Latvija 2003

Latvija 2003

2008-12-12

1785.

Rīgas TEC-2

2003-02-16 56:55:07, 24:16:17

123 << >> A 📷

TEC-2 atrodas Salaspils pagastā, Aconē. Jauda 390 MW. Kā kurināmo izmanto mazutu u.c. naftas produktus.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

1786.

Juglas kauju piemineklis

2003-03-02 56:54:45, 24:23:14

123 << >> A 📷

Piemineklis atrodas pie Mazās Juglas, vietā, kur 1919. gada jūnijā apvienotie igauņu-latviešu pulki sakāva baltvācu Landesvēru un kā viena no pirmajām Ziemeļlatvijas brigādes daļām ienāca Rīgā.
(A. Balodis. Latvijas un latviešu tautas vēsture. Rīga, 1991.)

1787.

Kalnciema - Klīves baznīca

2003-03-08 56:48:34, 23:37:34

123 << >> A 📷

Uz Klīves muižas zemes 1854. g. uzcēla mūra baznīcu. Kalnciema apkārtnē 1. pasaules kara laikā norisinājās ilgstošas cīņas, arī baznīca cieta kara darbībā. Darbojas ev. lut. draudze.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

1788.

Kalnciema vidusskola

2003-03-08 56:48:34, 23:37:34

123 << >> A 📷

Kalnciema vidusskolas ēka uzcelta 1924. gadā, arhitekts V. Feizaks.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1789.

Jelgavas pareizticīgo katedrāle

2003-03-08 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle celta 18. gs. 3. ceturksnī pēc B. F. Rastrelli projekta, pēc arhitekta N. Čagina projekta pārbūvēta 1890.-1892. g. par cara Aleksandra III līdzekļiem; sagrauta otrā pasaules kara laikā, atjaunota.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1790.

Jelgavas Sv. Jāņa luterāņu baznīca

2003-03-08 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

   Svētā Jāņa luterāņu baznīca uzcelta 1847. gadā, arhitekts F. Šulcs, paplašināta 1882. gadā.
   Baznīcā J. Dēringa altārglezna "Kristus pie krusta ar Mariju un Jāni" (1865. g.)
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000)

1791.

Jelgavas baptistu baznīca

2003-03-08 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

Baptistu draudzes nams uzcelts 1988. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1792.

Jelgava, Ā. Alunāna muzejs

2003-03-08 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

Ā. Alunāna memoriālais muzejs atrodas Filozofu ielā 3.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1793.

Jelgavas apkārtne, piemineklis partizāniem

2003-03-08 56:38:60, 23:37:00

123 << >> A 📷

1938. gadā uzceltais piemineklis Ziemeļlatvijas partizāniem, kas te nolaida no sliedēm bermontiešu vilcienu.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1794.

Jelgavas Sv. Annas luterāņu baznīca

2003-03-08 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

   Svētās Annas luterāņu baznīca celta 1619.-1621. g., pēc nopostīšanas atjaunota 1638.-1641. g. 20. gs. 30. gados pēc arhitekta P. Kundziņa projekta pārbūvēta, atjaunota 1948.-1968. g.
   Baznīcā J. Rozentāla altārglezna "Kristus un samāriete" (ap 1910. g.), piemiņas plāksne 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem.
   Pie baznīcas 1883. gadā stādītais Lutera četrsimtgades piemiņas ozols.
  ((Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1795.

Nāvessalas piemineklis

2003-03-09 56:50:10, 24:26:37

123 << >> A 📷

   1915.- 1916. gadā tā bija šaura zemes josla Daugavas kreisajā krastā. Uz šā zemes stūrīša, kuru paši strēlnieki nosauca par Nāves salu, viņi varonīgi noturējās pretī skaitliski lielākai, labāk bruņotai vācu armijai. Pret mazo strēlnieku saujiņu vācu virspavēlniecība pirmo reizi lika lietot indīgas kaujas gāzes.
   1924. gadā pēc arhitekta E. Laubes projekta te uzcēla pieminekli, kuru varam skatīt vēl šodien.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1796.

Rīga, Pētera - Pāvila baznīca (Ave Sol)

2003-03-30 56:57:18, 24:06:00

123 << >> A 📷

Pētera - Pāvila baznīca atrodas Citadeles ielā 7. 1987. gadā Pētera - Pāvila baznīcu pārveidoja par koncertzāli, un tā kļuva par kamerkora "Ave sol" darba un koncertu vietu.
(Rīga. Rīga, 1990.)

1797.

Veseta pie Lejaskroga

2003-04-18 56:43:25, 25:47:05

123 << >> A 📷

Veseta - Aiviekstes labā krasta pieteka. 56 km gara. Iztek no Kālezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

1798.

Kalsnavas pareizticīgo baznīca Jāņukalnā

2003-04-18 56:44:45, 25:53:45

123 << >> A 📷

Kalsnavā darbojas Sv. apustuļa Jāņa Teologa Kalsnavas pareizticīgo draudze, kurai ir sava baznīca Jāņukalnā. Baznīca uzcelta 1872. gadā, arhitekts R. Pelugs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1799.

Bērzaunes pilsdrupas

2003-04-18 56:48:10, 26:01:44

123 << >> A 📷

Bērzaunes viduslaiku pils drupas (bijusī Tīzenhauzenu pils, kas celta 14. gs.) ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1800.

Bērzaunes upe pie Bērzaunes

2003-04-18 56:48:10, 26:01:44

123 << >> A 📷

Bērzaune - Aronas labā krasta pieteka. 29 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1801.

Bērzaunes pareizticīgo baznīcas drupas

2003-04-18 56:48:24, 26:01:56

123 << >> A 📷

Bērzaunes pareizticīgo baznīca uzcelta 20. gs. sākumā, nopostīta otrā pasaules kara laikā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1802.

Lazdonas pareizticīgo baznīca pie Madonas

2003-04-18 56:50:41, 26:14:36

123 << >> A 📷

Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca celta 1863.-1866. g. Senāk tā atradās Lazdonas pagastā, bet sakarā ar Madonas pilsētas robežu paplašināšanu tagad ir Madonas teritorijā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1803.

Īvānu Velnakmens

2003-04-18 56:54:23, 26:17:14

123 << >> A 📷

   Īvānu velnakmens ir arheoloģiskais piemineklis - sens muldakmeņu grupas kultakmens. Noapaļotā konusveidīgā akmens augstums ir 2,4 m, apkārtmērs 12 m. Īvānu velnakmens nolaidenajā sānā iekalta iedobe (apm. 1 m x 30 cm x 4 cm), bet šķautnē - pakāpieni.
   Nostāsti liecina, ka pie Īvānu velnakmens nesti pagāniskie ziedojumi.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

1804.

Cesvaines vidusskolas piemiņas zīme

2003-04-18 56:58:08, 26:18:26

123 << >> A 📷

Tagadējā Cesvaines ģimnāzija dibināta 1919. gadā, dibinātājs A. Vītols.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1805.

Sulas upe Cesvainē

2003-04-18 56:58:08, 26:18:26

123 << >> A 📷

Sula (Sūla) - Kujas labā krasta pieteka, 20 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

1806.

Cesvaine, piemineklis represētajiem

2003-04-18 56:58:08, 26:18:26

123 << >> A 📷

   Piemineklis atklāts 2003. gada 25. martā.
   Pašlaik Cesvainē kopā ar lauku teritoriju dzīvo 88 represētie.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1807.

Mucenieki - Doku Ata muzejs Dzelzavas pagastā

2003-04-18 57:02:29, 26:29:41

123 << >> A 📷

Rakstnieks Doku Atis (1861.-1903. g.) dzimis Dzelzavas pagasta Muceniekos.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1808.

Mucenieku (Doku Ata muzeja) ceļa rādītājs

2003-04-18 57:02:33, 26:29:31

123 << >> A 📷

Muzejā ekspozīcija par rakstnieku Doku Ati, latviešu bērnu literatūras pamatlicēju.

1809.

Bakānu ezers

2003-04-18 57:01:59, 26:27:44

123 << >> A 📷

Bakānu ezers (Bakans) atrodas Madonas rajona ziemeļu daļā, Dzelzavas pagastā. Platība 7,6 ha. Cauri Bakanam tek Dokupīte.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1810.

Ikšķile dibināšanas piemiņas zīme parkā

2003-04-26 56:49:52, 24:29:59

123 << >> A 📷

1185. gadā vācu krustneši uzcēla Ikšķilē mūra baznīcu. Tā bija pirmā mūra celtne Baltijā. 1186. gadā blakus baznīcai tika uzcelta arī pils un Ikšķile kļuva par Livonijas bīskapa rezidenci.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1811.

Ikšķiles pareizticīgo baznīca

2003-04-26 56:49:52, 24:29:59

123 << >> A 📷

Ikšķiles pareizticīgo baznīca uzcelta 1936. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1812.

Ikšķile, piemineklis Nāvessalā kritušajiem

2003-04-26 56:49:52, 24:29:59

123 << >> A 📷

Ikšķiles kapos apbedīti arī Nāves salā kritušie latviešu strēlnieki. Viņu piemiņai 1926. gadā uzcelts E. Laubes piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1813.

Ikšķile, gleznotāja J. Kugas māja

2003-04-26 56:49:52, 24:29:59

123 << >> A 📷

Viena no skaistākajām celtnēm Ikšķilē ir gleznotāja J. Kugas māja, uzcelta 1924. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1814.

Vidriži, L. Paegles piemineklis pie Laučiem

2003-05-01 57:18:41, 24:35:56

123 << >> A 📷

   Leons Paegle (1890.-1926. g.) - rakstnieks un skolotājs, bijis Rīgas 1. vidusskolas pārzinis, Rīgas domnieks. Dzimis Laučos, mācījies Vidridžu pagastskolā.
   Piemineklis atrodas pie "Lauču" muzeja, uzcelts 1970. gadā, tēlniece M. Lukaža.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1815.

Lauči - L. Paegles muzejs Vidrižu pagastā

2003-05-01 57:18:41, 24:35:56

123 << >> A 📷

Leons Paegle (1890.-1926. g.) - rakstnieks un skolotājs. Dzimis Laučos, mācījies Vidridžu pagastskolā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1816.

Lādes muižas pils drupas

2003-05-01 57:26:36, 24:42:09

123 << >> A 📷

Pie Lādes ezera Limbažu pagastā atrodas bijušās Lādes muižas pils drupas. Muižas ēkas celtas 18.-19. gs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1817.

Lādes ezers pie Lādes muižas

2003-05-01 57:26:34, 24:41:56

123 << >> A 📷

Lādes (Nabes) ezers atrodas Limbažu pagasta vidusdaļā. Platība 246 ha. No ezera iztek Nabe, tā tek uz Skujas ezeru.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1818.

Limbažu pareizticīgo baznīca

2003-05-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A 📷

Limbažu Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca celta 1900.-1903. g. Baznīcas Cara vārti ir mākslas piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1819.

Limbažu katoļu baznīca

2003-05-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A 📷

Limbažu Sv. Laurencija katoļu baznīca uzcelta 1996. gadā. Arhitekti I. Jekale, D. Straubergs. Baznīca atrodas aiz Mazezera.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1820.

Āsteres ezers pie Āsteres obeliska

2003-05-01 57:37:03, 24:41:20

123 << >> A 📷

Āsteres ezers atrodas Viļķenes pagastā. Platība 84,9 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

1821.

Āsteres obelisks

2003-05-01 57:37:03, 24:41:20

123 << >> A 📷

   Obelisks veidots no Latvijai neraksturīga smilšakmens un sastāv no trijām atsevišķām, savstarpēji sacementētām daļām. Kopējais smilšakmens obeliska augstums - ap 3,75 metri. Vidējās obeliska daļas pretējās pusēs iekalti taisnstūra laukumi. Viena laukuma centrā atrodas 64 cm gara un 12 cm plata kartuša. Tā ietver 8 hieroglifus, kuri lasāmi kā Ēģiptes valdnieka Ptolemaja vārds.
   19. gs. otrajā pusē Baltijas muižniekiem uzmācās nostaļģija pēc senatnes. Tika izbūvētas mākslīgas pilsdrupas, veidotas idilliskas pazemes grotas un nišas, uzstādīti akmeņi īstu un izdomātu notikumu piemiņai. Iespējams, ka šajā laikā arī Šķirstiņu muižas īpašniekam Zommeram radās ideja par obelisku ar ēģiptiešu hieroglifiem. Hieroglifi neapšaubāmi nav iegriezti Ptolemaja valdīšanas laika. Tam, vai obelisks Āsteres ezera krastā atvests no Eiropas vai arī gatavots uz vietas, būtībā nav lielas nozīmes. Jebkurā gadījumā tas būtu saudzējams kā sava laikmeta, t.i. 19. gadsimta, liecinieks.
  (J. Urtāns. Limbažu obelisks ar hieroglifiem //Dabas un vēstures kalendārs.- Rīga, 1984.)
   Pēc vietējo ļaužu nostāstiem obelisks kalpojis kā robežakmens starp Āsteres lielkunga Pelzaka un Šķirstiņu lielkunga Zommera īpašumiem.

1822.

Drieliņi, Aspazijas piemiņas plāksne

2003-05-01 57:40:05, 24:40:03

123 << >> A 📷

Dzejniece Aspazija (1865.-1943. g.) 1892.-1893. g. bija mājskolotāja Drieliņu muižā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1823.

Drieliņu muiža

2003-05-01 57:40:05, 24:40:03

123 << >> A 📷

Drieliņu muiža būvēta 19. gs. pirmā pusē. Valsts nozīmes mākslas piemineklis ir durvju komplekts Drieliņu muižā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1824.

Sprundas - J. Sudrabkalna muzejs

2003-05-01 57:43:02, 24:31:34

123 << >> A 📷

Jānis Sudrabkalns (1894. - 1975.) - dzejnieks. Limbažu rajona "Sprundās" dzejnieks pavadījis 30 vasaras, no 1945. gada līdz 1974. gadam. Šeit iekārtots viņa memoriālais muzejs.

1825.

Svētupe pie Kuiķules

2003-05-01 57:42:57, 24:29:23

123 << >> A 📷

Svētupe - ietek Rīgas jūras līcī Limbažu rajonā pie Svētciema. Iztek no Dūņezera, 47 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

1826.

Salacgrīvas pareizticīgo baznīca

2003-05-01 57:45:17, 24:21:37

123 << >> A 📷

Salacgrīvas pareizticīgo baznīca atrodas Salacas labajā krastā. Tā celta 19. gs. beigās.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1827.

Zaķu akmens pie Tūjas

2003-05-01 57:29:40, 24:24:47

123 << >> A 📷

Liepupes pagasts ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (dibināts 1997. gadā), tajā atrodas puse Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma. Kopš 2001. gada dabas pieminekļi ir Ežurgu sarkanās klintis un Zaķu akmens.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1828.

Plāteres pilskalns

2003-05-10 56:50:24, 25:12:22

123 << >> A 📷

   Plāteres pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis. Pilskalns atrodas 1 km uz rietumiem no bijušas Plāteres muižas. Tas bijis spēcīgs nocietinājums, kas ierīkots grants kalnā, uzberot un atrokot zināmā stāvumā un augstumā kalna sānus. Sānmalu caurmēra augstums 7-10 m.
   Vecais Plāteres lielskungs licis pilskalnā celt mūra drupas. Tās, protams, nebija īstas pilsdrupas, bet gan viltojums.
   Saimniekiem bijis jāved akmeņus, bet vecais Mārcis, muižas mūrnieks bijis galvenais darītājs. Lai senatnes iespaids būtu pilnīgāks, kungs kādu nakti licis muižas dārzniekam atvest no Madlienas vecās kapsētas vecus akmens krustus. Tāpat šis senatnes mīļotājs licis iecirst akmenī pils celšanas gadu "1205", lai neviens par drupu īstenību nešaubītos.
  (E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Rīga, 1930.)

1829.

Skolasupe pie Plāteres - Vērenes ceļa

2003-05-10 56:49:35, 25:15:56

123 << >> A 📷

Skolasupe līkumojot tek pa Ogres rajonu un ietek Ogres upē, 4 km gara. Netālu no vietas, kur Skolasupi šķērso Plāteres-Vērenes ceļš, atrodas Suces ozols (apkārtmērs 5,1 m).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1830.

Skolasupes un Abzes sazarojums

2003-05-10 56:49:22, 25:15:43

123 << >> A 📷

Abze ir Skolasupes atteka, šādu parādību sauc par bifurkāciju. Iespējams, ka atteka no Skolasupes izveidota mākslīgi. Abze pie Suntažiem ietek Mazajā Juglā. Abze 25 kim gara.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1831.

Meņģele, piemineklis represētajiem

2003-05-10 56:48:15, 25:25:18

123 << >> A 📷

   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 9 un 1949. gadā - 79 meņģeliešus. Meņģelē izvērsa lauku ciemata celtniecību.
   Piemineklis uzstādīts 1998. gadā pie tautas nama, tēlnieks A. Andersons-Barons.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1832.

Zvanezers pie Meņģeles

2003-05-10 56:48:15, 25:25:18

123 << >> A 📷

Zvanezers (Zibiņa dzirnavezers) ir lielākā ūdenstilpne Meņģeles pagastā. Tā platība 3,1 ha. Ezers ierīkots Kangarupītē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1833.

Meņģele, Sudrabu Edžus piemineklis

2003-05-10 56:48:15, 25:25:18

123 << >> A 📷

   Rakstnieks Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Eduards Zilbers, 1860.-1941. g.) dzimis Meņģeles pagasta Siliņos.
   Piemineklis uzstādīts pie skolas1985. gadā, tēlnieks V. Titāns, arhitekts A. Vītols.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1834.

Liepkalnes baznīca

2003-05-10 56:49:03, 25:33:31

123 << >> A 📷

Liepkalnes mūra baznīca uzcelta 1868. gadā. 1959. gadā draudze beidza pastāvēt, baznīca tika izpostīta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1835.

Iršu pagastnams

2003-05-10 56:47:35, 25:35:39

123 << >> A 📷

   Iršu muiža izveidojusies Kokneses pilsnovadā senajā Baltavas pagastā. 1637. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne Baltavas novadu uzdāvinājusi kapteinim Ābramam Hiršam - tā cēlies Iršu nosaukums.
   18. gs. bija apsaimniekota tikai 1/4 daļa tagadējās pagasta teritorijas. 1766. gadā Katrīna II izdeva pavēli dibināt Iršu novadā vācu zemkopju koloniju, lai izveidotu paraugsaimniecības. Vācu zemnieki bija brīvi cilvēki, viņiem bija garantēta ticības brīvība, tiesības veidot savu pašvaldību, lietot vācu valodu, dibināt savas skolas. Tomēr vāciešu saimniecības nav plaukušas, un valdībai tās pastāvīgi bija jāatbalsta.
   1939. gadā vācieši repatriējās, pagastā palika tikai dažas vācu ģimenes.
   2000. gadā pagastā bija 640 iedzīvotāju, t.sk. 90,2 % latviešu, 6,4 % krievu, 1,9 % ukraiņu, 4 baltkrievi, 3 poļi, 2 lietuvieši.
   1935. gadā pagastā bija 91,8 % vāciešu, 6,9 % latviešu.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1836.

Iršu katoļu baznīca

2003-05-10 56:47:35, 25:35:39

123 << >> A 📷

Iršu Romas katoļu draudze dibināta 1940. gadā. 1939. gadā Rīgas kūrija Iršos nopirka zemi un vairākas ēkas, vienu no tām pārbūvēja par dievnamu. No Aglonas atveda zvanu un altārgleznu. Draudze darbojusies arī padomju varas gados. 20. gs. 90. gados baznīca vairākkārt remontēta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1837.

Vecberi, piemineklis represētajiem

2003-05-10 56:43:16, 25:29:21

123 << >> A 📷

Padomju okupācijas varas iestādes 1941.-1955. gadam represējušas vairāk kā 100 bebreniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1838.

Engures ezers pie Dzedriem

2003-06-07 57:15:05, 23:04:43

123 << >> A 📷

Engures ezers ir trešais lielākais ezers Latvijā - platība 4046 ha. Pirms Engures kanāla izrakšanas 1842. g., pa kuru ūdeņi tika novadīti uz Rīgas līci, Engures ezers bija divreiz lielāks.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1839.

Dzedrupe pie ietekas Engures ezerā

2003-06-07 57:15:05, 23:04:43

123 << >> A 📷

Dzedrupe šķērso Ķūļciema pagastu. Tā izveidojas, satekot Šķēdei (Žurnikai) un Jādekšai. Ietek Engures ezerā, 9 km gara.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1840.

Dzedru baznīca

2003-06-07 57:15:06, 23:02:19

123 << >> A 📷

Dzedru Mārtiņa luterāņu baznīca celta 1934.-1937. g., draudze darbību atjaunoja 1991. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1841.

Ķūļciema pareizticīgo baznīca

2003-06-07 57:16:12, 23:01:42

123 << >> A 📷

   1892. gadā Ķūļciemā tika nodibināta pareizticīgo draudze. Pāris gadu vēlāk tai uzbūvēja Sv. Arsēnija baznīcu un klēra māju. Pēc otrā pasaules kara baznīca tika izdemolēta, klēra māja nojaukta, draudze pārtrauca savu darbu.
   Tagad Latvijas pareizticīgās baznīcas Sinode baznīcu ir atguvusi savā īpašumā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1842.

Latvijas smaguma centrs

2003-06-14 56:51:46, 24:56:08

123 << >> A 📷

Kur atrodas Latvijas ģeometriskais centrs? Šo jēdzienu var definēt dažādi, bet visdabiskāk ir saistīt to ar figūras smaguma centru. Latvijas smaguma centrs, kas aprēķināts ar spēlē LATVIJA ielikto algoritmu, ir punktā ar koordinātām (grādi:min:sek) 24:56:8 a. g. un 56:51:46 z.p. Dabā tas atrodas purvainā mežā Suntažu pagastā apmēram 1,3 km uz ZAA no vietas, kur Ķeguma - Siguldas ceļu 5 km pirms Suntažiem šķērso upīte Levenstrauts. Fotogrāfijā redzama spēles autoru uzstādītā informatīvā plāksne.
(http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

1843.

Latvijas sienakaudzes centrs

2003-06-22 56:53:01, 25:08:39

123 << >> A 📷

   Iedomāsimies, ka visa Latvija ir līdzena pļava, vienmērīgi noaugusi ar zāli. Zāle tiek nopļauta, un iegūtais siens jāsaliek vienā lielā kaudzē. Kur jāatrodas kaudzei, lai siena pārvietošana prasītu vismazāk darba? Tiek pieņemts, ka sienu ved ar gaisa transportu pa taisnāko ceļu.
   Tādā veidā definētajam sienakaudzes centram ir arī tīri matemātiska interpretācija. Pieņemsim, ka visapkārt Latvijai pa robežu uzslieta vertikāla siena, bet kādā iekšējā punktā uz zemes ar virsotni uz leju stāv konuss ar 45 grādu leņķī vērstu sānu virsmu. Tad tilpums, ko ierobežo siena, zemes virsma un konuss, ir proporcionāls siena vešanai patērētajam darbam, bet šā tilpuma dalījums ar Latvijas platību ir vidējais siena vešanas attālums. Sienakaudzes centrs tad ir punkts, kurā jānovieto konusa virsotne, lai minēto tilpumu un līdz ar to vidējo vešanas attālumu minimizētu.
   Latvijas sienakaudzes centrs (koordinātas 25:8:39; 56:53:1) atrodas Ogres rajonā Pečora ezera krastā 2,5 km uz DRR no Ķeipenes. Vidējais siena vešanas attālums tur ir apmēram 119 km (Rīgā būtu 129 km). Var droši apgalvot, ka Ķeipene ir Latvijai (vidēji) vistuvākā apdzīvotā vieta!
  (http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

1844.

Pečora ezers

2003-06-22 56:53:04, 25:07:48

123 << >> A 📷

Pečoru ezers atrodas Ogres rajona vidusdaļā, Pečoru purvā. Platība 109,4 ha. Ezerā 3 salas.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

1845.

Sudmaļu ūdenskritums

2003-06-23 57:04:31, 22:28:04

123 << >> A 📷

Sudmaļu ūdenskritumi atrodas Sabiles novadā Abavas kreisā krasta pietekā Valdgalē, apmēram 400 m no tās ietekas Abavā, iepretī Veģiem pie vecajām dzirnavām. Kopš 2001. g. tie ir iekļauti dabas pieminekļu sarakstā. Augšējā ūdenskrituma augšējā kāple 0,30 m, apakšējā - 0,60 m augsta, platums 10 m. Apakšējais ūdenskritums 0,60 m augsts un 6 m plats.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1846.

Alauksta ezers pie Cēsu - Madonas ceļa

2003-06-28 57:05:24, 25:44:48

123 << >> A 📷

Alauksta ezers atrodas Vecpiebalgas pagastā. Tas aizņem pagasta ziemeļrietumu daļu. Ezera platība 777 ha, dziļums ap 7 m. Ezerā ir Vidsniedres un Lielā sala.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1847.

Aiviekste pie Vesetas tilta

2003-06-28 56:37:07, 25:51:10

123 << >> A 📷

Lejasgalā Aiviekste tek pa viegli viļņotu apvidu. Te upē ir vairākas salas, sēkļi un aptuveni 15 akmeņainas krāces. Uz šo salu grupas ir uzcelta Aiviekstes HES - viena no lielākajām mazo upju spēkstacijām Latvijā.

1848.

Jaunkraukles luterāņu baznīca Aizkrauklē

2003-06-28 56:36:40, 25:16:02

123 << >> A 📷

1 km no Aizkraukles pilsētas robežas 1998. gadā uzcelta Aizkraukles Kristus Spēka luterāņu baznīca, kuras draudze ir pilsētas iedzīvotāji. Arhitekte R. Lipore.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1849.

Jaunjelgavas luterāņu baznīca

2003-06-28 56:36:27, 25:05:50

123 << >> A 📷

Jaunjelgavas luterāņu baznīca iesvētīta 1957. gadā, tornis uzbūvēts 1960. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1850.

Tomes baznīca

2003-06-28 56:45:13, 24:38:18

123 << >> A 📷

   Pirmā Tomes baznīca celta jau pirms 1644. gada pie Tomes muižas. Koka ēkas vietā 1907.-1908. gadā uzcēla mūra baznīcu par barona Šilinga naudu. Gadsimtu gaitā degusi, sagrauta, saspridzināta. 1956. gadā nojaukta pavisam, no mūriem uzcēla kolhoza vistu fermu.
   2002. gadā uzcelta jauna baznīca tās vēsturiskajā vietā. Altārgleznu 1932. gadā gleznojis A. Grunde, vitrāžas dievnamā veidojusi māksliniece Ilona Dombrovska.
  (www.vietas.lv)

1851.

Tome, 1. pasaules kara piemiņas zīme

2003-06-28 56:45:13, 24:38:18

123 << >> A 📷

Tomē atrodas pirmā pasaules kara karavīru kapi un otrā pasaules kara brāļu kapi. Pie Tomes kapsētas iestādīta piemiņas ozolu birzs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1852.

Vesetas tilts

2003-06-28 56:37:07, 25:51:10

123 << >> A 📷

Ievērojams arhitektūras piemineklis ir trīs laidumu akmens tilts (19. gs.) pār Vesetu uz vecā Madonas ceļa.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1853.

Rīga, Baumaņu Kārļa piemiņas zīme

2003-07-07 56:57:47, 24:06:01

123 << >> A 📷

   Pirmie Vispārējie dziesmu svētki notika Rīgā 1873. gada 26.–29. jūnijā. Piedalījās 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Šo svētku atklāšanas aktā Latviešu biedrības namā pirmo reizi skanēja Baumaņu Kārļa dziesma "Dievs, svētī Latviju!". To nodziedāja Baltijas Skolotāju semināra kora 14 zēni pēc pašu iniciatīvas sava biedra 19 gadus vecā Jāņa Dreiberga vadībā.
   1920. gadā dziesma " Dievs, svētī Latviju!" kļuva par Latvijas valsts himnu.
   Piemiņas zīme Baumaņu Kārlim Viesturdārzā atklāta 2003. gada 6. jūlijā XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā.

1854.

Rīga, K.Čakstes piemiņas plāksne

2003-07-07 56:57:29, 24:06:37

123 << >> A 📷

   Piemiņas plāksne uzstādīta pie nama Dzirnavu ielā 31.
   Konstantīns Čakste (1901.-1945. g.) - Latvijas pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes dēls. Savu politisko darbību viņš uzsāka laikā, kad Latviju bija okupējis Hitlers. K. Čakste domāja par valsts neatkarības un Satversmes atjaunošanu, viņš nesadarbojās ar Vācu iecelto pašpārvaldi. K. Čakstes vadītā pretestības kustība iestājās tieši par neatkarīgas, parlamentāras, uz 1922. gada Satversmi balstītas Latvijas valsts atjaunošanu.
   1944. gadā K. Čakste bija gatavs uzņemties atjaunotas neatkarīgas Latvijas vadību kā tās ministru prezidents.
   K. Čakste gāja bojā nacistu ieslodzījumā Polijā 1945. gada 22. februārī Štuthofas nometnes evakuācijas laikā.

1855.

Latvijas aptveramības centrs

2003-07-12 56:21:13, 24:36:28

123 << >> A 📷

   Sauksim par aptveramības centru to punktu, kurā lielākais attālums līdz robežai ir vismazākais. Citiem vārdiem, tas ir centrs vismazākajam riņķim, kas apvilkts ap Latvijas teritoriju, un tāpēc no tā ir visvieglāk aptvert ar skatienu visu Latviju. Lai to izdarītu vārda tiešā nozīmē, gan vajadzētu pakāpties gandrīz 4 km augstumā, jo tālākais robežas punkts no aptveramības centra ir 224 km attālumā, bet, piemēram, Rīgā būtu jākāpj vēl par 1,5 km augstāk.
   Aptveramības centrs var izrādīties ārpus savas teritorijas, un Latvijas gadījumā tā gandrīz arī ir iznācis – šis centrs (koordinātas 24:36:28; 56:21:13) atrodas pašā pierobežā, Bauskas rajonā netālu no Skaistkalnes pagasta Kalnamuižas. No tā līdz robežupei ar Lietuvu Mēmelei ir apmēram kilometrs.
   Reizēm pieminētais Eiropas centrs Latvijā, pēc visa spriežot, ir Eiropas aptveramības centrs.
  (http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

1856.

Jaunsaules katoļu baznīca

2003-07-12 56:20:36, 24:28:09

123 << >> A 📷

Nelielā Jaunsaules katoļu baznīca celta 1937.-1947. g. Baznīca atrodas Vecsaules pagastā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1857.

Rīga, čekas upuru piemiņas zīme

2003-07-15 56:57:26, 24:07:20

123 << >> A 📷

"Padomju okupācijas laikā valsts drošības iestāde (čeka) savus upurus šeit ieslodzīja, mocīja, nogalināja un morāli pazemoja" - uzraksts uz mājas Brīvības ielā 61 (Brīvības ielas un Stabu ielas krustojums, tautā zināma arī kā Stūra māja).
Piemiņas zīmi "Melnais slieksnis" pie bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (saukta arī par Čeku) atklāja 2003. gada 14. jūnijā, tēlnieks Gļebs Panteļejevs un arhitekts Andris Veidemanis.

1858.

Rīga, G.Astras piemiņas zīme

2003-07-15 56:57:10, 24:06:55

123 << >> A 📷

Latvijas valsts dibināšanas 75. gadadienā, 1993. gada 18. novembrī Rīgā pie Tieslietu ministrijas nama Brīvības bulvārī 34 tika uzstādīta Gunāram Astram veltīta piemiņas plāksne. Šajā namā 1983. gada 15. decembrī Gunārs Astra tika notiesāts.
Gunārs Astra (1931.-1988. g.) - cīnītājs par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

1859.

Rīga, K. Ulmaņa piemineklis

2003-07-22 56:57:14, 24:06:31

123 << >> A 📷

2003. gada jūlijā skvērā netālu no Raiņa bulvāra un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojuma tika atklāts piemineklis Kārlim Ulmanim, pirmajam Latvijas valsts Ministru prezidentam.
Pieminekļa autors tēlnieks Uldis Kurzemnieks, arhitekts Agnis Lukševics.

1860.

Moskvinas vecticībnieku baznīca

2003-07-26 56:18:21, 26:38:31

123 << >> A 📷

Moskvinas vecticībnieku draudze ir sena. Baznīca uzbūvēta 1873. gadā. Vieta izvēlēta tādēļ, ka tajā laikā tā bija liela apdzīvota vieta ar vairākiem desmitiem māju.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1861.

Grāveru pareizticīgo baznīca

2003-07-27 56:03:44, 27:08:16

123 << >> A 📷

Grāveru pareizticīgo baznīca uzcelta 1836. g. Padomju laikā baznīcā bija ierīkota sporta zāle un kultūras nams. Baznīca tiek atjaunota.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1862.

Sakovas ezers

2003-07-27 56:01:52, 27:08:15

123 << >> A 📷

Sakovas ezers atrodas Krāslavas rajonā, tā platība 20,4 ha. Ezeram cauri tek Dubna.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1863.

Šķeltovas pareizticīgo baznīca

2003-07-27 56:01:21, 27:00:33

123 << >> A 📷

Šķeltovas pareizticīgo baznīca uzcelta 1836. gadā. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1864.

Slostovkas vecticībnieku baznīca

2003-07-27 56:01:07, 26:58:22

123 << >> A 📷

Slostovkas vecticībnieku dievnams celts 1837. gadā, tas saglabājis savu sākotnējo izskatu un tiek uzturēts par ziedojumiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1865.

Ambeļu katoļu baznīca

2003-07-27 56:02:16, 26:50:48

123 << >> A 📷

Ambeļu Svētā Jura katoļu baznīca celta 1888. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1866.

Maskovskas pareizticīgo baznīca

2003-07-27 56:02:35, 26:47:46

123 << >> A 📷

Maskovskas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudzes baznīca celta 18. gs. beigās. Atrodas Daugavpils rajonā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1867.

Dubnas katoļu kapela

2003-07-27 56:04:29, 26:39:52

123 << >> A 📷

   1800. gadā uzcēla Dubnas katoļu kapelu (Varševaņu) no koka, 1882. gadā to restaurēja un izgatavoja ozolkoka altāri un Jēzus Sirds gleznu. 1884. gadā kapelu iesvētīja Jēzus Sirds vārdā.
   1934. gadā un 1938. gadā to vēlreiz remontēja, bet 20. gs. 50. gadu sākumā slēdza.
   20. gs. 90. gadu sākumā draudze darbu atjaunoja.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1868.

Krustpils pareizticīgo baznīca

2003-07-27 56:30:14, 25:53:14

123 << >> A 📷

Krustpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca atrodas Zilānu ielā 57. Dievnams celts 1886.-1888. g., 1910. gadā baznīca tika iesvētīta Svētā Nikolaja godam.
(Latvijas pilsētas. Rīga, 1999.)

1869.

Inčukalns, piemineklis represētajiem

2003-07-30 57:05:55, 24:41:10

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 10, 1949. gadā - 34 inčukalniešus.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

1870.

Teitupītes tilts, V.Coja piemineklis

2003-08-09 57:06:55, 23:11:07

123 << >> A 📷

   Viktors Cojs (1962.-1990. g.) - krievu rokmūziķis, dzejnieks.
   Viktors Cojs dzimis 1962. gada 21. jūnijā Sanktpēterburgā. Viņa māte ir krieviete, tēvs – korejietis. Kopš bērnības Cojs aizrāvās ar zīmēšanu un apmeklēja mākslas skolu. Viņš daudz lasīja, sevišķi krievu klasiku. Pirmo ģitāru Viktoram uzdāvināja vecāki, kad viņš gāja 5. klasē. Jau 8. klasē viņš noorganizēja skolā rokgrupu un mēģināja sacerēt dziesmas.
   1990. gada 15. augustā 28 gadu vecumā Cojs gāja bojā autokatastrofā, ar personīgo automašīnu ietriekdamies autobusā. Tas notika Latvijā, Slokas - Talsu šosejas 35. kilometrā, kad viņš bija atbraucis atpūsties jūras piekrastē. Šis notikums dziļi satrieca krievu jaunatni. Tūkstošiem pusaudžu un jauniešu apraudāja talantīgo mūziķi un dzejnieku. Apbedīts Pēterburgā Blagoveščenskas kapsētā.

1871.

Mazozolu muižas pils

2003-08-16 56:55:35, 25:28:15

123 << >> A 📷

Mazozolu muižas pils tika nodedzināta 1905. gadā, atjaunota 1935. gadā. Tā ir kultūrvēsturisks piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1872.

Latvijas harmoniskais centrs pie Ērgļiem

2003-08-16 56:53:50, 25:39:24

123 << >> A 📷

Latvijas harmoniskajam centram ir fizikāla interpretācija. Ja Visumā būtu tikai plakans Latvijas atveids no plāna vienāda biezuma materiāla un vēl kāda ļoti maza bumbiņa, tad gravitācijas spēks pēdējo novietotu tieši šajā centrā. Tā koordinātas ir 25:39:24, 56:53:50, un tas atrodas Ērgļu A nomalē, ap 0,5 km uz Z no Pļaviņu un Braku ceļu sazarojuma.
(http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

1873.

Svārpstu sila 1905. g. piemineklis

2003-08-16 56:47:32, 26:18:45

123 << >> A 📷

Svārpstu sils atrodas Praulienas pagastā. Ceļa malā, vietā, kur 1905. gada 15. jūnijā notika Malienas revolucionāru pirmais bruņotais uzbrukums cara armijas kazakiem, uzstādīts piemiņas akmens.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1874.

Latvijas nepieejamības centrs

2003-08-16 56:47:27, 26:19:10

123 << >> A 📷

   Nepieejamības centru vai polu parasti attiecina uz Antarktīdu, apzīmējot ar to vistālāk no kontinenta malām esošo punktu, bet analoģisks punkts, protams, ir jebkurai teritorijai, tai skaitā Latvijai. Tas ir sava veida pretstats aptveramības centram – nepieejamības centram ir vislielākais attālums līdz tuvākajam robežas punktam, citiem vārdiem, tas ir lielākā ievilktā riņķa centrs.
   Latvijai tas atrodas punktā ar koordinātām 26:19:10; 56:47:27 Madonas rajona Praulienas pagastā netālu no Madonas – Saikavas ceļa apmēram kilometru pirms apdzīvotas vietas Kaļpi. Ap šo punktu apmēram 81,5 km rādiusā ir tikai Latvijas teritorija.
  (http://jonins.mii.lu.lv/raksti/Lcentri.htm)

1875.

Mazās un Lielās Juglas sateka

2003-08-21 56:58:13, 24:19:29

123 << >> A 📷

Mazā un Lielā Jugla ietek Juglas Juglas ezerā, veidojot kopīgu deltu.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

1876.

Ogres pareizticīgo baznīca

2003-08-22 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

Izveidota kādreizējā Ogres vasarnīcā, pašreizējo izskatu ieguva 20. gs. 90. gadu beigās, projekta autore L. Kļešina, daļa ikonu izgatavotas Lietuvā. Kopš 2005. gada baznīcā Bizantiešu stila raksti.
(www.etaka.lv)

1877.

Ēdoles pils sēta

2003-08-30 57:01:02, 21:41:49

123 << >> A 📷

   Ēdolē aplūkojama vienīgā Kurzemes bīskapijas mūra pils, kas vēl apdzīvojama. Pils celta no 1264. līdz 1276. gadam, vairākkārt pārbūvēta, uzceltas piebūves, izveidotas neogotiskās fasādes.
   1905. gadā pils nodedzināta un pēc tam atjaunota 1906.-1911. g.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1878.

Ēdoles ezers pie Ēdoles pils

2003-08-30 57:01:02, 21:41:48

123 << >> A 📷

Ēdoles parka malā atrodas Ēdoles dzirnavezers, kas uzstādināts Vankas upē (garums 28 km). Ezera platība - 9,3 ha.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1879.

Mātru muižas pils

2003-08-30 57:01:58, 21:39:27

123 << >> A 📷

Bijušās muižas dzīvojamā ēka celta 1823. gadā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1880.

Jura putni - koka figūru muzejs pie Alsungas

2003-08-30 57:00:54, 21:35:50

123 << >> A 📷

Privātmuzejs "Jura putni" atrodas apmēram 4 km no Alsungas pie Alsungas-Tērandes ceļa. Muzejā interesanta no koka izveidotu putnu kolekcija - daļa putnu atrodas muzeja namiņā, daļa - namiņa ārpusē.

1881.

Alsunga, piemineklis represētajiem

2003-08-30 56:58:39, 21:33:54

123 << >> A 📷

Piemiņas plāksne 1941. un 1949. gadā deportētajiem Alsungas iedzīvotājiem uzstādīta 1990. gadā Ziemeļu stacijā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1882.

Jūrkalne, piemineklis Māte Latvija

2003-08-30 57:00:17, 21:23:09

123 << >> A 📷

Piemineklis "Māte Latvija" atklāts 1989. gadā, tēlnieks Ģ. Burvis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1883.

Jūrkalnes apkārtne, 57. paralēles zīme

2003-08-30 57:00:00, 21:22:43

123 << >> A 📷

1999. gadā akcijas "Ceļojums ar Aldari pa 57. paralēli" laikā atklāta 57. paralēles zīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1884.

Jūrkalnes apkārtne, piemineklis Kurzemes bēgļiem

2003-08-30 57:03:41, 21:24:55

123 << >> A 📷

2000. gadā uzstādīta piemiņas zīme Kurzemes bēgļiem, kuri 1944.-1945. g. devās uz Gotlandes krastu Zviedrijā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1885.

Raunas katoļu baznīca

2003-09-05 57:20:22, 25:36:34

123 << >> A 📷

Nams pielāgots baznīcas vajadzībām, tajā darbojas Raunas katoļu draudze. Raunas draudzē kādreiz bija sešas katoļu kapelas, taču no tām vairs nekas nav saglabājies. 16. gs. sākumā Baltiju aptvēra Reformācijas kustība un arī Raunā ienāca luterticība.

1886.

Rauna, nezināmā leģionāra kaps

2003-09-05 57:19:53, 25:36:35

123 << >> A 📷

Pasaule ir atzinusi latviešu SS leģionu par īpašu veidojumu Ieroču SS sastāvā. Ir arī apstiprināti fakti, ka latviešu leģions nav veicis noziegumus pret cilvēci, atšķirībā no Nacistiskās NSDAP SS vienībām un Padomju NKVD karaspēka.

1887.

Lizuma vējdzirnavas

2003-09-05 57:11:15, 26:22:04

123 << >> A 📷

19. gs. pirmajā pusē Lizuma centrā uzbūvēta četrstāvu akmens ēka - Lizuma vējdzirnavas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1888.

Vīksnas pareizticīgo baznīca

2003-09-05 57:13:09, 27:19:31

123 << >> A 📷

Baznīca atrodas Vīksnas pagastā, celta 20. gs. sākumā. Tajā darbojas Vīksnas Sv. kņaza Vladimira pareizticīgo draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1889.

Sprogu katoļu baznīca Dampadruvā

2003-09-05 57:14:49, 27:19:22

123 << >> A 📷

Sprogu katoļu draudze dibināta 1920. gadā. Draudzei piešķīra 15 ha zemes Dampadruvā. Uz augsta pamata 1928. gadā uzcelta vienstāvu ēka. Ēkas vienā galā ierīkoja baznīcu, bet otrā galā atradās sarga dzīvoklis ar divām istabām.
(www.vietas.lv)

1890.

Alūksnes pareizticīgo baznīca

2003-09-06 57:25:15, 27:02:48

123 << >> A 📷

   Alūksnes Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīca atrodas Helēnas ielā 56. Celta 1895. gadā eklektisma stilā.
   1845.-1848. g. pareizticībā pārgāja 1663 Alūksnes draudzes latvieši.
  (www.aluksne.lv)

1891.

Alūksnes katoļu baznīca

2003-09-06 57:25:28, 27:02:32

123 << >> A 📷

Alūksnes Sv. Bonifācija Romas katoļu baznīca atrodas Helēnas ielā 31. Dievnams iesvētīts 2001. gadā, arhitekts A. Krusts.
(www.aluksne.lv)

1892.

Liepukalni, Ā.Liepaskalna piemiņas akmens

2003-09-06 57:29:32, 26:47:51

123 << >> A 📷

Alsviķu pagasta "Liepukalnos" dzimis pasaules rekordists soļošanā Ādolfs Liepaskalns (1910.-1972. g.). Apglabāts Apekalna kapos.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1893.

Vecpalsa pie Vidzemes šosejas

2003-09-06 57:27:20, 26:14:54

123 << >> A 📷

Vecpalsa - Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā Alūksnes rajonā. 21 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1894.

Vizlas Lielais akmens

2003-09-06 57:26:10, 26:21:11

123 << >> A 📷

   Vizla - Gaujas kreisā krasta pieteka, 26 km gara. Tās lejtecē ir lieli atsegumi.
   Te atrodas Vizlas Lielais (Žākles) akmens - garums 6 m, platums 3,7 m, augstums 3,4 m.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1895.

Rēveļu skolas piemiņas akmens

2003-09-06 57:13:15, 26:08:15

123 << >> A 📷

Rēveļu (Elizabetes) pamatskola atrodas Gulbenes rajonā, tā uzcelta un iesvētīta 1880. gadā. Skolas ēka savu sākotnējo izskatu saglabājusi līdz mūsu dienām.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1896.

Jaunpiebalgas katoļu baznīca

2003-09-06 57:09:18, 26:00:41

123 << >> A 📷

Jaunpiebalgas pagastā darbojas Romas katoļu draudze. Katoļu draudzes pirmie dievkalpojumi notika 1936. gadā P. Podnieka mājā, tagadējā baznīca iesvētīta 1939. gada 24. decembrī.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1897.

Jāņaskola - E.Dārziņa un J.Surabkalna muzejs

2003-09-06 57:06:45, 25:55:57

123 << >> A 📷

   Starp Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu atrodas Jāņaskola. Te iekārtots muzejs gleznotājam Kārlim Miesniekam, komponistam Emīlam Dārziņam un dzejniekam Jānim Sudrabkalnam.
   Bijusī skola celta 1871. gadā un nosaukta apustuļa Jāņa vārdā. Te 1875. gadā dzimis Emīls Dārziņš.
  (Tūrisma ceļvedis. Rīga, 20001.)

1898.

Vecpiebalgas ūdensrozes

2003-09-06 57:03:37, 25:49:08

123 << >> A 📷

   "Kā lai šonakt vienaldzīgi klusē,
    Kā lai tādā brīdī projām iet,
    Ja visapkārt Vecpiebalgas pusē
    Atkal baltas ūdensrozes zied"
  (Tautā iemīļotas dziesmas vārdi)
   Šoreiz zied sārtas ūdensrozes...

1899.

Iecava pie Grienvaldes dzirnavām

2003-09-27 56:37:15, 24:11:12

123 << >> A 📷

Iecava tek seklā ielejā, dziļāka ieleja ir 15 km garā posmā ap Iecavas ciemu. Te vietām atsedzas sarkanā dolomīta klintis.

1900.

Grienvaldes dzirnavas

2003-09-27 56:37:15, 24:11:12

123 << >> A 📷

Grienvaldes ūdensdzirnavas celtas ap 1860. gadu. - 2 km uz ziemeļiem no Iecavas centra, pie Plakanciema ceļa un Iecavas upes.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1901.

Munču vējdzirnavu drupas

2003-09-27 56:29:23, 24:11:40

123 << >> A 📷

Munču vējdzirnavas celtas 1905. g., to drupas atrodas 2 km no Codes uz Rīgas pusi, vietā, kur autoceļš pāršķeļ senu soda vietu - 130 m garo Karātavu kalnu.
(A. Plaude. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1902.

Bērzmuiža Mežotnes pagastā

2003-09-27 56:29:34, 24:07:24

123 << >> A 📷

   Bērzmuižas kungu māja celta 18. gs. beigās.
   Bijušajā Bērzmuižā kādreiz atradās Bērzes pamatskola. Pēc ugunsgrēka 1977. g. skola vairs šeit neatrodas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1903.

Salgales baznīcas drupas

2003-09-27 56:31:36, 23:59:24

123 << >> A 📷

400 gadus pastāvējusī Salgales baznīca guļ drupās kopš Otrā pasaules kara. Vecie, sagrautie mūri 4 km augšpus Emburgas vientuļi stāv pašā Lielupes krastā. Jaunā Salgales baznīca atdzimusi daudz blīvāk apdzīvotajā pagasta centrā. Par Salgales draudzes apgabala vēsturi skolotāja un rakstniece Aldona Račinska ir sarakstījusi grāmatu "Lielupei līdzās".
(www.zvans.llu.lv)

1904.

Rīga, P. Valdena piemineklis

2003-10-14 56:57:18, 24:06:08

123 << >> A 📷

Apstādījumos pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes 2003. gada 14. oktobrī atklāja pieminekli ķīmiķim Paulam Valdenam (tēln. Andris Vārpa, arhitekts - Arno Heinrihsons). Pauls Valdens uzskatāms par izcilāko latviešu izcelsmes zinātnieku, kuru vairākkārtēji nominēja Nobela prēmijai. Tomēr dažādu apstākļu un nejaušību sakritības dēļ viņš to nesaņēma.

1905.

Rauna netālu no ietekas Gaujā

2003-10-18 57:21:53, 25:21:55

123 << >> A 📷

Rauna - Gaujas kreisā pieteka, 50 km gara. Iztek no Slutaiša ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

1906.

Raunas ieteka Gaujā

2003-10-18 57:21:59, 25:21:40

123 << >> A 📷

   Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866 – 1950), dzejnieks. 1978. g. iznāca viņa dzejoļu krājums "Kur Gauja ar Raunu tiekas".
   "Vien jums es piederu - pļavas un gravas,
    Saule un zvaigznes un Gauja un Rauna..."
  (E. Treimanis-Zvārgulis)

1907.

Rauna pie Cēsu - Valmieras ceļa

2003-10-18 57:21:46, 25:22:22

123 << >> A 📷

Ļoti līkumainā un straujā Gaujas pieteka Rauna lejtecē ap 10 m plata un līdz 2 m dziļa. Te pār Raunu uzcelts augstākais dzelzceļa tilts Latvijā (24 m virs upes līmeņa), upes krastus rotā Ceipu iezis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1908.

Leukādijas, E. Treimaņa - Zvārguļa piemineklis

2003-10-18 57:21:52, 25:21:40

123 << >> A 📷

   1983. g. Dzejas dienās Leukādijās pie E. Treimaņa-Zvārguļa kapa atklāja pieminekli (tēln. K. Jansons, arhit. E. Zommers).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)
   "Sev mūža māju vienkāršu un klusu
    No mīļās tēvu zemes izlūdzos -
    Lai viņa ļauj, ka Leukādijās dusu
    Kur dzimu, augu, cietu, mocījos."
  (E. Treimanis-Zvārgulis)

1909.

Leukādijas - E. Treimaņa - Zvārguļa māja

2003-10-18 57:21:52, 25:21:40

123 << >> A 📷

   1900. g. pie Raunas ietekas Gaujā E. Treimanis-Zvārgulis uzcēla māju. Skaistā apkārtne rosināja nosaukt šo vietu par Leukādijām (Leukāda - grieķu sala Jonijas jūrā).
   Te dzejnieks dzīvoja vasarās, bet no 1919. g. - pastāvīgi. Pēc paša vēlēšanās viņš apbedīts mājas dārzā zaļu eglīšu ielokā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1910.

Gauja Jāņmuižas apkārtnē

2003-10-18 57:21:35, 25:20:16

123 << >> A 📷

   1 km attālumā no Jāņmuižas 340 m garumā atsedzas rūsgandzeltenīgā smilšakmens Kāzu klints (citos avotos - Kazu klints, Kazu iezis, Paeglīšu klintis), augstums 3-16 m.
   Gaujas senlejas platums te 58-60 m, bet gultnes dziļumi 5 m, pat 7 m.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

1911.

Kāzu klintis pie Gaujas

2003-10-18 57:21:28, 25:21:15

123 << >> A 📷

   Apmēram kilometru lejpus Leukādijām Gaujas kreisajā krastā paceļas Kāzu klintis (sauktas arī par Kazu klintīm vai Kazu iezi).
   Leģenda vēstī, ka bagāts saimniekdēls iemīlējis nabaga meiteni. Tēvs nav ļāvis precēt nabaga meiteni. Tad abi saģērbušies kāzu drānās un no šīm klintīm ielēkuši Gaujā. No tā laika arī klintis saucot par Kāzu klintīm.
  (Informācija pie Leukādiju mājām)

1912.

Kalēja ala

2003-10-18 57:22:43, 25:15:40

123 << >> A 📷

Kalēja ala atrodas Strīķupītes (agrāk saukta - Vaidava) krastos. Tā ir gara smilšakmens ala.
(Gaujas Nacionālais parks. Rīga, 1979.)

1913.

Rīgas centrālā stacija

2003-10-27 56:56:48, 24:07:13

123 << >> A 📷

Rīgas centrālā stacija ar jauno stacijas pulksteni, kurš uzstādīts 2003. gada 28. augustā. Jaunais pulkstenis izgatavots Vācijas kompānijā "Perrot", kas dibināta 1860. gadā. Pulksteni uzstādīja firma "Linstow Varner" un tas ietilpst tirdzniecības centra "Origo" kompleksā.
Pulkstenis sāka darboties 2003. gada 4. oktobrī.

1914.

Rīgas Centrāltirgus

2003-10-27 56:56:38, 24:06:55

123 << >> A 📷

Rīgas Centrāltirgus uzcelts, izmantojot Pirmā pasaules kara laikā Vaiņodē izbūvēto dirižabļu angāru konstrukcijas. Celts 1924.-1930. g., arhit. P. Dreijmanis, P. Pavlovs, inženieris V. Isajevs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1915.

Augstrozes baznīca

2003-11-08 57:30:27, 25:00:12

123 << >> A 📷

Augstrozes luterāņu baznīca atrodas Limbažu rajona Umurgas pagastā. Baznīca uzcelta 1859. gadā, 1872. gadā remontēta. 1968. gadā baznīcu pārvērta par labības noliktavu. 1991. gadā draudze darbību atjaunoja, baznīca restaurēta. Tiek izdots laikraksts "Augstrozes Dievnams".
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1916.

Alojas pareizticīgo baznīca

2003-11-08 57:46:35, 24:52:53

123 << >> A 📷

   Alojas pareizticīgo baznīca atrodas Limbažu rajona Alojas pilsētas lauku teritorijā. 1845.-1848. g. apmēram 700 Alojas luterāņi pārgāja pareizticībā. Stakenberga muižā 1846. gadā nodibināja pareizticīgo draudzi un uzcēla koka baznīcu. 1895. gadā tika iesvētīta jaunā mūra baznīca.
   Baznīcā dievkalpojumi vairs nenotiek.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1917.

Iģe pie Graudiņiem

2003-11-08 57:53:49, 24:52:25

123 << >> A 📷

Iģe - Salacas kreisā pieteka, 49 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

1918.

Gudzonu ala pie Laņģupītes

2003-11-08 57:51:04, 25:00:23

123 << >> A 📷

   Laņģupīte - Salacas kreisā pieteka. Laņģupītes krastiem ir izteiksmīgs reljefs.
   Gudzonu ala atrodas Valmieras rajona Skaņkalnes pagastā pie Laņģupītes. Tā ir aizsargājams dabas objekts.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1919.

Skaņkalnes pareizticīgo baznīca

2003-11-08 57:51:18, 25:02:36

123 << >> A 📷

Skaņkalnes pareizticīgo baznīca atrodas Valmieras rajonā. Tā darbojās no 19. gs. beigām līdz 20. gs. 60. gadiem. 1984. gadā veikti pēdējie apbedījumi pareizticīgo kapsētā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1920.

Salaca pie Dauģēnu klintīm

2003-11-08 57:53:45, 25:00:47

123 << >> A 📷

Salaca iztek no Burtnieku ezera, 95 km gara. Ietek Rīgas jūras līcī.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

1921.

Dauģēnu klintis pie Salacas

2003-11-08 57:53:40, 25:00:50

123 << >> A 📷

   Dauģēnu klintis atrodas Valmieras rajona Mazsalacas lauku teritorijā, Salacas labajā krastā, ziemeļrietumos no Silmačiem. Tas ir līdz 15 m augsts, ap 100 m plats Burtnieku svītas smilšakmeņu atsegums.
   Dauģēnu klintis un alas ir dabas piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1922.

Zēlustes muiža pie Juglas ezera Rīgā

2003-11-16 56:57:59, 24:17:24

123 << >> A 📷

   Zēlustes muiža (dēvēta arī par Vaivodmuižu un Šepmuižu) uzcelta 1763. gadā uz Mazjumpravas muižas Pelēdes sētas zemes kā vasaras māja. To uzbūvēja J. H. Vaivods, kurš tur ierīkoja zaļo ziepju ražotni, nosaukdams to savā vārdā. Pēc viņa aiznākamais īpašnieks to pārveidoja par cietes un pūdera ražotni.
   Vēlākajos gados muižiņu pārņēma muižkungs Šeppe, no kura vārda radies nosaukums Šepmuiža.
   Nākamais saimnieks fon Šēmanis to pārdēvēja par Zēlustes (Seelust) muižu - ūdens prieka muižu.
   Zēlustes muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tā uz 25 gadiem iznomāta vienam no Latvijas miljonāriem.
  (Džeina Kārkliņa, "Diena", 15.09.2003.)

1923.

Latvijas skaidrības centrs

2003-12-07 56:47:56, 24:35:22

123 << >> A 📷

Skaidrības centrs ir punkts, kuru atrod šādi. Ņem katrā teritorijas punktā lielāko un mazāko attālumu līdz robežai un minimizē šo divu skaitļu starpību. Latvijā tāds punkts atrodas netālu no Rīgas –Jaunjelgavas šosejas apmēram pret Ogres pilsētu Daugavas otrā krastā. Velkot ap šo punktu riņķus, iegūstam iespējami šaurāko "neskaidro" joslu no riņķiem, kas daļēji pieder un daļēji nepieder Latvijai.
(http://jonins.mii.lu.lv/raksti/velreiz.htm#A3)

1924.