Latvija 2000-10

Latvija 2000-10

2008-12-12

796.

Saulkrasti, velosipēdu muzeja rādītājs

2000-10-01 57:15:30, 24:26:48

123 << >> A 📷

Saulkrastos, Rīgas ielā 44a, atrodas Velosipēdu muzejs. Kolekcijā tehniski interesantākie Latvijā atrastie velosipēdu attīstības paraugi: divritenis - augstrats, pirmais pneimatisko riepu velosipēds, pirmās velosipēdu fabrikas Latvijā ražojums. Unikāls eksemplārs ir 1940. g. VEF sporta lidmašīnu darbnīcā vienā eksemplārā izgatavotais koka divritenis, kuru izgatavoja tā laika pazīstamais latviešu aviokonstruktors K. Irbītis.
(www.ltg.lv/velosipedu.muzejs)

797.

Skultes baznīca

2000-10-01 57:19:55, 24:26:38

123 << >> A 📷

Skultes luterāņu baznīca celta 1757. g., arhit. J. Mazungens. Baznīcā vecs altāris ar gleznojumiem, abi 18. gs. vidus.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

798.

Liepupes baznīca

2000-10-01 57:28:08, 24:26:17

123 << >> A 📷

Koka baznīcas vietā 1783. g. uzcelta mūra baznīca, zvans bijis liets jau 1634. g., ērģeles iegādātas 1834. g. 1971. g. Liepupes baznīca nodega, atjaunota
1991.-1995. g. Darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

799.

Liepupes muižas pils

2000-10-01 57:27:48, 24:28:18

123 << >> A 📷

   Bijušās Liepupes muižas apbūve (18.-19. gs.) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dzīvojamā ēka celta 1751. g., parks - 18.-19. gs. Liepupes muižas dzīvojamā ēkā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi - fasādes dekoratīvā apdare (1751. g.), interjera dekoratīvā apdare 8 telpās (1751. g., 19. gs), durvju komplekts (18. gs.).
   Saglabājušās vējdzirnavas Liepupes muižā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

800.

Limbažu luterāņu baznīca

2000-10-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A 📷

   Nozīmīgākā celtne Limbažos ir Sv. Jāņa baznīca, viena no retajām baznīcām, kas saglabājusies pēc Ziemeļu kara. Baznīca uzcelta 1680. gadā, tornis - 1847. gadā (arhitekts R. Bindešū).
   Baznīcā altāris (kokgriezējs A. G. Heibels) ar altārgleznu "Svētais vakarēdiens" (1785. gads), altārtelpas, margas, pieci baznīcēnu solu komplekti, sienas skapis, sešas durvis (1780. g.), griestu dekoratīvā apdare, ērģeles (A. Martins, 1852. g.; K. A. Hermanis, 1898. g.), glezna "K. Neienkirhena portrets" (19. gs. pirmā puse) ir mākslas pieminekļi.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

801.

Limbaži, piemineklis atbrīvošanas cīnītājiem

2000-10-01 57:30:49, 24:43:01

123 << >> A 📷

Svētā Jāņa luterāņu baznīcas pagalmā ir piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem, uzstādīts 1923. gadā, arhitekts P. Kundziņš.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

802.

Katvaru muižas pils

2000-10-01 57:33:28, 24:47:60

123 << >> A 📷

   Katvaru muižas celtniecība sākta jau 18. gs., tā daudzreiz pārbūvēta. Kungu mājas fasādi rotā mansarda logi ar pilastriem, saglabājušies griestu plafoni, vestibila koka kāpnes, grezns kamīns, abpus parādes fasādes zālājam simetriski izvietotas saimniecības ēkas.
   Pie muižas skaists regulārā stila parks ar divām terasēm, gar ezeru iestādīta liepu aleja, izveidoti atpūtas stūrīši.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

803.

Katvaru ezers

2000-10-01 57:33:28, 24:47:60

123 << >> A 📷

Katvaru ezers atrodas Limbažu rajonā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Platība 64.7 ha.
(www.ezeri.lv)

804.

Pociema baznīcas drupas

2000-10-01 57:35:46, 24:51:04

123 << >> A 📷

   Pociema centrā atrodas Pareizticīgo baznīcas drupas, daļēji saglabājies baznīcas tornis. Baznīca celta 19. gadsimta 70. gadu sākumā kā Umurgas Pareizticīgo draudzes baznīca un tā darbojusies līdz pat 20. gadsimta četrdesmitajiem gadiem.
   Blakus baznīcai atrodas bijušās pareizticīgo draudzes skolas ēka.
  (www.pociems.lv)

805.

Rumbiņi - Bārdu dzimtas muzejs Pociemā

2000-10-01 57:35:55, 24:53:23

123 << >> A 📷

Muzejs glabā triju dzejnieku – Friča Bārdas (1880–1919), viņa sievas Paulīnas Bārdas (1890–1993) un brāļa Antona Bārdas (1891–1981) – likteņstāstus. 1968. gadā pēc ilgas noliegtības un piespiedu aizmirstības laika dzejnieka Friča Bārdas celtajā mājā "Dārziņi", kur vasaras vadīja Paulīna Bārda, atklāja memoriālo istabu, bet 1993. gadā pēc restaurācijas darbiem vecajā "Rumbiņu" mājā darbu sāka Bārdu dzimtas memoriālais muzejs.
(www.muzeji.lv)

806.

Pociema Rumbiņi, F. Bārdas vasaras māja

2000-10-01 57:35:55, 24:53:23

123 << >> A 📷

"Rumbiņi" - dzejnieka Friča Bārdas memoriālais muzejs. Mājas uzceltas 1915. g. pēc F. Bārdas projekta. Vasarās šeit dzīvoja arī F. Bārdas sieva Paulīne un brālis Antons. "Rumbiņu" apkārtnē saglabājušās 7 birzītes, kuras F. Bārdas tēvs, līdumus līzdams, atstājis neskartas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

807.

Pociema Rumbiņi, Bārdu piemiņas akmeņi

2000-10-01 57:35:55, 24:53:23

123 << >> A 📷

Dzejnieks Fricis Bārda (1880.-1919. g.) un viņa brālis, arī dzejnieks, Antons Bārda (1891.-1981. g.) dzimuši un dzīvojuši Katvaru pagasta Pociemā, "Rumbiņos". Te dzīvojusi arī Friča Bārdas sieva dzejniece Paulīne Bārda (1890.-1983.).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

808.

Umurgas baznīca

2000-10-01 57:31:10, 24:48:28

123 << >> A 📷

Umurgas luterāņu baznīca agrāk piederējusi katoļiem un saucās Umurgas Māras baznīca. Tā dibināta 1496. g. Tagadējo torni 1859. g. būvējis Limbažu meistars Meijers.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

809.

Umurga, J.Neikena piemiņas plāksne pie baznīcas

2000-10-01 57:31:10, 24:48:28

123 << >> A 📷

Umurgas baznīcā kalpojis rakstnieks un mācītājs J. Neikens (1826.-1868. g.). To atgādina pie baznīcas uzliktā piemiņas plāksne.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

810.

Umurga, F. Bārdas kapa piemineklis

2000-10-01 57:31:10, 24:48:28

123 << >> A 📷

Dzejnieks Fricis Bārda (1880.-1919. g.) atdusas Umurgas kapos. 1933. g. uzstādīts kapa piemineklis (tēln. T. Zaļkalns).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

811.

Vainižu muižas pils

2000-10-01 57:27:29, 24:54:46

123 << >> A 📷

   Rīgas arhibīskapija, kas pastāvēja no 13. gs. vidus līdz 16. gs. vidum, bija tolaik Eiropā nozīmīga baznīcas valsts. Rīgas bīskapijas un vēlāk arhibīskapijas pastāvēšanas laikā tās teritorijā kopumā bijušas 38 mūra pilis. Lielākā daļa piļu kalpojusi saimnieciskiem mērķiem kā pārtikas krātuves un vietējie pārvaldes centri. Šīs pilis bijušas mazāka izmēra un daudz vienkāršāk būvētas nekā arhibīskapa galvenās pilis.
   16. gs. vidus sarakstā kā labības noliktava atzīmēti arī Vainiži. Vainižu pils rakstītajos vēstures avotos pirmoreiz pieminēta 1359. g.
  (Latvijas viduslaiku pilis I , Rīga, 1999.)

812.

Plācis, piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem

2000-10-01 57:21:48, 24:59:02

123 << >> A 📷

Pie Straupes pagastnama atrodas piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem, uzstādīts 1931. g., tēln. T. Zaļkalns, šūnakmens. Tajā attēlots arājs, kas vienā rokā tur šķēpu, bet otrā - arkla balstu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

813.

Straupe, zvanu tornis pils parkā

2000-10-01 57:20:53, 24:56:49

123 << >> A 📷

Straupes parkā (4 ha) paceļas Vidzemē vienīgais koka zvanu tornis (pašreizējā vietā no 1744. g.). Tā sienas klāj šķindeļi. Visi torņa nostiprināšanas darbi veikti ar koka tapām. Parkā un alejas vietā - pils ziemeļu pusē - atradusies senā Straupe.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

814.

Turaidas skola, piemineklis Pērsietim

2000-10-01 57:13:58, 24:50:48

123 << >> A 📷

Rakstnieks Pērsietis (Zemītis Kārlis) dzimis 1862. g. 16. aprīlī Odzienā, miris 1901. g. 27. martā Turaidā, kur arī apglabāts. Viņa vērtīgākie stāsti: "Uz mūžu apdrošināts", "Tu tikai otram". "Pats īpašnieks", "Akrobāts". Pazīstams arī kā asprātīgs fabulists. Savas fabulas parakstījis ar vārdu Mēlgalis.
(Latvju enciklopēdija. Stokholma, 1952.-1953.)

815.

Buku muižas pils

2000-10-01 57:02:09, 24:56:29

123 << >> A 📷

Bukas minētas vēstures dokumentos jau 1584. g., kad turienes muižu īpašumā ieguva majors Boks. Pašlaik apskatāma muižas centra apbūve ar dzīvojamo māju, staļļiem un pils dīķiem.
(www.rrp.lv/ll_3.htm#16)

816.

Sudas upes dīķis pie Bukām

2000-10-01 57:02:09, 24:56:29

123 << >> A 📷

Centra dīķis uz Sudas upes, platība 13,5 ha.
(www.ezeri.lv)

817.

Jaunolaines baznīca

2000-10-06 56:47:58, 23:59:01

123 << >> A 📷

Olaines luterāņu baznīca celta 1753. gadā, atjaunota 1926. gadā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

818.

Olaines stacija

2000-10-06 56:47:16, 23:56:34

123 << >> A 📷

Dzelzceļa stacija Olaine atrodas 22 km no Rīgas, līnija Rīga-Jelgava. Līnija atklāta 1868. g.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

819.

Dalbes apkārtne, brīvības cīņu piemineklis

2000-10-06 56:43:52, 23:51:32

123 << >> A 📷

   Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem (1937. g., M. Šmalcs, atjaunots 1987. g.), kas krituši cīņā pret Bermontu.
   1919. g. 17. novembrī kaujā pie Skuju skolas un Iecavas upes pulks zaudēja 16 kritušos, 2 bezvēsts pazudušos, 58 karavīri ievainoti. Piemineklis atrodas pa labi no vecās Jelgavas-Rīgas šosejas - aiz dzelzceļa pārbrauktuves.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

820.

Iecava pie Ozolniekiem

2000-10-06 56:41:34, 23:47:54

123 << >> A 📷

Iecava ietek Lielupē lejpus Jelgavas. Netālu pirms ietekas tā uzņem savu lielāko pieteku Misu

821.

Jelgava, Raiņa piemineklis

2000-10-06 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

J. Raiņa piemineklis uzstādīts 1957. g. (tēln. K. Zemdega). J. Rainis Jelgavā 1891. gadā strādājis par advokāta palīgu pie Stērstu Andreja.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

822.

Jelgavas katoļu baznīca

2000-10-06 56:38:55, 23:43:33

123 << >> A 📷

Tag. katoļu draudzes baznīca - Jelgavas Bezvainīgās Marijas ieņemšanas katedrāle celta 1902. - 1906. g. no sarkaniem ķieģeļiem, ar vienu torni, gotu stilā. To iesvētīja 1906. gadā Jaunavas Marijas godināšanai. Kara laikā 1944. g. jūlija beigās no baznīcas pāri bija palikušas tikai sienas. Baznīca ir atjaunota. Draudze darbojas.

823.

Jelgava, Ā. Alunāna kapa piemineklis

2000-10-06 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

19. gs. vidū sākās latviešu tautiskās atmodas laikmets. Latviešu nacionālisma kustības aizsācējus parasti dēvē par jaunlatviešiem. Izcilākie jaunlatvieši bija Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Juris Alunāns. Jaunlatvieši uzsāka cīņu par latviešu tautas tiesībām un nacionālās pašapziņas pieaugumu.
J. Alunāns un A. Kronvalds aicināja mīlēt un izkopt savu dzimto valodu.

824.

Jelgavas pareizticīgo Dievmātes atdusas baznīca

2000-10-06 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

Pareizticīgo Dievmātes atdusas baznīca (celta 1890. g. kā kapliča, arhit. V. Lunska mets).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

825.

Vircavas skolas dibināšanas piemiņas akmens

2000-10-06 56:33:35, 23:46:29

123 << >> A 📷

Vircavas skola atrodas hercoga Gotharda Ketlera laikā celtā pilī (16. gs.). Šinī pilī 1703. g. apmeties arī zviedru karalis Kārlis XII.
(Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)

826.

Vircavas muižas pils

2000-10-06 56:33:35, 23:46:29

123 << >> A 📷

Vircava vēsturē pirmoreiz minēta 1562. gadā kā Kurzemes hercoga Ketlera privātīpašums. Bet, pateicoties hercogienei Annai Joanovnai, uzsākta jaunas pils celtniecība un izveidots baroka stila dārzs ar ūdens parteru. Pilnīgi pabeigta pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona laikā. Kā vasaras rezidenci to ļoti iemīļojusi hercogiene Doroteja. Pagātnes elpa Vircavā jūtama vēl tagad.

827.

Pēterlauku vējdzirnavas

2000-10-06 56:32:20, 23:42:58

123 << >> A 📷

Pēterlaukos redzamas atjaunotās vējdzirnavas. Celtas 19. gs. 70. gados.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

828.

Lielvircavas muižas pils

2000-10-06 56:30:36, 23:45:21

123 << >> A 📷

   Bijušās Lielvircavas muižas pils atrodas Vircavas kreisajā krastā.
   1702. g. pilī notika Polijas karaļa Augusta Stiprā mīļākās - skaistās grāfienes Auroras - tikšanās ar Zviedrijas karali Kārli XII. Polijas karalis viņai uzticēja svarīgu diplomātisko misiju - pierunāt Zviedrijas karali slēgt mieru ar poļiem. Grāfiene cieta neveiksmi.
   Lievircavas muiža bija barona Hāna īpašums. Tagad pilī skola.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

829.

Lielvircavas baznīca

2000-10-06 56:30:36, 23:45:21

123 << >> A 📷

Lielvircavas baznīca ir viena no vecākajām Zemgalē, celta 1595. g.
(Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)

830.

Lielplatones muižas pils

2000-10-06 56:27:09, 23:39:36

123 << >> A 📷

   Lielplatones muižas apbūve (19. gs.) un Lielplatones muižas pils (1845.-1860. g.) ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Lielplatones muižas pilī tagad skola. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi ir Lielplatones muižas kalpu māja (19. gs. beigas), klēts, kūts, rija, smēde ar dzīvokli (visi 19. gs. vidus), vešūzis muižas parkā (19. gs. beigas), parks (19. gs.).
   Dižkoki - Vīnava priede (apkārtmērs 3,8 m, augstums 27 m), divi dižozoli (5,2 un 3,8 m).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

831.

Meitenes stacija Elejā

2000-10-06 56:24:40, 23:40:56

123 << >> A 📷

Meitenes stacija atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža. Līnija atklāta 1873. g.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

832.

Elejas muižas pils drupas

2000-10-06 56:25:21, 23:42:10

123 << >> A 📷

Elejas muiža izveidojās 16. gs. beigās un piederēja Kurzemes hercoga padomniekam Georgam fon Tīzenhauzenam. No 1716. gada saimniekoja baronu fon Bēru dzimta, bet 1753. gadā to nopirka Johans Frīdrihs fon Mēdems. Plašās, vērienīgi iecerētas pils būvē Elejā piedalījās J. Fr. Mēdema dēls Kristofs Johans Frīdrihs - lieliski izglītots un Eiropas galmos pazīstams. Jāsaka, ka ceļš līdz ieceru īstenošanai bija garš. Sakšu izcelsmes arhitekta J. G. A. Berlica, itāļa Dž. Kvarnegi un jaunā Berlīnes censoņa K. F. Šinkela radošais gars radīja cēli monumentālu un harmonisku celtni (1806 - 1810).
Elejas pils nodega 1915. gada jūlijā. Vēlāk gan tika izstrādāti plaši, taču dārgi atjaunošanas projekti. 1933. g. nolēma pili neatjaunot.

833.

Jelgava, piemiņas zīme sarkanā terora upuriem

2000-10-06 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

   Padomju varai bija vairāki paņēmieni, kurus izmantoja, lai turētu paklausībā tautas. Tā pielietoja represijas - politisko pretinieku vajāšanu un iznīcināšanu.
   Represiju paņēmieni bija aresti, nošaušana, deportācijas - cilvēku piespiedu izvešana uz citiem PSRS apgabaliem.
   Lai izrēķinātos ar citādi domājošajiem, komunisti izmantoja drošības iestādes. Galvenā bija Valsts drošības komiteja (čeka). Pēckara gados turpinājās pirmās okupācijas laikā uzsāktās deportācijas.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

834.

Inčukalna medību pils

2000-10-07 57:07:36, 24:38:39

123 << >> A 📷

Netālu no Gaujas augstā krastā atrodas 1914. gadā celtā Inčukalna medību pils, jūgendstila divstāvu ēka ar sarežģītu apjomu un trim zelmiņiem.
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)

835.

Inčukalna Velnala

2000-10-07 57:07:36, 24:38:39

123 << >> A 📷

   0,8 km lejpus Inčukalna-Valmieras autoceļa tilta pār Gauju senlejas kreisā krasta nogāzē atrodas 16 m garā Inčukalna Velnala.
   Kā vēstī teika, senos laikos alā ilgus gadus dzīvojis velns, līdz beidzot viņu no šā mitekļa izdzinis Pērkons.
  (A. Plaudis. Rīgas rajons, "Avots", 1988.)

836.

Vidriži, piemiņas zīmes brīvības cīnītājiem

2000-10-07 57:20:43, 24:39:45

123 << >> A 📷

Pie ceļu sazarojuma uzstādīta piemiņas zīme Latvijas Atbrīvošanas cīņās pret landesvēru kritušajiem. Šeit kritis arī Limbažu komandants Vilis Gelbe (1890.-1919. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

837.

Lēdurga, piemiņas akmens represētajiem

2000-10-07 57:19:22, 24:44:34

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja trīs, 1949. g. - 95 lēdurdzniekus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

838.

Lēdurgas luterāņu baznīca

2000-10-07 57:19:22, 24:44:34

123 << >> A 📷

Lēdurgas luterāņu baznīca celta 1767.-1772. g., altāris un kancele, divi portāli (1770. g.), kanceles durvju komplekts (18. gs.). Tā stipri cieta 1. pasaules karā. Ērģeles 1922.-1925. g. būvējis Ezergailis. Lēdurgas baznīcas mācītājs bijis G. Merķeļa tēvs D. Merķelis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

839.

Lēdurga, G. Merķeļa piemiņas zīme

2000-10-07 57:19:22, 24:44:34

123 << >> A 📷

Garlībs Merķelis (1769.-1850. g.) - publicists, rakstnieks, literatūrkritiķis, filozofijas Dr., 1796. g. Leipcigā publicējis savu publicistiski nozīmīgāko darbu par zemniecības postu dzimtbūtnieciskajā Vidzemē; dzimis Lēdurgas mācītāja D. Merķeļa ģimenē.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

840.

Lēdurgas laukakmens

2000-10-07 57:18:57, 24:45:15

123 << >> A 📷

Parkā pie Aģes upes atrodas Mudurgas dižakmens (Lēdurgas dižakmens). Virszemes tilpums 19 kbm, apkārtmērs 13,5 m, augstums 2 m, garums 4,3 m, platums 3,7 m. Kopš 1957. g. - dabas piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

841.

Vidriži, E. Melngaiļa piemineklis Melngaiļos

2000-10-07 57:22:18, 24:41:08

123 << >> A 📷

"Melngaiļi" - komponista E. Melngaiļa dzimtās mājas, tagad memoriālais muzejs. Pie mājas komponista krūšutēls - uzstādīts 1984. g., tēln. M. Lange.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

842.

Melngaiļi - E. Melngaiļa muzejs pie Vidrižiem

2000-10-07 57:22:16, 24:41:08

123 << >> A 📷

Emilis Melngailis (1874 - 1954) - komponists, mūzikas folklorists un kritiķis.
Muzejs atrodas Emīla Melngaiļa dzimtajās mājās, dibināts 1984. gadā un ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.

843.

Igates pils

2000-10-07 57:22:52, 24:41:16

123 << >> A 📷

Arhitekta R. Cirkvica neorenesanses stilā projektēta ēka, kas celta fon Pistolkorsu dzimtai ap 1880. gadu. Raksturīgs kvadrātveida tornis. Ainavu parks ar dīķiem. Muižas magazīnā - Lauksaimniecības rīku muzejs.

844.

Nabes muižas pils

2000-10-07 57:25:47, 24:40:04

123 << >> A 📷

18. gs. celtā Nabes muižas kungu māja 19. gs. vidū tika pārbūvēta neorenesanses villas formās. 19. gs. Nabes muiža piederēja baronu fon Siversu dzimtai. Bijušajā Nabes muižā tagad dzīvokļi. Kā stāsta vietējie iedzīvotāji, kādā no muižas ēkām spokojas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

845.

Nabes muižas pils tornis

2000-10-07 57:25:47, 24:40:04

123 << >> A 📷

Nabes nocietinātās pils tornis celts 14. gs. Pils minēta 1318. g., bet tornis laikam piebūvēts pēc šaujamieroču parādīšanās. Aizsargtornis ir valsts aizsargājamo pieminekļu uzskaitē un ir unikāla būve, kādas Latvijā tikpat kā nav saglabājušās.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

846.

Limbaži, Baumaņu Kārļa kapa piemineklis

2000-10-07 57:30:28, 24:41:34

123 << >> A 📷

Limbažu pilsētas Jūras ielas kapos piemineklis Baumaņu Kārlim (1920. g., tēln. G. Šķilters). Baumaņu Kārlis sacerējis un komponējis Latvijas Republikas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!".

847.

Akmeņainā jūrmala Oltužu apkārtnē

2000-10-07 57:34:04, 24:22:08

123 << >> A 📷

Vairākās vietās Rīgas jūras līča piekrastē ir daudz akmeņu (starp Mērsragu un Enguri, starp Tūju un Ainažiem).
Dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala" ietver 12 km garu jūras krasta posmu no "Dzeņiem" līdz Tūjai.

848.

Smilšakmens atsegumi jūrmalā Oltužu apkārtnē

2000-10-07 57:33:38, 24:22:10

123 << >> A 📷

Vidusdevona Burtnieku svītas terigēno iežu atsegumi Baltijas jūras piekrastē sastopami tikai aptuveni 12 km garā posmā starp Tūju un Vitrupes grīvu. Tā ir vienīgā vidusdevona terigēno iežu atsegumu josla visā Baltijas jūras piekrastē. Burtnieku svītas terigēnajos iežos ir raksturīgi bruņuzivju Heterostius un Homostius fragmenti. Tajos ir paaugstināts reto un retzemju elementu saturs.
(I. Strautnieks, Ģ. Stinkulis)

849.

Stukmaņu muižas piemiņas zīme

2000-10-14 56:35:57, 25:38:18

123 << >> A 📷

Stukmaņi atrodas Aizkraukles rajonā. 13. gs. Stukmaņu teritorija ietilpa Lokstenes pilsnovadā, kas piederēja Rīgas arhibīskapijai. Vēstures avoti liecina, ka 1478. gadā par Stukmaņu muižas īpašnieku kļuvis Rīgas arhibīskapa vasalis J. Lokstens un viņa pieņemtais dēls Ā. Štokmanis, no kura uzvārda cēlies Stukmaņu nosaukums.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

850.

Stukmaņu muižas vārtu māja

2000-10-14 56:35:57, 25:38:18

123 << >> A 📷

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Stukmaņu muižas apbūve (17. gs. 2. puse - 20. gs. sākums): vecā kungu māja "Sikadele" (18. gs. 2. puse), ratnīca un zirgu stallis ar torni (18. gs. beigas), divas klētis (18. gs. beigas). Iespaidīgais arhitektūras ansamblis celts zviedru dzimtas pēcteču Kronstjernu, 1733. g. - A. fon Baijera, bet no 1780. g. - Lēvenšternu dzimtas valdīšanas laikā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

851.

Stukmaņu muižas kungu māja

2000-10-14 56:35:57, 25:38:18

123 << >> A 📷

Pašreizējās Stukmaņu muižas apbūves centrālā daļa veidojusies 18. gs. 2. pusē ap saimniecības pagalmu, kā noslēgts, vienots baroka stila ansamblis. Sākotnēji pils sastāvēja no viena korpusa, bet vēlāk piebūvēti trīsstāvīgi sānu korpusi, kuri redzami 1795. g. J. K. Broces zīmējumā. Pie Stukmaņu muižas apbūves kompleksa nogāzē pret Daugavu jau 18. gs. izveidots regulārs dārzs.
(www.vietas.lv)

852.

Marinzejas pils

2000-10-14 56:33:15, 26:22:42

123 << >> A 📷

Pils celta 1845.-1847. g. klasicisma stilā ar skatu tornīti jeb belvederu virs centrālās daļas. Pils II Pasaules kara laikā postīta un tornītis nav atjaunots. Ēkā saglabājušās krāsnis, daļēji interjeru apdare. Gar ezeru, aiz pils veidots ainavu parks, kas pāriet mežaparkā. Kungu mājā kopš 1924. g. ir skola.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

853.

Stirniene, piemiņas akmens represētajiem

2000-10-14 56:34:02, 26:38:23

123 << >> A 📷

Uz pieminekļa uzraksts: "Šeit sākās Latgales cilvēku moku ceļš uz Sibīriju. 1941.-1949."

854.

Rikavas baznīca

2000-10-14 56:37:21, 27:02:39

123 << >> A 📷

Rikavas Dieva Apredzības baznīca, darbojas katoļu draudze. Tagadējā Rikavas baznīca celta 1829. gadā par Aleksandra Rika līdzekļiem un veltīta dievišķas providences gādībai.

855.

Rikavas muižas pils

2000-10-14 56:37:21, 27:02:39

123 << >> A 📷

19. gs. muižkungs Riks Rikavā uzcēla muižu un baznīcu. Kopš tā laika vietējie iedzīvotāji vietu sāka saukt par Rikavu.
Rikava pazīstama ar savu etnogrāfisko ansambli, kurš dibināts 1954. gadā.

856.

Rēzeknes pilsētas dome

2000-10-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

Rēzeknei pilsētas tiesības kopš 1773. gada. Iedzīvotāji 40095 (2000. g.).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

857.

Rēzeknes pareizticīgo baznīca

2000-10-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

   1834. gadā bija pieņemts lēmums par pareizticīgo baznīcas celtniecību Rēzeknē. Dievnama projektu izstrādāja Pēterburgas arhitekti – Dāvids Viskonti un Šarlemans Bodē II. 1840. gadā sākās baznīcas būvniecības darbi, tomēr to iesvētīja tikai pēc sešiem gadiem par godu Dievmātes dzimšanai. Remontēta 8 gadus pēc iesvētīšanas, kā arī 20. gs. sākumā. Pēc šiem remontiem Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas Piedzimšanas pareizticīgo baznīca ieguva pašreizējo izskatu.
   Pa kreisi no baznīcas ieejas atrodas neliela mūra kapliča, veltīta Aleksandra II glābiņam no nāves vilciena katastrofā 1866. gada 4. aprīlī.
  (www.etaka.lv)

858.

Rēzeknes pilsdrupas

2000-10-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

   No 9. līdz 13. gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. 13. gs. beigās šajā vietā Livonijas ordeņa bruņinieki uzbūvēja divstāvu akmens pili, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī).
   Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja. Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai. Šodien pilskalns ir tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē.
  (www.rezekne.lv)

859.

Rēzeknes upe Rēzeknē

2000-10-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

Rēzekne - Lubāna pieteka, garums 116 km. Iztek no Kaunatas ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

860.

Rēzeknes Jēzus Sirds katoļu baznīca

2000-10-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

Sākotnēji šīs katoļu baznīcas vietā 1685. gadā par Krakovas vojevodas Beļinska līdzekļiem tika uzcelta koka baznīca. Tā nodega negaisa laikā pēc diviem gadsimtiem – 1887. gadā. Jau nākošajā gadā nodegušās baznīcas vietā sākās jaunās katedrāles celtniecība pēc Rīgas inženiera Floriana Viganovska projekta. Tagad tā ir viena no lielākajām un skaistākajām baznīcām Latvijā. Katedrāles apdares darbi ilga līdz pat 1902. gadam. 1914. gadā Jēzus Sirds katedrāle tika iesvētīta. Ēkas fasādes daļa veidota pseidoromantikas stilā, bet altāra daļa – pseidogotikas.
(www.etaka.lv)

861.

Rozentovas baznīca pie Maltas

2000-10-14 56:20:30, 27:11:07

123 << >> A 📷

Rozentovas koka baznīca celta 1780. g. Baznīcas tuvumā, priežu silā, vairākas kapsētas.
(Rēzekne - Latgales sirds. Ceļvedis. Rēzekne, 1995.)

862.

Maltas upe pie Maltas

2000-10-14 56:20:37, 27:09:34

123 << >> A 📷

Malta - pilsētciemats Rēzeknes rajonā, 21 km no Rēzeknes, Maltas upes kreisajā krastā. Maltas Vēstures muzejs piedāvā gājēju ekskursiju "Kur Maltas upe līkumus met".

863.

Dlužņevas pils Lūznavā

2000-10-14 56:21:38, 27:15:33

123 << >> A 📷

1911. gadā tika pabeigta inženiera S. Kerbedza dzimtas pils celtniecība, kurai raksturīgas jūgendstila formas. Pilī uzturējies lietuviešu gleznotājs un komponists M. Čurļonis. Savdabīgajā parkā - Madonnas skulptūra.

864.

Zosnas baznīca

2000-10-14 56:19:51, 27:20:32

123 << >> A 📷

Zosnas katoļu baznīca celta 1800. gadā, paplašināta 1882. gadā. Baznīca atrodas bijušās Veczosnas muižas parkā.
(Rēzekne - Latgales sirds, Rēzekne, 1995.)

865.

Zosnas muižas kungu māja

2000-10-14 56:19:51, 27:20:32

123 << >> A 📷

Kungu māja būvēta 1870. g. pēc kņazu Goļicinu pasūtījuma, viena no retajām pildrežģa konstrukcijā celtajām ēkām Latgalē. 1968. g. uzcelta piebūve. Saglabājušās historismam raksturīgas interjera detaļas - griestu dekoratīvās rozetes, durvis, flīžu grīdas. Kompleksā 19. gs. b. celtās saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, 1820. g. celtā "kučiera māja". Parkā bijis dendrārijs, uz ezera salas lapene.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

866.

Mākoņkalna pilsdrupas

2000-10-14 56:16:43, 27:24:41

123 << >> A 📷

Uz Mākoņkalna (Padebešu kalna) atradusies bruņinieku pils Volkenberga. Volkenbergas pili ordenis uzcēlis ap 1260. g. kā otro bruņinieku pili Latgalē.
(Rēzekne - Latgales sirds. Ceļvedis. Rēzekne, 1995.)

867.

Andrupenes baznīca

2000-10-14 56:10:58, 27:23:39

123 << >> A 📷

Andrupenes katoļu baznīca uzcelta 1849. gadā.

868.

Kameņecas pils Jaunaglonā

2000-10-14 56:09:41, 27:00:40

123 << >> A 📷

Līdz 1927. gadam Jaunaglonu sauca par Kameņecu. Te atrodas bijušās Kameņecas muižas ansamblis (dzīvojamā ēka, kapella, staļļi). Tas viss ir 18. gs arhitektūras piemineklis neogotikas stilā ( rekonstruēts 20. gs.). To apdzīvojušas Felherzamu, tad Pavloviču un Reutu dzimtas.
Netālu atrodas karātavu kalns, kur poļu izcelsmes muižkungs Reuts kādreiz sodījis nepaklausīgos zemniekus.

869.

Rušonas baznīca

2000-10-14 56:11:07, 26:58:02

123 << >> A 📷

Rušonas katoļu baznīca celta 1816. g. Blakus baznīcai bijušā dominikāņu klostera ēka (ap 1766. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

870.

Rušonas muižas kungu māja

2000-10-14 56:11:16, 26:58:33

123 << >> A 📷

Rušona 18. gs. sākumā bija novada centrs, tagad gandrīz pamesta vieta. Rušonas muižas apbūves laiks - 19. gs. 2. puse, neorenesanses stils. Pie logu ailām ir pusloka arku pārsedzes. Ēkas apjoms ir dinamiski līdzsvarots un savā vienkāršībā atstāj majestātiski pacilājošu iespaidu. Fasāžu arhitektoniski mākslinieciskajā kompozīcijā izcelta simetrija un ritms. Ar staltu cienīgumu tā reprezentēja muižas īpašniekus Arnoldu un Alfrēdu Žolendzus.
(J. Zilgalvis. Latgales muižu arhitektūra 16. gs.-20. gs. Rīga, 1994.)

871.

Krāslavas katoļu baznīca

2000-10-15 55:53:51, 27:09:31

123 << >> A 📷

   1755. gadā pēc itāliešu arhitekta Parako projekta tika uzsākta mūra katoļu baznīcas celtniecība. Jaunceļamā baznīca tiek iecerēta kā Inflantijas bīskapa rezidence, bet sakarā ar Latgales pievienošanu Krievijai 1772. gadā tas netika īstenots. Celtniecības pamatdarbi bija pabeigti 1767. gadā, bet projekts pilnībā netika realizēts. Projektu pilnīgi pabeidza 1832. gadā.
   Krāslavas grāfu Plāteru dzimta izlūdza no Pāvesta Pija VI no Svētā Laurencija katakombām izņemt Svētā Donata mocekļa relikvijas un atvest tās uz Krāslavu. 1778. gada 9. septembrī tās novietoja grāfu Plāteru pils kapelā.
  (www.kraslava.lv)

872.

Krāslava, piemineklis poļu karavīriem

2000-10-15 55:53:51, 27:09:31

123 << >> A 📷

Katoļu kapos piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem 87 Polijas armijas karavīriem (1928. g.).

873.

Vecbornes luterāņu baznīca

2000-10-15 55:51:43, 27:00:36

123 << >> A 📷

   Tagadējās Bornes luterāņu baznīcas vietā līdz 1936. g. bija koka baznīca, kas tika pārvesta uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur tā atrodas arī pašlaik.
   Tagadējā Bornes ev. lut. baznīca uzcelta 1939. g.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

874.

Vecbornes muižas kungu māja

2000-10-15 55:51:43, 27:00:36

123 << >> A 📷

   Vecbornes muiža no 1630. g. piederēja fon Engelhartu dzimtai. No 1897. g. muižas īpašnieks bija barons Rūdolfs fon Engelharts, kurš šeit dzīvoja pastāvīgi. Domājams, ka šajā laikā kungu māja ieguvusi tās pašreizējo izskatu. No ārpuses tā ir vienkārša divstāvu mūra ēka, segta ar divslīpu jumtu.
   Mākslinieciski izteiksmīgākās ir atsevišķas koka detaļas un elementi - spāru gali, saišķi un lievenis, kas sasaucas ar vasarnīcu stila formu valodu.
  (J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

875.

Vecbornes pareizticīgo baznīca

2000-10-15 55:51:60, 27:00:00

123 << >> A 📷

   Kaplavā pirmā pareizticīgo baznīca uzcelta 1794. g. Tā bija zema koka ēka, kurā Dievu pielūdza arī garām braucošie Daugavas plostnieki un strūdzinieki.
   Pēc Rīgas arhibīskapa lēmuma 1895. g. vecās koka baznīcas vietā uzcēla mūra baznīcu, kas darbojas vēl mūsdienās - Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

876.

Lielbornes muižas kungu māja

2000-10-15 55:51:53, 26:58:17

123 << >> A 📷

   Lielbornes muižas kungu māja šobrīd ir stipri nolaista. No pārējām muižas ēkām saglabājusies t.s. vecā pils un saimniecības ēkas. No tuvējām dzirnavām palikušas tikai drupas.
   No augstā pakalna, uz kura atradās muižas centrs, pavērās skaists skats uz apkārtnes siliem, laukiem, zemnieku mājām un Daugavu. Lielbornes muižas kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Tā ir raksturīgs vasarnīcu stila piemineklis Augšzemē. Muiža no 1896. g. piederēja baronu Freitāgu fon Loringhovenu ģimenei, kura acīmredzot ir pārbūves īstenotāja.
  (J. Zilgalvis. Daugavas muižas 18. gs.-20. gs. sākums. Rīga, 1998.)

877.

Saliena, K. Griguļa piemiņas akmens

2000-10-15 55:50:00, 26:54:60

123 << >> A 📷

   Salienas "Stumperu" mājās aizritējusi putnu pētnieka un bērnu rakstnieka Kārļa Griguļa (1884.-1972.) bērnība." - uzraksts uz pieminekļa.
   Piemineklis ornitologam Kārlim Grigulim uzstādīts 1994. gadā. Salienā katru gadu par godu ornitologa un rakstnieka dzimšanas dienai tiek rīkotas "Griguļa dienas".
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

878.

Vecsalienas pils

2000-10-15 55:49:25, 26:46:21

123 << >> A 📷

Vecsalienas pagasta lepnums ir baronu fon Hānu 1870. gadā celtā Vecsalienas (Červonkas ) pils ar muižas apbūvi un parku. Pilī saglabājusies barona kabineta loga vitrāža un lielā zāle ar grezniem griestiem. Ap pili plešas parks 3 ha platībā ar 14 eksotisko augu sugām.

879.

Skrudalienas skola

2000-10-15 55:48:51, 26:42:45

123 << >> A 📷

Pirmā skola Skrudalienas pagastā pastāvējusi pie pareizticīgo draudzes, taču precīzu ziņu, kad tā dibinātā nav. Pašreizējās skolas pamatakmens tiek likts 1936. gada rudenī. 1939. gadā durvis vēra jaunā sešgadīgā skola. No 1944. līdz 1946. gadam skolas telpās atrodas hospitālis, kurā tiek ārstēti Padomju armijas karavīri. 1946. gadā skola atsāk savu darbību. No 1997. gada Skrudalienas pamatskola pāriet uz apmācību latviešu valodā.
(http://skrudalienas-pamatskola.blogs.lv)

880.

Skrudalienas baznīca

2000-10-15 55:48:51, 26:42:45

123 << >> A 📷

Skrudalienas pareizticīgo baznīca celta 1862.-1872. g., projekta autors R. A. Pflūgs.
(www.drp.lv)

881.

Elernes baznīca

2000-10-15 55:53:24, 26:42:49

123 << >> A 📷

Elernes Kunga Jēzus debesskāpšanas Romas-katoļu baznīca. Celta 1650. g. kā luterāņu baznīca, 1761. g. atdota katoļu draudzei.
(www.drp.lv)

882.

Kalkūnes pils

2000-10-15 55:50:29, 26:27:33

123 << >> A 📷

Kalkūnes muižas pils celta 1890.-1892. g., arhit. V. Neimanis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

883.

Birķenele - Raiņa muzejs

2000-10-15 55:49:09, 26:26:54

123 << >> A 📷

Jānis Rainis (1865.-1929.) - latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, politiķis - sociāldemokrāts.
Birķeneles pusmuiža no 18. gs. piederēja baroniem Felkerzāmiem. 1872.-1881. g. pusmuižu nomāja J. Raiņa tēvs. Bijušajā Raiņa dzīvesvietā tagad iekārtots memoriālais muzejs.

884.

Baltmuižas pils

2000-10-15 56:03:21, 25:55:01

123 << >> A 📷

Baltmuižas kungu māja celta 1803. g. neorenesanses stila ietekmē. Blakus parks.
(www.drp.lv)

885.

Kaldabruņas baznīca

2000-10-15 56:05:12, 26:01:33

123 << >> A 📷

Kaldabruņas mūra baznīca celta 1848.-1852. g. Ērģeles 1862. g. būvē Martins. Pēc remontiem baznīca iesvētīta 1935. g. Padomju varas laikā baznīcā bija ierīkota mākslīgo mēslu noliktava.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

886.

Bebrenes baznīca

2000-10-15 56:04:01, 26:07:50

123 << >> A 📷

Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca (uzcelta 1797. g., restaurēta 1883. g.).

887.

Bebrenes pils

2000-10-15 56:04:01, 26:07:50

123 << >> A 📷

Bebrenes baroka stilā celtā pils (19. gs. beigas - 20. gs. sāk.), franču renesanses ietekmēta celtne. 1896. gadā projektējis poļu arhitekts J. L. Markoni. Ainavu parks (5,6 ha) un saimniecības ēkas. Pilī tagad vidusskola.

888.

Bebrene, brīvības cīņu piemineklis

2000-10-15 56:04:01, 26:07:50

123 << >> A 📷

Bebrenes centrā Latvijas Brīvības cīņās kritušo piemineklis. Tas atklāts 1932. gadā pēc arhitekta O. Birznieka meta, nojaukts 20. gs. 50. gados, atjaunots 1994. gadā - tēlnieks A. Feldbergs, arhitekts R. Dobičina.

889.

Rubeņu baznīca

2000-10-15 56:08:18, 25:59:00

123 << >> A 📷

Tagadējā Rubeņu Svētā Pētera un Pāvila Romas-katoļu baznīca ir akmeņu krustveida būve, celta 1893. gadā, tai ir 100 gadu mūžs. Baznīcai ir viens tornis. Sienas balsta daudzi piloni. No ārpuses apmesta un krāsota.
(www.jekabpils.lv)

890.

Tadenava, Raiņa dzimšanas piemiņas plāksne

2000-10-15 56:10:31, 26:06:44

123 << >> A 📷

Jānis Rainis dzimis 1865. gada 11. septembrī, Tadenavā dzīvoja no 1865. gada līdz 1869. gadam.

891.

Tadenava, Raiņa piemineklis

2000-10-15 56:10:31, 26:06:44

123 << >> A 📷

Dzejnieks un rakstnieks Jānis Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns) dzimis 1865. g. 11. sept. Tadenavā "Varslavānu" mājās (tagad "Luksti"), miris 1929. g. 12. sept. Majoros. Bērnībā dzīvojis tēva nomātajās muižās Tadenavā, Randenē, Birķeneļos, Vasiļovā, Jasmuižā (tagad Aizkalne).
(LPE, 8. sēj. Rīga, 1986.).

892.

Tadenava - Raiņa muzejs

2000-10-15 56:10:31, 26:06:44

123 << >> A 📷

Raiņa bērnības zeme, kur nākamais dzejnieks pavadījis savus pirmos četrus dzīves gadus. Savā daiļradē dzejnieks tos nodēvējis par "saules gadiem".

893.

Dunavas baznīca

2000-10-15 56:12:58, 26:12:07

123 << >> A 📷

   Pirmā Dunavas baznīca uzcelta 1785. g. Tā bijusi no koka, bez torņa un atradusies tagadējās mūra baznīcas priekšā. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1900. g. par muižnieka S. Plātera un draudzes līdzekļiem. 1. pasaules kara laikā baznīca tika sabojāta, 1928. g. atjaunota un iesvētīta.
   Tagadējais lielais altāris uzstādīts 1935. g. Baznīcas 96 kg smagais zvans 1923. g. atgūts no Krievijas, uz kurieni tas tika evakuēts 1915. g.
   Baznīcā darbojas Dunavas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudze. Dunavas draudzes lielākie svētki ir Sv. Laurentija diena 10. augustā.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

894.

Dunava, piemiņas zīme Daugavas plostniekiem

2000-10-15 56:13:02, 26:12:50

123 << >> A 📷

   Pirms Pļaviņu HES uzbūvēšanas pa Daugavu tika pludināti koki. Eglaine (Eglona), līkumojot caur mežiem, pie Dunavas ietek Daugavā. Vēl 20. gs. 50. gados Eglaini izmantoja koku pludināšanai uz Daugavu.
   1991. g. Daugavas krastā pie Dunavas atklāta tēlnieka V. Titāna veidotā piemiņas zīme Daugavas plostniekiem.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

895.

Dignājas baznīca

2000-10-15 56:18:03, 26:10:24

123 << >> A 📷

Dignājas ev. lut. draudze dibināta un uzcelta pirmā baznīca 1567. g. Netālu uz dienvidiem no tās 1811. g. uzcelta tagadējā baznīca (atjaunota 1922. g.).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

896.

Jēkabpils katoļu baznīca

2000-10-15 56:29:50, 25:52:01

123 << >> A 📷

   Jēkabpils Sv. Jaunavas Marijas Dzimšanas Romas katoļu baznīca atrodas Zemgales ielā 8.
   Sv. Jaunavas Marijas Dzimšanas katoļu baznīca būvēta 1853.-1886. g. 1903. gada Otrajās Lieldienās baznīcā izcēlās ugunsgrēks, īpaši cieta ēkas iekšpuse. Pēc ugunsnelaimes zem gruvešiem atrada Jaunavas Marijas gleznu, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Baznīca tika izpostīta arī Pirmā pasaules kara laikā, to atkal atjaunoja 1933. gadā.
  (Latvijas ceļvedis, Rīga, 2004. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta")

897.

Jēkabpils dibināšanas piemiņas akmens

2000-10-15 56:29:50, 25:52:01

123 << >> A 📷

Jēkabpilij pilsētas tiesības kopš 1670. gada. 1962. gadā Jēkabpilij pievienota Krustpils.

898.

Rīga, 1905. g. revolūcijas piemineklis

2000-10-16 56:56:42, 24:06:27

123 << >> A 📷

   Piemineklis vispatiesāk cilvēku uzrunā tad, ja tas atrodas ar konkrētu vēsturisku faktu saistītā vietā. Tāds ir arhitekta Kārļa Plūksnes un tēlnieka Alberta Terpilovska "Asiņainās svētdienas" piemiņai veltītais monuments 11. Novembra krastmalā pie Dzelzs tilta.
   Stihiskās 1905. gada 13. janvāra politiskās demonstrācijas laikā nošauto, ievainoto un Daugavā noslīkušo upuru piemiņai 1960. gadā atklāja pieminekli: uz granīta postamenta novietotas divas reālistiskas bronzas skulptūras dinamiskā kustībā. Tajā attēlots cīņas karoga pārņemšanas brīdis, vienam no demonstrantiem saļimstot.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

899.

Skulte, E. Liepiņa kapa piemineklis

2000-10-21 57:19:46, 24:26:42

123 << >> A 📷

Skultes kapsētā apglabāts aktieris Edgars Liepiņš (1928.-1995. g). Viņam uzstādīts kapa piemineklis.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

900.

Lauču Lielais akmens Vidzemes jūrmalā

2000-10-21 57:21:52, 24:24:06

123 << >> A 📷

   Lielais Lauču akmens atrodas Skultes jūrmalā, tas ir lielākais Vidzemes piekrastes akmens (augstums 2,15 m, apkārtmērs 12,3 m).
   Stāsta, ka 70 t smagais ieceļotājs no Dienvidsomijas ar ledu iznests no jūras 1853. g.
   Mazais Lauču akmens - otrs lielākais laukakmens Vidzemes piekrastē.
   Pēc 2. pasaules kara nepārdomāti novāca jūrmalas akmeņus no Skultes līdz Tūjai. Jūra sāka strauji izskalot krastus. Vietām cietzeme atkāpās par 40 m.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

901.

Minhauzena muzejs pie Duntes

2000-10-21 57:26:10, 24:25:34

123 << >> A 📷

Lielceļa malā, kurš ved no Rīgas uz Tallinu, atrodas vecais Duntes krogs. Vairāk kā divus ar pusi simtus gadu tālā pagātnē šajā apkārtnē savus dzīves labākos gadus pavadīja Kārlis Frīdrihs Jeronīms Minhauzens jeb barons Minhauzens - ne ievērojams karavadonis, ne zinātnieks, ne svētais, bet gluži vienkārši fantāzijas karalis. Nu vecajā krogus mājā atrodas Minhauzena muzejs, kurā var pārliecināties par viņa piedzīvojumu patiesīgumu.

902.

Ķurmrags Vidzemes jūrmalā

2000-10-21 57:32:29, 24:21:45

123 << >> A 📷

Izteiktākais zemesrags Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē. Gan jūras viļņu darbības, gan ledus torosēšanas rezultātā te izveidojušies plaši laukakmeņu krāvumi. Interesants apskates objekts ir uz jūru sagāzusies Ķurmraga vecā bāka, kas vēl pirms aptuveni desmit gadiem atradās stāvkrasta augšdaļā, bet mūsdienās tā noslīdējusi līdz pat jūras līmenim.
(www.vietas.lv)

903.

Ķurmraga apkārtne, alas Vidzemes jūrmalā

2000-10-21 57:33:09, 24:22:09

123 << >> A 📷

Ķurmrags - neliels sauszemes izvirzījums Rīgas jūras līča piekrastē Z no Tūjas, veido apm. 4 m augstu vidusdevona sarkanā smilšakmens stāvkrastu un šauru pludmali, kas bagāta ar laukakmeņu krāvumiem. Ķumraga piekrastes ainavas iecienījuši tūristi.

904.

Aģe pie Zvejniekciema

2000-10-21 57:19:08, 24:25:08

123 << >> A 📷

Skats uz Aģi no Rīgas - Tallinas šosejas tilta R virzienā.
Aģe - Vidzemes piekrastes upe Rīgas rajonā. Garums 39 km, baseina platība 212 kv.km. Iztek no Aģes ezera, uzņem arī Aijažu ezera ūdeņus. Kritums 51,4 m. Baseinā daudz purvu, lielākais no tiem Druļļu-Melnezera. Lielākās pietekas Tora (17 km) un Mazupīte. Pie Aģes ietekas Rīgas jūras līcī izbūvēti moli un Skultes zvejas osta.

905.

Durbes pils Tukumā

2000-10-28 56:58:06, 23:11:31

123 << >> A 📷

Senlejas krastā Durbes pils, 15. gs. 1818. gadā to pārbūvējis arhitekts Berlics (grāfa Mēdema laikā 1818 - 1839). Klasicisma celtne ar kolonādi virs ieejas kāpnēm. Pie pils parks (30 ha) ar rotondu (1821. g.), akmens tiltu pār gravu (1821. g.), estrāde.
1925. gadā valdība nolēma pili piešķirt Rainim "par mūža nopelniem". Dzejnieks savukārt no tās atteicās par labu Skolotāju savienībai.

906.

Pūres baznīca

2000-10-28 57:02:11, 22:55:40

123 << >> A 📷

   Pūres luterāņu baznīca uzcelta 1859. g. Altāris, kancele un kungu sols no 19. gs. 2. puses. Baznīca sapostīta, uzņemot kinofilmu "Kad vēji un lietus sitas logā", pēc tam izmantota par kapliču. Draudze atjaunota 1989. g.
   Pie baznīcas parasto kastaņu aleja.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

907.

Kandavas Pulvertornis

2000-10-28 57:02:08, 22:46:37

123 << >> A 📷

Bruņinieku pilskalns ar aizsargmūra drupām. Pilskalna nogāzē saglabājies četrstūrains tornis ar 2 m bieziem mūriem, hercoga Jēkaba laikā te glabājies šaujampulveris, tāpēc to sauc par Pulvertorni.

908.

Kandavas pilsdrupas

2000-10-28 57:02:08, 22:46:37

123 << >> A 📷

909.

Kandavas luterāņu baznīca

2000-10-28 57:02:08, 22:46:37

123 << >> A 📷

Kandavas luterāņu baznīcas celtniecība pabeigta 1736. gadā.

910.

Kandava, piemineklis represētajiem

2000-10-28 57:02:08, 22:46:37

123 << >> A 📷

   Uz pieminekļa Raiņa vārdi:
   "Mēs neaizmirsīsim neviena paša,
    Ko savas varas laikā nokāvāt."

911.

Rūmenes muižas pils

2000-10-28 57:03:34, 22:43:39

123 << >> A 📷

Rūmenes muižas ansamblis būvēts 1876.-1892. g. - pils, stallis, pienotava, siltumnīca. Pie pils parks.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

912.

Abava pie Sabiles

2000-10-28 57:02:39, 22:34:19

123 << >> A 📷

Abava iztek no Lestenes (cits nosaukums - Pālandes) ezera un ietek Ventā. Augšgalā tā iztaisnota, tek Z virzienā, pie Kandavas pagriežas uz R un līdz ietekai daudz līkumo.
Abavas senlejas dziļākajā un skaistākajā posmā atrodas neliela Kurzemes mazpilsēta - Sabile.

913.

Sabiles baznīca

2000-10-28 57:02:41, 22:34:23

123 << >> A 📷

Sabiles lut. baznīca (16.-17. gs., romāņu stils). Baznīcas tornī atrodas senākais Latvijas dievnamu zvans, kas iezvana dievkalpojumu jau no 1450. g.
1282. g. celtajā ordeņa pilī bijusi kapela. Pirms reformācijas pie ordeņa pils atradusies maza koka kapela. Hercogs Gothards Ketlers 1567. gadā pavēlēja koka kapelas vietā celt jaunu baznīcu, bet 1665. gadā uzcelta pašreizējā mūra baznīca.

914.

Sabile, Latvijas 80-gades piemiņas akmens

2000-10-28 57:02:41, 22:34:23

123 << >> A 📷

1998. gadā uzstādīts Latvijas valsts 80. gadadienai veltīts piemiņas akmens, tēln. O. Feldbergs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.).

915.

Sabiles pilskalns

2000-10-28 57:02:41, 22:34:23

123 << >> A 📷

Sabiles pilskalns atrodas Abavas senlejas krastā starp divām gravām. Tā augstums 25 m, austrumu pusē pilskalnam 6 m augsts valnis. Aiz gravas sena kulta vieta - Upurkalns. Piekalnē izplūst avots. Kalna piekājē sākas Talsu iela, kurā vairākas senas celtnes.

916.

Dižstendes muižas jaunā pils

2000-10-28 57:11:36, 22:33:13

123 << >> A 📷

Klasicisma stila jaunā pils celta 19. gs. sākumā, vēlāk pārbūvēta. 16. gs. nocietināts pils torņveida dzīvojamais korpuss, klasicisma stilā ieturēti staļļi un ratnīcas.

917.

Dižstendes muižas vecā pils

2000-10-28 57:11:36, 22:33:13

123 << >> A 📷

5 km no Stendes atrodas bijusī Stendes muiža, tagad Dižstende. 1528.-1920. g. Stendes muiža, kas bija viena no lielākajām un bagātākajām Kurzemē, 12. paaudzēs piederēja Brigenu dzimtai.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

918.

Dižstende, piemiņas zīme J. Lielmanim

2000-10-28 57:11:36, 22:33:13

123 << >> A 📷

Bijusī Stendes muiža tagad ir Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas centrs. Stacija dibināta 1922. g. Tās dibinātājs un ilggadējais direktors (1922.-1956. g.) bija lauksaimniecības zinātņu doktors Jānis Lielmanis (1895.-1970. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

919.

Firksa pils Talsos

2000-10-28 57:14:38, 22:35:33

123 << >> A 📷

Talsos, Tiguļu kalnā ar lielisku skatu uz pilsētu un ezeru 1883. gadā celta baronu Firsku dzīvojamā ēka "Villa Hochheim". Neoklasicisma stila celtne veidota kā grezna savrupmāja - villa, nevis tradicionāla muižas kungu māja.

920.

Talsu katoļu baznīca

2000-10-28 57:14:38, 22:35:33

123 << >> A 📷

19. gadsimta beigās muižniece Antoņina Dzedule dāvināja draudzei zemi un divas ēkas, lai vienā no tām iekārtotu pastāvīgu katoļu lūgšanu kapelu. 1990. gadā sākās lūgšanu nama sakopšana, kas 1999. gadā vainagojās ar ēkas rekonstrukciju (arhitekts Valdis Liepa). Baznīcai piebūvētas divas kapelas — grēksūdzes un jaunavas Marijas kapela — un zvana tornis (2004).
(http://talsurajons.lv)

921.

Talsu luterāņu baznīca

2000-10-28 57:14:38, 22:35:33

123 << >> A 📷

Baznīckalnā, senajā kulta vietā, 1567. gadā (hercoga Gotharda laikā) uzcelta Talsu luterāņu baznīca, kas ir nozīmīgs arhitektūras un vēsturs piemineklis. 1996. – 1998. gadā atjaunota baznīcas torņa smaile ar gaili un dakstiņu jumta segums, kā arī fasāde un iekštelpas. 19. gs. sākumā par mācītāju šeit strādājis Karls Ferdinands Amenda, tuvs dižā Ludviga van Bēthovena draugs un V. A. Mocarta bērnu skolotājs.

922.

Valdemārpils baznīca

2000-10-28 57:22:17, 22:35:34

123 << >> A 📷

Valdemārpils ev.- luterāņu baznīca. Mūra baznīca Valdemārpilī uzcelta 1646. gadā, tai ir zvani ar gadu skaitļiem 1653, 1676. 1996. gadā draudze atzīmēja 350 gadu jubileju.
Zem baznīcas izbūvētas kapenes, kas 20. gs. trīsdesmitajos gados pa lielākai daļai aizbērtas. Baznīcā ir piemiņas plāksne K. Valdemāram.

923.

Sasmakas pils Valdemārpilī

2000-10-28 57:22:42, 22:36:08

123 << >> A 📷

Pilsētiņas kultūras vērtība ir Sasmakas pils (1886. g.). Pils priekšā Elku liepa, kuras resnums 8,5 m, vecums apm. 350 gadu. Blakus 17. gs. lielgabals. Aiz pils parks.

924.

Vandzenes dižakmens

2000-10-28 57:21:03, 22:43:18

123 << >> A 📷

Vandzenes Lielais akmens (7,4 m X 7 m X 3,5 m) ir trešais lielākais akmens Latvijā, atrodas Valdemārpils-Vandzenes ceļa malā. Bijusī kulta vieta. Iespējams, ka tas ir viens no lielākajiem, vecākajiem un izcilākajiem megalītiskās kultūras pieminekļiem Latvijā. Tā atrašanās vieta kopā ar citām senvietām, šķiet, saistās noteiktās sistēmās. Piemēram, akmens atrodas uz Aizputes - Talsu – Pērnavas svētvietu līnijas, kas atrodas ZA – DR virzienā atbilstoši senā saules kulta sakrālajiem virzieniem. Raugoties no Lielā akmens uz ZR, t.i. uz saules rietu Līgo vakarā, caur Tiņģeri var nonākt pie Āžu stāvakmens. Uzrāpties šā milzeņa mugurā visērtāk no ziemeļu puses.

925.

Vandzenes muižas pils

2000-10-28 57:19:39, 22:48:17

123 << >> A 📷

Pils būvēta 19. gs. sākumā. Ēku fon Firkss pārdeva fon Heikingam par 100 000 sudraba rubļiem, un viņš to 1874. gadā pārbūvēja "grieķu gaumē", nosaucot par "Villa Thalata". Ēkas fasādes - neoklasicisma stilā, ieeju sargā divi lielgabali. Priekšdārzu 1937. gadā projektējis Rīgas dārzu arhitekts A. Zeidaks. Vidusskola.

926.

Laidzes muižas tornis

2000-10-28 57:17:12, 22:39:46

123 << >> A 📷

   Laidzes muižas apbūvei ir kultūrvēsturiska nozīme (19. gs. vidus). Bijušās muižas centrs tagad ir pagasta centrs.
   Laidze pirmoreiz minēta 1428. g., tās nosaukums radies no prūšu Laigekaim vai leišu Laigiai.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

927.

Laidzes muižas kungu māja

2000-10-28 57:17:12, 22:39:46

123 << >> A 📷

   Bijusī Laidzes muiža būvēta ap 19. gs. vidu, pilī tagad lauksaimniecības skola.
   Muižas pārvaldnieka ģimenē dzimis viens no eksperimentālās farmakoloģijas pamatlicējiem pasaules zinātnē Osvalds Šmīdebergs (1838.-1921. g.).
   Parkā (2,2 ha) aug 27 svešzemju sugu koki un krūmi, to skaitā 2 resnākās Lavsona pacipreses Latvijā.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

928.

Codes baznīca

2000-11-04 56:27:58, 24:10:28

123 << >> A 📷

Pirmā Codes baznīca celta ap 1570. g. Codes muižnieka K. Šrēdera laikā. Tagadējā ev. lut. baznīca uzcelta 1680. g., atjaunota 1864. g. un 1922. g., altāris un kancele saglabājušies no celšanas laika.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

929.

Codes muižas pils

2000-11-04 56:27:58, 24:10:28

123 << >> A 📷

20. gs. sākumā Codes pagastā bija Codes muiža ar Cerības un Bišu pusmuižu. Pēdējais Codes muižas īpašnieks bija A. L. Līvens. Codes muižas dzīvojamā ēka
(18. gs. 2. puse, 1870. g.) ir arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

930.

Staļģenes muižas pils

2000-11-04 56:34:20, 23:57:37

123 << >> A 📷

Pils celta 1797. gadā klasicisma stilā pēc arhitekta Severina Jensena projekta. 1860. g. ēka pagarināta, abās pusēs uzceļot mūra piebūves divu stāvu augstumā, tiek pazemināts jumts un modernizēts interjers. Domājams, šajā laikā 2. stāvs apmests, nosedzot pilastrus. 1920.-30. gados ēka pielāgota skolas vajadzībām.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

931.

Auči - J. Čakstes muzejs pie Staļģenes

2000-11-04 56:35:36, 23:57:23

123 << >> A 📷

Jurists Jānis Čakste (1859-1927) tika ievēlēts par pirmo Latvijas Valsts prezidentu tūlīt pēc 1. Saeimas ievēlēšanas 1922. gada novembrī. Par viņu nobalsoja 92 Saeimas deputāti. Arī 2. Saeima 1925. gada novembrī ar lielu balsu skaitu (60) ievēlēja J. Čaksti par Valsts prezidentu uz otro termiņu. J. Čakste mira pirms termiņa beigām.

932.

Lielupe pie Aučiem

2000-11-04 56:35:35, 23:57:20

123 << >> A 📷

Lielupe - otra lielākā Latvijas upe, tek pa Zemgales līdzenumu un Piejūras zemieni.

933.

Garozas apkārtne, piemineklis kadetiem

2000-11-04 56:37:24, 23:54:00

123 << >> A 📷

1935. gadā pie Vareļu mājām (ēkas nojauktas) uzstādīja piemiņas monumentu 12 karaskolas kadetiem, kas 1919. gada 18. novembrī krita kaujā ar bermontiešiem. Padomju laikā piemineklis saspridzināts, 1990. gadā atjaunots.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

934.

Vilces skolas dibināšanas piemiņas akmens

2000-11-04 56:25:19, 23:32:32

123 << >> A 📷

   Vilces skola dibināta 1837. gadā. 2001./2002. m. g. Vilces skolā mācījās 281 skolēns, strādāja 26 skolotāji.
   Vilces pagastā dzimis dramaturgs Mārtiņš Zīverts. Par savu pagastu viņš sarakstījis lugu "Kaļastro Vilcē".
  (www.vilcespsk.lv)

935.

Vilces muižas pils

2000-11-04 56:25:19, 23:32:32

123 << >> A 📷

Kungu māja celta 18. gs. pēc fon Mēdemu pasūtījuma, pārbūvēta 19. gs. sākumā. Galvenajā fasādē ieejas portāls vēlā baroka formās, augšdaļā marmora cilnis ar Mēdemu un Keizerlingu alianses ģerboni. Muižas apbūve veidota kā simetrisks ansamblis, saimniecības ēkas novietotas simetriski cita pret citu, vēlāk pārbūvētas. Kompleksā ainavu parks ar regulāru partera daļu, veidots 19. gs. vidū.
(www.pilis.lv)

936.

Blankenfeldes muižas vārti un pils

2000-11-04 56:20:42, 23:32:52

123 << >> A 📷

Pie Latvijas - Lietuvas robežas atrodas Blenkenfeldes muiža - mazpazīstams, bet labi saglabājies arhitektūras piemineklis. 18. gs. atturīgās baroka formās celtā kungu māja interjerā saglabājusi barokālus griestus, klasicisma sienu gleznojumus, intarsijām rotātas durvis un parketu. Muižas parkā paviljoni, grota, unikāli rokoko stila kalti dārza vārtiņi. Parādes pagalmam celts grezns caurbraucams vācu tornis. Muižā divkārt uzturējies trimdā mītošais Francijas karalis Luijs XVIII. Par Blenkenfeldes īpašnieka von Kēnigsfelsa viesmīlību 1820. gadā Luijs XVIII namatēvam piešķīra grāfa titulu. Pēdējais muižas pārvaldnieks bija barons von Hāns. Pateicoties barona mazmeitas baroneses Adelīnas von Bernevicas kundzes rūpēm, ir uzsākti muižas restaurācijas darbi.

937.

Tērvete, piemineklis 1905. g. revolucionāriem

2000-11-04 56:28:46, 23:23:03

123 << >> A 📷

   1905. gadā Tērvetes pagastā tika nodibināta rīcības komiteja, Kalnamuižas silā revolucionāri uzbruka dragūnu nodaļai.
   Tērvetes kapsētā ir piemineklis 17 nošautajiem 1905. gada revolucionāriem.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

938.

Tērvetes baznīca

2000-11-04 56:28:46, 23:23:03

123 << >> A 📷

Baznīca uzcelta 1614. g. Tornis uzcelts 1721. g., tur 3 zvani (2 no tiem gada skaitlis 1709.). Atjaunota 1815. g. J. Dērings 1888. g. gatavojis altāra gleznu "Kristus pie krusta". Tā likta vecās altārgleznas "Golgāta" vietā. Šī vecā altārglezna 1934. g. novietota Valsts prezidenta pilī. Jauno altārgleznu "Kristus pie lauku ļaudīm palaunadzī" un vēl 2 citas gleznas gatavojis J. Annuss, tās tagad novietotas muzejā Jelgavā.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

939.

Penkules baznīca

2000-11-04 56:29:07, 23:11:21

123 << >> A 📷

   Baznīca uzcelta 1691. g. Tornis nespēja turēt divus G. Meijera lietus zvanus, tādēļ celta īpaša zvannīca. 1865. g. celts jauns tornis un baznīca no pamatiem sākot atjaunota. Būvdarbus vadījis O. Dīce. Plašāki remonti 1908.-1909. g. un 1935. g. Vecā (apm. 300 g.) altāra glezna novietota sakristejā. Atis Grunde gatavojis jaunu gleznu.
   2. pasaules karā baznīca nav cietusi, sašauts tornis. Padomju varas laikā baznīca bija pamesta un izpostīta. Baznīca atjaunota.
  (E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

940.

Auces katoļu baznīca

2000-11-04 56:27:38, 22:53:52

123 << >> A 📷

Auces Romas katoļu draudze dibināta 1937. gadā, tā apkalpoja 11 apkārtējos pagastus. 1938. gadā iesvētīta jaunā katoļu baznīca.

941.

Jaunauces muižas pils

2000-11-04 56:26:42, 22:41:21

123 << >> A 📷

19. gs. sākuma grāfam Mēdemam ampīra stilā celtā pils. Tā saglabājusies ar nelieliem pārveidojumiem. Apskatāmi fragmentāri ampīra interjeri un gleznojums zāles kupolā.

942.

Vadakstes muižas pils

2000-11-04 56:22:22, 22:45:07

123 << >> A 📷

No 1911. gada līdz 1914. gadam arhitekta L. Reinīra uzbūvētā celtne labi sader ar apkārtējo ainavu. Parkā dižkoks - 3,3 m apkārtmēra dižskābardis. Parka austrumdaļā Spoku jeb Ozolu kalniņš, vietējā teika to saista ar pēdējās zemgaļu pils atrašanās vietu pirms aiziešanas uz Lietuvu. Pamatskola.

943.

Reņģes muižas pils

2000-11-04 56:23:03, 22:35:50

123 << >> A 📷

Reņģes pils atrodas Saldus rajonā. Neorenesanses stilā fon Nolkenu dzimtai būvēta pils. Labi saglabājušies interjeri, griestu plastiskais dekors, durvis ar apkalumiem. Blakus pilij - 19. gs. ūdenstornis. Tagad Rubas pamatskola.

944.

Ezeres muižas pils

2000-11-04 56:24:14, 22:21:43

123 << >> A 📷

Ezerē saglabājies plašs muižas komplekss ar parku, kur reiz saimniekoja barona Nolkena dzimta. Kāda teika stāsta par barona dēla līgavu Ezeri. Tādēļ pili saucot par Ezeri.
Turpat blakus XIX gs. 1. pusē ierīkots pils parks ar svešzemju kokiem un krūmiem, tur desmit gados no Vadakstes upes ielejas pārvietots "Vadakstes valdnieks" - 4 m augsts laukakmens. Tajā iekalts Ezeres muižas pārvaldnieka barona Tolla uzvārds un gadaskaitļi "1845 - 1855".

945.

Vadakstes valdnieks - akmens Ezeres parkā

2000-11-04 56:24:14, 22:21:43

123 << >> A 📷

   Lielezeres parka dienvidrietumu daļā atrodas dižakmens - "Vadakstes valdnieks". Tā augstums 4,2 m. Akmens pārvietots no Vadakstes lejas ilgstošā laika posmā. Tajā iekalts Ezeres muižas pārvaldnieka Tolla uzvārds un gadaskaitļi 1845.-1855.
   Lielezeres parks (24,1 ha) izveidots 19. gs. pirmā pusē, tajā ir 36 svešzemju sugu krūmi un koki.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

946.

Lielbātas pils pie Vaiņodes

2000-11-04 56:26:37, 21:51:26

123 << >> A 📷

Modernā villa vācu dzimtenes stilā uzcelta baronam Ostenam-Zakenam 1912. gadā, arhitekts V. Reslers. Tā atšķiras no Latvijai tradicionālās piļu arhitektūras. Pils paplašināta 1929. gadā, arhitekts J. Gailis.

947.

Ārlavas muižas pils

2000-11-05 57:23:36, 22:35:57

123 << >> A 📷

Ārlava - sena apdz. v. Talsu rajonā. Atrodas Ārlavas ez. Z galā, 16 km no Talsiem. Pirmoreiz minēta 1231. g. Alnas Balduīna līgumā ar kuršu valdnieku Lamekinu un kuršu ciemiem.
Pils celta 18.-19. gs. mijā, pārbūvēta 19. gs.

948.

Ārlavas baznīca

2000-11-05 57:24:12, 22:34:05

123 << >> A 📷

Senākās rakstiskās liecības par Ārlavas baznīcu pieminētas no 1383. gada. Koka baznīca celta 17. gs. otrajā pusē un 1728. gadā tā kopā ar mācītājmuižu vēl atrodas labā stāvoklī. Savukārt 1777. gada vizitācijas protokolā norādīts, ka visa baznīca un jumts atrodas sabrukušā stāvoklī. Apkārtējie muižu īpašnieki un patroni lemj par jaunas baznīcas celtniecību. Darbus pie mūra baznīcas beidz 1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca iegūst pēc 1862./ 63. gada pārbūves.
(www.arlavasbaznica.lv)

949.

Mazstraupes pils Straupē

2000-11-11 57:21:17, 24:57:07

123 << >> A 📷

   Mazstraupes pils bijusi Rīgas arhibīskapa vasaļu Rozenu pils. Pils celšanas gads nav zināms. Vēsturnieki domā, ka pils varētu būt celta 15. gs. sākumā. Pils pārbūvēta 19. gs. pirmajā ceturksnī, izmantojot neogotikas elementus. Mazstraupes pils ir agrīns gotikas formu izpausmes piemērs.
   1936. g. pilī ierīko skolu. 1968. g. nojauc pils vārtu torni ziemeļu korpusu, kurš bija avārijas stāvoklī.
   Tagad pilī atrodas Straupes pamatskola.
  (www.pilis.lv)

950.

Sauļu muižas kungu māja

2000-11-11 57:39:46, 25:25:48

123 << >> A 📷

Privātīpašums. Rakstu avotos Sauļu muiža pirmoreiz minēta 1528. gadā. 1757.-1920. g. tā piederēja Loudonu dzimtai. Sauļu muižas kungu māja celta 18. gs. 2. pusē.
(Quellen and studien zur baltishen Geshichte 8/11. Wien, 1990.)

951.

Rencēnu skola

2000-11-11 57:43:45, 25:25:47

123 << >> A 📷

Rencēnu pamatskolas ēka uzcelta 1936. gadā. 2000./2001. m. g. Rencēnu pamatskolā bija 205 skolēni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

952.

Oleru muiža

2000-11-11 57:48:13, 25:24:07

123 << >> A 📷

   Muiža veidojusies 18. gs. un sākotnēji tajā bijusi koka kungu māja ar saimniecības ēkām. 18. gs. beigās barons Krīdeners uzbūvēja jaunu muižas centru agrā klasicisma stilā ar mūra ēkām, kas novietotas ap parādes pagalmu. Pretī iebraucamajam ceļam bija kungu māja ar mansarda jumtu, bet abās pagalma malās, viena otrai pretī - klēts un pārvaldnieka māja. Aiz kungu mājas, uz ezera pusi, izveidoja dārzu un parku, kas 20. gs. vidū vētrā izpostīts.
   19. gs. vidū kungu mājai pārbūvēja jumtu, 20. gs. sākumā uzcēla piebūves un koka verandu dārza pusē. Ēka cietusi 2000. gada februārī ugunsgrēkā, uzsākta atjaunošana. Muižas komplekss atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā blakus Oleru purvam. Pie kungu mājas ir neliels parks.
  (K. Veinberga, J. Zviedrāns)

953.

Naukšēnu muižas pils

2000-11-11 57:53:01, 25:26:57

123 << >> A 📷

Pili 1843. gadā Rūjas upes krastā ampīra stilā cēlis Vilhelms fon Grote, pašrocīgi vadot būvdarbus. Muižas kompleksā ietilpst stallis, klēts un siernīca ar pulksteņa tornīti, fon Grotu dzimtas kapenes, parks ar eksotiskiem augiem. Tagad mācību un pāraudzināšanas iestāde "Naukšēni".

954.

Virķēnu muižas pils

2000-11-11 57:55:10, 25:15:09

123 << >> A 📷

1560. g. Virķenes ciemu nodedzināja krievi. 1676.-1920. g. Virķenes muiža piederēja baronu Engelhardu dzimtai.
(Quellen and Studien zur baltishen Geschichte - 8/11. Wien, 1990.)

955.

Ipiķu apkārtne, Latvijas Z zīme "Baltās naktis"

2000-11-11 58:04:34, 25:11:30

123 << >> A 📷

Ipiķu pagasts atrodas vistālāk Latvijas ziemeļos - Garlīdumu māju teritorijā atrodas valsts galējais ziemeļu punkts. 1999. g. šajā vietā tika uzstādīta mākslinieka V. Titāna veidotā robežzīme "Baltās naktis".
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

956.

Valtenbergas pils Mazsalacā

2000-11-11 57:51:37, 25:03:22

123 << >> A 📷

Valtenbergas pils būvēta pirms 1780. g. landrātam baronam V. G. fon Felkerzāmam agrīna vācu klasicisma stilā, domājams, izmantojot Drēzdenes arh. F. A. Krubzāciusa ēkas kā prototipu. Ēka degusi 1905. g. un 1911. g. uzlikts jumts. Pils atjaunota tikai 1920.-1930. gados pēc 1925. g. projekta skolas vajadzībām. 1957. g. mansarda stāvā izbūvē klases un jumta logus. Ēkā saglabājušies 1920. gadu interjeru apdare un būvdetaļas.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

957.

Mazsalacas baznīca

2000-11-11 57:51:31, 25:04:01

123 << >> A 📷

   Ir ziņas par baznīcas celšanu Mazsalacā 1729. g. Zibens iespēris un baznīca izdegusi 1783. g., tā atjaunota 1784. g. un iesvētīta 1785. g. 1890. g. baznīca paplašināta, piebūvējot krustveidīgi draudzes telpu gotiskā stilā. 1927. g. uzcelts jauns tornis. 1936. g. plašāki iekšienes izdaiļošanas darbi, uzceļot jaunu altāri ar R. Rihtera gleznas "Kristus un grimstošais Pēteris" kopiju.
   Mācītāja A. Skrodeļa ierosmē 1924. g. 10. maijā Mazsalacas baznīcā pirmo reizi Latvijā svinēta Mātes diena, tādejādi iedzīvinot šo pasākumu Latvijā. Darbojas ev. lut. draudze.
  (E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

958.

Mazsalaca, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-11-11 57:51:31, 25:04:01

123 << >> A 📷

Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 17.- 22. februārī Mazsalacu atbrīvot centās Latvijas nacionālā karaspēka sabiedrotie - igauņu un somu karaspēka vienības. 27. martā igauņu karaspēks jau bija nostiprinājies līnijā Ainaži - Mazsalaca - Strenči. Galīgi atbrīvot Mazsalacu izdevās tikai 1919. g.3. maijā.

959.

Mazsalaca, piemineklis represētajiem

2000-11-11 57:51:09, 25:03:19

123 << >> A 📷

2. pasaules kara laikā 1940. g. jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada vācu okupācijas režīms. PSRS karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. g. 25. septembrī. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.

960.

Puikules pils

2000-11-11 57:41:16, 24:53:01

123 << >> A 📷

   Pils ir ķieģeļu Tjūdoru neogotikas stila ēka, celta vecās kungu mājas vietā fon Klotam 19. gs. 70. gados. Pilī saglabājusies plastiskā interjeru apdare, verandā - ažūrs, stiklojums logu augšdaļā, podiņu krāsnis, jūgendstila kamīns. Saimniecības ēkas būvētas izklaidus, attālāk no pils, un no tām saglabājušās klētis un zirgu stallis.
   Tagad Puikules pamatskola.
  (www.pilis.lv)

961.

Pociema skola

2000-11-11 57:37:02, 24:50:02

123 << >> A 📷

   Friča Bārdas Pociema pamatskola 2000. g. atzīmēja 140 gadu jubileju. Pociema skolas vēsture sākas ar 1859. gadu. Skolas vajadzībām barons fon Volfs nodeva "Pīlāgu" māju un zemi, mācības sākās 1860. gadā. Toreiz to sauca par Pīlāgu skolu.
   Pašreizējā skolas ēka uzbūvēta 1876. gadā. 1890.-1892. g. Pociema skolā mācījies dzejnieks Fricis Bārda.
  (www.lnt.lv)

962.

Tīnūžu muižas pārvaldnieka māja

2000-12-03 56:52:00, 24:34:00

123 << >> A 📷

   1638. g. tika izveidota muiža. 1684. g. tā kļuva par Tīzenhauzenu dzimtas īpašumu - no tā arī radies tagadējais Tīnūžu nosaukums. Vēlākie muižas īpašnieki bija zviedru muižnieki Blūmeni, pēc tam E. fon Šteins, bet no 1893. g. Volfu dzimta.
   Muižas pārvaldnieka māja celta 1912. g. - tā ir arhitektūras piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

963.

Ikšķiles luterāņu baznīca

2000-12-03 56:50:15, 24:30:10

123 << >> A 📷

   Pirmā baznīca Ikšķilē uzcelta 1185. g., tā vairākas reizes nopostīta, bet atkal atjaunota, pilnīgi pārbūvēta 1863.-1880. g. (arhit. J. D. Felsko), sagrauta 1916. g. 1933. g. tika uzcelta jaunā Ikšķiles baznīca (arhit. P. Kundziņš).
   Darbojas luterāņu draudze.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

964.

Tīnūžu pagastnams

2000-12-09 56:52:00, 24:34:00

123 << >> A 📷

Kādreizējā Tīnūžu muižas kungu māja, stipri pārbūvēta. 1997. gada 16. jūlijā Ikšķiles pilsēta apvienojās ar Tīnūžu pagastu. Kādreizējais Tīnūžu pagasts - tagad Ikšķiles pilsētas lauku teritorija.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

965.

Zviedru baznīcas drupas Allažmuižā

2000-12-09 57:01:56, 24:49:03

123 << >> A 📷

117. gadsimtā celtās zviedru baznīcas drupas un viduslaiku kapsēta Allažmuižā ir vietējās nozīmes arheoloģisks piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

966.

Zaķumuižas kungu māja

2000-12-09 56:58:11, 24:29:15

123 << >> A 📷

Zaķumuižas kungu māja celta 19. gs. Atrodas Rīgas rajona Ropažu pagastā.
(www.latviatourism.lv)

967.

Lielā Jugla pie Ropažiem

2000-12-10 56:58:41, 24:37:53

123 << >> A 📷

Augštecē Lielā Jugla tek straujāk, lejtecē tā kļūst lēnāka. Tā veido daudz līkumu, salu un pussalu.

968.

Mazie Kangari

2000-12-10 57:02:02, 24:46:10

123 << >> A 📷

   Kangari (lībiešu kangar - valnis, grēda) - vaļņveida pauguri vai to virknes, sastāv no smilts un grants.
   Mazie Kangari ir ledāja kušanas ūdeņu straumju veidojumi, 7 km gara pauguru virkne, kas vaļņa veidā stiepjas cauri purvainam apvidum. Pauguri veidoti no grants un oļiem senā ledāja plaisās. Mazo Kangaru augstums ir 90 m virs jūras līmeņa un 17,5 m virs apkārtnes. Pa vaļņa virsotni iet ceļš.
   Pauguru teritorijā ir izveidots kompleksais dabas liegums "Mazie Kangari" 340 ha platībā.
  (www.vietas.lv)

969.

Čerņausku akmens Allažu apkārtnē

2000-12-10 57:05:04, 24:47:49

123 << >> A 📷

   Čerņavsku akmens (Ezernieku akmens) atrodas Allažu pagastā pie Egļupes. Augstums 1,7 m, garums 5,2 m, platums 4,5 m.
   Domājams, sena kulta vieta.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

970.

Inčukalna pagastnams

2000-12-10 57:05:55, 24:41:10

123 << >> A 📷

Inčukalns pirmoreiz minēts 1436. g. sakarā ar nelielu zemes izlēņojumu Hincem. 2000. g. Inčukalna pagastā bija 3773 iedzīvotāji.
(Latvijas pagasti, 1. sēj. Rīga, 2001.)

971.

Vangažu baznīca

2000-12-10 57:07:08, 24:34:41

123 << >> A 📷

Vangažu luterāņu baznīca celta 1780.-1789. g. Vienkāršā baroka laikmeta celtne ar frontālu virs jumta izvietotu torni bija nopostīta 1. pasaules karā, atjaunota 1935. g. pēc Paula Kundziņa projekta.
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)

972.

Kukšu muižas pils

2000-12-16 56:58:41, 22:51:28

123 << >> A 📷

   Bajāri, bijušās Kukšu muižas pils. Paraugmuiža (1865.-1866. g.) sugas piena lopu audzēšanā un sviesta ražošanā. Pils (1725. g.) zālē atsegti 19. gs. 1. puses sienu gleznojumi. Ozolkoka vītņu kāpnes. Muižas kompleksā ūdensdzirnavas (minētas jau 1802. g.) pie Vēdzeles upes, stallis (1894. g.), dāre, kalpu māja u.c.
   Pēdējais muižas īpašnieks (no 1937. g.) kretulietis Hermanis Strautnieks (1891.-1967. g.) uzbūvējis vairākas kuļmašīnas.
   Kukšu dzirnavezera (11,6 ha) malā 0,4 km no pils ozols ar dobumu 6,1 m apkārtmērā, starp to un pienotavu (1886. g.) ezera krastā akmens, kura garums 2,6 m, platums 1,6 m un augstums 1,1 m.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

973.

Kandava, tilts pār Abavu

2000-12-16 57:02:01, 22:47:05

123 << >> A 📷

Kandavas akmens mūra tilts pār Abavu (1873. g.). Celts pēc Zemītes muižas īpašnieka barona Firksa iniciatīvas. 66 m garā tilta būves pamatdarbus veikuši zemnieki. Tilta abās pusēs ap vidu obeliskveida akmens pieminekļi, kuros bijušas plāksnes ar celšanas gadu un būves iniciatora vārdu. Izkaltas ārā 20. gs. 60. gadu sākumā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

974.

Baltezera kanāls

2000-12-17 57:02:26, 24:19:02

123 << >> A 📷

   Lielā Baltezera platība 5,85 kv.km, 3,9 km garš, liel. dziļums 5,9 m. Bas. platība 29 kv.km.
   Mazais Baltezers atdalīts no Lielā Baltezera ar 200-300 m platu zemes šaurumu. Mazā Baltezera platība 1,99 kv.km, liel. dziļums 10 m. Bas. platība 15 kv.km.
   Baltezera (Gaujas -Daugavas) kanāls abus ezerus saista savā starpā, kā arī Mazo B. ar Gauju, bet Lielo B. ar Juglu.

975.

Carnikavas baznīca

2000-12-17 57:07:30, 24:19:20

123 << >> A 📷

   Aiz Carnikavas kapsētas kalnā atrodas Carnikavas baznīca. Tā celta 1728. gadā, tornis - 1851. gadā.
   Carnikavas kapos apglabāts dzejnieks Ojārs Vācietis (1933.-1983.)
  (A. Plaudis. Rīgas rajons, "Avots", 1988.)

976.

Ziemassvētku ainiņa pie Rīgas - Ērgļu ceļa

2000-12-26 56:56:39, 24:26:52

123 << >> A 📷

   "Viss iznirst un aiznirst kā pasakā zilā;
    Šalc brīnišķi sapņi un dvēseli cilā,
    Visa zeme - vien daiļrunīgs sniega lauks."
  (Vilis Plūdonis)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

796. Saulkrasti, velosipēdu muzeja rādītājs 2000-10-01

797. Skultes baznīca 2000-10-01

798. Liepupes baznīca 2000-10-01

799. Liepupes muižas pils 2000-10-01

800. Limbažu luterāņu baznīca 2000-10-01

801. Limbaži, piemineklis atbrīvošanas cīnītājiem 2000-10-01

802. Katvaru muižas pils 2000-10-01

803. Katvaru ezers 2000-10-01

804. Pociema baznīcas drupas 2000-10-01

805. Rumbiņi - Bārdu dzimtas muzejs Pociemā 2000-10-01