Latvija 2000-08

Latvija 2000-08

2008-12-12

641.

Apšuciema kafejnīca un veikals

2000-08-02 57:03:35, 23:18:26

123 << >> A 📷

Uz Ventspils šosejas starp Pūri un Kuldīgas pagriezienu. Kārtīga, pieklājīga kafejnīca. Ventspils virzienā tādu ir maz.

642.

Strazdes baznīca

2000-08-03 57:08:12, 22:44:19

123 << >> A 📷

Strazdes baznīca celta 1591.-1596. g., pārbūvēta 1872. g. Neliela celtne (draudzes telpa 8 x 8,1 m, kuru no altārdaļas atdala zema apaļkoka arka). Altārglezna "Kristus" (1904., P. Kalpoks), divi baznīcēnu soli saglabājušies no 1612. g.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

643.

Strazdes muižas pils

2000-08-03 57:07:57, 22:43:32

123 << >> A 📷

Pils būvēta 19. gs. sākumā. Blakus parks (6,7 ha) ar 25 svešzemju sugu kokiem un krūmiem. Vairākas saimniecības ēkas. Dīķa malā lapegļu audze. No muižas kompleksa ēkām vēl saglabājusies aptieka (1933. g., līdz 1939. g. barona Firksa dzīvojamā ēka, 1930. g. dibinātā aptieka pārcelta no Purmaļiem).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

644.

Nurmuižas pils Laucienē

2000-08-03 57:13:39, 22:45:45

123 << >> A 📷

14. gs. ordeņa nocietinātā pils pārbūvēta 16. gs. par lielās fon Firksu muižas pils kungu māju. Ēkas centrā - pagalms, interjeros neoklasicisma sienu un griestu gleznojumi. Stallis, klētis un caurbrauktuves vārtu tornis ar ampīra stila apdari.

645.

Kaņiera ezers pie Lapmežciema

2000-08-04 56:59:60, 23:29:33

123 << >> A 📷

Kaņiera ezers atrodas Tukuma rajonā Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Platība 190 ha, ezerā 7 salas. Ezers stipri aizaudzis.
(www.ezeri.lv)

646.

Sloka, piemiņas zīme pie skolas

2000-08-04 56:56:46, 23:37:04

123 << >> A 📷

Slokas pamatskola Jūrmalā tiek atzīta par 250 gadu ilgu Slokas izglītības tradīciju turpinātāju. Kopš 1993. gada skolā mācības ik gadu uzsāk viena klase ar padziļinātu vizuālās mākslas apguvi. Kopš 1994. gada skolai ir izveidojusies sadarbība ar "Sorby" skolu Jevlē, kas ietver pieredzes un informācijas apmaiņu, skolotāju un skolēnu grupu viesošanos Zviedrijā un Latvijā. 1997. gadā ir aizsākusies līdzīga sadarbība ar skolu "Berge ungdomsskole" Lingdālē, Norvēģijā.
(htpp://lib.sps.lv)

647.

Slokas luterāņu baznīca

2000-08-04 56:56:46, 23:37:04

123 << >> A 📷

Slokas luterāņu baznīca celta 1854. g., paplašināta 1869. g. un 1903. g. Baznīcā kultūras pieminekļi - ērģeles (E. F. Valkers, 1911. g.), 12 ērģeļu luktu gleznojumi (18. gs. 40. gadi), A. Annusa altārglezna "Kristus svētī bērnus" (20. gs. 30. gadi).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000)

648.

Valmiermuižas pils tornis

2000-08-05 57:33:29, 25:25:54

123 << >> A 📷

Valmiermuižas pils tornis celts 1887. g. Divās torņa telpās atrodamas mauru stila interjera atliekas. Efektīgākā no abām bija otrā stāva telpa. Tajā virs zema paneļa bija gleznota bezgalīgi augoša režģveida arabeskas kompozīcija, par kuras prototipu kalpojuši historisma dekoratoru iecienītie Alhambras Sūtņu zāles motīvi. Pils īpašnieka kaprīze tālajā Vidzemes nostūrī bija uzbūrusi Austrumu vīziju.
(D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1996.)

649.

Rūjiena, piemineklis mācītājiem Bergmaņiem

2000-08-05 57:53:49, 25:19:56

123 << >> A 📷

Rūjienas muzeja izstāžu zāles ēkas priekšā guļ A. Vārpas veidotais piemiņas akmens, ko apvij piecu Bergmaņu dinastijas vīru vārdi. Četri no viņiem bijuši luterāņu mācītāji Rūjienas baznīcā, bet Ernsts fon Bergmanis - pasaulslavens mediķis.

650.

Rūjienas baznīca

2000-08-05 57:53:49, 25:19:56

123 << >> A 📷

Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīca celta gandrīz vienā laikā ar Rūjienas ordeņa pili 1259.-1263. g. Tā ir viena no vecākām un lielākām baznīcām Vidzemē, ārpus Rīgas. Baznīcas vēsture saistīta ar nepārtrauktiem postījumiem un atkal "augšāmcelšanos". Vidzemē grūti atrast vēl tik bieži un pamatīgi postītu kulta celtni.
(www.bertuladraudze.lv)

651.

Rūjiena, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-08-05 57:53:49, 25:19:56

123 << >> A 📷

Rūjienas kapu vidusdaļā atrodas atjaunotais piemineklis par Latviju kritušajiem (1934. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

652.

Rūjiena, piemineklis "Madonna Orans"

2000-08-05 57:53:49, 25:19:56

123 << >> A 📷

Blakus baznīcai atrodas 1964. gadā uzceltā vidusskolas ēka, netālu - K. Zemdegas piemineklis "Madonna Orans" (1936), kas tapis pieminot skolotāju Jūliju Skujiņu. Viņa noslīka Rūjā 1934. g.

653.

Rūjiena, piemineklis "Sējējs"

2000-08-05 57:53:49, 25:19:56

123 << >> A 📷

Piemineklis "Sējējs" (tēln. K. Zemdega,1939) veltīts novadniekam un kādreizējam Latvijas Ministru prezidentam A. Alberingam. Lai gan 20. gs. 50. gados pieminekli nopostīja, taču 1988. g. 18. novembrī, kad valstsvīra akmens galva bija izcelta no Rūjas upes, tas tika atjaunots.
Arturs Alberings (dzimis 1876. gada 26. decembrī, Rūjienā, miris 1934. gadā), Latvijas politiķis un sabiedriskais darbinieks.

654.

Rūjiena, piemineklis represētajiem

2000-08-05 57:53:49, 25:19:56

123 << >> A 📷

Piemineklis veltīts Rūjienas novada represēto piemiņai.

655.

Rūjienas pilsētas dome

2000-08-05 57:53:49, 25:19:56

123 << >> A 📷

Vēstures dokumentos Rūjiena pirmoreiz minēta 13.-14. gs. 1. pusē, kad Rūjas labajā krastā Livonijas ordenis nopostītās lībiešu pils vietā uzbūvēja savu pili. Ap pili un baznīcu sāka veidoties apdzīvota vieta. Pilsētas tiesības kopš 1920. gada. Iedzīvotāji 3718 (2000. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

656.

Rūjiena, piemineklis "Tālavas taurētājs"

2000-08-05 57:53:49, 25:19:56

123 << >> A 📷

K. Zemdegas piemineklis "Tālavas taurētājs" (1937) - Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis.

657.

Naukšēni, piemineklis represētajiem

2000-08-05 57:53:01, 25:26:57

123 << >> A 📷

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja trīs naukšēniešu ģimenes (7 cilvēkus) un 1949. gadā - 33 ģimenes (117 cilvēkus).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

658.

Rūja pie Naukšēniem

2000-08-05 57:53:01, 25:26:57

123 << >> A 📷

Rūja iztek no zivīm bagātā Ruhijerva (Rūjas ezera) Igaunijā, Sakalas augstienē. Pie Naukšēniem Rūja uzņem lielāko pieteku – Acupīti.

659.

Kārķi, piemineklis represētajiem

2000-08-05 57:48:59, 25:36:08

123 << >> A 📷

   Likteņgaitās cietušo kārķiešu piemiņai.
   "Bet sāpe nezūd, nenorimst,
    Tā tikai citiem ziediem izzied."
   1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 6, 1949. gadā - 99 kārķēniešus.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

660.

Ērģemes pilsdrupas

2000-08-05 57:48:47, 25:49:50

123 << >> A 📷

Ērģemes upītes krastā, otrpus Valkas - Rūjienas ceļam paceļas kokiem noaugušais Ērģemes pilskalns, kur reiz pacēlusies varena Livonijas ordeņa pils. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1422. gadā, kaut gan uzcelta krietni agrāk. No varenās pils daļēji saglabājušies mūri un abi torņi. Ap pilsdrupām sens parks ar daudzām Krievijas lapeglēm un Sibīrijas balteglēm. Šeit risinājās 1560. gada vēsturiskā kauja, kurā krievu un tatāru karapulki pilnīgi iznīcināja Livonijas valstiņu karaspēku.

661.

Valka, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-08-05 57:46:34, 26:01:18

123 << >> A 📷

Pēc Latvijas Brīvības cīņām Valkas Meža kapos tika atklāts kritušo karavīru memoriāls ar strēlnieka skulptūru centrā (1922. g., tēln. E. Melderis). Tas ir vienīgais mākslas darbs latviešu sabiedriskajā tēlniecībā, kura formās ļoti uzskatāmi atklājas kubisma virzienam tik raksturīgā skarbi ģeometriskā stilizācija. Padomju okupācijas gados nozaimoto un sapostīto pieminekli 1990. gadā atjaunoja un novietoja sākotnējā vietā.

662.

Valka, piemineklis revolucionāriem

2000-08-05 57:46:34, 26:01:18

123 << >> A 📷

   1905. gada revolucionāro notikumu nozīmīga epizode saistās arī ar Valku. Pilsētas revolucionāri devās uz Pleskavu, kur saspridzināja dzelzceļa tiltu, tā par trim dienām aizkavēdami Orlova soda ekspedīcijas ierašanos Latvijā. Tas deva iespēju daļai cīnītāju noslēpties vai emigrēt uz ārzemēm.
   1917. g. 12. maijā Valkā tika dibināta Latviešu zemnieku savienība (LZS), kas 1918. g. 18. novembrī partijas sapulcē nolēma proklamēt neatkarīgu Latvijas valsti. 1917. g. 1. maija demonstrācijā pirmo reizi atklātībā parādījās Latvijas karogs. 1917. g. 30. novembrī Valkā nodibinājās Latviešu pagaidu nacionālā padome. No 1917. g. novembra līdz 1918. g. februārim Valkā darbojās pirmā Latvijas padomju valdība - Iskolats (priekš. F. Roziņš).
   Vācu okupācija Valkā sākās no 1918. g. 22. februāra, bet no 1918. g. 17. decembra līdz 1919. g. 31. janvārim Valka atkal bija lielinieku rokās. 1919. g. 31. janvārī Valku atbrīvoja somu brīvprātīgie un igauņu karaspēks.

663.

Pedele pie Valkas

2000-08-05 57:46:34, 26:01:18

123 << >> A 📷

Pedele - Vertsjerva ezera pietekas Mazās Emajegi (Mētras) kreisā pieteka. Garums 31 km. Iztek no Katai ezera Igaunijā, 16 km garā posmā tek Latvijā. Tek cauri Valkai.

664.

Valkas baznīca

2000-08-05 57:46:34, 26:01:18

123 << >> A 📷

Sv. Katrīnas luterāņu baznīcas tornis saskatāms visā pilsētā. Valkas-Lugažu draudzes Sv. Katrīnas luterāņu baznīca rakstos pirmo reizi minēta 1477. gadā. Mūra baznīca celta 1641. gadā. Ziemeļu kara sākumā 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nopostīja, to atjaunoja 1729. gadā. 1752.-1755. g. uzcēla jaunu baznīcu, bet 1907. gadā tā cieta ugunsgrēkā. Baznīcas atjaunošana pabeigta 1910. gadā.

665.

Valka, piemiņas akmens K. Ulmanim

2000-08-05 57:46:34, 26:01:18

123 << >> A 📷

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Kārlis Ulmanis (1877 - 1942) bija tās pirmais valdības vadītājs, pēc tam vairākkārt Ministru prezidents.
Ar savu enerģiju un patriotismu viņš sekmēja Latvijas valsts izveidošanos un tās uzplaukumu. Tomēr 1934. gada 15. maijā viņš likvidēja parlamentāro demokrātiju un iedibināja autoritāru diktatūru. K. Ulmanis miris cietumā Padomju Savienībā.

666.

Valkas un Valgas dibināšanas piemiņas akmens

2000-08-05 57:46:34, 26:01:18

123 << >> A 📷

Valkai pilsētas tiesības kopš 1584. gada, Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g. Pilsētu šķērso Pedeles upe. Pa tās pieteku Varžupīti nosprausta robeža ar Igauniju. Valka ir Igaunijas pilsētas Valgas dvīņu pilsēta. Senāk Valku sauca par Pedeli.

667.

Sedas pilsētas dome

2000-08-05 57:39:01, 25:45:03

123 << >> A 📷

Sedai pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 1825 (2000. g.).

668.

Sedas kultūras nams

2000-08-05 57:39:01, 25:45:03

123 << >> A 📷

Šķērsielas galā kā skatu perspektīvas noslēdzošais objekts ir uzcelts kultūras nams. Tā formas ar pompozu kolonnu un apmetuma plastikā izpildītu dekoratīvo detaļu apdari atbilst priekšstatam par t.s. "Staļina klasicisma" arhitektūras stereotipiem.

669.

Sedas vidusskola

2000-08-05 57:39:01, 25:45:03

123 << >> A 📷

Sedas vidusskolā 1997./1998. mācību gadā bija 233 skolēni. Sedā ir arī bērnudārzs.

670.

Strenči, slimnīcas dūmenis ar ūdenstvertni

2000-08-05 57:37:49, 25:41:10

123 << >> A 📷

Interesants tehnikas piemineklis ir dūmenis ar ūdenstvertni, uzcelts 1907. g.

671.

Strenču pilsētas dome

2000-08-05 57:37:49, 25:41:10

123 << >> A 📷

Strenčiem pilsētas tiesības kopš 1928. gada. Iedzīvotāji 2112 (2000. g.).

672.

Strenči, sens verstu stabs

2000-08-05 57:37:49, 25:41:10

123 << >> A 📷

Versts - vēst. mērvienība krievu mērvienību sistēmā attālumu mērīšanai. 7 verstis = 1 jūdze; 1 versts = 500 saženu = 1,0668 km. Versts kā ceļu mērs ieviesās 19. gs. sākumā.

673.

Strenči, piemineklis represētajiem

2000-08-05 57:37:49, 25:41:10

123 << >> A 📷

Piemineklis veltīts 1949. gada 25. martā deportētajiem. Pēckara gados turpinājās pirmās okupācijas laikā uzsāktās deportācijas. 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju izveda ap 43 000 cilvēku.

674.

Strenču baznīca

2000-08-05 57:37:49, 25:41:10

123 << >> A 📷

Strenčos darbojas ev.-lut. draudze. Baznīca celta 1907. gadā. Baznīca 1. pasaules kara laikā cietusi, atjaunota, 1937. gadā uzcelts tornis (arhit. F. Skujiņš). Baznīcas ērģeles 1907. gadā pirktas Vācijā.

675.

Trikātas pilsdrupas

2000-08-05 57:32:33, 25:42:29

123 << >> A 📷

Domājams, ka Livonijas ordeņa pils 14. gs. celta latgaļu pilskalnā. Iespējams, tā nopostīta Ziemeļu kara laikā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

676.

Trikātas baznīca

2000-08-05 57:31:51, 25:41:48

123 << >> A 📷

Trikātas luterāņu baznīca celta 17. gs., vēlāk pārbūvēta. Dievnamā cilnis "Kristus kristīšana" (18. gs. 1. puse) un kancele (18. gs. 2. cet.), ērģeles (1867. g., A. Martins).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

677.

Mūrmuižas pils ar dīķi un ūdeskritumu

2000-08-05 57:28:26, 25:29:29

123 << >> A 📷

Muižas apbūve veidojusies 19. gs. vidū, kad uzcelta vienstāvīga mūra kungu māja, kalpu mājas, ūdensdzirnavas un spirta brūzis. Kungu mājā pirms II Pasaules kara darbojās Zentas Mauriņas un agronoma P. Pētersona vadītā Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļa.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

678.

Mūrmuiža, piemiņas plāksnes Tautas Universitātei

2000-08-05 57:28:26, 25:29:29

123 << >> A 📷

Mūrmuižā darbojās rakstnieces Z. Mauriņas (1897.-1978. g.) 1928. g. dibinātā Latvijas Tautas universitāte.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

679.

Līčupe pie Mazozoliem

2000-08-10 56:53:35, 25:24:41

123 << >> A 📷

Līčupe, Līce - Ogres labā krasta pieteka Cēsu un Ogres rajonā. Garums 32 km, bas. platība 174 kv. km, kritums 95 m.

680.

Mazozoli, piemineklis represētajiem

2000-08-10 56:53:12, 25:25:30

123 << >> A 📷

Padomju okupācijas varas iestādes no Mazozolu apkārtnes 1941. gadā izsūtīja 15 un 1949. gadā 72 iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

681.

Jumurdas skolas piemiņas akmens

2000-08-10 56:56:35, 25:44:08

123 << >> A 📷

No 1929. g. Jumurdas pilī darbojas skola. Uz piemiņas akmens uzraksts "1929.-2000.")
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

682.

Jumurdas muižas pils

2000-08-10 56:56:35, 25:44:08

123 << >> A 📷

Viena no pirmajām Latvijas historisma stila pilīm, būvēta 19. gs. vidū fon Tranzē dzimtai. Ēkai raksturīgs neogotisks tornis, neapmestu ķieģeļu un apmestu, krāsotu detaļu kontrasts. Netālu atrodas Rūdolfa Blaumaņa "Braku" mājas.

683.

Cirstu muižas pils

2000-08-10 56:59:02, 25:46:31

123 << >> A 📷

Ķieģeļu māja būvēta 19. gs. neogotikas stilā, galvenajā fasādē ģerbonis. Saimniecības būves, klēts, zvana tornītis, fon Strandmaņu dzimtas kapliča.

684.

Cirstu muižas tornis

2000-08-10 56:59:02, 25:46:31

123 << >> A 📷

Blakus Cirstu muižas kungu mājai uzcelts sešstūrains neogotisks tornis, 19. gs.
(www.cesis.lv)

685.

Ineša ezers netālu no Inešiem

2000-08-12 57:01:16, 25:47:01

123 << >> A 📷

Inesis - ezers Vidzemes Centrālajā augstienē 194,7 m vjl., Vecpiebalgā, Cēsu raj. DA daļā. Platība 519.5 ha, liel. dziļums 4.9 m. Ezers iegarens, 3,8 km garš, ar gleznainiem, līčainiem krastiem, vairākām pussalām un 7 salām. Uzņem Alauksta un Tauna ūdeņus; noteka Inese uz Ogres pieteku Sustalu.

686.

Mores kaujas piemineklis

2000-08-19 57:04:55, 25:05:19

123 << >> A 📷

Mores kaujā 1944. g. 25.-29. septembrī kritušo latviešu leģionāru brāļu kapos 1991. g. tika atklāts piemiņas akmens, tēln. A. Jansons.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

687.

Nītaures dzirnavas

2000-08-19 57:04:02, 25:11:22

123 << >> A 📷

Krīgaļu dzirnavas atrodas Nītaurē un redzamas darbībā. Zemnieku saimniecība "Krīgaļu dzirnavas" nodarbojas ar malšanu un ar elektrības ražošanu.
(www.cesis.lv)

688.

Nītaures luterāņu baznīca

2000-08-19 57:04:02, 25:11:22

123 << >> A 📷

Nītaures luterāņu baznīca celta 1770. g. Baznīckalnā. Tās celtniecībai daļēji izmantoti 1277. g. celtās ordeņa pils gruveši. Baznīcā ērģeles (1933. g., H. Kolbe), zvans (1929. g.). Pie baznīcas saglabājušies Nītaures pils aizsargmūru pamati.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

689.

Nītaures muižas pils

2000-08-19 57:04:02, 25:11:22

123 << >> A 📷

Bijušās Nītaures muižas pils celta ap 1890. g., tagad skola. Parks sākumā bija franču regulārā stila parks, ko pārveidoja par romantisku ainavu parku. Tajā aug 21 sugas koki un krūmi, t.sk. krēslu liepas - ļoti retas un īpatnējas sugas pārstāves. Parks izveidots ar 3 terasēm.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

690.

Spāres (Cēsu raj.) muižas pils

2000-08-19 57:11:32, 25:13:32

123 << >> A 📷

Cēsu rajona Spāres muižas pils celta 19. gs., savu tagadējo izskatu ieguvusi 20. gs. sākumā, kad tā atjaunota pēc izpostīšanas 1905. gada revolūcijas laikā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

691.

Ieriķi, brīvības cīņu piemineklis

2000-08-19 57:12:45, 25:10:49

123 << >> A 📷

1919. gada jūnijā krituša Latvijas Armijas karavīra kaps. Piemineklis atklāts 1934. gadā, autors A. Kaņeps. Piemineklis pazudis 1984. gadā, atjaunots 1988. gadā - tēlnieki M. Baltiņa, A. Jansons.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

692.

Drabešu muižas pils

2000-08-19 57:14:33, 25:16:40

123 << >> A 📷

Drabešu muižas pilī divas krāsnis un kamīns ir vērtīgi 18. gs. 2. puses mākslas pieminekļi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

693.

Āraišu baznīca

2000-08-19 57:15:13, 25:16:51

123 << >> A 📷

Āraišu luterāņu baznīca ezera ziemeļrietumu krastā celta 1445. gadā, pašreizējo izskatu baznīca ieguva pēc pārbūves 1791. gadā. Blakus baznīcai atrodas Āraišu mācītājmuižas apbūves komplekss (18. gs. beigas) ar parku un Āraišu kapsēta (1780. g.) ar laukakmeņu žogu un kapliču (1782. g., atjaunota 1989. g.)

694.

Āraišu vējdzirnavas

2000-08-19 57:15:00, 25:16:17

123 << >> A 📷

Drabešu muižas ievērojamākā dominante ir Āraišu vējdzirnavas, celtas XVIII gs.

695.

Zviedru priede Āraišos

2000-08-19 57:15:05, 25:16:22

123 << >> A 📷

Pēc teikas priedi Ziemeļu kara laikā iestādījis Zviedru karalis. Tās apkārtmērs 1,95 m, augstums 10,5 m.
(www.vietas.lv)

696.

Raiskuma muižas pils

2000-08-19 57:18:47, 25:09:32

123 << >> A 📷

Raiskuma parkā (7,3 ha) atrodas bijušās Raiskuma muižas apbūves komplekss (19. gs. 2. puse, 20. gs). Pils celta 19. gs. beigās.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

697.

Cēsis, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-08-19 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A 📷

Piemineklis kapos Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem uzstādīts 1930. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

698.

Gauja pie Ērgļu klintīm

2000-08-19 57:21:37, 25:15:36

123 << >> A 📷

   Gauja ir viena no līkumainākajām Latvijas upēm. No Jumaras ietekas lejpus Valmieras līdz Murjāņu tiltam Gaujas kopgarums ap 93 km, bet gaisa līnijā - tikai 85 km. Šajā posmā upe met pavisam 98 lielākus vai mazākus lokus.
   Līkumojošām (meandrējošām) upēm, tādām kā Gauja, raksturīga secīga stāvu, paskalojamu un lēzenu smilšainu krastu, dziļu atvaru un seklumu mija pa straumi uz leju.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

699.

Ērgļu klintis pie Gaujas Cēsu apkārtnē

2000-08-19 57:21:36, 25:15:36

123 << >> A 📷

6 km no Cēsīm ir viens no Gaujas Nacionālā parka un Latvijas dabas izcilākajiem pieminekļiem - Ērgļu klintis.

700.

Piķurga pie Ulbrokas

2000-08-27 56:56:27, 24:17:13

123 << >> A 📷

Lejtecē Piķurgu sauc arī par Brekšupīti, Ulbroku.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

701.

Salaspils pareizticīgo baznīca

2000-08-28 56:51:33, 24:19:50

123 << >> A 📷

20. gs. sākumā Salaspilī izvietoto Krievijas armijas pareizticīgo kareivju vajadzībām uzcēla pareizticīgo baznīcu, ko sagrāva 1. pasaules kara laikā. 1997. gadā Salaspils pareizticīgo draudze uzbūvēja nelielu pagaidu baznīciņu.

702.

Salaspils, piemineklis karagūstekņiem

2000-08-28 56:51:39, 24:19:40

123 << >> A 📷

Arī vācieši Latvijā rīkoja masu slepkavības. 1941. gada oktobrī Salaspilī pie Rīgas tika izveidota koncentrācijas nometne. Šajā nometnē ievietoja gan noziedzniekus, gan fašistu varas pretiniekus, gan arī iznīcināja ebrejus. 1943. gada maijā nošāva lielāko daļu Salaspils ieslodzīto.
Lai slēptu pēdas, vācieši vēlāk lika šos apbedījumus atrakt un līķus sadedzināt. Pēc nepilnīgām ziņām Salaspilī gājuši bojā ap 50000 cilvēku, tajā skaitā 7000 bērnu. Dzīvi palika 650 cilvēki.

703.

Rīgas HES pie Doles

2000-08-28 56:51:09, 24:16:23

123 << >> A 📷

Salaspils izskatu un dzīves ritmu radikāli izmainīja Rīgas HES celtniecība Doles salā (1966.-1980.). Kādreiz klusajā Ķesterciemā HES celtniekiem, kuri galvenokārt bija iebraucēji no PSRS, īsā laikā uzbūvēja vairākus desmitus piecu un deviņu stāvu namu, kuros pašlaik dzīvo divas trešdaļas Salaspils iedzīvotāju.
(J. Turlajs. Salaspils. "Vade Mecum", 1991.)

704.

Daugava pie Doles

2000-08-28 56:51:20, 24:16:05

123 << >> A 📷

Doles sala - apdzīvota sala Daugavas lejtecē, Rīgas raj. Katlakalna ciemā. Sala ir 9 km gara un 2-2,5 km plata. Ap 13. gs. salu apdzīvoja lībieši. Domājams, ka salinieki ieņēmuši vadošu vietu apkārtējo cilšu dzīvē, jo Latviešu Indriķa hronikā sala nosaukta par "Insula regis" - "Ķēniņu salu". Gar labo pusi to apņem Daugavas galvenā gultne, kurā atrodas Mārtiņa, Andreja, Zirņu salas un vairākas krāces, gar kreiso pusi tek Sausā Daugava. Pār to ir pārceltuve (pie Ķekavas). Salu šķeļ vairākas Daugavas attekas, lielākā - Lebjava.

705.

Rīga, K. Barona piemineklis Vērmaņdārzā

2000-08-31 56:57:07, 24:07:19

123 << >> A 📷

   Šo Krišjānim Baronam (1835.-1923. g.) veltīto mīlestību 1985. gadā PSRS okupācijas vārdzinātā tauta lika pretī šajā pašā gadā piespiedu kārtā vāktajiem līdzekļiem Uzvaras monumenta celtniecībai. Radās Dainu kalns Turaidā, piemineklis latviešu inteliģences patriarham Siguldā un arī Rīgā, Vērmanes dārzā.
   Kā sirmsenu totēmu no aizmirstības izcērtot, Lea Davidova-Medene veidoja šo lakonisko pelēkā granīta tēlu. Arhitekts Gunārs Asaris to veiksmīgi ievietoja parka celiņu krustojumā. Bija 1985. gada 31. oktobris un atklāšanas dienā tā pakājē gulēja no sirds nesto ziedu klājiens.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

706.

Rīga, Nacionālais teātris

2000-08-31 56:57:12, 24:06:12

123 << >> A 📷

Nacionālais (Drāmas) teātris atrodas Kronvalda bulvārī 2. Teātris dibināts 1919. gadā. Ēka celta 1899.-1902. gadā pēc arhitekta A. Reinberga projekta Otrajam Rīgas pilsētas (Krievu) teātrim.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

707.

Džūkstes apkārtne, piemineklis leģionāriem

2000-09-02 56:44:57, 23:16:18

123 << >> A 📷

Piemineklis atrodas Rīgas-Liepājas šosejas malā, tas veltīts 1944. g. Ziemassvētku kaujās kritušajiem latviešu leģionāriem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

708.

Lestenes apkārtne, piemineklis leģionāriem

2000-09-02 56:42:54, 23:11:09

123 << >> A 📷

Lestenē tiek izbūvēti Latvijas Nacionālo karavīru - leģionāru Brāļu kapi. Tie paredzēti 2000 apbedījumu vietām. 1944. gada rudenī un 1945. gada sākumā Lestenes apkārtnē notika ļoti smagas kaujas. Kauju laikā Kurzemē 19. latviešu SS brīvprātīgo divīzija zaudēja ap 3500 vīru.
(www.abc.lv/enciklopedija/devinpadsmitaa_divizija.htm)

709.

Struteles baznīca

2000-09-02 56:46:58, 22:55:41

123 << >> A 📷

Struteles baznīca celta 1645. gadā. Baznīcā kristīts K. Barons. Blakus baznīcai
postīti baronu kapi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

710.

Strutele, K. Barona piemiņas zīme

2000-09-02 56:47:24, 22:55:05

123 << >> A 📷

Uz Struteles muižu no Maikužām 1833. g. pārnākuši K. Barona vecāki. Domājams, ka viņš šeit dzimis, pavadījis sava mūža pirmos 2,5 gadus, līdz jaunais Struteles muižas īpašnieks (pēc barona F. Feilicera - Franka nāves) barons O. Herners pārcēlies uz Īli un paņēmis līdzi muižas vagaru Juri Baronu. Strutelē 1985. gadā notika svinīgs pasākums par godu K. Barona 150. dzimšanas dienai.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

711.

Struteles muižas pils

2000-09-02 56:47:24, 22:55:05

123 << >> A 📷

Struteles muiža rakstos pirmoreiz minēta 1482. g. Saglabājusies kungu māja un muižas kalpotāju māja (uz ēkas uzraksts 1857., otrais stāvs - 1959.), pie kuras piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons". Struteles parks. Pils tagad privātīpašums.

712.

Irlavas skolas simtgades piemiņas akmens

2000-09-02 56:52:28, 22:59:53

123 << >> A 📷

Irlavas pagasta tagadējās robežās pastāvēja Irlavas-Ķūku pagastskola (dibināta 1881. g.). Tā ir Irlavas vidusskolas senākā priekštece.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

713.

Irlavas vidusskola

2000-09-02 56:52:28, 22:59:53

123 << >> A 📷

Irlavas vidusskola atrodas vecajā pagastskolas ēkā (celta 1881. g.), kurai 20. gs. 50. gados uzbūvēts 3. stāvs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

714.

Irlava, J. Bētiņa piemineklis

2000-09-02 56:52:28, 22:59:53

123 << >> A 📷

J. Bētiņš (1830.-1912. g.) - pēc Irlavas skolotāju semināra beigšanas visu mūžu strādājis seminārā par mūzikas skolotāju. Piemineklis prof. J. Bētiņam uzstādīts 1986. g. (tēln. O. Nigule, arhit. T. Nigulis).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

715.

Sātu baznīca

2000-09-02 56:54:32, 22:57:58

123 << >> A 📷

   Sātu baznīca uzcelta 1778. g. Celta par hercoga Pētera Bīrona kases līdzekļiem, virs ieejas no dzelzs kalta P. Bīrona monogramma (1779. g.). Vienlaikus darināta iekārta. Ērģeles (19. gs. beigas), par ērģelnieku 40 gadus strādājis J. Bētiņš, altārglezna "Kristus un Pēteris" (1892. g., Ports), griestu lukturis (1697. g.).
   Koki pie baznīcas stādīti 1938. g., aleja uz to - 1935. g..
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

716.

Sāti, piemiņas zīme leģionāriem

2000-09-02 56:54:32, 22:57:58

123 << >> A 📷

Sātu baznīcas kreisajā pusē latviešu leģionāru apbedījumi, labajā pusē - vācu karavīru apbedījumi. Piemiņas zīmes uzstādītas 1991. gadā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

717.

Sāti, piemiņas zīme J. Jaunsudrabiņam Vecsātos

2000-09-02 56:55:28, 22:56:58

123 << >> A 📷

Bijušajā Vecsātu zemkopības skolā (1867.-1905. g.) no 1895.-1897. g. mācījies J. Jaunsudrabiņš. Pie bijušās skolas ēkas 1987. g. uzstādīta piemiņas zīme J. Jaunsudrabiņam.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

718.

Slampes kultūras pils

2000-09-02 56:50:60, 23:18:00

123 << >> A 📷

Slampes kultūras pils uzcelta 1978. g. (arhitekts Ilmārs Paegle).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

719.

Slampe, Zemgales vidusskola

2000-09-02 56:50:60, 23:18:00

123 << >> A 📷

   Zemgales vidusskola darbu uzsākusi 1980. gadā. Tā celta pēc individuāla projekta (autori V. Savisko un I. Jēkabsons). Skola sastāv no 24 mājiņām - mācību kabinetiem, kuri savienoti ar plašiem gaiteņiem un grupējas ap aktu zāli un administratīvo korpusu. Ir liela sporta zāle.
   Piemiņas akmens Slampes skolas 125 gadu jubilejai.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

720.

Pikšas - K. Ulmaņa muzejs Līvbērzes apkārtnē

2000-09-02 56:39:29, 23:29:15

123 << >> A 📷

Pikšās Latvijas Valsts prezidenta Kārla Ulmaņa (1877-1942) dzimtajās mājas (atjaunotas 1990. g.) muzejs. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Kārlis Ulmanis (1877 - 1942) bija tās pirmais valdības vadītājs, pēc tam vairākkārt Ministru prezidents.

721.

Jelgava, piemineklis 1944. g. kaujām

2000-09-02 56:38:13, 23:42:33

123 << >> A 📷

Tērvetes un Rūpniecības ielas krustojumā 1995. gadā ierīkota piemiņas vieta 1944. gada Jelgavas aizstāvjiem. Vecā Jelgava gandrīz pilnīgi sagrauta, galvenokārt padomju aviācijas uzlidojumu laikā 1944. g. jūlijā, kad pilsēta dega vairākas dienas. Tagadējā Jelgava ir jauna, celta galvenokārt pēc 2. pasaules kara.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

722.

Elejas vidusskolas sākumklašu ēka

2000-09-02 56:24:40, 23:40:56

123 << >> A 📷

Elejas vidusskolā 2000./01. m. g. mācījās 545 skolēni. Elejas pamatskola dibināta 1879. g., vidusskola kopš 1954. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

723.

Sesavas baznīca, J. Čakstes piemiņas plāksne

2000-09-02 56:25:19, 23:43:47

123 << >> A 📷

Sesavas baznīcā kristīts nākamais Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste (1859.-1927. g.), kas dzimis Lielsesavas pagasta "Čakstēs".
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

724.

Sesavas baznīca

2000-09-02 56:25:19, 23:43:47

123 << >> A 📷

Sesavas luterāņu baznīca celta 18. gs., pārbūvēta 19. gs. vidū. Saglabājusies 18. gs. iekārta - kancele, biktssols un ērģeļu prospekts.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

725.

Svitenes muižas pils

2000-09-02 56:22:46, 23:55:56

123 << >> A 📷

Svitenes muižas pils celta 19. gs. sākumā, ampīra stilā. Ir parks. Muižas pils ar kolonnām, starp kurām balkons.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

726.

Bērsteles baznīca

2000-09-02 56:23:04, 23:57:42

123 << >> A 📷

   Bērsteles luterāņu baznīca celta ap 1660. gadu, kancele - 1653. gads.
   Bērstelē vēl apskatāms bijušās Lielbērsteles muižas regulārā plānojuma parks.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

727.

Jaunsaules luterāņu baznīca

2000-09-02 56:20:42, 24:27:53

123 << >> A 📷

Jaunsaules mūra baznīca celta 1827.-1839. g. 1. pasaules karā baznīca stipri cietusi. Pēc kara tā atjaunota, iesvētīta 1931. g. Tad pat uzstādīts jauns zvans uz Krieviju aizvestā vietā. J. Bīnes altārglezna. Padomju varas laikā baznīca pamesta un izpostīta, altārglezna sadurstīta, ērģelēm izplēstas stabules.
(E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

728.

Skaistkalnes baznīca

2000-09-02 56:22:48, 24:38:43

123 << >> A 📷

Skaistkalnes Svētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca paceļas augstajā Mēmeles senlejas krastā netālu no Lietuvas robežas. Jezuīti 17. gs. beigās Skaistkalnē uzcēla skaisto baznīcu (tā iesvētīta 1692. gadā) un veltīja to Sv. Marijas debesīs uzņemšanas godam. Šai monumentālajai divtorņu bazilikai tālaika Latvijas arhitektūrā nav līdzinieču ne absolūto izmēru, ne apdares māksliniecisko kvalitāšu ziņā. Baznīcas greznais interjers, kurā īpaši izceļas altāra, kanceles un ērģeļu projekta meistarīgie kokgriezumi, veidots baroka stilā. Bazilikā apskatāms arī nozīmīgs ampīra mākslas piemineklis - marķīzes Vilhelmīnes Pauluči kapakmens (1824).
(www.vietas.lv)

729.

Bārbeles baznīca

2000-09-02 56:27:09, 24:35:56

123 << >> A 📷

   Pirmā koka baznīca Bārbelē uzcelta 1567. gadā, atjaunota 1716. gadā.
   Pēc hercoga Pētera pavēles 1789. gadā uzcelta tagadējā mūra ēka, tā pārbūvēta 1822. gadā (pēc citiem datiem 1883. gadā).
   1567. gadā uzcelta arī pirmā mācītājmāja, 1681. gadā un 1740. gadā tajā izcēlies ugunsgrēks. Tagadējā mācītājmuižas ēka uzcelta 1843. gadā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

730.

Bārbele, piemiņas zīme represētajiem

2000-09-02 56:27:09, 24:35:56

123 << >> A 📷

   Padomju okupācijas varas represijās cietuši vairāk kā 115 pagasta iedzīvotāji.
   Surģenieku mežā un Laivas purvā uzturējās nacionālie partizāni, 1946. gadā janvārī to lielākā daļa kopā ar ģimenes locekļiem un atbalstītājiem tika apcietināti un izsūtīti.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

731.

Rīgas pilsētas Dome

2000-09-08 56:57:16, 24:06:21

123 << >> A 📷

Bijusī Rīgas domes ēka atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 3. Tagad šajā ēkā darbojas Latvijas Republika Ārlietu ministrija.
Ēka celta 1911.-1913. gadā Rīgas Hipotēku bankas vajadzībām, arhitekts A. Vite.

732.

Jugla pie ietekas Juglas ezerā

2000-09-10 56:58:16, 24:17:24

123 << >> A 📷

   Mazā Jugla tek pa Ogres un Rīgas rajona teritoriju, 119 km gara.
   Lielā Jugla veidojas, saplūstot Sudai un Mergupei, tek pa Rīgas rajona teritoriju, 62 km gara.
   Lejtecē, 1 km pirms ietekas Juglas ezerā, Lielā Jugla saplūst ar Mazo Juglu, veidojot kopīgu deltu.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

733.

Dāvida dzirnavu avoti pie Vaives upes

2000-09-13 57:16:05, 25:23:18

123 << >> A 📷

Vaive - Raunas kreisā pieteka Cēsu rajonā. Garums 18 km, bas. platība 80 kv.km, kritums 102 m (vidēji 5,2 m/km). Tek dziļā senlejā, kuras krastos gleznaini smilšakmens iežu atsegumi un daudz gravu. Liel. pieteka Rīdzene (10 km). Upē vairāki dzirnavu aizsprosti.

734.

Priekuļi, K. Ulmaņa piemiņas zīme

2000-09-13 57:18:60, 25:22:13

123 << >> A 📷

1935.-1936. g. stādītajā bērzu birzī 1989. g. atklāts piemiņas akmens latviešu valstsvīram agronomam Kārlim Ulmanim (1877.-1942. g.). Uz Priekuļiem K. Ulmanis pārcēlās 1918. g. 1. jūnijā. Vidzemē šajā laikā viņš bija pazīstams kā "politiskais agronoms".
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

735.

Palsmane, piemineklis brīvības cīnītājiem

2000-09-13 57:23:20, 26:10:51

123 << >> A 📷

Pie Palsmanes luterāņu baznīcas atrodas piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem draudzes karavīriem.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

736.

Palsmane, piemineklis 2. pasaules kara upuriem

2000-09-13 57:23:20, 26:10:51

123 << >> A 📷

Piemineklis veltīts Otrajā pasaules karā kritušajiem un bezvēsts pazudušajiem palsmaniešiem.
Otrā pasaules karā un partizāņu karā (1941.-1953. g.) krituši vai bezvēsts pazuduši apm. 120 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

737.

Palsmane, piemineklis represētajiem

2000-09-13 57:23:20, 26:10:51

123 << >> A 📷

   Padomju okupācijas varas iestādes 1949. gadā izsūtīja 171 palsmanieti.
   U. Ģērmanis darbā "Latviešu tautas piedzīvojumi" raksta:
   "1949. gada 25. marts - masveida deportācijas. Daudz latviešu izsūta uz vergu nometnēm vai tāliem neapdzīvotiem apgabaliem Sibīrijā. Latvijas zemkopību sagrauj un zemniekus padara par dzimtcilvēkiem - kolhozniekiem, kuriem nekas nepieder un kurus nežēlīgi izmanto".

738.

Palsmanes luterāņu baznīca

2000-09-13 57:23:20, 26:10:51

123 << >> A 📷

Palsmanes luterāņu baznīca uzcelta 1817. g., ērģeles - 1860. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

739.

Palsmanes pagastmāja

2000-09-13 57:23:20, 26:10:51

123 << >> A 📷

Palsmane atrodas 7 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, 24 km uz austrumiem no Smiltenes. Palsmanes pagastmājas ēka 110 gadus veca.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

740.

Palsmanes muižas pils

2000-09-13 57:23:20, 26:10:51

123 << >> A 📷

Palsmanes centrā Palsas upes labajā krastā atrodas bijušās Palsmanes muižas pils. Pils celta 1880. g., tagad pilī speciālā internātskola. Pie pils parks.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

741.

Aumeisteru muižas pārvaldnieka māja

2000-09-13 57:31:24, 26:12:09

123 << >> A 📷

   Aumeisteru muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
   Muižu sāka celt 18. gs. beigās, kungu māja celta pirms apmēram 200 gadiem, par to liecina mājā atrastais vējrādis ar gadskaitli 1793. Visplašākā celtniecība notikusi muižas saimnieciskā uzplaukuma laikā 19. gs. beigās. Krāšņākā celtne ir pārvaldnieka māja, saukta arī par "Sarkano māju", kas būvēta no vietējiem sarkanajiem ķieģeļiem neorenesanses stilā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

742.

Trapene, O. Vācieša piemiņas akmens

2000-09-13 57:26:56, 26:35:23

123 << >> A 📷

   Pie Trapenes pamatskolas atrodas piemiņas akmens dzejniekam Ojāram Vācietim, uzstādīts 1984. gadā, tēlnieks A. Zelčs.
   Dzejnieks un rakstnieks Ojārs Vācietis dzimis 1933. g. 13. nov. Trapenes pagasta Dumpjos, miris 1983. g. 28. nov. Rīgā, apbedīts Carnikavā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

743.

Apes pilsētas dome

2000-09-13 57:32:19, 26:41:26

123 << >> A 📷

   Ape - pilsēta Alūksnes raj. pie Igaunijas robežas, 54 km no Valkas. Cauri Apei ved autoceļš Alūksne - Igaunija; 2 km attālumā ir Rīgas - Pleskavas autoceļš.
   Pilsētas tiesības kopš 1928. gada. Iedzīvotāji 1606 (2000. g.)
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

744.

Apekalna baznīca

2000-09-13 57:33:00, 26:54:12

123 << >> A 📷

   Pirmā koka baznīca celta 1693. g., bet 1701. g., kā teicis E. Gliks, -"Opokas baznīca sakrita pelnos".
   Tagadējā Opekalna (Apukalna) mūra baznīca celta 1774.-1779. g., pēc E. Glika ierosinājuma iekārtota Opekalna vecā un jaunā kapsēta. 1927. g. pēc arhitekta P. Kampes projekta restaurēts baznīcas tornis.
   Opekalna baznīca atrodas 235 m vjl. - vienīgā Latvijā, kas atrodas tik augstu. Baznīcā atrodas trīs valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris (1774. g.), ērģeles (ap 1860. g.) un kancele (18. gs. 2. puse). Darbojas Opekalna ev. lut. draudze.
   Opekalna draudze un baznīca nepārtrauca darbu arī padomju okupācijas gados.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

745.

Veclaicenes baznīca

2000-09-13 57:34:20, 26:59:44

123 << >> A 📷

Veclaicenes pareizticīgo baznīca atrodas pie šosejas Rīga-Veclaicene, celta 1892. g.
(www.aluksne.lv)

746.

Ziemeru muižas pils

2000-09-13 57:32:04, 27:03:53

123 << >> A 📷

16. gs un 17. gs. muiža bija kā liela zemnieku saimniecība. Tikai 18. gs. vidū tā sāk veidoties kā muiža ar kungu māju, saimniecības ēkām un nelielu parku. Pašreizējā kungu māja celta 18. gs. beigās agrā klasicisma stilā. Muižas apbūves ansambli, kā arī parku un dārzu izveido barons fon Volfs sākot ar 19. gs. sāk. Parādes pagalma malās viena otrai pretī mūra klēts un stallis, bet pārējās saimniecības ēkas nostāk no muižas centra. No tām minamas vairākas interesantas ēkas - pārvaldnieka māja, kuras 2. stāvs būvēts pildrežģa konstrukcijā, sešstūrains no laukakmeņiem būvēts pieliekamais, klēts vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, ledus pagrabs un 19. gs. 2. pusē parādes pagalma stūrī uzcelts ūdenstornis.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns) Privātīpašums.

747.

Alūksne, Glika ozoli

2000-09-14 57:25:31, 27:02:51

123 << >> A 📷

Jau 300 gadu Alūksnē zaļo divi E. Glika stādītie ozoli (E. Gliks tos stādījis 1685. gadā pēc Vecās Derības tulkošanas un 1689. gadā pēc Jaunās Derības tulkošanas), bet Alūksnes Bībeles muzejā glabājas E. Glika Bībeles pirmizdevuma oriģināls.
1685. gadā stādītais ozols tiek uzskatīts par Latvijas vecāko zināmo koku.

748.

Alūksnes luterāņu baznīca

2000-09-14 57:25:31, 27:02:51

123 << >> A 📷

Netālu no Bībeles muzeja atrodas Alūksnes lut. baznīca. Projektējis K. Hāberlands 1781. gadā. Viena no skaistākajām Latvijas baznīcām, īpatnēja ar vietējā granīta pielietojumu klasicisma arhitektūrā.
Turpat pāri ielai Alūksnes septiņsimtgades parkā ir piemiņas akmens E. Glika dibinātās skolas vietā, Saules pulkstenis (1984. g.) un tēlnieka A. Zelča veidotas skulptūras.

749.

Alūksne, Glika Bībeles muzejs

2000-09-14 57:25:31, 27:02:51

123 << >> A 📷

   No 17. gs. vācu tautības garīdznieka, tā laika latviešu izglītības un kultūras celmlauža E. Glika vārds saistīts ar Alūksnes pilsētu.
   Ernsts Johans Gliks (1654 - 1705) 1685. gadā tiek iecelts par Alūksnes draudzes mācītāju un līdz gūstam Ziemeļu kara laikā 1702. gadā dzīvoja Alūksnē, kur tapis Jaunās derības (1685. g.) un Vecās derības (1689. g.) tulkojums no sengrieķu un senebreju valodām.
   Kopš 1990. gada 18. novembra līdzās Alūksnes ev.-lut. baznīcai atrodas mācītāja E. Glika vārdā nosauktais Bībeles muzejs. Ernsta Glika Bībeles muzejs ir vienīgais šāda veida muzejs Eiropā.

750.

Alūksnes pilsētas dome

2000-09-14 57:25:31, 27:02:51

123 << >> A 📷

Alūksnes teritorija bijusi apdzīvota 2. gt. pirms Kristus. 13. gs. tā ietilpa latgaļu valstiskajā veidojumā Atzelē. Pie Pleskavas ceļa pirms vācu iebrukuma stāvēja senču pilskalns. Cauri novadam gāja ceļš no Baltijas piekrastes uz Pleskavu un Novgorodu. Pilsētas tiesības kopš 1920. gada. Iedzīvotāji 9745 (2000. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

751.

Alūksnes stacija

2000-09-14 57:24:38, 27:02:57

123 << >> A 📷

Gulbenes-Alūksnes dzelzceļa posms (33 km) ir vienīgais šaursliežu dzelzceļš Baltijā, sliežu platums 750 mm.
Tas saglabājies no 1903. gadā atklātās dzelzceļa līnijas Stukmaņi-Valka. Bānītis atzīts par valsts nozīmes kultūras pieminekli.

752.

Pededze pie Mālupes

2000-09-14 57:20:21, 27:13:57

123 << >> A 📷

28 km garumā Pededze tek pa Igaunijas teritoriju. Pededzes baseinā daudz mežu, it īpaši gar pašu Pededzi. Krastos dažviet saglabājušies ozoli.

753.

Liepnas baznīca

2000-09-14 57:20:34, 27:28:16

123 << >> A 📷

Liepnas luterāņu baznīca celta 1935.-1937. g. Liepnā vēl ir Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca (celta 1840. g., pārbūvēta 1924. g., 1944. g. nodega, pēc kara atjaunota) un pareizticīgo baznīca (celta 1896. g.).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

754.

Kupravas stacija

2000-09-14 57:14:25, 27:29:43

123 << >> A 📷

Kuprava sāka attīstīties 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas, kad te bijušās Viļakas muižas zemē tika izdalīti apbūves gabali. 1. pasaules kara laikā 1918. g. vācieši Kupravā bija ierīkojuši koncentrācijas nometni. 2000. g. Kupravas pagastā bija 806 iedzīvotāji, t.sk. 47,0 % vīriešu, 53,0 % sieviešu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

755.

Litenes nometnes piemiņas zīme

2000-09-14 57:10:30, 27:02:00

123 << >> A 📷

Vēsturiskā Latvijas armijas vasaras nometnes vieta Litenē būtu jāiekļauj aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā.

756.

Litenes kapu kapliča

2000-09-14 57:11:27, 27:01:30

123 << >> A 📷

Litenes kapu kapliča ir arhitektūras piemineklis, celta 20. gs. 30. gados.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

757.

Stāmerienas ezers

2000-09-14 57:12:57, 26:53:29

123 << >> A 📷

Stāmerienes ezers atrodas Gulbenes rajonā, platība 92,6 ha. Ietek Pogupe no Ludzas ezera, iztek Pogupe uz Pogas ezeru.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

758.

Stāmerienas stacija

2000-09-14 57:14:09, 26:52:59

123 << >> A 📷

Stāmerienas stacijas ēka būvēta 1902. gadā vienlaicīgi ar dzelzceļa būvniecību. Sākotnēji stacijas nosaukums bija Stāmere. Lai saskaņotu staciju nosaukumus ar jaunajiem vietvārdiem ar 1927. gada 1. maiju stājās spēka Dzelzceļu virsvaldes rīkojums par staciju pārdēvēšanu. Stāmeres staciju pārdēvēja par Stāmerieni.

759.

Augulienas muižas pils

2000-09-14 57:16:28, 26:41:11

123 << >> A 📷

Augulienā bijušās muižas apbūve: kungu māja (20. gs. sākums), divas kalpu mājas (19. gs. 4. cet.), klēts un saimniecības ēka (18. gs. 2. puse), parks.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

760.

Mālmuižas pils

2000-09-14 57:18:30, 26:27:13

123 << >> A 📷

Pils celta 19. gs. sākumā. Ēkas celtniecībā izmantoti ķieģeļu un koka celtniecības paņēmieni - fasādes rotātas ar kokgriezumiem. Teika stāsta, ka Mālmuižas pils mūros iemūrēta dzīva meitene, ko barons licis noķert Mālmuižas apkārtnē.

761.

Gosupes velns

2000-09-14 57:12:60, 26:23:38

123 << >> A 📷

Velēnas - Lizuma ceļa malā braucējus un nācējus sagaida lizumieša V. Zvaigznīša veidotā skulptūra. Pēc nostāsta, Gosupes velns gandrīz aizvilcis uz elli krogusbrāli Rudgalvju Krustiņu.

762.

Lizuma pils

2000-09-14 57:11:32, 26:22:22

123 << >> A 📷

Lizuma pils - 19. gs. vidus fon Volfu dzimtas pils ar neogotikas stila fasādes apdari, trīsstāvu torni. Vairākās telpās saglabājies interjers ar koka kasešu griestiem, sienu paneļiem. Muižas saimniecības ēkas veido pašreizējo pagasta centru.

763.

Stendes baznīca

2000-09-16 57:11:34, 22:33:58

123 << >> A 📷

Stendes luterāņu baznīca atrodas pie ceļu pārvada, būvēta 1668.-1751. g. Ērģeles - 1898. g., E. F. Valkers.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

764.

Stendes pilsētas dome

2000-09-16 57:08:39, 22:32:03

123 << >> A 📷

Stendei pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 2002 (2000. g.).
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

765.

Māras kambari pie Abavas

2000-09-16 57:04:54, 22:22:02

123 << >> A 📷

Māras kambari ir smilšakmenī izskalota alu sistēma, kas atrodas Abavas senlejas labajā krastā apmēram 5 km aiz Veģiem, braucot pa šoseju Sabile-Kuldīga. Netālu no Māras kambariem atrodas Māras avots.
(www.ltg.lv)

766.

Kuldīga, 1905. g. revolūcijs piemineklis

2000-09-16 56:58:15, 21:58:08

123 << >> A 📷

1905. gada parks kopš 1950. gada veidots karā sagrautās apbūves vietā. Centrā piemineklis 1905. gada revolucionāriem (1956. g., tēln. L. Rezevska un L. Novožeņeca).

767.

Virkas muiža Kuldīgā

2000-09-16 56:58:49, 21:57:40

123 << >> A 📷

   Virkas muiža celta 19. gs beigās – 20. gs. sākumā kā kungu vasaras māja. Atjaunota 20. gs. 80. gados.
   Latvijas brīvvalsts laikā te izveidota Kuldīgas apriņķī pirmā luterāņu skola, Otrā pasaules kara beigās ievietots krievu karavīru hospitālis. Padomju gados te bija kopmītnes Lauktehnikas strādniekiem, 2008. gadā - viesnīca.
  (www.kurzemnieks.lv)

768.

Padures muižas pils

2000-09-16 57:01:02, 21:54:25

123 << >> A 📷

   Atrodas Kuldīgas rajonā. Padures pils celta 19. gs. sākumā. Centrālā daļa divstāvīga, ar četru kolonnu portikiem abās pusēs. Sānu daļas vienstāvīgas, ar klasicisma stilam atbilstošiem apaļiem lodziņiem celtnes galos. Durvis un keramikas krāsnis (19. gs.).
   Pilī no 1923. g. līdz 1942. vai 1943. g. darbojusies divgadīgā lauksaimniecības skola. Regulāra plānojuma parks (3,0 ha), veidots 19. gs. 2. pusē.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

769.

Īvande, piemineklis represētajiem

2000-09-16 56:59:35, 21:45:46

123 << >> A 📷

   Padomju okupācijas varas iestādes 1949. gadā izsūtīja 74 īvandniekus.
   Pie Īvandes baznīcas 1989. g. uzstādīts piemiņas akmens deportētajiem Īvandes iedzīvotājiem.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

770.

Īvandes baznīca

2000-09-16 56:59:35, 21:45:46

123 << >> A 📷

Īvandes luterāņu baznīca celta 1816. g. Kancele (18. gs. beigas), altārglezna Kristus un Pēteris" (ap 1815. g.), ērģeles (19. gs. 2. puse).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

771.

Reģu pils

2000-09-16 56:59:42, 21:37:13

123 << >> A 📷

   Reģu pils celta 1890. g. pēc Liepājas galvenā arhitekta M. P. Berči projekta, bija pansionāts, kurā 1981. g. mirusi Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere strēlniece Līna Freidenfelde-Čanka. Parkā (7 ha) aug trīs purpursārtie dižskabārži.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993)
   2007. gada 23. februārī ugunsgrēks nopostīja ēku, gāja bojā 26 pansionāta iemītnieki.

772.

Venta pie Zlēkām

2000-09-17 57:06:31, 21:47:33

123 << >> A 📷

Venta - upe Latvijas R daļā (Saldus, Kuldīgas un Ventspils raj.). Sākas Lietuvā, Žemaitijas augstienes ZA nogāzē, no Veņu ezera. Pie Ventspils ietek Baltijas jūrā. Garums 346 km (Latvijā 178 km), bas. platība 11800 kv.km (Latvijā 7900 kv.km), kritums 156,6 m. Liel. pietekas Lietuvā - Ringuva (37 km), Dabiķine (36 km), Virviča (131 km), Šerkšne (56 km), Varduva (97 km); Latvijā -
Vadakste (uz robežas), Losis, Zaņa, Lētīža, Šķērvelis, Koja, Klūga, Ciecere, Ponakste, Ēnava, Lejējupe, Ēda, Liekne, Abava, Varžupe, Kamārce.

773.

Zlēku muižas pils(drupas)

2000-09-17 57:06:55, 21:49:00

123 << >> A 📷

Zlēku muižas komplekss celts 18. gs. sākumā. Taisnstūrveida pagalms apbūvēts no trim pusēm, galvenais pievedceļš iet cauri vārtu arkai starp bijušo pārvaldnieka dzīvojamo māju un klēti. Pils nodegusi 1945. gadā. Pārējo pagalmu ierobežojošo ēku apdarē izmantoti tie paši motīvi, kas pilij. Aiz pagalma atrodas dīķis, tālāk - parks (4 ha) ar 15 svešzemju sugu kokiem un krūmiem.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

774.

Zlēkas, piemineklis fašisma upuriem

2000-09-17 57:07:15, 21:48:55

123 << >> A 📷

Par partizānu, vācu armijas dezertieru atbalstu 1944. gadā tika nodedzinātas Dižķīru, Graužu, Vēveru, Mūrnieku un Zilumu mājas. To un arī citu māju iedzīvotāji nošauti. Bijušo māju vietās uzstādītas piemiņas plāksnītes. Zlēku traģēdijas upuri apglabāti Karātavu kalna rietumu daļā. Kapi iekārtoti 1965. gadā. Upuru piemiņai uzstādīts obelisks. Piemiņas akmeņi ar nogalināto uzvārdiem uzstādīti 1985. gadā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

775.

Zlēku baznīca

2000-09-17 57:07:23, 21:49:24

123 << >> A 📷

   Zlēku luterāņu baznīca celta 1645. gadā. Tagadējais tornis ar kāpņveida kontrforsiem, uzcelts 1834. gadā. Baznīcas arhitektūrā un interjerā vēlās gotikas iezīmes apvienotas ar manierisma formām.
   Ērģeles 1875. g. darinājis Liepājas ērģeļbūvētājs K. Hermanis. Altārglezna "Kristus zaimošana" veidota ap 1650. gadu. Altāris un kancele (1645.-1652.) ir vēlā manierisma pieminekļi, to autori - grupa Kurzemes hercoga koktēlnieku; viens no tiem ir F. Hofenštets no Brēmenes.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

776.

Vella dzirnavas Zlēku apkārtnē

2000-09-17 57:07:22, 21:52:50

123 << >> A 📷

Zlēkas - apdz. v. Ventspils rajonā, Zlēku pagasta centrs. Zlēku pagasts atrodas Piejūras zemienē, Ventas labajā krastā lejpus Abavas ietekas. Pagasta robežās arī nelielās Dzirnavupe un Kāžupe, kā arī Kāžu (Laidzes, 25 ha) un Tīsa ezeri. Dzirnavas uz Dzirnavupes izmantotas filmā "Vella kalpi".

777.

Usmas pagastmāja

2000-09-17 57:13:05, 22:09:17

123 << >> A 📷

   Usmas pagastā 2000. gadā bija 655 iedzīvotāji. Nacionālais sastāvs: 91,5% latviešu, 3,7% ukraiņu, 2,1% krievu, 1,0% lietuviešu.
   0,1 km uz rietumiem no pagastmājas pie Muižkalnu mājām viduslaiku kapsēta - Ģenerāļkalns. Pēc nostāsta, te apglabāts kāds Krievijas virsnieks, kurš te gājis bojā, cīnoties ar Saksijas grāfu Moricu.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

778.

Usmas ezers pie Usmas

2000-09-17 57:12:18, 22:09:05

123 << >> A 📷

Usmas ezers atrodas uz Talsu, Ventspils un Kuldīgas rajona robežas, tā platība 3892 ha. Ezerā 7 salas. Moricsalas dabas rezervātā ietilpst salas - Moricsala un Lielalksnīte, ezera R daļa - Luziķērte.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

779.

Puzes baznīca

2000-09-17 57:19:40, 22:00:33

123 << >> A 📷

   Puzes baznīca celta 1692. g. Tornis pēc ugunsgrēka uzcelts 1806. g. Virs ieejas četri akmens ciļņi - ģerboņi (1692. g.). Restaurācija sākta 1986. g., draudze atjaunota 1988. g. Ērģeles (1844. g., Hermanis Liepājā) pabeigtas restaurēt un paplašinātas 1990. g.
   Teika par to, kā barons izvēlējies meiteni iemūrēšanai baznīcā. Blakus baznīcai apglabāts zinātnieks entomologs Johans Heinrihs Kavals (1799.-1881. g.), kas no 1835. g. bija Puzes mācītājs.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

780.

Pope, pieminekļi staļinisma upuriem

2000-09-17 57:24:09, 21:51:27

123 << >> A 📷

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 20 un 1949. gadā - 89 popēniešus. Blakus Popes vecajiem kapiem 1990. g. uzstādīts piemiņas ansamblis Staļina represijās cietušajiem pagasta iedzīvotājiem. Trīs kokā cirsto skulptūru autors Ģ. Burvis.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

781.

Popes baznīca

2000-09-17 57:24:09, 21:51:27

123 << >> A 📷

   Popes baznīca uzcelta 1771. g. Vienjoma celtne ar poligonālu altārgalu. Pašreizējais interjers neogotiskās formās darināts 1879. g. Ērģeles ar 11 reģistriem (1898. g., Valkers). Piemiņas plāksne (1939. g.) Latvijas Atbrīvošanas cīņās un 1. pasules karā kritušajiem un bez vēsts pazudušajiem 30 pagasta dēliem, atkal uzstādīta 1988. g. Portāls (1771. g.) daļēji izveidots no dzelteniem t.s. Holandes ķieģeļiem (tos kuģinieki atceļā veda no Rietumiem), daļēji kalts akmenī. Barokālas durvis (18. gs.).
   Pie baznīcas kapu plāksnes, kas pārvestas no baronu kapiem.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga 1993.)

782.

Popes muižas pils

2000-09-17 57:24:09, 21:51:27

123 << >> A 📷

Senās 13. gs. kiligundas (pārvaldes centra) vietā izveidojās fon Bēru dzimtas īpašums. 17. gs. sākumā celtā kungu māja 19. gs. vidū pārveidota neogotikas stilā. Parkā torņa tipa senā dzīvojamā ēka (vējrādī datēta ar 1653. gadu), tagad iesaukta par medību namiņu. Kungu mājā saglabāta interjeru apdare un rokoko krāsns. Ēkas priekšā - Latvijas dižākais skābardis. Popes pamatskola.

783.

Ances muižas pils

2000-09-17 57:30:50, 22:01:22

123 << >> A 📷

   Ances vecās muižas ēka (18. gs. beigas, 1910. g.) iekļauta Eiropas kultūras mantojumā, saglabājusies arī bijusī kalpu māja (1789. g.).
   Ances pils durvju vērtnes ir mākslas piemineklis.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

784.

Valpenes piramīda K. Barona piemiņai

2000-09-17 57:25:28, 22:23:11

123 << >> A 📷

Pie Valpenes pusmuižas, kur pagājusi Kr. Barona bērnība, pēc I. Ziedoņa ieceres izveidota Valpenes piramīda. Šo 6 m augsto, akmeņu krāvumu (pamatnes apkārtmērs 50 m) izveidojis V. Titāns. Akmeņos iekalti apkaimes nopostīto māju nosaukumi.

785.

Rīga, A. Kalniņa piemineklis

2000-09-26 56:56:60, 24:07:02

123 << >> A 📷

   1979. gadā, atzīmējot izcilā latviešu simfoniskās un operu mūzikas komponista Alfrēda Kalniņa (1879.-1951. g.) simtgadi, Latvijas Operas un baleta teātra apstādījumos atklāja pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna 1966. gada meta realizēto pieminekli. Gaišpelēkajā granītā to kalis tēlniecības vecmeistara skolnieks Kārlis Baumanis. Piemineklis iecerēts kā uz postamenta pacelts sēdošā patriarha - mūzikas klasiķa - portrets. Tā uztverei nepieciešams frontāls apskates rakurss un noslēgts aizmugures fons.
   Sakarā ar Nacionālās operas teātra rekonstrukciju A. Kalniņa pieminekli 1998. gadā pārvietoja uz kanālmalas apstādījumiem Latvijas Mūzikas akadēmijas tuvumā. Diemžēl gājēji, ejot pa Raiņa bulvāri, spiesti vērot pieminekļa mugurpusi, kamēr komponista tēls raugās uz operas namu.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

786.

Rīga, G. Merķeļa piemiņas akmens

2000-09-26 56:57:03, 24:07:08

123 << >> A 📷

   Vērmanes parka zālienā 1994. gada 1. novembrī, atzīmējot Baltijas vācieša Garlība Merķeļa 225. dzimšanas dienu, viņam uzstādīts piemiņas akmens.
   Piemiņas akmens rakstu laukumā iekalts teksts: "Garlībam Merķelim (1769.-1850.). Latviešu likteņgrāmatas radītājam."
   Neapstrādāts ledāja atnests granīta bluķis ir latviešu tēlniecībā ļoti bieži izmantots materiāls.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

787.

Daugmale, piemiņas zīme Bēgļu ceļš

2000-09-29 56:49:15, 24:26:56

123 << >> A 📷

1. pasaules kara laikā cauri Daugmales pagastam gāja "bēgļu ceļš". 1915. g., ienākot vācu karaspēkam, bēgļi no Kurzemes un Zemgales devās pāri Daugavai uz Rīgu, Vidzemi un Krieviju. "Bēgļu ceļa" malā uzstādīta Kultūras fonda piemiņas zīme.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

788.

Jaunjelgavas katoļu baznīca

2000-09-29 56:36:60, 25:05:02

123 << >> A 📷

Jaunjelgavas katoļu baznīca celta 1818. gadā.

789.

Seces baznīca

2000-09-29 56:33:30, 25:22:51

123 << >> A 📷

Seces luterāņu baznīca celta 1792. g., tornis - 1862. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

790.

Koknese, skats uz pilsdrupām pāri Daugavai

2000-09-29 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A 📷

Kokneses pilskalns, sēļu un latgaļu apdzīvots jau I gadu tūkstotī pirms Kristus. Bīskaps Alberts 1209. gadā nodedzinātās senču pils vietā uzcēla mūra pili, ko 1701. gadā sagrāva sakšu karaspēks. Kādreiz Daugavas laiviniekiem tā šķita kā cietoksnis kalna galā. Šodien, kad Pļaviņu HES ūdenskrātuve skalo pils pamatus, tā drīzāk atgādina salu Daugavas malā.

791.

Staburaga norādes zīme

2000-09-29 56:34:44, 25:28:56

123 << >> A 📷

1 km lejpus parka Daugavas krastā kādreiz pacēlās 18 m augstais Staburags, kas pieminēts vairākos slavenos daiļliteratūras darbos - A. Pumpura eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts", Valda romānā "Staburaga bērni". Tagad Staburaga atrašanās vietu norāda kāpnes, kas ved Pļaviņu ūdenskrātuves dzelmē.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

792.

Sēlpils pilsdrupas uz saliņas Daugavā

2000-09-29 56:35:13, 25:38:24

123 << >> A 📷

   2 km uz ziemeļiem no Sēlpils, uz saliņas Daugavā, Sēlpils arheoloģisko pieminekļu komplekss - pilskalns, priekšpils, apmetne un kapsēta.
   Arheoloģiskajos izrakumos (1963.-1965. g., vadīja E. Šnore, A. Zariņa) seno sēļu pils slānī (6.-12. gs.) atsegtas pavardu, celtņu un nocietinājumu paliekas. Augšējā, mūra pils, slānī (13.-17. gs.) atsegts četrstūrveida tornis ar apakšzemes eju, sardzes telpa un priekšpils uzbērums (augst. 12 m). Kapsētā (13.-17. gs.) atsegti 234 apbedījumi, kapu piedevas trūcīgas.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

793.

Zasas dzirnavas

2000-09-29 56:17:37, 25:58:51

123 << >> A 📷

   Angļu izcelsmes barons Vilhelms Greigs (Grey) 1887. g., veidojot Dzirnupītes aizsprostu, uzcēla ūdensdzirnavas ar lielu sarkanu ķieģeļu skursteni.
  (No Zasas vidusskolas vēstures muzeja materiāliem)
   2008. gadā Zasas dzirnavas baltvācu pēcteča Hārdija Kortmana īpašumā, jau 4 gadus tajās notiek atjaunošanas darbi, to izskats pilnīgi mainījies. Tām ir arī sava mājas lapa: http://www.mill-of-zasa.com.

794.

Zasas baznīca

2000-09-29 56:17:37, 25:58:51

123 << >> A 📷

Zasa atrodas 33 km no Jēkabpils. Zasas luterāņu baznīca - ķieģeļu celtne ar koka torni - celta 1750. gadā.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

795.

Eglaine pie Zasas - Dunavas ceļa

2000-09-29 56:12:31, 26:08:55

123 << >> A 📷

Eglaine, Eglona - Daugavas kreisā pieteka Jēkabpils rajonā. Garums 36 km, bas. platība 215 kv.km, kritums 23 m. No kreisā krasta pieteka Bērze, no labā - Cīruliņa, Lāčupīte un Grīvīte.

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

641. Apšuciema kafejnīca un veikals 2000-08-02

642. Strazdes baznīca 2000-08-03

643. Strazdes muižas pils 2000-08-03

644. Nurmuižas pils Laucienē 2000-08-03

645. Kaņiera ezers pie Lapmežciema 2000-08-04

646. Sloka, piemiņas zīme pie skolas 2000-08-04

647. Slokas luterāņu baznīca 2000-08-04

648. Valmiermuižas pils tornis 2000-08-05

649. Rūjiena, piemineklis mācītājiem Bergmaņiem 2000-08-05

650. Rūjienas baznīca 2000-08-05