Latvija 2000-05

Latvija 2000-05

2008-12-12

326.

Piņķu baznīcas piemiņas akmens

2000-05-06 56:56:40, 23:55:01

123 << >> A 📷

1916. gada 19. jūlijā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandieris Jukums Vācietis pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti teica runu saviem kareivjiem. Šo epizodi dzejnieks Aleksandrs Čaks iemūžinājis dzejolī "Sprediķis Piņķu baznīcā".
(A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)

327.

Piņķu baznīca

2000-05-06 56:56:40, 23:55:01

123 << >> A 📷

Piņķu (Nikolaja) baznīca celta 1874. gadā. 1916. gada 19. jūlijā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandieris Jukums Vācietis pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti teica runu saviem kareivjiem. Šo epizodi dzejnieks Aleksandrs Čaks iemūžinājis dzejolī "Sprediķis Piņķu baznīcā".
(A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)

328.

Ložmetējkalna apkārtne, piemineklis brāļu kapos

2000-05-06 56:52:08, 23:41:15

123 << >> A 📷

Rīgas rajonā pie Tīreļiem atrodas 1. pasaules kara brāļu kapi. Tajos apbedīti aptuveni 3800 latviešu un krievu karavīri no 12. armijas, kas krituši Ziemassvētku kaujās Tīreļpurvā un pie Ložmetējkalna. Kritušo piemiņai 1925. g. atklāts pēc arhit. E. Laubes projekta gatavots betona obelisks.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

329.

Ložmetējkalna apkārtne, ceļa rādītājs

2000-05-06 56:52:08, 23:41:15

123 << >> A 📷

"Tā bija dīvaina ziema. Maiga, mīksta, pilna mitruma un līpoša sniega. Ceļi pazuda. Tos nācās meklēt ar mietiem. Vezumi aplipa par lielām sniega gubām, un vezumnieku zirgi stiga zemē līdz krūtīm, kūpēdami kā lauku virtuves. Šinī sniegainajā naktī latviešu pulki taustīdamies gāja, lai novietotos katrs savā vietā lielajam triecienam vācu pozīcijām."
(A. Čaks. Ziemassvētku kauja)

330.

Ložmetējkalns, skats no skatu torņa

2000-05-06 56:51:59, 23:39:38

123 << >> A 📷

Ložmetējkalns atrodas Jelgavas rajonā, tā ir paaugstināta vieta Garajā kāpā. Nosaukumu tas ieguva 1. pasaules karā, kad 1915. g. rudenī Vācijas karaspēks izveidoja kāpā stingri nocietinātu aizsargmezglu ar lielu daudzumu ložmetēju un mīnmetēju.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

331.

Pieneņu lauks pie Rīgas - Kalnciema ceļa

2000-05-06 56:54:23, 23:45:38

123 << >> A 📷

   "Kā no tumšās, stingās zemes
    Var tik skaisti ziedi plaukt ?"
  (A. Ķeniņš)

332.

Babītes Sv. Annas baznīca

2000-05-06 56:54:48, 23:47:07

123 << >> A 📷

Senā Babītes Sv. Annas baznīca celta 1660. g. Tagadējā mūra ēka uzcelta 1854. g. (arhitekts J. Felsko). Arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

333.

Valdeķu muižas pils

2000-05-13 56:59:57, 22:46:27

123 << >> A 📷

   Bijušās Valdeķu muižas pils uzcelta 1882. gadā. Stipri nolaistu to 1932. gadā iegādājās A. un E. Benjamiņi un izveidoja par paraugsaimniecību ar skaistu parku, dīķi un paviljoniem. Parkā (5,6 ha) 18 svešzemju sugu koku un krūmu stādījumi.
   Te miris pedagogs un žurnālists Antons Benjamiņš (1860.-1939.), laikraksta "Mājas Viesis" atbildīgais redaktors, kas no 1911. g. izdeva laikrakstu
"Jaunākās Ziņas", no 1924. g. - žurnālu "Atpūta". Pili remontē.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

334.

Zemītes muižas pils

2000-05-13 56:55:38, 22:47:43

123 << >> A 📷

Zemītes muižas pils atrodas Vēdzeles labajā krastā. Pils celta 1830. gadā, pārbūvēta 20. gs. 30. gados.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

335.

Zantes vējdzirnavas

2000-05-13 56:50:12, 22:44:24

123 << >> A 📷

Zantes centrā pa labi no Remtes-Zemītes ceļa redzams 19. gs. celto Zantes vējdzirnavu korpuss.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

336.

Zantes muižas pils

2000-05-13 56:50:12, 22:44:24

123 << >> A 📷

Zantes muižas pils celta 19. gs., tajā atrodas 1847. gadā dibinātā pamatskola.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

337.

Remte, piemiņas akmens represētajiem

2000-05-13 56:44:31, 22:41:30

123 << >> A 📷

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 7 un 1949. gadā - 41 remtenieku.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

338.

Remtes pils

2000-05-13 56:44:31, 22:41:30

123 << >> A 📷

Pils Mēdemu dzimtai celta Berlīnes klasicisma stilā 1800. gadā. 19. gs. veikta pārbūve. Par muižas staļļiem vēsta zirgu galvas to fasādē. Parkā - peldu tornis, "moku pagrabs", medību tornis, kā arī lāča namiņš. Tagad Remtes pamatskola.

339.

Brocēnu būvmateriālu kombināts

2000-05-13 56:40:60, 22:34:00

123 << >> A 📷

Galvenais apskates objekts pilsētā ir a/s "Brocēni" ražošanas būves, bij. cementa fabrikas direktora māja.

340.

Brocēnu kultūras centrs

2000-05-13 56:40:60, 22:34:00

123 << >> A 📷

Kā atmodas laika simbols no 1988. g. 23. decembra virs Brocēnu kultūras centra plīvo Latvijas karogs. Kultūras centrā darbojas bibliotēka.

341.

Cieceres ezers pie Brocēniem

2000-05-13 56:40:60, 22:34:00

123 << >> A 📷

Cieceres ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē 101,3 m vjl., A no Saldus. Platība 2,84 kv.km, garums 9,5 km, liel. platums 0,4 km, liel. dziļums 50 m. Baseins 121 kv.km, pietekas nelielas. Iztek Cieceres upe.

342.

Saldus, Kalnsētu muižas pils

2000-05-13 56:39:60, 22:29:35

123 << >> A 📷

Pilsētas pievārtē atrodas Kalnsētas parks, kam cauri tek gleznainā Cieceres upe. Labi pazīstama atpūtas vieta gan pašiem saldeniekiem, gan viesiem. Pie Cieceres upes 1874. gadā Georgam fon Rekem celtā pils.

343.

Saldus, piemiņas zīme sarkanā terora upuriem

2000-05-13 56:39:60, 22:29:35

123 << >> A 📷

Piemiņas zīme veltīta pirmajiem sarkanā terora upuriem Saldū 1940.-1941. g.

344.

Saldus baznīca

2000-05-13 56:39:60, 22:29:35

123 << >> A 📷

   Saldus Sv. Jāņa luterāņu baznīca uzcelta 18. gs., pārbūvēta 1903. g. Otrajā pasaules karā baznīcai tiek sagrauts tornis un ēka kādu laiku ir bez jumta. Pēc kara draudze atjauno baznīcu, tiek veikti arī ērģeļu remonta darbi.
   Pieeja baznīcai netradicionāli no pretējās puses, lai baznīcēni varētu doties uz dievnamu ar skatu pret uzlecošo sauli.
  (www.vietas.lv)

345.

Saldus, piemiņas akmens Kalpaka bataljonam

2000-05-13 56:39:60, 22:29:35

123 << >> A 📷

No 1919. g. janvāra līdz martam Saldus bija lielinieku varā, bet 1919. g. 10. martā latviešu nacionālā karaspēka Kalpaka bataljons atbrīvoja Saldu no lieliniekiem. Tā bija pirmā kalpakiešu atbrīvotā pilsēta Kurzemē.
14. martā Saldus tirgus laukumā notika pirmā latviešu nacionālā karaspēka parāde, ko pieņēma tautas apsardzības ministrs J. Zālītis. 1919. g. 25. novembrī pilsēta tika atbrīvota arī no bermontiešiem, tomēr tā bija stipri cietusi.

346.

Saldus stacija, piemiņas plāksne represētajiem

2000-05-13 56:41:10, 22:28:16

123 << >> A 📷

Piemiņas plāksne Saldus un tās apkārtnes represētajiem iedzīvotājiem. Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā" raksta, ka Saldū 1941. gada 14. jūnijā represētajiem bija paredzēti 11 vagoni.

347.

Airītes, O. Kalpaka piemineklis

2000-05-13 56:40:40, 22:09:16

123 << >> A 📷

   Pulkvedis Oskars Kalpaks (1882.-1919.) - pirmais Latvijas Armijas Virspavēlnieks.
   Šajā vietā 1919. gada 6. martā par Tēvzemes brīvību un neatkarību krita pulkvedis Oskars Kalpaks, komandieris N. Grundmanis, virsleitnants P. Krievs un leitnants J. Šrinders.
  (www.ltg.lv/kalpaka.muzejs)

348.

Airītes, O. Kalpaka muzejs Airītēs

2000-05-13 56:40:40, 22:09:16

123 << >> A 📷

Latvijas bruņoto spēku pirmo virspavēlnieku pulkvedi Oskaru Kalpaku (1882.-1919.) un dažus citus latviešu karavīrus 1919. g. sadursmē pie Airītēm nošāva vācieši, kas esot tos noturējuši tos par lieliniekiem.
Muzejs atklāts 1936. gadā, padomju gados muzejs un piemiņas ansamblis tika likvidēts. Atjaunots 1988.-1990. g.

349.

Venta pie Skrundas

2000-05-13 56:40:19, 22:01:34

123 << >> A 📷

Skrunda atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Ventas kreisajā krastā.
Venta - upe Latvijas R daļā (Saldus, Kuldīgas un Ventspils raj.), sākas Lietuvā.

350.

Skrundas pils

2000-05-13 56:40:26, 22:01:02

123 << >> A 📷

   Skrundas pils celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā. Laika gaitā tā bijusi muižkungu mājvieta, cara nežēlastībā kritušu augstmaņu patvērums, cietums, nabagmāja, aptieka, skola. Nostāsti vēsta, ka no pils pagrabiem var nokāpt pazemē un pa eju zem Ventas nokļūt otrā krastā.
   Skola pili pameta 1998. gadā, jo iebruka griestu pārsegums.
  (www.pilis.lv)

351.

Skrundas baznīca

2000-05-13 56:40:26, 22:01:02

123 << >> A 📷

Hercoga 1567. gada recesā minēts, ka Skrundā jāceļ baznīca, bet nav zināms, kad baznīca uzcelta. Zināms tikai, ka 1619. gadā tā nodegusi. 1673. gadā celta jauna baznīca. Skrundas ev.- lut. baznīcā F. Špēra altārglezna "Kristus pie krusta". Ērģeles būvējis K. Hermanis Liepājā, tās restaurētas 1999. g., darbus veica Ugāles ērģeļbūves darbnīca.
1. pasaules karā baznīca sašauta, lietota par zirgu stalli. Remontēta 1920., 1926. gadā. 2. pasaules karā uzspridzināta torņa smaile. 1995. gadā tornis atjaunots.

352.

Skrundas stacija, piemiņas akmens represētajiem

2000-05-13 56:40:51, 22:00:50

123 << >> A 📷

Skrundas dzelzceļa stacijā piemiņas akmens (1989. g.) padomju varas iestāžu deportētajiem skrundeniekiem, turpat piemiņas vagons - muzejs.

353.

Skrundas stacija, vagons - piemineklis

2000-05-13 56:40:51, 22:00:50

123 << >> A 📷

Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā" raksta, ka 1941. gada 14. jūnijā Skrundā represētajiem bija paredzēti 14 vagoni.

354.

Snēpeles baznīca

2000-05-13 56:50:55, 21:57:09

123 << >> A 📷

Snēpeles luterāņu baznīca būvēta 17. gs., pārbūvēta 1837. g. Laiku lokos tā kalpojusi par koncertzāli un sporta zāli, pēc rekonstrukcijas 1991. gadā tur atkal notiek dievkalpojumi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

355.

Snēpeles muižas pils

2000-05-13 56:50:26, 21:56:49

123 << >> A 📷

   Bijusī Snēpeles pils būvēta 19. gs. sākumā. Kopš 1924. gada tajā darbojas skola. Celtnes abās pusēs kolonnām rotāti portiki, parka pusē kaltas dzelzs margas (19. gs.). Ārdurvju vērtnes (19. gs. 2. puse).
   Pilī sodīti 1905. g. revolucionāri. Parks (3,4 ha) ar vērtīgu svešzemju sugu kokiem.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

356.

Balgales baznīca

2000-05-14 57:09:40, 22:54:32

123 << >> A 📷

   Balgales baznīca celta 1809. gadā. Tās torni grezno senu zīmju salikums - Māras krusts un Saules krusts ar zeltītu centru.
   Pie baznīcas apglabāts firsts Kārlis Kristofers Līvens (1767.-1844. g.) - bijušais Krievijas izglītības ministrs un Tērbatas skolotāju semināra dibinātājs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

357.

Daugava pie Ogres

2000-05-20 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

Latviešu nosaukums "Daugava" un lietuviešu "Dauguva" ir cēlies no seniem austrumbaltu vārdiem "daudz" un "ūdens". Lietuviešu valodā "daug" nozīmē "daudz".

358.

Ogre, tilts pār Ogri

2000-05-20 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

No arkveida gājēju tilta Bērzu alejas galā var vērot Ogri un tās krastus, no Ogres salas dambja - Daugavu, taču vispopulārākie ir Zilie kalni.

359.

Ogre, namiņš "Kūrmāja"

2000-05-20 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

1921. gadā celtā Kūrmāja Brīvības ielā 32.

360.

Ogres luterāņu baznīca

2000-05-20 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

Baznīcai pamatakmens likts 1929. g. 1. septembrī, celtniecība pabeigta 1930. gadā. Luterāņu baznīcas ēkas būvi vēlīnās neogotikas tradīcijās projektējis arhitekts H. Kundziņš, pārveidojis būvinženieris A. Kēze. Baznīca ir 1872. gadā Piņķos historisma stilā celtās Sv. Nikolaja baznīcas atdarinājums.

361.

Daugava lejpus Ķeguma

2000-05-20 56:45:16, 24:41:33

123 << >> A 📷

Ķeguma HES (1936.-1940. g., rekonstruēta 1975.-1979. g.) ir pirmā lielākā spēkstacija Latvijā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

362.

Ķeguma apkārtne, (no)ziedošais maijs

2000-05-20 56:43:42, 24:44:44

123 << >> A 📷

   "... Bet puķes katrā ziņā
    Sev līdzi vasaru atved,
    Kad siltie dienvidu vēji
    Kā puikas skraida pa gatvi.
    Nāk viena maiņa pēc otras
    Baltu, zilu un dzeltenu ziedu -
    Un visi tie vasarai kalpo
    Un zin savu laiku un vietu."
  (Ā. Elksne)

363.

Lielvārdes luterāņu baznīca

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

Koka lut. baznīca celta 1668.-1671. g. pie Lielvārdes muižas. 1747. gadā celta jauna mūra baznīca. 1. pasaules kara laikā baznīca sagrauta. 1931. gadā vecajā vietā sāka celt jaunu baznīcu (iesvētīta 1934. g.).

364.

Lielvārde, A. Pumpura muzejs

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

1970. gadā pretī Lielvārdes baznīcai atvērts Andreja Pumpura muzejs, kurā savākti arī novadpētniecības un folkloras materiāli.

365.

Lielvārde, akmens "Lāčplēša gulta"

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

Lielvārdē, pie muzeja ir 80 tonnu smags akmens "Lāčplēša gulta" un no tā atšķēlusies 22 tonnu smagā "sega".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

366.

Lielvārdes parka ieejas koka figūras

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

Aiz baznīcas ir 5,5 ha lielais muižas parks; Lielvārdes muižas pils atradusies lībiešu pilskalna priekšpils vietā, kur tagad uzstādīti Lāčplēša eposa koka tēli (mākslinieki V. Ansons, P. Mellis, Ē. Delpers).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

367.

Lielvārdes parka koka figūras

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

    Spīdalas acis raudzījās droši,
    Burvīgas liesmas spīdēja tanīs,
    Roku kad dodama jauneklim teica:
   "Sveicinu tevi, kareivi staltais,
    Priecājos nākošo varoni redzēt!"
  (A. Pumpurs "Lāčplēsis")

368.

Lielvārdes parka koka figūras

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

   Laimdota tur pilī skatās,
   Gaida, kamēr uzvarēs.
   Un ar reizi nāks tas brīdis,
   Kad viņš savu naidnieku,
   Vienu pašu lejā grūdīs,
   Noslīcinās atvarā, -
   Tad zels tautai jauni laiki,
   Tad būs viņa svabada!
  (A. Pumpurs "Lāčplēsis")

369.

Lielvārdes pilsdrupas

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

   Latviešu Indriķa hronikā Lielvārde minēta 1201. gadā kā Lielvārdes pils.
   Krustnešu mūra pils pirmoreiz minēta 1229. gadā, nopostīta 1557. gadā. Drupas daļēji rekonstruētas.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

370.

Lielvārdes parka koka figūras

2000-05-20 56:42:45, 24:50:21

123 << >> A 📷

    Naktis trīs bez gulēšanas
    Kangars šādi pūlējās,
    Kamēr trešā rītā teica
    Nopietni tas Ditricham:
   "Nolādēta būs šī diena,
    Noslēpumu atklājot;
    Arī mēs kā nodevēji
    Nolādēti paliksim."
  (A. Pumpurs "Lāčplēsis")

371.

Zaubes ozols

2000-05-27 56:59:45, 25:15:40

123 << >> A 📷

Zaubes parks ir valsts aizsardzībā (platība 12,6 ha, 18 vietējās un 76 introducētās augu sugas). Pie Lejas dīķa ir dižkoks - Zaubes ozols, kura apkārtmērs 8,05 m, vainaga projekcija 8*17 m, augstums 19 m.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

372.

Zaubes baznīca

2000-05-27 56:59:45, 25:15:40

123 << >> A 📷

Zaubes luterāņu baznīca celta 1854. g. No iepriekšējās 1696. g. celtās baznīcas saglabājušās latviešu lauku amatnieku darinātās ozolkoka durvis.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

373.

Ogre pie Ērgļiem

2000-05-27 56:53:46, 25:38:33

123 << >> A 📷

Ogre iztek Vidzemes Centrālajā augstienē Nesaules kalna pakājē, 188 km gara. Augštecē to sauc par Ogriņu.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

374.

Ērgļi, J. Grota kapa piemineklis

2000-05-27 56:53:55, 25:38:42

123 << >> A 📷

   Dzejnieks J. Grots (1901.-1968. g.) dzimis Silamuižā, mācījies Ērgļu pareizticīgo skolā un Ērgļu draudzes skolā. 1934.-1944. g. bieži uzturējies Ērgļu Grotupēs. Apbedīts vecajā jeb Blaumaņa kapsētā. Pie dzejnieka kapa memoriālskulptūra "Solveiga" (1981. g., granīts, tēln. L. Līce, arhit. I. Bumbieris).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)
   "Gadiem ilgi jau dzeguze zvana,
    Gadiem ilgi jau gaidi Tu mani, -
    Solveiga mana !"
  (J. Grots)

375.

Ērgļi, R. Blaumaņa kapa piemineklis

2000-05-27 56:53:55, 25:38:42

123 << >> A 📷

Rakstnieks R. Blaumanis (1863.-1908. g.) dzīvojis Brakos bērnībā no 5 gadu vecuma, pēc 1894. g. trīs gadus tur saimniekojis, dzīvojis Brakos arī 1904.-1905. g. Apbedīts Ērgļu vecajā jeb Blaumaņa kapsētā. Kapa piemineklis uzstādīts 1923. g., granīts (tēln. B. Dzenis).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

376.

Vestienas muižas pils

2000-05-27 56:52:01, 25:52:24

123 << >> A 📷

18. gs. netālu no Kāla ezera celta kungu māja. Senāku nocietinājumu (skanstes) aizsarggrāvju sistēma. Aplūkojama arī klēts, stallis un parks. Pamatskola.

377.

Inešu muižas pils

2000-05-27 57:01:14, 25:49:47

123 << >> A 📷

Inešu vai Vecpiebalgas pils atrodas Cēsu raj., Inešos. Viens no vērienīgākajiem Latvijas muižu ansambļiem. Kādreizējā grāfa Šeremetjeva rezidence - cara Pētera I dāvinājums. Klasicisma ēka būvēta 19. gs., 1905. g. degusi, atjaunota. Regulāra plānojuma Inešu parks. Brāļi Kaudzītes "Mērnieku laikos" aprakstījuši kā Slātavas pili, kur apmetušies mērnieki.

378.

Ineši, A. Pumpura piemineklis

2000-05-27 57:01:14, 25:49:47

123 << >> A 📷

Andrejs Pumpurs 1867.-1872. g. strādājis par mērnieku Vecpiebalgas muižā un
Cirstos, še sācis literāro darbību, saistījies ar jaunlatviešu kustības darbiniekiem.
A. Pumpura krūšutēls uzstādīts pie skolas (tēln. J. Zariņš).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

379.

Kalna Kaibēni - brāļu Kaudzīšu muzejs

2000-05-27 57:01:40, 25:43:23

123 << >> A 📷

"Kalna Kaibēni" - bijusī skola, kur strādāja par skolotājiem brāļi Kaudzītes, kopš 1929. g. rakstnieku brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs. Dārzā novietotas tēlnieka K. Kugras grieztās "Mērnieku laiku" personāžu Ķenča, Pāvula un Pietuka Krustiņa skulptūras.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

380.

Kalna Kaibēni, M. Kaudzītes piemiņas akmens

2000-05-27 57:01:40, 25:43:23

123 << >> A 📷

"Kalna Kaibēnu" dārzā koku paēnā piemiņas akmens ar uzrakstu: "Šeit 1926. g. 8. novembrī miris Kaudzītes Matīss". Viss brāļu Kaudzīšu mūžs saistīts ar dzimto Vecpiebalgas novadu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

381.

Vecpiebalgas baznīca

2000-05-27 57:03:31, 25:49:20

123 << >> A 📷

Vecpiebalgas luterāņu baznīca celta 1845. g., sagrauta 2. pasaules kara laikā. Tiek atjaunota.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

382.

Vecpiebalga, "Mērnieku laiku" Lienas piemineklis

2000-05-27 57:03:31, 25:49:20

123 << >> A 📷

1985. g. pie atjaunotajiem Veco (Grēcinieku, Uguns) kapu vārtiem uzstādīja "Mērnieku laiku" varones - Lienes pieminekli (tēln. M. Baltiņa). Šajos kapos nevienu vairs neglabā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

383.

Vecpiebalga, K. Skalbes muzejs "Saulrieti"

2000-05-27 57:04:47, 25:50:27

123 << >> A 📷

   Kārlis Skalbe (1879.-1945.) - ievērojams liriķis un lielākais pasaku meistars latviešu literatūrā.
   Kārlis Skalbe dzimis 1879. gada 7. novembrī Vecpiebalgas pagastā Incēnos, kur viņa tēvs, agrākais muižas kalējs, bija uzcēlis pats sev mājiņu un smēdi.
   1944. g. K. Skalbe aizbrauca uz Zviedriju, kur mirst 1945. gadā 14. aprīlī.

384.

Vecpiebalga, K. Skalbes kapa piemineklis

2000-05-27 57:04:47, 25:50:27

123 << >> A 📷

K. Skalbes celto "Saulrietu" māju kalnā 1992. g. 20. jūnijā no Zviedrijas pārapbedīja Kārļa Skalbes (1879.-1945. g.) un Lizetes Skalbes (1886.-1972. g.) pelnu urnas. Uzstādīts piemineklis - tēln. A. Jansons, arhit. A. Skujiņa.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

385.

Taurenes muižas pils ar piemiņas plāksni

2000-05-27 57:09:38, 25:39:49

123 << >> A 📷

Bijušās Taurenes (Nēķina) muižas apbūves laiks - 19. gs., 20. gs. vidus. 1987. g. Taurenē Rīgas kinostudija uzņēma skatus mākslas filmai "Aija" (pēc J. Jaunsudrabiņa romāna).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

386.

Dzērbenes baznīca

2000-05-27 57:11:30, 25:40:35

123 << >> A 📷

   1357. g. Dzērbenes pilī virsbīskaps Fifhūzens iekārtoja nelielu kapelu. 1439. g. dokumentos minēta patstāvīga Dzērbenes draudze, kurai bijusi sava koka baznīca. Pēc tam vēl vairākas reizes draudzes vajadzībām būvētas koka baznīcas. 1817. g. sāka vākt līdzekļus mūra baznīcai. To cēla 1839.-1842. g. pēc Volgas vācu koloniju baznīcu parauga un pēc Hāgemeistera plāna. Baznīcu cēla ievērojamais latviešu celtnieks un amatnieks Sārumu Mārcis. 1928. g. baznīcu remontēja.
   Baznīcā ir Martinsa būvētās ērģeles, altārī P. P. Rubensa gleznas "Kristus pie krusta" (Minhenē) kopija, ko gleznojis Berkholcs un 1887. g. baznīcai dāvinājusi Nēķina muižas īpašniece.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

387.

Dzērbenes muižas pils

2000-05-27 57:11:41, 25:40:08

123 << >> A 📷

   Līdzās viduslaiku pilsdrupām 18. gs. beigās uzcelta jaunā Dzērbenes pils. Tā vairākkārt nopostīta un atjaunota. 19. gs. beigās pili pārbūvēja, uzcēla torni. 1832. g. divkaujā ar Raunas baronu Vulfu tika nogalināts pēdējais baronu Veisenšteinu dzimtas pārstāvis Gotlībs; pēc paša vēlēšanās, viņu apglabāja pils priekšā zem lielgabala, tur tika uzbūvētas kapenes (1. pasaules kara laikā kapenes tika nopostītas, bet lielgabals aizvests).
   1947. g. pils cieta ugunsgrēkā, 1949. g. atjaunoja. Pie pils ir parks ar eksotiskiem kokiem un krūmiem.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

388.

Drustu skola

2000-05-27 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

Drustu skola ir viena no vecākajām Vidzemē (dibināta 1687. g.). Tagadējā skolas ēka uzcelta 1937. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

389.

Grašu muižas pils

2000-05-27 56:59:10, 26:16:20

123 << >> A 📷

18. gs. beigās klasicisma stilā būvētajā fon Kālenu kungu mājā tagad viesu nams.

390.

Tīnūži, piemiņas akmens represētajiem

2000-05-28 56:51:52, 24:33:40

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 9, 1949. g. - 69 ikšķiliešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

391.

Ogre pie Lēdmanes

2000-05-28 56:46:46, 25:00:24

123 << >> A 📷

Ogres upe ir trešā garākā Latvijas upe. Upe visā garumā līkumaina. Līdz Ērgļiem Ogre līkumo pa ieleju vai gravu ar stāvām nogāzēm, šeit tā ir visstraujākā.

392.

Lobes dzirnavas pie Lēdmanes - Vecās likteņdzirnas

2000-05-28 56:46:05, 24:58:41

123 << >> A 📷

   E. Rozenštrauha apdziedātās "vecās likteņdzirnas" – Lobes ūdensdzirnavas pie Lobes upes netālu no Lēdmanes.
   "Vecās likteņdzirnas
    Manu mūžu maļ.
    Gadi skrien kā stirnas
    Un nenāk atpakaļ."

393.

Lēdmane, piemiņas akmens represētajiem

2000-05-28 56:45:60, 25:00:00

123 << >> A 📷

   "Es sapni par dzimteni pagalvī likšu."
  (K. Skalbe)
   1949. gada 25. marta deportācijas tika vērstas galvenokārt pret zemniekiem. 1949. gadā, tūlīt pēc deportācijām, Latvijas laukos masveidā sākās kolhozu dibināšana.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

394.

Lobe pie Krapes

2000-05-28 56:44:25, 25:07:32

123 << >> A 📷

   Lobe - Ogres kreisā krasta pieteka, garums 22 km, kritums 20 m. Lobe iztek no Lobes ezera ziemeļrietumu gala.
   Pie ietekas Ogrē bijušas dzirnavas, ir aizsprostu atliekas. Lobes ūdensdzirnavas (1904. g.) apdziedātas E. Rozenštrauha dziesmā "Vecās likteņdzirnas".
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

395.

Krapes baznīca

2000-05-28 56:44:13, 25:07:24

123 << >> A 📷

Kokneses-Krapes draudze radās jau 13. gs. sākumā pie Kokneses bīskapa pils. 17. gs. zviedru valdīšanas sākumā sāka noturēt dievkalpojumus arī Krapē. 1804. g. tika iesvētīta filiālbaznīca, tagadējā mūra baznīca uzcelta 1856. g. Darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

396.

Skrīveri, A. Upīša vidusskola

2000-05-28 56:38:42, 25:07:14

123 << >> A 📷

   1947. gadā Skrīveru septiņgadīgo skolu nosauca rakstnieka Andreja Upīša vārdā. 20. gs. 50. gados izveidojās vidusskola.
   Skrīveru vidusskolā 2000./2001. m. g. mācījās 779 skolēni.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

397.

Skrīveri, A. Upīša memoriālā māja

2000-05-28 56:38:42, 25:07:14

123 << >> A 📷

   Andrejs Upīts (1877. 4. dec. - 1970. 17. nov.) - latviešu rakstnieks, kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzimis Skrīveros rentnieka ģimenē.
   Māja celta 1908. gadā. Rakstnieks tajā dzīvo no 1909. līdz 1915. gadam. Pirmā pasaules kara laikā māja nodedzināta. Rakstnieks to atjauno 1921. gadā un dzīvo tajā vasarās no 1922. līdz 1940. gadam. Muzejs izveidots 1952. gadā.
  (www.aizrp.lv)

398.

Maizīte pie Skrīveriem

2000-05-28 56:38:13, 25:06:33

123 << >> A 📷

Maizīte - Dīvajas kreisā satekupe, 14 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

399.

Ropažu vidusskola

2000-06-04 56:58:27, 24:37:60

123 << >> A 📷

1936. gadā atklāja jaunuzcelto Ropažu 6-klasīgo pamatskolu, 1956. gadā tā pārveidota par vidusskolu. Ropažu pagastā 2000./2001. m. g. bija 599 skolēni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

400.

Ropaži, piemiņas zīmes skolotājiem

2000-06-04 56:58:27, 24:37:60

123 << >> A 📷

   Rakstnieks Doku Atis (1861.-1903. g.) 1892.-1893. g. strādājis Ropažu skolā par palīgskolotāju.
   Revolucionārs un partizāņu kustības dalībnieks, padomju darbinieks Otomārs Oškalns (1904.-1947. g.) beidzis Rīgas skolotāju institūtu. 1927.-1934. g. strādājis Ropažu skolā. 1934. gadā par revolucionāru darbību ieslodzīts cietumā un vēlāk koncentrācijas nometnē.
   Augusts Kažoks (1863.-1893.) - skolotājs, dzejnieks. Ropažos (1891.-1893. g.) Augusts Kažoks tiek ievēlēts par draudzes skolas pirmo skolotāju. Šeit viņš dzejo un atdzejo, iesāk strādāt pie krievu valodas mācību grāmatas latviešiem, kuras pamatā būtu valodu radniecība. Mirst ar tuberkulozi 30 gadu vecumā.
  (LME 1. sēj., Rīga, 1967: LME 2. sēj., Rīga, 1968.)

401.

Tumšupe pie Ropažu - Inčukalna ceļa

2000-06-04 57:01:41, 24:40:59

123 << >> A 📷

Tumšupe - Lielās Juglas labā krasta pieteka, garums 49 km.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986)

402.

Allažu Kaļķugrava, T. Zaļkalna piemiņas zīme

2000-06-04 57:06:06, 24:47:54

123 << >> A 📷

Teodors Zaļkalns (1876.-1972.) bija viens no pirmajiem latviešu tēlniekiem. Mākslinieks bieži uzturējies viņa tēvabrāļa celtajās Kaļķugravas dzirnavās.
Gravas nosaukums radies saistībā ar senu kaļķu cepli, kas šodien vairs nav saglabājies.

403.

Allažu Kaļķugravas dzirnavas

2000-06-04 57:06:06, 24:47:54

123 << >> A 📷

Kaļķugravas dzirnavas celtas no šūnakmens. Tās cēlis tēlnieka Teodora Zaļkalna tēvabrālis. Kad vēl dzirnavas strādāja, Kaļķugravas avoti tecēja pāri dzirnu ratam.

404.

Allažu baznīca Stīveros

2000-06-04 57:06:07, 24:49:15

123 << >> A 📷

   Rakstos 1630. g. minēta Filipa Jēkaba koka baznīca. 1758. g. Stīveros uzcēla jaunu koka baznīcu, kura gāja bojā 1. pasaules kara laikā. Vecās vietā 1926. g. uzcēla tagadējo baznīcu (arhit. P. Kundziņš), kuru iesvētīja 1927. g. Baznīcas apdarē izmantots Allažu šūnakmens.
   1982. g. baznīcai iebruka jumts, 1989. g. tika uzsākti atjaunošanas darbi. 1998. g. atjaunots ev. lut. draudzes darbs.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

405.

Lorupes dīķis pie Allažu - Siguldas ceļa

2000-06-04 57:07:48, 24:50:15

123 << >> A 📷

Lorupe - Gaujas kreisā pieteka Rīgas rajonā. Garums 11 km, bas. platība 28 kv.km, kritums 89 m. Iztek no Ummuru ezera.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

406.

Līgatnes dibināšanas piemiņas zīme

2000-06-04 57:13:58, 25:02:17

123 << >> A 📷

Pilsētas tiesības Līgatnei piešķirtas kopš 1993. gada. Iedzīvotāji 1304 (2000. g.). 3 km garā posmā pilsēta robežojas ar Gauju.

407.

Līgatne, Ānfabrikas klintis

2000-06-04 57:13:58, 25:02:17

123 << >> A 📷

Ānfabrikas klints ir pilnīgi vertikāla, 16,5 m augsta siena, kas ar savām iekaltajām durvīm atgādina vecu cietoksni. Vislielākais šāds pagraba gaņģu veidojums ir Remdenkalnā – pagraba eja ietiecas 56 m kalna pazemē. Bet 28 pagrabi kā atsevišķas celles veido 205 m eju kopgarumu. Agrākajos laikos par viena pagraba izkalšanu ir maksājuši 5 zelta rubļus.

408.

Līgatnes papīrfabrika

2000-06-04 57:13:58, 25:02:17

123 << >> A 📷

Vēsturiskais centrs pie Līgatnes papīrfabrikas - t.s. Zaķu sala, tāpat kā vecākā fabrikas daļa - 19. gs. celtie korpusi Brīvības ielā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

409.

Ķempju baznīca pie Līgatnes

2000-06-04 57:13:04, 25:04:04

123 << >> A 📷

Rakstos minēts, ka pie Incēniem 1669. g. atradusies Sv. Ignača baznīciņa. Ķempju mūra baznīca celta 1882. g. Darbojas luterāņu draudze. Baptistiem Augšlīgatnē ir lūgšanu nams.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

410.

Ķemeru viesnīca

2000-06-10 56:56:29, 23:29:30

123 << >> A 📷

Ar monumentālu vērienu, Art Deco stila fasāžu estētiku un greznu interjeru dekoratīvo apdari izceļas viesnīcas "Ķemeri" ēka, celta 1924. gadā.
Īpašnieks SIA "Ominasis Latvia". SIA "Ominasis Latvia" īpašnieks ir SIA "Sanlat", kura 100% pieder Saūda Arābijas iedzīvotājam Omāram Saleham Alhamdi.

411.

Ķemeri, 1. pasaules kara piemineklis

2000-06-10 56:56:29, 23:29:30

123 << >> A 📷

1914. gada 28. jūlijā Eiropā sākās Pirmais pasaules karš. Savā starpā karoja divas naidīgas valstu apvienības - Antante (Anglija, Francija, Krievija) un Trējsavienība (Vācija, Austroungārija, Itālija). Šī kara rezultātā gāja bojā četras impērijas - Krievijas, Austroungārijas, Vācijas un Osmaņu. Austrumeiropā radās daudzas neatkarīgas valstis.
1915. gada oktobrī vācu virspavēlniecība plānoja ieņemt Rīgu. Pretī vācu karaspēkam stājās 3. Kurzemes strēlnieku bataljons. Niknās kaujās tam izdevās ne tikai apturēt vāciešus, bet arī ieņemt Ķemerus. Tās bija pirmās nozīmīgākās strēlnieku kaujas, kuras apliecināja latviešu strēlnieku lielās cīņas spējas.

412.

Ķemeru luterāņu baznīca

2000-06-10 56:56:29, 23:29:30

123 << >> A 📷

Baznīca atrodas pašā Ķemeru sirdī, celta 1897. gadā neogotikas formās, arhitekts H. Šels. Dievnamā ir I. Zeberiņa altārglezna "Kristus izdziedina slimos". Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
(www.vietas.lv)

413.

Pūre, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-10 57:02:15, 22:54:45

123 << >> A 📷

Pie Pūres pagastmājas 1991. g. izveidota piemiņas vieta 1941. un 1949. g. padomju terora upuriem ar memoriālajiem kokiem (1989. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

414.

Aizupes muižas pils

2000-06-11 56:55:09, 22:35:12

123 << >> A 📷

Bijušās Aizupes muižas pils celta 1823. g. vēlā klasicisma stilā. Muižas saimniecības ēku komplekss - 19. gs., t. sk. lielās klētis ar ieliektajām uzbrauktuvēm un spirta dedzinātavu pie Imulas. Parks (14 ha) veidots 1830.-1840. g., šeit atrodamas visu Eiropā sastopamo sugu tūjas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

415.

Vānes muižas pils

2000-06-11 56:55:22, 22:33:39

123 << >> A 📷

Bijušā Vānes muižas pils, celta 19. gs. 70. gados. Tagad Vānes deviņgadīgā skola. Pils nodedzināta 1905. gadā, atjaunota 1936.-1940. g. No 1936. gada pilī darbojas skola. Apstādījumos aug svešzemju koki un krūmi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

416.

Vāne, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-11 56:55:22, 22:33:39

123 << >> A 📷

Piemiņas akmens uzlikts 1989. gadā Vānes zemniekiem, sirmgalvjiem un bērniem, kas gājuši bojā 1941. un 1949. g. represijās. Darinājis akmeņkalis G. Kučers.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

417.

Vānes baznīca

2000-06-11 56:55:22, 22:33:39

123 << >> A 📷

Vānes baznīca celta 1654.-1663. g., remontēta 1789. g., atrodas 1573. gadā celtās koka baznīcas vietā. Pēc ilgstoša pārtraukuma draudze atsākusi darbu 1988. g. Altāra sētiņā saskatāmi Lielvārdes jostas motīvi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

418.

Šķēdes muižas pils

2000-06-11 56:51:09, 22:23:08

123 << >> A 📷

1761. g. celtā vienstāva ēka 19. gs. vidū pārbūvēta. 19. gs. beigās celtne tika papildināta ar jaunu ieeju un astoņskaldņu torni un ieguva neogotikas iezīmes. Šai stilā pārbūvēja arī ūdenstorni un dārznieka māju. Parks (6,7 ha) ar trim dižozoliem 5,0-5,7 m apkārtmērā. Pils galvenās fasādes priekšā dekoratīvas čuguna vāzes (19.-20. gs.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

419.

Jaunlutriņu muižas pils

2000-06-11 56:49:47, 22:24:22

123 << >> A 📷

   Jaunlutriņos atrodas Jaunmuižas pils.
   Jaunmuižas pilī darbojas Jaunlutriņu deviņgadīgā skola. 1972. gadā skolai uzcelts otrais stāvs. Skolas priekšā tēlnieces Alvīnes Veinbahas darināti dekoratīvi ciļņi (1973. g.).
   Bijušajā muižas kalpu mājā dzimis pulkvedis Jukums Vācietis (1873-1938). Ēka restaurēta 1973. gadā, tai pašā gadā tur atklāts J. Vācieša piemiņas muzejs. Muzeja priekšā atrodas tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darināts J. Vācieša skulpturāls tēls.
   Starp Jaunmuižas kungu māju un ceļu atrodas Jaunmuižas parks (2,2 ha). Parku 19. gs. beigās ierīkojis firsts Līvens. Tas ir labi kopts, ar 24 svešzemju koku un krūmu stādījumiem.
  (www.vietas.lv)

420.

Lutriņu baznīca

2000-06-11 56:48:42, 22:23:06

123 << >> A 📷

Baznīca un patstāvīgs mācītājs Lutriņu draudzē bija jau 1641. g. 1691. g. uzcēla jaunu baznīcu (19. gs. tā sabrukusi). Pašreizējā baznīca celta 1825. -1927. g., 1887. g. tai paaugstināts tornis, altārglezna iegādāta 1873. g. Darbojas luterāņu draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

421.

Druva pie Saldus, lokomobile

2000-06-11 56:41:36, 22:26:40

123 << >> A 📷

Šosejas malā uz paaugstinājuma uzstādīts tehnikas piemineklis - firmas "Ruston" lokomobile - 20. gs. sākums.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

422.

Rudbāržu pils

2000-06-11 56:38:40, 21:53:12

123 << >> A 📷

   Pils celta 1835. gadā Fon Friksu dzimtai pēc baroneses Teas fon Friksas pasūtījuma vēlā ampīra stilā. Pārbūvēta 1882. g. - 1883. g. Vēlīnā ampīra stila ēkā jūtama franču renesanses ietekme. 1905. g. pils tika nodedzināta. 1908. g. arhitekta L. Reinīra vadībā sākta atjaunošana.
   1938. g. pili pārbūvēja un ierīkoja karavīru atpūtas namu, 2. pasaules kara laikā - vācu karavīru hospitāli (bombardēšanā cieta viens pils stūris), pēc kara - meža darbinieku skolu, kopš 1962. g. - Rudbāržu pamatskola.
  (www.vietas.lv)

423.

Rudbārži, atbrīvošanas cīņu piemiņas zīme

2000-06-11 56:38:40, 21:53:12

123 << >> A 📷

No Rudbāržu pils 1919. g. 3. martā O. Kalpaka vadībā sākās Latvijas atbrīvošana no lieliniekiem. Par godu šim notikumam 1935. g. uzlikta piemiņas plāksne, atjaunota 1989. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

424.

Rudbārži, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-11 56:38:40, 21:53:12

123 << >> A 📷

Pieminekli svešumā izvestajiem - dzimtenē pazemotajiem. 1940.-1956.

425.

Rudbāržu baznīca

2000-06-11 56:38:40, 21:53:12

123 << >> A 📷

Rudbāržu baznīca uzcelta 1907. g. Saglabājies nostāsts par baronu Firksu - Firksu dzimtas īpašums Rudbārži bija no 1778. g. Barons Firks varējis saņemt Vācijas bagātās radinieces mantojumu tikai tad, ja uzcels baznīcu, un tā uzbūvēta viena no mazākajām baznīcām Latvijā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

426.

Kalvenes muižas pils

2000-06-11 56:36:14, 21:43:52

123 << >> A 📷

   Pēc nostāsta, Kalvenes nosaukums radies no kalves, kas darbojusies pils celšanas laikā. Kalvenes pils atradusies uz austrumiem no Tīdu ezera, bet nav saglabājusies. Kalvenes pils nosaukumu guvis bijušās Tāšu Padures muižas centrs. Tāšu Padures pils celta 19. gs. 1. pusē. Spožs vēlā klasicisma (ampīra) paraugs. Fasāde atdzīvināta ar pusapaļas formas logiem, dažāds veidojums piebraucamajā un parka pusē. Galvenajai ieejai rizalītā veidota niša ar sfērisku pārsegumu, ko balsta kolonnas bez bāzēm un kapiteļiem.
   Pils zāle 20. gs. 60. gados pārbūvēta divos stāvos. Ap pili parks (13 ha) vairākās terasēs. Dižozoli 6,1 un 5,7 m apkārtmērā.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

427.

Priekules baznīca

2000-06-11 56:26:47, 21:35:30

123 << >> A 📷

Kurzemes baznīcu reģistrā 1591. gadā atzīmēts, ka Priekules īpašniekam S. Korfam no 1578. gada bija savs mācītājs, bet nebija baznīcas. Ap 1680. gadu celta tag. ev.-lut. baznīca kā maza muižas draudzes un Korfu dzimtas apbedījumu baznīca, vairākkārt pārbūvēta. 1895. gadā baznīca iegūva E. Martina būvētās ērģeles. 2. pasaules kara laikā tā sagrauta. 1998. gadā 6. jūnijā iesvētīta atjaunotā Priekules baznīca. Pie baznīcas piemineklis T. Korfam (19. gs. beigas).

428.

Priekule, Zviedru vārti

2000-06-11 56:26:47, 21:35:30

123 << >> A 📷

Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu - Zviedru vārti. Lai gan to fasādē ierakstīts 1688. gads, vārtu celtniecība reāli varētu būt notikusi 17. gs. pirmajā pusē vai vidū, bet daži dekoratīvās apdares darbi - 1688. gadā. Zviedru vārti atzīti kā valsts arhitektūras piemineklis, to simbols ir attēlots pilsētas ģerbonī.

429.

Priekules pils

2000-06-11 56:26:47, 21:35:30

123 << >> A 📷

   1887. gadā Liepājas arhitekts M. Berči pēc barona Korfa pasūtījuma projektējis Priekules pili (vēlāk skolas ēka). Priekules pils projektēšanai Berči baronam piedāvājis divus variantus. Barons izvēlējās greznāko. Otrā pasaules kara laikā ēkai ir ticis nojaukts trešais stāvs.
  (www.pilis.lv)

430.

Grobiņas pilsētas dome

2000-06-11 56:32:12, 21:10:16

123 << >> A 📷

Pilsētas tiesības Grobiņai kopš 1695. gada. Iedzīvotāji 4693 (2000. g.). Grobiņa atrodas Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Ālandes upes krastos.

431.

Grobiņas dibināšanas piemiņas zīme

2000-06-11 56:32:12, 21:10:16

123 << >> A 📷

Grobiņa (kuršu valodā: Gruobīns - skābaržu mežs) ir sena pilsēta Ālandes upes krastos 10 km no Liepājas. 1695. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs Grobiņai piešķīra pilsētas tiesības. Ilgu laiku Grobiņa bija apriņķa pilsēta.

432.

Grobiņas baznīca

2000-06-11 56:32:12, 21:10:16

123 << >> A 📷

Pastāv uzskats, ka baznīca šeit bijusi jau 1560. gadā, taču tā sabrukusi. Arī jaunuzceltā baznīca nav spējusi noturēties pretī 1659. gada zviedru iebrukumiem. Dažus gadus vēlāk, 1664. gadā pēc hercoga Jēkaba ierosinājuma, tiek uzcelta un iesvētīta tagadējā baznīca.

433.

Grobiņas pilsdrupas

2000-06-11 56:32:12, 21:10:16

123 << >> A 📷

1253. gadā celtā Grobiņas pils kalpojusi kā administratīvā vietvalža - fogta sēdeklis (1399.-1560. g.) un ordeņa atbalsta punkts Dienvidkurzemē. Līdz mūsu dienām pilsdrupas saglabājušās samērā labā stāvoklī. 70. gados veikta pilsdrupu konservācija.

434.

Kapsēdes dižakmens

2000-06-11 56:35:14, 21:06:30

123 << >> A 📷

Ap 600 m no Liepājas - Ventspils šosejas, pie bijušās dzelzceļa pārbrauktuves. Augstākais Latvijas dižakmens (4,4 m), sašķelts divās daļās. Skaidri salasāmi vācu armijas atstātie teksti no I pasaules kara laikiem.

435.

Saka, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-11 56:51:08, 21:12:37

123 << >> A 📷

Piemineklis represiju upuru piemiņai, 1941.-1949. g.

436.

Sakas baznīca

2000-06-11 56:51:08, 21:12:37

123 << >> A 📷

   Sakas baznīca pieder pie vecākajām Kurzemes lauku baznīcām. Precīzs baznīcas uzcelšanas datums nav zināms, taču pirmo reizi rakstos Sakas baznīca minēta 1560. gadā. Baznīca tās pastāvēšanas laikā ir vairākkārtīgi pārbūvēta un remontēta. Pirmie kapitālie remontdarbi notikuši jau ap 1590. gadu, taču savu pašreizējo izskatu baznīca ieguva 1743. gadā, kad to no jauna uzcēla no laukakmeņiem. Zvanu tornis baznīcai piebūvēts 1844. gadā.
  (www.lelb.lv)
   Baznīcā apskatāms burinieka modelis (1833. g.), kā simbols tiem apkārtnes zvejniekiem un jūrniekiem, kuri neatgriezās no jūras.

437.

Pāvilostas pilsētas dome

2000-06-11 56:53:16, 21:10:59

123 << >> A 📷

Pāvilostai pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 1322 (2000. g.). Pilsēta atrodas Sakas labajā krastā.

438.

Pāvilostas simtgades piemiņas akmens

2000-06-11 56:53:16, 21:10:59

123 << >> A 📷

Pāvilostas simtgades parks, tā centrā simtgades piemiņas akmens (1870.-1970.).

439.

Saka pie Pāvilostas

2000-06-11 56:53:16, 21:10:59

123 << >> A 📷

Saka - Tebras un Durbes koptekupe Liepājas rajonā, ietek Baltijas jūrā. Garums 6 km, bas. platība 1110 kv.km, kritums 3 m. Tek dziļā ielejā. Pie ietekas jūrā ierīkota Pāvilostas zvejas osta.
Par Saku sauc arī Daugavas kreiso sānupi (7,4 km) lejpus Jēkabpils.

440.

Pāvilosta, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-11 56:53:16, 21:10:59

123 << >> A 📷

Padomju varai bija vairāki paņēmieni, kurus izmantoja, lai turētu paklausībā tautas. Tā pielietoja represijas - politisko pretinieku vajāšanu un iznīcināšanu. Viens no represiju paņēmieniem bija deportācijas - cilvēku piespiedu izvešana uz citiem PSRS apgabaliem.
Piemiņas zīme 1941.-1949. g. deportētajiem.

441.

Apriķu muižas pils

2000-06-11 56:48:09, 21:30:25

123 << >> A 📷

Trijstāvu astoņstūru tornis grezno 18. gs. vidus celtni pārejas laikā no baroka uz rokoko. Galvenajā fasādē trīsstūrveida frontons ar īpašnieku ģerboni. Fragmentos saglabājušies interjeri - apkalumi, durvju vērtnes, krāsnis. Skola, novada vēstures ekspozīcija.

442.

Apriķu baznīca

2000-06-11 56:48:16, 21:29:43

123 << >> A 📷

Apriķu luterāņu baznīca (1710. g.) ir viena no krāšņākajām Kurzemē. Tās ārējais veidols daudz neatšķiras no citām lauku baznīcām, taču interjers pārsteidz ar savu košumu - kungu loža, ērģeļu luktas, ērģeles, altāris, kancele, biktssols veido vienotu dekoratīvu koktēlniecības ansambli. Skaists griestu gleznojums.

443.

Kazdanga, Māteru Jura piemineklis

2000-06-11 56:43:59, 21:44:02

123 << >> A 📷

Kazdangas apkārtnē Vidukļu mājās dzimis rakstnieks, laikraksta dibinātājs un vadītājs, sabiedriskais darbinieks Māteru Juris (1845.-1885. g.). Piemineklis Māteru Jurim uzstādīts 1935. g., tēlnieks Teodors Zaļkalns.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

444.

Kazdangas pils

2000-06-11 56:43:59, 21:44:02

123 << >> A 📷

Fon Manteifeļu dzimtas pils, ko 1800. gadā būvējis arhitekts J. Berlics. Ēka pārbūvēta pēc dedzināšanas 1905. gadā. Kazdanga bija Manteifeļu īpašums 14 paaudzēs. Pils parks ar zivju dīķiem, eksotiski augi, skatpunkti, grotas. "Kavalieru" (viesu) nams ar barokālām kāpnēm, pārvaldnieka un kalpu mājas, staļļi.

445.

Valtaiķu baznīca

2000-06-11 56:41:50, 21:47:57

123 << >> A 📷

Valtaiķu luterāņu baznīca uzcelta 1792. gadā. Interjers klasicisma stilā ar rokoko elementiem - altāris un kancele (1792.; J. Konrāds), altārglezna "Golgāta" (1833.; J. L. Eginks), ērģeles (1855.; K. Bitners). 15 vitrāžas izgatavotas 20. gs. sākumā ar V. Purvīša starpniecību, domājams, Minhenes meistaru darbs. Altāra apsīdas logu vitrāžās attēlotas bruņniecības tikumu alegorijas, pārējās 11 atainoti Jaunās derības notikumi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

446.

Annenieku baznīca

2000-06-11 56:40:47, 23:06:02

123 << >> A 📷

Anneniekos pirmā Jaunpils draudzes filiālbaznīca uzcelta pēc 1710. g. mēra. 18. gs. vidū šīs koka baznīciņas vietā uzcelta tagadējā mūra baznīca, 1863. g. tā pārbūvēta. Darbojas Annenieku ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

447.

Laubere, piemineklis represētajiem

2000-06-17 56:51:32, 25:01:14

123 << >> A 📷

   "Mūs pacels Dievs uz savām rokām."
   1941. gada 14. jūnijā agri no rīta cilvēkus, kurus bija paredzēts izsūtīt, pamodināja arestētāju grupa un lika neilgā laikā sagatavoties nezināmam ceļam. Preču vagonos, kas nebija piemēroti cilvēku pārvadāšanai, deportējamie pavadīja pat vairākas nedēļas. Daudzi ceļā gāja bojā vai sajuka prātā.
  (No Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem)

448.

Madlienas baznīca

2000-06-17 56:50:47, 25:09:10

123 << >> A 📷

Iespējams, ka Madlienas luterāņu baznīca celta jau 13. gs., par ko netieši liecina biezie mūri. Remontēta ap 1730. g., sakopta trešās atmodas laikā. Dievnamā G. Karinga altārglezna (1844. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

449.

Ogre pie Vērenes

2000-06-17 56:48:06, 25:13:35

123 << >> A 📷

2004. gadā izdota vēstures pētnieka Gundara Patmalnieka grāmata "Ūdenstūristu ceļvedis pa Ogres upi", kura satur ļoti daudz interesantu faktu un Ogres krastos bijušo svētvietu aprakstus.

450.

Vecbebru muižas pils

2000-06-17 56:43:25, 25:29:19

123 << >> A 📷

Vecbebru muižas pils atrodas uzkalnā, iegrimusi koku lapotnēs. Te iekārtots Biškopības vēstures muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

451.

Kokneses stacija

2000-06-17 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A 📷

   Koknese kā apdzīvota vieta veidojusies ap Kokneses pili, kura jau 1206. g. minēta Indriķa hronikā. Kādreiz Koknese bija Livonijas lielākā pilsēta, Hanzas savienības locekle. Ziemeļu kara laikā pilsētiņa tika nopostīta. Vēlāk Kokneses attīstību veicināja Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšana 1861. g.
   2000. g. Kokneses pagastā bija 4348 iedzīvotāji, t.sk. 47 % vīriešu, 53 % sieviešu.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

452.

Koknese, piemineklis represētajiem

2000-06-17 56:38:44, 25:26:04

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 13, 1949. g. - 80 koknesiešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

453.

Rīga, piemineklis represētajiem pie Šķirotavas

2000-06-17 56:54:16, 24:12:39

123 << >> A 📷

   "Tēvs atver durvis, un dzīvoklī iebrūk čekisti ar saviem izpalīgiem. Notiek dzīvokļa pārmeklēšana, meklē ieročus un dārglietas. Mums paziņo, ka mēs visi tiekam pārvietoti uz valsts iekšējiem rajoniem. Līdzi varam ņemt 50 kg mantu, dod 30 minūtes laika, lai savāktos."
  (No deportētā rīdzinieka Oļega Vijuma atmiņām)
   Piemineklis veltīts to Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kurus no šīs vietas izveda PSRS tālumos uz neatgriešanos. 2008. g. piemineklis aizstāts ar citu.

454.

Bramberģes muižas vārti

2000-06-23 56:34:47, 23:35:08

123 << >> A 📷

Bijušās Bramberģes muižas apbūve veikta 17.-18. gs. Ir aizsardzības būvju elementi. Ēkas restaurē.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

455.

Zaļenieku muižas pils

2000-06-23 56:31:45, 23:30:20

123 << >> A 📷

   Jaunu pili uzcēla E. J. Bīrons 1768.-1775. g. vēlā baroka stilā, pēc arh. Severīna Jensena projekta. Ēkai ir plašs velvēts vestibils ar kolonnām, kamīns ar ģerboni, fragmentāri oriģinālā interjeru apdare un zālē - 18. gs. v. veidoti unikāli iluzori sienu gleznojumi, kas pašlaik kopumā nav atsegti. Pārējās interjera detaļas - logi, durvis, parketi, kāpnes, attiecināmas uz 19. gs. v. barona fon Šepinga veiktajām iekštelpu pārmaiņām.
  (K. Veinberga, J. Zviedrāns)
   2008. gadā Zaļenieku arodvidusskola.

456.

Zaļenieki, piemiņas akmens represētajiem

2000-06-23 56:31:45, 23:30:20

123 << >> A 📷

   No izvešanas lietām var identificēt LPSR valsts drošības orgānu amatpersonas, kuras apstiprināja slēdzienus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām 1949. g.-1953. g.:
   Noviks Alfons (1908. g.), valsts drošības ministrs - par 41.544 personām (1949. g.);
   Pešehonovs Fotijs (1913. g.), VDM izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks - par 141 personu (1949. g.-1953. g.);
   Vēvers Jānis (1899. g.), valsts drošības ministra vietnieks operatīvajā darbā - par 51 personu (1951. g.-1953. g.).
   Daži paraksti: Zujāns, Šustins, Kovaļčuks, Poļikarpovs, Ļakiševs, Mišutins, Jemeļjanovs, Kozins, Krašeņņikovs.
  (No SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra materiāliem)

457.

Tērvetes sanatorija

2000-06-23 56:28:46, 23:23:03

123 << >> A 📷

Tērvetes rehabilitācijas slimnīca (bijusī sanatorija "Tērvete") uzcelta 1930.-1934. g. pēc arhitektu A. Kalniņa un A. Klinklāva projekta. Fasādē 2 tēlnieka K. Zemdegas ciļņi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

458.

Tērvete, Anneles figūra pie sanatorijas

2000-06-23 56:28:46, 23:23:03

123 << >> A 📷

Tērvetē vairākās vietās novietotas A. Brigaderes literāro tēlu koka skulptūras, ko veidojis koktēlnieks K. Kugra.
(A. Plaudis. Latvija kabatā. Rīga, 2000.)

459.

Augstkalnes baznīca

2000-06-23 56:24:17, 23:19:57

123 << >> A 📷

   Svētes upes krastā atrodas Mežmuižas luterāņu baznīca. Baznīca iesvētīta 1648. gadā.
   Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
  (www.tervetesnov.lv)

460.

Augstkalnes muižas pils

2000-06-23 56:24:17, 23:19:57

123 << >> A 📷

Augstkalnes vai Mežmuižas pils atrodas Dobeles rajonā, Augstkalnē. Pils celta neogotiskā stilā firstiem Līveniem (1870), vēlāk fon Hānu īpašums. Iekštelpu apdare neorokoko stilā. Turpat blakus Svētes upes krastā arī Augstkalnes parks un luterāņu baznīca (1648). Pilī vidusskola.

461.

Svētes upes dīķis pie Augstkalnes

2000-06-23 56:24:13, 23:19:57

123 << >> A 📷

Augstkalnes dzirnavezers uz Svētes upes, platība 17,2 ha.
(www.ezeri.lv)

462.

Bēnes muižas pils

2000-06-23 56:28:59, 23:03:43

123 << >> A 📷

Bēnes muižas apbūves laiks - 19. gs. 2. puse. Pils celta 1878. g., arhit. Šlups. Pils 1905. g. un 1. pasaules kara laikā nopostīta, bet abas reizes atjaunota.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

463.

Lielauces muižas pils

2000-06-23 56:31:22, 22:53:52

123 << >> A 📷

Pils celta vēlā klasicisma jeb ampīra stilā grāfam Mēdemam Lielauces ezera krastā. 1900. gadā Ziemasssvētku naktī pils nodega un 1901. g. sākās tās atjaunošana. Viens no projektētājiem bija Vācijas arh. Iverss. Pēc atjaunošanas pilij nepārbūvēta palika viena gala fasāde ar ampīra stila logu, pārējās fasādes un jaunais šķērskorpuss ieguva eklektisku izskatu. Interjeru apdare tika atjaunota ampīra stilā, arī krāsnis.
(K. Veinberga, J. Zviedrāns)

464.

Lielauce, piemiņas zīme Kalpaka bataljonam

2000-06-23 56:31:22, 22:53:52

123 << >> A 📷

1934. g. 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pieminekli O. Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā (1919. g. naktī no 15. uz 16. janvāri), kurā divas rotas atsita vesela lielinieku bataljona un jātnieku eskadrona uzbrukumu (meta autors - P. Dreimanis, izgatavoja J. Sietiņš Saldū). 20. gs. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, 1991. g. atjaunots.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

465.

Engures baznīca

2000-06-24 57:09:37, 23:13:48

123 << >> A 📷

   Engures luterāņu baznīca - koka celtne ar dēlīšu jumtu - celta 1802.-1804. g., mācītāja Johana Petera Branta vadībā to cēluši latviešu amatnieki Krišjānis un Dāvis Krūzes. Remontēta 1852. g., pārbūvēta 1895. g., 1922. g. piebūvēts tornis. Altāris un kancele būvēti 1835. g., 1851. g. iegūta J. L. Eginka altārglezna "Kristus un neticīgais Pēteris uz jūras" (20. gs. 80. gados nozagta), ērģeles 1854. g. būvējis Hermanis, restaurējis H. Kolbe.
   1995. g. baznīca ieguva Jura Ģērmaņa altārgleznu (Arņa Kraukļa ģimenes dāvinājums).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

466.

Mērsraga osta

2000-06-24 57:20:12, 23:07:30

123 << >> A 📷

Mērsrags ir krasta izvirzījums Rīgas līcī. Šaurā pludmale un zemūdens nogāze 3-12 m dziļumā klāta ar akmeņiem. Pēc teikas, rags cēlies, velnam taisot tiltu pāri Rīgas līcim. Mērsragā ir zvejnieku osta.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

467.

Mērsraga bāka

2000-06-24 57:20:12, 23:07:30

123 << >> A 📷

Mērsraga bāka celta 1875. g., cietusi 1. pasaules karā. No bākas torņa paveras brīnišķīgs skats uz plašu apkārtni.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

468.

Mērsraga baznīca

2000-06-24 57:20:12, 23:07:30

123 << >> A 📷

   Mērsraga luterāņu baznīca celta 1809. g., galīgi pārbūvēta 1896. g. Uzcelta vēl senākas baznīcas vietā. Te darbojies pirmais latviešu tautības mācītājs Talsu novadā Jānis Reinhards (1860.-1944. g.). Altārglezna (1793. g., J. F. Sartori). J. Pipara glezna "Jēzus glābj slīkstošo Pēteri" (1939. g.).
   Atkal uzstādīta padomju laikā noņemtā piemiņas plāksne (1939. g.) 1. pasaules karā kritušajiem dēliem.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

469.

Kaltenes baznīca

2000-06-24 57:27:17, 22:53:30

123 << >> A 📷

   Kaltenes luterāņu baznīca. Pirmā baznīca uzcelta 1567. g. Vairākkārt pārbūvēta un celta no jauna. Pēdējoreiz pārbūvēta 1896. g., pēc tās sašaušanas 1915. g. atjaunota 1926. g. Altārglezna "Kristus uz ezera" (1886. g., M. Pols). Kancelē 4 18. gs. skulptūras. Ērģeles 1935. g. darinājis A. Sūnāklis Jēkabpilī.
   Pie baznīcas līča krastā Baznīcas un Kalna kapi.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

470.

Kolkas baznīca

2000-06-24 57:44:38, 22:35:09

123 << >> A 📷

Kolkas luterāņu baznīca uzcelta 1886. gadā.
Laukā aiz Kolkas (Mazirbes) baznīcas ir trīs akmeņi ar iekaltiem tekstiem latīņu valodā, kas vēstī par lielā mēra sērgu, kad piekrastes zvejniekciemos dzīvi palikuši tikai daži desmiti ļaužu.

471.

Kolkas raga Saules zīme

2000-06-24 57:45:31, 22:36:09

123 << >> A 📷

Vieta, kur dižjūra ar mazjūru tiekas. Eiropas ģeogrāfiskais centrs. Te vējš vienmēr pūš no jūras un viļņi krustā sitas. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās 3 km. Viļņi skalojas pie vecās bākas drupām, bet jauna bāka redzama 6 km jūrā, kur tā XIX gs. beigās būvēta uz mākslīgas salas. Kāpās uzstādīta tēlnieka V. Titāna skulpturālā instalācija "Saules zīme".

472.

Mazirbes baznīca

2000-06-24 57:40:17, 22:19:50

123 << >> A 📷

Mazirbes baznīca celta 1868. g., izpostīta pēc 2. pasaules kara, atjaunota 20. gs. 80. gados. Dievnama ārpusē trīs vietās redzama ļoti sena ornamentālā zīme - krusta krusts.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

473.

Mazirbes apkārtne, mēra akmens

2000-06-24 57:40:20, 22:20:14

123 << >> A 📷

Mēra akmens ceļa malā pie Pakalnu mājām. Teksts latīņu valodā vēstī par armijām, kas pārstaigājušas Kurzemi 18. gs. sākumā un lielo mēri. "1701. gadā saksis, 1702. gadā zviedrs, 1706. gadā krievs, 1707. gadā zviedrs, 1710. gadā krievs un līdz ar viņiem mēris un bads Kurzemi mocīja. Maijā atgriezās hercogs Fridrihs Vilhelms. Kazimira Mīlīgā valdīšanas laikā Dundagas piekrastē no Jaunciema līdz Žocenei dzīvoja 1600 cilvēku, palika tikai 10." Minēts laiks, kad hercogs Fridrihs Vilhelms (1692.-1711. g.) atgriezās no Vācijas Kurzemē. Pieminēts viņa tēvs hercogs Fridrihs Kazimis (1650.-1698. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

474.

Mazirbe, laivas skelets - piemineklis lībiešiem

2000-06-24 57:41:18, 22:19:00

123 << >> A 📷

   Piemineklis simbolizē lībiešu tautas izmiršanu un asimilāciju (1989. g., autori T. Grasis seniors, I. Dinsbergs un J. Freimanis.). Līdz 20. gs. vidum Mazirbe bija lībiešu zvejniekciems un kuģniecības centrs, lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1387. gadā. 20. gs. 30. gados ciems ekonomiski plauka. Padomju varas gados tika aizliegta piekrastes zvejniecība.
   Patlaban Mazirbe ir neliela apdzīvota vieta. Mazirbē atrodas Slīteres rezervāta administrācijas telpas.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

475.

Miķeļtorņa kapi, piemineklis lībiešu dzejniekiem

2000-06-24 57:35:42, 21:59:03

123 << >> A 📷

Mīķeļtorņa (Pizes) kapi. Piemineklis lībiešu dzejniekiem Jānim Princim vecākajam, Uldriķim un Jānim Kāpbergiem (1978. g., tēln. K. Dane). Lībiešu "ķēniņa", arī dzejnieka Uldriķa Kāpberga (1873.-1932. g.) kaps. Jaunā Prinča kaps. Jānis Princis vecākais (Vecais Princis, 1796.-1868. g.) un viņa dēls Jānis Princis jaunākais (1821.-1904. g.) ir pirmie rakstnieki Latvijā no jūrnieku un zvejnieku vidus.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

476.

Miķeļtornis - augstākā bāka Latvijā

2000-06-24 57:35:58, 21:58:34

123 << >> A 📷

Miķeļbāka, ko agrāk dēvēja par Pizi, ir augstākā Baltijā (65 m). Tā uzcelta 1884. g. Bāka divas reizes nojaukta, bet tagadējais bākas tornis celts 1957. g.

477.

Miķeļtorņa baznīca

2000-06-24 57:35:58, 21:58:34

123 << >> A 📷

Miķeļtorņa (Pizes) baznīca uzcelta 1883. g. vecās luterāņu guļbūves celtnes vietā. Iekšējā apdarē redzami seni ornamenti, iespējams ar dziļāku jēgu. 1963.-1989. g. draudze nedarbojās (ēkā bija pionieru nometnes klubs).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

478.

Cēres muižas pils

2000-06-25 57:06:25, 22:52:10

123 << >> A 📷

Cēres pils celta 1860. g., pārbūvēta 1940. g. No 1840. g. pilī skola. Pie skolas ēkas 1990. g. uzstādīts 150 gadu piemiņas akmens. Parkā aug purpursarkanais dižskābardis 2,6 m apkārtmērā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

479.

Lamiņi, piemiņas zīme represētajiem

2000-06-25 57:05:57, 22:57:40

123 << >> A 📷

   Uz pieminekļa uzraksts:
   "Dievs, Tava zeme deg,
    Debesis upuru nopūtu pilnas."
  (A. Eglītis)

480.

Lamiņu muižas pils

2000-06-25 57:05:57, 22:57:40

123 << >> A 📷

   Bijušās Lamiņu muižas pils celta 1858. g., tagad pilī skola. Pils ēkai parka pusē sešu kolonnu portiks. Muižas kompleksā ietilpst kapela (vēlāk klēts; 1827. g.). Parks (2,2 ha) veidots 18. gs. vidū baroka dārzu tradīcijās; tajā aug septiņu svešzemju sugu koki un krūmi. Pils priekšā zirgkastanis 2,9 m apkārtmērā.
   Parkam četras terases, tajās divi apaļi dīķi. Tā alejas veido kādreiz cirptu liepu rindas. Šo aleju virzieni ZR-DA un ZA-DR sakrīt ar senču svētvietu plānojumu un atbilst saules lēkta un rieta virzieniem saulgriežos. Tā pa trim alejām, kas iet no pils ZR virzienā, var vērot saules rietu vasaras saulgriežos, pretējā - DA virzienā - saules lēktu ziemas saulgriežos. Attiecīgi pa trim šķērsalejām uz ZA var vērot saules lēktu vasaras saulgriežos un uz DR - rietu ziemas saulgriežos. Šobrīd tālo skatu perspektīvas parka kokos DR daļēji aizbūvētas, pārējās aizaugušas. Šai vietai tātad varētu būt sakrāla saistība ar Kaļķleju Svētavotu un Dzirciemu.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

481.