Latvija 2001

Latvija 2001

2008-12-12

977.

Rīga, J. Čakstes kapa piemineklis

2001-01-01 56:59:08, 24:09:10

123 << >> A 📷

   Pēc Hamburgas Olsdorfas kapsētas parauga iecerētajos Meža kapos 1910.-1913. gadā izveidoja tiklab brīva plānojuma daļu pilsoņu kapiem, kā arī divas perpendikulāri krustojošās alejas svinīgām procesijām un valstiski nozīmīgiem apbedījumiem.
   1927. gadā mirušajam Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem tika paredzēts veidot vērienīgu memoriālu, uzticot tā arhitektonisko un plastisko koncepciju izstrādāt tēlniekam Kārlim Jansonam.
   Memoriāla centrā atrodas liela izmēra J. Čakstes portrets profilā, bet uz vidusass zemē - prezidenta kaps. Uz šo simbolisko un ģeometrisko centru vērsti
abi pieminekļa sānu ciļņi: kreisajā pusē sērojošas sievietes profils, labajā attēlots senlatviešu karavīrs.
   Pieminekļa arhitektoniskā siena veidota no Daugavgrīvas cietokšņa vaļņu apšuvuma granīta akmeņiem, bet ciļņi kalti sārtā un pelēkā Somijas granītā.
   Pieminekli atklāja 1935. gadā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

978.

Misa pie Dzelzāmura

2001-01-21 56:39:49, 24:21:03

123 << >> A 📷

Misa - Iecavas labā krasta pieteka, garums 108 km, kritums 42 m (0,4 m/km). Misas augštece 20. gs. 30. gados regulēta, izveidojot grāvju tīklu. Par Misas sākumu uzskata vienu no šiem grāvjiem 6 km uz ziemeļaustrumiem no Bārbeles.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)

979.

Rumbula, piemineklis fašisma upuriem

2001-02-04 56:53:04, 24:14:46

123 << >> A 📷

   Netālu no Rumbulas dzelzceļa stacijas Rīgas-Daugavpils šosejas kreisajā pusē 20. gs. 70.-80. gadu mijā uzstādīts piemineklis fašisma terora upuriem - šajā vietā nošautajiem ebreju tautības civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem.
   Uz garenas granīta plāksnes kā pamatnes vertikāli novietotajā akmenī nogludināta horizontāla sleja ar uzrakstu "Ebrejiem - fašisma upuriem" ivritā, latviešu un krievu valodā. Uzrakstu papildina Dāvida zvaigzne.
   1999. gada 7. aprīlī nezināmas personas sarīkoja sprādzienu pie pieminekļa, nodarot sīkus bojājumus, kas būtiski neietekmēja pieminekļa fizisko stāvokli.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

980.

Vecumnieku baznīca

2001-02-11 56:36:14, 24:31:32

123 << >> A 📷

Vecumnieku Romas katoļu baznīca (1840.-1845. g.).
(www.catholic.lv)

981.

Vecumnieku skolas piemiņas akmens

2001-02-11 56:36:14, 24:31:32

123 << >> A 📷

Akmens uzstādīs pirmās pagastskolas piemiņai. Vecumnieku pagastā tagad ir sava vidusskola.
(Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)

982.

Vecumnieku skola

2001-02-11 56:36:14, 24:31:32

123 << >> A 📷

2000. g. Vecumnieku pagastā reģistrēts 4741 iedzīvotājs, no tiem 987 bērni. Pagastā ir sava vidusskola.
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

983.

Iecavas baznīca

2001-02-11 56:35:50, 24:11:46

123 << >> A 📷

   Gadaskaitlis "1576" uz zvana liecina par pirmās (koka) baznīcas pastāvēšanu. 1641. g. tās vietā sāka celt mūra baznīcu, 1874. g. piebūvēja torni, 1881. g. - sakristeju. 2. pasaules kara laikā baznīca stipri cieta, 20. gs. 50. gados tika vairākkārt remontēta, 20. gs. 70. gados nodega. 1993. g. torņa smailē tika pacelts krusts,
   1994. g. no Rundāles muzeja pārvesti divi bronzas zvani (vecākais zvans tika izvests uz Krieviju un vēl nav atrasts). 2000. g. iesvētīja torni un Olgodas draudzes (Dānijā) dāvinātās ērģeles. Atjaunoti arī baznīcas vārti, sakopta kapsēta.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

984.

Iecava, 1905. g. revolūcijas piemineklis

2001-02-11 56:35:50, 24:11:46

123 << >> A 📷

Iecavas centrā atrodas piemineklis 1905. g. revolūcijas dalībniekiem - uzstādīts 1955. g., tēln. L. Kristovskis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

985.

Pēternieku baznīca

2001-03-10 56:46:02, 23:55:51

123 << >> A 📷

Pēternieku katoļu baznīca celta 1940. g. Pie baznīcas skaisti Misas upes krasti.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

986.

Dalbes baznīca

2001-03-10 56:44:27, 23:52:00

123 << >> A 📷

Dalbes luterāņu baznīca celta 1869. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

987.

Jelgava, sagrautās baznīcas tornis

2001-03-10 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

Baznīca, kas pēc Gotharda Ketlera pavēles uzcelta vācu draudzei 1574.-1615. g., sagrauta 1944. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

988.

Bērzes baznīca

2001-03-10 56:41:08, 23:26:23

123 << >> A 📷

   Pirmā ev. lut. baznīca - koka ēka - uzcelta 1743. g. Tagadējā ēka uzcelta 1820. g. (arhit. Dihts), pārbūvēta 1849.-1850. g. un 1887. g.
   Baznīcā uzstādīts K. Ulmaņa 1939. g. dāvināts zvans ar veltījumu Bērzes draudzei.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

989.

Bērze, piemiņas plāksne represētajiem

2001-03-10 56:41:08, 23:26:23

123 << >> A 📷

   Pie bijušā pagastnama sienas uzstādīta piemiņas plāksne izsūtīto Bērzes pagasta iedzīvotāju piemiņai. 1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 28, 1949. g. - 72 bērzeniekus. Tika ievesti strādnieki no Krievijas un Baltkrievijas.
   1935. g. Bērzes pagastā bija 94 % latviešu, 2000. g. - 75,5 % latviešu.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

990.

Bērze, piemineklis brīvības cīnītājiem

2001-03-10 56:41:08, 23:26:23

123 << >> A 📷

Bērzes centrā 1990. g. uzstādīta piemiņas zīme 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Bērzes pagasta iedzīvotājiem. Zīme uzstādīta 20. gs. 70. gados nopostītā melnā obeliska vietā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

991.

Līvbērzes baznīca

2001-03-10 56:42:16, 23:27:16

123 << >> A 📷

Līvbērzes Sv. Jāzepa katoļu baznīca celta 1684. g., atjaunota 1911. g. Tā ir vienīgā katoļu baznīca Jelgavas rajona lauku teritorijā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

992.

Kalnciema katoļu baznīca

2001-03-10 56:48:11, 23:36:13

123 << >> A 📷

Jaunā katoļu baznīca atklāta 1998. g. (arhit. E. Helfričs). Pirms tam katoļu dievkalpojumi notika ticīgās B. Markovskas mājās "Odi".
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

993.

Kalnciema pilsētas dome

2001-03-10 56:48:11, 23:36:13

123 << >> A 📷

Kalnciemam pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Platība 1,6 kv.km, iedzīvotāji 2244 (2000. g.).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

994.

Sigulda, K. Barona piemineklis

2001-03-17 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

1985. gada oktobrī, atzīmējot Dainu tēva Krišjāņa Barona (1835.-1923.) 150. gadskārtu, Siguldas parkā atklāja K. Barona pieminekli, kurš veidots pēc tēlnieka T. Zaļkalna meta. Siguldā Dainu mājās 1922. gada vasarā dzīvoja Krišjānis Barons. Laikā no 1922. gada līdz 1944. gadam "Dainās" vasarās dzīvoja viņa dēls Kārlis Barons (1865.-1944.)
(A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)

995.

Sigulda, skats no Gleznotāju kalna

2001-03-17 57:10:18, 24:52:14

123 << >> A 📷

Gleznotāju kalns paceļas 93 m virs jūras līmeņa. No šejienes paveras skaista ainava, kuru gleznā iemūžinājis latviešu glezniecības vecmeistars Jūlijs Feders.
(A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)

996.

Satezeles pilskalns Siguldā

2001-03-17 57:10:26, 24:52:16

123 << >> A 📷

   Satezeles pilskalns ir Indriķa hronikā minētās lībiešu lielkunga Dabreļa Satezeles pils vieta. Satezeles pils atradās no trim pusēm gravu norobežotā vietā, no ceturtās - dienvidu puses, tā tika nostiprināta ar varenu uzbērumu.
   Hronikā aprakstītas 1206. gada un 1212. gada Satezeles lībiešu cīņas ar tuvējiem bruņiniekiem un zemgaļiem. Lībieši sīvi aizstāvējās un vairākkārt piespieda uzbrucējus atkāpties. Pēc tam, kad uzbrucēji pārraka nocietinājumus, lībieši bija spiesti padoties.
  (E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Vidzeme, Rīga, 1930)

997.

Pētera ala Siguldā

2001-03-17 57:10:26, 24:52:16

123 << >> A 📷

Pētera ala atrodas Vējupītes kraujā, tā ir 5 m augsta un 6,5 m gara. Senatnē šajā alā no sirotājiem esot slēpies kāds zemnieks Pēteris ar ģimeni. Pēc cita nostāsta alā kāda jauna māte dzemdējusi dēlu Pēteri.
(A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)

998.

Vējupīte pie Siguldas

2001-03-17 57:10:18, 24:52:40

123 << >> A 📷

   Vējupīte ir Gaujas kreisā krasta pieteka, 14 km gara. Vējupītes kraujā iapmēram 300 m uz austrumiem no Satezeles pilskalna ir 5 m augsta un 6,5 m gara ala - Pētera ala (skat. Pētera ala Siguldā).
   Senatnē šajā alā no sirotājiem esot slēpies kāds zemnieks Pēteris ar ģimeni. Pēc cita nostāsta, alā kāda jauna māte dzemdējusi dēlu Pēteri.
  (A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)

999.

Krievupe pie Garkalnes

2001-03-24 57:02:45, 24:26:21

123 << >> A 📷

Krievupe - Lielās Juglas labā pieteka, 48 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

1000.

Dauda Siguldas apkārtnē

2001-03-24 57:10:18, 24:54:00

123 << >> A 📷

Dauda - Gaujas kreisā krasta pieteka. Tek pa Nurmižu gravu (kanjonveidīga grava, dziļums līdz 40 m) GNP teritorijā. Dauda un tās labā pieteka Jodupīte ir aizsargājami ģeomorfoloģiski objekti.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

1001.

Sigulda, R. Blaumaņa piemineklis

2001-03-24 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

R. Blaumaņa piemineklis uzstādīts 1988. g., tēln. I. Dobičins.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.).

1002.

Lestenes baznīca

2001-03-31 56:46:26, 23:08:22

123 << >> A 📷

   Lestenes baznīca celta 1709. g., tornis atjaunots 1890. gadā. 2. pasaules karā cietusi maz, pēc kara pilnīgi izpostīta.
   Baznīcas iekārta (1704.-1709. g., Nikolass Sēfrenss jaunākais) ir viens no septiņiem Latvijas brīnumiem, daļēji eksponēta Rundāles pils muzeja kompleksā.
   Teika stāsta, ka baznīcā iemūrēti ķēdēs sakalti puisis un meita, lai celtniecību varētu pabeigt. Ērģeļu meistaram izdurtas acis, lai viņš citur neuzbūvētu skaistākas ērģeles.
   Pie baznīcas (daļēji virsū asfalta segums) 2. pasaules karā kritušo latviešu un vācu karavīru apbedījumi.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1003.

Lestenes memoriāls leģionāriem

2001-03-31 56:46:26, 23:08:22

123 << >> A 📷

   Pie Lestenes baznīcas kopš 1999. g. tiek veidoti latviešu leģionāru brāļu kapi, līdz 2001. g. tajos pārapbedītas ap 600 leģionāru mirstīgās atliekas, pavisam būs ap 2000 pārapbedījumu no visas Kurzemes - pēc Rīgas Brāļu kapiem tie būs otri lielākie brāļu kapi Latvijā.
   2000. g. 5. novembrī tika iesvētīts brāļu kapu piemineklis "Dzimtene Māte - Latvija" (tēln. A. Dumpe, arhit. B. Bērziņa, D. Bērziņš, E. Vecumnieks).
   1944. g. rudenī un 1945. g. sākumā Lestenes apkaimē notika ļoti smagas kaujas (arī Ziemassvētku kauja), kurās pretējās pusēs nācās cīnīties latviešu leģionāriem ar Sarkanās armijas latviešu daļām (130. korpusu).
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1004.

Degoles muiža

2001-03-31 56:53:20, 23:04:18

123 << >> A 📷

   Degoles muižas pils celta ap 19. gs. vidu, saimniecības ēka, Degoles vējdzirnavas (bez spārniem; ar vēja spēku darbojās līdz 1963. g., daļēji saglabājušās malšanas iekārtas, izvietotas 5 stāvos, saglabājušās margotas divviru durvis).
   Parks (1,5 ha) ar svešzemju kokiem un krūmiem.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1005.

Nurmuižas baznīca Laucienē

2001-04-01 57:13:44, 22:44:57

123 << >> A 📷

14. gs. celtajā Nurmuižas pilī bijusi kapela. Kurzemes hercoga 1567. g. patente paredzēja uzcelt Nurmuižā baznīcu, 1588. g. dokumentos minēts Nurmuižas mācītājs. 1954. g. uzcelta tagadējā Nurmes baznīca - iespaidīga trīsjomu mūra celtne ar augstu jumtu. 1598. g. nodibināts pastorāts, 1673.-1687. g. pārbūvēts baznīcas interjers, no tā laika saglabājies altāris un kancele, no 1840. g. - ērģeles, 1899. g. uzcelts 47 m augsts tornis. 20. gs. beigās Firksu dzimtas piederīgie baznīcu atjaunojuši. Darbojas Nurmes ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1006.

Rendas muiža

2001-04-01 57:04:31, 22:17:11

123 << >> A 📷

   Bijušais Rendas muižas ansamblis celts 19. gs. 2. pusē. Pils celta uz kādreizējās ķīmiskās rūpnīcas (1848. g.) pamatiem, tagad te ir Rendas skola. Ēkā 19. gs. krāsns. No skolas Abavas virzienā redzamas vecās pils paliekas, tā celta medību pils (1639. g.) vietā. Blakus pilij bijušais stallis (savdabīga spāru konstrukcija), aiz tā kalpu māja, aiz dekoratīvajiem vārtiem saimniecības ēka ar uzbrauktuvi.
   Parkā (2,1 ha) aug osis 5,5 m apkārtmērā un ozols 4,9 m apkārtmērā.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1007.

Ozolu (Kuldīgas raj.) muiža

2001-04-01 57:02:34, 22:07:52

123 << >> A 📷

Atrodas Kuldīgas rajonā. Ozolos ir bijušās muižas centrs. Te bijusi Ozolu stikla fabrika. Bijusī Ozolmuižas pils celta 19. gs.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1008.

Pelču pils

2001-04-01 56:55:06, 21:58:04

123 << >> A 📷

Pelču pils uzbūvēta 1904. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Franču renesanses, jaunā jūgendstila motīvi, reti materiāli - oranži sienu apdares ķieģeļi. Saimniecības ēkas, dzirnavas. Parku projektējis Rīgas ainavu arhitekts G. Kūfalts. Tagad Pelču pamatskola.

1009.

Kalnamuiža (pie Amulas)

2001-04-01 57:00:40, 22:39:31

123 << >> A 📷

   Kalnamuižas apbūves ansamblis būvēts 19. gs. Dzīvojamā ēka (vērtīgas durvju vērtnes), kalpu dzīvojamā māja, klēts, smēde, stallis.
   Alejā aug vairāki dižoši 3,9, 4,1 un 4,5 m apkārtmērā. Apm. 1 km uz dienvidaustrumiem - Naudas kalni. Teika stāsta par puiku, kas atradis naudu.
   Cita teika stāsta par Briežu taku uz dienvidaustrumiem no kalniem, kas vedusi cauri purvam, kur kāds puika ievedis ienaidnieka karaspēku, bet pats aizbēdzis.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1010.

Aizdzires muiža

2001-04-01 56:59:47, 22:43:55

123 << >> A 📷

   Bijušās Aizdzires muižas pils celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā. 1952. g. pārbūvēta par dzīvokļiem. Parkā ozoli 5,5 un 5,8 m apkārtmērā. Parka stūrī 2. pasaules karā kritušo vācu karavīru un leģionāru apbedījumi.
   Svešzemju sugu koku un krūmu stādījumi.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1011.

Daudas ūdenskritums

2001-04-07 57:10:05, 24:54:21

123 << >> A 📷

   Daudas ūdenskritumi (augstums 2,3 m, platums 1,5 - 2,5 m) veidojušies Pļaviņu svītas dolomīta kāples un Amatas svītas lodīšu smilšakmeņu sadurē.
   Nurmižu gravas, pa kuru tek Dauda, kraujās ir smilšakmens atsegumi (augstums līdz 35 m).
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

1012.

Krimuldas baznīca

2001-04-07 57:09:43, 24:46:05

123 << >> A 📷

   Aizgaujas lībiešu valdnieks Kaupo pirmais piekrita pieņemt kristietību un jau 1206. g. tika nodibināta Kubeseles (Ķizbeles) draudze. Nākamajā gadā netālu no Kaupo mītnes minēta baznīca un mācītājmāja. Pēc 15. gs. tā saukta par Krimuldas baznīcu pie netālās Krimuldas pils. 1699.-1700. g. baznīcai atjaunoja jumtu, torni, 1702. g. arī ārsienas. 1905. g. atkal uzcēla jaunu torni.
   Aizsargājams arī Krimuldas baznīcas parks (platība 1,5 ha).
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1013.

Runtiņupīte pie Krimuldas baznīcas

2001-04-07 57:09:43, 24:46:05

123 << >> A 📷

Apmēram 200 m uz DA no Krimuldas baznīcas atrodas Kubeseles pilskalns. Gar pilskalnu uz Gauju tek Runtiņupīte. Tās krastā atrodas Kubeseles (Runtiņala) ala (garums 7 m). Alas forma atgādina istabu. Alā esot dzīvojis lībiešu virsaitis Runtiņš.
(A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)

1014.

Kubeseles pilskalns ar mācītājmāju

2001-04-07 57:09:43, 24:46:05

123 << >> A 📷

Kubeseles pilskalns - sena nocietinājuma vieta - atrodas 200 m uz dienvidaustrumiem no Krimuldas baznīcas. Pilskalnā atrodas mācītājmājas ēka. Gar pilskalnu uz Gauju tek Runtiņupīte.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1015.

Kaupo kaps pie Kubeseles pilskalna

2001-04-07 57:09:43, 24:46:05

123 << >> A 📷

Iespējams, ka lībiešu virsaiša Kaupo pelni apglabāti Krimuldas baznīcā. Vietējie iedzīvotāji par Kaupo kapu uzskata mākslīgu uzkalniņu uz dienvidiem no Kubeseles pilskalna.
(A. Plaudis. Rīgas rajons. Rīga, 1988.)

1016.

Kubeseles ala

2001-04-07 57:09:43, 24:46:05

123 << >> A 📷

Pie Kubeseles pilskalna, Runtiņupītes krastā atrodas 7 m garā Runtiņala jeb Kubeseles ala. Alas forma atgādina istabu. Alā esot dzīvojis lībiešu virsaitis Runtiņš.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1017.

Lielvārde, 1905. g. revolūcijas piemineklis

2001-04-08 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

Pie šosejas pretī bijušajam Lielvārdes pagastnamam ir piemineklis 1905. gada cīnītājiem (1960. g., tēln. A. Gailītis).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1018.

Jumpravas baznīca

2001-04-08 56:38:29, 24:54:51

123 << >> A 📷

Jumpravas luterāņu baznīca Dzelmēs celta 1926. g., atjaunota 1998. g.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1019.

Pļaviņu baznīca

2001-04-08 56:36:56, 25:43:03

123 << >> A 📷

Pļaviņu Svētā Pētera luterāņu baznīca celta 1911.-1912. g., atjaunota 1921. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1020.

Vanagu baznīca

2001-04-08 56:17:17, 26:22:18

123 << >> A 📷

Vanagu Romas katoļu baznīca atrodas Preiļu rajonā. Vecā katoļu baznīca tika pārvesta 1882. gadā no Vārkavas (tag. Vecvārkavas jeb Upmalas), kur tā bija uzcelta 1799. gadā. 1936. gadā to apjuma ar jauno mūra baznīcu, veco nojaucot.
(www.vietas.lv)

1021.

Dubna pie Vārkavas

2001-04-08 56:11:52, 26:30:57

123 << >> A 📷

Dubna augštecē ir strauja un tek pa dziļu ieleju, bet lejtecē krasti ir lēzeni un straume lēna. Upe vairākkārt taisnota un padziļināta dažādos tās posmos. Zivis - līdakas, asari, raudas. Lēnākā lejtecē arī ālanti, plauži, zandarti.
(www,copeslapa.lv/udns/dubna.htm)

1022.

Vārkavas muižas pils

2001-04-08 56:11:52, 26:30:57

123 << >> A 📷

   Muiža Vārkavā pazīstama jau no 16. gs. Vārkavas muiža 1848. g. piederējusi Sibīrijas dzelzceļa būvju uzņēmējam Alejņikovam, bet 1866. g. tās īpašnieks bija muižnieks Mihaels fon Reits. 1920. g. Pieminekļu valdes materiālos atrodams fakts, ka Vārkavas muiža celta 1865. g. Pati ēka, domājams, celta agrāk un laika gaitā papildināta. Iepretim pilij kādreiz atradušās sarga mājiņa un kalpu māja, kuras nojauktas.
   Aiz pils atrodas neliels parks ar dīķi, veciem ozoliem, liepām, lazdām, kā arī atsevišķām eksotu augu sugām. Parka rietumu malā plūst Dubnas upe.
  (J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

1023.

Vārkavas baznīca

2001-04-08 56:11:47, 26:31:23

123 << >> A 📷

Vārkavas katoļu baznīca celta 1877. g.
(J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

1024.

Arendoles muižas pils

2001-04-08 56:09:01, 26:36:48

123 << >> A 📷

Pa labi no lielceļa, kurš ved uz Līvāniem, Dubnas kreisajā krastā atrodas bijušās Arendoles muižas komplekss, būvēts 19. gs.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1025.

Arendoles baznīca

2001-04-08 56:09:07, 26:36:34

123 << >> A 📷

Arendoles Dievmātes baznīca. Baznīca pārbūvēta no Arendoles muižas bijušās saimniecības ēkas. Darbojas katoļu draudze.
(www.catholic.lv)

1026.

Nīdermuižas baznīca

2001-04-08 56:07:33, 26:42:36

123 << >> A 📷

Nīdermuižas Romas katoļu baznīca atrodas Preiļu rajonā Nīdermuižā, tā uzcelta 1901. gadā. Nīdermuižas baznīca ir 16 m gara un 14 m plata celtne ar cementa grīdu un skārda jumtu. 1977. gadā jumts un torņi nokrāsoti ar eļļas krāsu. Ap baznīcu ir mūra žogs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1027.

Pelēču muižas dzīvojamā ēka

2001-04-08 56:08:44, 26:43:10

123 << >> A 📷

Dodoties no Aizkalnes Višķu virzienā (uz dienvidrietumiem), pēc 7 km sasniedzami Pelēči. Ciema rietumu daļā (apm. 0.5 km pa labi no Preiļu-Višķu šosejas) apskatāma paliela vienstāva koka ēka - bijušās Pelēču muižas dzīvojamā ēka (19. gs. sākums).
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1028.

Pelēču muižas saimniecības ēka

2001-04-08 56:08:44, 26:43:10

123 << >> A 📷

Pelēču muižas apbūves laiks - 19. gs. sākums. Uz Jašas upes vēl darbojās 19. gs. celtās Pelēču ūdensdzirnavas.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1029.

Aizkalne, piemineklis mocekļiem un kritušajiem

2001-04-08 56:11:58, 26:46:47

123 << >> A 📷

  "Mirsti, kur mirdams, kareivi,
   dzīvs būsi mūžīgi, mūžīgi,
   dzīva būs latviešu tauta,
   Latvijas kalnāji un lejas."
  (A. Eglītis)

1030.

Aizkalnes baznīca

2001-04-08 56:11:58, 26:46:47

123 << >> A 📷

Aizkalnes katoļu baznīca celta 1815. g., atjaunota 1890. g., pārbūvēta 1926.-1932. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1031.

Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē

2001-04-08 56:12:01, 26:46:41

123 << >> A 📷

Jasmuižā (Aizkalnē) Jašas upes labajā krastā atrodas Raiņa memoriālais muzejs. Rainis te dzīvojis 1883.-1889. g. Muzejā izstādīta arī Latgales keramikā. Latgales keramiķa A. Paulāna darbnīca un ceplis atrodas Jašas kreisajā krastā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1032.

Preiļu vecticībnieku baznīca

2001-04-08 56:17:44, 26:44:13

123 << >> A 📷

   1990. gadā Preiļu vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs Vasilijs Hrapunovs ierosināja un arī sāka realizēt ideju par Vecticībnieku baznīcas uzcelšanu Preiļos.
   1992. gadā sākās celtniecība. Projekta autors ir arhitekts P. Mirošnikovs. Vasilijs Hrapunovs organizēja ziedojumus, vadīja strādniekus, pats lika sienas un mūrēja krāsnis. 1996. gada 24. novembrī celtniecība tika pabeigta un dievnams iesvētīts. Tas celts par vietējās vecticībnieku draudzes līdzekļiem un privātajiem ziedojumiem
  (www.preili.lv)

1033.

Feimanka pie Riebiņiem

2001-04-08 56:20:20, 26:47:56

123 << >> A 📷

Feimanka - Dubnas labā krasta pieteka. Garums 72 km, kritums 62 m (0.86 m/km). Feimanka iztek no Feimaņu ezera, tek pa Feimaņu pauguraini un Jersikas līdzenumu. No ezera Feimanka tek uz ziemeļiem un puslokā apliec Latgales augstienes malu. Pie Riebiņiem pagriežas uz dienvidrietumiem un ietek līdzenumā.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

1034.

Riebiņu muižas pils

2001-04-08 56:20:20, 26:47:56

123 << >> A 📷

Bijušās Riebiņu muižas apbūves laiks - 19.-20. gs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1035.

Riebiņu baznīca

2001-04-08 56:20:20, 26:47:56

123 << >> A 📷

Riebiņu katoļu baznīca atrodas starp Preiļu-Viļānu ceļu un Feimanku, celta 1906. g. Baznīcā 19. gs. gleznas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1036.

Galēnu baznīca

2001-04-08 56:28:42, 26:50:23

123 << >> A 📷

Kopš 1710. g. darbojas Vidusmuižas Romas katoļu draudze. Pirmā baznīca uzcelta 1743. g. Līdz tam bijusi neliela koka kapela. Pašreizējā mūra baznīca uzcelta 1912. gadā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1037.

Galēnu muiža (Vidsmuiža)

2001-04-08 56:28:42, 26:50:23

123 << >> A 📷

Vidusmuiža (Golan) 1483.-1830. g. piederēja grāfu Borhu dzimtai. 1830.-1893. g. Vidusmuižas īpašnieks bija Kārlis fon Feldens de Jozefi. Pēc viņa nāves īpašumu mantoja meita Anna Engelhardte. Galēnu muižas apbūves laiks - 19. gs. sākums.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1038.

Stirnienes baznīca

2001-04-08 56:34:02, 26:38:23

123 << >> A 📷

Stirnienes Svētā Laurencija katoļu baznīca, uzcelta 1907. gadā.
(www.catholic.lv)

1039.

Cēsis, Jāņa luterāņu baznīca

2001-04-13 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A 📷

Svētā Jāņa luterāņu baznīca celta 1281.-1287. g., tornis 1853. g., remontēta 1898. g., 1937.-1939. g., 1976.-1981. g., kancele no 1748. g., pēc arhit. A. Štakenšneidera projekta 1858. g. ozolkokā griezts altāris ar 1862. g. J. Kēlera altārgleznu "Krustā sistais", 1907. g. E. F. Valkera firmas ērģeles, 19. gs. beigu un 1938. g. vitrāžas, 15.-16. gs. kapa plāksnes.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1040.

Vaive pie Cēsu - Raunas ceļa

2001-04-13 57:19:47, 25:24:19

123 << >> A 📷

Vaive ir Raunas kreisā krasta pieteka (Cēsu rajons), 18 km gara, izveidojusies satekot Pelnupei un Rīdzenei. Tā tek dziļā senlejā, kuras krastos gleznaini smilšakmens iežu atsegumi un daudz gravu.
(LME, "Zinātne", 1970)

1041.

Drustu baznīca

2001-04-13 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

Pirmā nelielā koka baznīciņa tika uzcelta 1616. g. Krogus ezera krastā (1705. g. nodegusi). 1750. g. uzcēla jaunu baznīcu ar torni un zvanu. 1835.-1837. g. uzcēla tagadējo baznīcu, celtniecību vadīja ievērojamais latviešu būvnieks un amatnieks Sārumu Mārcis. 1898. g. baznīca iegādājās F. Donnera-Rihtera altārgleznu "Kristus debesbraukšana", 1901. g. uzstādīja E. Martina būvētās ērģeles.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1042.

Drusti, piemineklis brīvības cīnītājiem

2001-04-13 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

Pie Drustu baznīcas 1932. g. uzstādīts piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1043.

Drustu ezers

2001-04-13 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

Drustu apkaimē daudz ezeru. Lielākie ezeri: Drustu (34,3 ha), Kreiļu (29,5 ha), Auļukalna (23 ha), Seisuma (19 ha), Brengūzis (19 ha), Dūķis (18 ha), Raudu (Raudiņu; 12 ha), Kroga (10,7 ha), Līnaizis (8,1 ha), Vieslavēnu (6,1 ha), Valdieris (5,6 ha).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1044.

Gatartas muižas pils

2001-04-13 57:12:51, 25:54:12

123 << >> A 📷

Gatartas muižas pirmās ēkas uzbūvētas 1786.-1787. g. Muižas pils būvēta 1823. g. klasicisma stilā ar dažām baroka iezīmēm.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1045.

Jaunpiebalgas luterāņu baznīca

2001-04-13 57:10:38, 26:02:05

123 << >> A 📷

   Pirmā koka baznīca celta 1677. g., tā vairākkārt nodegusi. Tagadējo luterāņu dievnamu cēlis Cēsu būvmeistars Fridrihs Veits 1801.-1804. g., ēku pilnīgi pārbūvējot.
   Altārglezna "Kristus pie krusta" (19. gs. 2. puse), ērģeles 1914. g. būvējusi vācu firma "G. F. Šteinmeijers", bet spēles galdu grezno plāksnīte ar uzrakstu "Bavārijas ķeizariskā galma ērģeļu un harmoniju fabrika Etingenā". Baznīcas zvans ar uzrakstu "Gods Dievam Augstībā" liets 1895. gadā.
   Jaunpiebalgas kapsēta ir viena no vecākajām Latvijā (pirmie apbedījumi ap 1710. g.).
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1046.

Jaunpiebalga, piemineklis brīvības cīnītājiem

2001-04-13 57:10:38, 26:02:05

123 << >> A 📷

1930. g. pie baznīcas tika atklāts piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem (tēln. K. Zāle, arhit. A. Birzenieks, šūnakmens). Šajā dienā apkārt baznīcai iestādīja 500 ozoliņu - varoņu birzi.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1047.

Gauja pie Jaunpiebalgas

2001-04-13 57:10:49, 26:03:03

123 << >> A 📷

Gauja - garākā (452 km) no visām upēm, kura sākas Latvijā un tās teritorijā arī
sasniedz jūru. Gauja - pati līkumainākā, mainīgākā un krāšņākā savu lielo Latvijas māsu - Daugavas, Ventas un Lielupes - vidū.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

1048.

Velēnas baznīca

2001-04-13 57:14:26, 26:24:16

123 << >> A 📷

Velēnas luterāņu baznīca celta no laukakmeņiem 1898. g. Baznīcā V. Zauera firmas ērģeles (1898. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1049.

Galgauskas ezers pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2001-04-13 57:13:42, 26:31:50

123 << >> A 📷

Galgauskas ezers (saukts arī Koruļezers) atrodas Gulbenes rajona Lejasciema pagastā. Platība 30,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1050.

Gulbenes stacija, piemiņas plāksne represētajiem

2001-04-13 57:10:59, 26:45:58

123 << >> A 📷

Gulbenes dzelzceļa stacijā okupācijas varas represiju laikā stāvēja represētajiem domātie vagoni. Šeit tika savesti represētie no plašas apkārtnes.

1051.

Tukums, represiju piemiņas ansamblis

2001-04-21 56:57:30, 23:07:12

123 << >> A 📷

Tukuma II stacijā 1941. un 1942. g. atradās vagoni izsūtāmo transportēšanai. Netālu no stacijas Tukums II, Upuru piemiņas gatvē 1989. g. uzstādīts piemiņas ansamblis okupācijas varas represiju upuru piemiņai.
Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā" raksta, ka 1941. gada 14. jūnijā stacijā Tukums II izvedamajiem bija paredzēti 23 vagoni. Ešelons ar represētajiem nostāvēja stacijā apmēram 2 diennaktis.

1052.

Tukuma pils tornis

2001-04-21 56:57:57, 23:09:19

123 << >> A 📷

Ordeņa pils atliekas - ap 15 m augsts, četrstūrains mūra tornis ar vairāk nekā metru biezām sienām.
(Apceļosim Zemgali, Rīga, 1958)

1053.

Raudas muiža

2001-04-21 57:00:32, 23:10:54

123 << >> A 📷

Bijušās Raudas muižas apbūves laiks - 19. gs., saglabājusies dzīvojamā un dažas saimniecības ēkas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1054.

Sēmes baznīca

2001-04-21 57:03:12, 23:06:46

123 << >> A 📷

Pamati Sēmes baznīcai likti 1892. g. 7. aprīlī. Ērģeles iegādātas 1894. g., zvans 1927. g., 1932. g. iegādāta P. Štelmahera altārglezna "Kristus svētī druvas". 1932.-1935. g. izdarīti baznīcas remonti. Padomju varas laikā baznīca un ērģeles izpostītas. Palēnām tiek atjaunota.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

1055.

Dzirciema baznīca

2001-04-21 57:07:12, 23:00:38

123 << >> A 📷

Dzirciema luterāņu baznīca celta 1879. g., kancele - 1716. g., J. Mertenss.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1056.

Mārciena, piemineklis 1905. g. revolucionāriem

2001-04-28 56:46:28, 26:06:07

123 << >> A 📷

   1905. gada vasarā Mārcienā notika bruņota sadursme starp miličiem un kazaku vienību. Pagastā darbojās rīcības komiteja (priekšsēdētājs J. Kalniņš).
   Decembrī ieradās soda ekspedīcija, pēc lauka kara tiesas sprieduma 7 revolucionārus nošāva, apm. 60 iedzīvotājus arestēja, nodedzināja vairākas mājas. Mārcienas kapos apglabāti 1905. gada soda ekspedīcijas nogalinātie revolucionāri A. Simsons un P. Biķernieks.
  (LME, 2. sēj. Rīga, 1968)

1057.

Madonas katoļu baznīca

2001-04-28 56:51:29, 26:12:37

123 << >> A 📷

Kristus Karaļa godam veltītā baznīca celta 1931.-1934. g. pēc būvinženiera V. Bergkinda projekta.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1058.

Bučauskas baznīca

2001-04-28 57:00:13, 26:24:17

123 << >> A 📷

Bučauskas pareizticīgo baznīca celta 19. gs. otrajā pusē, arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Būdams Vidzemes guberņas arhitekts, viņš ir cēlis 17 pareizticīgo baznīcas tagadējā Vidzemes un Igaunijas teritorijā.
(P. Mežulis. Jāņa Fridriha Baumaņa celtās pareizticīgo baznīcas.)

1059.

Jaungulbenes baznīca

2001-04-28 57:03:43, 26:35:53

123 << >> A 📷

Jaungulbenes luterāņu baznīca celta 1893.-1904. g. no šķeltiem akmeņiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

1060.

Gulbene, gulbja un gulbēna skulptūras

2001-04-28 57:10:35, 26:45:25

123 << >> A 📷

Pilsētas centrā skvērā pie baseina tēlnieka J. Zariņa darināta gulbja un tā mazuļu skulptūra.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1061.

Gulbenes katoļu baznīca

2001-04-28 57:10:35, 26:45:25

123 << >> A 📷

Gulbenes katoļu baznīca iekārtota 1938. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1062.

Sita pie Sitas stacijas

2001-04-28 57:10:31, 27:06:05

123 << >> A 📷

Pie Sitas upi šķērso Rīgas - Vecumu dzelzceļa līnija un Gulbenes - Balvu ceļš.

1063.

Dobeles luterāņu baznīca

2001-05-01 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs (16.-19. gs.) ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Dobeles lut. baznīca.

1064.

Dobele, zemgaļu aiziešanas piemineklis

2001-05-01 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

Uzbrukumus zemgaļu Dobeles pilij vācu ordeņa karavīri uzsāka 1279. gadā. Daudzie uzbrukumi panākumus nedeva. Nevarēdami ar ieročiem vien ieņemt zemgaļu pili, ordeņa karavīri regulāri nopostīja zemgaļu mājas un druvas. Kad ordeņa mestrs Kuno Hacigenšteins 1289. gada vasarā nežēlīgi izpostīja apkārtni, izcēlās bads. Bada dēļ zemgaļi bija spiesti pili atstāt, to iepriekš nodedzinot (1289. g.).
(Apceļosim Zemgali, Rīga, 1958.)

1065.

Pokaiņi, akmens upe

2001-05-01 56:34:24, 23:04:24

123 << >> A 📷

   Austrumkursas augstienes kalnainākajā apvidū - Lielauces paugurainē - 14 km no Dobeles ceļā uz Īli 400 ha lielā valstij piederošā meža platībā atrodas vismaz 2000 akmeņu krāvumu. Par to izcelsmi ir visdažādākās versijas, bet skaidrs ir viens - akmeņu kaudzes ir cilvēku roku darbs, jo zem akmeņiem, kā izpētījuši arheologi, atrodas augsne.
   Zinātnieki atzīst, ka akmeņu krāvumi nav dabas veidojumi, taču paši akmeņi nav unikāli - tie ir apslīpētas un noapaļotas kristālisko iežu atlūzas no Skandināvijas pamatklintāja.
  (A. Drēziņš, "Pokaiņu mežs")

1066.

Pokaiņi, Lielvārdes jostas stabs

2001-05-01 56:34:24, 23:04:24

123 << >> A 📷

   1999. g. 150 m no Baltā kalna novietots ozolkoka stabs, kurā Dobeles mākslinieks Sandris Konrāds iegriezis Lielvārdes jostas rakstus.
   "Pokaiņu pagātne ir noslēpumainības miglā tīta. Sākotnēji šai vietai būtu jākalpo kā mūsu, latviešu tautas, garamantu apzināšanas vietai. Vietai jākļūst par svētbirzi, kādas senatnē bijušas mūsu tautai. Dod, Dievs, Pokaiņiem spēku un mums, latviešiem, iecietību un saprātu !"
  (A. Biseniece. Pokaiņu mežs)

1067.

Pokaiņu dižakmens

2001-05-01 56:34:24, 23:04:24

123 << >> A 📷

Pokaiņos atrodami tādi laukakmeņi, kurus ģeologi sauc par vadakmeņiem - tie norāda konkrētu atlūzu izcelšanās vietu, piemēram, Ālandu granīts, Viborgas rapakivi, Tammelas uralīta porfirīts u.c. Daži no tiem sasniedz dižakmeņu apmērus. Kā zināms, granītiska sastāva laukakmeņos konstatējams radioaktīvais starojums - ap 170 bekerelu uz 1 kg.
(A. Drēziņš, "Pokaiņu mežs")

1068.

Pokaiņi, Tēva akmens

2001-05-01 56:34:24, 23:04:24

123 << >> A 📷

   Šis akmens atgādinot tēva plaukstu, uz kuras atdusas bērns.
   Zinātnieki domā, ka Pokaiņu akmeņus uz Latviju pirms aptuveni 15-16 tūkstošiem gadu atnesis ledājs no Skandināvijas. Pokaiņos nav neviena akmens, kam no Latvijas ģeoloģijas viedokļa tur nevajadzētu atrasties. Runājot par enerģiju, jāsaka, ka Pokaiņu apkārtnes pauguriem raksturīgie neliela spiediena ūdeņi un lielā laukakmeņu koncentrācija vien jau akumulē enerģiju, kas var ievērojami atšķirties no citām teritorijām.
  (A. Drēziņš, "Pokaiņu mežs")

1069.

Īles muižas pils

2001-05-01 56:32:26, 22:59:51

123 << >> A 📷

   Īles pils Immu kalnā celta starp 1854. un 1856. gadu, parka un apkārtnes izveidošana tika pabeigta ap 1868. gadu.
   Īles parks ir valsts aizsardzībā (15,6 ha), tajā aug 17 vietējo un 53 introducēto koku un krūmu sugas.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1070.

Īles baznīca

2001-05-01 56:32:26, 22:59:51

123 << >> A 📷

   Īles baznīca dibināta ap 1670.-1680. g. Netelhorstu valdīšanas laikā, celta 18. gs. vidū. 1905. g. revolūcijas laikā baznīcu daļēji nopostīja, bet drīz atjaunoja. 20. gs. 30. gados baznīca bija Īles un Lielauces ev. lut. draudžu kopīgs dievnams.
   Kopš 1945. g. baznīca slēgta.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1071.

Zebras ezers

2001-05-01 56:38:07, 23:00:18

123 << >> A 📷

   Zebrus ezers atrodas Dobeles rajonā, tā platība 443 ha. Ezera garums - 3,6 km, platums - 1,5 km, lielākais dziļums - 2 m. Ezera apkārtne ļoti gleznaina. Tā krastā paceļas 30 m augstais Ezerlūku pilskalns. Kad zems ūdenslīmenis, parādās akmeņaina saliņa.
   Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Zemgalē atradās pie Zebrus ezera - "Lejascīskās". Te atrastas senlietas - māla trauku lauskas, akmens cirvji, kas liecina par jaunākā akmens laikmeta jeb neolīta (no IV līdz II gadu tūkstoša sākumam pirms m.ē.) apmetnēm.
  (Apceļosim Zemgali, Rīga, 1958.)

1072.

Bikstu muižas pils

2001-05-01 56:41:37, 22:58:15

123 << >> A 📷

Bikstu muiža piederēja fon Rekem. 17. gs. Bikstos apmetās galvenokārt Jaunpils ordeņa fogtejas ļaudis. Daļēji saglabājušās Bikstu ūdensdzirnavas ar iekārtu (1846. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1073.

Upenieku muiža (Upesmuiža)

2001-05-01 56:39:23, 22:53:54

123 << >> A 📷

1753. g. atzīmēta kā patstāvīga muiža, kopš 1780. g. kā piederoša Īles muižai. Upesmuižas labības klēts (1837. g.) - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

1074.

Siguldas katoļu baznīca

2001-05-05 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

Siguldas jaunā katoļu baznīca uzcelta 1996. g., arhit. M. Krastiņa.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1075.

Jodupītes ūdenskritums

2001-05-05 57:10:45, 24:54:27

123 << >> A 📷

   Jodupīte - Daudas labā krasta pieteka. Dauda un tās pieteka Jodupīte ir aizsargājami ģeomorfoloģiski objekti.
   Ūdenskritums (augstums 2,3 m, platums 1,5-2,5 m) veidojies Pļaviņu svītas dolomīta kāples un Amatas svītas lodīšu smilšakmeņu sadurē.
  (Latvijas daba, 1. sēj., Rīga, 1994.)

1076.

Mālpils baznīca

2001-05-05 57:00:16, 24:57:40

123 << >> A 📷

Mālpils luterāņu baznīca celta 1766. g. baroka formās, remontēta 1850. un 1924. g. Tā ir vienjoma garenbūve ar portālu un kvadrātveida torni.
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)

1077.

Salas baznīca Spuņciemā

2001-05-13 56:56:15, 23:42:21

123 << >> A 📷

Salas Svētā Jāņa luterāņu baznīca celta 1870. g. eklektiskās neoromānikas formās, fasādē izmantojot sarkanu ķieģeļu apdari. Baznīcā ir Jūliusa Johana Dēringa gleznota altārglezna (1872. g.).
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)

1078.

Babītes ezers pie Spuņciema

2001-05-13 56:55:29, 23:43:02

123 << >> A 📷

Babītes ezers atrodas Rīgas rajona rietumu daļā Babītes pagastā. Platība 2359 ha, garums 13 km, platums 2,5 km, lielākais dziļums 2 m. Gāte, Spuņņupe un Varkaļu atteka Babītes ezeru saista ar Lielupi. Austrumu galā ezerā ietek Neriņa. Ezers ir aizsargājamais dabas objekts - ornitoloģiskais liegums.
(A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē, Rīga, 1988.)

1079.

Beberbeķu ezers

2001-05-13 56:55:50, 23:55:21

123 << >> A 📷

Beberbeķu ezers atrodas Rīgas rajona Babītes pagastā. Platība 10 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1080.

Rīga, Mārtiņa luterāņu baznīca

2001-05-13 56:57:02, 24:04:19

123 << >> A 📷

   Mārtiņa luterāņu baznīca atrodas Pārdaugavā, Slokas ielā 34. Baznīca celta 1851.-1852. g., arhitekts J. D. Felsko. Vēlāk pārbūvēta, 1888. gadā uzcelti abi torņi (arhit. H. Šēls). Baznīcā E. F. Valkera firmas ērģeles (1893. g.).
   Blakus baznīcai Mārtiņa kapi (atklāti 18. gs.), kuros apbedīts komponists E. Dārziņš, dabas zinātnieks D. H. Grindelis, rakstnieks A. Leitāns. Kapos Grindeļa ģimenes kapliča.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

1081.

Brizules muiža

2001-05-20 57:05:28, 23:05:33

123 << >> A 📷

Bijušās Brizules muižas pils celta 19. gs. beigās, pārbūvēta 20. gs. 20. gados, tagad pilī skola.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1082.

Brizule, piemineklis Z. Meierovica nāves vietā

2001-05-20 57:05:32, 23:06:10

123 << >> A 📷

   Apm. 300 m aiz skolas iegriežoties no šosejas posma pa labi (uz austrumiem) zemesceļā un veicot pa to 800 m, skaistā gravā apskatāms piemineklis pirmā Latvijas ārlietu ministra Z. A. Meirovica traģiskās boja ejas vietā. Z.. Meirovics mira autokatastrofā 1925. g.
   Daļēji saglabājusies 1935. g. Z. Meirovica piemiņai stādītā bērzu birzs.
  (V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1083.

Pilsētas ezers pie Brizules

2001-05-20 57:05:53, 23:05:21

123 << >> A 📷

Pilsētas ezers, saukts arī par Brizules ezeru, atrodas Tukuma rajona ziemeļu daļā, platība 13,9 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1084.

Kaives ozols

2001-05-20 57:03:51, 23:01:31

123 << >> A 📷

   Kaives Senču ozols - Baltijas dižākais ozols. Arī Krievijā un Polijā nav zināmi tik resni ozoli. Aug nelielā uzkalnā pie Senču mājām (1937. g.).
   20. gs. 20. gados zibens spērienā ozols zaudējis galotni, 70. gados dobums aizmūrēts. Saglabājies tikai viens lielais zars. Kad ozols bija pilnā plaukumā, tā vainaga apkārtmērs bija apm. 70 m, augstums apm. 17 m.
   1990. g. ozola apkārtmērs bija 10 m. Autori ozola vecumu vērtē mazāku nekā septiņi gadsimti. Bijusī senču kulta vieta.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1085.

Kaives muiža

2001-05-20 57:03:35, 23:01:45

123 << >> A 📷

   Bijušās Kaives muižas dzīvojamā māja celta 19. gs. Pie bijušās barona dārznieka mājas - Dārzniekiem "dvīņu liepas" - uz viena celma aug divas liepas 4,0 un 3,8 m apkārtmērā. Blakus vecās pils vieta.
   Netālu baronu Funkes dzimtas kapi, kas aprakstīti J. Janševska darbā "Hercogs un Kursas meitiņa".
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

1086.

Amata pie Vidzemes šosejas

2001-05-26 57:13:14, 25:14:08

123 << >> A 📷

Amata - Gaujas kreisā krasta pieteka, garums 67 km, kopējais kritums 193 m. Amata sākas Vidzemes Centrālajā augstienē, tā ir viena no straujākajām un krāčainākajām Gaujas pietekām.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

1087.

Āraišu pilsdrupas

2001-05-26 57:14:49, 25:17:18

123 << >> A 📷

   Āraišu viduslaiku mūra pils drupas (14. gs. sāk.-17. gs. sāk.) atrodas pussalā, Āraišu ezera rietumu krastā. Šī bija Livonijas ordeņa pils ar priekšpili. Tā aizsedza pieeju Cēsīm no dienvidu puses. Pils cietusi Livonijas kara laikā (1577. g.), kad to ieņēma Ivana Bargā karaspēks.
   Kopš 1972. g. pilī notiek izrakumi, kurus vada arheologs J. Apals.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1088.

Āraišu ezerpils

2001-05-26 57:14:56, 25:17:12

123 << >> A 📷

   Labi rekonstruēts IX-X gs. latgaļu nocietināta koka ciemata modelis. Ezerpilī bija apmēram 18-20 dzīvojamās ēkas. Seno nometnes vietu 1876. gadā atklāja Cēsu grāfs un arheologs K. Zīverss, pazeminot ezera ūdens līmeni.
   Atjaunotā nocietinātā mītne Āraišu ezerā sniedz priekšstatu par seno latgaļu dzīvesveidu dzelzs laikmeta beigās
   Ezerpili atjaunoja 1990. gadā, autori arheologs J. Apals, arhitekts D. Driba.

1089.

Veismaņu muižas pils

2001-05-26 57:17:45, 25:21:13

123 << >> A 📷

Veismaņu muižas ansamblis būvēts 19. gs. 1. pusē. Pie pils parks.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

1090.

Jāņmuižas pils

2001-05-26 57:21:01, 25:19:44

123 << >> A 📷

Bijušās Jāņmuižas pils celta 18. gs. beigās, tagad te atrodas Jāņmuižas lauksaimniecības skola.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1091.

Kosas pareizticīgo baznīca

2001-06-02 57:05:00, 25:23:13

123 << >> A 📷

Kosas Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. No brīža, kad Latviju iekļāva PSRS sastāvā, sākās Pareizticīgās Baznīcas vajāšana. Tika represēti kā garīdznieki, tā draudžu ierindas locekļi. Kosas pareizticīgo baznīca tika saglabāta, pateicoties draudzes locekļu pašaizliedzībai un pūlēm. Dievkalpojumi šeit notika visu padomju laiku.
(www.cesis.lv)

1092.

Skujenes baznīca

2001-06-02 57:05:34, 25:28:32

123 << >> A 📷

Skujenes luterāņu celta 1841. g., tornis - 1901. g. Baznīcā ērģeles (1903. g., E. Martins).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1093.

Sērmūkšu muižas pils

2001-06-02 57:07:19, 25:30:31

123 << >> A 📷

Sērmūkšu muiža piederēja baronu Krīdeneru dzimtai. Kungu māja nodedzināta 1905. gadā. Tās vietā 1936. gadā uzcelta skola.
(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)

1094.

Bānūžu ezers

2001-06-02 57:09:03, 25:35:02

123 << >> A 📷

Bānūžu ezers atrodas Cēsu rajona vidusdaļā, Taurenes pagastā. Platība 42,9 ha. Tam cauri tek Melnupe.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

1095.

Lodes baznīca

2001-06-02 57:08:23, 25:36:29

123 << >> A 📷

Lodes (Apšu) luterāņu baznīca celta 1780. g. To meža uzkalnā starp ezeriem cēluši latviešu lauku amatnieki.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1096.

Lodes muiža

2001-06-02 57:07:53, 25:38:46

123 << >> A 📷

Lodes muižas pils (Cēsu raj.) celta 1815. g. klasicisma stilā, būtiskas pārbūves 19. gs. 70. gados. Pils būvēta ar parādes pagalmu, no ķieģeļiem, pārklāta dakstiņu jumtu. Pagalma abās malās - ar arkādēm izbūvēti stallis un klēts.
(www.pilis.lv)

1097.

Gaujas sākums pie Elkas kalna

2001-06-02 57:04:58, 25:35:35

123 << >> A 📷

   Gauja - garākā upe Latvijā - 452 km. Gauja sākas Vidzemes augstienē. Par Gaujas izteku ir vairāki viedokļi. Senā izteka Gaujiņa no Alauksta ezera ir aizaugusi, tā tagad iztek no ezera rietumu piekrastes purvainajām pļavām.
   Par Gaujas sākumu pieņem Arnīšupi, kas sākas Elkas kalna nogāzē pie Ģibēnu mājām. Nosusinātā Laidzes ezera vietā tā saplūst ar Gaujiņu, un daži autori par Gaujas sākumu pieņem šo 2 mazo upīšu saplūšanas vietu.
  (Latvijas daba, 2. sēj. Rīga, 1995.).

1098.

Elkas kalna nogāze

2001-06-02 57:04:58, 25:35:35

123 << >> A 📷

   Elkas kalns - Skujenes pagasta un visa Cēsu rajona augstākais lielpaugurs, 260,7 m vjl. No virsotnes paveras skats uz Brežģa kalnu un tālajiem Amatas ielejas mežiem.
   Teika stāsta, ka senatnē šajā vietā dzīvojusi ragana Elka, kas darījusi cilvēkiem daudz posta. Dievs, to redzēdams, uzsviedis viņai sauju smilšu - tā radies Elkas kalns.
   Netālu no Elkas kalna ir Gaujas izteka, turpat netālu sākas arī Gaujas pieteka Amata.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

1099.

Ērgļi, piemineklis represētajiem

2001-06-02 56:53:55, 25:38:42

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 18, 1949. g. - 117 ērglēniešus.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1100.

Taurupes muižas pils

2001-06-02 56:53:10, 25:21:02

123 << >> A 📷

Bijušās Taurupes muižas pils celta 19. gs. 2. pusē, pārbūvēta ap 1860. g., tagad skola. 19. gs. taurupiešiem mežainajā un kalnainajā apvidū bija trūcīga dzīve, tāpēc daudzi nolēma doties svešumā , piem., uz Krievijas dienvidiem. Taurupes izceļotāji 1876. g. Kubaņā nodibināja Taurupes koloniju.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1101.

Aderkašu pareizticīgo baznīca

2001-06-02 56:50:36, 25:21:12

123 << >> A 📷

Aderkašu pareizticīgā baznīca celta 1876. g. Aderkašos atrodas Dullā Daukas birzs, ko stādījuši vietējie iedzīvotāji par godu sava novadnieka rakstnieka Sudrabu Edžus stāsta "Dullais Dauka" varonim. Birzī savesti lieli akmeņi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1102.

Siliņi - Sudrabu Edžus muzejs Meņģelē

2001-06-02 56:48:50, 25:24:17

123 << >> A 📷

"Siliņi" - rakstnieka Sudrabu Edžus (1860.-1941. g.) memoriālā māja.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1103.

Meņģeles baznīca

2001-06-02 56:48:12, 25:25:00

123 << >> A 📷

Menģeles luterāņu baznīca celta 1791. g. Altārglezna "Golgāta" (1864. g., G. Karings).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1104.

Vērenes muiža

2001-06-02 56:47:28, 25:16:01

123 << >> A 📷

   Kā interesanta parafrāze par antīko villu vēlīnā klasicisma garā jāvērtē Vērenes muižas kungu māja. Celtnes fasādēs vairākkārt izmantots Palladio tipa loga motīvs, ko savulaik sevišķi bija iecienījuši angļu klasicisma meistari, it kā cenšoties apliecināt arhitekta simpātijas aizejošajam klasicisma laikmetam.
   Ēkas celšanas laiku raksturo arī specifiskie lēzenie jumti ar lielajām pārkarēm, zem kurām izvietojās 19. gadsimta vidus arhitektūrai tik raksturīgie taisnstūra formas bēniņu lodziņi.
  (D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)

1105.

Pļavu baptistu baznīca

2001-06-09 57:15:22, 22:54:08

123 << >> A 📷

Baznīca atrodas Talsu rajonā, Pļavās. Nariņciema draudze nodibinās 1928. gada rudenī, bet divus gadus vēlāk uzceļ lūgšanas namu. Atvēršanas svētkus svinēja 1934. gadā. Gadiem ejot, lūgšanas namu rekonstruējot, koka ēka iegūst baznīcas statusu.

1106.

Oktes muiža

2001-06-09 57:17:07, 22:51:36

123 << >> A 📷

Bijušās Oktes muižas dzīvojamā ēka celta 18. gs. 2. pusē. Kūts mūrī (19. gs. beigas) ielikta sīku akmeņu mozaīka - mednieks šauj putniņus egles galā, ko ietver debesu ķermeņi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1107.

Iģenes baznīca

2001-06-09 57:18:09, 22:49:17

123 << >> A 📷

Iģenes baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Tā celta 1757. gadā.
(www.rsp.lv/skolas/pilis/vandzene/marsr.html)

1108.

Dārtes baznīca

2001-06-09 57:20:58, 22:47:43

123 << >> A 📷

   Dārtes (Vandzenes) luterāņu baznīca celta 17. gs., pārbūvēta 1896. g. 500 m rietumos no dievnama pie Nogales ceļa atradās Ninive (Neustadtchen) ar apm. 1,5 tk. iedzīvotāju. Kaut gan vēstures dokumentos lasāms, ka pilsētiņa nopostīta Ziemeļu karā, tai 1730. g. piešķirtas pilsētas tiesības.
   Ticamāk, ka Ninivi likusi izpostīt zemes īpašnieka barona Firksa atraitne Doroteja. Tās vietā ierīkoto muižu nosauca viņas latviskotajā vārdā - par Dārti.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

1109.

Gauja pie Smiltenes - Gulbenes ceļa

2001-06-16 57:14:28, 26:11:31

123 << >> A 📷

   Visas upes klusu tek,
   Gauja klusu netecēja:
   Gauja tek skanēdama,
   Sidrabiņu sijādama.
  (T.dz.)

1110.

Robežkalna laukakmens

2001-06-16 57:14:15, 26:28:21

123 << >> A 📷

Robežkalna laukakmens atrodas netālu no Smiltenes-Gulbenes ceļa sazares, Gaujas labajā palienē, apm. 2 km augšpus Sinoles. Kopš 1977. g. aizsargājams ģeoloģiskais objekts. Laukakmens garums 3 m, platums 2,4 m, augstums 2,9 m, virszemes tilpums apm. 12 kub.m. Akmenim ir gludekļa forma, sarkanbrūns rapakivi granīts, daļēji apsūnojis.
(Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

1111.

Blomes (Ozolkalna) muiža

2001-06-16 57:11:54, 26:40:58

123 << >> A 📷

   Blomes muiža 1428.-1600. g. piederējusi Blomiem. Tā atrodas Lazdukalna pilskalna rietumu pakājē, senāk kalns skaitījies šīs muižas robežās.
   Kalnu turējis par muižas parku bijušais Blomes muižkungs un ierīkojis tajā arī taciņas. Kalnā esot senlaikos pils stāvējusi. Kad pilij uzbrukuši ienaidnieki, iedzīvotāji bēgdami paslēpuši savu naudu un mantu "Naudas purvā", kas atrodas kalna ziemeļu pakājē.
   Šeit ir viena no senākām apdzīvotām vietām Latvijā.
  (E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Vidzeme. Rīga, 1930.)

1112.

Litene, represēto karavīru piemiņas vieta

2001-06-16 57:11:27, 27:01:30

123 << >> A 📷

   Padomju okupācijas varas orgāni 1941. g. jūnijā Litenes mežā Latvijas karavīru vasaras nometnē nežēlīgi izrēķinājās ar virsniekiem un karavīriem.
   Bijusī Latvijas karavīru vasaras nometne Litenes mežā ir vēstures piemineklis.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1113.

Viļaka, P. Miglinīka piemineklis

2001-06-16 57:10:55, 27:40:46

123 << >> A 📷

Bijušajā tirgus laukumā 1993. g. uzcelts piemineklis latgaliešu dziesminiekam P. Miglenīkam (1850.-1883. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.).

1114.

Viļakas ģimnāzija bijušās pils vietā

2001-06-16 57:10:55, 27:40:46

123 << >> A 📷

Uz nodedzinātās pils pamatiem 1929.-1931. g. uzcelta ģimnāzijas ēka.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1115.

Viļakas ezers

2001-06-16 57:10:55, 27:40:46

123 << >> A 📷

Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, 87,7 m virs jūras līmeņa . Platība 137,6 ha, garums - 1,9 km, platums - 1 km, lielākais dziļums - 5 m.
(LME, Rīga, 1970.)

1116.

Viļakas pareizticīgo baznīca

2001-06-16 57:11:37, 27:39:58

123 << >> A 📷

Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca uzcelta 19. gs. beigās, atjaunota 1990. g. Atrodas latgaļu Eržepoles pilskalnā. Ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

1117.

Pededzes dīķis pie Jaunannas

2001-06-16 57:16:57, 27:04:30

123 << >> A 📷

Pededzes krastos ir ainaviski skaista vide.

1118.

Alūksnes pilsdrupas

2001-06-16 57:25:31, 27:02:51

123 << >> A 📷

   1342. g. celtais cietoksnis ar 1,85 m bieziem laukakmens mūriem un 8 torņiem bijis viens no ordeņa stiprākajiem cietokšņiem. No ezera Pilssalas (Marijas salas) uz cietzemi (Tempļa kalnu) veda 120 m garš uzvelkamais koka tilts.
   1560. g. pavasarī pils padevās Kurbska vadītajam Ivana Bargā karaspēkam. Pēc 1582. g. miera līguma krievi atdeva pili poļiem, kuri tajā ierīkoja Tērbatas vaivadijas stārastiju.
   1625. g. pili iekaroja zviedri. 1702. g. Ziemeļu kara laikā zviedru virsnieks Vulfs un seržants Gotšlihs aizdedzināja pulvera pagrabus zem pils un to uzspridzināja.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1119.

Alsviķu pils

2001-06-16 57:26:44, 26:56:09

123 << >> A 📷

Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi: Alsviķu muižas apbūve - pils (1898. g.), kungu un kalpu māja, kalte, pagrabs (19. gs. 2. p.), kūts (1846. g.), smēde - ratnīca (19. gs. b.), parks (19. gs. 2. p.).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

1120.

Vaidava pie Grūbes dzirnavām

2001-06-16 57:31:37, 26:46:37

123 << >> A 📷

Vaidava ir Mustjegi kreisā krasta pieteka (Alūksnes rajonā, Igaunijā). Tās garums - 71 km, Latvijas teritorijā - 58 km. Uz Vaidavas pie Grūbes darbojas 1999. g. atjaunotā caurplūdes HES.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

1121.

Trapene, L. Laicena piemineklis

2001-06-16 57:26:56, 26:35:23

123 << >> A 📷

Trapenes centrā atrodas rakstnieka L. Laicena piemineklis (uzstādīts 1939. g., tēln. G. Grundberga).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1122.

Trapenes (Bormaņu) muiža

2001-06-16 57:26:56, 26:35:23

123 << >> A 📷

Bijušās Bormaņu muižas pils atrodas Trapenes centrā, celta 19. gs. sākumā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1123.

Trapenes muižas saimniecības ēka

2001-06-16 57:26:56, 26:35:23

123 << >> A 📷

Bormaņu muižas kompleksa apbūves laiks - 19. gs. sākums.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1124.

Rīga, represēto pieminekļi Torņakalnā

2001-06-17 56:55:54, 24:05:20

123 << >> A 📷

   Memoriālu komunistiskā terora upuru piemiņai "Putenī" veido pieci akmenī plēsti tēli, kas simbolizē trīs paaudzes, kuras kļuva par deportāciju upuriem. Saskaņā ar tēlnieka Paula Jaunzema ieceri skarbi emocionālo figūru izvietojums atveido pamesto māju krāsmatas, simbolizē izpostītu ģimenes pavardu.
   Saskaņā ar arhitekta Jura Pogas ieceri memoriāls ievietots zāliena aplī un projicējas gan uz Torņakalna stacijas, gan Latvijas ainavai tik raksturīgā pakalna fona.
   Memoriālu Torņakalnā uzstādīja 2001. gada 14. jūnijā - izsūtīšanas sešdesmitgadē. To atklāja Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

1125.

Ložmetējkalna piemiņas zīme

2001-06-23 56:51:59, 23:39:38

123 << >> A 📷

Ložmetējkalns ir valsts nozīmes vēstures piemineklis. Tajā novietots akmens latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņai.

1126.

Ložmetējkalna apkārtne, piemineklis strēlniekiem

2001-06-23 56:52:18, 23:37:39

123 << >> A 📷

   No 1917. g. 5. janvāra (pēc vecā stila - 23. decembra) līdz 1917. g. 30. janvārim (ar pārtraukumiem) cara ģenerāļi Ložmetējkalnā organizēja kaujas bez nepieciešamām rezervēm un pienācīgas sagatavošanās. Stratēģiskais mērķis bija atvērt ceļu uz Jelgavu. Latviešu strēlnieki pēkšņā uzbrukumā ieņēma Ložmetējkalnu, kas tolaik šķita neiespējami. Viņi pārrāva pretinieka fronti bez neviena artilērijas šāviņa un izgāja pie Lielupes.
   Ziemassvētku kaujās abas latviešu strēlnieku brigādes zaudēja 8987 strēlniekus un 195 virsniekus. Latviešu strēlnieku brāļu kapos pie "Sileniekiem" 1924. gadā uzstādīts 3.2 m augsts piemineklis (aut. K. Celmiņš).
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1127.

Zāļu diena Balgales apkārtnē

2001-06-23 57:09:16, 22:50:25

123 << >> A 📷

   Balgales pagasts atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļaustrumu malā. Reljefs lēzeni viļņots, vietām paugurains, to saposmo upju un strautu ielejas.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
   Visa laba Jāņu zāle,
   Ko plūc Jāņu vakarā.
   Vībotnīte, papardīte,
   Sarkanajis āboltiņis.

1128.

Misa pie Pēterniekiem

2001-06-30 56:45:55, 23:55:24

123 << >> A 📷

No Plakanciema līdz Pēterniekiem Misa tek uz rietumiem, tad pagriežas uz dienvidrietumiem, ir ļoti līkumaina. Misa ietek Veciecavā netālu no Ozolniekiem, 7 km uz ziemeļrietumiem no Jelgavas. Tā kā Iecavas ūdeņu lielākā daļa pa Velna grāvi nonāk tieši Lielupē, Iecavā lejpus Misas ietekas pārsvarā ir Misas ūdeņi.
(Latvijas daba, 4. sēj. Rīga, 1997.)

1129.

Pēternieku muiža

2001-06-30 56:45:45, 23:55:60

123 << >> A 📷

1826.-1887. g. - kroņa muiža. Nu jau apm. 100 gadus bijušajā Pēternieku muižā darbojas izmēģinājumu stacija. Sākotnēji tā bija Rīgas Politehnikuma valdījumā (toreiz Politehnikumā bija Lauksaimniecības fakultāte), tagad Latvijas Lauksaimniecības Universitātes rīcībā.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

1130.

Lielupe pie Jelgavas apvedceļa

2001-06-30 56:38:40, 23:47:21

123 << >> A 📷

Pie Jelgavas Lielupe ieplūst smilšainajā un mežainajā Piejūras zemienē (līdz Slokai tek pa Tīreļu līdzenumu). Jelgavā starp atteku Driksnu un Lielupi ir 4,5 km garā Pilssala.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

1131.

Svētes pils

2001-06-30 56:35:30, 23:39:60

123 << >> A 📷

   Svēte kādreiz bijusi Kurzemes un Zemgales hercogu atpūtas vieta. Bijušās Svētes muižas pils celta 1738. g. (arhit. S. Jensens pēc B. J. Rastrelli meta). 1778. g. hercogs Pēteris tajā svinēja saderināšanos ar skaisto Doroteju Medemu.
   Sākotnēji skaistā pils jau 1875. g. tika pārbūvēta kazarmu vajadzībām. Ovālā deju zāle bija ziemeļu rokoko meistardarbs. No kādreizējās lepnās celtnes palikusi tikai vidusdaļa.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1132.

Svētes upe pie Svētes

2001-06-30 56:35:26, 23:39:13

123 << >> A 📷

Lietuvas teritorijā upes nosaukums - Švete.

1133.

Daukšas - Aspazijas muzejs pie Zaļeniekiem

2001-06-30 56:32:38, 23:34:59

123 << >> A 📷

"Daukšas" - dzejnieces Aspazijas (1865.-1943. g.) dzimtās mājas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

1134.

Zaļenieku baznīca

2001-06-30 56:31:50, 23:29:42

123 << >> A 📷

Dobeles ceļa malā netālu no Tērvetes upes krasta atrodas Zaļās draudzes baznīca, kas celta 1567. gadā.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1955.)

1135.

Tērvete pie Zaļeniekiem

2001-06-30 56:31:50, 23:29:42

123 << >> A 📷

Tērvete - Svētes kreisā krasta pieteka, garums 68 m, kritums 74 m (1,1 m/km). Tērvete sākas pie Lietuvas robežas, kur Latvijas teritorijā iegriežas gandrīz 2 km garais robežgrāvis. Plūdu laikā ūdenslīmeni Tērvetes lejtecē ietekmē Lielupes un Svētes ūdenslīmenis.
(Latvijas daba, 5. sēj. Rīga, 1998.)

1136.

Svēte pie Ūziņiem

2001-06-30 56:28:59, 23:33:47

123 << >> A 📷

Svēte pa Latvijas teritoriju tek 75 km garumā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

1137.

Mūrmuižas kaujas piemineklis

2001-06-30 56:25:54, 23:31:52

123 << >> A 📷

1705. g.16. jūlijā pie Mūrmuižas notika kauja starp zviedriem un krieviem, tajā zviedri sakāva 12 tūkst. vīru lielo grāfa Šeremetjeva karaspēku.
1935. gadā Latvijas valdība kopā ar zviedriem Mūrmuižas kaujas vietā izveidoja pieminekli (tēlnieks Pēteris Ārendts) ar uzrakstu latviešu un zviedru valodā: "1705. gada 16. jūlijā šajā vietā zviedru karapulki Ādama Ludviga Lēvenhaupa vadībā uzvarēja spēcīgāku ienaidnieku".

1138.