Latvija 2002-07

Latvija 2002-07

2008-12-12

1481.

Billītes - E. Virzas māja Sidrabenes pagastā

2002-07-08 56:34:28, 24:06:26

123 << >> A 📷

   Sidrabenes pagastā atrodas "Billītes", kurās ilgus gadus dzīvojis latviešu dzejnieks Edvarts Virza (1883.-1940. g.). "Billītēs" tapuši daudzi jo daudzi dzejoļi un dārza lapenē un mājas augšējā stāvā 1933. gadā sarakstīti "Starumēni" – varenākais no tēlojumiem, kāds jebkad sacerēts par latviešu zemnieku.
   "Billītēs" tagad iekārtots muzejs. Muzeja veidotāja ir Edvarta Virzas un Elzas Stērstes meita Amarillis Liekna. "Billītēs" atgriezušies to likumīgie mantinieki Amarillis Liekna ar savu dēlu Eduardu.
   "Billītes ir manas debesis", teicis Edvarts Virza.
  (www. gramata_21.lv/users/liekna_amarillis)

1482.

Lielupe pie Emburgas

2002-07-08 56:33:47, 23:58:48

123 << >> A 📷

Lielupe sākas pie Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 119 km gara. Ietek Rīgas jūras līcī (kreisais zars) un Daugavā (Buļļupe).
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1483.

Emburgas baznīca

2002-07-08 56:33:58, 23:58:52

123 << >> A 📷

Top Salgales luterāņu draudzes jaunā baznīca Emburgā. Pāris kilometru no šīs vietas atrodas vecās, jau 17. gs. dokumentos minētās un 1706. gadā ar hercoga Ferdinanda gādību celtās baznīcas drupas.

1484.

Sidrabenes pagastnams Emburgā

2002-07-08 56:33:58, 23:58:52

123 << >> A 📷

Sidrabenes pagastā 2000. gadā bija 1951 iedzīvotājs, t.sk. 972 vīrieši, 979 sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

1485.

Platones pagastnams

2002-07-08 56:32:20, 23:41:40

123 << >> A 📷

Platones pagastā 2000. gadā bija 1729 iedzīvotāji, t.sk. 813 vīrieši, 916 sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

1486.

Platones upe pie Platones

2002-07-08 56:32:20, 23:41:40

123 << >> A 📷

Platones gultne dažos posmos regulēta, pie Platones izveidota ūdenskrātuve.

1487.

Svēte, piemineklis latviešu strēlniekiem

2002-07-08 56:35:30, 23:39:60

123 << >> A 📷

1991. gadā pie Svētes skolas atklāja pieminekli Daugavgrīvas zemessargiem, kuri 1915. gada aprīlī pie Ruļļukalna atvairīja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1488.

Svētes skolas piemiņas akmens

2002-07-08 56:35:30, 23:39:60

123 << >> A 📷

Pirmā skola Svētes pagastā atvērta 1836. gadā. 1897. gadā uzcelta skolas ēka, tā vairākkārt pārbūvēta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1489.

Svētes skola

2002-07-08 56:35:30, 23:39:60

123 << >> A 📷

Svētes pamatskolā 2000./2001. m. g. mācījās 234 skolēni; skolā darbojas Jelgavas raj. neklātienes vidusskolas konsultāciju punkts. Skolas ēka uzcelta 1897. gadā, vairākkārt pārbūvēta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1490.

Svēte pie Jelgavas - Dobeles ceļa

2002-07-08 56:39:05, 23:38:26

123 << >> A 📷

Svēte - Lielupes kreisā pieteka. Iztek Lietuvā, 123 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

1491.

Ventspils, K. Valdemāra statuja

2002-07-10 57:23:49, 21:33:39

123 << >> A 📷

Latvijā vienīgās Krišjāņa Valdemāra skulptūras idejas autors ir mākslinieks Miervaldis Polis, kurš arī vadījis tās izveidošanu. Skulptūra ir iecienīta, un tūristi mīl fotografēties kopā ar Krišjāni Valdemāru.
(www.ventspils.lv)

1492.

Ventspils Svētā Krusta katoļu baznīca

2002-07-10 57:23:49, 21:33:39

123 << >> A 📷

Svētā Krusta katoļu baznīca uzcelta 1898. gadā. Baznīcas ērģeles un altārglezna ir mākslas pieminekļi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1493.

Ventspils, Zviedru valnis

2002-07-10 57:23:49, 21:33:39

123 << >> A 📷

   Nocietinājumu vaļņi, kuru būve piedēvēta gan zviedriem, gan krieviem.
   Redzama viena no starptautiskā mākslas projekta "Govju parāde. Ventspils 2002" govīm ("Čūskādas govs". Autors Pēteris Sidars).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1494.

Pasiekstes vējdzirnavas

2002-07-10 57:20:27, 21:34:14

123 << >> A 📷

Pasiekstes vējdzirnavas celtas 1895. gadā. Darbojušās līdz 20. gs. 60. gadu sākumam. Blakus vējdzirnavām atrodas senkapi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1495.

Užavas baznīca

2002-07-10 57:13:49, 21:27:25

123 << >> A 📷

Užavas baznīca celta 1783. gadā. Baznīcai četrslīpu jumts, torņa nav. Zvani novietoti zem neliela koka jumtiņa pie galvenās ieejas. Saglabājušies divi interesanti 1784. gada vēja rādītāji. Pašreizējais altāris (altārglezna "Kristus") un kancele kopš 19. gs.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1496.

Užava, piemineklis represētajiem

2002-07-10 57:13:60, 21:29:00

123 << >> A 📷

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 28 un 1949. gadā - 179 užavniekus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1497.

Zūru muižas pils

2002-07-10 57:15:14, 21:36:40

123 << >> A 📷

   Zūru muižas pils celta 19. gs. otrā pusē. Saglabājušās arī divas klētis, muižas magazīnas ēka (ar tornīti).
   Pie pils parks - 5,8 ha, 37 svešzemju sugu koki un krūmi. Parka dienvidu daļā baronu Lamsdorfu kapi, pie tiem aug korķozoli.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1498.

Ziras, piemineklis represētajiem

2002-07-10 57:10:18, 21:34:30

123 << >> A 📷

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 14 un 1949. gadā - 112 zireniekus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1499.

Ziru pagastnams

2002-07-10 57:10:18, 21:34:30

123 << >> A 📷

   Ziru pagastnama ēka - arhitekte S. Sizasa.
   Ziru pagastā 2000. gadā bija 646 iedzīvotāji, t.sk. 332 vīrieši, 314 sievietes.
  (Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

1500.

Vendzavas muižas pils

2002-07-10 57:10:44, 21:40:32

123 << >> A 📷

Vendzavas muižas pils atrodas Ziru pagastā. Vendzavas muižas pilij un parkam (plat. 2 ha) ir kultūrvēsturiska nozīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1501.

Venta pie Vendzavām

2002-07-10 57:10:44, 21:40:32

123 << >> A 📷

Venta - Kurzemes lielākā upe. Sākas Žemaitijas augstienē Lietuvā, ietek Baltijas jūrā pie Ventspils. 346 km gara, no tiem 178 km Latvijā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

1502.

Vārmes baznīca

2002-07-10 56:50:60, 22:12:60

123 << >> A 📷

   Vārmes baznīca celta 1663. gadā, atjaunota 1874. gadā. Nodegusi 1971. gadā.
   Tagad atjaunota.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1503.

Vārmes pagastnams

2002-07-10 56:52:29, 22:14:24

123 << >> A 📷

Vārmes pagastā 2000. gadā bija 1188 iedzīvotāji, t.sk. 578 vīrieši, 610 sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

1504.

Vārmes muižas pils

2002-07-10 56:52:29, 22:14:24

123 << >> A 📷

   Vārmes muižas pils celta 19. gs. otrā pusē. Arhitektūras stils: historisma klasicisms. Vēlāk ēka pārbūvēta. Pie pils parks (0,8 ha) ar svešzemju sugu kokiem.
   Tagad tajā Vārmes pamatskola.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1505.

Matkule, piemineklis represētajiem

2002-07-10 56:58:51, 22:35:58

123 << >> A 📷

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 11, 1949. gadā - 175 matkulniekus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1506.

Matkules pagastnams

2002-07-10 56:58:51, 22:35:58

123 << >> A 📷

   Bijušais Matkules pagasts tagad ietilpst Kandavas novadā (daļa pievienota Sabiles novadam un Vānes pagastam).
   2000. gadā Kandavas novadā bija 8538 iedzīvotāji, t.sk. 4018 vīrieši, 4520 sievietes. Matkules ciemā 2000. gadā dzīvoja 306 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1507.

Briņķpedvāles muiža Sabilē

2002-07-11 57:02:28, 22:33:39

123 << >> A 📷

   Briņķpedvāles - Brinkenu Pedvāles muižas apbūve veidojusies ap lielu saimniecības pagalmu. Kungu māja būvēta Abavas upes senlejas krastā 18. gs.3. cet. baroka stilā. Pie tās nogāzē uz Abavu veidots regulārs dārzs. No saimniecības ēkām vecākā ir klēts, kas būvēta 18. gs. 2. pusē, kalpu māja, staļļi, kūtis, spirta dedzinātava un citas ēkas, kas būvētas 19. gs. Kungu mājai un klētij saglabājusies savdabīga baroka laika fasāžu apdare - gludi pilastri siluetgriezumā uz fakturēta apmetuma.
   Kopš 1992. g. tēlnieks 0. Feldbergs muižā veido Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju.
  (www.latviatourism.lv/defmenu/search.php?)

1508.

Sabile, skats uz pilsētu no Briņķpedvāles

2002-07-11 57:02:41, 22:34:23

123 << >> A 📷

Kopš 1992. gada Pedvālē tēlnieks O. Feldbergs veido brīvdabas mākslas muzeju. No senlejas kraujas malas paveras skaists skats uz Sabili.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1509.

Firkspedvāles muiža Sabilē

2002-07-11 57:02:10, 22:33:49

123 << >> A 📷

   Firksu Pedvāles muižas apbūve veidojusies ap noslēgtu saimniecības pagalmu. Mūra kungu māja būvēta baronam fon Heikingam 18. gs.3. cet. atturīgās baroka formās. 19. gs. 40. gados ēka pagarināta, pārbūvēts jumts un uzbūvēts mezonīns. Vēl nedaudz vēlāk piebūvēti sānu korpusi. Saimniecības ēkas būvētas 19. gs. Ziemeļaustrumos no kungu mājas gravā izveidots parks, kas sākts veidot 17. gs.-18. gs. Ēkā notiek rekonstrukcijas darbi.
   Kopš 1992. g. muižā tēlnieks 0. Feldbergs veido Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju. Muzejā laikmetīgās mākslas izstādes, mākslas akcijas, pasākumi, koncerti, plenēri, simpoziji, konferences. Pakalpojumi: Gids, ēdināšana - krodziņš.
  (www.latviatourism.lv/defmenu/search.php?)

1510.

Smārde, 1. pasaules kara piemineklis

2002-07-11 56:57:05, 23:20:31

123 << >> A 📷

Smārdes apkārtnē 1916. gadā notika niknas latviešu strēlnieku kaujas ar Vācijas karaspēku. 1. pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku piemineklis veidots 1936. gadā, autors K. Zāle.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1511.

Smārdes pagastnams

2002-07-11 56:57:05, 23:20:31

123 << >> A 📷

Smārdes pagastā 2000. gadā bija 2726 iedzīvotāji, t.sk. 1299 vīrieši, 1427 sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

1512.

Lustes pils drupas

2002-07-11 56:41:42, 23:20:35

123 << >> A 📷

Pienavas krastā paceļas varenie Lustes pils mūri. Pili 1780. gadā cēlis Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1513.

Glūdas baznīca

2002-07-11 56:35:16, 23:28:01

123 << >> A 📷

   Glūdas baznīca atrodas Krimūnu pagastā, celta 1848. g.
   2. pasaules kara laikā Glūdas baznīcā bija ierīkots krievu armijas hospitālis. Uz baznīcas sienām uzkrāsoja padomju atribūtiku - dažādus ordeņus, baznīcas ārsienu greznoja uzraksts "Da zdravstvujet Staļin".
   Mūsdienās baznīca ir pamesta, izdemolēta un pussabrukusi.

1514.

Lielais Baltezers ar Priežu salu

2002-07-13 57:01:52, 24:16:33

123 << >> A 📷

   Lielais Baltezers - platība 597,5 ha, garums 3,9 km, platums 2,5 km, dziļums - līdz 6 m, krasta līnijas garums - 15 km.
   Lielajam Baltezeram ir 5 salas, kas apaugušas ar kokiem. Priežu sala ir lielākā
Lielā Baltezera sala. Tā apaugusi ar priedēm un bērziem. Salā ir vairāki ozoli, kuru vecums apm. 250 gadi. Gar salas krastiem - melnalkšņu josla.
  (A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)

1515.

Juglas ezers pie Berģuciema

2002-07-13 56:59:09, 24:17:42

123 << >> A 📷

   Juglas ezera platība 570 ha. Tajā ietek Lielā Jugla un Mazā Jugla. Iztek Jugla, tek uz Ķīšezeru.
   Berģi - viens no skaistākajiem Pierīgas ciemiem. To ietver priežu mežs un Juglas ezera smilšainā pludmale.
   Berģos Juglas ezera krastā atrodas Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Muzejs sākts veidot 1924. gadā, apmeklētājiem atvērts kopš 1932. gada.
  (A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)

1516.

Stūnīšu ezers

2002-07-17 56:51:49, 24:03:26

123 << >> A 📷

Stūnīšu (Stūrīšu) ezers atrodas Rīgas rajonā, platība 16,7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Rīga, 1984.)

1517.

Zvanītāju Bukas - Amtmaņu muzejs Vallē

2002-07-18 56:30:36, 24:42:60

123 << >> A 📷

   Aktieru un režisoru brāļu A. Amtmaņa-Briedīša un T. Amtmaņa dzimtās mājas Valles pagasta Zvanītāju Bukas.
   T. Amtmanis (1883.-1938. g.) - aktieris un režisors, nogalināts staļinisko represiju laikā Krievijā.
   A. Amtmanis-Briedītis (1885.-1966. g.) - režisors, Latvijas Valsts konservatorijas profesors, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1518.

Ērberģes muižas pils

2002-07-18 56:22:09, 25:01:07

123 << >> A 📷

Ērberģes muižas pils atrodas Mazzalves pagastā. Muižas centrs ar parku veidojies 19. gs. Tajā dominē pils - Latvijas muižu arhitektūrai raksturīga celtne, kurā veiktas vairākas pārbūves.
(www.latviatourism.lv/defmenu/pilis_search.php?)

1519.

Ērberģes baznīca

2002-07-18 56:21:51, 25:01:49

123 << >> A 📷

Ērberģes luterāņu baznīca uzcelta 1700. g., remontēta 1857. g., 1882. g., 1935. g., 1996.-1997. g.

1520.

Dienvidsusēja pie Ērberģes

2002-07-18 56:22:09, 25:01:07

123 << >> A 📷

Dienvidsusēja ir garākā Mēmeles pieteka. Tā piemērota laivu nobraucieniem, izņemot mazūdens vasaras. Krastos skaisti dabas skati.

1521.

Neretas pagastnams

2002-07-18 56:12:13, 25:18:21

123 << >> A 📷

Neretas pagastā 2000. gadā bija 2197 iedzīvotāji, t.sk. 1037 vīrieši, 1160 sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

1522.

Neretas vidusskola

2002-07-18 56:12:13, 25:18:21

123 << >> A 📷

Neretas vidusskola atrodas Neretā, Dzirnavu ielā 4.
Neretas vidusskola ir viena no Sēlijas labiekārtotajām, sakārtotajām skolām ar plašu sporta kompleksu.

1523.

Nereta, Jaunsudrabiņa piemineklis

2002-07-18 56:12:13, 25:18:21

123 << >> A 📷

   Neretas pagasta "Riekstiņos" (tagad te muzejs) bērnību pavadījis rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš (1877.-1962. g.). 1997. gadā pārapbedīts līdz ar sievu un meitu no Vācijas uz Neretas pagasta kapiem.
   Pie Neretas brīvdabas estrādes atklāts tēlnieka I. Rankas darinātais piemineklis ar granītā iecirstu J. Jaunsudrabiņa skulpturālo portretu.
  (www.aizkraukles-bibl.lv/nereta.htm )

1524.

Dienvidsusējas līcis pie Neretas

2002-07-18 56:12:13, 25:18:21

123 << >> A 📷

Nereta ir rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības un jaunības dienu zeme. Dienvidsusējas (Susējas) krastos var izbaudīt to dabas mieru un burvību, ko rakstnieks tēlaini aprakstījis savās grāmatās.

1525.

Gārsenes baznīca

2002-07-18 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

   1562. gadā Gārsenē minēta Svētā Jura baznīca. 1792. gadā uzcelta jauna koka baznīca. Pašreizējā luterāņu baznīca uzcelta 1906. gadā (arhit. E. Kupfers) pēc barona L. fon Budberga ierosmes kā dāvana savai pāragri mirušajai sievai.
   Baznīcā ir 2 vitrāžas ar baronu fon Budbergu ģimenes heraldiku un E. F. Valkera firmas ērģeles.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1526.

Gārsenes kapliča

2002-07-18 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

Barona Budberga piemiņas velte savai agri mirušajai pirmajai sievai baronesei Vorsai-Budbergai (20. gs. sākums).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1527.

Asares baznīca

2002-07-18 56:06:55, 25:53:26

123 << >> A 📷

Asares luterāņu baznīca celta no 1821. gada līdz 1843. gadam. Baznīcā saglabājusies sākotnējā kancele, J. Dēringa altārglezna "Augšāmcelšanās" (1853. g.) un divas E. Todes darbnīcas vitrāžas (1909. g.).
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1528.

Asare, brīvības cīņu piemineklis

2002-07-18 56:06:55, 25:53:26

123 << >> A 📷

Asares baznīcas pagalmā atrodas piemineklis 1919.-1920. g. kritušajiem Augšzemes partizāniem (pēc arhit. E. Birznieka meta). Pieminekļa 7 laukakmeņi atvesti no 7 pagastiem, kuros kritušie dzīvojuši.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1529.

Asares pilsdrupas

2002-07-18 56:07:09, 25:53:14

123 << >> A 📷

   Asares muižas pils celta 1749. gadā, viens no agrīnākajiem neogotikas piemēriem Augšzemē (Tjudoru neogotika). Ap 1840. gadu muiža gotizēta, piebūvējot 2 sānu rizalītus ar kāpienveida zelmiņiem. Ēkas dienvidu gals bijis sadalīts 2 korpusos. Vienā no tiem bijis ziemas dārzs ar stikla jumtu, augušas palmas, turētas zelta zivtiņas. Zem pils - plaši velvēti pagrabi, no kuriem iziet vairākas pazemes ejas (pēc nostāstiem - piecas).
   1924. gadā pilī tiek nodibināta lauksaimniecības skola, bet 1926. gada janvārī ēka nodeg.
   Saglabājušās skaistas pilsdrupas, dendroloģiskais parks, muižas saimnieciskā apbūve.
  (www.latviatourism.lv)

1530.

Rubeņi, piemineklis nacionālajiem partizāniem

2002-07-18 56:08:18, 25:59:00

123 << >> A 📷

Piemineklis nacionālajiem partizāniem pie Rubenes pagastnama ēkas uzstādīts 1995. gadā, tēlnieks A. Jansons.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1531.

Titurgas ezers Baložos

2002-07-21 56:52:25, 24:08:03

123 << >> A 📷

Titurgas ezera platība apm. 12 ha. No tā iztek Titurgas upe, 8 km gara. Titurga ir Daugavas kreisā krasta pieteka.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Rīga, 1984.)

1532.

Jūgezers

2002-07-22 57:03:10, 24:14:32

123 << >> A 📷

   Garkalnes pagastā mežu un purvu vidū atrodas Lielais Jūgezers (Jūgu ezers). Platība 35,5 ha, vidējais dziļums - 0,8 m, lielākais dziļums - 1,6 m, dūņu slānis - apm. 1,5 m, sapropeļa slānis - 5 m.
   Ezers ir senās jūras palieka un joprojām aizaug. Vēl 20. gs. sākumā tā platība bijusi 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m.
   Uz ziemeļrietumiem senajā ezerdobē atrodas Mazais Jūgezers, tā platība 3,3 ha.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1533.

Daugava pie Dārziņiem

2002-07-26 56:51:58, 24:15:12

123 << >> A 📷

Daugava sākas Krievijā Valdaja augstienē (Zapadnaja Dvina), tecējumu pa Latvijas teritoriju sāk no Piedrujas. Lejtecē majestātiska un cēla tā veļ savus viļņus cauri Rīgai uz jūru.

1534.

Daugava pie Ģipšustūra

2002-07-26 56:52:53, 24:12:05

123 << >> A 📷

Pie Ģipšustūra Daugava savienojas ar Sauso Daugavu. Sausā Daugava (8,5 km gara) - Doles salas atdalīts Daugavas zars pie tās kreisā krasta. Pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgalā no Daugavas to atdala Rīgas HES dambis.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

1535.

Rīgas teletornis

2002-07-26 56:55:27, 24:08:12

123 << >> A 📷

   Televīzijas tornis un Televīzijas centrs atrodas Zaķusalā. Televīzijas centrs celts 1979.-1987. gadā, arhitekti A. Purviņš, V. Kadirkovs, B. Maike, konstruktors I. Veldrums. Televīzijas tornis celts 1979.-1986. gadā, tā augstums ir 368 m.
   Pāri Zaķusalai ved Salu tilts, uzcelts 1976. gadā.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1536.

Briede pie Briedes kroga

2002-07-27 57:40:43, 25:13:54

123 << >> A 📷

Briede tek pa Valmieras un Cēsu rajonu, ietek Burtnieku ezera dienvidu galā. 42 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1537.

Burtnieku muižas pils

2002-07-27 57:41:41, 25:16:30

123 << >> A 📷

   Burtnieku muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tajā ietilpst pārvaldnieka māja (18. gs. beigas, 19. gs. sākums), gaisa tilts (19. gs. otrā puse), divas klētis (18. gs.), staļļi (18. gs. beigas, 20. gs. otrā puse), žogs un vārti (18. gs. otrā puse), barona fon Šrēdera izveidotais parks (19. gs. otrā puse).
   Parkā granīta kāpnes, ēnainas alejas, romantiski dīķi ar saliņām. Parkā aug ap 70 koku un krūmu, t.sk. ap 33 svešzemju sugu. Kopā ar mežiņu tā platība 27 ha.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1538.

Burtnieki, piemineklis represētajiem

2002-07-27 57:41:41, 25:16:30

123 << >> A 📷

   Burtnieku pagasta iedzīvotāji smagi cietuši gan vācu, gan padomju okupācijas laikā. 1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 14 burtnieciešus, 1949. gadā - 108.
   Vācu armijā tika iesaukti 125 cilvēki, no kuriem 28 krita, 49 izsūtīja uz Sibīrijas soda nometnēm, 30 leģionāri palika trimdā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1539.

Rīga, 1905. g. piemineklis Grīziņkalnā

2002-08-02 56:57:24, 24:09:13

123 << >> A 📷

   Grīziņkalns ir viena no augstākajām smilšu kāpām Rīgas priekšpilsētās (24 m virs jūras līmeņa). Rūpnīcu tuvums un strādnieku dzīvojamo kvartālu apbūve tā apkārtnē noteica apkārtnes sociālo statusu. Parka teritorijā notika pirmo sociāldemokrātisko strādnieku pulciņu sanāksmes un mītiņi. 1905. gada 20. oktobrī Rīgas strādnieku vispārējā streika laikā mītiņš parkā pulcināja ap 100 tūkstošiem dalībnieku.
   Pieminekli Grīziņkalnā pret Pērnavas un Jāņa Asara ielas stūri uzcēla 1974. gadā. Arhitekti Gunārs Lūsis-Grīnbergs un Liliāna Kraukle sadarbībā ar tēlnieku Valdi Altbergu no dzeltenīgā Latvijas šūnakmens radīja simetrisku, ar figurāliem ciļņiem papildinātu arhitektonisku sienu ieskautu monumentu - veltījumu revolucionārās iedvesmas mūzai un strādniekiem-cīnītājiem.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1540.

Rīga, A.Čaka piemineklis

2002-08-02 56:57:29, 24:08:26

123 << >> A 📷

Rīgas nomaļu poēzijas meistaram, Rīgas dvēseles pazinējam un iejūtīgajam dzejniekam Aleksandram Čakam (1901.-1950. g.) nekad nav trūcis viņa mūzas cienītāju. Viņa apdziedātajā Marijas ielā izveidotajā Ziedoņdārzā kopš 1981. gada uzstādīts savdabīgs piemineklis. Kompozicionāli tas veidots, izmantojot A. Čaka dzejā sastopamo kāpņu motīvu ar granīta pakāpieniem, pa kuriem debesīs kāpj visu "mazo cilvēku" ilgas un sapņi. Uz vidējā pakāpiena kā postamenta novietotā dzejnieka galva iemūžināta bronzā labsirdīgos vaibstos. Pieminekli pie galvenās ieejas dārzā novietojis arhitekts Oļģerts Ostenbergs, bet skulpturālā portreta ideja un realizācija pieder tēlniecei Lūcijai Žurginai.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1541.

Rīga, Sv. Pāvila luterāņu baznīca

2002-08-02 56:57:15, 24:08:55

123 << >> A 📷

Svētā Pāvila luterāņu baznīca atrodas A. Deglava ielā 1. Tā celta 1885.-1887. g., arhitekti G. F. A. Hilbigs, H. Hilbigs. Baznīcā ir mākslas pieminekļi - altārglezna "Kristus augšāmcelšanās" (1937. g.) un ērģeles (1912. g.)
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1542.

Vecdaugava pie Zvejas ielas Rīgā

2002-08-02 57:03:54, 24:06:07

123 << >> A 📷

Senāk Vecdaugava atdalīja Mangaļsalu, tagad šī atteka piedzīta smiltīm, un sala pārvērtusies par pussalu.
(Latvijas zeme, daba, tauta. 1. sēj. Rīga, 1936.)

1543.

Aizputes luterāņu baznīca

2002-08-03 56:43:15, 21:35:59

123 << >> A 📷

Tebras labajā krastā iepretim Aizputes pilsdrupām paceļas ap 15 m augstais kuršu pilskalns Baznīcas kalns. Tajā 13. gs. uzcelta Aizputes luterāņu baznīca, kas vairākkārt pārbūvēta (1773. g., 1887. g.). Baznīcā 19. gs. otrā pusē ierīkots altāris un 1904. gadā būvētas ērģeles. Altāra labajā pusē Kurzemes bīskapa H. Bazedova kapa plāksne (1523. g.).
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1544.

Aizputes pilsētas dome

2002-08-03 56:43:15, 21:35:59

123 << >> A 📷

   Aizputei pilsētas tiesības kopš 1378. gada. Platība 6,9 kv.km, iedzīvotāju skaits 2002. g. - 5800.
   Nostāsti dažādos variantos Aizputes vārda izcelsmi saista ar vārdiem "putenis", "aizputināt". Zinātniskāka ir versija, ka pilsētas vārda pamatā likts sens kuršu vārds "pūte", kas nozīmē "kāpa". Un Aizpute tad būtu - vieta aiz kāpas, respektīvi aiz Rietumkursas augstienes.
  (www.cs.lpu.lv/kurzeme/aizpute.html)

1545.

Dunalka, A. Spāģa piemineklis

2002-08-03 56:41:05, 21:19:47

123 << >> A 📷

   "Krājat zināšanas un apgaismojat tautu!"
   A. Spāģis (1820.-1871. g.) - publicists, skolotājs Dunalkā, jaunlatviešu kustības dalībnieks. Piemineklis uzstādīts 1938. gadā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1546.

Dunalkas pagastnams

2002-08-03 56:41:05, 21:19:47

123 << >> A 📷

   12. gs. Dunalka atradusies kuršu Piemares teritorijā. 1253. gadā, sadalot kuršu zemes, tā nonāca Kurzemes bīskapijā.
   2000. gadā Dunalkas pagastā bija 968 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1547.

Liepāja, A. Klestrova piemineklis

2002-08-03 56:32:11, 21:05:14

123 << >> A 📷

Pie dzelzceļa pārbrauktuves piemiņas plāksne vietā, kur kritis bruņuvilciena "Kalpaks" komandieris virsleitnants A. Klestrovs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1548.

Liepājas tirdzniecības osta

2002-08-03 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

Liepājas tirdzniecības osta padomju okupācijas laikā 1967. gadā tika slēgta, darbojās tikai zvejas osta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1549.

Liepāja, piemineklis jūrniekiem un zvejniekiem

2002-08-03 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem uzstādīts 1977. gadā, tēlnieks A. Terpilovskis, arhitekts G. Asaris.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1550.

Liepājas Sv. Annas luterāņu baznīca

2002-08-03 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

   Sv. Annas luterāņu baznīca uzcelta 16. gs. beigās, bet laikā no 1671. gada līdz 1675. gadam pārbūvēta. Savukārt 17. gs. beigās celtnei "pieaudzēts" masīvs mūra tornis ar augstu smaili. 1697. gadā baznīca ieguvusi savu izcilāko dārgumu - kokgriezēja Nikolasa Sefrensa jaunākā (1662-1710) darināto monumentālo altāri ar retabla trīsstāvu kompozīciju (tā augstums ir 9,7 m). Šis baroka šedevrs ir Austrumeiropas mēroga mākslas darbs.
   Pašreizējo ārējo veidolu baznīcai 19. gs. pēdējā ceturksnī piešķīra Liepājas pilsētas arhitekts Makss Pauls Berči, paaugstinot torni, bet draudzes telpu ar 1400 sēdvietām uzceļot pilnīgi no jauna.
  (www.tournet.lv)

1551.

Liepājas Sv. Jāzepa katoļu katedrāle

2002-08-03 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

Svētā Jāzepa katoļu katedrāle celta 1894.-1899. gadā, arhitekts L. Melvils. Tās altāris (18. gs. vidus), kancele (18. gs. 3. cet.), interjera dekoratīvā apdare (19. gs. 90. gadi) un ērģeles (1904. gads) ir mākslas pieminekļi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1552.

Nīcas apkārtne, skats no Pūsēnu kalna

2002-08-03 56:19:30, 20:59:00

123 << >> A 📷

Vārds "Nīca" nozīmē zemu vietu, un tas atbilst patiesībai - apkārt vērojams tikai līdzenums.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1553.

Dunikas baznīca, piemineklis represētajiem

2002-08-03 56:13:58, 21:16:40

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 13, 1949. gadā - 67 Dunikas pagasta iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1554.

Dunikas baznīca

2002-08-03 56:13:58, 21:16:40

123 << >> A 📷

Dunikas Golgātas (Krustceļu) luteriskā baznīca celta 1933. gadā. Sākumā tā bija Brāļu draudzes baznīca. Ērģeles 1920. gadā būvējis J. Jauģietis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1555.

Bārta, J. Birznieka piemineklis

2002-08-03 56:19:60, 21:18:33

123 << >> A 📷

   Jānis Birznieks - Latvijas pirmās brīvvalsts laika zemkopības ministrs.
   Piemiņas akmens J. Birzniekam (1895.-1955. g.) uzstādīts Plostnieku kapsētā 1991. gadā. J. Birznieks dzimis Lejas Birzniekos, miris izsūtījumā Krasnojarskas apgabalā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1556.

Bārtas upe pie Bārtas

2002-08-03 56:19:60, 21:18:33

123 << >> A 📷

Bārta sākas Žemaitijas augstienē Lietuvā, ietek Liepājas ezerā. 98 km gara, t.sk. Latvijā 43 km.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

1557.

Bārtas katoļu baznīca

2002-08-03 56:19:60, 21:18:33

123 << >> A 📷

Bārtas pagastā darbojas Bārtas Romas katoļu draudze. Dievkalpojumi notiek pagastnamā. Plostniekos draudzei ceļ jaunu baznīcu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1558.

Bārtas pagastnams un piemiņas akmens

2002-08-03 56:20:58, 21:19:28

123 << >> A 📷

   12. gs. beigās Bārtas pagasta teritorija atradās kuršu Piemares zemē. Bārtas novads ievērojams ar savām etnogrāfiskajām īpatnībām - tautas tērpu, folkloru, paražām.
   2000. gadā Bārtas pagastā bija 843 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1559.

Rīga, Kristus karaļa katoļu baznīca

2002-08-08 56:59:45, 24:08:13

123 << >> A 📷

Kristus karaļa katoļu baznīca atrodas Meža prospektā 86. Baznīca celta 1935.-1940. g., arhitekti I. Blankenburgs, K. Reisons. Pie baznīcas Sarkandaugavas kapi, ierīkoti 1920. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1560.

Rankas pagastnams

2002-08-10 57:12:53, 26:11:10

123 << >> A 📷

Rankas pagasta nosaukums varētu būt cēlies no Tālavas virsaiša Tālivalža dēla Rameiķa vārda. 2000. gadā Rankas pagastā bija 1826 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 92,2 % latviešu, 5,6 % krievu, 0,8 % baltkrievu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1561.

Rankas muižas pils drupas

2002-08-10 57:12:53, 26:11:10

123 << >> A 📷

Vēstures avotos Rankas muiža minēta 1638. gadā. 1838. gadā muižu īpašumā ieguva Meiendorfu dzimta. Pēdējā muižas īpašniece E. Reihesa (dzim. baronese Meiendorfa). Agrārās reformas laikā muižu sadalīja.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1562.

Lejasciema skolas piemiņas zīme

2002-08-10 57:16:42, 26:34:31

123 << >> A 📷

Par skolas dibināšanas gadu Lejasciemā uzskatāms 1689. gads. Kā apliecinājums tam ir E. Glika ziņojums virskonsistorijai 1690. gadā. Ziemeļu kara laikā skola nodedzināta un sakarā ar mēra epidēmiju nav atjaunota vairākus gadu desmitus. Pēc 1727. gada Vidzemes draudzēs veiktās vizitācijas ir dati, ka Lejasciemā bijusi skola ar 17 skolēniem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1563.

Lejasciema skola

2002-08-10 57:16:42, 26:34:31

123 << >> A 📷

Lejasciema A. Sakses vidusskola atvērta 1949. gadā. 2000./2001. m. g. tajā mācījās 336 skolēni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1564.

Lejasciema ziedu aka

2002-08-10 57:16:42, 26:34:31

123 << >> A 📷

   "Kaimiņ' mājās slinkas meitas,
    Visas malas nepušķotas;
    Mūsu mājās čaklas meitas,
    Visas malas izpušķotas."
  (T.dz.)

1565.

Lejasciema pagastnams

2002-08-10 57:16:42, 26:34:31

123 << >> A 📷

   Lejasciems kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1856. gadā, kad Baltijas domēņu valde sadalīja apbūves gabalos Lejasmuižas zemi abpus lielceļam gar Tirzu, netālu no tās ietekas Gaujā. Lejasciems attīstījās kā mežu izmantošanas centrs un tirgus vieta. 1873. gadā tas ieguva miesta tiesības. Pēc dzelzceļa līnijas izbūves caur Gulbeni Lejasciems zaudēja savas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, iedzīvotāju skaits sāka samazināties, tomēr 1928. gadā tam piešķīra pilsētas tiesības.
   1935. gadā Lejasciemā bija 466 iedzīvotāji.
   Lejasciems pilsētas tiesības saglabāja līdz 1940. gadam.
   2000. gadā Lejasciemā bija 501 iedzīvotājs, bet Lejasciema pagastā - 2005 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1566.

Sinoles ūdensdzirnavas

2002-08-10 57:15:04, 26:29:55

123 << >> A 📷

   Sinoles muižas apbūve (19. gs. beigas) ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Senākās ziņas par Sinoli un Mālmuižu attiecināmas uz 1429. gadu, kad Rīgas arhibīskaps tās izlēņoja Tīzenhauzenam.
   Sinoles ūdensdzirnavas celtas 1872. gadā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1567.

Baltinavas katoļu baznīca

2002-08-10 56:56:51, 27:39:02

123 << >> A 📷

   Pirmā katoļu koka baznīca atradās Keišu ciemā Supenkas krastā, kalnā. Baznīca iesvētīta 1695. gadā. 1774. gadā pārcelta uz Baltinavu, kur tā kalpoja līdz 20. gs. 30. gadiem.
   Tagadējā mūra baznīca ar pārtraukumiem tika būvēta līdz 1930. gadam.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1568.

Baltinavas pagastnams

2002-08-10 56:56:42, 27:38:35

123 << >> A 📷

   Baltinavas pagasta rietumu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, austrumu daļa - Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā. Reljefs - viļņots līdzenums ar atsevišķiem pauguriem.
   2000. gadā Baltinavas pagastā bija 1687 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1569.

Baltinavas vidusskola

2002-08-10 56:56:42, 27:38:35

123 << >> A 📷

   Baltinavas vidusskola dibināta 1950. gadā.
   2000./2001. m. g. Baltinavas vidusskolā un speciālajā kristīgajā internātskolā mācījās 355 skolēni.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1570.

Tilža, piemineklis nacionālajiem partizāniem

2002-08-10 56:54:13, 27:21:56

123 << >> A 📷

   Tilžas centrā atrodas piemiņas akmens novada nacionālajiem partizāniem. Ir piemiņas vieta nacionālo partizānu cīņu vietās Lielgrīvas un Akuču purvos. Numernē 1977. g. atklāts memoriālais ansamblis "Grīvu partizānu mītnes."
   Nacionālo partizānu vienību Tilžas pagastā organizējis A. Roskošs (1911.-1949. g.), kritis Lielgrīvu mežā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1571.

Tilžas katoļu baznīca

2002-08-10 56:54:13, 27:21:56

123 << >> A 📷

Tilžas katoļu baznīca celta 1921.-1926. g., projekta autors F. Pavlovs. Tā ir viena no lielākajām koka baznīcām Latvijā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1572.

Tilžas luterāņu baznīca

2002-08-10 56:54:34, 27:22:34

123 << >> A 📷

Tilžas luterāņu baznīca celta 1926.-1927. g., iesvētīta 1930. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1573.

Salnavas muiža

2002-08-10 56:48:50, 27:32:59

123 << >> A 📷

Salnavas muižas apbūve (kungu māja, kūts, parks) ir nozīmīgs arhitektūras piemineklis. Salnavas parks (platība 7,8 ha) ir brīvā plānojuma parks ar sudrabegļu, staltegļu, tūju, liepu un ozolu stādījumiem, kļavu alejām un dīķu sistēmu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1574.

Salnavas muižas dīķis

2002-08-10 56:48:50, 27:32:59

123 << >> A 📷

Salnavas pils priekšā liels dīķis. Parkā senāk bijuši vairāki dīķi, kas savā starpā savienoti ar koka caurulēm.

1575.

Salnavas baznīca

2002-08-10 56:48:50, 27:32:59

123 << >> A 📷

1865. gadā Saļņevas muižā tika uzbūvēta gotiska stila kapela, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Kopš 1989. gada tā ir Salnavas katoļu baznīca.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1576.

Lauderu baznīca

2002-08-10 56:20:34, 27:59:53

123 << >> A 📷

Lauderu pareizticīgo baznīca celta 1767. gadā. Tajā darbojas Lauderu Svētā Nikolaja pareizticīgo draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1577.

Lauderu ezers pie Lauderu baznīcas

2002-08-10 56:20:34, 27:59:53

123 << >> A 📷

Lielais Lauderu ezers atrodas Lauderu pagastā, platība 55,3 ha. Ezera krasti slīpi, 3-8 m augsti, ezers stipri aizaudzis. Ap 1960. gadu ezera ūdenslīmenis pazemināts apmēram par 1 m. Neliela upīte savieno Lielo Lauderu ezeru ar Mazo Lauderu ezeru.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1578.

Rundēnu katoļu baznīca

2002-08-10 56:16:33, 27:49:22

123 << >> A 📷

Rundēnu Svētā Krusta Paaugstināšanas katoļu baznīca atrodas Rundēnu centrā, tā celta ap 1820. gadu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1579.

Kaunatas katoļu baznīca

2002-08-10 56:19:53, 27:32:32

123 << >> A 📷

Kaunatas Svētās Marijas katoļu baznīca uzcelta 1852. gadā. Tajā atrodas svētbilde "Svēto Elizabeti apmeklē Marija."
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1580.

Kaunatas pagastnams

2002-08-10 56:19:53, 27:32:32

123 << >> A 📷

   Kaunatas pagasts atrodas Latgales augstienes augstākajā daļā - gleznainajā Rāznavas paugurainē. Tas piekļaujas Rāznas ezera austrumu krastam.
   2000. gadā Kaunatas pagastā bija 1550 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1581.

Kaunata, piemineklis represētajiem

2002-08-10 56:19:53, 27:32:32

123 << >> A 📷

   1941. gadā padomju varas okupācijas iestādes izsūtīja 46, 1949. gadā - 175 Kaunatas pagasta iedzīvotājus.
   Uz pieminekļa uzraksts latgaļu valodā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1582.

Kaunatas skola

2002-08-10 56:19:53, 27:32:32

123 << >> A 📷

Kaunatas vidusskolā 2000./2001. m. g. mācījās 345 skolēni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1583.

Silajāņu pagastnams

2002-08-10 56:20:36, 26:56:24

123 << >> A 📷

2000. gadā Silajāņu pagastā bija 646 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 31 % latvieši, 65,6 % krievu, 1,4 % poļu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1584.

Silajāņu skola

2002-08-10 56:20:36, 26:56:24

123 << >> A 📷

Silajāņu pamatskolā 2000./2001. m. g. mācījās 58 skolēni. Mācības notika latviešu un krievu valodā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1585.

Raģeļu baznīca

2002-08-11 56:03:39, 27:09:25

123 << >> A 📷

Raģeļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca atrodas Aglonas novadā pie Jazinkas ezera. Sākotnējā baznīcas ēka nodegusi, atjaunota pēc otrā pasaules kara. 2006. atjaunots baznīcas koka interjers.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1586.

Peipiņu baznīca

2002-08-11 56:02:02, 27:02:53

123 << >> A 📷

   Peipiņu Sāpju Dievmātes katoļu baznīca atrodas Šķeltovas pagastā.
   Peipiņu baznīcas dibinātājs ir J. Ziemelis (dz. Prusaks, 1885.-1939. g.), bijis Peipiņu baznīcas prāvests.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1587.

Bērzgales baznīca Aglonas pagastā

2002-08-11 56:09:32, 27:05:10

123 << >> A 📷

Bērzgales katoļu baznīca atrodas netālu no Aglonas. Tā ir Latgalei tipiska neliela barokāla koka baznīciņa ar diviem torņiem, celta 1750.-1751. g., interjera iekārta saglabājusies no 18. gs.
(http://akltour.yo.lv/turlattext.htm )

1588.

Pušas skola

2002-08-11 56:14:30, 27:12:54

123 << >> A 📷

Pušas pamatskolā 2000./2001. gadā bija 78 skolēni. Pušas skola dibināta 1904. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1589.

Pušas parka tornītis

2002-08-11 56:14:30, 27:12:54

123 << >> A 📷

Pušas muižas parks ir veidots 19. gs. vidū, tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1590.

Pušas katoļu baznīca

2002-08-11 56:14:01, 27:13:50

123 << >> A 📷

Pušas Vissvētā Trīsvienības katoļu baznīca celta 1743. gadā. Koka baznīcu uzcēlis muižnieks J. Šadurskis. 1799. gadā baznīca pārveidota.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1591.

Asūnes pagastnams

2002-08-11 56:01:34, 27:37:13

123 << >> A 📷

   Asūnes pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē. Reljefs galvenokārt lēzeni paugurains.
   2000. gadā Asūnes pagastā bija 676 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1592.

Asūnīca pie Asūnes

2002-08-11 56:01:34, 27:37:13

123 << >> A 📷

No Dagdas ezera Ustjes līča iztek garākā pagasta upe Asūnīca, tā tek cauri Lielajam Asūnes ezeram, un līdz ietekai tajā Asūnīcu sauc arī par Dagdu. Baltkrievijā ietek Sarjankā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1593.

Asūnes baznīca

2002-08-11 56:01:34, 27:37:13

123 << >> A 📷

Pirmā koka baznīca Asūnē uzcelta 1680. gadā. Tagadējā mūra Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas katoļu baznīca uzcelta 1816. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1594.

Robežnieku pagastnams

2002-08-11 55:58:34, 27:36:15

123 << >> A 📷

2000. gadā Robežnieku pagastā bija 1166 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 25,4 % latviešu, 46,7 % baltkrievu, 19,2 % krievu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1595.

Pustiņas katoļu baznīca Robežniekos

2002-08-11 55:58:34, 27:36:15

123 << >> A 📷

   1897. gadā prāvests St. Malahovskis sāka celt mūra baznīcu, ko iesvētīja 1899. gadā. Tā ir Pustiņas Svētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca.
   Baznīcā ir trīs altāri. Altāru gleznas "Jaunava Marija", "Svētais Miķelis", "Svētais Juris" un "Svētais Jāzeps" gleznojis B. Tomševics.
   Baznīcas liturģiskie priekšmeti atvesti no Francijas, kora telpā ir lielas ērģeles.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1596.

Lielais Gusena ezers pie Robežniekiem

2002-08-11 55:58:34, 27:36:16

123 << >> A 📷

   Lielais Gusena ezers atrodas Krāslavas rajonā, platība 122,2 ha, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m.
   Ezerā ir vairākas pussalas - Pilskalna, Baidakovas, Dvorskij park. Ir vairākas salas, lielākā atrodas ezera ziemeļu daļā.
   Ziemeļu krasts stāvs, citi krasti pārsvarā lēzeni. Ietek grāvji un blakusezeru notekas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1597.

Balbinovas katoļu baznīca Indrā

2002-08-11 55:53:07, 27:32:58

123 << >> A 📷

   Balbinovas Vissvētās Trīsvienības baznīca uzcelta 1940. gadā. Pirms tam katoļu baznīca atradās vecā koka ēkā. Baznīca tika uzcelta prāvesta V. Litavnieka vadībā. Balbinovas baznīcā ir piemiņas plāksne V. Litavniekam.
   Baznīcā 18. gs. beigās gleznotā "Dievmātes kronēšana".
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1598.

Indras pagastnams

2002-08-11 55:52:30, 27:31:60

123 << >> A 📷

   Indras pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē. Reljefs izteikti paugurains.
   2000. gadā Indras pagastā bija 1609 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1599.

Indra, piemineklis represētajiem

2002-08-11 55:52:30, 27:31:60

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 23 Indras pagasta iedzīvotājus, 1949. gadā - 18 iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1600.

Piedrujas katoļu baznīca

2002-08-11 55:47:44, 27:26:43

123 << >> A 📷

Piedrujas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas katoļu baznīca atrodas Daugavas malā uzkalnā. Tā celta no 1759. gada līdz 1774. gadam baroka stilā.
(Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1601.

Daugava pie Piedrujas

2002-08-11 55:47:42, 27:26:36

123 << >> A 📷

Senatnē pa Daugavu gāja ūdensceļš no varjagiem uz grieķiem. Pa to varēja nokļūt no Baltijas jūras uz Melno jūru. 7.-11. gs. to izmantoja vikingi.

1602.

Izvalta, piemineklis represētajiem

2002-08-11 55:57:19, 27:01:17

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja divus Izvaltas pagasta iedzīvotājus, 1949. gadā - 51 iedzīvotāju. Pie baznīcas uzstādīts krusts ar piemiņas plāksni represētajiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1603.

Izvaltas baznīca

2002-08-11 55:57:19, 27:01:17

123 << >> A 📷

   Pirmā Izvaltas koka baznīca uzcelta 1625. gadā. To par saviem līdzekļiem uzcēla muižnieks A. Lackis un nodeva Daugavpils jezuītiem. Izvaltā izveidojās jezuītu misija.
   1896. gadā prāvesta A. Balteja vadībā tika uzcelta tagadējā mūra baznīca, konsekrēta 1897. gadā.
   Centrālajā baznīcas altārī atrodas glezna, kurā attēlota Svētā Anna ar Jaunavu Mariju, tāpēc vieni no svarīgākajiem svētkiem Izvaltā ir Annas diena.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1604.

Daugavpils Dievmātes katoļu baznīca

2002-08-11 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca atrodas Pumpura ielā 11a, tā celta 1905. gadā. Baznīcas akustikai piemērotās lielās ērģeles būvētas 1909. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1605.

Neretas muižas pils drupas

2002-08-11 56:09:15, 25:17:44

123 << >> A 📷

Neretas muižas apbūve - pils vecais un jaunais korpuss (16. gs. beigas, 18. gs., 19. gs.) - ir arhitektūras piemineklis. Ir parks - veidots 18. gs. otrā pusē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1606.

Ummis

2002-08-16 57:10:04, 24:20:06

123 << >> A 📷

Ummis atrodas Rīgas rajonā, platība 25,4 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Rīga, 1984.)

1607.

Dzirnezers

2002-08-16 57:08:26, 24:19:55

123 << >> A 📷

Dzirnezers atrodas Rīgas rajonā, platība 173 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

1608.

Pulksteņezers

2002-08-16 57:07:47, 24:19:43

123 << >> A 📷

Pulksteņezers atrodas Rīgas rajonā pie šosejas Rīga-Tallina, platība 3,8 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984.)

1609.

Kalnrēžu atsegums Ogres krastā

2002-08-17 56:48:07, 24:48:59

123 << >> A 📷

   Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums atrodas Rembates pagastā. Kopš 1977. gada tas ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, platība 8,4 ha.
   Tā ir 2,5 km gara atsegumu virkne Ogres upes krastos posmā no Asaru mājām līdz Jauntulkiem.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1610.

Vecpils katoļu baznīca

2002-08-25 56:37:52, 21:29:46

123 << >> A 📷

Vecpils Svētā Laurencija katoļu baznīcu 1700. gadā cēlis Vecpils un Ilmājas muižnieks, poļu rotmistrs O. E. Rappe. Trīs altāri un kancele izgreznoti ar kokgriezumiem, zem lielā altāra muižnieku kapenes.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1611.

Dižlāņu muižas pils Vecpilī

2002-08-25 56:37:25, 21:29:35

123 << >> A 📷

Dižlāņu muižas apbūve veikta 19. gs. Ir parks. Muižas apbūvei un parkam ir kultūrvēsturiska nozīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1612.

Vecpils, 1905. g. piemineklis

2002-08-25 56:37:25, 21:29:35

123 << >> A 📷

1905. gadā pagastā darbojās rīcības komiteja, vecpilnieki piedalījās "Aizputes karā", nodedzināja Lāņu un Stroķu pilis. Soda ekspedīcija noslepkavoja 11 cilvēkus, nodedzināja 5 zemnieku mājas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1613.

Ilmājas luterāņu baznīca

2002-08-25 56:35:41, 21:31:58

123 << >> A 📷

Ilmājas luterāņu baznīca celta 1626. gadā - maza celtne bez torņa un bez sašaurinājuma altāra daļā. 1726. gadā muižnieks baznīcu piešķīra katoļiem, tikai pēc ilgas tiesāšanās luterāņi 1782. gadā baznīcu atguva.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1614.

Virgas pagastnams Paplakā

2002-08-25 56:27:06, 21:27:21

123 << >> A 📷

2000. gadā Virgas pagastā bija 1007 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 74 % latviešu, 13,4 % lietuviešu, 4,8 % krievu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1615.

Gramzda, 1905. g. piemineklis

2002-08-25 56:22:03, 21:36:08

123 << >> A 📷

   1905. gadā revolucionāri nodedzināja Dižgramzdas, Trekņu, Smaižu un Dāmas muižu, notika baznīcas demonstrācijas, soda ekspedīcija Smaižu muižā nogalināja 6 revolucionārus.
   Gramzdas skolas parkā uzstādīts piemineklis 1905. gada revolucionāriem.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1616.

Gramzdas pagastnams

2002-08-25 56:22:03, 21:36:08

123 << >> A 📷

   Gramzda (Grunste) pirmoreiz minēta 1253. gada aktā par zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu, kad Gramzdu ieguva ordenis.
   2000. gadā Gramzdas pagastā bija 870 iedzīvotāji.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1617.

Gramzdas skola

2002-08-25 56:22:03, 21:36:08

123 << >> A 📷

   Gramzdas skola dibināta 1845. gadā. 1941. gadā tā nodega. 1961. gadā uzcēla jaunu skolu, 1971. gadā tai piebūvēja jaunu korpusu.
   2000./2001. gadā Gramzdas pamatskolā mācījās 119 skolēni.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1618.

Gramzda, Sudrabu Edžus piemiņas plāksne

2002-08-25 56:22:03, 21:36:08

123 << >> A 📷

Rakstnieks Sudrabu Edžus (1860.-1941. g.) ilgus gadus strādājis Gramzdas skolā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1619.

Vaiņodes katoļu baznīca

2002-08-25 56:25:03, 21:51:28

123 << >> A 📷

Katoļu draudze Vaiņodē pulcējas tagadējā baznīcā kopš 1921. gada, pirms tam šī ēka kalpojusi kā ebreju sinagoga.
(www.vietas.lv)

1620.

Vaiņodes luterāņu baznīca

2002-08-25 56:25:03, 21:51:28

123 << >> A 📷

Bātas-Vaiņodes luterāņu draudze dibināta 17. gs. Bātas baznīca celta 17. gs., pārbūvēta 19. gs., sagrauta 1944. gadā. Bojā gājušās Bātas baznīcas vietā iekārtota 1957. gadā nopirktā dzīvojamā mājā, to paplašinot ar piebūvi. 1961. gadā māja nacionalizēta. Atdota draudzei pēc 30 gadiem. 1994. gadā uzcelts zvanu tornis. No 2006. gada jauns neogotikas stila altāris, soli, interjera priekšmeti un grīdas segums.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.; www.vietas.lv)

1621.

Nīgrandes baznīca

2002-08-25 56:29:12, 22:05:36

123 << >> A 📷

   Tagadējā Nīgrandes luterāņu baznīca celta 1775. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas baznīca izremontēta.
   Nīgrandes luterāņu draudzei ir daudzpusīga sadarbība ar Dānijas Karlslundes luterāņu draudzi.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1622.

Venta pie Nīgrandes

2002-08-25 56:29:13, 22:06:08

123 << >> A 📷

   Venta - Kurzemes lielākā upe. Sākas Žemaitijas augstienē Lietuvā, ietek Baltijas jūrā pie Ventspils. 346 km gara, no tiem 178 km Latvijā.
   Nīgrandes apkārtnē Ventas senlejai 6 terases. Ventas platums vidēji 50 m, dziļums - 1,5 m.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1623.

Grīvaišu baznīca

2002-08-25 56:25:33, 22:25:54

123 << >> A 📷

Grīvaišu luterāņu baznīca celta pēc 1697. gada. Baznīcā 17. gs. kancele, 19. gs. altāris, J. L. Eginka altārglezna.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1624.

Kursīšu pagastnams

2002-08-25 56:30:33, 22:24:16

123 << >> A 📷

   Kursīšu pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā. Lielas platības pagastā aizņem purvi.
   2000. gadā Kursīšu pagastā bija 1071 iedzīvotājs.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1625.

Kursīšu dīķis

2002-08-25 56:30:33, 22:24:16

123 << >> A 📷

Kursīšu dzirnavezera platība 7,6 ha.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1626.

Pampāļu baznīca, tagad darbnīcas

2002-08-25 56:32:26, 22:12:52

123 << >> A 📷

1838. gadā Pampāļos Pampāļu-Celminieku luterāņu draudzei tika uzcelta jauna mūra baznīca, kuru sagrāva 1944. gadā. Pēc kara baznīcā iekārtoja mehāniskās darbnīcas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1627.

Pampāļu pagastnams

2002-08-25 56:32:26, 22:12:52

123 << >> A 📷

   2000. gadā Pampāļu pagastā bija 1002 iedzīvotāji.
   1944. gada novembrī-1945. gada maijā Pampāļu pagastu šķērsoja Kurzemes cietokšņa frontes līnijas. Smagajās kaujās tika nodarīti lieli postījumi - sagrauts centrs, izpostītas ap 90 % saimniecību.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1628.

Pampāļu ūdensdzirnavas

2002-08-25 56:32:26, 22:12:52

123 << >> A 📷

Pirmās brīvvalsts laikā darbojās Pampāļu ūdensdzirnavas ar vilnas kārstuvi un vērptuvi. Atjaunotajās dzirnavās pēc kolhoza "Pampāļi" likvidēšanas darbojās sadzīves pakalpojumu kombināts.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1629.

Zaņas upes dīķis Pampāļos

2002-08-25 56:32:26, 22:12:52

123 << >> A 📷

Zaņas ūdenskrātuve atrodas uz Zaņas upes. Platība 20,4 ha. Pampāļos pie Zaņas darbojas mazā spēkstacija.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1630.

Rīga, J.G.Herdera piemineklis

2002-08-29 56:56:55, 24:06:07

123 << >> A 📷

   Piemineklis atrodas Herdera laukumā pie Doma baznīcas. Piemineklis uzstādīts 1864. g., tas ir tēlnieka L. Šallera Veimārā uzceltā Herdera pieminekļa augšdaļas atlējums.
   J. G. Herders (1744.-1803. g.) bija skolotāja dēls, mācījās Kēningsbergas universitātē, klausījās lekcijas pie Johana Georga Hamana un Imanuela Kanta.
   Herders strādāja Rīgā Domskolā no 1764. līdz 1769. gadam.
   Herders pirmais vāca un pētīja tautas dziesmas, tai skaitā latviešu un senprūšu. Savu krājumu viņš izdeva 1778. gadā. Tur arī pirmo reizi parādījās vārds "Volkslieder" (tautas dziesmas).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1631.

Rīga, Radio nams

2002-08-29 56:56:59, 24:06:15

123 << >> A 📷

Radio nams atrodas Doma laukumā 8. Ēka celta modernisma stilā laikā no 1913. gada līdz 1922. gadam. 1895. gadā zinātnieki iemācījās bez vadiem pārraidīt informāciju lielos attālumos, izmantojot radioviļņus. Radiocentrāle Rīgā izveidota 1924. gadā. Līdz 1940. gadam to vadīja Latvijas radiofonijas pamatlicējs Jānis Linters (1879.-1963.).

1632.

Rīga, Sāpju Dievmātes katoļu baznīca

2002-08-29 56:57:01, 24:06:01

123 << >> A 📷

   Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca atrodas Pils ielā 5.
   Baznīcas celtniecība uzsākta 1784. gadā un jau 1785. gadā pabeigta, pārbūvēta no 1858. līdz 1860. gadam pēc arhitekta Johana Felsko plāna.
  (www.catholic.lv)

1633.

Rīga, V.Irbes piemineklis

2002-08-29 56:57:35, 24:07:44

123 << >> A 📷

Piemineklis gleznotājam V. Irbem ("baskājim Irbītem") atrodas Brīvības un Šarlotes ielu krustojumā. Tas atklāts 1999. gadā, tēlnieks A. Vārpa, arhitekts A. Heinrihsons.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1634.

Rīga, Dailes teātris

2002-08-29 56:57:31, 24:07:42

123 << >> A 📷

Dailes teātris dibināts 1920. gadā. Pašreizējā teātra ēka atrodas Brīvības ielā 75. Tā atklāta 1976. gadā, arhitekti M. Staņa, I. Jākobsons, H. Kanders, konstruktors A. Briedis, mākslinieki O. Feldbergs, A. Ramats.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1635.

Rīga, Tiesu pils

2002-08-29 56:57:10, 24:06:56

123 << >> A 📷

Tiesu pils ēka atrodas Brīvības bulvārī 36. Tā celta 1936.-1938. g., arhitekts K. Pflūgs. Pašreiz (2008. g.) tajā atrodas Ministru kabinets. Ēkas otrā kārta Tērbatas ielas pusē uzcelta 20. gs. 50. gadu beigās.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

1481. Billītes - E. Virzas māja Sidrabenes pagastā 2002-07-08

1482. Lielupe pie Emburgas 2002-07-08

1483. Emburgas baznīca 2002-07-08

1484. Sidrabenes pagastnams Emburgā 2002-07-08

1485. Platones pagastnams 2002-07-08

1486. Platones upe pie Platones 2002-07-08

1487. Svēte, piemineklis latviešu strēlniekiem 2002-07-08

1488. Svētes skolas piemiņas akmens 2002-07-08

1489. Svētes skola 2002-07-08

1490. Svēte pie Jelgavas - Dobeles ceļa 2002-07-08