Latvija 2002-09

Latvija 2002-09

2008-12-12

1636.

Upeslejas, Z. Stopija piemineklis

2002-09-01 56:55:34, 24:22:45

123 << >> A 📷

   Sākot ar 16. gs. 2. pusi, Rīgas rātes locekļi un bagātie namnieki no Polijas karaļa par naudas aizdevumiem Rīgas apkārtnē ieguva zemes īpašumus (ķīlu muižas). Tā savu muižu tagadējā Stopiņu pagastā ieguva arī ārsts un astronoms Z. Stopijs, no kura vārda arī cēlies pagasta nosaukums.
   Stopiņu pagastam ir arī savs ģerbonis - trīs zelta astoņstaru zvaigznes zilā laukā. Ģerboņa autors mākslinieks Z. Strupulis par pagasta simbolu izvēlējies trīs zvaigznes - fragmentu no Z. Stopija dzimtas ģerboņa.
   Z. Stopija piemineklis uzstādīts 2001. gadā Upeslejās, tēlnieks stopiņietis U. Sterģis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1637.

Naudītes pagastnams

2002-09-07 56:32:15, 23:11:31

123 << >> A 📷

Naudītes pagastā 2000. gadā bija 1024 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 84,6 % latviešu, 5,7 % baltkrievu, 3,3 % ukraiņu, 3,3 % krievu, 2 % lietuviešu, 0,9 % poļu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1638.

Sesavas upes dīķis Naudītē

2002-09-07 56:32:09, 23:11:10

123 << >> A 📷

Sesava - Bērzes labā pieteka, kopgarums 25 km. Pie Naudītes, šķērsojot paugurus, upe iegrauzusies 20-30 m dziļā ielejā. Aizdambējot upi, pie Naudītes izveidota 22 ha liela ūdenskrātuve.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1639.

Klūnu atsegums pie Skujaines upes

2002-09-07 56:27:39, 23:15:02

123 << >> A 📷

   Skujaine - Tērvetes kreisā pieteka. Upe tek izteiktā ielejā, tās krastos ir ļoti pievilcīgas ainavas.
   Klūnu atsegums Skujaines labajā krastā kopš 2001. gada ir dabas piemineklis (kopš 1977. gada aizsargājams ģeoloģisks objekts).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1640.

Mašmeles, R. Sēļa piemineklis

2002-09-07 56:24:50, 23:10:15

123 << >> A 📷

Bukaišu "Mašmelēs" dzimis rakstnieks Roberts Sēlis (1884.-1975. g.). Viņa dzimtās mājas iezīmē piemiņas akmens.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1641.

Sniķeres baznīcas drupas

2002-09-07 56:23:54, 23:06:45

123 << >> A 📷

Sniķeres mūra baznīca uzcelta 1839.-1841. gadā. Latvijas brīvvalsts laikā tajā darbojās Sniķeres luterāņu draudze. Otrā pasaules kara laikā Sniķeres baznīca tika sagrauta. Sniķeres baznīcas drupas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1642.

Zebrene, piemineklis sarkanā terora upuriem

2002-09-07 56:36:10, 22:53:12

123 << >> A 📷

   Piemineklis sarkanā terora upuriem uzstādīts 1995. gadā.
   Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 20 un 1949. gadā - 88 zebreniekus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1643.

Zebrenes pagastnams

2002-09-07 56:36:10, 22:53:12

123 << >> A 📷

Zebrenes pagastā 2000. gadā bija 642 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 86,6 % latviešu, 5,3 % krievu, 3,0 % baltkrievu, 2,5 % lietuviešu, 1,1 % ukraiņu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1644.

Gauja pie Virešiem

2002-09-13 57:27:13, 26:20:45

123 << >> A 📷

Izlīkumojusi pa Virešu apkārtnes teritoriju, tālāk uz ziemeļiem Gauja plūst pa plašu, dziļu ieleju.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1645.

Virešu pagastnams

2002-09-13 57:27:15, 26:22:03

123 << >> A 📷

Virešu pagastā 2000. gadā bija 829 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 87,2 % latviešu, 8,1 % krievu, 2,4 % ukraiņu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1646.

Virešu labības sabērtuve

2002-09-13 57:27:15, 26:22:03

123 << >> A 📷

Latvijas brīvvalsts laikā Virešos darbojās Valsts Virešu sēklas sabērtuve. Tās celtniecībai naudu ziedojis arī Valsts prezidents K. Ulmanis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1647.

Romeškalna muižas pils (Veclaicenes skola)

2002-09-13 57:33:43, 26:54:36

123 << >> A 📷

Bijusī Augusta fon Tranžē muiža, celta 1847. gadā. No 1932. gada te darbojas Veclaicenes pamatskola. Te iekārtots arī skolas muzejs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1648.

Vaidava pie Ziemeru - Alūksnes ceļa

2002-09-13 57:30:10, 27:04:19

123 << >> A 📷

Kā līkloču lenta Vaidava vijas cauri visai Ziemeru teritorijai.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1649.

Mārkalnes pagastnams

2002-09-13 57:29:28, 27:11:37

123 << >> A 📷

   Mārkalnes pagastā 2000. gadā bija 509 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 81,5 % latvieši, 14,7 5 % krievu, 1,2 % ukraiņu, divi baltkrievi, divi vācieši, divi igauņi, viens armēnis, viens mordvietis.
   No laukakmeņiem celtais pagastnams ir kultūrvēsturiska ēka.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1650.

Mārkalnes skolas piemiņas zīme

2002-09-13 57:29:28, 27:11:37

123 << >> A 📷

Mārkalnes skola dibināta 1868. gadā - tolaik Lāzberģa pagasta Marijas skola. Skolas 120 gadu jubilejā pie tās atklāja piemiņas akmeni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1651.

Mārkalnes skola

2002-09-13 57:29:28, 27:11:37

123 << >> A 📷

   Mārkalnes skola dibināta 1868. gadā, tolaik - Lāzberģa pagasta Marijas skola.
   Zemi skolas celtniecībai dāvinājis barons Volfs. Sākotnēji tā bijusi vienstāva laukakmeņu ēka, kurā strādājis arī pagasta skrīveris. 1898. gadā no ķieģeļiem uzbūvēja otru stāvu. 1937. gadā skolai uzbūvēja piebūvi.
   2000./2001. m. g. skolā mācījās 53 skolēni.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1652.

Lāzberģa pils drupas

2002-09-13 57:27:38, 27:07:02

123 << >> A 📷

   Lāzberģa muiža, saukta arī par Fiandeni, rakstos minēta jau 16. gs., kad tās pirmais īpašnieks bija bruņinieks Buholcs. 1798. gadā muižas īpašnieks kļuva barons Johans Gotlībs fon Volfs. Pili sāka celt 1821. g., taču pabeidza tikai 1860. g. 20. gs. 50. gados pilī atradās kultūras nams, bet vēlāk dzīvokļi un vienā galā kūts. Tagad ēka jau daļēji sagruvusi.
   Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1653.

Zeltiņu baznīca

2002-09-13 57:21:35, 26:46:19

123 << >> A 📷

   Zeltiņu luterāņu baznīca celta 1823. gadā.
   1967. gadā baznīcai nogāza torni, sadauzīja zvanu, izpostīja iekštelpas un piemiņas plāksni kritušajiem zeltiņiešiem. Baznīcā ierīkoja noliktavu.
   1991. gadā sākta baznīcas atjaunošana.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1654.

Kalncempju pagastnams

2002-09-14 57:19:21, 26:53:05

123 << >> A 📷

Kalncempju pagastā 2000. gadā bija 351 iedzīvotājs. Nacionālais sastāvs: 92,6 % latviešu, 5,4 % krievu, 1,4 % poļu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1655.

Ottes dzirnavu muzejs

2002-09-14 57:19:16, 26:54:59

123 << >> A 📷

   Brīvdabas muzejs "Ates (Otes, Ottes) dzirnavas" atrodas Alūksnes rajonā. Te var aplūkot lauku sētu ar 13 ēkām, katrā no tām ir atbilstoši darba rīki, saimniecības piederumi, mašīnas.
   Katru gadu septembra otrajā sestdienā Ates dzirnavās notiek Pļaujas svētki, kuros tiek demonstrēti zemnieku darba rīki, tradīcijas un sadzīve.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1656.

Ottes dzirnavas

2002-09-14 57:19:16, 26:54:59

123 << >> A 📷

Ates (Ottes) dzirnavas ierīkotas 1795. gadā, joprojām darbojas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1657.

Ottes dzirnavas, piemineklis arklam

2002-09-14 57:19:16, 26:54:59

123 << >> A 📷

Uz pieminekļa K. Ulmaņa vārdi:
"Visskaistākais ģerbonis pasaulē ir arkls tīrumā".

1658.

Paparze pie Alūksnes - Kalnienas ceļa

2002-09-14 57:18:08, 26:54:50

123 << >> A 📷

Paparze - Pededzes labā pieteka, 27 km gara. Iztek no Indzera ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

1659.

Žīguru stacija (nu jau bijusī)

2002-09-14 57:15:58, 27:39:52

123 << >> A 📷

Žīguru stacija atradās uz līnijas Gulbene-Vecumi. 2001. gadā līnija slēgta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1660.

Žīguru skola

2002-09-14 57:15:58, 27:39:52

123 << >> A 📷

Žīguru pamatskola atklāta 1954. gadā jaunā ēkā, 1968. gadā uzcelta piebūve. 2000./2001. m. g. Žīguru pamatskolā mācījās 143 skolēni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1661.

Viricas upes dīķis Žīguros

2002-09-14 57:15:58, 27:39:52

123 << >> A 📷

Virica - Vjadas kreisā pieteka, savukārt Vjada ir Veļikajas pieteka. Žīguru pagasta teritorijas lielāko daļu klāj meži.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1662.

Medņu akmens

2002-09-14 57:02:13, 27:10:19

123 << >> A 📷

Pie Gulbenes-Rēzeknes ceļa Ruduku pieturas atrodas Medņu dižakmens - kopš 1987. gada aizsargājams ģeoloģisks objekts. Tā garums 6,3 m, platums 5,8 m, augstums 1,4 m. Akmens stipri sadēdējis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1663.

Rugāju pagastnams

2002-09-14 57:00:14, 27:08:02

123 << >> A 📷

Rugāju pagastā 2000. gadā bija 1947 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 84,9 % latviešu, 12,3 % krievu, 0,8 % ukraiņu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1664.

Rugāju pareizticīgo baznīca

2002-09-14 56:59:52, 27:07:05

123 << >> A 📷

Rugāju (Aleksandropoles) pareizticīgo baznīca uzcelta 1915. gadā. Naudu baznīcas celtniecībai devis Krievijas cars Nikolajs II.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1665.

Dricānu baznīca

2002-09-14 56:39:01, 27:11:17

123 << >> A 📷

Dricānu Sv. Sīmaņa un Jūdas katoļu baznīca uzcelta 1859. gadā ar baroneses M. Manteifeles gādību.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1666.

Kolnasāta - F. Trasuna muzejs Sakstagalā

2002-09-14 56:32:08, 27:08:50

123 << >> A 📷

   Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta" (1864. g.) ir valsts nozīmes vēstures piemineklis. Muzejā apskatāma ekspozīcija par F. Trasunu un novadnieku rakstnieku J. Klīdzeju. Blakus muzejam ir klētiņa ar seniem sadzīves priekšmetiem.
   F. Trasuns bija viens no galvenajiem Latgales latviešu kongresa Rēzeknē (1917.) organizētājiem, Latvijas neatkarības idejas atbalstītājiem. Dzimis 1864. gada 16. oktobrī Rēzeknes apriņķa Sakstagala pag. Kolnasātā, miris 1926. gada 6. aprīlī Rīgā, apbedīts Rēzeknes Brāļu kapos.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1667.

Sakstagala pagastnams

2002-09-14 56:32:08, 27:08:50

123 << >> A 📷

Sakstagala pagastā 2000. gadā bija 1762 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 53,3 % latviešu, 41,9 % krievu, 1,6 % baltkrievu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1668.

Murmastiene, piemineklis kritušajiem

2002-09-14 56:40:09, 26:33:52

123 << >> A 📷

   1992. gadā pie Murmastienes pamatskolas atklāta piemiņas plāksne. Pie tās 25. martā tiek pieminēti represiju upuri, kā arī karos kritušie novadnieki.
   Uz pieminekļa uzraksts:
   "Karos kauti, nomocīti
    Mūsu tautas dēli klus.
    Piemiņa mēs galvas liecam
    Lai tie svētā mierā dus."

1669.

Murmastienes krucifiksa namiņš

2002-09-14 56:40:09, 26:33:52

123 << >> A 📷

Padomju varas laikā 20. gs. 50. gados tika nopostīta lūgšanu vieta Murmastienes centrā. 1993. gadā pēc arhitektes I. Ketleres projekta Murmastienē atklāja krucifiksa namiņu, kur maijā katru vakaru pulcējas dievlūdzēji, bet augustā piestāj svētceļotāji.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1670.

Stāmerienas baznīca

2002-09-14 57:12:57, 26:53:29

123 << >> A 📷

Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca celta 1904. gadā. Greznie baznīcas krusti rotāti ar kalnu kristāliem. 1995. gadā atjaunota pareizticīgo draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1671.

Koknese, piemineklis Pērsei

2002-09-21 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A 📷

Piemiņas vieta Pērses ūdenskritumam. 1967. gadā Kokneses un tās apkārtnes ainava tika sapostīta, to applūdinot Pļaviņu HES vajadzībām. Arī Pērses ūdenskritums nogrima dzelmē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1672.

Pērse pie Kokneses pilsdrupām

2002-09-21 56:38:42, 25:27:30

123 << >> A 📷

Kokneses pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Stāvajā klintī starp Daugavu un Pērses ieteku 1209. gadā bīskaps Alberts sāka celt mūra pili. Tagad pilsdrupas daļēji applūdinātas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1673.

Daugava pie Kokneses

2002-09-21 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A 📷

Daugavas augstos, krāšņos krastus pie Kokneses applūdinājusi ūdenskrātuve. Zem ūdens palikuši Krievkalna kapi, pareizticīgo baznīca, Kokneses skolas ēka (bij. Maskavas krogs) u.c. ēkas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1674.

Mežāres pagastnams

2002-09-21 56:32:22, 26:14:33

123 << >> A 📷

Mežāres pagastā 2000. gadā bija 1116 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 32,3 % latviešu, 64,5 % krievu, 1,3 % baltkrievu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1675.

Mežāres stacija

2002-09-21 56:32:22, 26:14:33

123 << >> A 📷

Mežāres stacija atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Rēzekne.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1676.

Endžeļu vecticībnieku baznīca

2002-09-21 56:31:57, 26:19:15

123 << >> A 📷

Endžeļos ir Endžeļu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1677.

Mētrienas pagastnams

2002-09-21 56:40:48, 26:19:39

123 << >> A 📷

Mētrienas pagastā 2000. gadā bija 991 iedzīvotājs. Nacionālais sastāvs: 78,9 % latviešu, 13,8 % krievu, 3,5 % baltkrievu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1678.

Mētriena, M. Galenieces piemiņas zīme

2002-09-21 56:40:48, 26:19:39

123 << >> A 📷

M. Galeniece (1890.-1984. g.) zinātniece, purvu botāniķe, dzimusi Mētrienas pagasta Rāksalā. Mētrienā botāniķei M. Galeniecei uzstādīts piemiņas akmens.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1679.

Sietiņu dižakmens Rembates pagastā

2002-09-21 56:48:09, 24:50:20

123 << >> A 📷

Sietiņu dižakmens - sena kulta vieta. Akmens garums 5,6 m, augstums 1,7 m, platākā vieta 5,3 m, apkārtmērs 17,5 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1680.

Rembates skola, piemineklis represētajiem

2002-09-21 56:47:42, 24:49:28

123 << >> A 📷

Piemiņas akmens pie Rembates pamatskolas represētajiem rembatiešiem uzstādīts 1999. gadā. Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 5 un 1949. gadā - 78 rembatiešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1681.

Rīga, Daugavas stadiona vārti

2002-09-28 56:57:08, 24:09:29

123 << >> A 📷

Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions" atrodas Augšielā 1. Stadions atklāts 1958. gadā. Ir mākslīgā ledus halle ar hokeja laukumu. Tribīnēs ir 17 000 skatītāju vietas.

1682.

Rīga, Sv. Trijādības pareizticīgo katedrāle

2002-09-28 56:57:49, 24:08:52

123 << >> A 📷

   Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāle atrodas Krišjāna Barona ielā 126. Tā celta 1902.-1907. gadā pēc Rīgas arhitekta N. H. Pēkšēna projekta.
   Katedrāli ir apmeklējuši Imperators Nikolajs II un Krievijas Ministru padomes priekšsēdētājs P. Stolipins. Ilgus gadus šī bija tikai klostera baznīca, bet 1961. gadā, kad slēdza Kristus Dzimšanas katedrāli, tā kļuva par Rīgas eparhijas katedrāli, uz kuru tika pārcelts Virsgana sēdeklis. Svētās Trijādības katedrāle nekad nav tikusi slēgta.
  (www.pareizticiba.lv)

1683.

Zemitānu stacija Rīgā

2002-09-28 56:57:60, 24:09:21

123 << >> A 📷

Zemitānu stacijas ēka uzcelta 1953. gadā (toreiz to sauca par Oškalna staciju). 1960. gadā uzcelts estakādes tilts pāri sliežu ceļiem.
(LME, 2. sēj. Rīga, 1968.)

1684.

Rīga, Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca

2002-09-28 56:57:43, 24:08:10

123 << >> A 📷

Jaunā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca atrodas Brīvības ielā 119. Tā celta 1903.-1906. g., arhitekts V. fon Striks. Baznīcā J. Rozentāla altārglezna "Kristus svētī bērnus".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1685.

Rīga, Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīca

2002-09-28 56:57:24, 24:07:13

123 << >> A 📷

Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca atrodas Ģertrūdes ielā 8. Tā celta 1863.-1868. g., arhitekts J. D. Felsko. Baznīcā mākslas pieminekļi - divas vitrāžas (1907. g.) un ērģeles (1906. g.).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1686.

Rīga, Ugunsdzēsības muzejs

2002-09-28 56:57:40, 24:06:43

123 << >> A 📷

Latvijas Ugunsdzēsības muzejs atrodas Hanzas ielā 5. Ēka celta 1912. gadā, jūgendstils. Arhitekts R. Šmēlings. Ēku vainago agrākais novērošanas un šļūteņu žāvēšanas tornis ar barokāli stilizētu smaili.
(www.ugdd.lv/lv/muzejs.html)

1687.

Rīga, Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca

2002-09-28 56:59:48, 24:07:37

123 << >> A 📷

   Rīgas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca atrodas Sarkandaugavas ielā 10.
   Baznīca celta 1876.-1878. g., arhitekts J. D. Felsko. Baznīca celta ziemeļvācu ķieģeļgotikas formās. Ērģeles būvējusi Rīgas firma "E. Martin" 1882. gadā, šobrīd tās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcā ir izcila akustika.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1688.

Sarkandaugavas stacija Rīgā

2002-09-28 56:59:33, 24:08:06

123 << >> A 📷

Divstāvu koka ēkas starp daudzstāvu mūra namiem ir viena no Rīgas īpatnībām. Viena no tādām ēkām ir Sarkandaugavas stacija, celta 20. gs. pirmajā pusē. Rietumeiropā koka ēku gandrīz vairs nav. Rīgas koka arhitektūras apsūbējušais krāšņums tiek atzīts ārzemju tūristu vidū.

1689.

Rīga, A.Pumpura kapa piemineklis

2002-09-28 56:58:19, 24:08:48

123 << >> A 📷

   Andreja Pumpura (1841.-1902. g.) kapa piemineklis atrodas Lielajos kapos. Kapi darbojās no 1773. līdz 1958. gadam. Tagad tur ierīkots memoriālais parks. Padomju laikā Lielie kapi pārcietuši neiedomājamus postījumus.
   Piemineklis veidots no šūnakmens, uzstādīts 1929. gadā, autors K. Zāle.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1690.

Rīga, Augšāmcelšanās luterāņu baznīca

2002-09-28 56:58:09, 24:08:47

123 << >> A 📷

Bijusī Jaunā kapela - tagad Augšāmcelšanās luterāņu baznīca. Savulaik Jaunā kapela bija viena no skaistākajām kapu kapelām Eiropā. Ēka ietilpst arhitektūras ansamblī "Lielie kapi". Projektējis arhitekts Neuburgers neoromānikas stilā 1863-1891. g., būvdarbu vadītājs K. Felsko un inženieris F. Engelsons. 1990. gadā Jaunā kapela nodota Rīgas Augšāmcelšanās ev.lut. draudzei.

1691.

Kapsila kapi, piemineklis brīvības cīnītājiem

2002-09-29 56:52:21, 24:14:54

123 << >> A 📷

Piemineklis Kapusila kapos Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem uzstādīts 1935. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1692.

Rīga, universālveikals Centrs

2002-10-02 56:56:52, 24:06:46

123 << >> A 📷

   Universālveikals "Centrs" atrodas pašā Rīgas centrā, Audēju ielā 16.
   Ēka celta 1936.-1940. g., arhitekts A. Galindoms. Celta kā Armijas ekonomiskā veikala ēka.
  (Rīga. Rīga, 1990.)

1693.

Rīga, Rātsnams

2002-10-02 56:56:51, 24:06:24

123 << >> A 📷

Jaunā rātsnama ēka atrodas Rātslaukumā, iepretim Melngalvju namam. Tā celta 2000.-2003. g. Darbus veica būvuzņēmums "Kalnozols celtniecība".
Celtne tika atjaunota pirmskara veidolā, kāda tā bija līdz 1941. gadam, trīs stāvu variantā ar paaugstinātu jumtu, fasāžu risinājumā un plānojumā pieļaujot brīvu improvizāciju. Rātsnams tika būvēts uz monolīto dzelzsbetona pāļu pamatiem, kā rezultātā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, Rātsnama apmeklētājiem ir iespēja aplūkot pamatu autentiskās konstrukcijas.

1694.

Rīgas Tehniskā universitāte

2002-10-02 56:56:51, 24:06:18

123 << >> A 📷

   Rīgas Tehniskās universitātes administrācija atrodas Kaļķu ielā 1.
   Rīgas Politehniskā augstskola darbu uzsākusi 1862. gada 14. oktobrī kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā. Veidota pēc tā laika Eiropas modernāko - Cīrihes un Karlsrūes tehnisko augstskolu parauga. Mācību valoda bija vācu. 1896. gadā Rīgas Politehniskā augstskola tiek pārveidota par Krievijas impērijas oficiālo augstskolu - Rīgas Politehnisko institūtu, kurā mācības notiek krievu valodā.
   No 1919. gada uz šā institūta bāzes atklāta Latvijas augstskola ar 9 fakultātēm. No 1923. gada tā ieguva Latvijas Universitātes nosaukumu. Mācības notiek latviešu valodā. 1958. gadā uz Latvijas Universitātes bāzes no jauna izveidots Rīgas Politehniskais institūts. Mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā. 1990. gada 19. martā tas ieguvis savu pašreizējo nosaukumu - Rīgas Tehniskā universitāte.
  (htp://159.148.82.102/web.rtu)

1695.

Rīga, Zviedru vārti

2002-10-02 56:57:06, 24:06:18

123 << >> A 📷

1698. gadā, pilsētas nocietinājumu mūrī ierīkojot caurbrauktuvi, t.s. Zviedru vārtus, Aldaru ielu savienoja ar Torņa ielu.
(Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)

1696.

Rīga, viesnīca Hotel de Rome

2002-10-02 56:57:01, 24:06:44

123 << >> A 📷

   19. gs. otrā pusē Aspazijas bulvārī 1 atradās viesnīca "Bellevue". 20. gs. sākumā (līdz 1940. gadam) šajā namā darbojās Operas kafejnīca - Cafe de l'Opera", īpašnieks Otto Švarcs. Operas kafejnīca bijusi iemīļota tikšanās vieta mākslinieku un literātu aprindās.
   Apbūve Aspazijas bulvāra sākumā nodega Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā. Tagad tajā vietā atrodas jaunā viesnīca "Hotel de Rome".
  (Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)

1697.

Rīga, viesnīca Latvija

2002-10-02 56:57:17, 24:06:59

123 << >> A 📷

   Viesnīca "Reval Hotel Latvija" atrodas pilsētas centrā, Elizabetes ielā 55.
   Viesnīcas ēka uzcelta 1979. gadā, arhitekti V. Maike, A. Grīna, V. Kadirkovs, A. Reinfelds u.c. Celta, izmantojot stemalīta un alumīnija apdari, ēkas iekļaušana pilsētas panorāmā, liekas, nav bijusi pārdomāta.
   Pēc rekonstrukcijas un renovācijas viesnīca atbilst starptautiski pieņemtiem trīszvaigžņu viesnīcas standartiem. Viesnīcā ir 382 numuri, ietilpīgs konferenču telpu komplekss, vairāki restorāni, labiekārtotas tirdzniecības telpas.

1698.

Rīga, Valdemāra centrs

2002-10-02 56:57:23, 24:06:44

123 << >> A 📷

"A" klases biroju komplekss "Valdemāra centrs" atrodas uz Krišjāņa Valdemāra un Elizabetes ielas stūra. "Valdemāra centrs" uzcelts 1998. - 1999. gadā, arhitekti V. Sarma, A. Norde. Valdemāra centra celtniecībā tika pielietota PERI veidņu sistēma un šis pirmais A klases biznesa centrs ir arī pirmā nozīmīgā monolītā jaunbūve Latvijā, ko realizēja „Kalnozols celtniecība” speciālisti.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 2000)

1699.

Rīga, J.Rozentāla un R.Blaumaņa muzejs

2002-10-02 56:57:31, 24:06:37

123 << >> A 📷

   J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs atrodas Alberta ielā 12. Nams celts 1903. gadā, arhitekti E. Laube un K. Pēkšēns. Nams līdz 1909. gadam piederēja K. Pēkšēnam, viņš tur arī dzīvoja.
   1904.-1914. g. šajā namā dzīvoja J. Rozentāls un viņa dzīvesbiedre dziedātāja E. Rozentāle. 1906.-1908. g. Rozentāla dzīvoklī dzīvoja rakstnieks R. Blaumanis, tā bija viņa pēdējā dzīvesvieta Rīgā.
   1973. g. šajā namā apmeklētājiem atvērts Rozentāla un Blaumaņa memoriālais muzejs.
  (Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)

1700.

Rīga, Maikapara nams

2002-10-02 56:57:47, 24:07:38

123 << >> A 📷

   Maikapara nams atrodas Aristida Briāna ielā 3. Savrupmāja celta 1876. gadā, arhitekts R. Pflūgs, rekonstruēta 1930. gadā. Kādu laiku ēka atradās tabakas rūpnieka S. Maikapara īpašumā, no tā laika arī saglabājies nosaukums - Maikapara nams.
   Pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas laikā šajā ēkā dzīvoja Baltijas kara apgabala pavēlnieks I. Bagramjans, vēlāk tur ierīkotas LPSR Ministru padomes reprezentācijas un dzīvojamās telpas augstāko viesu uzņemšanai. Te mitinājušies Ņ. Hruščovs, J. Brozs-Tito, Dž. Neru.
   20. gs. 90. gadu sākumā te atradās Valsts prezidenta G. Ulmaņa rezidence.
  (Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)

1701.

Rīga, Sporta pils

2002-10-02 56:57:27, 24:08:12

123 << >> A 📷

   Sporta pils atrodas Krišjāņa Barona ielā 75. Tā celta 1970. gadā, arhitekti O. Krauklis, B. Burčika, Ā. Išhanova, L. Kraukle, M. R. Skalberga, konstruktors Z. Cālītis.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)
   2007. gada vasarā tika uzsākti Sporta pils ēkas un tās apkārtnē esošā kvartāla rekonstrukcijas darbi, Sporta pils ēka ir nojaukta. Pēc rekonstrukcijas Rīgas Sporta pils kvartālā plānota dzīvokļu, biroju un viesnīcu izbūve, paredzēts izveidot arī hokeja halli.

1702.

Rīga, V.Ķuzes piemiņas plāksne

2002-10-02 56:57:14, 24:08:42

123 << >> A 📷

   V. Ķuzes bareljefs atrodas pie nama Artilērijas ielā 55. Līdz 1940. gadam šis nams bija a/s "V. Ķuzes šokolādes fabrika" (dibināta 1910. gadā) īpašums.
   20. gs. 30. gados V. Ķuze bija viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā, kas saldumu rūpniecībā nodrošināja iekšzemes tirgu ar 90 šķirņu šokolādes konfektēm, vairāk nekā 150 šķirņu dažādām citām konfektēm, 30 šķirnēm kafijas, 50 dažādu šķirņu cepumiem, piparkūkām, eglīšu konfektēm utt. Fabrika eksportēja savus izstrādājumus uz dažādām Eiropas valstīm, Ziemeļameriku, Āziju, Āfriku, Austrāliju.
   1940. gadā fabrika nacionalizēta, vācu okupācijas laikā reprivatizēta. Padomju laikos darbojās kā valsts uzņēmums konditorijas fabrika "17. jūnijs". No 20. gs. 90. gadiem - a/s "Staburadze".
  (Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga, 2001.)

1703.

Rīga, Benjamiņu nams

2002-10-02 56:57:01, 24:07:08

123 << >> A 📷

   Benjamiņu nams atrodas Krišjāņa Barona ielā 12. Lieltirgotāji Pfābi namu uzcēla 1876. gadā. Ēkas projekta izstrādi veica Berlīnes arhitekti Vilhelms Bekmanis un Hermanis Ende. 1928. gadā Pfābi savu māju pārdeva latviešu bagātniekiem Antonam un Emīlijai Benjamiņiem.
   No 1947. gada šajā namā mitinājās Rakstnieku savienība. 1983. gadā nams restaurēts. Restaurāciju vadīja arhitekti Pēteris Blūms un Liesma Markova.
   1988. gadā Rakstnieku nama zālē notika Radošo savienību padomes sēde, kurā pieņēma lēmumu dibināt Latvijas Tautas fronti. 1991. gadā šajā namā pasniedza zupu barikāžu dalībniekiem.
   1997. gadā tiek noņemta plāksne ar uzrakstu "Rakstnieku savienība". Benjamiņu dzimtas mantinieki nolēma nepagarināt līgumu ar radošajām savienībām. 2002. gadā Benjamiņu mantinieki namu pārdod Lietuvas viesnīcu firmai "Group Europa Viešbučai Hotels".

1704.

Rīga, Sv. Trijādības baznīca

2002-10-09 56:56:39, 24:04:52

123 << >> A 📷

   Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca atrodas Pārdaugavā, Meža ielā 2.
   Draudze dibināta 1781. gadā. Pirmā koka baznīca uzcelta 1781. gadā, tagadējā mūra baznīca celta 1891.-1895. g., arhitekts V. Lunskis.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1705.

Rīga, Metodistu baznīca

2002-10-09 56:56:43, 24:04:38

123 << >> A 📷

   Metodistu baznīca atrodas Slokas ielā 6. Tajā darbojas Rīgas 2. metodistu draudze un Rīgas krievvalodīgā metodistu draudze.
   Metodisms ir viens no Kristīgās Baznīcas Reformācijas rezultātiem. Radies 18. gadsimtā, nesaraujami saistīts ar anglikāņu mācītājiem brāļiem Veslijiem, it sevišķi Džonu Vesliju, kurš lika pamatus metodismam.
   Metodisms balstās uz Jaunās Derības teoloģiskajiem postulātiem. Metodistu simbols: vienkāršs krusts, kuru apvij Svētā Gara uguns.

1706.

Rīga, centrālais arhīvs

2002-10-09 56:56:49, 24:04:26

123 << >> A 📷

Valsts arhīvs atrodas Slokas ielā 16. Tas uzcelts 1908. gadā, arhitekts V. Reslers.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1707.

Rīga, Latvijas bankas jaunā ēka

2002-10-09 56:56:55, 24:04:38

123 << >> A 📷

Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunā ēka atrodas Bezdelīgu ielā 3. Tā atklāta 2001. gada 16. novembrī. Ēka kalpo kā valsts naudas glabātava un centrālās bankas datorcentrs, tajā darbojas arī starpbanku norēķinu sistēmas.
Ēka ir ne tikai droša un funkcionāla, bet arī arhitektoniski izteiksmīga. Tā kļuvusi par vienu no mūsdienu Rīgas arhitektoniskajām vizītkartēm.

1708.

Rīga, Preses nams

2002-10-09 56:56:47, 24:04:53

123 << >> A 📷

Preses nams atrodas Balasta dambī 3. Tas uzcelts 1978. gadā, arhitekts J. Vilciņš. Celts, izmantojot dzelzsbetona paneļus, veidots tipiskā internacionālā funkcionālisma garā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1709.

Rīga, viesnīca Rīga

2002-10-09 56:56:57, 24:06:40

123 << >> A 📷

Salīdzinot ar citām pilsētas viesnīcām, viesnīca "Rīga" atrodas vislabākajā vietā - Aspazijas bulvārī 22. Tas ir Vecrīgas malā, iepretim Nacionālās operas ēkai, pašā pilsētas centrā. "Rīga" atbilst starptautiski pieņemtiem četru zvaigžņu viesnīcas standartiem. Numuros ir Interneta pieslēgums. Viesnīcā ir trīs konferenču zāles - divas mazās un lielā zāle. Ir divi restorāni - "Palm Garden" un "Senā Rīga". Viesnīca "Rīga" uzcelta 1954. gadā, arhitekti A. Miezis, S. Antonovs, vairākkārt rekonstruēta.
(www.hotelriga.lv)

1710.

Ķūķu klintis pie Gaujas

2002-10-12 57:16:27, 25:06:19

123 << >> A 📷

   Ķūķu klintis atrodas Raiskuma pagastā pie Ķūķiem, kopš 1974. gada tās ir aizsargājams ģeoloģisks objekts.
   Klinšu garums ap 500 m, augstums līdz 43 m. Klinšu augšējā daļā atsedzas 6-7 m biezs smilšakmens un māla slānis, zem tā - aleirolīti, māli un smilšakmeņi veido 5-20 m augstas vertikālas sienas. Pie paša ūdens klintī ir Ķūķu ala (garums ap 20 m).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1711.

Amatas ieteka Gaujā

2002-10-12 57:16:33, 25:07:47

123 << >> A 📷

Lejasdaļā Amata tek pa dziļu senleju, smilšakmens un dolomīta krastos. Pavasaros Amatu iecienījuši ūdenstūristi, vasarā laivu braucieniem tā nav izmantojama zemā ūdenslīmeņa dēļ.

1712.

Ķūķu krāces Gaujā

2002-10-12 57:16:27, 25:06:19

123 << >> A 📷

Gaujas krastā lejpus Amatas ietekas ir Edernieku klintis. Gar Ķūķu un Edernieku klintīm kilometra garumā Gaujā ir seklūdens posms - Ķūķu jeb Edernieku krāces.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1713.

Amata pie Zvārtas ieža rudenī

2002-10-12 57:14:42, 25:08:38

123 << >> A 📷

Zvārtas iezis kopš 1974. gada ir aizsargājams dabas objekts, tā augstums - 44 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1714.

Miglas iezis

2002-10-12 57:14:49, 25:08:42

123 << >> A 📷

Miglas iezis atrodas Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim. Tas ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums 8-12 m).
(www.pilis.lv)

1715.

Cēsis, piemineklis Skolnieku rotai

2002-10-12 57:17:42, 25:16:02

123 << >> A 📷

   Piemineklis Cēsu pulka Skolnieku rotas pirmo cīņu atcerei tika uzstādīts 1938. gadā, mākslinieka V. Rozenberga mets, tēlnieka R. Āboltiņa veidojums, tēlnieka R. Zibeņa izpildījums. Piemineklis nojaukts 1951. gadā, atjaunots 1992. gadā (tēlniece M. Baltiņa).
   Uzraksts uz pieminekļa postamenta sānu plāksnes: "Pa šo ceļu 1919. gadā 6. jūnijā Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota aizgāja cīņā par Latviju."
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1716.

Ezeralas ieeja

2002-10-12 57:20:32, 24:54:28

123 << >> A 📷

   Braslas labajā krastā ir Vējiņu klintis ar alām un plašām kritenēm. Pazemes avoti smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un alas, veidojot vienu no Latvijā iespaidīgākajiem sufozijas laukiem.
   48 m garā Ezerala atklāta 1985. gadā Gunta Eniņa vadībā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1717.

Ezeralas pazemes ezers

2002-10-12 57:20:32, 24:54:28

123 << >> A 📷

Ezerala beidzas ar kritenes aizbrukumu, kas nosprosto pazemes strautu, tā izveidojot divus pazemes ezerus (vienīgie zināmie Baltijā; Lielais ezers - 30 kvm, garums 14 m, dziļums līdz 2 m; Mazais ezers - 15 kvm, garums 6 m, dziļums 1,5 m).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1718.

Vējiņu iezis ar alu

2002-10-12 57:20:31, 24:54:28

123 << >> A 📷

Braslas labajā krastā ir Vējiņu klintis ar Vējiņu (Urtānu) alām un Elles bedrēm. Elles bedres veido 8 dziļas un plašas kritenes vairāku hektāru platībā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1719.

Brasla pie Vējiņiem

2002-10-12 57:20:32, 24:54:28

123 << >> A 📷

Cauri Straupes pagastam līkumo Gaujas labā pieteka Brasla (garums 70 km), no Straupes tā tek pa vienu no skaistākajām Latvijas mazo upju senlejām.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1720.

Straupe, piemineklis leģionāriem

2002-10-12 57:20:53, 24:56:49

123 << >> A 📷

   1943. gada 10. februārī Ā. Hitlers izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona formēšanu, kurā tika iekļautas ieroču SS un policijas sastāvā saformētās latviešu vienības. Lielākās un kaujas spējīgākās vienības leģiona sastāvā bija 15. un 19. ieroču SS divīzija.
   Lai gan formāli leģiona vienības tika sauktas par brīvprātīgo formējumiem, lielākā daļa to personālsastāva tika iesaukta, vācu okupācijas iestādēm izdarot nelikumīgu mobilizāciju.
  (www.abc.lv/enciklopedija)

1721.

Rīga, Dziesmu svētku piemiņas akmens

2002-10-14 56:57:47, 24:06:01

123 << >> A 📷

   Viestura dārzs (toreiz Ķeizardārzs) ir 1873. gadā notikušo I Vispārējo Dziesmu svētku norises vieta. Priekšnesumi notika arī Doma baznīcā.
   1973. gadā par godu dziesmu svētku simtgadei parkā atklāts Dziesmu svētku piemiņas ansamblis.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1722.

Rīga, Dziesmu svētku piemiņas ansamblis

2002-10-14 56:57:47, 24:06:01

123 << >> A 📷

Dziesmu svētku piemiņas ansamblis Viestura dārzā jeb Dziesmu svētku simtgades parkā atklāts 1973. gadā par godu dziesmu svētku simtgadei, tēlnieks Ļ. Bukovskis, arhitekts G. Baumanis. 1873. gadā šajā vietā notika I Vispārējie Dziesmu svētki.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1723.

Rīga, Aleksandra vārti

2002-10-14 56:57:47, 24:06:01

123 << >> A 📷

1936. gadā Viestura dārzā novietoti Aleksandra vārti, kas celti kā Triumfa arka 1815.-1817. g. par godu uzvarai pār Napoleonu 1812. gada karā, būvmeistars J. D. Gotfrīds. Sākotnēji vārti atradās tag. Brīvības ielā netālu no Gaisa tilta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1724.

Rīga, Pētera I vīksnas piemiņas zīme

2002-10-14 56:57:43, 24:06:07

123 << >> A 📷

Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku simtgades parks ir pirmais atklātais dārzs Rīgā. Tas ierīkots 1721. gadā pēc cara Pētera I pavēles un nosaukts par Ķeizardārzu. Parkā atrodas piemiņas akmens Pētera I iestādītajam kokam.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1725.

Rīga, Latvenergo

2002-10-14 56:57:31, 24:06:19

123 << >> A 📷

"Latvenergo" ēka Pulkveža Brieža ielā 12.
Par elektrības ieviešanu rīdzinieku dzīvē vēsta ekspozīcija Rīgas Elektrotīkla vēstures muzejā Stadiona ielā 1. Ar energosistēmas vēstures materiālu apkopojumu var iepazīties Pulkveža Brieža ielā 12.

1726.

Kankaļu baznīca

2002-10-19 56:26:44, 24:58:48

123 << >> A 📷

Kankaļu Romas katoļu baznīca atrodas Mazzalves pagastā. Koka baznīca uzcelta 1870. gadā, pārbūvēta 1927. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1727.

Birzgale, G. F. Stendera un baznīcas piemineklis

2002-10-19 56:37:55, 24:45:22

123 << >> A 📷

   1730.-1740. g. Birzgalē uzcēla jaunu luterāņu baznīcu. Padomju okupācijas laikā 1965. gadā baznīcu sagrāva un tās vietā uzcēla ciema padomes ēku. 1990. gadā Birzgales luterāņu draudze darbību atjaunoja. Ciema padomes ēkā iesvētīja draudzes kapelu, kuru kopš 1994. gada izmanto arī jaundibinātā katoļu draudze.
   G. F. Stenders (Vecais Stenders, 1714.-1796.) - valodnieks, literāts. 1744.-1755. g. Lindes-Birzgales draudzes mācītājs.
   1989. gadā par birzgaliešu ziedojumiem atklāts tēlnieka O. Feldberga veidots piemineklis sagrautajai baznīcai un Vecajam Stenderam.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1728.

Viesīte pie Valles - Neretas ceļa

2002-10-19 56:25:38, 24:55:25

123 << >> A 📷

Viesīte - Mēmeles labā krasta pieteka, 59 km gara. Iztek no Viesītes ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

1729.

Ulbrokas pils

2002-10-20 56:56:30, 24:16:55

123 << >> A 📷

Ulbrokas muižas pils atrodas Stopiņu pagastā. Pils būvēta 18. gs. beigās, arhitekts K. Hāberlends. 1792. gadā Ulbrokas muižas parku zīmējis J. K. Broce.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1730.

Piķurga pie Rīgas - Ērgļu dzelzceļa

2002-10-20 56:55:15, 24:18:32

123 << >> A 📷

Piķurga - 17 km gara, ietek Juglas ezerā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

1731.

Rīga, LIDO vējdzirnavas

2002-10-26 56:55:47, 24:09:29

123 << >> A 📷

Atpūtas komplekss "Lido" atrodas Krasta ielā 76, darbojas kopš 1997. gada Ziemassvētkiem. Tas ir lielākais Rīgas restorāns un atpūtas centrs - vietas 800 viesiem. Akcents uz latvisku virtuvi.
Atpūtas komplekss ir trīsstāvu celtne ar dzirnavām, kuras celtas no milzīgām mastu priedēm. Apkārt mākslīgi veidota ainava, daudz kustīgu leļļu un atrakciju bērniem.

1732.

Ančiņu Velna akmens

2002-10-27 56:50:42, 25:02:55

123 << >> A 📷

Ančiņu Velnakmens vai Velna klēpis atrodas Lauberes pagastā, pie ceļa no Lauberes uz Madlienu. Augstums 1,9 m, garums 5,1 m, platums 4,3 m. Sens kultakmens, valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1733.

Vangusalu Dīnamarkas akmens

2002-10-27 56:44:25, 24:57:08

123 << >> A 📷

Vangusalu Dīnamarkas robežakmens atrodas Lēdmanes pagastā. Tas ir sens robežakmens, kurā iekalts Rīgas arhibīskapa simbols. Akmenim kultūrvēsturiska nozīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1734.

Lielvārdes pareizticīgo baznīca

2002-10-27 56:42:59, 24:51:09

123 << >> A 📷

   19. gs. vidū daudzi zemnieki pārgāja pareizticībā, 1845. gadā nodibināta Lielvārdes pareizticīgo draudze. Pareizticīgo mūra baznīca tika nopostīta pirmā pasaules kara laikā. 1928.-1930. gadā Svētiņos uzcēla jaunu koka baznīcu.
   Padomju okupācijas laikā draudzes darbība tika pārtraukta, bet 1996. gadā atjaunota.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1735.

Rīga, Sporta manēža

2002-11-03 56:56:03, 24:08:54

123 << >> A 📷

Sporta manēža atrodas Maskavas ielā 160, nodota lietošanā 1965. gadā. Ir sporta spēļu laukums, 3 skrejceliņi ap laukumu, vieglatlētikas manēža, smagatlētikas zāle. 4000 skatītāju vietas.

1736.

Armēņu apustuliskā baznīca

2002-11-03 56:56:09, 24:08:52

123 << >> A 📷

Par Rīgas armēņu kopienas ziedojumiem uzcelta armēņu apustuliskā baznīca. Baznīca atrodas Rīgā, Krasta masīvā.

1737.

Rīga, Grebenščikova vecticībnieku baznīca

2002-11-03 56:56:10, 24:08:12

123 << >> A 📷

   Bizantiešu formās celtais Grebenščikova (Pomoras) vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Krasta ielā 73. Tas uzcelts 1814. gadā, 1886. gadā paplašināts, 1906. gadā uzcelts tornis. Arhitekts R. Šmēlings.
   Lūgšanu nams 1826. gadā nosaukts tirgotāja un filantropa Grebenščikova vārdā.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1738.

Rīga, Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca

2002-11-03 56:56:29, 24:08:48

123 << >> A 📷

Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca atrodas Ivana kapos (Kalna iela 19). Ivana kapi atklāti 19. gs. beigās. Tajos atrodas arī sarkanarmiešu brāļu kapi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1739.

Rīga, Visu Svēto pareizticīgo baznīca

2002-11-03 56:56:29, 24:08:12

123 << >> A 📷

Visu Svēto pareizticīgā baznīca atrodas Katoļu ielā 10a. Baznīca uzcelta 1882. - 1884. gadā, arhitekts J. F. Baumanis. Iesvētīta 1891. gadā. 1924. gadā tika iegādāti jauni zvani.
(www.pareizticiba.lv)

1740.

Rīga, Sv. Franciska katoļu baznīca

2002-11-03 56:56:35, 24:08:10

123 << >> A 📷

   Romāņu stilā celtā Svētā Franciska katoļu baznīca atrodas Katoļu ielā 16. Tā uzcelta 1889. gadā, arhitekts F. Viganovskis. Baznīcā ērģeles no 1940. gada. Blakus baznīcai komponista K. Kreicera kaps.
   Pie baznīcas garīgais seminārs, kurā Latvijas apmeklējuma laikā 1993. gadā uzturējās Romas pāvests Jānis Pāvils II.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1741.

Rīga, nodedzinātās sinagogas piemiņas zīme

2002-11-03 56:56:29, 24:07:30

123 << >> A 📷

Dzirnavu un Gogoļa ielas stūrī 1992. gadā ierīkota holokausta upuru piemiņas vieta-piemineklis un Rīgas horālās sinagogas drupas. Sinagogu kopā ar tajā sadzītajiem ebrejiem nacisti nodedzināja 1941. gada 4. jūlijā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1742.

Rīga, Jēzus luterāņu baznīca

2002-11-03 56:56:31, 24:07:24

123 << >> A 📷

Jēzus luterāņu baznīca atrodas Elija ielā 16. Tā celta 1818.-1822. g., arhitekts K. Breitkreics. Tā ir lielākā klasicisma stila koka celtne Latvijā. Baznīcas interjers 1938. gadā pārveidots pēc P. Kundziņa projekta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1743.

Rīga, Dievmātes pasludināšanas baznīca

2002-11-03 56:56:37, 24:07:15

123 << >> A 📷

Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca atrodas Gogoļa ielā 9. Baznīcai ir arī otrs nosaukums – Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. Tā ir viena no vecākajām pareizticīgo baznīcām Rīgā. Pirmo reizi tās nosaukums dokumentos minēts jau 15. gs. vidū, kad "krievu sētā" minēta Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca, kas bija mūra celtne ar koka šķindeļu jumtu.
Pašreizējā baznīcas ēka celta 1814.-1818. g., arhitekts T. G. Šulcs. Tā ietver sevī divas baznīcas – Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīcu centrālajā daļā, un Sv. Nikolaja baznīcu, kas piebūvēta centrālajai baznīcai kā priekšbaznīca. Abas baznīcas ir atdalītas ar sienu un stiklotām durvīm. Baznīca līdz mūsdienām ir saglabājusies nepārbūvēta.

1744.

Rīga, Zinātņu akadēmija

2002-11-03 56:56:35, 24:07:11

123 << >> A 📷

Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne atrodas Akadēmijas laukumā 1. Tā uzcelta 1958. gadā pēc Maskavas augstceltņu parauga, arhitekti O. Tīlmanis, V. Apsītis, K. Plūksne. Sākotnēji ēka iecerēta kā Kolhoznieku nams.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1745.

Rīga, Kristus apskaidrības pareizticīgo baznīca

2002-11-03 56:59:51, 24:07:56

123 << >> A 📷

Kristus Apskaidrības pareizticīgo baznīca atrodas Meža prospektā 11.
Pareizticīgās draudzes Latvijā sāka veidoties 19. gs. pirmajā pusē. 1836. gada 14. septembrī tika nodibināts Pleskavas eparhijas Rīgas vikariāts.

1746.

Ķīšezers pie Mīlgrāvja tilta

2002-11-03 57:02:07, 24:08:16

123 << >> A 📷

   Mīlgrāvis - Ķīšezera noteka uz Daugavu. Pār Mīlgrāvi uzcelti autosatiksmes un dzelzceļa tilti.
   Mīlgrāvja labajā krastā atrodas Vecmīlgrāvis, kreisajā - Jaunmīlgrāvis.
  (LME, 2. sēj., Rīga, 1968)

1747.

Ziemeļblāzmas stacija Rīgā

2002-11-03 57:02:10, 24:06:48

123 << >> A 📷

Ziemeļblāzma - dzelzceļa stacija Rīgas ziemeļu daļā, elektrificētajā Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnijā. Tuvumā atrodas dzīvojamo māju rajons, kas 20. gs. 50.-60. gados izaudzis Ķīšezera krastā.
(LME, 3. sēj., Rīga, 1970)

1748.

Rīga, Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca

2002-11-03 57:02:13, 24:05:18

123 << >> A 📷

Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca atrodas Baltāsbaznīcas ielā 50. Baznīca uzcelta 1788. gadā, tās tornis izmantots par bāku.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1749.

Rīga, Kultūras nams Ziemeļblāzma

2002-11-03 57:02:06, 24:06:30

123 << >> A 📷

Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36 atrodas kultūras pils "Ziemeļblāzma". Ēku 1913. gadā cēlis A. Dombrovskis pretalkahola biedrībai "Ziemeļblāzma". Apkārt parks, kurā apbedīts A. Dombrovskis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1750.

Mīlgrāvis

2002-11-03 57:01:51, 24:07:45

123 << >> A 📷

   Mīlgrāvis (Mīlgrāvja atteka) - Ķīšezera noteka uz Daugavu. Garums 1,6 km, platums 200 m, dziļums 9 m. Ūdensgūtves baseinā atrodas 17 ezeri, lielākie no tiem Ķīšezers, Juglas ezers, Lielais un Mazais Baltezers.
   Pa Mīlgrāvi notiek kuģu satiksme.
  (LME, 2. sēj., Rīga, 1968)

1751.

Rīga, deportēto bērnu piemiņas zīme

2002-11-03 56:59:53, 24:09:53

123 << >> A 📷

Skvērā starp Stokholmas ielu un Visbijas prospektu atrodas piemineklis 1941.-1949. g. deportētajiem un svešumā mirušajiem bērniem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1752.

Rīga, Mežaparka luterāņu baznīca

2002-11-03 56:59:58, 24:10:34

123 << >> A 📷

Mežaparka luterāņu baznīca atrodas Ezermalas ielā 28. Baznīca celta 1904.-1920. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1753.

Rīga, LU Ekonomikas un vadības fakultāte

2002-11-08 56:56:54, 24:07:00

123 << >> A 📷

   Ekonomikas un vadības fakultāte - lielākā fakultāte Latvijas Universitātē, atrodas Aspazijas bulvārī 5.
   Bijušais pasts, ēka celta 1902.-1904. gadā, arhitekti L. Novikovs, J. Pfeifers. Ēka vairākkārt pārbūvēta. Nodedzināta otrā pasaules kara laikā, vēlāk atjaunota.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1754.

Rīgas kinostudija

2002-11-10 56:58:35, 24:12:34

123 << >> A 📷

Rīga kinostudija atradās Šmerļa ielā 3. Tā dibināta 1940. gadā, ēkas uzceltas 1961. un 1963. gadā. Šeit atrodas Rīgas Kinomuzejs, dibināts 1988. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1755.

Rīga, Sporta akadēmija

2002-11-10 56:59:07, 24:12:24

123 << >> A 📷

   Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija atrodas Brīvības gatvē 333. Ēka uzcelta 1959. gadā.
   Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija dibināta 1921. gada 6. septembrī ar tā laika Ministru prezidenta un Izglītības ministra rīkojumu. Gadu gaitā šī pirmā un vienīgā augstākā mācību iestāde sporta nozarē Latvijā pārdzīvoja vairākas reorganizācijas un ar tām saistītās nosaukumu maiņas. Tās pirmais nosaukums bija Latvijas fiziskās izglītības institūts, tad Fiziskās audzināšanas institūts, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts, bet no 1991. g. gada Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.
  (htpp://lspa.lanet.lv/shortinl.html)

1756.

Rīga, L.Braila piemineklis

2002-11-10 56:58:59, 24:15:12

123 << >> A 📷

   Strazdumuiža Juglas ezera piekrastē ir Latvijas neredzīgo dzīves, darba un kultūras centrs. Pāles ielā 12, Strazdumuižas parkā, atrodas 20. gs. 60. gados uzstādītais bronzas krūšutēls neredzīgo raksta autoram, franču tiflopedagogam, Luijam Brailam (1809.-1852.).
   Viņš 1829. gadā radīja neredzīgajiem punktveida rakstu sistēmu, kurā ietilpst viss alfabēts, cipari, ortogrāfija, nošu zīmes. Latviešu valodas alfabēts tika izstrādāts 1922. gadā.
   Krūšutēlā Luijs Brails atveidots ar aizvērtām acīm, iejūtīgi parādot, ka acu gaismas trūkums vēl nebūt nenozīmē talanta vai radošas izdomas trūkumu.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1757.

Šķirotavas stacija Rīgā

2002-11-10 56:54:17, 24:12:28

123 << >> A 📷

   Šķirotava - dzelzceļa stacija Rīgā, dzelzceļa līnija Rīga-Daugavpils.
   Latvijā visaktīvākie dzelzceļa celtniecības ierosinātāji bija Rīgas tirgotāji. Jau 1853. gadā Rīgas-Daugavpils (Dinaburgas) akcionāru sabiedrība uzsāka privātkapitāla dzelzceļa līnijas būves organizēšanu. Tomēr pietrūka nepieciešamais kapitāla daudzums un dzelzceļa būvniecībai nepieciešamie līdzekļi tika savākti, piesaistot ārzemju privāto kapitālu, kā arī izdodot valsts aizņēmuma obligācijas. 1861. gadā satiksme starp Rīgu-Daugavpili tika atklāta.
  (www.railwaymuseum.lv)

1758.

Rīga, Reformātu baznīca

2002-11-12 56:56:47, 24:06:30

123 << >> A 📷

   Reformātu baznīca atrodas Mārstaļu ielā 10. Baznīca celta 1733. gadā, būvmeistars K. Meinerts. Portāls atvests no Brēmenes un uzstādīts 1737. gadā. Baznīca pārbūvēta 1805. g., 1992. g.
   Kopš 1993. gada baznīcā darbojas luterāņu Reformātu Brāļu draudze.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1759.

Rīga, Brīvības cīnītāju piemineklis

2002-11-12 56:56:19, 24:05:55

123 << >> A 📷

   2002. gada 11. novembrī Mūkusalas ielā pie Dzelzceļa tilta atklāja pieminekli Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri 1919. gada kaujās Daugavas krastos izcīnīja uzvaru pār bermontiešiem.
   Pieminekli 1997. gadā veidojis tēlnieks Indulis Ranka. Divās daļās sašķeltajā granīta piemineklī attēlotas gan bojāgājušo karavīru dvēseles, kuras akmenī iecirstas dūju jeb miera simbola veidā, gan arī uzvaras zīme. Akmens struktūra - raupjais, sarkanais laukakmens atgādina, ka Rīga toreiz gulējusi drupās.
   Atklāšanas pasākuma laikā garāmbraucošie vilcieni signalizēja, parādot godu.

1760.

Daugava pie dzelzceļa tilta Rīgā

2002-11-12 56:56:26, 24:06:01

123 << >> A 📷

   Pirmo Dzelzceļa tiltu pār Daugavu uzbūvēja no 1871. gada maija līdz 1872. gada oktobrim. Tilts kalpoja līdz 1917. gadam, kad, krievu armija atkāpjoties, tiltu uzspridzināja. Tiltu vairākkārt mēģināja atjaunot, līdz 1924. gada 2. aprīlī ledus iešanas laikā tika sagrauti tā balsti.
   Jaunais Dzelzceļa tilts tika uzcelts no 1909. līdz 1914. gadam blakus vecajam tiltam. Atšķirībā no vecā tilta, jaunajam režģotais "jumts" nav taisns, bet gan izliekts un sadalīts pa posmiem.
   1917. gada septembrī krievu armijai atkāpjoties tika uzspridzināti 2 tilta laidumi, taču tos salaboja vācu armijas vienības. Bet jau 1919. gadā Sarkanās armijas sapieri tiltu uzspridzināja. Vācu armijas vienības tiltu atjaunoja, taču 1944. gadā atkāpjoties atkal saspridzināja .
   Tūlīt pēc kara sākās tilta atjaunošanas darbi un 1951. gadā tos pilnībā pabeidza.
  (A. Ziedonis. Rīgas tilti un satiksmes pārvadi. Rīga, 1996.)

1761.

Rīga, Anglikāņu baznīca

2002-11-12 56:56:58, 24:05:60

123 << >> A 📷

Anglikāņu baznīca atrodas Anglikāņu ielā 2a. Tā uzcelta 1859. gadā, arhitekts J. D. Felsko. Baznīcā tika noturēti dievkalpojumi Rīgā dzīvojošiem angļu tirgotājiem un jūrniekiem. 1972.-1992. g. Anglikāņu baznīcā bija Rīgas Politehniskā institūta studentu klubs. 1998. gadā atjaunota anglikāņu draudze.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1762.

Rīga, Marijas Magdalēnas baznīcas tornis

2002-11-12 56:57:02, 24:06:07

123 << >> A 📷

Svētās Marijas-Magdalēnas Romas katoļu baznīca atrodas Klostera ielā 2. Baznīca uzcelta 13. gs. beigās vai 14. gs. sākumā, atjaunota 1621. gadā. 1746. gadā pēc arhitekta N. Vasiļjeva projekta pārbūvēta par pareizticīgu baznīcu, uzcelta altāra daļa un tornis. 1923. gadā baznīca atdota katoļu draudzei. 1929. gadā pārbūvēts tornis pēc arhitekta A. Mēdlingera projekta. Šī arhitektūras pieminekļa kompleksā ietilpst arī ēkas Klostera ielā 4 un Mazajā Pils ielā 2.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1763.

Rīga, Lielā ģilde

2002-11-12 56:56:58, 24:06:23

123 << >> A 📷

   Lielā ģilde izveidojās Rīgā 1354. gadā, kad tirgotāji atdalījās no Svētā Krusta un Trīsvienības ģildes. Lielās ģildes locekļi bija vācu tirgotāji, zeltkaļi un literāti.
   Lielās ģildes ēka atrodas Amatu ielā 6. Nams celts 1854.-1857. g., arhitekts K. Beine. Namā iekļauta vecā Lielās ģildes nama sanāksmju zāle, t.s. Minsteres istaba (14.-17. gs.) un Līgavas kambaris. Vestibilā četras A. Cīruļa vitrāžas (1937. g.). Pēc ugunsgrēka 1965. gadā ēka restaurēta.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1764.

Rīga, LU matemātikas un informātikas institūts

2002-11-12 56:56:55, 24:07:10

123 << >> A 📷

   LU Matemātikas un informātikas institūts atrodas Raiņa bulvārī 29. Tas dibināts 1959. gadā kā Latvijas Universitātes zinātniski pētnieciska struktūrvienība - Universitātes Skaitļošanas centrs.
   Ēka celta 1869.-1871. g. Lomonosova sieviešu ģimnāzijas vajadzībām, arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Pārbūvēta 1938.-1939. gadā 3. Rīgas valsts sieviešu ģimnāzijas vajadzībām.
   Kopš dibināšanas brīža Matemātikas un informātikas institūts mitinās šajā ēkā.
  (No LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzeja materiāliem)

1765.

Rīga, barikāžu piemiņas zīme Acis

2002-11-16 56:56:03, 24:07:06

123 << >> A 📷

   Zaķusala 1991. gada Barikāžu dienās bija visbīstamākā vieta.
   "Nakts pagāja mierīgi, bet, ja kas notiktu, mazajā pleķītī tolaik atradās ap 5000 cilvēku. Te bija visbīstamākā vieta. Ja uzbruktu, tad noteikti TV tornim, tad atliktu vienīgi vai nu sadegt, liesmojot autobusiem, kuru bija ļoti daudz, vai lēkt iekšā ledainajā Daugavā. "
  (Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata. Rīga, 2001.
   No Margitas Ārenses atmiņām.)

1766.

Rīga, Kristus Pestītāja pareizticīgo baznīca

2002-11-16 56:55:16, 24:05:26

123 << >> A 📷

Kristus Pestītāja Svētbildes pareizticīgo baznīca atrodas Vienības gatvē 76.
Pareizticība Latvijā ir nākusi no Krievijas - no Polockas, kur bija tuvākā bīskapa katedra. Vidzemē pareizticīgā baznīca iesakņojās 18. gs. beigās. Rīgā ir 12 pareizticīgo baznīcas, kurās lielākoties pulcējas krievu tautības dievlūdzēji.

1767.

Rīga, Āgenskalna baptistu lūgšanu nams

2002-11-16 56:55:50, 24:04:26

123 << >> A 📷

   Āgenskalna baptistu baznīca celta no 1913. līdz 1916. gadam. Baznīcu projektējis arhitekts A. Vanags. Sākotnēji baznīca bija iecerēta kā neoromānikas formās būvēta celtne. Uzceltais dievnams nedaudz atšķīrās no A. Vanaga projektētā. Sākotnēji tornis baznīcai vispār netika uzcelts. Torni uzbūvēja tikai 1936. gadā, turklāt smailāku kā projektā.
   Āgenskalna baptistu baznīca darbojās arī 2. Pasaules kara laikā un vēl pēc kara. 1961. gadā notika pēdējais dievkalpojums. Padomju vara baznīcas telpas draudzei atsavināja un tajā ierīkoja TV studiju.
   Āgenskalna baptistu baznīca bija pirmais no padomju varas atgūtais dievnams. Mācītājs A. Ludviks atceras, ka laikā, kad PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu apmeklējis amerikāņu kolēģis Ronalds Reigans, Ludviks nosūtījis vēstuli abiem prezidentiem par to, ka baznīca atņemta. Prezidenti atsūtījuši atbildi, ka jautājums jānokārto - ar to A. Ludviks devies uz izpildkomiteju pie Alfrēda Rubika, un ēka 1989. gadā atdota baznīcai.
  (www.citariga.lv)

1768.

Rīga, Sv. Alberta katoļu baznīca

2002-11-16 56:55:49, 24:04:07

123 << >> A 📷

Svētā Alberta katoļu baznīca atrodas Liepājas ielā 38. Celta 1908. gadā, arhitekti J. Kohs, V. L. N. Bokslafs. Ērģeles (1912. g.) ir mākslas piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1769.

Zasulauka stacija Rīgā

2002-11-16 56:56:32, 24:03:03

123 << >> A 📷

   Zasulauka stacija atrodas Rīgas rietumu daļā, Pārdaugavā. Zasulauks savu nosaukumu ieguvis no vācu tautības barona Heinriha fon Zasa uzvārda. Viņam piederēja zeme gan Sēlijas novadā Zasas pagastā, gan arī tagadējais Zasulauks.
   Dzelzceļa līnija Rīga-Bolderāja (19 km) tika atklāta 1873. gadā, līnija Zasulauks-Tukums (58 km) - 1877. gadā.
  (www.ldz.lv)

1770.

Rīga, F.Candera muzejs

2002-11-16 56:56:37, 24:02:44

123 << >> A 📷

Muzejs atradās F. Candera memoriālā mājā Zasulaukā F. Candera ielā 1, kas tagad nonākusi privātpersonas Daniela Neiberga īpašumā. F. Candera muzejs tika dibināts 1987. gadā par godu raķešbūves pioniera Fridriha Candera (1887 – 1933) simtgadei. Tagad lielākā daļa F. Candera muzeja eksponātu pārcēlusies uz Latvijas Universitātes ēku Raiņa bulvārī 19.

1771.

Bolderājas katoļu baznīca

2002-11-18 57:01:60, 24:02:59

123 << >> A 📷

   Bolderājas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca atrodas Gobas ielā 17.
   Baznīca celta 1908.-1909. g. pēc arhitekta Frīzendorfa plāna. 1969. g. lielās rudens vētras laikā nogāzts baznīcas tornis, atjaunots 1971. g.
  (www.catholic.lv)

1772.

Bolderājas jaunais tilts

2002-11-18 57:02:21, 24:02:22

123 << >> A 📷

   2002. gada 18. novembrī atklāja tiltu, kas savieno Buļļu salu ar Bolderāju. Šis ir pirmais jaunuzbūvētais tilts 21. gadsimtā.
   Tilts ir 179,20 m garš, platums 18 m, augstums no vidējā ūdens līmeņa līdz sijām - 7 metri. Pa tiltu var pārvietoties autotransports četrās kustības joslās, pa divām katrā virzienā. Izbūvēta arī 3 m plata gājēju ietve. Tiks ierīkoti arī velosipēdistu celiņi.
  (LETA, 19.11.2002.)

1773.

Buļļupe pie Bolderājas

2002-11-18 57:02:21, 24:02:22

123 << >> A 📷

Buļļupe - Lielupes lejteces labais atzarojums, ietek Daugavā Rīgas teritorijā. 10 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1774.

Bolderājas luterāņu baznīca

2002-11-18 57:02:04, 24:02:15

123 << >> A 📷

   Bolderājas luterāņu baznīca atrodas Lielā ielā 45.
   Luterāņu draudze Bolderājā darbojusies jau 17. gs. pirmajā pusē.
  (www.lutheran.lv)

1775.

Rīga, Sv. Jāzepa katoļu baznīca

2002-11-18 56:57:47, 24:04:02

123 << >> A 📷

   Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca atrodas Embūtes ielā 12/14.
   1937. gadā draudzes vajadzībām tika nopirkta koka ēka Embūtes ielā 12/14, savā laikā tā tika izmantota kā kino zāle, vēlāk kā noliktava. Šī māja tika izremontēta un piemērota baznīcas vajadzībām. Tajā 1943. gadā svinēja pirmo Svēto Misi.
   Laikā no 1986. – 1992. gadam Sv. Jāzepa baznīca tika pārveidota, uzcelta praktiski no jauna. Kādreizējā kino zāle pārtapa par nelielu, simpātisku baznīciņu. Svētdienās un svētku dienās Svētā Mise notiek gan latviski, gan arī poliski.
  (www.catholic.lv)

1776.

Rīga, Dzegužkalns

2002-11-18 56:57:43, 24:04:06

123 << >> A 📷

   Dzegužkalna parks atrodas starp Daugavgrīvas, Buļļu un Dzegužu ielu. Tas ierīkots Rīgas augstākajā kāpā (28 m vjl.) 1901. gadā pēc G. F. F. Kūfalta projekta, 1929. gadā pārveidots pēc A. Zeidaka projekta. Parkā izvietota koktēlnieku darbu ekspozīcija.
   Šeit kurši pēc neveiksmīgā uzbrukuma Rīgai sadedzinājuši savus kritušos.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1777.

Rīga, A. Ņevska pareizticīgo baznīca

2002-11-19 56:57:23, 24:07:11

123 << >> A 📷

Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca atrodas Brīvības ielā 56 (starp Blaumaņa un Lāčplēša ielu). Tā celta 1820.-1825. g. klasicisma stilā.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1778.

Zemītes baznīca

2002-11-24 56:55:39, 22:48:16

123 << >> A 📷

Zemītes baznīca uzcelta 1580. gadā, padomju varas gados tā tika sapostīta. Draudze darbību atjaunoja 1990. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1779.

Grenču muiža

2002-11-24 56:53:52, 22:52:30

123 << >> A 📷

Grenču muiža atrodas Kandavas novadā. Grenču muižas pils būvēta 19. gs., arhitekts J. K. Cimmermanis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1780.

Amula pie Tukuma - Vānes ceļa

2002-11-24 56:56:14, 22:40:19

123 << >> A 📷

Amula - Abavas kreisā pieteka, 55 km gara, sākas Austrumkurzemes augstienē.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1781.

Buses pilskalns

2002-11-24 56:59:26, 22:36:10

123 << >> A 📷

   Imulas labajā krastā atrodas varens pilskalns - Matkules jeb Buses pilskalns. Veiktie izrakumi liecina, ka te senatnē bijusi apmetne.
   Nosaukums "Matichule" rakstos pirmoreiz minēts 1230. gadā, domājams, saistībā ar minēto pilskalnu.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1782.

Imula pie Buses pilskalna

2002-11-24 56:59:28, 22:36:08

123 << >> A 📷

Imula - Abavas kreisā pieteka, 52 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1783.

Amula pie Vānes - Plostu ceļa

2002-11-24 57:00:49, 22:38:46

123 << >> A 📷

Upe visā garumā līkumo pa dziļu ieleju, krastos avotainas sāngravas. 76 metrus lielais kritums sadalīts nevienmērīgi, no 0,5 m/km līdz 5-6 m/km.

1784.

Rumbulas memoriāls

2002-11-30 56:53:14, 24:14:35

123 << >> A 📷

Memoriāls uzstādīts 2002. gada novembrī. Uzraksts uz piemiņas akmens vēstī, ka pa šo ceļu uz Rumbulas mežu 1941. gada novembrī un decembrī nacistu organizētās iznīcināšanas akcijas laikā dzina nāvē tūkstošiem Rīgas geto ebreju.
Memoriāls celts par bijušā geto gūstekņa Borisa Kliota līdzekļiem. Arī viņa tuvinieki tika nogalināti Rumbulā.

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

1636. Upeslejas, Z. Stopija piemineklis 2002-09-01

1637. Naudītes pagastnams 2002-09-07

1638. Sesavas upes dīķis Naudītē 2002-09-07

1639. Klūnu atsegums pie Skujaines upes 2002-09-07

1640. Mašmeles, R. Sēļa piemineklis 2002-09-07

1641. Sniķeres baznīcas drupas 2002-09-07

1642. Zebrene, piemineklis sarkanā terora upuriem 2002-09-07

1643. Zebrenes pagastnams 2002-09-07

1644. Gauja pie Virešiem 2002-09-13

1645. Virešu pagastnams 2002-09-13