Latvija 2002

Latvija 2002

2008-12-12

1313.

Lielvārdes katoļu baznīca

2002-01-12 56:43:51, 24:48:15

123 << >> A 📷

   1936. gadā Romas katoļu draudzei Lielvārdē piešķīra apbūves gabalu baznīcai un gruntsgabalu kapsētai. Baznīcu cēla pēc inženiera A. Strazdiņa projekta. 1940. gada 18. augustā priesteris J. Pudāns vadīja Svēto Misi jaunajā namā, kur varēja saiet apmēram 80 cilvēku, bet bija ieradušies vairāk nekā 100.
   Pārbūvēta 1992. gadā pēc Pētera Rudzīša projekta. 1992. gada 25. oktobrī atjaunoto baznīcu iesvētīja arhibīskaps Jānis Pujāts.
  (www.ogre.lv)

1314.

Rīga, punkts ar koordinātām (24,57)

2002-01-27 57:00:00, 24:00:00

123 << >> A 📷

Nav daudz tādu lielu pilsētu, kurās krustotos pilns meridiāns ar pilnu paralēli. Rīgas gadījumā tā ir 57. paralēle un 24. meridiāns.
Atzīmējot Rīgas 800 gadi, 2001. gada 21. novembrī ir iezīmēta vieta Bolderājas kāpā, kur krustojas Rīgas paralēle (57.) un Rīgas meridiāns (24.)

1315.

Rīga, piemiņas zīme represētajiem Biķerniekos

2002-02-21 56:57:32, 24:14:56

123 << >> A 📷

   Piemiņas akmens atrodas pie Biķeru baznīcas.
   "Gan paši izsūtītie, gan viņu radinieki lūdza varas iestādēm atcelt viņu izsūtījumu un ļaut atgriezties dzimtenē. Šie lūgumi diemžēl ievēroti netika. Pat vēl vairāk. Tiem 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem, kuriem pēc kara pirmajos gados kaut kādā veidā palaimējās atgriezties Latvijā, nekādas drošas dzīves nebija. Viņus tvarstīja, apcietināja, pa etapu nosūtīja uz agrākajām speciālā nometinājuma vietām vai nodeva tiesai."
  (J. Riekstiņš. Izmisuma pilnie palīgā saucieni.)
   Piemineklis veltīts represētajiem ev. lut. Biķeru draudzes locekļiem.

1316.

Gauja pie Baltezera kanāla

2002-02-23 57:03:59, 24:22:46

123 << >> A 📷

1903. g. realizēts projekts, kas izstrādāts jau 17. gs., lai Gauju savienotu ar Daugavu un piemērotu to plostu transportam. Divi šā kanāla posmi atrodas Ādažu pagastā - posms, kas savieno Gauju ar mazo Baltezeru, un īsais kanāls starp Mazo un Lielo Baltezeru.
(www.vietas.lv)

1317.

Balgales muiža

2002-03-09 57:10:35, 22:53:27

123 << >> A 📷

   Balgales muiža minēta 16. gs. (īpašnieks Mēršeits-Hilesheims). 1804. g. Balgales muižu nopirka firsts Karls Kristofers Līvens (1767.-1844. g.), Krievijas izglītības ministrs (1828.-1833. g.), Tērbatas skolotāju semināra dibinātājs. K. K. Līvens apglabāts pie Balgales baznīcas.
   Balgales pils celta 19. gs., padomju varas gados te bijusi ciema padome, kolhoza kantoris, ambulance, ēdnīca.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1318.

Liepupe pie Jelgavkrastiem

2002-03-16 57:28:14, 24:26:08

123 << >> A 📷

   Liepupe ietek Rīgas jūras līcī Limbažu rajona teritorijā, 17 km gara.
   Liepupes-Reiņupes kanāls (5 km garš) savieno Reiņupi ar Liepupi.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1319.

Vitrupe pie Tūjas - Limbažu ceļa

2002-03-16 57:31:30, 24:34:34

123 << >> A 📷

   Vitrupe iztek no Riebezera un ietek Rīgas jūras līcī, garums 33 km.
   Pie Vitrupes grīvas mežos starp jūru un autoceļu sastopams retais mūžzaļais koks - parastā īve.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1320.

Svētupe pie Limbažu - Salacgrīvas ceļa

2002-03-16 57:36:36, 24:39:26

123 << >> A 📷

Svētupe augšdaļā tek pa purvainu apvidu, vidustecē pa dziļu ieleju.

1321.

Pāles baznīca

2002-03-16 57:42:17, 24:38:31

123 << >> A 📷

Pāles luterāņu baznīca celta 18. gs., altārglezna "Kristus svētī bērnus" (1943. g., A. Annuss).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1322.

Salaca pie Limbažu - Salacgrīvas ceļa

2002-03-16 57:45:49, 24:27:23

123 << >> A 📷

Iztekas posmā upe neaizsalst visu ziemu, jo tur ieplūst siltie Burtnieku ezera ūdeņi. Pēdējā laikā ziemas ir ļoti siltas, upe gandrīz vispār neaizsalst.

1323.

Salaca pie Vecsalacas tilta

2002-03-16 57:45:00, 24:24:05

123 << >> A 📷

Salacas lejtecē tūristi var apskatīt nēģu tačus.

1324.

Salacgrīvas luterāņu baznīca

2002-03-16 57:45:17, 24:21:37

123 << >> A 📷

Lielsalacas luterāņu baznīca celta 1853.-1857. g., paplašināta 1892. g. Mākslas pieminekļi ir interjera dekoratīvā apdare - četri G. Šķiltera 20. gs. 30. gados darināti ciļņi, 18. gs. otrās puses kancele un altāris ar K. T. Gelhāra altārgleznu "Kristus debessbraukšana".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1325.

Salacgrīvas katoļu baznīca

2002-03-16 57:44:56, 24:21:37

123 << >> A 📷

Salacgrīvas Svētās Marijas Goreti Romas katoļu baznīca, celta 1997. g., arhitekts D. Straubergs.

1326.

Arona pie Pļaviņu - Lubānas ceļa

2002-03-29 56:41:01, 26:00:28

123 << >> A 📷

Arona - Aiviekstes labā krasta pieteka. Iztek no Skujiešu ezera, 44 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1327.

Aiviekste pie Ļaudonas

2002-03-29 56:42:33, 26:11:47

123 << >> A 📷

Aiviekstes gultnē pamatieži (dolomīti) atsedzas pie Akmeņtača, Saikavas, Ļaudonas, Aiviekstes ciema; tie vienmēr traucējuši gultnes veidošanos. Nelielais gultnes šķērsgriezums un ļoti niecīgais garenslīpums (īpaši augštecē) pavasara palu periodā, kad upju ūdens pieplūde 2-4 reizes pārsniedz noteci, rada lielus applūdumus.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

1328.

Kuja pie ietekas Aiviekstē

2002-03-29 56:44:36, 26:19:52

123 << >> A 📷

Kuja - Aiviekstes labā pieteka, 77 km gara. Iztek no Liezēra ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

1329.

Saikava, piemineklis fašisma upuriem

2002-03-29 56:45:34, 26:23:33

123 << >> A 📷

Drīz pēc tam, kad 1941. g. jūnijā Vācija iebruka Padomju Savienībā, tā ieņēma arī Latviju. Daudzi sagaidīja vāciešus kā atbrīvotājus no sarkano terora, bet tie izrādījās ne mazāk nežēlīgi. Nacisti iznīcināja civiliedzīvotājus un karagūstekņus, tika nošauti daudzi ebreji.
Piemineklis veltīts saikaviešiem - fašistu upuriem 1941.-1944. g.

1330.

Liede pie Lubānas - Balvu ceļa

2002-03-29 56:55:07, 26:44:15

123 << >> A 📷

Liede (augštecē Liedīte) - Aiviekstes labā krasta pieteka. Garums 60 km.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1331.

Aiviekste pie Jaunpededzes ietekas

2002-03-29 56:56:11, 26:48:59

123 << >> A 📷

Līdz Lubāna iedambēšanai (1984. g.) Aiviekstes augštecē novēroja hidroloģiski retu parādību - tās pieteku Ičas, Balupes ūdeņi un daļa Pededzes ūdeņu palu kāpjošā fāzē tecēja nevis pa Aivieksti uz leju, bet atpakaļ uz Lubānu. Kad ezers bija piepildīts, sākās Lubāna klānu applūšana. Ūdeņiem bagātos pavasaros ezers un applūdušie klāni veidoja kopīgu ūdenstilpni 600 kv. km platībā, t.i., vismaz 6 reizes lielāku par Lubānu tā dabiskajos krastos.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

1332.

Pededzes (Jaunpededzes) ieteka Aiviekstē

2002-03-29 56:56:12, 26:48:56

123 << >> A 📷

   Pededze - Aiviekstes labā pieteka, sākas Igaunijā. Garums 159 km.
   Jaunpededze, Pededzes kanāls - iztaisnotais Pededzes lejteces posms, 6 km garš, ietek Aiviekstē.
   Vecpededze - 5 km garš Pededzes posms lejpus Jaunpededzes, ietek Aiviekstē.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1333.

Sitas ieteka Pededzē

2002-03-29 57:08:12, 26:58:20

123 << >> A 📷

Sita ietek Pededzē vairākus kilometrus augšpus vietas, kur Pededzē ietek tās labā pieteka Mugurupe.

1334.

Rāmava, P. Lejiņa piemiņas akmens

2002-04-01 56:53:17, 24:09:28

123 << >> A 📷

P. Lejiņš (1883.-1959. g.) - lopkopības profesors, LU profesors, akadēmiķis, Rāmavas paraugsaimniecības dibinātājs un vadītājs 1920.-1945. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1335.

Rāmavas muiža

2002-04-01 56:53:17, 24:09:28

123 << >> A 📷

   Rāmavas (Depkina) muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. Kāpnes Rāmavas muižā ir mākslas piemineklis. Ir parks. Rāmavas muiža tiek restaurēta ar Zviedrijas valdības finansiālu atbalstu.
   Rāmavas muižā ilgus gadus dzīvojis Baltijas vācu apgaismotājs, publicists un rakstnieks Garlībs Merķelis. Viņa īpašumā muiža bija 1808.-1850. g.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1336.

Ķekava, piemiņas zīme represētajiem

2002-04-13 56:49:45, 24:14:28

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 29 Doles pagasta iedzīvotājus un 6 katlakalniešus, 1949. g. - 76 dolēniešus un 18 katlakalniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1337.

Vecsaules luterāņu baznīca

2002-04-13 56:25:01, 24:19:24

123 << >> A 📷

Vecsaules luterāņu baznīca, celta 1833.-1837. g., sapostīta. Pie baznīcas redzams smilšakmens piemineklis K. A. Braunam, uzstādīts 1819. g.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1338.

Ozolaines katoļu baznīca

2002-04-13 56:25:34, 24:30:48

123 << >> A 📷

Ozolaines Svētā Ignata Lojolas Romas-katoļu baznīca, celta 1864. g.
(A. Plaudis. Apceļosim Latviju. Rīga, 2000.)

1339.

Bruknas muiža

2002-04-13 56:28:08, 24:26:31

123 << >> A 📷

   Mūsdienās redzamais muižas komplekss savu izskatu ieguvis 19. gs. Kungu mājas pamatā iespējams ir kāda vecākā ēka.
   Šobrīd Bruknas muižā ir katoļu kopienas kristīgais centrs.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1340.

Iecava pie Bruknas

2002-04-13 56:28:07, 24:26:42

123 << >> A 📷

   Iecava - Lielupes labā krasta pieteka, garums 160 km.
   Pie Bruknas gar upi sastopamas purvainas, līdzenas ieplakas.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

1341.

Janču katoļu baznīca

2002-04-13 56:30:15, 24:24:17

123 << >> A 📷

Janču Svētā Krusta Romas-katoļu baznīca atrodas Jančos, Dāviņu pagastā. Baznīcas altāris (17. gs. 3. cet.) ir mākslas piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1342.

Iecava pie Lambārtes

2002-04-13 56:31:33, 24:21:08

123 << >> A 📷

   Par Iecavas rašanos ir šāda teika.
   Sensenos laikos karaļa meitiņa lasīdama ogas apmaldījās mežā. Večiņa Iecava palīdzēja meitenītei meklēt ceļu uz mājām. Kad karalis beidzot atrada savu meitiņu, viņa acīs sariesās asaras. No karaļa asarām izveidojās upīte, kuru arī nosauca večiņas vārdā - par Iecavas upīti.
  (Zorģu biblioteka, Malvīne Kreņģele)

1343.

Iecavas stacija, piemineklis represētajiem

2002-04-13 56:37:50, 24:13:27

123 << >> A 📷

   Dzelzceļš un tā saucamie lopu vagoni bija transporta līdzeklis, kuru izmantoja, lai realizētu rūpīgi izplānotās represijas pret latviešu un citām tautām. Šobrīd gandrīz ikvienā no mūsu valsts stacijām kāda piemiņas zīme atgādina par baismīgo komunistisko teroru.
   "Un arvien tālāk, tālāk vien,
    Pār robežu sendzimtu;
    Pa etapiem, pa cietumiem..."
  (A. Ķeniņš)

1344.

Dursupes pils

2002-04-20 57:11:31, 22:52:24

123 << >> A 📷

   Dursupe - bijušais muižas centrs. No Dursupes lēņu kungu Altenbokumu dzimtas cēlies kādreizējais Tobago gubernators Didrihs Altenbokums.
   Bijusī Dursupes muižas pils celta 1820. g. Kompleksā ietilpst klēts (1825. g.), dāre, drānu klēts, kalpu māja Vidnieki, smēde. Parkā (6,7 ha) aug šķeltlapu dižskābardis.
   Privātīpašums. Attēlā pils redzama pēc remonta.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1345.

Dursupes pils dīķis

2002-04-20 57:11:31, 22:52:24

123 << >> A 📷

Aiz pils dīķa redzams Dursupes dzirnavezers (7,9 ha). Dzirnavas Dursupē senajos rakstos minētas jau 1571. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1346.

Mārupīte Rīgā

2002-04-27 56:55:07, 24:03:30

123 << >> A 📷

Rīgā Mārupītes krastā izveidots Tēlnieku parks. To sāka veidot 20. gs. 80. gadu sākumā, galvenokārt ar tēlnieku I. Rankas, O. Feldberga un O. Brežģa darbiem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1347.

Rīga, Tēlnieku parks pie Mārupītes

2002-04-27 56:55:08, 24:03:23

123 << >> A 📷

   Tēlnieku parku Mārupītes krastā sāka veidot 1975. gadā tēlnieks Indulis Ojārs Ranka (dzimis 1934. gada 15. aprīlī Jaungulbenē). Tajā redzami tēlnieku I. Rankas, O. Feldberga un O. Brežģa darbi.
   "Manas darbnīcas pagalmu varētu nosaukt par ideju mežu, kurā laukakmeņi kā koki spraucas no zemes un katrā no tiem snauž vēl neiemiesota ideja. Es staigāju starp šiem akmeņiem un ieklausos, kurš no tiem ir gatavs man atklāties. Ar kaltu un āmuru kārtu pēc kārtas es atbrīvoju akmens bluķī snaudošo ideju līdz tā atdzīvojas brīnišķā skulptūrā. Ir reizes, kad ideja atsakās iemiesoties. Tad es metu mieru un ķeros pie cita akmens. Radošas neveiksmes man vienmēr ir devušas stimulu iet uz priekšu. Es skatos un salīdzinu, ko saka mani akmeņi un ko atbild daba manai iztēlei..."
  (Indulis Ojārs Ranka)

1348.

Rīga, J.Akurātera muzejs

2002-04-27 56:55:47, 24:04:44

123 << >> A 📷

   Rakstnieks Jānis Akurāters dzimis 1876. g. Dignājas pagastā, miris 1937. gadā
   Rīgā. Muzejs atrodas O. Vācieša ielā 6a.
   Labākais stāsts "Kalpa zēna vasara". Revolucionārās masu dziesmas "Ar kaujas saucieniem uz lūpām" vārdu autors. Tulkojis H. Ibsena lugas.
  (LPE, 1. sēj. Rīga, 1981)

1349.

Rīga, O.Vācieša muzejs

2002-04-27 56:55:47, 24:04:44

123 << >> A 📷

   Dzejnieks Ojārs Vācietis dzimis 1933. gadā Trapenes pagastā, miris 1983. gadā Rīgā, apbedīts Carnikavā. Muzejs atrodas O. Vācieša ielā 19.
   Pirmais Ojāra Vācieša dzejolis publicēts 1950. gadā.
  (LPE, 10.1. sēj. Rīga, 1987.)

1350.

Rīga, Lutera baznīca

2002-04-27 56:55:45, 24:05:20

123 << >> A 📷

Lutera baznīca atrodas uzkalnā pie Torņakalna kapiem, celta 1888.-1891. gadā. Baznīcā 1893. gada ērģeles.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1351.

Māras dīķis ar Mārupītes izteku Rīgā

2002-04-27 56:55:56, 24:04:54

123 << >> A 📷

   Mārupīte - Daugavas kreisā krasta pieteka, tek pa Rīgas rajona un Rīgas pilsētas teritoriju. Garums 11 km.
   Māras dīķa platība 5 ha.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

1352.

Mārupīte Arkādija parkā Rīgā

2002-04-27 56:55:58, 24:05:09

123 << >> A 📷

Mārupīte tek cauri gleznainajam Arkādija parkam, kurš ierīkots 1927. gadā. Parka vidū liels koka paviljons, būvēts 1910. gadā. Kādreiz tajā darbojās restorāns, vasaras kino. Tagad paviljonā iekārtots nevalstiskās organizācijas VAK "Arkādija" birojs un semināru telpas. Paviljons tiek atjaunots ar Vācijas atbalstu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1353.

Rīga, Uzvaras piemineklis

2002-04-27 56:56:16, 24:04:56

123 << >> A 📷

   Tas ir Otrā pasaules kara uzvarētāja piemineklis iegūtajam mieram. Bet tas nav brīvības piemineklis tai tautai, uz kuras zemes kā placdarma norisinājās lielvaru spēkošanās, un kur vienu okupāciju nomainīja otra - atbrīvotāju okupācija.
   Sintezējot mākslinieka Alekseja Bugajeva, Aivara Gulbja un Ļeva Bukovska ieceres ar konstruktora Gunāra Beitiņa, Edvīna Vecumnieka un Viktora Zilgalvja telpiskā risinājuma idejām, 1985. gadā tika realizēts arhitektoniski plastisks ansamblis ar politiska alegorisma piesātinātu saturu.
   Piecu vertikālu staru kūlis, kuru veido augšup tiecošās zvaigznes, simbolizē piecus kara gadus, uzvaras salūtu un rada arī citas asociācijas. Pieminekļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks. Bronzas automātistu grupa pauž domu par karavīru-atbrīvotāju, bet uzvaras dievei Nīkei līdzīgā plandošā apmetnī tērptā bronzas sievietes figūra interpretēta kā Dzimtene-māte. Cenzūras dēļ netika īstenota sākotnējā iecere mātes tēlu rādīt ar bērnu uz rokām. Tika iegūts skarbs, robusts un PSRS propagandistiskajai poētikai atbilstošs monuments, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas regulāri pulcē padomju impēriskās domāšanas piekritējus.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1354.

Rīga, E.Smiļģa piemineklis

2002-04-27 56:56:10, 24:04:20

123 << >> A 📷

   Latviešu aktiera un režisora Eduarda Smiļģa (1886.-1966. g.) mājas (tagad Teātra muzeja) dārzā Eduarda Smiļģa ielā 37/39 uzstādīts Eduarda Smiļģa portrets. 1978. gadā to bronzā darinājusi tēlniece Ligita Franckeviča.
   Eduards Smiļģis bija kā Tots - Raiņa lugas "Spēlēju, dancoju" galvenais tēls - cīnītājs ar pekles spēkiem, kurš iemācījies ziedoties citu laimes vārdā. Tādu viņu redzēja arī tēlniece.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1355.

Rīga, Teātra muzejs

2002-04-27 56:56:10, 24:04:20

123 << >> A 📷

   E. Smiļģa Teātra muzejs atrodas E. Smiļģa ielā 37/39. Tas izvietojies Dailes teātra dibinātāja, izcilā skatuves mākslinieka Eduarda Smiļģa mājā.
   Pie muzeja E. Smiļģa iekoptais dārzs, Dailes teātra aktieru stādītās egles un rododendri, skulpturāls E. Smiļģa portrets un E. Valtera krūšutēls.
   Ekspozīcija veltīta latviešu teātra sākumiem, Ā. Alunānam, B. Rūmniecei, D. Akmentiņai, Raiņa lugas "Uguns un nakts" pirmuzvedumam Jaunajā Rīgas teātrī. Unikālas relikvijas Nacionālās operas un Muzikālā teātra ekspozīcijā, mākslinieku skatuves tērpi, rotas un rekvizīti.
  (www.ltg.lv/teatra.muzejs)

1356.

Rīga, Dzelzceļa muzejs

2002-04-27 56:56:26, 24:05:43

123 << >> A 📷

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs atrodas Uzvaras bulvārī 2/4, 19. gs. lokomotīvju remontdarbnīcās netālu no Akmens tilta.
1999. gadā tika uzsākta ēku rekonstrukcija pēc arhitekta J. Lejnieka projekta. Ekspozīcijas halle atklāta 2000. gada 25. augustā, ir laukums Ritošā sastāva ekspozīcijai.

1357.

Gauja pie Rīgas - Ainažu ceļa

2002-04-28 57:07:12, 24:19:40

123 << >> A 📷

   Gaujas gultne smilšaina, daudz sēres, strauji līkumi, nobrukuši krasti. Palienē daudz vecu atteku. Straumes ātrums 0.2-0.4 m/s, atsevišķās sērēs 0.6-0.8 m/s.
   Gauja daudz ūdeņus uzņem no avotiem un sīkiem strautiem, tādēļ pēc spēcīgas lietusgāzes upes augšdaļā, ūdenslīmenis strauji paceļas arī lejtecē.
   Peldēties Gaujā vajadzētu speciāli tam paredzētās vietās, vai lielāku sēru augšdaļā, tālāk no to robežas ar dziļumu, jo tur smiltis pastāvīgi plūstot vēl nav sablīvējušās un ja šādā vietā peldētājs, ieraudzījis dziļumu, mēģina nostāties uz kājām, tas iegrimst smiltīs (tā saucamās plūstošās smiltis).
  (www.copeslapa.lv/udns/gauja.htm)

1358.

Carnikava, O. Vācieša kapa piemineklis

2002-04-28 57:07:30, 24:19:20

123 << >> A 📷

   Dzejnieks Ojārs Vācietis dzimis 1933. gadā Trapenes pagastā, miris 1983. gadā Rīgā, apbedīts Carnikavas kapsētā. Kapsēta atrodas senču svētkalnā.
   Carnikavas kapsētā apglabāts arī Latvijas armijas ģenerālis Mārtiņš Vācietis (1873.-1945. g.).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1359.

Veczemju klintis Vidzemes jūrmalā

2002-05-01 57:35:25, 24:22:18

123 << >> A 📷

   Veczemju atsegums atrodas Vidzemes jūrmalā starp Rankuļu un Kutkāju zemesragiem. Līdz 200 m garajā un 4-5 m augstajā abrāzijas stāvkrasta (krasta erozijas) posmā atsedzas vidusdevona terigēnie ieži. Tie ir dzeltenbrūni un vietām arī pelēki Burtnieku svītas smilšakmeņi. Viļņu darbības rezultātā stāvkrastā izveidojušās nišas, nelielas alas un kolonnas, tādēļ tas ir skaistākais devona iežu atsegums jūras piekrastē Latvijā.
   Vidusdevona iežu atsegumu josla Vidzemes jūrmalā atrodas Vidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.
  (I. Strautnieks, Ģ. Stinkulis)

1360.

Salaca pie Vecsalacas

2002-05-01 57:45:16, 24:24:31

123 << >> A 📷

Sākot no Mazsalacas sākas Salacas dabas kompleksais liegums. Salacas krastos vairākās vietās ir skaisti sārta smilšakmens atsegumi, piemēram, Sarkanās klintis un Skaņaiskalns.

1361.

Vecsalacas muižas saimniecības ēka

2002-05-01 57:45:16, 24:24:31

123 << >> A 📷

   No bijušās Vecsalacas muižas maz kas saglabājies. Muižas parkā kaļķakmens piemineklis (1793. g.) barona Ferzena sunim un svešzemju skuju koki.
   Šeit atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (dibināts 1997. g.) pārvaldes centrs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1362.

Salacgrīva, piemineklis represētajiem

2002-05-01 57:45:17, 24:21:37

123 << >> A 📷

Piemineklis komunisma laikā izsūtīto, nomocīto un par Tēvzemi kritušo piemiņai.
1989. gada 8. jūnijā tika pieņemts LPSR AP Prezidija dekrēts par 20. gs. 40. un 50. gados represēto Latvijas iedzīvotāju reabilitāciju. Ar to 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportāciju dzīvi palikušie (ap 40 000 cilvēku) tika atzīti par politiski represētām personām, viņiem tika izsniegtas reabilitācijas apliecības.

1363.

Veides pils Ainažos

2002-05-01 57:51:48, 24:21:31

123 << >> A 📷

Veides nams uzcelts 1902. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1364.

Ainažu jūrskolas muzejs

2002-05-01 57:51:59, 24:21:25

123 << >> A 📷

   Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs iekārtots 1969. gadā atjaunotajā jūrskolas ēkā. 1870. gadā celtā ēka nodega otrā pasaules kara laikā.
   Jūrskola Ainažos darbojās 1864.-1919. g. (pirmā pasaules kara laikā evakuācijā Hersonā).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1365.

Ainažu muižas kungu māja

2002-05-01 57:51:48, 24:21:31

123 << >> A 📷

Ainažu muižas kungu māja atrodas Kr. Valdemāra ielā 43, celta 19. gs. beigās.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1366.

Sarkanās klintis pie Salacas

2002-05-01 57:50:37, 24:29:03

123 << >> A 📷

Lielākās Salacas lejteces klintis, viens no ainaviskākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā. Līdz 10 m augstās un ap 400 m garās Sarkanās klintis veido sarkanie Burtnieku svītas smilšakmeņi.

1367.

Vīksnu ala Salacas krastā

2002-05-01 57:50:51, 24:42:43

123 << >> A 📷

   Vīksnu ala atrodas Salacas labajā krastā, apmēram 3 km lejpus Staiceles tilta. Izplūst avots. Alas garums 36 m, platums 2 m (1989. g.), pie ieejas augstums 2,6 m, taču dziļāk alā var pārvietoties tikai rāpus. Ala dubļaina. Alas tips - sufozija.
   Sufozijas alas veidojas galvenokārt ūdenim mehāniski izskalojot un iznesot no iežu plaisām sīkus iežu graudiņus (tādēļ sufozijas alas sauc arī par avotu alām). Sufozijas alas nav visai lielas, un pasaulē šo alu nav visai daudz. Latvijā aptuveni 90% alu ir sufozijas.
  (www.alas.lv)

1368.

Vīķu muižas pils

2002-05-01 57:51:43, 24:47:55

123 << >> A 📷

   Bijušajā Vīķu muižā (1890. g.) tagad atrodas bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca.
   Vīķu parks veidots šaurā joslā Salacas krastā. Stādījumos sastopami gan vietējo sugu koki un krūmi, gan svešzemju sugu pārstāvji, piemēram, garzvīņu balzamegle, pelēkais riekstkoks, baltā apse, platlapu liepa. Pa kāpnītēm var nonākt upmalā un pa tiltiņu aiziet uz Vīķu saliņu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1369.

Karogu alas Staiceles apkārtnē

2002-05-01 57:49:12, 24:47:16

123 << >> A 📷

Karogu alas atrodas Salacas kreisās pietekas Karogupītes (Dzelzāmuru upītes) labajā krastā pie Karogiem, apm. 300-400 m lejpus Staiceles-Alojas ceļa. Ir trīs alas: Karogu sausā ala, Karogu avota ala, Karogu labirints.
(www.alas.lv)

1370.

Limbažu pilsdrupas

2002-05-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A 📷

Limbaži pirmoreiz minēti 1223. gadā, kad Rīgas bīskaps te uzcēla pili. Pirms tam te atradās lībiešu Lemiseles pils un ciems. Līdzās bīskapa pilij radās pilsēta. Pils sagrauta 1602. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1371.

Annas muižas saimniecības ēka

2002-05-04 57:02:11, 25:22:08

123 << >> A 📷

   Muižu veidošanās Latvijā sākās 15. gs. otrā pusē līdz ar "bruņinieku laikmeta" izbeigšanos un pāreju uz klaušu muižām. Līdzās naturālajai saimniecībai arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus saimniecība. Bruņinieki pakāpeniski pārvērtās par muižniekiem.
   Aizsākās seno ciemu izjukšana, muižu un viensētu veidošanās, kas sevišķi intensīvi noritēja 16. gs. un turpinājās arī sekojošajos gadsimtos. Zemnieku klaušu darba augļus muižnieki pārdeva tirgū.
  (V. Klišāns. Livonija 13.-16. gs. Rīga, 1996.)
   Annas muiža pieskaitāma Vidzemes visjaunāko muižu grupai. Tā tikusi izveidota tikai 17. gs. beigās.

1372.

Nelabais ezers pie Annas

2002-05-04 57:02:07, 25:21:49

123 << >> A 📷

Nelabais ezers (Annas ezers) atrodas Cēsu rajona dienvidu daļā. Platība 19 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

1373.

Ērgļu katoļu baznīca

2002-05-04 56:53:34, 25:38:29

123 << >> A 📷

Ērgļu Romas katoļu draudze darbību atsāka 1989. gadā. Kopš 1998. gada tā darbojas jaunā dievnamā - rekonstruētā un lūgšanu telpām pielāgotā ēkā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1374.

Meņģeļi - brāļu Jurjānu dzimtās mājas pie Ērgļiem

2002-05-04 56:52:42, 25:41:48

123 << >> A 📷

"Meņģeļos" atrodas brāļu Jurjānu memoriālais muzejs. Šeit dzimis latviešu simfoniskās mūzikas tēvs un tautas mūzikas materiālu vācējs Andrejs Jurjāns (1856.-1922. g.), mežraga virtuozs profesors Juris Jurjāns (1861.-1940. g.) un slavenā mežragu kvarteta ceturtais orķestrants, diriģents, komponists Pēteris Jurjāns (1866.-1948. g.)
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1375.

Liepsalas, Kalpaku dzimtas piemineklis

2002-05-04 56:47:28, 26:37:18

123 << >> A 📷

"Liepsalās"- pulkveža Oskara Kalpaka dzimtajās mājās- viņa brāļa meita Ārija Kalpaks-Grundmane veido piemiņas ansambli, veltītu jaunatnes patriotiskajai audzināšanai un tautas vēstures saglabāšanai.

1376.

Liepsalas, O. Kalpaka piemineklis

2002-05-04 56:47:28, 26:37:18

123 << >> A 📷

   1918. g. decembra sākumā, kad Latvijas Apsardzības ministrija formē aizsardzības spēkus, O. Kalpaks pulkveža-leitnanta pakāpē stājas Latvijas Pagaidu valdības rīcībā un 31. decembrī iecelts par visu latviešu vienību komandieri.
   Pulkvedis O. Kalpaks kritis 1919. gada 6. martā pie Airītēm pārskatīšanās dēļ izraisītajā sadursmē ar sabiedroto vācu karaspēka vienību. Apbedīts Liepājā, Ziemeļu kapos. 1919. gada 18. septembrī pārapbedīts Meirānu pagasta Visagala kapos.
  (www.latvians.lv/virtualmuseum/kalpaka_biografija.htm)

1377.

Liepsalas - O. Kalpaka piemiņas vieta

2002-05-04 56:47:28, 26:37:18

123 << >> A 📷

   Pulkvedis Oskars Kalpaks, pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, dzimis 1882. g. 6. janvārī Meirānu pagasta (Madonas raj.) Liepsalās zemnieku ģimenē.
   Kad Oskars Kalpaks aicinājis kopā zemniekus veidot armiju un aizstāvēt veidojamo Latvijas valsti, viņš tēvam teicis: "Tas visu var, kas tic, un es ticu, ka būs, kas man nāks līdzi."
  (www.latvians.lv/virtualmuseum/kalpaka_biografija.htm)

1378.

Degumnieki, Ošupes pagasta pašvaldība

2002-05-04 56:47:58, 26:44:50

123 << >> A 📷

   Ošupes pagasta pašvaldība atrodas Degumniekos, Skolas ielā 4.
   Ošupes pagastā atrodas pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vieta "Liepsalas".
   Pagasta teritorija 224,3 kv. km, iedzīvotāju skaits 2000. gadā - 1540.
  (Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti)

1379.

Lubānas ezers pie Aiviekstes iztekas

2002-05-04 56:48:55, 26:54:19

123 << >> A 📷

   Lubānas ezers ierobežots ar dambjiem, līmeni regulē slūžas pie Aiviekstes iztekas un uz Meirānu kanāla. Ezers uzņem Rēzeknes un Maltas ūdeņus, notece pa Aivieksti un Meirānu kanālu. Ezerā mīt daudz zivju, tā krastos daudz putnu.
   Sasniedzot maksimālo līmeni, ezera platība ap 8000 ha.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. LVU, 1984.)

1380.

Aiviekste pie iztekas no Lubānas ezera

2002-05-04 56:49:00, 26:54:31

123 << >> A 📷

   Aiviekstes krastos pārsvarā pļavas, krūmāji. Krasti dziļi, slīpi, aizauguši un slideni, ļoti maz peldvietu.
   Aiviekstē daudz zivju: ālanti, plauži, līdakas, raudas, asari, ruduļi, sami, vēdzeles, arī karpas un akmeņgrauži, retāk zandarti.
  (www.copeslapa.lv/udns/aiviekst.htm)

1381.

Lubānas - Dzelzavas ceļš, K. Ulmaņa piemiņas zīme

2002-05-04 56:56:39, 26:35:13

123 << >> A 📷

   Piemiņas zīmi 1988. gada 18. novembrī atjaunojuši "Helsinki - 86".
   "Kam tautu vadīt Dievs un Laima vēlējuši,
    Tam ļauna vara nespēj ceļā stāt."
   1920. gada 15. aprīlī šajā vietā tautas vadonim, pirmajam Latvijas Ministru prezidentam, Kārlim Ulmanim izdarīja uzbrukumu Latvijas un nacionālās valdības naidnieki. Vienīgi prezidenta un viņa pavadoņu aukstasinība un drosme ļauno nodomu novērsa un prezidents Kārlis Ulmanis varēja turpināt savu svētīgo darbu tautas un Tēvzemes labā.
   Kārlis Ulmanis (1877.-1942. g.) no 1936. g. līdz 1940. g. bija Latvijas Valsts prezidents.
   Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Kārlis Ulmanis tika deportēts uz Stavropoli Ziemeļkaukāzā, kur 1941. gada 4. augustā apcietināts. Ulmanis miris 1942. gada 20. novembrī Krasnovodskas cietumā (Turkmēnijā) 65 gadu vecumā.

1382.

Rīga, J.Zemitāna piemineklis

2002-05-11 56:58:43, 24:11:05

123 << >> A 📷

   1995. gada 27. septembrī skvērā starp Brīvības, Lielvārdes un Zemitāna ielu atklāja tēlnieku Guntas Zemītes, Ivara Feldberga un akmeņkaļa Jāņa Metuzāla kopīgi darināto pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņu varonim Ziemeļlatvijas armijas komandierim Jorģim Zemitānam. Līdzīgi varavīksnei granītā kaltā arka veido strēlnieku kokardēs un krūšu nozīmēs tik pazīstamo neatkarības cīņu emblēmu - austošās saules motīvu.
   J. Zemitāns 1919. gadā vadīja cīņas pret vācu karaspēku Vidzemē.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1383.

Rīga, Misiones baznīca

2002-05-11 56:59:03, 24:10:40

123 << >> A 📷

   Savdabīgais luterāņu Misiones draudzes lūgšanu nams atrodas Čiekurkalna 1. garajā līnijā 78. Misiones baznīca uzcelta 1928. gadā, tā iesvētīta un pirmo dievkalpojumu piedzīvojusi 1928. gada 31. oktobrī. Draudzes nams celts uz Kristīnes Purgailes dāvinātās zemes par draudzes locekļu ziedojumiem.
   Misiones draudzi 1921. gadā dibinājis mācītājs Arnolds Vilciņš, un tā pastāvējusi arī visu komunistu valdīšanas laiku. Arnolds Vilciņš draudzi nodibināja pēc atgriešanās Rīgā no Sibīrijas latviešu ciema Lejas Bulānas. Pie šīs draudzes viņš arī strādāja līdz pat savai nāvei. Mācītājs Arnolds Vilciņš (1885.-1946. g.) ordinēts Maskavā 1918. gada 28. aprīlī, Latvijas konsistorijai Krievijā nodibinoties. 1918. gada vasarā kopā ar misionāru A. Zuzānu ieradies Lejas Bulānā.
  (Juris Rubenis. Lejas Bulānas mācītāji)

1384.

Rīga, Motormuzejs

2002-05-11 56:57:56, 24:13:39

123 << >> A 📷

   Rīgas Motormuzejs S. Eizenšteina ielā 6. ir lielākais seno spēkratu muzejs Baltijā un Austrumeiropā. Tas atvērts 1989. gadā pēc Latvijas Antīko automobiļu kluba iniciatīvas arhitekta V. Valguma speciāli muzejam projektētā ēkā.
   Muzeja ekspozīcija veltīta automobiļu, motociklu un velosipēdu vēsturiskajai attīstībai vispār – te pārstāvēti gan ekskluzīvie Rolls–Royce, Mercedes, BMW, gan padomju autobūve. Savdabīga ir Kremļa auto kolekcija un 2. Pasaules kara tehnika. Atspoguļota autorūpniecības vēsture Latvijā jau no 19. gs. 80. g., un nepamanīts nepaliks 1912. gadā Rīgā būvētais ugunsdzēsēju auto Russo– Balt.
   Muzejs iepazīstina arī ar auto – moto sportu.
  (www.ltg.lv/motormuzejs)

1385.

Rīga, Krusta baznīca

2002-05-12 56:59:03, 24:11:40

123 << >> A 📷

   Krusta baznīca atrodas Ropažu ielā 20.
   Krusta baznīca celta 1909. gadā, jūgendstils, arhitekti V. Bokslafs, E. Frīzendorfs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1386.

Rīgas zoodārza vārti

2002-05-12 57:00:22, 24:09:27

123 << >> A 📷

   Rīgas Zoodārzs atklāts 1912. gada 14. oktobrī. Tā kolekcijā ir aptuveni 470 sugu 3000 dzīvnieki (neskaitot bezmugurkaulniekus).
   Pasaulē pirmie zināmie dzīvnieku dārzi parādījušies apmēram pirms 3000 gadiem Ēģiptē un Ķīnā. Par pirmo mūsdienīgo zoodārzu uzskatāms 1752. gadā dibinātais Vīnes Zooloģiskais dārzs.
  (www.rigazoo.lv)

1387.

Jaunciema baznīca

2002-05-12 57:02:30, 24:10:45

123 << >> A 📷

Jaunciema luterāņu baznīca atrodas Jaunciema 5. šķērslīnijā 6/8, tā celta 1911.-1931. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1388.

Juglas kanāls pie Bukultiem

2002-05-12 57:00:11, 24:16:05

123 << >> A 📷

Juglas kanāls savieno Juglas ezeru, Ķīšezeru un Lielo Baltezeru. Tas izrakts 1903. gadā galvenokārt pa Bukultu strautu un domāts koku pludināšanai no Gaujas.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1389.

Rīga, Trīs brāļi

2002-05-13 56:57:01, 24:06:10

123 << >> A 📷

   Dzīvojamo ēku komplekss "Trīs brāļi" atrodas Mazajā Pils ielā 17, 19, 21. Tās pārstāv viduslaiku dzīvojamo ēku dažādas attīstības fāzes.
   Ēka Mazajā Pils ielā 17 ir vecākais dzīvojamais nams, kas saglabājies Rīgā (15. gs. beigas - 16. gs. sākums).
   Ēka Mazajā Pils ielā 19 celta 1646. gadā, portāls 1746. gadā.
   Ēka Mazajā Pils ielā 21 celta 17. gs. beigās.
   Mazajā Pils ielā 19 kopš 1995. gada atvērts Latvijas Arhitektūras muzejs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1390.

Rīga, Jēkaba baznīcas tornis

2002-05-13 56:57:02, 24:06:10

123 << >> A 📷

   Svētā Jēkaba katoļu katedrāle atrodas Klostera ielā. Tā celtā laikā no 1215.-1225. gadam, vienlaicīgi ar jaunās pilsētas izveidošanos.
   Jēkaba baznīca sākotnēji celta kā halles jeb zāles tipa baznīca. Pēc tam, kad pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms 1226. gada 5. aprīlī bija noraidījis Zobenbrāļu ordeņa pretenzijas uz vienu trešo daļu no Jēkaba baznīcas, šī baznīca kā nesadalīta vienība turpmāk skaitījās bīskapa Alberta tiešais īpašums.
   1480. g. izgatavoja pulksteni ar zvanu, novietoja torņa ārpusē zem īpaši izgatavota jumtiņa. 1522. gadā Adventa pirmajā svētdienā Svētā Jēkaba baznīcu pārņēma luterāņi. Polijas karaļa valdīšanas laikā no 1582.-1621. gadam Svētā Jēkaba baznīca piederēja katoļiem. Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs pēc Rīgas ieņemšanas baznīcu nodeva luterāņiem. No 1923. gada Jēkaba baznīca ir katoļu katedrāle. 1993. gada rudenī Svētā Jēkaba katedrālē viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II.
  (No Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles mājas lapas)

1391.

Rīga, Saeima

2002-05-13 56:57:04, 24:06:12

123 << >> A 📷

   Ēka, kurā darbojas Latvijas Republikas Saeima, tika būvēta Vidzemes bruņniecībai. Šīs ēkas vēsture sākas ar 1754. gadu, kad Vidzemes bruņniecības vajadzībām pārbūvēja bijušo Vidzemes vicegubernatora namu. Šo celtni pieņemts saukt par veco Bruņniecības namu.
   1862. gada februārī Vidzemes landtāgs nolēma būvēt jaunu namu. Konkursā par jaunceļamā Bruņniecības nama projektu pirmo godalgu par kopīgi izstrādāto projektu saņēma arhitekti Roberts Pflūgs un Jānis Baumanis.
   1864. gada pavasarī sākās sagatavošanas darbi. Tā paša gada 26. septembrī svinīgi iemūrēja pamatakmeni. 1867. gada 7. februārī celtniecību pabeidza un 8. maijā ēku svinīgi atklāja.
  (Saeimas nams. Rīga, 2000.)

1392.

Rīga, Mazā ģilde

2002-05-13 56:56:57, 24:06:22

123 << >> A 📷

   Mazā ģilde - amatu meistaru apvienība. Rīgā izveidojās no 13. gs. dibinātās Svētā krusta un Trīsvienības ģildes. Mazā ģilde monopolizēja amatniecību pilsētās, jo tikai Mazās ģildes biedri varēja būt meistari.
   Mazās ģildes (Amatnieku ģildes) ēka celta 1864.-1866. gadā, arhitekts J. D. Felsko. Tās logos vitrāžas (1888.-1889. g.) ar amatu ģerboņiem, amatu un ģildes vecāko portretiem. Fasādē Jāņa Kristītāja skulptūra. Mazās ģildes zālē sienu gleznojumi ar Pēterburgas, Maskavas, Rīgas, Brēmenes, Hamburgas, Lībekas un Rostokas skatiem.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1393.

Sēja, tornis pils parkā

2002-05-25 57:12:07, 24:35:31

123 << >> A 📷

   Bijušās Sējas muižas parkā esošais ūdenstornis celts 1903. gadā.
   Sējas parkā aug 28 sugu svešzemju koki un krūmi, kā arī Sējas ozols (apkārtmērs 9,1 m; ceturtais resnākais dižkoks Latvijā). Pirms došanās kaujā mūsu senči zem ozola pielūguši dievus.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1394.

Sējas pils(drupas)

2002-05-25 57:12:07, 24:35:31

123 << >> A 📷

   Sējas muižas apbūves laiks 18.-19. gs. Muižas ēka uzcelta senču pilskalnā. Muiža piederējusi barona Minhauzena sievastēvam fon Duntenam.
   1811. gadā te bargi sodīja kalpus un zemniekus, kuri sacēlās pret baronu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1395.

Krimuldas vidusskola Raganā

2002-05-25 57:10:54, 24:42:02

123 << >> A 📷

Krimuldas pagastā darbojas divas skolas: Krimuldas vidusskola (atrodas Raganā) un Turaidas pamatskola. 2000./2001. m. g. abās skolās kopā mācījās 796 skolēni. Raganā darbojas arī Krimuldas mākslas skola.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1396.

Krimuldas vidusskolas piemiņas akmens

2002-05-25 57:10:54, 24:42:02

123 << >> A 📷

   Krimuldas draudzes skola dibināta 1824. gadā Ķizbelē. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā tā tika pārveidota par 6-klasīgu pamatskolu. 1923. gadā tika uzcelta jauna ēka Krimuldas skolai.
   Akmenī iekaltā āboliņa lapa norāda skolas piederību Krimuldai. Krimuldas pagasta ģerbonī attēlotas 7 zaļas āboliņa lapas un 3 sudraba liesmas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1397.

Krimuldas pagastmāja Raganā

2002-05-25 57:10:54, 24:42:02

123 << >> A 📷

Krimuldas pagastā 2000. gadā 4354 iedzīvotāji, tai skaitā 2107 vīrieši, 2247 sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti)

1398.

Inciema parka skats

2002-05-25 57:15:19, 24:52:36

123 << >> A 📷

   Inciems atrodas plašā, līdzenā reljefa pacēlumā - Sauleskalnā (88 m virs jūras līmeņa).
   Inciema muiža ar parku 1920. gadā piešķirta rakstniekam Viktoram Eglītim.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1399.

Inciems, veikals Vecā smēde

2002-05-25 57:15:19, 24:52:36

123 << >> A 📷

Inciemā bijusi sena lībiešu apmetne. Apstrādājot zemi, te reizēm atrada rotaslietas. Lībieši mācēja izvēlēties dzīvesvietu, jo kalnā ir par trīs grādiem Celsija siltāks nekā ielejā, kur reizēm apsalst dārzi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1400.

Jērkules ezers

2002-05-25 57:12:30, 24:45:60

123 << >> A 📷

Jērkules ezers atrodas Rīgas rajona Krimuldas pagastā, platība 13,8 ha. Citi nosaukumi: Erkules, Ierkules.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1401.

Loja pie Murjāņiem

2002-05-25 57:08:24, 24:40:34

123 << >> A 📷

Loja - Gaujas labā krasta pieteka, garums 26 km. Citi nosaukumi: Loge, Lose, Klinšupīte.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

1402.

Rīga, R.Blaumaņa piemineklis

2002-05-27 56:57:11, 24:06:29

123 << >> A 📷

   Monuments rakstniekam Rūdolfam Blaumanim (1863.-1908. g.) kanālmalas apstādījumos uzstādīts 1930. gadā. Granītā kaltais sēdošā rakstnieka tēls ir 1929. gadā tēlnieka Teodora Zaļkalna roku veidots.
   Pieminekļa pakāji rotā izteiksmīgas Rūdolfa Blaumaņa dzejas rindas:
   "Mans zelts ir mana tauta,
    Mans gods ir viņas gods."
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1403.

Rīga, latviešu teātra sākuma piemineklis

2002-05-27 56:57:17, 24:06:24

123 << >> A 📷

   Rīgas latviešu teātra 125. gadadienā 1993. gada 2. jūnijā tagadējā Kronvalda parkā vietā, kur pirmoreiz tika spēlēts teātris, atklāja šim notikumam veltītu piemiņas zīmi. Tēlnieka Oļega Skaraiņa sarkanbrūnā granīta laukakmenī veidota, tā satur tikai divus asociatīvi informatīvus elementus: tēlnieciski izkaltu gaisā uzlidojušu cepuri, kas, svētku sajūsmas mesta, apmet skaistu salūta loku, un lakonisku vēstījumu: "Latviešu teātra sākums. Turnhalle. 1868".
   Pirmā teātra izrāde latviešu valodā Rīgā notika 1868. gada 2. jūnijā Strēlnieku dārzā uzceltās vācu strēlnieku biedrības vingrošanas zālē "Turnhalle". Aktieri amatieri izrādīja Aleksandra Johana Stendera lokalizēto Ludviga Holberga komēdiju "Kalna Jepe" ar latvisko nosaukumu - "Žūpu Bērtulis".
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1404.

Rīga, Kongresu nams ar strūklaku

2002-05-27 56:57:19, 24:06:21

123 << >> A 📷

Kongresu nams uzcelts 1982. gadā, arhitekti J. Gertmanis un V. Kadirkovs. Interesanti meklējumi apjomu plastikā.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

1405.

Rīga, A.Upīša piemineklis

2002-05-27 56:57:22, 24:06:26

123 << >> A 📷

   Kronvalda parkā uz paaugstinājuma tieši pie ieejas Kongresu namā novietota bronzā atlieta Andreja Upīša (1877.-1970. g.) skulptūra (augstums - 4,5 m).
   Pieminekļa autori tēlnieks Alberts Terpilovskis un arhitekts Gunārs Asars, tas atklāts 1982. gadā.
   Pēc V. I. Ļeņinam u.c. boļševiku revolūcijas dalībniekiem veltīto pieminekļu nojaukšanas A. Upīša monuments ir to nedaudzo darbu skaitā, kurš uzskatāmi rāda latviešu 20. gs. 70.-80. gadu oficiālās tēlniecības iezīmes: skarbumu, dinamiski plandošu tērpu, enerģisku žestikulāciju un kustību, raupju materiāla virsmas apdari.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1406.

Rīga, Sudrabu Edžus piemineklis

2002-05-27 56:57:22, 24:06:13

123 << >> A 📷

   1926. gadā aiz Nacionālā teātra ēkas uzbūvēja gājēju tiltiņu, uz kuru vedošā celiņa malā 1957. gadā uzstādīja rakstniekam Sudrabu Edžum (1860.-1941. g.) veltītu krūšutēlu.
   Krūšutēla autors tēlnieks Ojārs Siliņš veidoja pelēkā granītā kalto portretu padomju reālistiskās tēlniecības skolas tradīcijās, atdarinot krievu demokrātu Nikolaja Černiševska, Nikolaja Dobroļubova u.c. 1919. gadā Pēterburgā izveidotos krūšutēlus. Uz pulēta melna granīta postamenta novietotais portrets atkārto idealizēta sirmgalvja zinātnieka stereotipu, kurš šobrīd jau uzskatāms par retumu latviešu tēlniecībā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1407.

Rīga, F.Brieža piemineklis

2002-05-27 56:57:37, 24:06:19

123 << >> A 📷

   Ziemassvētku kauju un latviešu strēlnieku septiņdesmitgadē 1997. gadā pie Rīgas 13.vidusskolas Pulkveža Brieža ielā 25 leģendārajam karavadonim Fridriham Briedim atklāja tēlnieka Oļega Skaraiņa granītā kalto pieminekli.
   Pieminekli veido trīs masīvu akmens bluķu obelisks ar pulkveža portretu augšdaļā un veltījuma tekstu vidū: "Fridrihs Briedis. Dz. 1888. g. 23. jūnijā, nošauts 1918. g. 28. augustā Maskavā. Pulkvedis. Latviešu strēlnieku komandieris. Lāčplēša kara ordeņa I, II un III pakāpes kavalieris."
   "Tikai tas,
    kas dzimis lielās mokās,
    pieder mīlestībai." (A. Čaks)
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1408.

Rīga, J.Rozentāla piemineklis

2002-05-27 56:57:20, 24:06:39

123 << >> A 📷

   Kā atzinības zīmi un vienlaikus nacionālās kultūras simbolu pie Pilsētas mākslas muzeja (tagad Valsts Mākslas muzejs) 1936. gada pavasarī atklāja pieminekli gleznotājam Janim Rozentālam (1866.-1917. g.).
   Piemineklis darināts gaišpelēkā Somijas granītā un bronzā pēc Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoga tēlnieka Burkarda Dzeņa meta. Mākslinieks atveidots strādājot - ar paleti un otu rokās. Ap 4 m augstā pieminekļa pakāji rotā bronzas cilnis pēc J. Rozentāla gleznas "Teika" alegoriskajiem motīviem.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1409.

Rīga, Kristus Piedzimšanas katedrāle

2002-05-27 56:57:15, 24:06:57

123 << >> A 📷

   Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle celta 1876.-1884. gadā pēc arhitekta R. Pflūga projekta. Tā ir neobizantiešu stilā celta sakrālā ēka, kas raksturīga eklektisma perioda pareizticīgo dievnamiem. Kristus Piedzimšanas katedrāle bija pirmā ēka, ko uzcēla Esplanādes laukumā. Ēkas celtniecības gaitā 1880. g. sākotnējais projekts tika mainīts. Projekta autors ēku papildināja ar zvanu torni, kam par iemeslu bija ķeizara Aleksandra II dāvinājums katedrālei - divpadsmit Maskavā lieti zvani. Katedrāles būvapjomu vainago pieci kupoli, kas sākotnēji bija ar zeltītām ribām un krustiem. Dzelteno ķieģeļu sienas ieklātas ar horizontālām sarkanbrūnu betona plāksnīšu joslām. Katedrāles ikonostasu gleznojuši Pēterburgas mākslas akadēmijas profesori. Fasādes dekoratīvi plastisko apdari veikusi tēlnieka Augusta Folca firma.
   Kristus Piedzimšanas katedrāle ir ievērojamākā pareizticīgo kulta celtne Latvijā.
  (www.citariga.lv)

1410.

Ataru ezers

2002-06-01 57:03:53, 24:16:07

123 << >> A 📷

Ataru ezers atrodas Ādažu pagastā, tā platība 14 ha. Cits nosaukums - Ūdru ezers. Ezera krastā ir labas atpūtas un peldu vietas. No Rīgas-Tallinas šosejas līdz Ataru ezeram apmēram 3 km, pie tam var iet pa asfaltētu ceļu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1411.

Stalbes vidusskola

2002-06-01 57:22:23, 25:01:52

123 << >> A 📷

Stalbes pagastā 2000. gadā 1397 iedzīvotāji, tai skaitā 684 vīrieši, 773 sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti)

1412.

Stalbe, piemineklis represētajiem

2002-06-01 57:22:23, 25:01:52

123 << >> A 📷

Piemineklis 1941.-1949. g. deportētajiem. Padomju okupācijas iestādes izdarīja Latvijā divas masveida politiskās deportācijas - 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā.

1413.

Augstrozes Lielezers

2002-06-01 57:31:25, 25:01:26

123 << >> A 📷

Augstrozes Lielezers atrodas Limbažu rajona austrumu daļā, platība 400 ha. Lielezera krastā stāva kalna virsotnē slejas Augstrozes pilsdrupas.
(Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1414.

Augstrozes pilsdrupas

2002-06-01 57:30:58, 25:00:52

123 << >> A 📷

Augstrozes Lielezera krastā stāva kalna virsotnē slejas Augstrozes pilsdrupas. Rīgas arhibīskapa vasaļa pils celta 1272. gadā, nopostīta 1601. gadā.
(Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1415.

Dikļi, piemiņas zīme teātra sākumam

2002-06-01 57:35:50, 25:05:39

123 << >> A 📷

J. Peitāns (1801.-1859. g.) - muižas kalps, pārtulkojis F. Šillera lugu "Laupītāji" latviešu valodā un 1818. gadā kopā ar muižas kalpiem to iestudējis. Tā bija pirmā teātra izrāde latviešu valodā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1416.

Dikļu baznīca

2002-06-01 57:35:48, 25:04:24

123 << >> A 📷

   1772. gadā Dikļos uzcelta jauna koka baznīca. 1848. gadā to pārbūvēja - uzcēla mūra sienas un torni. 1934. gadā iebūvētas jaunas ērģeles. 1998. gadā J. Jerums kopā ar T. Deksni ērģeles restaurēja.
   Dikļos darbojas luterāņu draudze.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1417.

Dikļi, dziesmu svētku piemineklis

2002-06-01 57:35:48, 25:04:24

123 << >> A 📷

   Vēstures piemineklis ir pirmo latviešu dziesmu svētku norises vieta Neikena kalniņā. Tur uzstādīts piemiņas akmens.
   J. Neikens (1826.-1868. g.) - mācītājs, rakstnieks, strādājis Dikļu draudzē, 1864. gadā noorganizējis Dikļos pirmos latviešu dziesmu svētkus. Arī pirmā skola Dikļos bijusi Neikena skoliņa.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1418.

Zilākalna pagastnams

2002-06-01 57:33:24, 25:12:34

123 << >> A 📷

Zilākalna pagastā 2000. gadā 905 iedzīvotāji, tai skaitā 423 vīrieši, 482 sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti)

1419.

Zilākalna virsotne

2002-06-01 57:33:24, 25:12:34

123 << >> A 📷

Zilākalna virsotne paceļas 127 m virs jūras līmeņa un 70-75 m virs apkārtējā līdzenuma. Zilaiskalns ir sena kulta vieta, te atrodas arī Zilākalna Upurakmens.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1420.

Mārsnēnu pagastnams

2002-06-01 57:25:21, 25:34:49

123 << >> A 📷

Mārsnēnu pagastā 2000. gadā 910 iedzīvotāji, tai skaitā 433 vīrieši, 477 sievietes.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti)

1421.

Mārsnēnu tautas nams

2002-06-01 57:25:21, 25:34:49

123 << >> A 📷

   19. gs. sākumā Mārsnēnu muižas dzimtļaudis rakstīja sūdzību par muižnieku A. J. fon Engelhartu. Pēterburgā to nodeva Katrīnai II, kura ar ukazu norādīja zemniekus sodīt. Dziesmas un vēstules (sūdzības), ko nesa ķeizarienei, bija rakstījis Blomes kroņa muižas zemnieks un hernhūtiešu sludinātājs Ķikuļa Jēkabs (mira Rīgas cietumā).
   Ķikula Jēkabs bija pirmais latviešu laicīgais dzejnieks.
   Zudusi varenā Mārsnēnu muižas saimniecība. Saglabājusies tikai vasarnīcas stilā celtā kungu māja.
  (A. Plaudis. Apceļosim Latviju. Rīga, 2000.)

1422.

Smiltenes muižas kungu māja

2002-06-01 57:25:29, 25:54:21

123 << >> A 📷

Netālu no Valkas ceļa ir bijušās Smiltenes muižas 18.-19. gs. ēku komplekss: pils (18. gs. otrā puse), pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, oranžērija, siernīca, parks. Latvijas pirmās brīvvalsts valdība Smiltenes muižu nodeva Zemkopības ministrijai , kas šeit izveidoja piensaimniecības zinātnisko centru. 1922. gadā nodibināja lauksaimniecības skolu.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1423.

Vija pie Vijciema

2002-06-01 57:35:05, 25:57:16

123 << >> A 📷

Apmēram 5 km lejpus Vijciema tilta izveidojies neliels smilšakmens atsegums - Kankarīšu iezis. Domājams, apdzīvotās vietas nosaukums radies no tās teritorijai cauri tekošās Vijas upes vārda.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1424.

Vijciema baznīca

2002-06-01 57:35:05, 25:57:16

123 << >> A 📷

   Vijciema baznīca celta 1852. gadā, restaurēta 1992. gadā. Tā ir guļbūve, kas apšūta ar neliela izmēra koka dēlīšiem - savdabīgs koka arhitektūras paraugs.
   Baznīcā 18. gs. pirmās puses altāris un glezna "Svētais vakarēdiens".
  (V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1425.

Bilska, piemineklis represētajiem

2002-06-01 57:29:23, 25:58:51

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 4, 1949. gadā - 103 bilskēniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1426.

Aumeisteru muižas pils

2002-06-01 57:31:24, 26:12:09

123 << >> A 📷

Aumeisteru pils atrodas Valkas raj., Grundzāles pagastā.
Pils ar historisma laika interjera apdares fragmentiem - koka kasešu griestiem, parketu un krāsnīm. Saimniecības ēku komplekss ar dzirnavām.

1427.

Rīga, Latviešu biedrības nams

2002-06-14 56:56:60, 24:06:57

123 << >> A 📷

   Latviešu biedrības nams atrodas Merķeļa ielā 13.
   Rīgas Latviešu Biedrība uzsāka darbību 1868. gadā. 1867. gadā Somijā un Igaunijas ziemeļos bija izcēlies bads, un valdība uzaicināja vākt ziedojumus cietušo apgabalu atbalstam. Sākotnēji tika nodibināta biedrība, lai vāktu un organizētu palīdzību igauņiem. Jau pēc dažiem mēnešiem tā pārveidojās par Latviešu Biedrību.
   Biedrības nama pamati tika likti tajā pašā 1868. gadā, projektu izstrādāja pirmais latviešu profesionālais arhitekts Jānis Baumanis, jau pēc gada ēka bija gatava. 1908. gada Latviešu Biedrības nams pilnīgi izdega, tika nolemts to atjaunot, paplašinot un uzlabojot.
   Pašreizējā ēka celta neoklasicisma stilā 1909.-1910. gadā (arhitekts E. Pole). 1938. gadā ēka paplašināta - uzcelts korpuss pie Arhitektu ielas (arhitekts E. Laube). Durvis un septiņi fasādes gleznojumi (mākslinieks J. Rozentāls) ir mākslas pieminekļi.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1428.

Rīga, K.Padega piemineklis

2002-06-14 56:57:02, 24:06:58

123 << >> A 📷

   Ekstravagantā grafiķa un gleznotāja Kārļa Padega (1911.-1940. g.) piemiņu iepretim Rīgas Latviešu biedrības namam iemūžina tēlnieka Andra Vārpas bronzā darinātais piemineklis. Par pamatu piemineklim kalpojusi 20. gs. 30. gadu sākumā tēlnieka Gotlība Kaņepa radītā statuete.
   Pieminekļa veidols atbilst K. Padega paša radītajam dendija tēlam: solīdā uzvalkā, ar spāņu cepuri galvā un ziedu pie krūts. Piemineklis novietots Vērmanes parka liepu paēnā, kur 1933. un 1934. gadā bijušas sarīkotas gleznotāja darbu izstādes.
   Piemineklis izgatavots un 1998. gada 26. jūnijā atklāts kā dāvana Rīgai par Diseldorfā dzīvojošās latvietes Ritas Červenakas-Virkavs līdzekļiem.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1429.

Rīga, A.Vērmanes piemiņas ansamblis

2002-06-14 56:57:05, 24:06:56

123 << >> A 📷

   Vērmanes dārza ierīkošanas ideja radās jau 1814.-1815. gadā, kad sabiedrība vēlējās ātrāk aizmirst Napoleona iebrukumu un priekšpilsētu nodedzināšanu. 1817. gadā 8. jūnijā pēc dārznieka J. Šmeislera projekta ierīkoto 8450 kv. m lielo parku atklāja un nodeva publikas lietošanai. Parku nosauca tās dibinātājas Annas Ģertrūdes Vērmanes vārdā.
   A. Ģ. Vērmane nomira 1827. gadā, un divus gadus vēlāk - 1829. gadā viņas dēls ģenerālkonsuls J. Vērmanis uzcēla nelielu granīta obelisku mātes piemiņai. Vēlāk obelisku pārvietoja pie minerālūdens paviljona, bet 1954. gadā nojauca pavisam.
   Pateicoties uzņēmēja J. Krūmiņa finansiālajam ieguldījumam 1998.-2000. gadā ticis atjaunots t.s. Minerālūdens paviljons (tagad izklaides centrs "Vernisāža") un labiekārtots Vērmanes dārzs.
   Lai godinātu A. Ģ. Vērmanes piemiņu tieši Annas dienā 2000. gada 26. jūlijā tika atklāts atjaunotais obelisks. Pieminekli veidojusi māksliniece Inga Medne, bet uzrakstu plāksnes bronzā atveidojis tēlnieks Edvīns Krūmiņš. Parka dibinātājai veltītais obelisks ievietots apaļas rožu dobes vidū, ko apsargā divi guļoši akmens lauvas. Tos 1884. gadā Silēzijas smilšakmenī kalis Augusts Folcs. Rekonstruētā situācija ir autentiska 19. gs. sākumā parka ainavā radītajam tēlam.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1430.

Rīga, Ministru Kabinets

2002-06-14 56:57:11, 24:07:00

123 << >> A 📷

   Ministru Kabinets atrodas Brīvības bulvārī 36, bijušajā Tiesu pilī.
   Ēka celta 1936.-1938. gadā neoklasicisma formās (arhitekts F. Skujiņš), tā bija viena no tā laika monumentālākajām celtnēm. Ēkas otrā kārta Tērbatas ielas otrā pusē uzcelta 20. gs. 50. gadu beigās.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1431.

Lielvārde, piemiņas zīme represētajiem

2002-06-15 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 42 lielvārdiešus, bet 1949. g., pateicoties E. Kauliņam, neizsūtīja nevienu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1432.

Jumpravas pagasta un kultūras nams

2002-06-15 56:40:32, 24:58:18

123 << >> A 📷

   2000. g. Jumpravas pagastā bija 2155 iedzīvotāji, t.sk. 47,7 % vīriešu, 52,3 % sieviešu. Pagastā ir ciemi Jumprava - 1423 iedzīvotāji un Dzelmes - 198 iedzīvotāji.
   Pēckara gados ievērojami izauga Jumprava, kas bija Jumpravas ciema un padomju saimniecības "Ogre" centrs.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1433.

Jumpravas vidusskola

2002-06-15 56:40:32, 24:58:18

123 << >> A 📷

Jumpravas vidusskola dibināta 1882. gadā, tagadējā skolas ēka celta 1975. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1434.

Jumprava, piemineklis represētajiem

2002-06-15 56:40:47, 24:58:35

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 14, 1949. gadā - 64 jumpraviešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1435.

Līču ūdenskrātuve pie Skrīveriem

2002-06-15 56:39:33, 25:05:08

123 << >> A 📷

   Līču ūdenskrātuve atrodas uz Braslas upes, Skrīveru pagastā. Platība apm. 10 ha.
   Brasla - tā nav Gaujas pieteka, bet upe ar tādu pašu nosaukumu, kura satekot ar Maizīti, izveido Daugavas labo pieteku. 26 km gara.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984.)

1436.

Meļķitāru Muldakmens

2002-06-15 56:39:37, 25:12:16

123 << >> A 📷

Melķitāru Muldas akmens - apmēram 3 m augsts sens kultakmens, pie kura ziedojumi nesti vēl 19. gs. vidū. Akmens virsmā ir muldveida iedobums.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1437.

Ķeipenes skola

2002-06-22 56:53:37, 25:10:54

123 << >> A 📷

Ķeipenes pamatskolā 2000./01. m. g. mācījās 176 skolēni. Tagadējā skolas ēka uzcelta 1974. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1438.

Ķeipene, piemiņas zīme represētajiem

2002-06-22 56:53:37, 25:10:54

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 29 kastrāniešus un trīs ķeipeniešus, 1949. gadā - 84 kastrāniešus un 16 ķeipeniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1439.

Katrīnas veikals

2002-06-22 56:58:29, 25:33:14

123 << >> A 📷

Katrīna - apdzīvota vieta 54 km no Madonas, 11 km no Ērgļiem, pie Cēsu ceļa un Meltnes upītes. Katrīnas parks ir dabas aizsardzības objekts. Katriņas muižu 1905. gadā nodedzināja revolucionāri.
(LME, 2. sēj. Rīga, 1968.)

1440.

Sausnēja, rakstnieka Valda muzejs

2002-06-22 56:47:56, 25:42:40

123 << >> A 📷

   Rakstnieks un pedagogs Valdis (īstajā vārdā Voldemārs Zālīte, 1865.-1934. g.), populārā stāsta "Staburaga bērni" autors.
   Rakstnieks dzimis Sausnējas muižā dārznieka ģimenē. Mācījies Biržu draudzes skolā, 1882.-1886. g. Baltijas skolotāju seminārā Rīgā. Apceļojis Vāciju, Šveici, Itāliju. Pēc tam mācījies Viļņas skolotāju institūtā. No 1890. g. strādājis par skolotāju Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā - skolotājs latviešu bēgļu bērnu skolā Tērbatā, kopš 1918. g. - skolotājs atkal Rīgā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1441.

Vietalvas dīķis

2002-06-22 56:44:13, 25:46:03

123 << >> A 📷

19. gs. beigās Vietalva kļuva par Piebalgai līdzīgu kultūrvēsturisku centru Vidzemē. 1680. gadā te nodibināja vienu no pirmajām draudzes skolām, 1871. gadā - labdarības biedrību, 1885. gadā uzcēla pirmo tautas namu Latvijas laukos.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1442.

Vietalvas baznīca

2002-06-22 56:43:35, 25:45:18

123 << >> A 📷

   Vietalvas luterāņu baznīca celta 1817. gadā, tajā aizsāktas mirušo piemiņas dienas tradīcijas Baltijā.
   Otrā pasaules kara laikā 1944. gada augustā baznīca atradās frontes joslā un tā tika sagrauta. 1990. gadā sāktā baznīcas atjaunošana vēl turpinās.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1443.

Vietalva, piemineklis par Tēvzemi kritušajiem

2002-06-22 56:43:35, 25:45:18

123 << >> A 📷

Piemineklis "Par Tēvzemi kritušajiem" pie Vietalvas luterāņu baznīcas. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada augustā baznīca atradās frontes joslā un tika sagrauta.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1444.

Ausekļa ozols pie Vietalvas

2002-06-22 56:43:43, 25:44:47

123 << >> A 📷

   Dzejnieks Auseklis (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis, 1850.-1879. g.) dzimis nomas saimnieka ģimenē Valmieras apriņķa Ungurpils “Sīpolos” (netālu no Alojas). Auseklis Latvijas ozoliem veltījis ļoti izjustas dzeju rindas.
   Lielvārdē būdams, Auseklis aizstaigā uz tuvo Kaibalu un atrod tur trīs lielus ozolu celmus. Ļaužu teikas stāsta, ka še bijusi senāk lībiešu un vēlāk latviešu upuru vieta; lielvārdieši zem šiem ozoliem ziedojuši. Muižas īpašniece tos tādēļ likusi nocirst.
   Auseklim brīnišķīgs dzejolis par Dievozolu trijotni.
    "Vai mākat ar vēl stāvēt
     Zem svētiem ozoliem
     Un tēvu garā noklīst
     Uz debess dzīvokļiem?!"

1445.

Odzes ezers

2002-06-22 56:39:38, 25:43:18

123 << >> A 📷

Odzes ezers atrodas Aizkraukles rajonā, tā platība - 269 ha. Lielākais dziļums - 6,6 m. No Odzes ezera iztek upes Odzes upe.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1446.

Koknese, Latvijas augstākā koka skulptūra

2002-06-22 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A 📷

Koka skulptūra uzstādīta pie skolas 2002. gada jūnijā par godu Kokneses 725. gadu jubilejai. Tā veidota no Kokneses parka vecajiem ozoliem, autors Ģirts Burvis. Tā simbolizē Mūžību, paaudžu nomaiņu.

1447.

Abava pie Mazrendas

2002-06-23 57:04:11, 22:14:21

123 << >> A 📷

Senleja no Kandavas līdz Rendas tiltam ir dabas aizsardzības objekts. Lejpus Sabilei atrodas apmēram 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums - Abavas rumba.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

1448.

Spāres (Talsu raj.) muiža

2002-06-23 57:12:38, 22:17:26

123 << >> A 📷

Talsu rajona Spāres muižas pils celta 1790. gadā. Pie pils parks ar 17 svešzemju koku un krūmu sugām.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1449.

Spāres baznīca

2002-06-23 57:12:44, 22:16:41

123 << >> A 📷

Spāres luterāņu baznīca celta 1747. gadā, tā celta bez torņa kā šķērsbaznīca
- ar ieeju ēkas platākajā pusē. Par garenbaznīcu pārbūvēta 20. gs. 30. gados.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1450.

Gulbju ezers pie Spāres

2002-06-23 57:13:08, 22:15:12

123 << >> A 📷

Gulbju ezers (Gulbītis) atrodas mitru pļavu un mežu ielokā, zemos krastos. Tā platība 115,5 ha, vidējais dziļums 1,5 m, lielākais dziļums 2,1 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1451.

Lauciene, piemineklis neatkarības cīnītājiem

2002-06-23 57:13:35, 22:45:40

123 << >> A 📷

   F. Bērtulsons (1891.-1942. g.) - pulkvedis leitnants, dzimis Čužās, miris Vjatlagā.
   E. Freibergs (1891.-1972. g.), 1950.-1956. gadam atradies apcietinājumā.
   K. Indriksons (1895.-1978. g.), dzimis Grebjos, miris ASV.
   K. Liestiņš (1897.-1974. g.), 1945.-1955. gadam atradies apcietinājumā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1452.

Kubeles skola - E. Dinsberģa muzejs

2002-06-24 57:27:44, 22:23:58

123 << >> A 📷

   Kubeles (Kubalu) skola ir valsts nozīmes vēstures piemineklis. Tā atvērta 1843. gadā zemnieku bērnu izglītošanai un ir pirmā skola Dundagas muižā. Šajā skolā strādājis rakstnieks E. Dinsberģis un mācījies folklorists Kr. Barons. Tagad šeit atrodas E. Dinsberģa piemiņas muzejs.
   Ernests Dinsberģis (1816.-1902. g.) - rakstnieks, tulkotājs un pedagogs, pirmās latviešu oriģināllugas autors ("Skaistākais deguns", 1862. g.). Dzimis Ierniekos, apbedīts Kužnieku kapsētā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1453.

Dundagas baptistu baznīca

2002-06-24 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

Jaunā Dundagas baptistu baznīca iesvētīta 1995. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1454.

Dundagas luterāņu baznīca

2002-06-24 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

18. gs. sākumā muižas īpašnieks J. Ostens-Zakens uzcēla koka baznīcu. Tagadējā mūra baznīca celta 1766. gadā, 1897. gadā uzcelts jauns tornis, ērģeles 1859. gadā būvējis dundadznieks A. Dinsberģis, altāra gleznu "Lieldienu rīts" 1912. gadā gleznojis J. Rozentāls. Dundagas baznīcas ērģeles ir vecākais latviešu meistaru darinātais un joprojām skanošais instruments.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1455.

Šlīteres bāka

2002-06-24 57:37:45, 22:17:20

123 << >> A 📷

Šlīteres bāka uzcelta 1849. gadā, tās augstums 32 m. Pēc nostāsta, 19. gs. vidū Dundagas barons licis nocirst lielos kokus, kas auguši šajā vietā. Jūrnieki sūdzējušies, ka tiem vairs neesot orientieru, un cars licis, lai barons šeit uzceļ bāku.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1456.

Melnsila ūdenstornis

2002-06-24 57:39:05, 22:34:27

123 << >> A 📷

   Melnsils atrodas 10 km uz dienvidiem no Kolkas. Tas ir sens lībiešu zvejniekciems un kuģubūves vieta. Pēc nostāstiem, apm. 100 m uz ziemeļiem no Baķupītes grīvas 14. gs. atradusies jūras laupītāja Trommela pils. Lai iegūtu būvmateriālus, 20. gs. sākuma 20. gados mūru paliekas nojauktas. Vēl redzamas bedres, ko rakuši mantrači, kā arī atsevišķi ķieģeļi. Kā vēstī teika, nogrimušās pils kambaros esot ļoti daudz zelta. Lapas Mārtiņš 1873. gadā pēc teiku motīviem uzrakstījis romānu "Otokārs un Alvīne" - par drosmīgā kapteiņa Otokāra un Trommela meitas Alvīnes mīlestību.
   No augstajām Baķupītes krasta kāpām paveras skats uz Kolkasragu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1457.

Ģipkas bāka

2002-06-24 57:34:13, 22:39:06

123 << >> A 📷

Ģipka ir 18. gs. izveidotās pusmuižas centrs, tā bija kuģu būvniecības vieta. No 1869.-1894. gadam Ģipkā darbojās jūrskola, pēc tam to pārcēla uz Mazirbi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1458.

Ģipkas baznīca

2002-06-24 57:33:37, 22:39:20

123 << >> A 📷

Ģipkas baznīca uzcelta 1860. gadā, nodegusi 1979. gadā. Tiek atjaunota.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1459.

Rojas baznīca

2002-06-24 57:30:22, 22:48:02

123 << >> A 📷

Rojas luterāņu baznīca celta 17. gs. no koka. 1876. gadā izbūvētas mūra ārsienas. Mūra tornis atjaunots 1991. gadā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1460.

Grīva pie Upesgrīvas

2002-06-24 57:22:60, 23:01:00

123 << >> A 📷

Grīva iztek no Laidzes ezera, 28 km gara. Ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)

1461.

Iģenes muiža

2002-06-24 57:17:54, 22:49:42

123 << >> A 📷

Iģenes muižas pils celta 19. gs. sākumā, lielākā daļa saimniecības ēku (brūzis, kalte, stallis) - 19. gs. 70.-80. gados.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1462.

Robežkroga piemiņas zīme

2002-06-29 56:39:35, 24:52:11

123 << >> A 📷

Robežakmens iezīmē robežu starp senajiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem - Vidzemi un Kurzemi. Piemiņas zīmes autors Vilnis Titāns.

1463.

Dīriķupītes piemiņas zīme

2002-06-29 56:38:57, 24:52:49

123 << >> A 📷

   Dzejnieks Andrejs Pumpurs (1841.-1902. g.) dzimis Lieljumpravas pagasta Ķeirānu meža mājiņā. Viņa tēvs gāja muižā par vīndedzi. No Ķeirāniem tēvs pāriet uz Dīriķu mājām par saimnieku gadu pēc Andreja dzimšanas. Šajās mājās Pumpurs pavada savu bērnību.
   Piemiņas zīmes autors Vilnis Titāns.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1464.

Austras koks - A. Pumpura piemiņas zīme

2002-06-29 56:38:06, 24:50:47

123 << >> A 📷

   Dzejnieks Andrejs Pumpurs (1841.-1902. g.) dzimis Lieljumpravas pagasta Ķeirānu meža mājiņā, bērnību pavadījis Dīriķu mājās, strādājis lauku darbus tēvabrāļa mājās Lāčplēšos.
   1853.-1856. g. mācījies Lielvārdes draudzes skolā.
   Ar savu dzeju Pumpurs cīnījās par latviešu tautas pašapziņas celšanu, par apziņas modināšanu, viņa darbi pauda spēcīgas tēvzemes mīlestības jūtas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1465.

Daudzeses baznīca

2002-06-29 56:28:37, 25:13:13

123 << >> A 📷

   Daudzeses luterāņu baznīca uzcelta 1826. gadā, pārbūvēta 1874. gadā.
   1919. gada 4. novembrī pie baznīcas notika asiņaina sadursme ar bermontiešiem, kuriem dievnama tornī bija ložmetēju ligzda.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1466.

Daudzeses pagastnams Daudzevā

2002-06-29 56:29:60, 25:14:60

123 << >> A 📷

   Daudzeses pagasta platība 21 066,6 ha. Iedzīvotāju skaits 2000. g. - 1227.
   Daudzeses novads pastāvēja jau ordeņa laikā. 1563. gadā hercogs Ketlers novadu atdeva Aizkraukles ordeņa pils komturam fon Ezerusam. 1617. gadā novadu ieguva grāfs Pletenbergs, bet 1824. gadā novadu mantoja grāfs Šuvalovs.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1467.

Daudzeva, piemineklis represētajiem

2002-06-29 56:30:23, 25:14:25

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 22, 1949. gadā - 15 iedzīvotājus. Piemiņas akmens uzstādīts pie Daudzevas stacijas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1468.

Daudzeva, piemineklis nacionālajiem partizāniem

2002-06-29 56:30:23, 25:14:25

123 << >> A 📷

   Piemineklis latviešu nacionālajiem partizāniem (Pormaļa grupai).
    "Brālis brālim jānošauj bij kaujā.
     Dēls pat tēvam kļuva svešs.
     Tos, kas neaizgāja asiņainā kaujā,
     Klusi slēpa dzimtās zemes mežs."
  (Lūcija Sāgameža)

1469.

Sunākstes pagastnams

2002-06-29 56:27:30, 25:29:00

123 << >> A 📷

Sunākstes pagastā 2000. gadā bija 592 iedzīvotāji, t.sk. 291 vīrietis, 301 sieviete.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

1470.

Sunākstes baznīca

2002-06-29 56:26:03, 25:31:19

123 << >> A 📷

Sunākstes luterāņu baznīca uzcelta 1829. gadā. No 1766. gada līdz mūža beigām Sunākstes draudzē par palīgmācītāju, pēc tam par mācītāju kalpojis G. F. Stenders.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1471.

Sunākste, Vecā Stendera piemineklis

2002-06-29 56:26:03, 25:31:19

123 << >> A 📷

   "Bet, kas mūs lielus padara,
    Tas ir mūsu gaišais prāts."
   Vecais Stenders (1714.-1796. g.) sarakstījis pirmo nozīmīgāko latviešu gramatiku, vārdnīcu un ābeci.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1472.

Sunākste, Vecā Stendera kapa plāksne

2002-06-29 56:26:03, 25:31:19

123 << >> A 📷

   Vecais Stenders apglabāts Sunākstes kapos Stenderu uzkalniņā. Kapakmens vēsta: "Še aprakts G. F. Stenders, Latvis, dz. 1714, mir. 1796, ar savu gaspažu." Te atdusas piecas Stenderu paaudzes. Visi tie bijuši mācītāji un mācītāju ģimenes locekļi.
   Arī Jaunais Stenders (1744.-1819. g.) bija mācītājs Sunākstē.
   Uz pārējiem pieminekļiem uzraksti vācu valodā. Bija gadījumi, kad Vecā Stendera radinieki pārējos kapus kopa, bet viņa kapu - nekopa.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1473.

Gosporu baznīca

2002-06-29 56:13:02, 26:14:11

123 << >> A 📷

Jersikas pagasta Gosporos atrodas Madaleņas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca, tā uzcelta 1820. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1474.

Nīcgales Lielais akmens

2002-06-29 56:09:10, 26:27:41

123 << >> A 📷

   Nīcgales Lielais akmens - lielākais laukakmens Latvijā, svētakmens. Tas ir 10 m garš, 9,8 m plats un 3 m augsts. Akmens atrodas meža ceļu krustojumā Daugavpils rajonā, 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas.
   Dižakmeni atnesis ledājs, tas ir labi noapaļojies, saplaisājis, lielkristālisks porfīrveida rapakivi granīta bluķis.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1475.

Kalupes luterāņu baznīca

2002-06-29 56:11:10, 26:28:04

123 << >> A 📷

   Kalupes luterāņu baznīca atrodas Rožkalnu pagasta "Izdegās". Tajā darbojas Kalupes luterāņu draudze.
   Rožkalnu pagastā ir Latgalei neraksturīgi daudz luterticīgo, jo no 19. gs. vidus šeit sākuši iepirkt zemi un apmetušies uz dzīvi liels skaits luterāņu no citiem Latvijas novadiem, it sevišķi Sēlijas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1476.

Kalupes katoļu baznīca

2002-06-29 56:05:50, 26:32:39

123 << >> A 📷

   Pirmā katoļu baznīca Kalupē tika uzcelta 1785. gadā no koka. Šo baznīcu uzbūvēja Līksnas grāfs J. Zībergs. Baznīcai bija divi torņi. 1860. gadā arhibīskaps V. Zilinskis nodibināja Kalupes draudzi. Koka baznīca kalupiešiem kalpoja 97 gadus. Pēc nojaukšanas tās vietā uzstādīja krustu, kas bijušās muižas liepu audzē atrodas vēl tagad.
   1861. gadā tika likti pamati jaunajai Kalupes mūra baznīcai. 1882. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta. Baznīca celta krustveida formā, tai ir 3 zvani un 3 koka altāri ar daudzām svēto figūrām.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1477.

Jersikas pilskalna piemiņas zīme

2002-06-29 56:16:30, 26:12:00

123 << >> A 📷

   Arheoloģiskie izrakumi Jersikas pilskalnā liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots jau pirmajā gadu tūkstotī pirms Kristus, bet lielākais atradumu skaits attiecas uz 10.-12. gs. Te atradusies viena no senākajām pilsētām Latvijā, plaša latgaļu novada centrs. 12.-13. gs. te bija seno latgaļu valsts Jersika, tās valdnieks bija Visvaldis.
   Jersika kā valdnieka Visvalža pārvaldītās valsts centrs pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1203. gadā. Kā senās latgaļu valsts centrs Jersikas pilskalns pieder pie nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem.
   Jersika kontrolēja svarīgo Daugavas tirdzniecības ceļu, tādēļ jau 12. gs. beigās - 13. gs. sākumā sākās sadursmes starp vācu krustnešiem un Jersiku. 1209. gada vasarā vācu krustneši negaidīti uzbruka Jersikai, to ieņēma un nopostīja, līdz ar to Jersika kā valsts beidza pastāvēt, bet Jersikas valdnieku Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta vasali.
   Jersikas nosaukumu saglabājusi apdzīvotā vieta.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1478.

Daugava pie Jersikas pilskalna

2002-06-29 56:16:30, 26:12:00

123 << >> A 📷

   Jersikas pilskalns atrodas 16 m augstā Daugavas kraujā starp 2 gravām. 1939. gadā pilskalnā, kā arī apmetnē tika izdarīti arheoloģiskie pētījumi F. Baloža vadībā. Atradumi (bronzas šķēpi, akmens cirvji, krama bultas u.c.) liecina, ka pilskalns apdzīvots jau pirmā gadu tūkstotī pirms Kristus. Pilskalna plakums apjozts ar valni, uz kura senatnē bijuši koka nocietinājumi.
   Pretējā Daugavas krastā atrodas Dignājas pilskalns.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1479.

Mežmuižas kungu māja

2002-06-29 56:27:60, 26:07:10

123 << >> A 📷

Mežmuižas pils celta starp 1870. un 1912. g. un tā ir viena no savdabīgākajām neogotikas stilā celtajām ķieģeļu celtnēm Latvijā. Pilī atrodas Augstkalnes vidusskola.

1480.