Latvija 2000-07

Latvija 2000-07

2008-12-12

482.

Ulbroka, piemineklis "Barikāde"

2000-07-02 56:56:43, 24:16:28

123 << >> A 📷

Piemiņas akmens 1991. g. barikāžu dalībniekiem.

483.

Ulbroka, 1905. g. revolūcijas piemineklis

2000-07-02 56:56:45, 24:16:30

123 << >> A 📷

Piemineklis veltīts 1905.-1907. gada revolūcijā bojā gājušajiem Doles, Katlakalna un Stopiņu cīnītājiem (1962. g., tēlnieks J. Zariņš, arhitekts J. Līcītis)
(A. Plaudis. Rīgas rajons. "Avots", 1988.)

484.

Garkalne, piemineklis represētajiem Ropažu stacijā

2000-07-02 57:02:47, 24:24:57

123 << >> A 📷

Pie Ropažu stacijas uzstādīts piemineklis 1949. g. izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

485.

Garkalnes baznīca

2000-07-02 57:04:09, 24:25:13

123 << >> A 📷

   Vēstures avoti liecina, ka Garkalnē dievnams bijis jau 17. gs. sākumā - neliela koka baznīca (kapela), kas atradusies senajā kulta vietā. Vēlāk baznīcu pārvietoja blakus vecajai Neijermīles pilij. 18. gs. sākumā Garkalnē uzcēla jaunu koka baznīcu, ko sauca par Vesterotes jeb Iļķenes muižiņas kapelu. Ziemeļu kara laikā baznīca tika nopostīta.
   1848. g. ar Ādažu mācītāja F. Šillinga gādību uzcēla pašreizējo mūra baznīcu. 1991. g. par Ādažu ev. lut. draudzes mācītāju kļuva Juris Rubenis. Baznīcā veikts kapitālais remonts, atgūta altārglezna, izgatavota jauna kancele, soli, ierīkota apkure.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

486.

Gauja pie Garkalnes - Alderu ceļa

2000-07-02 57:04:03, 24:22:57

123 << >> A 📷

Gauja kopumā ir sekla upe, tai skaitā arī lejteces posmā. 16. gadsimtā pa Gauju un tās pietekām no ordeņa, arhibīskapa un Tērbatas bīskapijas zemēm mazos kuģos nogādāja lauksaimniecības ražojumus uz Rīgu. Pa Gauju peldēja arī liellaivas un plosti. Arī tolaik rakstīts, ka Gauja esot stipri sekla. Tas nozīmēja, ka kravu varēja pārvadāt galvenokārt rudeņos un pavasaros, kad upē bija vairāk ūdens.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

487.

Mazais Baltezers pie Alderiem

2000-07-02 57:03:07, 24:20:18

123 << >> A 📷

Mazais Baltezers atrodas Rīgas rajonā, tā platība 198,7 ha, vidējais dziļums 4,6 m, maksimālais dziļums 10 m. Ietek Gaujas-Baltezera kanāls (3 km garš, izrakts 1901.-1903. g.). Iztek Baltezera kanāls uz Lielo Baltezeru.
(www.ezeri.lv)

488.

Latvija no ziediem pie Brīvības pieminekļa Rīgā

2000-07-02 56:57:05, 24:06:43

123 << >> A 📷

Ziedu klājums Latvijas kartes veidā pie Brīvības pieminekļa izveidots Latvijas skolu jaunatnes 8. Dziesmu un deju svētku laikā 2000. g. 2. jūlijā - svētku gājiena dienā.

489.

Rīga, represiju pieminekļi pie Torņakalna stacijas

2000-07-02 56:55:54, 24:05:20

123 << >> A 📷

   Torņakalna stacijas sliežu uzbēruma malā tēlnieks Ojārs Feldbergs 1990. gadā uzstādīja laukakmeni (augstums 1,2 m). Ar lakonisko uzrakstu "1941" tas pauž sāpes, ko izcieta PSRS režīma uz Sibīriju izsūtītie un savus piederīgos zaudējušie Latvijas iedzīvotāji.
   Dažus gadus vēlāk - 1996. gada 14. jūnijā - turpat tika novietots preču vagons, kādos uz PSRS iekšieni deportēja par "tautas ienaidniekiem" pasludinātos Latvijas civiliedzīvotājus.
   Izveidotais ansamblis ir piemiņas vieta 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

490.

Kuldīgas pilsētas dome

2000-07-08 56:58:15, 21:58:08

123 << >> A 📷

Pilsētas tiesības kopš 1378. gada. Iedzīvotāji 13066 (2000. g.). Kuldīga atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā Ventas krastos. Cauri pilsētai tek 8 km garā Alekšupīte.

491.

Kuldīga, sv. Katrīnas baznīca

2000-07-08 56:58:15, 21:58:08

123 << >> A 📷

Arhitektūras piemineklis - Sv. Katrīnas lut. baznīca. Pirmā Kuldīgas Sv. Katrīnas ev.-lut. baznīca celta 1252. gadā no koka. 1665. g. hercogs Jēkabs lika uzcelt mūra baznīcu, taču drīz tā nodega. To atjaunoja 1672. gadā uz vecajiem pamatiem. 1748. gadā veica tālāku izbūvi, bet 1866. gadā baznīcu atjaunoja O. Dīces vadībā, uzcēla torņa smaili (45 m) un sānu tornīšus. 1990. gadā baznīca nodota jaunizveidotajai Sv. Katrīnas ev.-lut. draudzei.

492.

Alekša upītes ūdenskritums Kuldīgā

2000-07-08 56:58:12, 21:58:32

123 << >> A 📷

Pie vecajām ūdensdzirnavām Alekšupītes ūdeņi krīt no 4,15 m augstuma, veidojot vienu no augstākajiem ūdenskritumiem Latvijā.

493.

Alekšupīte Kuldīgā

2000-07-08 56:58:15, 21:58:08

123 << >> A 📷

Savdabīgā Kuldīgas vecpilsētas daļa ap Alekšupīti atgādina Venēcijas kanālus.

494.

Biržu muižas pils Basos

2000-07-08 56:54:21, 21:41:57

123 << >> A 📷

Bijušās Biržu muižas pils celta 19. gs., tagad pilī skola. Biržu muižas centrs atradās Basos. Biržu muižā dzimis Latvijas kara kuģa "Virsaitis" komandieris Antons Brūders (dzimis 1906. g., 1941. g. deportēts).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

495.

Biržu muižas saimniecības ēka Basos

2000-07-08 56:54:21, 21:41:57

123 << >> A 📷

Saglabājušās Biržu muižas saimniecības ēkas: klēts, kūts un kalpu dzīvojamā ēka.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

496.

Jamaiķu apkārtnes ainava Kuldīgas rajonā

2000-07-08 56:49:45, 21:40:55

123 << >> A 📷

Gadu tūkstošu gaitā šajā apvidū iekultivēta samērā laba augsne, veģetācija bagātāka nekā citur Latvijā. Te ir visvēlākais rudens un vismaigākā ziema. Tāpēc jau izsenis cilvēki, kam bijušas labas darba spējas un darba mīlestība, dzīvojuši visai turīgi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

497.

Rokasbirzs pie Aizputes, 1905. g. piemineklis

2000-07-08 56:42:47, 21:34:01

123 << >> A 📷

Piemineklis "Aizputes kara" notikumiem 1905. g., kuros piedalījās ap 10 000 bruņotu zemnieku un kalpu (1958. g., tēln. V. Mickēviča un J. Kostjaks-Bajārs). Uz Liepājas pusi ceļa malā piemiņas plāksne 24 1905. g. kaujās pie Rokasbirzs kritušajiem. Liekas, 20 gs. 90. gados piemineklis pārveidots.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

498.

Muitnieku baznīca pie Bernātiem

2000-07-08 56:22:01, 21:00:16

123 << >> A 📷

Sākumā bijis lūgšanu nams (1914. g., iesvētīta 1918. g.), pārbūvēta par baznīcu ar torni 1950. g. Glezna "Kristus" (1837. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

499.

Nīca, piemineklis represētajiem

2000-07-08 56:20:45, 21:03:49

123 << >> A 📷

Pie bijušā pagasta nama, ceļa otrā pusē, vietā, kur 1949. g. 21. martā bārteniekus saveda izsūtīšanai, 1989. g. uzstādīts piemiņas akmens. 1949. g. izsūtīja 137 bārteniekus, 1941. g. - 12.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

500.

Nīcas baznīca

2000-07-08 56:21:14, 21:03:47

123 << >> A 📷

   Nīcas luterāņu baznīca celta 1851. g., paplašināta 1876. g. 2. pasaules kara laikā sagrauta, līdz 1990. g. izmantota par sporta zāli. Draudze darbību atsāka 1989. g.
   Apstādījumos sarkstošais vītols. 0,5 km uz rietumiem - Pērļu kapi, kur jauna kapliča (arhit. G. Vīksna).
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

501.

Bārtas upe pie Nīcas

2000-07-08 56:21:14, 21:03:47

123 << >> A 📷

Ar sazarotu deltu Bārta (lietuviski Bārtuva) ietek Liepājas ezerā. Pie Nīcas ieteka iztaisnota un ieskauta dambjos. Straujas ir Bārtas labā krasta pietekas, kas tek no Rietumkurzemes augstienes (Apše, Vārtāja). Liel. pietekas kreisajā pusē - Tosele un Jēčupe.

502.

Bernātu vējdzirnavas

2000-07-08 56:22:45, 20:59:12

123 << >> A 📷

Bernātu vējdzirnavas būvētas 1900. g. Ar vēja spēku darbinātas līdz 1956. g. Tagad darbojas ar elektroenerģiju.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

503.

Jūrmalciema baznīca

2000-07-09 56:17:52, 20:59:40

123 << >> A 📷

Jūrmalciema luterāņu baznīca celta 1833. g.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

504.

Rucavas baznīca

2000-07-09 56:09:36, 21:09:44

123 << >> A 📷

Rucavas luterāņu baznīca celta 1874. g., atjaunota 1932. g. Baznīcā altārglezna "Kristus ar svēto vakarēdienu" (19. gs. 3. cet.), I. Zeberiņa gleznas "Golgāta" (20. gs. 50. gadi) un "Laidiet tos bērnus pie manis". Ērģeles (1936. g.) būvējis Liepājas meistars J. Jauģietis. Ērģeļu prospekts izveidots, izmantojot J. Madernieka latvisko ornamentu paraugus. Altāris - 1990. g., D. Gabaliņš.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

505.

Rucava, pieminekļi hitlerisma un staļinisma upuriem

2000-07-09 56:09:36, 21:09:44

123 << >> A 📷

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 30 un 1949. gadā - 127 rucavniekus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

506.

Liepājas pilsētas dome

2000-07-09 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

Liepājai pilsētas tiesības kopš 1625. gada. Iedzīvotāji 94807 (2000. g.). Liepāja atrodas Baltijas jūras krastā.

507.

Vērgale, piemineklis represētajiem

2000-07-09 56:42:47, 21:10:43

123 << >> A 📷

Piemiņas akmens (1991. g.) represijās cietušajiem vērgalniekiem Vērgales kapsētā. Padomju okupācijas varas iestādes 1941. g. izsūtīja 18 vērgalniekus un 7 ziemupniekus, 1949. g. - 31 un 14.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

508.

Vērgales baznīca

2000-07-09 56:42:47, 21:10:43

123 << >> A 📷

Vērgales baznīca sākotnēji celta 16. gs., pārbūvēta 1841. g., tagad atjaunota.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

509.

Vērgales muižas pils

2000-07-09 56:41:60, 21:12:00

123 << >> A 📷

18. gs. pils, kura 19. gs. sākumā pārbūvēta pēc barona Bēra pasūtījuma. Bijušā Ugāles barona medību pils. Fasādēs redzami ģerboņu ciļņi no dzelzs. Pašlaik pilī - skola, kultūras nams. 4 ha liels parks.

510.

Jūrkalnes baznīca

2000-07-09 57:00:17, 21:23:09

123 << >> A 📷

   Jūrkalne atrodas katoliskajā suitu novadā. Viduslaiku nosaukums Feliksberga (pārdēvēta 1925. g.) saistīts ar nostāstu, ka pirms vairākiem gadsimtiem vētra krastā izmetusi kuģi bez bojājumiem, tāpēc lielā kāpa nosaukta par Laimīgo kalnu (Feliksbergu), kur uzcelta neliela koka baznīca. Krasts pakāpeniski tiek izgrauzts, izveidojies apm. 20 m augsts stāvkrasts. Vecā baznīca ieskalota jūrā.
   Pirmā mūra baznīca celta 1736. g., 1862. gadā kapitāli pārbūvēta - Jūrkalnes katoļu baznīca. Altārglezna "Dievmāte" (19. gs. un 20. gs. mija), divmanuāļu ērģeles ar 7 reģistriem (K. A. Hermanis, 19. gs. 3. cet.), pie griestiem piekārts burinieka modelis. Zvans (1784. g.). Uz rietumiem no baznīcas atrodas bijusī mācītājmāja.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

511.

Jūrkalne, piemineklis karu un revolūciju upuriem

2000-07-09 57:00:17, 21:23:09

123 << >> A 📷

Jūrkalnes kapi. Piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās, 1905. g. un 1. pasaules
karā kritušajiem un bez vēsts pazudušajiem (arhit. P. Dreimanis).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

512.

Alsungas baznīca

2000-07-09 56:58:47, 21:34:17

123 << >> A 📷

Alsunga (senāk Alšvanga) - pilsētciemats Kuldīgas rajonā, 30 km no Kuldīgas. Vēst. avotos Alsunga pirmoreiz minēta 1231. g. Vēst. piemin. - kuršu pilskalns Dižgabalkalns.
Arhit. piemin. - Alsungas pils (1372. g.) un katoļu baznīca (XVI gs.).

513.

Ēdoles baznīca

2000-07-09 57:01:04, 21:41:22

123 << >> A 📷

   Pirmā baznīca - vienkārša koka būve, domājams, uzcelta 16. gs. 2. pusē.
   Tagadējā baznīca uzcelta ap 1647. g. J. Bēra piemiņai, pārbūvēta 1852. g. Darbojas luterāņu draudze. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis: mākslas pieminekļi ir luktas ar 10 gleznojumiem (17. gs. sāk. - 18. gs. 2. puse), altāris un kancele (17. gs. vidus), ērģeļu prospekts un luktas (1784. g., 18. gs. 2. puse), ērģeles (1786. g., meistars K. V. Bravelaits, paplašinātas 1902. g.) - baroka kokgriezumu autors J. Slavičeks.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

514.

Ēdoles pils

2000-07-09 57:01:02, 21:41:49

123 << >> A 📷

Piltenes bīskapam 13. gs. būvētā labi nocietinātā mūra pils ar torņiem un iekšējo pagalmu. Ar 16. gs. un 19. gs. piebūvēm izveidots saimniecības pagalms. Austrumu fasādē virs ieejas - fon Bēru ģerboņa cilnis. Pili ietver parks, aizsarggrāvis un dīķu sistēma. Interjeri atjaunoti pēc ugunsgrēka 1905. gadā.

515.

Kabile, piemineklis represētajiem

2000-07-09 56:56:55, 22:22:14

123 << >> A 📷

Pie Kabiles baznīcas 1990. g. uzstādīts piemiņas akmens vairāk nekā 230 1941.-1949. g. represijās cietušajiem kabilniekiem.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

516.

Kabiles baznīca

2000-07-09 56:56:55, 22:22:14

123 << >> A 📷

   Kabiles luterāņu baznīca uzcelta 1904.-1907. g. pēc arhitekta V. Neimaņa projekta, izmantojot iepriekšējās, 1652. g. celtās baznīcas mūrus. Iekārta (20. gs. sāk.), altārglezna "Kristus" (1938. g., J. R. Tilbergs), kristījamā trauka pamatne (1652. g.) - vecākā Latvijā, piemiņas plāksne 1. pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem kabilniekiem.
   Kabiles mācītājs G. Bitners (1805.-1883. g.) laidis klajā pirmo bagātāko latviešu tautasdziesmu krājumu "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes" (1844. g.) ar 2854 dziesmām.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

517.

Kabiles muižas pils

2000-07-09 56:56:60, 22:23:60

123 << >> A 📷

Kabiles muižas interjers veidots laikā, kad muiža atradās fon Bēru īpašumā (1687-1810). Kabiles muižas pils pārbūvēta 19. gs. 60. gados. Parādes jeb Baltajai zālei interesants rokoko interjers. 17. gs. mūra kungu māja, saimniecības ēkas un parks.

518.

Kabile, piemiņas zīme Zeltmatim

2000-07-09 56:56:60, 22:23:60

123 << >> A 📷

Piemiņas akmens skatuves mākslas pedagogam un rakstniekam Zeltmatim (Ernests Kārkliņš, 1868.-1961. g.) pie Kabiles tautas nama uzstādīts 1988. gadā. Zeltmatis dzimis Buku vecajā dzīvojamajā māja (nav saglabājusies).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

519.

Vecumnieki, dīķis pie baznīcas

2000-07-15 56:36:14, 24:31:32

123 << >> A 📷

Vecumniekiem ir sena pagātne. Čigānu kalnā pie Taļķes upītes atradies nocietināts senču pilskalns. Zvirgzdes krastā pie "Pelšiem" un "Asariem" ar grāvi atdalīta vieta - "Dzelzsnams", kur 17. gs. hercoga Jēkaba laikā ražoja dzelzi.
(Apceļosim Zemgali. Rīga, 1958.)

520.

Valles baznīca

2000-07-15 56:30:28, 24:43:21

123 << >> A 📷

Valles luterāņu baznīca celta 1781. g., tornis - 1874. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

521.

Valles pagastnams

2000-07-15 56:30:37, 24:43:22

123 << >> A 📷

Valle senajās hronikās minēta jau ap 1200. gadu, bet pats apvidus apdzīvots jau 7. g.t.p.m.e. Šeit dzīvojušas mednieku-zvejnieku ciltis.
(www.aizkraukles_bibl.lv)

522.

Birzgales skola

2000-07-15 56:37:55, 24:45:22

123 << >> A 📷

Birzgales pamatskolā 2000./20001. m. g. mācījās 226 skolēni. Pirmā skola - Lindes skola - atvērta Birzgalē 1849. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

523.

Birzgales pagastnams

2000-07-15 56:37:55, 24:45:22

123 << >> A 📷

Birzgales pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē Daugavas kreisajā krastā, 2000. g. 2055 iedzīvotāji, platība 29 398 ha. Pagastnams atrodas bijušajā Baznīckalnā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

524.

Pļaviņas, piemineklis 1905. g. revolucionāriem

2000-07-21 56:36:42, 25:46:26

123 << >> A 📷

Piemineklis atrodas Aiviekstes krastā. 1905. gada novembrī un decembrī daudzās vietās notika sadursmes starp muižnieku pašaizsardzības vienībām (soda ekspedīcijām) un tautas miliciju.

525.

Gostiņu baznīca Pļaviņās

2000-07-21 56:36:42, 25:46:26

123 << >> A 📷

Pļaviņās darbojas Gostiņu ev.-lut. draudze. Gostiņu baznīca celta 1830. gadā, tajā Vidzemes sakrālmākslā rets altāra tips - t.s. kancelaltāris.

526.

Jēkabpils, piemineklis nacionālajiem partizāniem

2000-07-21 56:30:43, 25:51:27

123 << >> A 📷

Dienvidlatgalē un Augšzemē 1944.-1945. g. darbojās simtiem nacionālo partizānu. Bija izveidota Latvijas Tēvijas sargu apvienība.
Piemineklis Riharda Pārupa nacionālajiem partizāniem.

527.

Jēkabpils, piemineklis represētajiem

2000-07-21 56:30:43, 25:51:27

123 << >> A 📷

Piemineklis represiju upuriem atrodas Rīgas ielā pie Krustpils luterāņu baznīcas.

528.

Līvānu katoļu baznīca

2000-07-21 56:21:51, 26:09:55

123 << >> A 📷

   Tagadējā mūra baznīca tika uzbūvēta 1861. gadā no šūnakmens un dolomīta. Palīdzību baznīcas celšanā deva Krustpils un Līvānu īpašnieks barons Nikolajs Korfs.1903. gadā baznīca tika paplašināta. 1. pasaules kara laikā tā tika stipri izpostīta, pēc kara atjaunota. 1933. gadā ap baznīcu tika uzcelts mūra žogs. Pēc Otrā pasaules kara tika nostiprināti Daugavas krasti ap baznīcu, salabots jumts, nokrāsotas baznīcas ārsienas.
   Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
  (www.ltn.lv)

529.

Līvāni, piemineklis represētajiem

2000-07-21 56:21:14, 26:10:36

123 << >> A 📷

Piemineklis veltīts no Līvānu stacijas trimdā aizvesto latviešu piemiņai.

530.

Līvānu luterāņu baznīca

2000-07-21 56:21:14, 26:10:36

123 << >> A 📷

   Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un 1929. gada rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932. gada maijā un kopumā baznīcas celtniecība izmaksāja 26 000 latu.
   1933. gada Lieldienās draudzes locekļus pulcēja jauns bronzas zvans, bet ar mācītāja K. Brieža palīdzību 20. gs. 30. gadu beigās draudze dabūja jaunas ērģeles.
  (www.vietas.lv)

531.

Jersikas pareizticīgo baznīca

2000-07-21 56:15:31, 26:12:15

123 << >> A 📷

Jersikā Kristus apskaidrošanas pareizticīgo draudzes baznīca tikusi uzstādīta 1904. g. no saliekamajām dzelzs konstrukcijām (tā tikusi izgatavota Odesā 19. gs. sākumā un 1866. g. uzstādīta Daugavpilī).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

532.

Nīcgales baznīca

2000-07-21 56:08:20, 26:20:24

123 << >> A 📷

Nīcgales katoļu baznīca celta 1863. g. neogotiskā stilā, atjaunota 1922. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

533.

Daugava pie Nīcgales

2000-07-21 56:08:20, 26:20:24

123 << >> A 📷

   Daugava - lielākā Latvijas upe. Garums 1020 km (no tiem Latvijā 367 km). Bas. platība 87900 kv.km(Latvijā 24700 kv.km). Kopējais kritums 221 m (Latvijā 99 m). Tecējumu pa Latvijas teritoriju sāk no Piedrujas.
  (Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. Rīga, 1986.)
   Dažos avotos Daugavas garums uzrādīts 1005 km.

534.

Līksnas baznīca

2000-07-21 55:59:55, 26:23:46

123 << >> A 📷

Līksnas lepnums ir neogotiskā stilā celtā Svētās Sirds katoļu baznīca. Tā iesvētīta 1913. gada 5. oktobrī Svētas Jaunavas Marijas Rožukronim par godu.

535.

Daugavpils cietokšņa vārti

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Daugavpils cietoksnis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas ir vienīgais bez pārmaiņām saglabājies 19. gs. 1. puses cietokšņa paraugs Latvijā. 1772. gadā pēc Daugavpils (Dinaburgas) pievienošanas Krievijai tika nolemts, ka pilsētā jābūvē cietoksnis. 1788. gadā tika apstiprināts tā pirmais projekts, taču cietokšņa un priekštilta nocietinājumu būve sākās tikai 1810. gadā pēc kara inženiera J. Hekeļa projekta 16. gs. beigās dibinātās Dinaburgas sākotnes apbūves vietā. Cietokšņa celtniecību pabeidza tikai 1878. gadā.

536.

Daugavpils, Raiņa piemineklis

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Tā kā Rainis ir Dzejas dienu simbols, Daugavpils dzejnieki svin viņa dzimšanas dienu, noliekot ziedus un svecītes pie viņa pieminekļa Daugavpils Universitātes laukumā.

537.

Daugavpils, A. Pumpura piemineklis

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Daugavpilī, pilsētas centrālajā daļā atrodas A. Pumpura parks (Vienības dārzs) un Dubrovina dārzs, kas sākts veidot 1882. gadā.
No 1895. gada Andrejs Pumpurs strādājis par militāro ierēdni Daugavpils intendantūrā — pavadījis armijas sūtījumus uz Āziju.

538.

Daugavpils Sv. Pētera katoļu baznīca

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Daugavpilī viena no ievērojamākajām ir klasicisma stilā celtā Romas katoļu Sv. Pētera - Pāvila baznīca, celta 1848. gadā, arhitekts Štraubergs. Tā nedaudz atgādina Pāvesta katedrāli.

539.

Daugavpils, piemineklis represētajiem

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

A. Pumpura parkā atrodas komunistiskā terora upuru piemiņas vieta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

540.

Daugava pie Daugavpils

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta un atrodas abos Daugavas krastos.

541.

Daugava pie Kraujas

2000-07-21 55:54:31, 26:39:15

123 << >> A 📷

Daugava Latvijai un latviešiem ir ne tikai liela un skaista upe, bet arī simbols. To apdzied dziesmās, sauc par tautas likteņupi. Ar cīņu pret Daugavas HES būvniecību, kuru izveidojot tiktu applūdināta Daugavas ieleja starp Daugavpili un Krāslavu, sākās tautas atmoda, kas atnesa Latvijai neatkarību.

542.

Naujenes bērnu nams Kraujā

2000-07-21 55:54:14, 26:39:03

123 << >> A 📷

Naujenes bērnu nams nodrošina bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem audzināšanu un izglītošanu, diennakts aprūpi.

543.

Naujenes (Juzefovas) baznīca

2000-07-21 55:55:35, 26:43:22

123 << >> A 📷

Juzefovas katoļu baznīca celta 1934.-1961. g. Padomju gados te darbojas klubs. Baznīca draudzei atdota 1989. g. Pie Juzefovas kapiem atrodas poļu leģionāru piemiņas vieta.
(www.drp.lv/naujene.html)

544.

Dinaburgas pils makets pie Naujenes

2000-07-21 55:54:45, 26:43:33

123 << >> A 📷

Pilskalnā var apskatīt bijušās Dinaburgas pils maketu mērogā 1:40. To būvējis Daugavpils tautas mākslinieks Igors Manžoss.
(www.turisms.latgale.lv)

545.

Dinaburgas pilsdrupas pie Naujenes

2000-07-21 55:54:45, 26:43:33

123 << >> A 📷

Saglabājušās 13. gs. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rāceburga būvētās pils drupas, pilskalnā izveidots mūra pils makets, tuvējā muzejā - vēstures ekspozīcija. Teritorija ietilpst dabas parkā "Daugavas loki".

546.

Daugava Naujenes apkārtnē

2000-07-21 55:54:45, 26:48:55

123 << >> A 📷

   Daugavas ieleja posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei veido dabas parku "Daugavas loki". Parks dibināts 1990. g., lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ainavu, tās vērtīgos dabas resursus, augu un dzīvnieku daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.).
    "Aiz ko tek Daugaviņa
     Līkumiņu līkumiem:
     Laimes māte pavēlēja
     Dieviņam salocīt."
  (T.dz.)

547.

Spruktu baznīca

2000-07-21 55:55:20, 26:52:23

123 << >> A 📷

Spruktu Sv. Antona Romas katoļu draudzes baznīcu uzbūvēja no cementa ķieģeļiem par draudzes un arhibīskapa līdzekļiem 1933. – 1938. g.
(http://turisms.latgale.lv)

548.

Borovkas baznīca

2000-07-21 55:54:53, 26:59:16

123 << >> A 📷

Borovkas Dievmātes baznīca celta 1811. g.. Darbojas katoļu draudze.
(www.catholic.lv)

549.

Krāslavas luterāņu baznīca

2000-07-21 55:53:51, 27:09:31

123 << >> A 📷

Krāslavas luterāņu baznīca uzcelta 1939. gadā. Tā ir valsts kultūras piemineklis.
Krāslavā luterāņu draudze ir neliela.

550.

Krāslavas pils

2000-07-21 55:53:51, 27:09:31

123 << >> A 📷

Uz Daugavas nogāzes ainavu parka terasēm 1791. gadā būvēta Krāslavas muižas Jaunā pils. Pils halle veidota Latvijai retajā mauru stilā, citi interjeri greznoti ar Romas skatiem, kas daļēji saglabājušies. Pili ieskauj eksotiskiem augiem bagāts parks un Krāslavas upīte.

551.

Krāslavas stacija, piemineklis represētajiem

2000-07-21 55:55:31, 27:08:41

123 << >> A 📷

   Lai izrēķinātos ar citādi domājošajiem, komunisti izmantoja drošības iestādes. Galvenā bija Valsts drošības komiteja (čeka). Pēckara gados turpinājās pirmās okupācijas laikā uzsāktās deportācijas. 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju izveda ap 43 000 cilvēku.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)
   Piemiņas akmens veltīts 1949. gada 25. martā izvestajiem.

552.

Kovaļovas baznīca

2000-07-22 56:02:43, 27:06:11

123 << >> A 📷

Kovaļovas vecticībnieku dievnams celts 1861. gadā. 2002. gadā Kovaļovas vecticībnieku lūgšanu nams un mācītāja māja ar vārtiem ir iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Dievnams atrodas skaistā, gleznainā vietā Dubnas upes krastā pie ceļa Grāveri - Šķeltova.

553.

Preiļi, piemineklis represētajiem

2000-07-22 56:17:39, 26:43:34

123 << >> A 📷

Pie Preiļu katoļu baznīcas atrodas piemineklis politiski represētajiem, uzstādīts 1993. g., tēln. V. Dzintare. Čekisti šeit par biedinājumu iedzīvotājiem bija atstājuši pretošanās kustības cīnītāju mirstīgās atliekas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

554.

Preiļu katoļu baznīca

2000-07-22 56:17:39, 26:43:34

123 << >> A 📷

Preiļu katoļu baznīca celta 1886. g. Baznīcā krucifikss (18. gs.), ērģeles (19. gs.
80. gadi, restaurētas 1936. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

555.

Preiļu dibināšanas piemiņas zīme

2000-07-22 56:17:39, 26:43:34

123 << >> A 📷

Preiļiem pilsētas tiesības piešķirtas kopš 1928. gada - šim notikumam veltīta piemiņas zīme. Iedzīvotāji 8965 (2000. g.). Tagadējā Preiļu rajona teritorija bija apdzīvota jau 2. gt. sākumā pr. Kristus. Preiļi jau senatnē bijuši apdzīvots centrs, to norāda pilskalni (Anspoku pilskalns, Plivdu pilskalns). Vēstures avotos Preiļi pirmo reizi minēti 1382. gadā.

556.

Preiļu pils

2000-07-22 56:17:39, 26:43:34

123 << >> A 📷

Viens no skaistākajiem vēstures un kultūras pieminekļiem ir Preiļu muižas komplekss. Nozīmīgākie muižas kompleksa objekti ir pils, kapela, zirgu stallis un parks. No 1860. līdz 1865. gadam celtā Borhu pils poļu bagātīgi dekorētā neogotikas stilā. Plašs parks (42 hektāri) ar dīķu un kanālu sistēmu.
Padomju laikā pilī atradās dažādas iestādes, līdz 1978. g. ugunsgrēks nopostīja ēkas augšējo daļu.

557.

Preiļu pils parka vārti

2000-07-22 56:17:39, 26:43:34

123 << >> A 📷

Preiļu muižas ansamblis ar parku ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

558.

Viļānu muižas pils

2000-07-22 56:32:25, 26:55:32

123 << >> A 📷

   Viļānu muiža rakstos pirmo reizi minēta 1495. g., kad tā izlēņota Jānim de Loe, bet ar 1507. g. - de Overlaku dzimtai līdz pat 1603. g., kad Viļānu muižkungu Jevstafiju de Overlaku karalis Sigismunds IV kā Polijas nodevēju padzina no zemes. 1842. g. Viļānu muižu nopirka Janovskis. Ar vairāk nekā 49000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes tā bija viena no lielākajām Baltijā.
   18. gs. beigās - 19. gs. sākumā ap muižu izveidojās Viļānu miests.
  (Rēzekne - Latgales sirds, Rēzekne, 1995.)

559.

Viļānu HES

2000-07-22 56:32:25, 26:55:32

123 << >> A 📷

Uz Maltas upes pirmā privātā hidroelektrostacija Latvijā - Viļānu HES, uzcelta 1950. g., atjaunota 1994. gadā, pieder H. Jankovskim.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

560.

Viļānu katoļu baznīca

2000-07-22 56:33:01, 26:55:21

123 << >> A 📷

Svētā erceņģeļa Miķeļa Viļānu katoļu baznīca, kurā ir vairāki valsts nozīmes glezniecības, tēlniecības un lietišķās mākslas pieminekļi.
1752. gadā Viļānu muižas īpašnieks M. Riks no Lietuvas aicināja uz muižu bernadiešu mūkus. 1753.-1772. g. ar viņa gādību uzcēla Sv. Miķeļa Ercenģeļa mūra baznīcu un klosteri bernardiešu ordeņa vajadzībām. 1832. gadā klosteris tika slēgts. Baznīca 2. pasaules kara laikā stipri cieta. Pēc kara tika atjaunota.

561.

Viļānu pilsētas dome

2000-07-22 56:33:01, 26:55:21

123 << >> A 📷

Viļāniem pilsētas tiesības kopš 1928. gada, platība 5 kv.km. Iedzīvotāji 4290 (2000. g.).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

562.

Viļāni, piemineklis represētajiem

2000-07-22 56:33:01, 26:55:21

123 << >> A 📷

Pie dzelzceļa stacijas 1995. g. uzcelts piemineklis komunistiskā terora upuriem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

563.

Varakļānu pilsētas dome

2000-07-22 56:36:41, 26:45:11

123 << >> A 📷

Varakļāniem pilsētas tiesības kopš 1928. gada. Iedzīvotāji 2503 (2000. g.).
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

564.

Varakļānu katoļu baznīca

2000-07-22 56:36:41, 26:45:11

123 << >> A 📷

Varakļānu katoļu baznīca celta 1851.-1854. g.

565.

Varakļānu pils

2000-07-22 56:36:41, 26:45:11

123 << >> A 📷

1789. gadā grāfam M. J. Borham, izcilam zinātniekam, Polijas lielkanclera dēlam un 15. gadsimta ordeņa mestra atvasei, celtā itāliešu arhitekta Vinčenco Macoti pils. Ainavu parks ar paviljoniem, tiltiņiem, mākslīgām salām. 1814. gadā svētā Viktora pīšļiem celta kapela ar kupola jumtu, kurā apbedīti arī fon Borhi. Pilī novada muzejs.

566.

Malta pie Viļāniem

2000-07-22 56:34:07, 26:55:37

123 << >> A 📷

Maltas upe ietecēja Lubānā, tagad ar 6 km garu pārrakumu (Maltas - Rēzeknes kanāls) ievadīta Rēzeknē un ir tās kreisā pieteka, garums 110 km. Upe augšdaļā, Latgales augstienē, līkumaina, ar vairākām pietekām un strautiem.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

567.

Kārsavas pilsētas dome

2000-07-22 56:46:59, 27:41:02

123 << >> A 📷

Kārsavai pilsētas tiesības kopš 1928. gada. Iedzīvotāji 2852 (2000. g.). Kārsava ir sena latgaļu apdzīvota vieta.
Kārsava atrodas divu nelielu upīšu - Šnitkas (Kārsavas) un Avženkas (Avževkas) krastos. Netālu no pilsētas tek Rītupe un tās labā pieteka Strauja.

568.

Kārsavas katoļu baznīca

2000-07-22 56:46:59, 27:41:02

123 << >> A 📷

Kārsavā atrodas Malnavas Rožukroņa Dievmātes katoļu baznīca (uzcelta 1741. g., iesvētīta 1763. g.).

569.

Kārsava, piemineklis neatkarības cīnītājiem

2000-07-22 56:48:06, 27:41:14

123 << >> A 📷

Stacijas ielas labajā malā Bozovas kapos ir 1928. gadā celtais piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem.
Kārsavas 1.vidusskolā darbojas novadpētniecības muzejs, kas atklāts 1970. gadā.

570.

Rītupe pie Kārsavas

2000-07-22 56:48:05, 27:41:14

123 << >> A 📷

Rītupe, Krievijas teritorijā Utroja - Veļikajas kreisā pieteka. Iztek no Meirānu ezera Rēzeknes rajonā. Garums līdz Krievijas robežai 74 km.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

571.

Malnavas muižas pils

2000-07-22 56:46:34, 27:43:13

123 << >> A 📷

Malnavas muiža dokumentos minēta 1774. gadā. Kad 1782-1799. g. zemnieki izceļojuši no muižas, meklēdami labākus dzīves apstākļus, savu kungu viņi iesaukuši par "melno kungu" (latgaliski "malns"), no tā arī radies nosaukums - Malnava.
Pašreizējā pils celta 19. gs. Savā laikā Malnavas pils interjers bija izcils makarstila paraugs. Pils vairākkārt tikusi nopostīta. Plašs parks. Pilī - lauksaimniecības tehnikums.

572.

Pušmucovas baznīca

2000-07-22 56:38:38, 27:43:28

123 << >> A 📷

Pušmucovas katoļu baznīca celta no laukakmeņiem 1852. g., atjaunota 1901. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

573.

Mazais Ludzas ezers Ludzā

2000-07-22 56:32:59, 27:43:41

123 << >> A 📷

Pie Ludzas pilsētas atrodas Mazais Ludzas ezers, platība 36,5 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

574.

Ludzas pilsdrupas

2000-07-22 56:32:59, 27:43:41

123 << >> A 📷

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Jurizdikas pilskalnā atrodas 14. gs. Livonijas ordeņa pils drupas. Senās pils vieta pirmoreiz minēta 1177. gadā kā latgaļu pils. Vācu krustneši, lai aizstāvētu novada robežu ar Krieviju, 1399. gadā uzcēla varenāko Livonijas ordeņa pili Latgalē - trīsstāvīgu mūra celtni ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm. Saglabājušās tikai iespaidīgas pilsdrupas. Pēc kariem 17. gs. pils netika atjaunota.

575.

Ludza, piemineklis J. Macileviča grāmatai

2000-07-22 56:32:59, 27:43:41

123 << >> A 📷

Priesteris Jezups Maciļevičs (1805.-1872. g.) bija Latgales tautas apgaismotājs.

576.

Ludzas baznīcas torņi

2000-07-22 56:32:59, 27:43:41

123 << >> A 📷

1939. gadā tika uzsākta jaunas katoļu baznīcas būve, bet darbus pārtrauca karš. Arī pēc kara padomju vara darbus pie dievnama celšanas aizliedza. Tikai 1989. gadā beidzot tika atļauts darbus turpināt. Tagadējā Ludzas baznīca ir liela, skaista mūra celtne, kurai ir tikai nelielas atšķirības no 1939. g. projekta.
(www.apcelo.lv)

577.

Zilupe, piemineklis fašisma upuriem

2000-07-22 56:23:18, 28:07:20

123 << >> A 📷

Pie dzelzceļa stacijas 1993. g. uzstādīts piemiņas akmens nacistisko koncentrācijas nometņu gūstekņiem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

578.

Zilupes pilsētas dome

2000-07-22 56:22:60, 28:07:60

123 << >> A 📷

Zilupei pilsētas tiesības kopš 1931. gada. Iedzīvotāji 2219 (2000. g.).
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

579.

Zilupe pie Zilupes pilsētas

2000-07-22 56:23:18, 28:07:20

123 << >> A 📷

Zilupe, Siņaja - Veļikajas kreisā pieteka. Sākas Baltkrievijā, pa Latvijas teritoriju tek 73 km garumā.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

580.

Zilupes katoļu baznīca

2000-07-22 56:23:18, 28:07:20

123 << >> A 📷

1932. gadā uz Zilupi pārvesta koka Raipoles katoļu baznīca (uzcelta 1883. g.), pārbūvēta. 1934. gadā bīskaps Rancāns to iesvētīja atjaunotā veidā. Tai ir 2 zvanu torņi, uzbūvētas 2 sakristejas.
(www.apcelo.lv)

581.

Pasienes muižas pils

2000-07-22 56:17:33, 28:09:36

123 << >> A 📷

17. gs. muižnieks Demkins uzceļ pirmo muižas ēku. 18. gs. Polijas karalis Augusts III uzdāvina Pasienes zemes lielkancleram Jānim Borham, viņš uzceļ arī skaisto Pasienes dievnamu. 18. gs. beigās īpašums nonāk Benislavsku dzimtas īpašumā. Pēdējā muižas īpašniece bija grāfiene Oboļenska, pēckara laikā te bija izvietojusies Pasienes pamatskola. Privātīpašums.

582.

Pasienes baznīcas torņi

2000-07-22 56:17:33, 28:09:36

123 << >> A 📷

Jaunavas Marijas dzimšanas Svētā Jāzepa un Svētā Dominika Pasienes Katoļu baznīca.
1753. gadā koka baznīca ar klosteri nodega. Bet 1761. gadā baznīca tika atjaunota vēl krāšņākā izskatā no akmens un ķieģeļiem. Kopš tā laika baznīca ir ne tikai viena no skaistākām baznīcām Latvijā, bet arī visā pasaulē.

583.

Meikšāni, Latvijas A zīme "Austras koks"

2000-07-22 56:10:29, 28:05:45

123 << >> A 📷

   Latvijas austrumu pusē 1999. gadā atklāts tēlnieka V. Titāna veidotais piemineklis "Austras koks".
   Austra latviešiem ir dabas parādības personifikācija, dainās tā simbolizē rīta blāzmu. Rīts Latvijā vispirms atnāk austrumu daļā.
  (Latviešu tautas dzīves ziņa. Rīga, 1990.)

584.

Ezernieku baznīca

2000-07-22 56:11:11, 27:39:23

123 << >> A 📷

   Bukmuižas Svētā Ludvika katoļu baznīca ar žogu - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 1830. g. Valsts nozīmes mākslas piemineklis - baznīcas altāris. Bukmuižas katoļu draudzi 1751.-1786. g. apkalpoja Dagdas jezuīti.
   1786.-1817. g. Bukmuižā pastāvīgi dzīvoja jezuītu priesteris. Pēc tam draudzi apkalpoja laicīgie priesteri.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

585.

Dagda, piemineklis represētajiem

2000-07-22 56:05:39, 27:32:14

123 << >> A 📷

Dagdā uzstādīta skulptūra "Sērojošā māte"(1996. g., tēln. A. Veinbaha), kas veltīta komunistiskā terora upuru piemiņai.

586.

Dagdas katoļu baznīca

2000-07-22 56:05:39, 27:32:14

123 << >> A 📷

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir baroka stilā celtā Sv. Trīsvienības katoļu baznīca. Laikos, kad Latgali sauca par poļu Infantiju, Dagdā dzīvojuši visbagātākie un ietekmīgākie Latgales magnāti Hilzeni, ar kuru atbalstu 1742. gadā uzcelta baznīca.

587.

Dagda, skats uz Dagdas ezeru

2000-07-22 56:05:39, 27:32:14

123 << >> A 📷

Dagda atrodas Dagdas ezera krastā. Dagdas tuvumā vairāki ezeri: Galšūns jeb Rapšu ezers, Kausačs, Narūts, caur tiem tek Narūta, kas ietek Dagdas ezerā, un Purpļu ezers. Mazliet tālāk atrodas ievērojams dabas liegums - Salājs (Solojs) un ļoti gleznainais Ežezers (Jēša ezers).

588.

Aulejas baznīca

2000-07-22 56:03:23, 27:16:58

123 << >> A 📷

Pirmā Aulejas katoļu baznīca uzcelta 1625. g, mūra baznīca uzcelta 1709. g. Baznīca nosaukta Sv. Marijas Madaļas vārdā.

589.

Ilūkstes pilsētas dome

2000-07-23 55:58:42, 26:17:49

123 << >> A 📷

Ilūkstei pilsētas tiesības kopš 1917. gada. Iedzīvotāji 3194 (2000. g.). Ilūkste izvietojusies Ilūkstes upes krastos Ilūkstes-Eglaines senlejas nogāzēs. Ilūkste kā apdzīvota vieta izveidojusies uz Pilskalnes (Šlosbergas) muižas zemes. Dokumentos pirmoreiz minēta 1559. gadā, pēc citiem avotiem, 1562. gadā. Ilūkstē darbojas muzejs.

590.

Ilūkstes katoļu baznīca

2000-07-23 55:58:42, 26:17:49

123 << >> A 📷

Ievērojamākie arhitektūras pieminekļi Ilūkstē ir katoļu baznīca un lut. baznīca.
Iespaidīga ir bij. jezuītu klostera ēka (celta 1760. gadā), patlaban tur saimnieko Ilūkstes katoļu draudze.

591.

Ilūkste, Raiņa piemineklis

2000-07-23 55:58:42, 26:17:49

123 << >> A 📷

Pie skolas J. Raiņa piemineklis (1990. g., tēln. I. Folkmanis). Vidusskolas ēku atklājot (celta 1925.-1927. g., arhit. I. Blankenburgs), izglītības ministrs J. Rainis pasniedza skolas pārzinim simbolisko atslēgu ar novēlējumu savā pilsētiņā "nest vairāk gaismas".

592.

Ilūkste, piemineklis represētajiem

2000-07-23 55:58:42, 26:17:49

123 << >> A 📷

   1941. gada 14. jūnijā notika masveida deportācijas, kuru laikā uz dažādām nometinājuma vietām Krievijā tika izvesti 15 424 Latvijas iedzīvotāji.
   Represijas turpinājās arī pēckara gados. Otra lielākā deportācija notika 1949. gada 25. martā.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

593.

Eglaine, Stendera piemineklis

2000-07-23 55:57:23, 26:07:49

123 << >> A 📷

Vācu tautības mācītājs, latviešu laicīgās literatūras aizsācējs, valodnieks Vecais Stenders (1714-1796) dzimis un bērnību pavadījis Lašu pagastā mācītāja ģimenē. Viņa piemiņai šosejas Daugavpils-Subate malā uzlikts mākslinieka I. Folkmaņa veidotais akmens, bet netālu no tā atrodas bijusī mācītājmuiža, kur darbojas muzejs.

594.

Eglaine, Stendera muzejs

2000-07-23 55:57:40, 26:08:12

123 << >> A 📷

Vecais Stenders - Sēlpils un Sunākstes mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796), spējīgs, daudzpusīgs cilvēks, kas samērā labi pazina arī sava laikmeta eksaktās zinātnes, pats mēģināja tajās darboties. Viņš izstrādāja jaunus lasītmācīšanas paņēmienus un tos ietvēra divās ābecēs - "Jauna ABC un lasīšanas mācība" (1782) un "Bildu ābice"(1787).
Stendera nozīmīgākais darbs grāmatu grafikā ir ilustrācijas "Bildu ābicei". Tā ir pirmā mākslinieciski vērienīgi iekārtotā latviešu laicīgā satura grāmata.

595.

Lašu luterāņu baznīca pie Eglaines

2000-07-23 55:57:23, 26:07:49

123 << >> A 📷

   Lašu luterāņu baznīca celta 1805. g. Saglabājies sākotnējais altāris, kancele un ērģeļu prospekts. Pie baznīcas apbedīti 1. pasaules karā kritušie vācu karavīri.
   Šosejas malā piemiņas akmens vācu tautības mācītājam un latviešu rakstniekam G. E. Stenderam (Vecajam Stenderam). Bijušajā mācītājmuižā (500 m uz ZA no baznīcas) - G. E. Stendera dzimšanas vietā - iekārtots muzejs ar piemiņas ekspozīciju.
  (A. Plaudis. Apceļosim Latviju. Rīga, 2000.)

596.

Subates katoļu baznīca

2000-07-23 56:00:12, 25:54:28

123 << >> A 📷

   1831. gadā vecās koka baznīcas vietā uzcēla tagadējo Subates mūra baznīcu. Celšanas darbus subsidēja grāfs Miķelis Plāters-Zībergs. Baznīcu iesvētīja sv. Miķeļa Ercenģeļa godam. Celta tā no laukakmeņiem, bez torņiem, senbazilikas stilā. Apkārt baznīcai pagalms ar mūra žogu. Vienā laikā ar baznīcu, tās priekšā ir uzbūvēts no laukakmeņiem zvanu tornis ar vārtiem. Tornī viens bronzas zvans. Netālu no zvanu torņa īpatnējs koka krusts no 1889. gada. Žogam betona jumts. Baznīcai cinkota skārda jumts, kas segts 1976. gadā.
  (www.visitdaugavpils.lv)
   Subates vēsturiskais centrs ir XVI - XIX gs. pilsētbūvniecības piemineklis. Pilsētas centrā Tirgus laukuma malā atrodas Subates katoļu baznīca Salvador Kirche, kas uzcelta un iesvētīta 1773. gadā, ievērojama ar skulpturālo grupu "Golgata". Virs ieejas vārtiem skaists zvanu tornis.

597.

Lielais Subates ezers Subatē

2000-07-23 56:00:11, 25:54:28

123 << >> A 📷

Lielais Subates ezers atrodas Daugavpils rajonā. Ezera platība 51 ha, vidējais dziļums 7,7 m, maksimālais dziļums 16,6 m.
(www.ezeri.lv)

598.

Subates luterāņu baznīca

2000-07-23 56:00:04, 25:54:51

123 << >> A 📷

Sv. Jura luterāņu baznīca celta 1685. g. Tai ir grezns interjers ar baroka stilā veidotiem kokgriezumiem, saglabājies no 17. gs. beigām un 1853. gadā darinātas ērģeles. Telpā brīnišķīga akustika.

599.

Subates pilsētas dome

2000-07-23 56:00:12, 25:54:28

123 << >> A 📷

Subatei pilsētas tiesības kopš 1917. gada. Iedzīvotāji 997 (2000. g.).

600.

Aknīste, piemineklis represētajiem

2000-07-23 56:09:47, 25:44:33

123 << >> A 📷

Aknīstes iedzīvotāji daudz cietuši padomju okupācijas varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos. Represijas turpinājās līdz pat 1953. gadam.

601.

Aknīstes pilsētas dome

2000-07-23 56:09:47, 25:44:33

123 << >> A 📷

Aknīstei pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 1485 (2000. g.).

602.

Aknīstes katoļu baznīca

2000-07-23 56:09:47, 25:44:33

123 << >> A 📷

Netālu no skolas atrodas Aknīstes Romas katoļu baznīca. Celta 1937. g., arhit. P. Pavlovs. Saglabājušies vecās katoļu baznīcas sarkanie ķieģeļu vārti (19. gs. 2. puse). lielais koka altāris un kancele, kas pārnesti no vecās koka baznīcas, kādreiz greznojuši Rokišķu baznīcu Lietuvā.
Pie baznīcas dižliepa (apkārtmērs 4,5 m).

603.

Elkšņu baznīca

2000-07-23 56:13:01, 25:34:55

123 << >> A 📷

Pirmās ziņas par Elkšņu baznīcu attiecināmas uz 1567. g., baznīca atradās tagadējā Lietuvas teritorijā. Tagadējā baznīca celta 1712. gadā. Tajā darbojas Elkšņu ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

604.

Viesīte, piemineklis fašisma upuriem

2000-07-23 56:20:54, 25:33:19

123 << >> A 📷

Drīz pēc tam, kad 1941. g. jūnijā Vācija iebruka Padomju Savienībā, tā ieņēma arī Latviju. Daudzi sagaidīja vāciešus kā atbrīvotājus no sarkano terora, bet tie izrādījās ne mazāk nežēlīgi. Nacisti iznīcināja daudzus civiliedzīvotājus un karagūstekņus, tika nošauti gandrīz visi ebreji.
(No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

605.

Viesītes kultūras pils

2000-07-23 56:20:54, 25:33:19

123 << >> A 📷

20. gs. 80. gadu beigās pilsētas centrā lika pamatus kultūras namam ar četrām zālēm: koncertzāli, kinozāli, deju zāli un tradīciju zāli. Mūsu dienās šajā ēkā izvietojusies pilsētas dome, pārējās pašvaldības iestādes, apvienotās bibliotēkas. 1996. gadā uz šo ēku pārcēlās kultūras nams, kā arī izstāžu zāle.

606.

Viesītes dzelzceļa muzeja mazbānītis

2000-07-23 56:20:54, 25:33:19

123 << >> A 📷

Līdz 1972. g. Viesīte bija nozīmīgs šaursliežu dzelzceļa mezgls. Šobrīd par to vēsta pilsētas centrā pie dzelzceļa stacijas eksponētā 1918. gadā Berlīnē būvētā lokomotīve ar vagoniem - interesants kultūras un tehnikas piemineklis.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.).

607.

Viesītes baznīca

2000-07-23 56:20:54, 25:33:19

123 << >> A 📷

Viesītes luterāņu baznīca (t.s. Brīvības baznīca) atrodas Vales kalniņā, uzcelta 1939. g.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

608.

Viesīte, P. Stradiņa piemineklis

2000-07-23 56:20:54, 25:33:19

123 << >> A 📷

Skvērā pie nama Raiņa ielā 6 1978. gadā atklāts piemiņas akmens ar plāksni, kas vēstī, ka šajā vietā atradusies ēka, kurā 1896. gadā dzimis ķirurgs, onkologs un medicīnas vēsturnieks P. Stradiņš. Pie vidusskolas 1987. gadā atklāts tēlnieka K. Jansona darinātais P. Stradiņa piemineklis.

609.

Viesīte, atbrīvošanas cīņu piemineklis

2000-07-23 56:20:54, 25:33:19

123 << >> A 📷

Uzkalniņā pretī baznīcai 1935. gadā uzstādīts mākslinieka V. Treija darinātais piemineklis Viesītes atbrīvotājiem.

610.

Jēkabpils pilsētas dome

2000-07-23 56:29:50, 25:52:01

123 << >> A 📷

Pilsētas tiesības kopš 1670. gada. Iedzīvotāji 28300 (2000. g.). Jēkabpils atrodas Daugavas krastos, Austrumlatvijas zemienes daļā. Pilsētas teritorijā tek Daugavas labā krasta pieteka Donaviņa, tuvākajā apkaimē (Salas pagastā) - Ziemeļsusēja ar pieteku Piestiņu. Pie Jēkabpils sākas Daugavas kreisā sānupe Saka (tās garums 7 km).

611.

Jēkabpils luterāņu baznīca

2000-07-23 56:29:50, 25:52:01

123 << >> A 📷

Jēkabpils Sv. Miķeļa luterāņu baznīca sākta celt nodegušās vācu draudzes koka baznīcas vietā, jo pirmsākumā latviešu tautības pilsoņu Jēkabpilī bija ļoti maz. Pamatakmens tagadējai baznīcai likts 1769. gada 5. augustā, būvuzņēmēja Kaspara Lindes vadībā. Pēc lielajiem ugunsgrēkiem 1769. un 1773. gadā iedzīvotāju turība bija zema, tādēļ ar grūtībām būve tika uzcelta līdz jumtam, tad darbi apstājās. Tomēr būves pabeigšanai valsts izsniedza 4300 dālderu, un 1807. gada 15. decembrī baznīca tiek iesvētīta.
(www.jekabpils.lv)

612.

Kokneses katoļu baznīca

2000-07-23 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A 📷

16. gs. pretim Kokneses pilij atradās katoļu katedrāle, ko dibināja Stefans Batorijs. 1939. g. Daugavpils prāvesta P. Rudzīša vadībā tika uzcelta Romas katoļu draudzes baznīca.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

613.

Kokneses luterāņu baznīca

2000-07-23 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A 📷

   Kokneses luterāņu uzcelta 1687. g., Ziemeļu karā nopostīta, 1819. g. pārbūvēta, tornis uzcelts 1887. g. 1897. g. Kokneses muižas īpašnieka dzīvesbiedre E. fon Lēveršterna dāvinājusi altārgleznu "Kristus apskaidrošana" (E. fon Gebhards), 1937. g. tika iegādātas jaunas ērģeles.
   Baznīca celta gotu stilā, tagad atrodas Daugavas līkumā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

614.

Ogres katoļu baznīca

2000-07-23 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

1997. gadā uzcelta katoļu baznīca. Ogrē darbojas Romas katoļu draudze.

615.

Ogre, piemineklis represētajiem

2000-07-23 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

Kādā slepenajā dokumentā bija atzīmētas 54 iekraušanas akcijas un 661 vagons 1941. gada 14. jūnija deportāciju veikšanai Latvijā.
(Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā")

616.

Barkavas baznīca

2000-07-27 56:43:33, 26:36:40

123 << >> A 📷

Ciema centrā redzama masīva mūra žoga ieskautā katoļu baznīca, uzcelta 1879.-1882. g.

617.

Visagals, O. Kalpaka kapa piemineklis

2000-07-27 56:48:17, 26:34:06

123 << >> A 📷

Pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks Oskars Kalpaks (1881.-1919. g.) apglabāts Meirānu Visagala kapos. O. Kalpaks gāja bojā 1919. g. 6. martā pārpratuma kaujas laikā Airītēs. Pieminekļa autors - Kārlis Zāle, 1927. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

618.

Vecais Ceplis - J. Zābera muzejs pie Meirāniem

2000-07-27 56:51:12, 26:39:29

123 << >> A 📷

Izcilais latviešu dziedātājs Jānis Zābers (1935-1973) bija spožs itāļu, krievu un latviešu operu varoņu atveidotājs, kā arī kamerdziedonis. Tautā viņš bija viens no iemīļotākajiem māksliniekiem. Vecie Cepļi - Jāņa Zābera dzimtās mājas, kurās apkopots viss par dziedoņa dzīvi - skolas gadu mūzikas instrumenti, notis, fotoattēli no studiju gadiem un stažēšanās Itālijā uz slavenās 'La Scala" skatuves, bildes no operu izrādēm un koncertiem, afišas, tērpi, piemiņas lietas. Var noklausīties plates ar seniem ierakstiem.
Jānis Zābers. Atmiņu krājums.

619.

Lubānas stacija (reiz bija ...)

2000-07-27 56:54:22, 26:42:20

123 << >> A 📷

1935. gadā izbūvēja Madonas - Lubānas dzelzceļa posmu.

620.

Aiviekste pie Lubānas

2000-07-27 56:54:14, 26:42:56

123 << >> A 📷

Skats uz Aivieksti no tilta Lubānā.
Aiviekste - pēc baseina platības lielākā Daugavas pieteka. Garums 114 km, baseina platība 9160 kv.km, kopējais kritums 26,9 m. Iztek no Lubāna ezera, savāc galvenokārt Austrumlatvijas zemienes ūdeņus. Augšgalā Aiviekste no Lubāna ezera Z gala met plašu pusloku, pagriežoties DR virzienā. Šajā posmā ir vismazākais kritums, turklāt te Aiviekste uzņem lielākās pietekas Pededzi, Balupi un Iču. Aiviekste iztaisnota un padziļināta 83 km garumā.

621.

Lubāna, piemineklis represētajiem

2000-07-27 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A 📷

Deportācijas Latvijā sākās 1941. gada 14. jūnijā, kad izveda vairāk nekā 15000 cilvēku. Tos nometināja galvenokārt Sibīrijā. No nometnēm atgriezās tikai 15% izsūtīto. Pēckara gados turpinājās pirmās okupācijas laikā uzsāktās deportācijas. 1949. gada 25. martā uz Sibīriju izveda ap 43 000 cilvēku.
(No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

622.

Lubāna, piemiņas plāksne K. Ulmanim

2000-07-27 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A 📷

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Kārlis Ulmanis (1877 - 1942) bija tās pirmais valdības vadītājs, pēc tam vairākkārt Ministru prezidents. Ar savu enerģiju un patriotismu viņš sekmēja Latvijas valsts izveidošanos un tās uzplaukumu. Tomēr 1934. gada 15. maijā viņš likvidēja parlamentāro demokrātiju un iedibināja autoritāru diktatūru. K. Ulmanis miris cietumā Padomju Savienībā.

623.

Lubānas katoļu baznīca

2000-07-27 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A 📷

Neliela koka baznīca, uzcelta 1938. gadā par vietējās draudzes locekļu līdzekļiem. Dievnamam ir pamanāms lielais krusts. Baznīca ir valsts kultūras piemineklis.
(www.madona.lv)

624.

Lubāna, tilts pār Aivieksti

2000-07-27 56:54:11, 26:43:22

123 << >> A 📷

   Lubāna atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenuma malā, Aiviekstes krastos.
   Tilts pār Aivieksti celts 1964. gadā, izmantojot rekonstruētos 1937. gada tilta balstus.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

625.

Viļakas katoļu baznīca

2000-07-28 57:10:55, 27:40:46

123 << >> A 📷

Viļakas Vissvētā Jēzus Sirds katoļu baznīca - neogotikas 19. gs. beigu celtne ar ķieģeļu mūri neapšaubāmi ir skaistākā mūra celtne un ievērojamākais katoļu centrs Ziemeļlatgalē, kuru var salīdzināt vienīgi ar Līksnas vai Dignājos katoļu dievnamiem. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

626.

Viļakas luterāņu baznīca

2000-07-28 57:10:55, 27:40:46

123 << >> A 📷

Baznīca celta pēc J. Cīruļa projekta (iesvētīta 1928. g.). 1939. gadā tā ieguva ērģeles. Baznīcā virsmežziņa Reinholda altārglezna "Jēzus ar mācekļiem iet caur labību". Pie baznīcas piemiņas zīme tās celšanas iniciatoram virsmežzinim K. Jozuum, arī deportēto mežkopju piemiņai stādītie bērzi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

627.

Kira pie Viļakas

2000-07-28 57:10:34, 27:41:50

123 << >> A 📷

Kira - Vjadas labā krasta pieteka, 23 km gara. Pie Kiras upes atrodas Viļaka.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

628.

Viļakas kapi, piemineklis atbrīvošanas cīnītājiem

2000-07-28 57:10:36, 27:42:16

123 << >> A 📷

Tēlnieka K. Zemdegas 1933. gadā darināto alegorisko veidojumu Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem padomju okupācijas laikā nojauca. 1990. g. 11. novembrī piemineklis - akmenī kaltā svece ar mūžīgu liesmu - tika atkal atjaunots.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

629.

Viļakas pilsētas dome

2000-07-28 57:10:55, 27:40:46

123 << >> A 📷

Viļakai pilsētas tiesības kopš 1945. gada, platība 6,3 kv.km. Iedzīvotāji 1979 (2000. g.).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

630.

Balvu pils

2000-07-28 57:07:55, 27:16:07

123 << >> A 📷

Labajā pusē Balvu ezera krastā plešas 19. gs. veidotais bij. muižas parks, kurā atrodas bij. muižas pils. Baronu Tranzē pils būvēta 1760. gadā, pēc nodedzināšanas - atjaunota. Blakus - novada muzejs. Sākumskola.

631.

Balvu katoļu baznīca

2000-07-28 57:07:59, 27:16:22

123 << >> A 📷

11780. gadā Balvos ieradās prāvests M. Šimanovskis . Viņa laikā 1797. gadā Vissvētās Trīsvienības godam konsekrēta mūra baznīca, kurā pēc nāves 1809. gadā torņa nišā tika apbedīts arī pats prāvests.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

632.

Balvu luterāņu baznīca

2000-07-28 57:07:55, 27:16:07

123 << >> A 📷

Balvu lut. baznīcā atrodas savdabīgs neatkarīgās Latvijas laika sakrālās mākslas piemineklis - mākslinieka J. Strazdiņa altārglezna "Kristus svētī ļaudis" (arī "Kristus parādās latviešu ģimenei", 1937. g.).

633.

Kapunes baznīca

2000-07-28 56:57:40, 27:04:14

123 << >> A 📷

Lazdukalna katoļticīgie pieder Augustovas baznīcas draudzei. Augustovas baznīca atrodas Kopiunē (Kapūnē), tā celta 1826. gadā kā koka kapliča.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

634.

Bērzpils vidusskola

2000-07-28 56:51:05, 27:05:01

123 << >> A 📷

1938. g. tika pabeigta Bērzpils 6-kl. pamatskolas celtniecība. Jaunā trīsstāvu skolas ēka bija viena no iespaidīgākajām jaunbūvēm Latgales laukos. No 1948. g. skola darbojas kā vidusskola. 2000./01. m. g. tajā mācījās 194 skolēni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

635.

Bērzpils baznīca

2000-07-28 56:49:51, 27:04:13

123 << >> A 📷

   Baznīca celta 1851. g. Vēlais baroks. Ērģeles ir vienas no visvecākajām kegellādes sistēmas ērģelēm Latvijā.
   Baznīcā darbojas Bēržu Sv. Annas Romas katoļu draudze.
  (www.etaka.lv)

636.

Gaigalavas baznīca

2000-07-28 56:44:16, 27:04:10

123 << >> A 📷

Bikavas Vissvētākās Jēzus Sirds baznīca celta 1825. g. par draudzes līdzekļiem ar vietējās muižnieces S. Benislavskas atbalstu. Baznīca konsekrēta 1896. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

637.

Nagļu baznīca

2000-07-28 56:41:00, 26:55:41

123 << >> A 📷

Laukakmeņu baznīca celta 19. gs. 90. gados. Baznīcai ir divi torņi (tipiski Latgalei). Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
(www.vietas.lv)

638.

Varakļānu luterāņu baznīca

2000-07-28 56:36:41, 26:45:11

123 << >> A 📷

Varakļānos 1638. gadā darbojusies lut. draudze, 1879. gadā uzcelta baznīca. Padomju okupācijas gados dievnams draudzei bija atsavināts un tajā ierīkots klubs. Lut. baznīca atjaunota 1994. gadā. Lut. kapu ieejas vārti veidoti pēc arhit. A. Bērziņa projekta, kapos ir piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.

639.