri.
   Piemineklis sākotnēji uzstādīts 1929. gadā un nopostīts padomju okupācijas laikā. Atjaunoto pieminekli atklāja somu ģenerālis Gustavs Heglunds.
  (www.engure.lv)

2066.

Jūrmala, pareizticīgo baznīca Dubultos

2005-07-08 56:57:55, 23:45:59

123 << >> A 📷

Vladimira pareizticīgo baznīca atrodas Dubultos, Strēlnieku prospektā 26. Celta ap 1860. gadu.

2067.

Daugava pie Vecdoles pilsdrupām

2005-07-14 56:51:46, 24:15:09

123 << >> A 📷

Vecdoles pils celta pirms 1226. gada. Saglabājušās tikai pils drupas, kuras arī ūdenslīmeņa pacelšanās dēļ lēni iet bojā, bet Daugava joprojām plūst dižena un plaša.

2068.

Salaspils mežs, piemineklis fašisma upuriem

2005-08-07 56:52:44, 24:17:51

123 << >> A 📷

   Tiek diskutēts, vai Salaspils nometne saucama par koncentrācijas un nāves nometni, vai arī tas bija Policijas cietums un darba audzināšanas nometne.
   Tomēr skaidrs, ka Salaspils nometnē ieslodzītajiem ebrejiem nebija lemts izdzīvot - tie vai nu nomira, vai arī tika nogalināti.
   Piemineklis veltīts mirušo godam un dzīvajiem par atgādinājumu.

2069.

Vaskara ezers

2005-08-19 57:09:32, 23:02:21

123 << >> A 📷

Vaskara ezers (Vaskaris) atrodas Tukuma rajonā. Platība 22,1 ha, vidējais dziļums 1 m, krasti pārsvarā zemi un lēzeni.
(www.ezeri.lv)

2070.

Daugava pie Ķengaraga

2005-09-25 56:53:35, 24:11:38

123 << >> A 📷

Ķengarags - Rīgas pilsētas daļa Latgales priekšpilsētā. Kā apdzīvota vieta Ķengarags ("Kengeragge" ) minēts 16. gadsimta otrajā pusē. Nosaukums cēlies no kāda turienes zemnieka vārda, saukta par Ķengu. Viņš dzīvoja vietā, kur Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzas radze (dolomīts).
(lv.wikipedia.org)

2071.

Siguldas kapi, piemineklis karā kritušajiem

2005-10-08 57:10:15, 24:51:19

123 << >> A 📷

Diptihs " Dzejnieks tribūns" un " Varoņa bojā eja" veltīts Otrajā pasaules karā kritušajiem sarkanarmiešiem. Piemineklis uzstādīts 1979. gadā, tēlnieks I. Ranka, arhitekts E. Vecumnieks).

2072.