Latvija 2001-07

Latvija 2001-07

2008-12-12

1140.

Oksles muiža

2001-07-21 57:07:51, 22:49:44

123 << >> A 📷

Oksle - bijušās muižas centrs, pirmoreiz minēts 15. gs. Saglabājusies muižas pils (19. gs.), bijušie zirgu staļļi, kūts, ūdensdzirnavas (19. gs.). Gleznaini skati uz Oksles upes leju pa ceļam uz Galteni.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1141.

Jaunpagasta vecticībnieku baznīca

2001-07-21 57:07:30, 22:38:60

123 << >> A 📷

Jaunpagasts - Virbu pagasta centrs. Virbu vecticībnieku baznīca celta 20. gs. 30. gados
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1142.

Veģupītes ūdenskritums Veģos

2001-07-21 57:04:52, 22:27:39

123 << >> A 📷

Veģupīte - Abavas labā krasta pieteka Talsu rajonā, 8 km gara.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. 1992.)

1143.

Abava pie Veģiem

2001-07-21 57:04:34, 22:28:16

123 << >> A 📷

Abavas posms no Kandavas līdz ietekai Ventā ietilpst kompleksajā dabas liegumā. Liegums dibināts 1957. g., paplašināts 1977. g. Platība 6697 ha. Lieguma teritorijā liela dabas daudzveidība, krāšņas ainavas, vairāk nekā 50 aizsargājamo augu sugas (piemēram, zalktene, daudzgadīgā mēnesene, krūma čuža, smaržīgā naktsvijole u.c.).
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

1144.

Ķimales pils

2001-07-21 57:01:23, 21:51:10

123 << >> A 📷

   Bijušās Ķimales muižas pils būvēta 18.-19. gs., tagad pilī skola.
   Mākslas pieminekļi ir vairākas durvju vērtnes iekštelpās (18. gs. beigas).
   Te dažādos laikos mācījušies dzejnieks Māris Čaklais (dz. 1940. g., miris 2003. g.) un rakstnieks Mārtiņš Kalndruva (dz. 1916. g., miris 1992. g.), kas pils interjeru aprakstījis savā atmiņu grāmatā "Pēdas gar krastu" (2. daļa, 1990.).
   Ap pili parks - 5,3 ha.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1145.

Kuldīgas katoļu baznīca

2001-07-21 56:58:15, 21:58:08

123 << >> A 📷

   Sv. Trīsvienības katoļu baznīca celta 1640. g. Torņa augstums apm. 30 m, tornī pulkstenis.
   Mākslas pieminekļi ir biktssols ar alegoriskiem gleznojumiem (1691. g.), kancele (18. gs. sākums), rokoko kokgriezumu meistara J. Slavičeka darinātie sānu altāri (18. gs. 2. puse), ērģeles (18. gs. 60. gadi), altāris (1820. g.), kā arī skulptūra "Madonna ar bērnu" (16. gs.).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1146.

Laidu pils

2001-07-21 56:44:47, 21:52:45

123 << >> A 📷

   Laidu pils būvēta 19. gs. sākumā, no 1923. g. pilī skola. Pielāgojot ēku skolas vajadzībām, zaudētas daudzas arhitektūras detaļas, taču tā joprojām saista ar piebūvēm, kas atgādina aizsargtorņus. Kompleksā bijusī muižas pārvaldnieka ēka un kādreizējā ratnīca-klēts.
   Parks (14,6 ha). Uz dienvidiem no pils ir parka senākā daļa ar regulāra plānojuma pazīmēm.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1147.

Kalnmuižas pils Sieksātē

2001-07-21 56:41:27, 21:53:24

123 << >> A 📷

   Bijusī Kalnmuižas pils celta 19. gs. beigās. Tagad to izmanto Liepājas piena kombināts.
   Bijušajā krejotavas ēkā kopš 1985. g. atrodas Liepājas Pienrūpniecības vēstures muzejs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1148.

Vitrupe pie Rīgas - Ainažu ceļa

2001-08-02 57:38:11, 24:22:30

123 << >> A 📷

Vidzemes jūrmalas posms Kuiviži-Ainaži atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā "Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts", kā arī ir Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgā vieta Latvijā "Piekraste no Salacgrīvas līdz Vitrupei".
(http://putni.nerealitate.lv)

1149.

Lāņu medību pils

2001-08-02 57:40:21, 24:22:11

123 << >> A 📷

   Lāņos atrodas bijušās Svētciema muižas barona medību pils, celta 1872. gadā.
   Pie pils parks, kurā aug 14 sugu skujkoki: lapegle, baltegle, Veimuta priede u.c.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1150.

Drūmās klintis pie Svētupes Kuiķulē

2001-08-02 57:42:54, 24:29:25

123 << >> A 📷

   Svētupe - upe Limbažu rajonā, garums 48 km, kritums 49 m (1 m/km). Svētupe iztek no Dūņezera ziemeļu gala un ietek Rīgas līcī. Augštecē Svētupe tek pa seklu, pārpurvotu ieleju, vidustecē - pa dziļu ieleju.
   Pie Svētupes atrodas klintis, kurās ir divas apm. 40 m dziļas alas.
  (Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

1151.

Lībiešu upuralas Kuiķulē

2001-08-02 57:42:54, 24:29:25

123 << >> A 📷

   Lībiešu upuralas atrodas Svētupes labajā krastā 14 km no grīvas - pie "Ķuikuļiem". 100 m augšpus tilta. Šīs alas (46 un 19,5 m) ir vienas no garākajām Latvijā. Tās veidojušās vidusdevona smilšakmeņos un kalpojušas par lībiešu kulta vietu. Vēl 19. gs. alām bijusi viena izeja, bet, alas priekšējās daļas velvei iebrūkot, tās 2 atzaru vietā radušās 2 alas. Mazākās alas griestos daudz interesantu tuneļu - "skursteņu".
   Alas pētītas kopš 18. gs. beigām. Izrakumos atrastas ziedotās monētas un senlietas. Mazākās alas sienā atklātas senču maģiskās zīmes - lietuvēnu krusts, Jumis u.c. zīmes.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1152.

Ķirbižu muižas pils

2001-08-02 57:39:05, 24:29:32

123 << >> A 📷

   Ķirbižu muižas komplekss būvēts 18.-19. gs. Tagad Ķirbižu muižā skola.
   Vienā no Ķirbižu muižas kompleksa ēkām - klētī-labības kaltē kopš 1989. gada darbojas Ziemeļlatvijā vienīgais meža muzejs. Tā četrās zālēs apmeklētāji var iepazīties ar apkārtnes mežu floras un faunas bagātībām – aizsargājamiem augiem, medību trofejām, zvēru un putnu izbāzeņiem, ar meža apsaimniekošanas darbarīkiem. Ekspozīcijā izstādīti arī materiāli par mežsaimniecības skolu vēsturi Latvijā, Rīgas jūras līča austrumu piekrastes mežu administratīvo vēsturi un meža darbiniekiem no 1921. gada.
   Eksponēti arī zirgu vilkmes transporta līdzekļi.
  (V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1153.

Ķirbižu luterāņu baznīca Bridagā

2001-08-02 57:39:04, 24:28:08

123 << >> A 📷

Ķirbižu luterāņu baznīca celta 1850. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1154.

Viļķene, Baumaņu Kārļa piemineklis

2001-08-02 57:36:32, 24:36:26

123 << >> A 📷

Viļķenē dzimis Latvijas himnas autors, komponists Baumaņu Kārlis (1835.-1905.).
(LME, 3. sēj. Rīga, 1970).

1155.

Viļķenes baznīca

2001-08-02 57:36:32, 24:36:26

123 << >> A 📷

Viļķenes Sv. Katrīnas luterāņu baznīca uzcelta 1866. g. un jau 1875. g. pārbūvēta. Ērģeles būvētas 1868. g.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

1156.

Veselavas muižas kungu māja

2001-08-04 57:17:22, 25:28:49

123 << >> A 📷

Veselavas muižas komplekss saglabājies gandrīz visā pilnībā. Divstāvu mūra kungu māja celta 19. gs. 40. gados. Tā atgādina U burtu un atrodas uz savdabīga ovāla salas veida zemes gabala, ko no visām pusēm ieslēdz mūsdienās izsusējis grāvis, tā imitējot viduslaiku nocietinātās pilis. Pāri grāvim uz muižu ved divi mūra tilti.
(www.cesis.lv)

1157.

Drustu skolas trīssimtgades piemiņas zīme

2001-08-04 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

1987. g. pie Drustu skolas atklāts piemiņas akmens skolas 300 gadu jubilejai.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1158.

Vecdrustu muiža Drustos

2001-08-04 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

1580. g. J. Droberšs pie Krogus ezera uzcēla Drustu muižu. Šīs muižas teritorijā vēlāk izveidojās Gatartas, Jaundrustu, Briņģu un Auļu muiža. 1705. g. Ziemeļu kara laikā muiža tika nodedzināta, 1716. g. muižu uzcēla tagadējās vietā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1159.

Drusti, piemineklis represētajiem

2001-08-04 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 14, 1949. g. - 100 drustēniešus. 1989. g. atklāts piemineklis totalitārā režīma upuriem.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1160.

Briņģu muižas kungu māja

2001-08-04 57:15:10, 25:52:16

123 << >> A 📷

1580. g. J. Droberšs pie Krogus ezera uzcēla Drustu muižu. Šīs muižas teritorijā vēlāk izveidojās Gatartas, Jaundrustu, Briņģu un Auļu muiža. Briņģu muiža tika celta 1861. g. Tā ir kultūrvēsturisks objekts.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1161.

Launkalnes pagastnams

2001-08-04 57:19:34, 25:51:20

123 << >> A 📷

   Iespējams, ka Launkalnes nosaukums cēlies no igauņu vārda "loun" - pusdienas, dienvidi, t.i. dienvidu kalns no igauņiem.
   Launkalnes pagasts pirmoreiz minēts 1637. g. arklu revīziju pārskatos. 2000. g. pagastā bija 1324 iedzīvotāji, t.sk. 50,5 % vīriešu, 49,5 % sieviešu.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1162.

Apes muiža

2001-08-04 57:32:19, 26:41:26

123 << >> A 📷

   Apes muižas apbūves laiks - 19.-20. gs. Kungu māja un personāla dzīvojamā ēka celtas 20. gs. sākumā, kalpu māja, klēts un kūts - 19. gs. beigās.
   Padomju okupācijas gados te atradās Apes slimnīca. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar muižas bijušo īpašnieku atbalstu tika ierīkots veco ļaužu pansionāts.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)
   2005. gadā pansionāts cieta ugunsgrēkā, tā iemītnieki tika pārvietoti uz citiem pansionātiem.

1163.

Ape, E. Zālītes muzejs

2001-08-04 57:32:19, 26:41:26

123 << >> A 📷

Muzejs atrodas Apē, Dzirnavu ielā 24, mājā, kur rakstniece un dzejniece Elīna Zālīte pavadījusi bērnību.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1164.

Apes barona medību pils

2001-08-04 57:31:51, 26:45:53

123 << >> A 📷

"Ančkās", Vaidavas kreisajā krastā, atrodas Jaunlaicenes barona Volfa medību pils. Ēka būvēta 19. gs. vidū. Vietējās nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis. Privātīpašums.

1165.

Jaunalūksnes pils Alūksnē

2001-08-04 57:25:52, 27:05:47

123 << >> A 📷

Jaunalūksnes (Kolberģa) muižas apbūve veikta 18., 19. gs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1166.

Alūksnes ezers ar Cepurītes salu

2001-08-04 57:25:33, 27:04:48

123 << >> A 📷

Alūksnes ezerā 4 salas - Pilssala (lielākā), Garā sala, Cepurīte un Mazā sala.

1167.

Jaunannas medību pils

2001-08-04 57:16:10, 27:05:22

123 << >> A 📷

   Jaunannas nosaukums tiek saistīts ar baronu Delvigu, kurš 1859. g. uzdāvinājis Annas pagastam zemes gabalu un nosaucis šo vietu un tajā uzcelto skolu savas sievas Annas vārdā.
   Jaunannas mežmuižas medību pils celta 20. gs. sākumā.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1168.

Cesvaines katoļu baznīca

2001-08-04 56:57:56, 26:19:00

123 << >> A 📷

Cesvaines katoļu baznīca uzcelta 1997. gadā, arhit. G. Graudupe.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1169.

Odzienas pils

2001-08-09 56:42:46, 25:41:03

123 << >> A 📷

Odzienas pils, domājams, celta ap 1860. gadu. Pils tika nodedzināta 1905. gadā. Šajā laikā tās īpašnieks bija M. fon Brimmers. Tās atjaunošana aizsākās pēc Pirmā pasaules kara, taču vilkās ļoti lēnām, jo lielā ēka prasīja daudz līdzekļu. Odzienas pils ir viens no ievērojamākajiem neogotikas pieminekļiem Latvijā.
(J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs. - 20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

1170.

Gaiziņkalna virsotne - augstākā vieta Latvijā

2001-08-09 56:52:13, 25:57:36

123 << >> A 📷

Gaiziņkalns - Latvijas augstākais kalns (311,5 m vjl.). Tas paceļas 60 m virs apkārtnes. Gaiziņkalna virsotnē ir skatu tornis, no kura paveras panorāma 30-40 km attālumā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1171.

Gaiziņkalns, A. Kvieša piemiņas zīme

2001-08-09 56:52:13, 25:57:36

123 << >> A 📷

Alberts Kviesis (1881.-1944. g.) Latvijas valsts prezidents no 1930. g. līdz 1936. g.
(LPE, 5. sēj. Rīga, 1984.)

1172.

Gaiziņkalns, skats no virsotnes

2001-08-09 56:52:13, 25:57:36

123 << >> A 📷

Gaiziņkalns atrodas 165 kv. km plašas, skaistām ainavām bagātas pauguraines (220 m vjl.) vidū. Ziemā Gaiziņš ir iecienīta slēpošanas vieta, jo temperatūras kalna virsotnē ir zemākas un sniega sega saglabājas daudz ilgāk nekā citur Latvijā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1173.

Zelgauskas muiža

2001-08-09 56:51:48, 26:06:53

123 << >> A 📷

Zelgauskas muiža (Aronas pagasts) rakstos minēta 17. gs. beigās. Zelgauskas muižas apbūve - pils (18. gs. beigas-20. gs. sākums), klēts (19. gs. 1. puse), magazīna (19. gs. 1. puse).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1174.

Aiviekste pie Rīgas - Daugavpils ceļa

2001-08-09 56:36:27, 25:47:09

123 << >> A 📷

   Aiviekste - lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā. Aiviekste ietek Daugavā pie Pļaviņām.
   Pašā upes lejtecē ūdenslīmeni ietekmē Pļaviņu HES ūdens krātuves līmeņa svārstības. Aiviekstes lejtecē gada vidējais caurplūdums ir 45 kub.m/s, bet palu periodā maksimālais caurplūdums ir 10 reižu lielāks.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

1175.

Pļaviņu stacija, piemiņas plāksne represētajiem

2001-08-09 56:36:56, 25:43:03

123 << >> A 📷

"Mašīnas, zaldāti, privāto grupas, bērni, visi rada neiedomājamu troksni. Uz sliedēm vairākās garās rindās lopu vagoni. Notiek atvesto izvietošana pa vagoniem. Lielās durvis atveras, mūs pēc saraksta sasēdina vagonā ..."
(No deportētā rīdzinieka Oļega Vijuma atmiņām)

1176.

Pļaviņu stacija

2001-08-09 56:36:56, 25:43:03

123 << >> A 📷

Pēc dzelzceļa atzarojuma izbūves uz Gulbeni 1903. g. pie toreizējās Stukmaņu stacijas izveidojās apdzīvota vieta Pļaviņas (no 1927. g. pilsēta).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1177.

Rogaļu laukakmens Jēkabpils apkārtnē

2001-08-11 56:28:17, 25:56:39

123 << >> A 📷

Ragāļu laukakmens atrodas Daugavas labajā krastā iepretim Ābeļu salas dienvidu galam. Tā augstums 5 m, šā laukakmens atlūznis - 4 m.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1178.

Daugava augšpus Jēkabpils

2001-08-11 56:28:17, 25:56:39

123 << >> A 📷

Daugavas ielejas sistēma aptver visu Daugavas baseinu (Latgales, Augšzemes, Vidzemes augstieni, Austrumlatvijas un Viduslatvijas zemieni) un daļēji arī tam blakus esošo teritoriju (kopā ap 30 % Latvijas teritorijas).
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

1179.

Rudzātu baznīca

2001-08-11 56:25:08, 26:26:55

123 << >> A 📷

Rudzētu (Rudzātu) katoļu baznīca celta 1912. g. no koka.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1180.

Babri, komponista J. Ivanova piemiņas zīme

2001-08-11 56:18:40, 26:40:33

123 << >> A 📷

Komponists Jānis Ivanovs (1906.-1983. g.) dzimis Preiļos.
(LPE, 4. sēj., Rīga, 1983.)

1181.

Višķu muižas pils

2001-08-11 56:03:56, 26:45:40

123 << >> A 📷

Višķu muižas apbūve veidojusies 19. gs. beigās. Tagad bijušajā muižā darbojas lauksaimniecības tehnikums. Pie muižas parks (28 ha), kurā ir ap 75 svešzemju koki un krūmi. Muiža būvēta poļu muižnieku Molu dzimtai, tā tikusi izpostīta 1. pasaules kara laikā.
(www.drp.lv)

1182.

Višķu baznīca

2001-08-11 56:03:28, 26:46:31

123 << >> A 📷

Višķu katoļu baznīca celta 1908. g. pēc Liepājas arhitekta Strandmaņa būvprojekta.
(www.drp.lv)

1183.

Medumu skola

2001-08-11 55:47:01, 26:21:08

123 << >> A 📷

   1922. gadā Medumu muižas pilī iekārtota pamatskola, pilnīgi izmainot ēkas vēsturisko plānojumu. Ēka tapusi 20. gs. sākumā un atbilstoši sava laika modes strāvojumiem tās arhitektūrā atbalsojas neoklasicisma formu valoda. Ezera līču apvīto Medumu muižu 1912. gadā no B. fon Etingena nopirka Krievijas armijas ģenerālis M. Ušakovs. Šajā laikā Medumos sākās vasarnīcu celtniecība Pēterburgas augstāko aprindu ļaudīm.
   20. gs. sākumā Pēterburgas Botāniskā dārza pārziņa Lacka vadībā ierīkots 30 ha liels parks.
  (D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)

1184.

Medumu ezers pie Medumiem

2001-08-11 55:47:01, 26:21:08

123 << >> A 📷

Medumu ezers atrodas Daugavpils rajonā, platība 268,8 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1185.

Demenes luterāņu baznīca

2001-08-11 55:43:30, 26:32:60

123 << >> A 📷

Pirmā ev. lut. baznīca Demenē uzcelta 1567. g. pēc Kurzemes hercoga G. Ketlera rīkojuma. Baznīca bijusi no koka, vēlāk tā nodegusi. 1896. g. uzcelta jauna mūra baznīca, bet 1. pasaules kara laikā tā nopostīta un nav atjaunota.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1186.

Demenes katoļu baznīca

2001-08-11 55:43:17, 26:33:09

123 << >> A 📷

Demenes Romas katoļu baznīca sākta celt 1928. g. Baznīcā dievkalpojumi atjaunoti 1992. g.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1187.

Demenes apkārtne, Latvijas D zīme "Saules puķe"

2001-08-11 55:40:32, 26:34:44

123 << >> A 📷

Demenes pagasta dienvidu galā pie Grivočkas atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts. Tur 1999. g. uzstādīts tēlnieka V. Titāna veidotais piemineklis "Saules puķe".
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1188.

Šengeidas muižas pils

2001-08-11 55:45:16, 26:44:37

123 << >> A 📷

Viens no raksturīgākajiem ķieģeļu stila pieminekļiem Augšzemē ir Šēnheidas muižas kungu nams. Ēka celta 1870. g. muižas īpašnieka Engelharta ierosmē. Muiža jau no 1749. g. bija šīs dzimtas īpašumā. Uzlūkojot ēku, sajūsmina gleznieciski kārtoto formu līdzsvarotais miers, kurš izstaro funkcionālā risinājuma un ārējā tēla harmoniju.
(J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

1189.

Silenes baznīca

2001-08-11 55:45:11, 26:47:04

123 << >> A 📷

Tagadējā Silenes Romas katoļu koka baznīcas ēka tika uzbūvēta 1913. g., prāvesta Miķeļa Skorupska laikā, netālu no agrākās, 19. gs. celtās, bet nodegušās kapelas. Silenes baznīca ir viena no lielākajām koka baznīcām Rīgas Metropolijā un vislielākā Jelgavas diacēzē. Tai ir krustveida plānojums ar vienu lielu un vairākiem mazākiem tornīšiem.
(http://turisms.latgale.lv)

1190.

Ilgu pils

2001-08-11 55:41:26, 26:46:56

123 << >> A 📷

Ilgu pils - jau no 20. gs. 50. gadiem Daugavpils Pedagoģiskās universitātes studentu vasaras prakšu vieta. Pils atrodas pie skaistā Riču ezera, apkārtnē sastopami tādi dabas objekti, kādus citur Latvijā nav iespējams atrast, piemēram, sarkanvēdera ugunskrupis. Un kas gan būtu pils bez sikspārņiem - to te netrūkst.
(www.dpu.lv)

1191.

Kombuļu baznīca

2001-08-11 55:58:50, 27:10:31

123 << >> A 📷

Kombuļu Sv. Jāzepa katoļu baznīca celta un iesvētīta 1820. g.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1192.

Gereņimovas muiža

2001-08-12 56:09:44, 27:07:17

123 << >> A 📷

Bijusī Geraņimovas muiža atrodas Krāslavas rajona Kastuļinas pagastā. Tagad bijušajā muižas ēkā darbojas sociālās aprūpes centrs "Krastiņi" psihiski slimiem cilvēkiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1193.

Jaundomes baznīca

2001-08-12 56:08:39, 27:37:37

123 << >> A 📷

Kapela Jaundomē celta 19. gs.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

1194.

Jaundomes muiža

2001-08-12 56:08:44, 27:37:05

123 << >> A 📷

Bijušās Jaundomes muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. pirmā pusē.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

1195.

Tīmaņu muižas pils

2001-08-12 56:08:37, 27:55:08

123 << >> A 📷

Tīmaņu muiža atrodas Krāslavas rajonā pie Sarjankas upes.

1196.

Šķaunes baznīca

2001-08-12 56:08:00, 28:00:00

123 << >> A 📷

Šķaunē atrodas Landskoronas katoļu baznīca, celta 1828. g. Pie baznīcas 2 atsevišķi stāvoši zvanu torņi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1197.

Zaļesjes muiža

2001-08-12 56:20:17, 28:08:38

123 << >> A 📷

Privātīpašums. Zaļesjes muiža celta 19. gs. 2. pusē. Tā ir vienstāva mūra ēka ar jumta iebūvi. Pusloka stila formālie motīvi. Zaļesjes muiža kā objekts iekļauta Ludzas rajona kultūrvēstures izziņas takā (vienas dienas ekskursija ar autotransportu).
(www.latviatourism.lv)

1198.

Briģu baznīca

2001-08-12 56:25:11, 28:03:55

123 << >> A 📷

Briģu katoļu baznīca, celta 1800. g. Altārglezna "Rožukroņa Marija".
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1199.

Istalsnas baznīca

2001-08-12 56:29:41, 27:50:47

123 << >> A 📷

   Istalsnas muižnieks J. Sokolovskis 1800. g. kapsētā uzcēlis kapelu. Istalsnas draudze dibināta 1927. g., tās pirmais prāvests J. Ļakse uzlicis kapelai skārda jumtu. Tā kā kapela bijusi maza, 1935. g. tika likti pamati jaunai baznīcai, to iesvētīja 1938. g., bet vecā kapela tika nojaukta.
   Istalsnas muižas parkā arī bijusi neliela koka kapela, kuras celšanas laiks nav zināms, kapela nojaukta 1989. gadā.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1200.

Feliciānovas muižas pils

2001-08-12 56:32:09, 27:52:07

123 << >> A 📷

   Feliciānova pirmoreiz minēta 1784. g. kā Ozupines muižas pusmuiža, 1858. g. tā minēta kā Plennu dzimtas īpašums; tai piederēja ūdensdzirnavas, ādu darbnīca.
   Ūdensdzirnavas uzceltas 19. gs. un ir pirmās ūdens dzirnavas Ciblas novadā. Tās piederēja vācu izcelsmes muižkungam Plennam. Feliciānovas dzirnavās ražoja dažādas kvalitātes miltus, pārstrādāja vilnu, darbojās gateris. 20. gs. 60. gados dzirnavas tika izpostītas un izdemolētas, bet 1989. g. atsāka darbu, šodien apkalpo vietējos zemniekus un tagad arī ir ļoti interesants apskates objekts.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

1201.

Ciblas baznīca

2001-08-12 56:33:00, 27:53:00

123 << >> A 📷

Pirmo koka kapelu Ciblā 1697. g. uzcēla Pasienas klostera dominikāņu mūki. 1771.-1776. g. Eversmuižas īpašnieks M. Karņickis uzcēla tagadējo Ciblas katoļu baznīcu, kurā darbojas Eversmuižas Sv. Andreja un Aizpūres Vissvētās Jaunavas Marijas ticīgo palīdzības Romas katoļu draudze.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1202.

Eversmuiža Ciblā

2001-08-12 56:32:44, 27:53:10

123 << >> A 📷

   Eversmuižas muižas nosaukums rakstos pirmo reizi parādās 1739. g., kad tā piederējusi Karņickiem. 1599. g. šī zeme piederējusi M. Evrusam, muiža sākumā saukta par Bricovščinu. 1828. g. muižu nopirkuši Rozenšildi-Paulini, 1892. g. - Mevesi, 1910. g. - Krudeneri-Struves.
   Eversmuižas pils celta 1680. g.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1203.

Bērzgales baznīca

2001-08-12 56:37:58, 27:30:49

123 << >> A 📷

Bērzgales baznīca atrodas jaukā vietā starp Bērzgales un Micānu ezeru. Baznīca celta 1770. g., paplašināta 20. gs. 40. gados.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1204.

Rīga, līvu sēta Alberta laukumā

2001-08-15 56:56:45, 24:06:37

123 << >> A 📷

   Līvu sēta Alberta laukumā, izveidota 2001. gada vasarā gatavojoties Rīgas 800. gadu svinībām.
   Tagadējais Rīgas novads ietilpa līvu apdzīvotības areālā. 20. gs. 30. gados, kad tika uzsākta sistemātiska Rīgas arheoloģiskā izpēte, pētnieki konstatēja pilnīgi drošu līvu apdzīvotību pirmsvācu Rīgā. 1211. g. bīskapa Alberta zemes dāvinājums Svētās Marijas baznīcas (Doma) celtniecībai Rīgā liecina, ka baznīcas būvei paredzētajā teritorijā agrāk ārpus mūra dzīvojuši līvi.
  (A. Zeļeņkovs. "Kas to Rīgu dibināja", Lauku avīze, 2001. g. 3. febr.)
   Līvu sēta bija aplūkojama neilgu laiku, pēc tam tika nojaukta.

1205.

Rīga, V. Ostvalda piemineklis

2001-08-18 56:57:02, 24:07:08

123 << >> A 📷

   Vilhelms Ostvalds (1853.-1932. g.), vācu zinātnieks, Rīgas mucenieka dēls, vienīgais Baltijas cilmes Nobela prēmijas laureāts zinātnē. 1909. g. Vilhelms Ostvalds saņēma Nobela prēmiju par katalīzes un ķīmiskā līdzsvara mācības izveidošanu.
   Piemineklis V. Ostvaldam atklāts 2001. gada 14. augustā Rīgā, Vērmanes dārzā (tēlnieks A. Vārpa).
  (J. Stradiņš. "Zinātne Rīgā 800 gados")

1206.

Rīga, M. Tāla piemineklis

2001-08-18 56:57:07, 24:06:59

123 << >> A 📷

Mihails Tāls 1960. g. pasaules šaha čempionātā 23 gadu vecumā ieguva Pasaules čempiona titulu šahā. M. Tāls dzimis 1936. g. 9. novembrī Rīgā. Pēc smagas slimības miris 1992. gada 28. jūnijā Maskavā, apglabāts Rīgā.
Piemineklis uzstādīts 2001. gada 10. augustā Rīgā, Vērmanes dārzā (tēln. Oļegs Skarainis).

1207.

Ikšķile, bīskapa Meinarda piemiņas zīme

2001-08-19 56:49:13, 24:30:00

123 << >> A 📷

Ikšķiles pirmais bīskaps Meinhards 1184. g. te uzcēla koka baznīciņu, tad sāka pils un Māras baznīcas būvi.
(A. Tidriķis, A. Pope. Tūrisma maršruti Rīgas apkārtnē. Rīga, 1970.)

1208.

Ikšķiles katoļu baznīcas drupas

2001-08-19 56:49:13, 24:30:00

123 << >> A 📷

   1185. g. Ikšķiles lībiešu ciemā vācu krustneši uzcēla baznīcu - pirmo mūra celtni Baltijā. Baznīca vairākas reizes nopostīta, bet atkal atjaunota. Sagrauta 1916. g.
   Ikšķiles baznīcas drupas ir arhitektūras piemineklis.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1209.

Rīgas Sv. Pētera baznīcas tornis

2001-08-21 56:56:50, 24:06:25

123 << >> A 📷

   Svētā Pētera luterāņu baznīca pirmoreiz minēta 1209. g. No 13. gs. saglabājušās tagadējās ēkas sānu jomu ārsienas un daži pīlāri interjerā.
   1408.-1409. g. uzcēla jaunu altārdaļu ar pusloka apeju un piecām kapelām (arhit. J. Rumešotels), 1456.-1491. g. izbūvēja jaunu piramidālu torni, kas 1677. g. nodega. 1671.-1690. g. izbūvēja galveno fasādi, portālus un torni (būvmeistari J. Jostens, R. Bindenšū), kas 1721. g. nodega. Torni 1743.-1746. g. uzcēla no jauna, tā augstums bija 120,7 m.
   1941. g. 29. jūnijā tornis gāja bojā, izdega arī baznīca. 1954.-1984. g. baznīca restaurēta, 1968.-1973. g. atjaunoja torni, izmantojot metāla konstrukcijas; torņa augstums 123,25 m.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1210.

Rīgas Sv. Jāņa baznīca

2001-08-21 56:56:51, 24:06:31

123 << >> A 📷

Svētā Jāņa luterāņu baznīca uzcelta 13. gs., sagrauta 15. gs., atjaunota 15. un 16. gs. mijā vēlās gotikas stilā, 1587.-1589. g. nojaukta altārdaļa un baznīca paplašināta, 1849. g. uzcelts jauns zvanu tornis (arhit. J. D. Felsko).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1211.

Rīgas Doms

2001-08-21 56:56:56, 24:06:11

123 << >> A 📷

   Baznīcas un klostera celtniecība sākta 1211. g. Klostera daļā no 13. gs. saglabājusies kapitula zāle un krusteja, kas no trim pusēm aptver Doma dārzu, kur līdz 16. gs. bija kapsēta, vēlāk tirgus, kopš 1892. g. dārzs. Klostera telpās darbojās 1211. g. dibinātā Domskola. Baznīca vairākkārt pārbūvēta (ap 1300. g., pēc 1524. g., kad reformācijas laikā gāja bojā visa iekārta, 1776. g. uzcelts jauns tornis tagadējā izskatā, pēdējās pārbūves un ērģeļu restaurācija 1959.-1962. g. un 1981.-1984. g.).
   Kopš 1989. g. atjaunota draudzes darbība.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.).

1212.

Rīga, bīskapa Alberta piemineklis pie Doma baznīcas

2001-08-21 56:56:56, 24:06:10

123 << >> A 📷

   2001. gada 9. jūnijā, 21. Starptautisko Hanzas dienu laikā, Doma dārzā atklāja atjaunoto pieminekli bīskapam Albertam no Bukshevedenes. Vācijā iecelts par Livonijas bīskapu, Alberts pirms 800 gadiem dibinājis Rīgu (1201. g.), cēlis Doma baznīcu (1211. g.), par ko arī saņēmis šādu atzinību.
   Uz pieminekļa atklāšanu bija ieradušies 62 Bukshevedeni no visas pasaules. Pieminekļa atjaunošanas ideja nākusi no Bukshevedenu dzimtas, tas paveikts par Vācijas Vācbaltu novadniecības savāktajiem privātiem ziedojumiem.
   Bīskapa Alberta statujas oriģinālu Rīgā uzstādīja 1897. gadā, pieminekļa autors Kurzemē dzimušais tēlnieks Karls Bernevics, vēlākais Kaseles mākslas akadēmijas profesors Vācijā. Arhitektonisko detaļu - konsoles un baldahīna - autors bija arhitekts Vilhelms Neimanis. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā piemineklis noņemts un aizvests uz Ņižņijnovgorodu. Iespējams, jau transportējot tas gājis bojā.
   Atjaunoto skulptūru veidojuši tēlnieki Oskars Mikāns un Aigars Zemītis, metālmākslinieks Jānis Vaivods darinājis baldahīnu, kurš atrodas virs bīskapa Alberta skulptūras. Atjaunotā skulptūra ir zudušā pieminekļa oriģinālam tuvs atdarinājums.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1213.

Rīgas vēstures piemineklis Lielais Kristaps

2001-08-21 56:56:58, 24:05:55

123 << >> A 📷

   Īsi pirms reformācijas arhibīskaps Jaspers Linde katolicisma demokratizēšanai ieviesa atsevišķu svētku svinēšanu par godu pilsētnieku iecienītajiem svētajiem. Par Rīgas mazo un neaizsargāto ļaužu patronu kļuva Svētais Kristofors, kas latviešu vērtību sistēmā pārtapis par Lielo Kristapu. Lielais Kristaps kā aizgādnis un labvēlis īpaši tika godāts pārcēlāju, plostnieku un nastu nesēju cunftēs. Par savu aizgādni viņu galvenokārt izvēlējās latvieši - krāvēji un nesēji, kā arī Daugavas zvejnieki.
   Kāds izskatījies senākais Lielā Kristapa tēls un kur tas atradies, precīzi nav nosakāms. Kuģniecības muzejā kopš 1923. gada apskatāmo 2,36 m augsto priedes koka skulptūru 1682. gadā izgatavojis tēlnieks Mihaels Brinkmanis.
   Atdarinot 19. gs. celto Lielā Kristapa namiņu, a/s "Restaurators" pēc arhitekta Ģ. Muižzemnieka projekta izveidoja koka un stikla namiņu, kurā ievietota Ginta Upīša 1997. gadā izgatavotā Lielā Kristapa kopija. Tāpat kā vēsturiskā, tā gatavota no priedes koka bluķa un tai ir tāds pats krāsojums.
   Atjaunoto Lielā Kristapa statuju Daugavmalā atklāja 2001. gada 21. jūnijā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1214.

Dzimtmisas muiža

2001-08-23 56:40:53, 24:14:48

123 << >> A 📷

Dzimtmisas muiža atrodas Iecavas pagastā, tās dzīvojamā ēka celta 18.-19. gs. No 1920. g. tajā atrodas skola.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

1215.

Misa pie Rīgas - Bauskas ceļa

2001-08-23 56:42:56, 24:15:03

123 << >> A 📷

No Zvirgzdes ietekas līdz Plakanciemam Misa tek ziemeļrietumu virzienā pa līdzenu, mežainu apvidu.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)

1216.

Rīga, piemineklis krievu karavīriem Lucavsalā

2001-08-24 56:55:34, 24:07:01

123 << >> A 📷

   Ziemeļu kara laikā par Baltijas zemju pārdali cīnījās zviedru, sakšu un krievu karaspēki. No sanesu izveidotajām divām atsevišķām saliņām saplūdušajā Lucavsalā 1701. gada jūlijā Rīgai uzbrūkošie krievu karavīri sargāja Daugavas pāreju. Kamēr zviedru karaspēks Spilves pļavās kāva sakšu galvenos spēkus, Lucavsalas nelielais aizstāvju pulks atradās ielenkumā. Laikā no 10. līdz 21. jūlijam krita viss 400 vīru lielais garnizons.
   1891. gadā pilsētas valde pēc Vidzemes ģenerālgubernatora M. Zinovjeva iniciatīvas organizēja pieminekļa celtniecību. Pēc civilinženiera B. Epingera projekta Lucavsalā tika uzcelta 6 m augstai pareizticīgo kapelai līdzīga granīta piramīda. Tās skaldnēs attēlots pareizticīgo krusts, Pētera I monogramma ar gadskaitli "1701", Aleksandra II monogramma ar celšanas gadskaitli "1891", kā arī veltījuma teksts krievu valodā.
   Piemineklis atjaunots un par jaunu iesvētīts 2001. gada 10. jūlijā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1217.

Vecpiebalga, brāļu Kaudzīšu piemineklis

2001-08-25 57:03:31, 25:49:20

123 << >> A 📷

1987. g. Vecpiebalgas labdarības biedrības simtgades atcerē atklāta brāļu Kaudzīšu skulptūra - tēln. M. Enģeles diplomdarbs, arhit. A. Skujiņa.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1218.

Vecpiebalga, G. Merķeļa piemiņas zīme

2001-08-25 57:03:31, 25:49:20

123 << >> A 📷

Sākot ar 1770. g. savu agro bērnību G. Merķelis pavadījis Vecpiebalgas mācītājmuižā. 1969. g. pie autoceļu krustojuma atklāts G. Merķeļa piemineklis (tēln. B. Grīsle).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1219.

Briņģu muiža Inešu pagastā

2001-08-25 57:00:09, 25:53:04

123 << >> A 📷

   Inešu pagasta teritorijā atradies Arisas ciems un Vecpiebalgas muiža (minēta 1688. g.), Cirstu muiža (minēta 1544. g.), Briņģu (Sustalas) muiža, Teičukalna (Vāckalna) muiža, Vecpiebalgas mācītājmuiža.
   Briņģu muiža vēstures dokumentos minēta jau 16. gs., zviedru laikos.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1220.

Kaikaši - A. Austriņa muzejs Vecpiebalgā

2001-08-25 57:03:31, 25:49:20

123 << >> A 📷

Vecpiebalgas "Kaikašos" dzimis un līdz 1900. g. dzīvojis rakstnieks Antons Austriņš (1884.-1934.). Par Vecpiebalgu viņš rakstījis nepabeigtajā romānā "Garā jūdze". Mājā 1990. g. atvērts A. Austriņa memoriālais muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.).

1221.

Liezeres baznīca

2001-08-25 57:00:60, 26:04:00

123 << >> A 📷

   Kad Liezerē uzcelta pirmā baznīca, nav zināms. Zināms, ka 1671. g. un 1737. g. tika uzceltas koka baznīcas, kas sagrautas. 1798. g. iesvētīta mūra baznīca. 1. pasaules kara gados baznīca cietusi, taču atjaunota, bet 2. pasaules kara beigās 1944. g. - uzspridzināta.
   1993. g. tika pieņemts lēmums baznīcas drupas nojaukt līdz pamatiem un baznīcu būvēt no jauna tieši tādu, kāda tā bijusi agrāk. 1999. gadā sākās baznīcas celtniecība, izmantojot Liezeres māsas draudzē Vašingtonā (ASV) saziedotos līdzekļus. Darbojas luterāņu draudze.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1222.

Liezere, piemineklis 1905. g. revolucionāriem

2001-08-25 57:00:60, 26:04:00

123 << >> A 📷

   1905. gada pavasarī un vasarā revolucionārajā kustībā iesaistījās studenti un lauku iedzīvotāji. Kulmināciju revolūcija sasniedza 1905. gada oktobrī.
   1906. gada sākumā soda ekspedīcija nošāva aktīvos Liezeres pagasta revolucionārus J. Barinski, J. Birnbaumu, P. Bērziņu un V. Grunti.
  (LME, 2. sēj. Rīga, 1968.)

1223.

Liezeres muiža

2001-08-25 57:00:60, 26:04:00

123 << >> A 📷

Muiža atrodas pie Liezeres ezera, tā bija apkārtnes lielākā muiža. Liezeres muiža bieži mainīja īpašniekus, būdama te poļu, te zviedru varā. 1625. g. tā bija H. Ramela īpašums. 1825.-1920. g. muiža piederēja Šulcu-Ašeradenu dzimtai.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

1224.

Liezeres ezers

2001-08-25 57:00:60, 26:04:00

123 << >> A 📷

Liezeres ezers atrodas Madonas rajonā, platība 105,9 ha. No tā iztek Kuja.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1225.

Lauteres muižas pils

2001-08-25 56:55:25, 26:03:40

123 << >> A 📷

   Lauteres muiža atrodas Aronas pagastā, tā pirmoreiz minēta 1570. gadā.
   Lauteres muižas apbūve - pils (19.-20. gs.), dārznieka mājiņa (1856. g.), stūra tornis (19.-20. gs.), klēts paliekas (19.-20. gs.) - ir nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1226.

Lodes muiža Aronas pagastā

2001-08-25 56:54:50, 26:05:50

123 << >> A 📷

Lodes muiža (Madonas raj.) rakstos minēta 17. gs. beigās. Lodes muižas apbūve - pils (18. gs. vidus), klēts (18. gs.) - ir nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1227.

Kusa, piemineklis represētajiem

2001-08-25 56:53:52, 26:07:35

123 << >> A 📷

Piemiņas vieta 1941.-1949. un 1959. gada represiju upuriem, atrodas netālu no pamatskolas. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 25. martā šeit pulcējas Aronas pagasta iedzīvotāji, lai pieminētu represiju upurus.

1228.

Lazdonas muižas pils

2001-08-25 56:49:19, 26:14:33

123 << >> A 📷

Bijusī Lazdonas muiža ir arhitektūras piemineklis, celtniecība pabeigta 1876. g.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1229.

Velna skroderis - laukakmens Kujas upē

2001-08-25 56:47:25, 26:23:13

123 << >> A 📷

   Velna skroderis (Auziņu dižakmens) - dižakmens Kujas upes gultnē pie bijušajām Auziņu dzirnavām (Madonas raj., Praulienas pagasts). Akmenim ir gandrīz cilindriska forma un stāvas malas. Tā apkārtmērs 20 m, augstums upes pusē 4,2 m, diametrs - 6-6,4 m, virszemes tilpums apm. 100 kub.m. Akmens visā augumā atsedzās 1982. g., kad tika veikta Kujas regulēšana.
  Teika vēstī, ka velns, sēdēdams uz šā akmens, ar ragavu ilksi kā adatu lāpījis saplīsušās bikses.
  (Latvijas daba, 6. sēj. Rīga, 1998.)

1230.

Auziņu paeglis Praulienas pagastā

2001-08-25 56:47:45, 26:23:54

123 << >> A 📷

Auziņu paeglim stumbra apkārtmērs 1,7 m, vainaga platums 5,0 un 5,8 m.
(G. Eniņš. Koks - dabas piemineklis. Rīga, 1982.).
2008. gadā no Auziņu paegļa maz kas palicis pāri. Tas ir sašķēlies, turpina dzīvot tikai daļa no skaistā koka.

1231.

Meirānu muižas pils

2001-08-25 56:49:42, 26:37:00

123 << >> A 📷

Meirānu muiža bija barona Volfa īpašums. 1924. g. Visagala skola pārcelta uz barona Volfa pili Meirānos. 2. pasaules kara laikā pils nodega, 1952. g. pabeidza tās atjaunošanu. Arī tagad pilī atrodas skola.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1232.

Lubānas luterāņu baznīca

2001-08-25 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A 📷

Baznīca celta 1869.-1872. g. pēc J. Kampes būvprojekta neogotikas stilā, tai ir neparasts plānojums, jo ēkā apvienotas divas baznīcas – lielā un mazā. Uzkāpjot baznīcas tornī, var apskatīt Lubānas pilsētas un apkārtnes panorāmu.
(www.madona.lv)

1233.

Ļaudonas baznīca

2001-08-25 56:42:22, 26:11:41

123 << >> A 📷

   1863. g. uzcelta un iesvētīta Ļaudonas pareizticīgo mūra baznīca. Otrā pasaules kara laikā baznīca cieta ugunsgrēkā. Baznīcai koka daļas bija izdegušas, palika vieni vienīgi mūri. Padomju gados šie mūri ilgstoši stāvēja pamesti, līdz vienulaik izdomājuši, ka te varētu izbūvēt bibliotēku. Strādnieki nozāģējuši krustu, izlauzuši altāra velvi un uzlikuši apšaubāmas kvalitātes jumtu.
   Dievnama atjaunošanas darbi sākās 1989. gada 11. oktobrī. 1991. gada 14. oktobrī no Lazdonas pareizticīgo baznīcas tika atvestas ikonas. Pusotra gada laikā baznīca bija atjaunota. Tagad Ļaudonas baznīca kļuvusi slavena tālu aiz Latvijas robežām, jo tas ir retums, ka vienā dievnamā sadzīvo un viena otru atbalsta trīs dažādas konfesijas - pareizticīgo, luterāņu un katoļu.
  (www.vietas.lv)
   1863. g. uzcelta un iesvētīta Ļaudonas pareizticīgo mūra baznīca. Baznīcā darbojas trīs reliģiskās konfesijas: luterāņi, pareizticīgie un katoļi.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1234.

Ļaudona, piemiņas zīme represētajiem

2001-08-25 56:42:22, 26:11:41

123 << >> A 📷

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. g. izsūtīja 7 Ļaudonas pagasta, 12 bijušā Sāvienas pagasta iedzīvotājus, 1949. g. - attiecīgi 142 un 98 iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1235.

Sāvienas muižas pils

2001-08-25 56:40:12, 26:06:05

123 << >> A 📷

   Sāviena Ordeņa laikos bija Tīzenhauzenu dzimtas īpašums, no 1590. g. - Vāgneru dzimtas. 1660.-1759. g. un 1801.-1920. g. muiža piederēja Helmersenu dzimtai. Muiža cietusi 1905. g. nemieru laikā, vairākkārt pārbūvēta.
   Sāvienas baronu kapu dendroloģiskie stādījumi ir dabas piemineklis - aizsargājams dendroloģisks stādījums.
  (Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

1236.

Liepas Lielā Ellīte

2001-09-02 57:22:54, 25:25:44

123 << >> A 📷

   Lielā Ellīte, kopš 1974. g. aizsargājams ģeoloģisks objekts - unikāls sufozijas veidojumu komplekss, viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Smilšakmeņos izveidojusies ala, kā arī arkas un pilastri ar lokveida pārsedzēm. Ala līdzīga 4-5 m platam, 11 m garam un 3,5 m augstam gaitenim, kura galā atrodas 1 m plata šķērsplaisa. Alas kopgarums 23 m, no tās izplūst spēcīgs avots.
   Pastāv uzskats, ka alai ir apm. 7000 gadu.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1237.

Liepas pagastnams

2001-09-02 57:22:54, 25:25:44

123 << >> A 📷

2000. g. Liepas pagastā bija 3402 iedzīvotāji, t.sk. 46,4% vīriešu, 53,6% sieviešu; bezdarba līmenis 11,2%. Nacionālais sastāvs: 57,9% latviešu, 28,6% krievu, 4,7% baltkrievu, 3% ukraiņu (pavisam 24 tautību iedzīvotāji).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1238.

Liepa, Veidenbaumu dzimtas kapa piemineklis

2001-09-02 57:22:19, 25:26:18

123 << >> A 📷

Rakstnieks E. Veidenbaums (1867.-1892. g.) apglabāts Liepas kapsētā. 1967. g. Liepas kapsētā atklāts viņa kapa piemineklis (tēln. L. Kamara, arhit. G. Lūsis-Grinbergs).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1239.

Liepas muiža

2001-09-02 57:22:19, 25:26:18

123 << >> A 📷

   Zviedru laikos karalis Gustavs Ādolfs ap 1624. g. novadu piešķīra savam valsts kancleram A. Uksenšernam, kurš 1672. g. kādu Liepas māju vietā uzcēla Liepas muižu. Ap 1680. g. muižu redukcijas laikā Uksenšerni savus īpašumus zaudēja, muiža vairākkārt tika ieķīlāta un iznomāta.
   1743. g. Krievijas ķeizariene Elizabete muižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram P. Lasijam, bet 1758. g. tā pārgāja A. Hāgemeistera pārvaldījumā. No 1824. g. muiža piederēja Pandera dzimtai, pēdējā muižas īpašniece (1919. g.) bija Šarlote fon Vulfa.
   Parkā dižkoki: ozols - apkārtmērs 5,2 m, liepa - 4,5 m.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1240.

Skangaļu muižas pils

2001-09-02 57:23:56, 25:29:40

123 << >> A 📷

   Skangaļu muiža atrodas Liepas pagastā. 1843. g. muižu nopirka J. A. Knīrims. Skangaļu muiža nonāca viņa dēla, Rīgas Politehnikuma rektora V. Knīrima, īpašumā. Viņa meita apprecējās ar zviedru inženieri Palmi, kura dēls U. Palme kļuva par Zviedrijas premjerministru. Palmes Skangaļu muižā pavadīja vasaras līdz 1939. gadam,
   1994. gadā viņi atguva savu īpašumu un uzdāvināja to Pestīšanas armijai. Skangaļu muižā ierīkota skola rūpju bērniem. Sadarbība starp Cēsu rajona padomi un Zviedrijas Ostergotlandes reģiona padomi paredz līdzdalību Pestīšanas armijas Skangaļu projektā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1241.

Liepa, E. Veidenbauma piemineklis pie Kalāčiem

2001-09-02 57:23:50, 25:28:54

123 << >> A 📷

Liepas pagasta Kalāčos dzīvojis rakstnieks E. Veidenbaums (1867.-1892. g.). Kalāčos restaurēta dzīvojamā māja, klētiņa, pirtiņa, 1961. g. dārzā atklāts E. Veidenbauma piemineklis (tēln. L. Blumbergs).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1242.

Kalāči - E. Veidenbauma muzejs pie Liepas

2001-09-02 57:23:50, 25:28:54

123 << >> A 📷

Valsts nozīmes vēstures piemineklis ir E. Veidenbauma (1867.-1892. g.) dzīvesvieta Kalāčos. Kalāčos restaurēta dzīvojamā māja, klētiņa, pirtiņa, 1961. g. dārzā atklāts E. Veidenbauma piemineklis (tēln. L. Blumbergs). 1967. g. Liepas kapsētā atklāts E. Veidenbauma kapa piemineklis (tēln. I. Kamara, arhit. G. Lūsis-Grinbergs).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1243.

Jaunraunas muižas pils

2001-09-02 57:19:47, 25:28:10

123 << >> A 📷

Ķeizariene Elizabete 1744. g. Jaunraunas muižu dāvināja grāfam Ņikitam Trubeckojam. Kopš tā laika īpašnieki bieži mainījās. Kopš 1897. g. muiža bija Panderu dzimtas īpašums.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

1244.

Starpiņupe pie Lapmežciema

2001-09-09 57:00:37, 23:30:24

123 << >> A 📷

Mākslīgi radīta Kaņiera ezera noteka uz Rīgas jūras līci, 2 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteces, Rīga, 1986.)

1245.

Jūrmala, katoļu baznīca Majoros

2001-09-09 56:58:18, 23:48:17

123 << >> A 📷

Majoru katoļu baznīca celta 1889. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1246.

Taļķe pie Vecumniekiem

2001-09-16 56:35:42, 24:32:30

123 << >> A 📷

Taļķe - Misas labā krasta pieteka, garums 34 km, kritums 38m (1,2 m/km). Taļķe sākas plašā meža masīvā pie Jelgavas-Krustpils dzelzceļa līnijas. Pie Vecumniekiem upē ierīkota ūdenskrātuve. Taļķes lejtece regulēta. Taļķe ietek Misā uz ziemeļiem no Beibežiem, līdzena, nosusināta purva teritorijā.
(Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

1247.

Iecava pie Rīgas - Skaistkalnes ceļa

2001-09-16 56:25:10, 24:37:34

123 << >> A 📷

Zinātnieki secinājuši, ka Iecavas upes augštece ir aktīvā karsta teritorija. Karsts ir neparasts ģeoloģisks process. Par karstu ģeologi sauc iežu šķīdināšanu un tukšumu veidošanos iežos, kad pazemes vai virszemes ūdeņi aiznes izšķīdušo materiālu.

1248.

Skaistkalne, dziesmu svētku piemiņas akmens

2001-09-16 56:22:48, 24:38:43

123 << >> A 📷

Pirmie novada Dziesmu svētki notika 1864. gadā vasarā Dikļos, I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā Rīgā.

1249.

Skaistkalnes muižas pils

2001-09-16 56:22:48, 24:38:43

123 << >> A 📷

Skaistkalne - latviskots Šēnbergas nosaukums. 1489. g. ordeņmestrs Loringhovens šo vietu izlēņoja Indriķim Šēnbergam. Bijušās Skaistkalnes muižas pils celta 1901. g., atrodas Mēmeles krastā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1250.

Mēmele pie Skaistkalnes

2001-09-16 56:22:48, 24:38:43

123 << >> A 📷

   Mēmele (Lietuvā Nemunēle) sākas Austrumlietuvas augstienes ziemeļrietumu malā no Olsetu ezera pie Rokišķiem, garums 191 km (Latvijā 40 km), kritums 97 m (0,5 m/km).
   Vidustecē pa Mēmeli iet Latvijas un Lietuvas robeža.
  (Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

1251.

Tirza pie Pērles - Liezeres ceļa

2001-09-21 57:05:01, 26:10:19

123 << >> A 📷

Tirza ir Gaujas labā krasta pieteka, 80 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga,1986)

1252.

Druvienas vecā skola - J. Poruka muzejs

2001-09-21 57:06:07, 26:15:11

123 << >> A 📷

1966. g. atvērts muzejs "Druvienas vecā skola". Katru gadu 13. oktobrī muzejā notiek J. Poruka dzejas dienas. J. Poruks (1871.-1911.) - rakstnieks, dzejnieks. Dzimis Druvienas pagasta Prēdeļos. Druvienas pagastskolas ēka (19. gs. beigas - 20. gs. sākums) ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1253.

Druvienas muižas pils

2001-09-21 57:06:53, 26:17:46

123 << >> A 📷

Druvienas muižas apbūves laiks 19.-20. gs. Pils - 19. gs. 2. puse - 20. gs. 20. gadi, kalpu māja, kūts un stallis ar iekšējo pagalmu - 19. gs. 2. puse. Druvienas muižas pilī atrodas skola.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1254.

Tirzas Dārtiņas, M. Vētras piemiņas zīme

2001-09-21 57:08:42, 26:18:30

123 << >> A 📷

   Latviešu operdziedātājs, literāts un aktieris Mariss Vētra (1901.-1965. g.) dzimis Tirzas pagasta Dārtas muižā. Bijis viens no pirmajiem ievērojamāko latviešu operu tenoru partiju izpildītājiem. Latvijas Nacionālās operas solists no 1922.-1923. g. un 1927.-1928. g. Bijis viessolists Vācijas, PSRS un Austrijas opernamos.
   Pazīstams arī kā literāts: "Div' dūjiņas", "Karaļa viesi", "Mans baltais nams". Piemiņas akmens uzstādīts dzimto māju "Dārtiņu" vietā.
  (www.music.lv)

1255.

Tirzas Svētavots

2001-09-21 57:08:30, 26:26:00

123 << >> A 📷

Uz dienvidiem no Tirzas baznīcas, otrpus ceļam, pie Zvanuleju mājām ir sena kulta vieta - Svētavots, kam senatnē piedēvētas dziednieciskas īpašības.
(Valdis Veilands, Latvija kabatā, Rīga, 1995)

1256.

Tirzas baznīca

2001-09-21 57:08:30, 26:26:00

123 << >> A 📷

Uzkalnā paceļas 1826. gadā celtā Tirzas luterāņu baznīca. Atjaunota 1926. gadā.

1257.

Tirza pie Tirzas - Galgauskas ceļa

2001-09-21 57:09:36, 26:28:31

123 << >> A 📷

Tirzai ir ļoti izteikti meandri ar daudzām vecupēm un vietumis ar nelielām saliņām. Tuvojoties Tirzai, kur upes krastos sastopami devona ieži, upes ieleja sašaurinās un meandri kļūst slaidāki.

1258.

Smilgu simfonija Litenes apkārtnē

2001-09-21 57:11:42, 26:57:44

123 << >> A 📷

Litene atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā. Reljefs lēzeni viļņots.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1259.

Mazā Jugla augšpus Sauriešiem

2001-09-29 56:54:48, 24:23:21

123 << >> A 📷

Mazā Jugla ietek Juglas ezerā, veidojot kopīgu deltu ar Lielo Juglu. 119 km gara. Mazā Jugla visā garumā aizaugusi ar ūdensaugiem, tajā mīt gandrīz visas Latvijas zivju sugas, arī karpas un foreles, sastopami upes nēģi un vēži.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1260.

Selēku ezers

2001-09-30 56:52:23, 24:28:15

123 << >> A 📷

Selēku ezers atrodas Ogres rajonā, platība 8,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984.)

1261.

Ikšķiles apkārtne, piemineklis krievu karavīriem

2001-09-30 56:51:30, 24:31:60

123 << >> A 📷

Piemineklis 4470 krievu armijas karavīriem, kas krituši 1. Pasaules karā 1916. g. Nāvessalā. Piemineklis atrodas Kaparāmurā ap 3 km uz Z no Ikšķiles.

1262.

Gaiļezers Rīgā

2001-10-06 56:58:14, 24:14:27

123 << >> A 📷

Gaiļezers (saukts arī Līkezers) atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, platība 7,6 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1263.

Linezers Rīgā

2001-10-06 56:57:58, 24:13:32

123 << >> A 📷

Linezers atrodas Biķernieku mežā un ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, platība 2,3 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1264.

Dambjapurva ezers Rīgā

2001-10-06 56:58:36, 24:14:27

123 << >> A 📷

Dambjapurva ezers atrodas Biķernieku mežā, platība 1,7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1265.

Velnezers Rīgā

2001-10-06 56:58:35, 24:14:51

123 << >> A 📷

Velnezers atrodas Juglas dzīvojamajā masīvā, tā platība - 3,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1986)

1266.

Ķīšezers pie Rīgas TEC-1

2001-10-06 56:59:53, 24:12:24

123 << >> A 📷

   Ķīšezers atrodas Rīgas pilsētas teritorijā un ir iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta, platība 1730 ha, garums 8,9 km, platums 3,6 km, lielākais dziļums 4 m, ir 3 salas. Tas ir 10. lielākais valsts ezers.
   Ķīšezerā ietek Jugla (iztek no Juglas ezera), Langa. Ar Baltezeru to savieno Gaujas-Daugavas kanāls, ar Daugavu - Mīlgrāvis.
  (Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1267.

Bābelītes ezers Rīgā

2001-10-06 56:59:26, 24:13:08

123 << >> A 📷

Bābelītes ezers ir skaista un iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta. Tā platība 7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1268.

Aņīšu iezis pie Braslas ūdenskrātuves

2001-10-14 57:17:18, 24:55:59

123 << >> A 📷

   Aņītes ieži - trīs atsegumi apm. 1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, 1 km lejpus Rīgas-Valmieras ceļa tilta, apm. 1 km no Aņītēm. Kopš 1974. g. Aņītes ieži ir aizsargājams ģeoloģisks objekts, tie ir raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi. 400 m garais dzeltenīgi sarkanais Aņītes Garais iezis (redzams attēlā, augstums 2-7 m) atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā.
   Nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes atrodas līdz 10 m augstais un 100 m garais Aņītes Vidējais iezis. Atsegumā atrastas zivju fosīlijas. Lejteces virzienā, aiz zivjaudzētavas ēkas atrodas 200 m garais un 3,5 m augstais Aņītes Augstais iezis.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

1269.

Brasla lejpus Braslas HES

2001-10-14 57:17:15, 24:56:01

123 << >> A 📷

Braslas krastos uz klintīm aug Latvijā reti sastopamā meldru kosa un pūslīšpaparde - indīgs augs, kura lapām ir rūgto mandeļu smarža. Upē dzīvo bebri.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1270.

Braslas krasta atsegums pie Braslas HES

2001-10-14 57:17:15, 24:56:01

123 << >> A 📷

Sevišķi krāšņi Braslas krasti ir pie Braslas HES. Šajā posmā upei līdz 50 m augsti krasti ar sarkanīgiem devona smilšakmens atsegumiem, kuros izveidojušās nišas un alas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1271.

Brasla pie Braslas HES

2001-10-14 57:17:15, 24:56:01

123 << >> A 📷

Pie zivjaudzētavas ūdens sakrājas iegarenajā Braslas ūdenskrātuvē (20,2 ha; 7 km pirms grīvas). Zivjaudzētavas teritorijā atrodas Braslas HES (1927. g.). Kādreiz ūdeni tam pievadīja pa priežu koka caurulēm.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1272.

Braslas ieteka Gaujā

2001-10-20 57:14:46, 24:55:49

123 << >> A 📷

Lejtecē Brasla izlauzusi dziļu gultni.
Dabas pētnieks G. Eniņš raksta, ka līvu valodā Braslas upe esot saukta par Raupu.

1273.

Gauja pie Braslas ietekas

2001-10-20 57:14:45, 24:55:51

123 << >> A 📷

   Gauja savā tecējumā uzņem daudzas lielas pietekas, kā arī simtiem sīku upīšu, strautiņu un avotu ūdeņu.
   Gaujas lielākās pietekas nacionālā parka teritorijā: Brasla, Amata, Rauna.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

1274.

Brasla netālu no ietekas Gaujā

2001-10-20 57:14:46, 24:55:49

123 << >> A 📷

Braslas kreisais krasts no Gaujas līdz autoceļa tiltam ietilpst GNP ainaviskajā liegumā (lieguma un zivjaudzētavas apmeklēšana jāsaskaņo ar GNP administrāciju).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1275.

Auciema muiža

2001-10-20 57:20:11, 25:08:32

123 << >> A 📷

Bijušās Auciema muižas apbūves laiks - 19. gs. Vienstāva kungu mājas pildrežģu zelmiņi (divslīpju jumta noslēdzošās sienas) veidoti eklektikas stilā. Pretī atrodas laukakmeņu klēts (1857. g.) ar vaļēju lieveņa koka kolonnu rindu. Šāda klēts bija raksturīga Vidzemes muižas saimniecības ēkām.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1276.

Liepa, brīvības cīņu piemineklis

2001-10-20 57:22:54, 25:25:44

123 << >> A 📷

1919. g. 21. jūnijā Cēsu kaujas laikā, piedaloties arī igauņu pulkam, pie Liepas kalna, Lodes stacijas, Liepas un Skangaļu muižas notika sīvas cīņas ar vācu karaspēku. 1935. g. pie pagastnama ģenerālis K. Berķis atklāja vietējā šūnakmenī veidoto pieminekli Cēsu kauju atcerei (tēln. A. Julla).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1277.

Bauska, piemiņas zīme 1944. g. kaujām

2001-10-27 56:24:29, 24:11:16

123 << >> A 📷

Piemiņas zīme Bauskas atsevišķajam brīvprātīgo bataljonam, kas 1944. gadā cīnījās pret uzbrūkošo Sarkano armiju.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1278.

Bauskas luterāņu baznīca

2001-10-27 56:24:29, 24:11:16

123 << >> A 📷

   Svētā Gara luterāņu baznīca celta 1591.-1594. g., tornis 1614.-1623. g., pārbūvēta 1886. g., 1932.-1933. g. Baznīcā vairāki ievērojami mākslas pieminekļi - altāris ar kokgriezumiem (1699.-1861. g.), ērģeles (1891. g.), ērģeļu prospekts (1766. g.), kancele (1762. g.), baznīcēnu soli (18. gs.), divu solu gali (1640. g.), kapu plāksnes.
   Baznīcas dārzā piemiņas zīme cīņās par Bausku kritušajiem.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1279.

Bauskas katoļu baznīca

2001-10-27 56:24:29, 24:11:16

123 << >> A 📷

Svētās Trīsvienības katoļu baznīca uzcelta 1865. g., remontēta 1901.-1902. g. Baznīcā kokgriezumiem rotāta kancele.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1280.

Auce, piemineklis staļinisma upuriem

2001-10-27 56:27:12, 22:54:30

123 << >> A 📷

Piemiņas akmens padomju okupācijas varas iestāžu represiju upuriem novietots pie stacijas.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1281.

Auces luterāņu baznīca

2001-10-27 56:27:55, 22:53:25

123 << >> A 📷

Vecauces luterāņu baznīca uzcelta 1866. g. Pie baznīcas Baltais krusts 2. pasaules karā kritušo vācu karavīru brāļu kapos.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1282.

Ķeveles Karaļavoti

2001-10-27 56:28:53, 22:49:24

123 << >> A 📷

   Ķeveles avoti, Septiņi avoti, Karaļa avoti - atrodas apmēram 3 km no Ķeveles. Apmēram 4 m dziļā un 6 m platā gravā paugura austrumu piekājē izplūst apm. 9 avoti. Tiem esot dziednieciskas īpašības.
   Kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis.
  (Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

1283.

Annenieki, piemineklis represētajiem

2001-10-27 56:40:17, 23:05:33

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 17, 1949. g. - 69 anneniekus. Ieplūda imigranti. 1935. g. Annenieku pagastā bija 94,4 % latviešu, 2000. g. - 57,7 % latviešu.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1284.

Bērze pie Anneniekiem

2001-10-27 56:41:10, 23:06:47

123 << >> A 📷

Bērze - Svētes kreisā krasta pieteka, garums 109 km, kritums 108 m (1m/km). Zemgales līdzenumam raksturīga upe. Iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē. Augštecē upe līkumo pa viegli paugurainu apvidu, tur tai ir stāvi, apauguši krasti. Lejtecē upē tiek ievadīti lielu meliorācijas sistēmu ūdeņi.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

1285.

Virtaku iezis Braslas krastā

2001-10-28 57:16:46, 24:56:52

123 << >> A 📷

Virtakas (Sarkanais) iezis ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, 2,9 km lejpus Inčukalna-Valmieras ceļa. Kopš 1974. g. aizsargājams ģeoloģisks objekts. Ieža augstums 10-15 m, garums ap 100 m. Kraujas zemākajā daļā pie paša ūdenslīmeņa ir 2,5 m nišveida ala. Pakājē nogruvums.
(Latvijas daba, 6. sēj., Rīga, 1998.)

1286.

Slūnu iezis Braslas krastā

2001-10-28 57:17:07, 24:56:23

123 << >> A 📷

Slūnu iezis - augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā. Kopš 1974. g. aizsargājams ģeoloģiskais objekts. Viena no augstākajām kraujām Braslas senlejā, augstums 25-30 m, garums Braslas līkumā līdz 180 m. Iezi pārdala aizaugusi grava. Krauju vietām sedz nobrukumi, tās pakājē izskalojumu rievas. Slūnu iezī konstatētas Gaujas svītai raksturīgās devona zivju atliekas.
(Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

1287.

Gauja pie Siguldas rudenī

2001-10-28 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

   Par Gaujas brīnišķīgajām ainavām un teiksmaino senleju ir bezgala daudz un dažādu jūsmīgu slavinājumu gan dzejā, gan aprakstos.
   Par Gaujas virpuļu atvariem un slīdošām jeb plūstošām smilšu sērēm maz rakstīts un runāts. Tās ir bīstamas gan peldēt pratējiem, gan arī nepratējiem.
   Slīdošas smilšu sēres Gaujā ir arī pie Siguldas, tādēļ peldēties drīkst tikai pārbaudītās un labi zināmās vietās.
  (V. Ruņģis. Par Gaujas viltīgajām sērēm.)

1288.

Rīga, pilsētas kanāls pie Bastejkalna

2001-11-08 56:57:04, 24:06:38

123 << >> A 📷

Pilsētas kanāls ir 3,2 kilometrus garš, apmēram 2 metrus dziļš, ar 16 dažāda platuma tiltiem. Savā laikā tas kopā ar nocietinājumu grāvjiem bija nozīmīgs faktors Rīgas aizsardzības sistēmā. Tagadējo izskatu kanāls ieguva pēc 1857. gada, kad sāka nojaukt zemes aizsargvaļņus. Tad pilsētas nocietinājumu grāvi savienoja ar vienu no Citadeles nocietinājumu grāvjiem, daļēji aizbēra un krastus nostiprināja ar ozolkoka plankām.
(http://ailab.lv/Riga)

1289.

Rīga, Bastejkalns

2001-11-08 56:57:05, 24:06:40

123 << >> A 📷

   Nojaucot pilsētas aizsargvaļņus 1859. gadā nolēma samazināt darbu apjomu un atstāt nenoraktu daļu Smilšu bastiona. Tai vēl uzbēra virsū zemi un tā radās Bastejkalns.
   Ap Bastejkalnu izveidoja apstādījumus pēc projekta, ko tajā pašā gadā izstrādāja Lībekas pilsētas dārzu arhitekts A. Vents. Pēc 1880. gada kanālmalas apstādījumi tiek pilnībā pārveidoti Rīgas pilsētas dārzu direktora G. Kūfalta vadībā, kurš 20. gs. sākumā rekonstruēja vai arī izveidoja no jauna gandrīz visus Rīgas apstādījumus.
  (http://ailab.lv/Riga)

1290.

Blīdenes muiža

2001-11-10 56:38:57, 22:47:06

123 << >> A 📷

Bijušās Blīdenes muižas dzīvojamā ēka 1829.-1830. g. pārbūvēta pēc J. G. Ā. Berlica projekta, izmantojot Elejas pils motīvus. Pēc 1986. g. ugunsgrēka pārbūvēta (arhit. E. Ābuls). Blakus klēts, bijusī kalpu māja "Rāvas", ceļa pretējā pusē bijušais doktorāts un bijušais stallis.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1291.

Pilsblīdenes pils

2001-11-10 56:41:55, 22:41:09

123 << >> A 📷

Bijušais Pilsblīdenes muižas komplekss izveidots 19. gs. 20. gados, no 1962. g. pansionāts "Blīdene". Parks (24 ha) ar 37 svešzemju sugu koku un krūmu stādījumiem. Dzirnavas (pārbūvētas par kūti), ceļa malā brūža (19. gs. sāk.) atliekas.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1292.

Lēnu baznīca

2001-11-10 56:37:30, 21:59:00

123 << >> A 📷

   Lēnas - bijušās muižas centrs. Lēnu katoļu baznīca celta 1756. g. Baznīcā biktssoli - 17. un 18. gs., ērģeļu prospekts - 18. gs. beigas.
   Lēnu draudzē strādājis arī vēlākais kardināls Juliāns Vaivods (1895.-1990. g.). Baznīcas pagrabā atrodas divu pēdējo Piltenes bīskapu šķirsti. Abi bīskapi uz Lēnām pārnāca 18. gs., kad Kurzemē sākās katoļu ticības vajāšana.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1293.

Lēnas, piemiņas zīme represētajiem

2001-11-10 56:37:30, 21:59:00

123 << >> A 📷

   "No Tēvzemes izvestiem."
   Izvedamo cilvēku apzināšanu un deportējamo sarakstu sastādīšanu veica Latvijas PSR Valsts drošības un Iekšlietu tautas komisariāts, kā arī Komunistiskās partijas aktīvisti.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

1294.

Šķērvelis pie Vormsātes pils

2001-11-10 56:32:37, 21:56:40

123 << >> A 📷

Šķērvelis - Ventas kreisā krasta pieteka, 15 km gara. Iztek no Briņķu ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

1295.

Vormsātes pils

2001-11-10 56:32:37, 21:56:40

123 << >> A 📷

Bijušās Vormsātes muižas pils (18. gs. beigas) ir trīsstāvu ēka ar torni, kurā atradās kāpnes.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1296.

Embūtes pilsdrupas

2001-11-10 56:30:18, 21:49:08

123 << >> A 📷

Pēc Kurzemes sadalīšanas 1253. g. Embūti ieguva Kurzemes bīskapija. 1265. g. uzcēla bīskapa pili, kuru 1545. g. izlēņoja Heikingam, 1576. g. - Krideneram, 1583. g. - Korfiem, vēlāk Ketleriem, 1686. g. - Amboteniem. Pili ap 1702. g. Ziemeļu karā nopostīja. Embūtes viduslaiku pils drupas atrodas Bruņinieku pilskalnā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1297.

Paplakas apkārtne, piemiņas zīme represētajiem

2001-11-10 56:28:42, 21:26:58

123 << >> A 📷

Piemiņas akmens veltīts 1941.-1949. g izsūtīto Paplakas apkārtnes iedzīvotāju atcerei.
"Tai sāpei neizsāpēt, tām asarām nenožūt".

1298.

Virgas muižas pils

2001-11-10 56:28:41, 21:25:10

123 << >> A 📷

Virgas muižas pils celta 1910. gadā, tagad te atrodas deviņgadīgā skola. Parks (6 ha) ar 19 svešzemju sugu kokiem un krūmiem. Pāri ceļam brīvkunga A. Noldes kapu ansamblis (1919. g).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1299.

Gaviezes muižas pils

2001-11-10 56:30:10, 21:16:59

123 << >> A 📷

Par Gaviezes muižas apbūves laiku liecina saglabājušies gadaskaitļi: 1806 - uz akmens, 1816 - uz ēkas. Pils ir vēlā klasicisma celtne, iespējams, būvēta uz ordeņa pils pamatiem; saglabājušās vairākas saimniecības ēkas.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1300.

Tāšu muiža

2001-11-10 56:35:52, 21:13:19

123 << >> A 📷

Bijušās Tāšu muižas kompleksā ietilpstošā pils celta 1734. gadā, 20. gs. 60. gados veiktas piebūves. Pamestas kalpotāju ēkas vēja rādītājs (1778.). Parks - 4,5 ha, nekopts.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1301.

Rāva, J. Jansona-Brauna piemiņas zīme

2001-11-10 56:38:31, 21:20:52

123 << >> A 📷

1972. g. uzliktais piemiņas akmens vienam no Jaunās strāvas kustības vadītājiem un Latvijas Sociāldemokrātijas izveidotājiem Jānim Jansonam-Braunam (1872.-1917. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1302.

Rāvas muižas pils

2001-11-10 56:38:31, 21:20:52

123 << >> A 📷

Bijusī Rāvas muižas pils uzcelta 1823. g., kopš 1921. g. pilī skola. Parks (3,5 ha) ar 15 svešzemju sugu kokiem un krūmiem, divi dīķi. Aiz sporta laukuma paveras skats uz Durbes ezera pusi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1303.

Cīravas baznīca

2001-11-10 56:44:13, 21:23:04

123 << >> A 📷

Cīravas luterāņu baznīca celta 1781. g., atjaunota 1876. g., 1888. g. Iekārtā (1781. g.) vērojamas rokoko un klasicisma iezīmes. Ērģeles (18. gs. 1. puse), prospekts (1781. g.). Piemineklis (1782. g.) J. E. Bērai - marmora kenotafs, kas nav saistīts ar apbedījumu, bet izveidots kā piemiņas vieta.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1304.

Cīravas pils

2001-11-10 56:44:13, 21:23:04

123 << >> A 📷

   Bijušās Cīravas muižas pils celta 18.-19. gs. 19. gs. 60. gados pārbūvēta neogotiskās formās - uzbūvēts lievenis, tornīši, rizalīti korpusa galos, ķieģeļu robojumi zelmiņos un dzegās, pārveidota logu apmaļu apdare. Četrās telpās vērtīga interjera apdare, zālē 19. gs. sākuma marmora kamīns.
   Pilī darbojusies meža skola (1922.-1951. g.).
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1305.

Cīravas meža skolas piemiņas zīme

2001-11-10 56:44:13, 21:23:04

123 << >> A 📷

Bijušās Cīravas muižas pilī no 1922,g. līdz 1951. g. darbojusies meža skola. Piemiņas akmens uzstādīts 1985. g.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1306.

Dzērves pils

2001-11-10 56:45:02, 21:24:10

123 << >> A 📷

Bijušās Dzērves muižas apbūves laiks - 19. gs. sākums. 1905. g. pils nodedzināta, rekonstruēta pēc arhit. G. Berči projekta 1906.-1912. g. neoklasicisma stilā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1307.

Padures (pie Aizputes) pils

2001-11-10 56:45:00, 21:35:00

123 << >> A 📷

Atrodas Liepājas rajonā. Tāšu-Padures pils celta 1870. g., tagad pilī Kalvenes pamatskola. Parks (3,2 ha) ar 26 svešzemju sugu kokiem un krūmiem. Liepa 4,0 un kļava 3,5 m apkārtmērā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1308.

Boju pils

2001-11-10 56:40:50, 21:39:26

123 << >> A 📷

Boju muižas pils apbūve datējama ar 19. gs. 2. pusi. Pilī tagad Meža muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1309.

Dzelzāmura medību pils

2001-11-17 56:38:29, 24:20:15

123 << >> A 📷

Dzelzāmura medību pils atrodas Iecavas pagastā, tā celta 1905.-1906. g. Patiesībā tā bija pavisam necila būve, kurā bez lielākas ēdamistabas un virtuves atradās vēl tikai pāris guļamistabu. Tā bija celta no neaptēstiem baļķiem un lieliski iederējās meža ainavas vidū.
(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)

1310.

Misa pie Baldones - Iecavas ceļa

2001-11-17 56:41:07, 24:18:40

123 << >> A 📷

Kaut cik izteikta upes ieleja Misai ir tikai pie Stūriem, kur to šķērso Iecavas-Baldones ceļš un upe tek pa lēzeni viļņotu, smilšainu pamatmorēnas joslu.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)

1311.

Majoru muiža Jūrmalā

2001-11-24 56:57:52, 23:48:56

123 << >> A 📷

Bijušās Majoru muižas dzīvojamā ēka celta ap 1910. g., interjera dekoratīvā apdare 4 telpās ir mākslas piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1312.

Rīga, fašisma upuru memoriāls Biķernieku mežā

2001-12-02 56:57:46, 24:12:35

123 << >> A 📷

   2001. gada 30. novembrī Biķernieku mežā tika iesvētīts piemiņas memoriāls Otrā pasaules kara upuriem. Memoriāla autors arhitekts Sergejs Rižs. Kopā ar arhitektu grupu pie šā projekta viņš strādājis 15 gadus.
   Biķernieku memoriāla izbūvi finansēja Vācijas Kara kapu aprūpes tautas apvienība ar Vācijas, Austrijas un Čehijas atbalstu. Kopējās izmaksas aptuveni 1 miljons Vācijas marku jeb 285 460 lati.
   No 1941.-1944. gadam Biķernieku mežā tika nogalināti aptuveni 46 500 cilvēki - ebreji no Latvijas, Vācijas, Austrijas un Čehijas, politiski ieslodzītie un padomju kara gūstekņi.
  (Ieva Rūpenheite, Diena, 2001. gada 29. novembris)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

1140. Oksles muiža 2001-07-21

1141. Jaunpagasta vecticībnieku baznīca 2001-07-21

1142. Veģupītes ūdenskritums Veģos 2001-07-21

1143. Abava pie Veģiem 2001-07-21

1144. Ķimales pils 2001-07-21

1145. Kuldīgas katoļu baznīca 2001-07-21

1146. Laidu pils 2001-07-21

1147. Kalnmuižas pils Sieksātē 2001-07-21

1148. Vitrupe pie Rīgas - Ainažu ceļa 2001-08-02

1149. Lāņu medību pils 2001-08-02