Latvija 2000

Latvija 2000

2008-12-12

195.

Salaspils, piemineklis Daugavas lībiešiem

2000-01-16 56:50:40, 24:23:20

123 << >> A 📷

HES dambja galā pie Daugavas ir Kultūras fonda un Salaspils domes iekārtotā piemiņas vieta un piemineklis Daugavas lībiešiem un viņu vadonim Ako.

196.

Rīga, piemineklis Sudrabkalniņā

2000-01-30 56:57:43, 24:01:57

123 << >> A 📷

   Lai iemūžinātu kaujās pret boļševikiem 1919. gadā kritušo karavīru piemiņu, Pārdaugavas sabiedriskās organizācijas 1925. gadā nolēma cīņu vietā celt pieminekli. Pēc projektu konkursā uzvarējušā tēlnieka Kārļa Zāles meta 1929. gadā Slokas ielas galā sāka celt pieminekli. Tā pamatakmeni iesvētīja 29. maijā. 1932. gadā pēc koriģēta K. Zāles meta celtniecība atjaunojās sadarbībā ar arhitektu Ernestu Štālbergu. No Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa granīta bluķiem mūrēto un Brīvības pieminekļa pārpalikušā granīta akmenī kalto memoriālu atklāja 1937. gada 31. oktobrī.
   Piemineklim bija piestiprināta bronzas plāksne ar slejās ierakstītiem kritušo varoņu vārdiem. Padomju varas gados tā noņemta un iznīcināta. Savukārt siena ir dekorēta ar Rīgas ģerboņa motīvu - lauvu pilsētas vārtos un uzrakstu: "Rīgas pulka karavīriem, Rīgas aizstāvjiem 1919".
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

197.

Rīga, Brīvības piemineklis

2000-01-30 56:57:05, 24:06:43

123 << >> A 📷

   Brīvības piemineklis izsaka iegūtā valstiskuma un vienotības ideju, ko lieliski pauž alegoriskais Brīvības tēls ar trim novadus simbolizējošām zvaigznēm rokās. Savukārt nācijas spēku un panākumu avotus metaforiski pauž skulpturālās grupas: "Tēvzemes sargi", "Māte Latvija", "Važu rāvēji", "Gara darbinieki", "Darbs", "Ģimene", "Lāčplēsis", "Vaidelote", "1905. gads" u.c.
   Kopš 1922. gada ilga veiksmīgākā telpiskā un tēlainā risinājuma meklējumi, līdz 1931.-1935. gadā tie realizējās arhitekta Ernesta Štālberga un veiksmīgākā no talantīgajiem tēlniekiem - Kārļa Zāles radītajā monumentā. Varā kaldinātā Brīvības statuja ir zviedru tēlnieka Ragnara Mirsmēdena darbs.
   Brīvības piemineklis vairākkārt restaurēts: 1980. un 1998.-2001. gadā.
   Brīvības pieminekļa galvenie parametri: kopējais augstums - 42,7 m, terases
ar platformu diametrs 28 m. Brīvības tēla augstums - 9 m.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

198.

Ķeguma HES

2000-02-12 56:44:39, 24:43:10

123 << >> A 📷

Ķegums hidroelektrostacijai vieta izraudzīta un ģeoloģiski izpētīta 1933. gadā (ASV firma The faundation Company), valdības likums pieņemts un līgums ar zviedru firmu Svenska Entreprenad A. B. parakstīts 1936. g. augustā, spēkstacijas pamatakmens ieguldīts 1937. g. 22. maijā. HES uzcelta četros gados. Daugavas kreisajā krastā HES-2 teritorijā atrodas Daugavas spēkstaciju muzejs (dib.1995. g.). Tajā pilnībā apkopota Ķeguma HES vēsture.

199.

Ķeguma stacija

2000-02-12 56:44:39, 24:43:10

123 << >> A 📷

Ķegums kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar Ķeguma valsts elektrostacijas būves sākšanu. Pilsēta atrodas Daugavas labajā krastā.

200.

Ogre pie Glāzšķūņa

2000-02-12 56:48:05, 24:51:49

123 << >> A 📷

Nostāsti vēsta, ka senatnē Ogre bijusi kuģojama. Nelegālos izrakumos Ogres pilskalnā atrastas kuģu atliekas. Varbūt pirmslivonijas laikā vikingi kuģoja arī pa Ogri?

201.

Suntažu pils

2000-02-12 56:54:22, 24:55:36

123 << >> A 📷

Pils kādreizējās ordeņa pils vietā uzcelta 1780.-1782. g., modernizēta 19. gs., pēc dedzināšanas 1905. gadā to atjaunojis barons Hānenfelds. Blakus arhitekta K. Hāberlanda celtā luterāņu baznīca.

202.

Mazā Jugla pie Suntažiem

2000-02-12 56:54:22, 24:55:36

123 << >> A 📷

Mazā Jugla sākas Vidzemes Centrālās augstienes dienvidu nogāzē, līkumo cauri mežu masīviem.

203.

Suntažu baznīca

2000-02-12 56:54:22, 24:55:36

123 << >> A 📷

Suntažu luterāņu baznīca uzcelta 1782. gadā. Tā ir arhitektūras piemineklis.

204.

Mālpils pils

2000-02-12 57:00:23, 24:56:58

123 << >> A 📷

Sarkaniem kārniņiem apjumtā Mālpils pils vairākkārt pārbūvēta. 1911. gadā neoklasicisma stilā to pārveidojis arhitekts V. Bokslafs, pievienojot plašu mansarda stāvu. Kompleksā parks, saimniecības ēkas, pilī - Meliorācijas un zemkopības muzejs.

205.

Bīriņu pils

2000-02-12 57:14:37, 24:39:34

123 << >> A 📷

   Atrodas kādreizējā Gaujas lībiešu novadā - Kubezelē. Nosaukums cēlies no poļu karaļa vietvalža sekretāra Bīriņa vārda, kam pils piederējusi 16. gadsimtā. Pilij bagātīgs arku izmantojums, trīsstāvu tornis. 18. gs. pils piederējusi ievērojamajam vācbaltu sabiedriskajam darbiniekam grāfam Ludvigam Mellīnam.
   Bīriņu pils (1856.-1860. g.) ir viena no krāšņākajām neogotikas stila celtnēm Vidzemē, celta pēc Rīgas arhitekta F. V. Heses projekta. Bīriņu muižas kapličā (1835. g.) ir kapa piemineklis Melliniem.
   Ezermalas terašu parks apvīts ar nelaimīgas mīlestības leģendām. Fon Mellīnu dzimtas kapenes.

206.

Inčukalna apkārtne, restorāns "Sēnīte"

2000-02-12 57:07:16, 24:39:20

123 << >> A 📷

Inčukalns - apdz. v. Rīgas rajonā, Inčukalna ciema centrs, 42 km no Rīgas. Inčukalns, agrāk Hincenberga, rakstiskos avotos minēts XV gs.

207.

Vangažu pilsētas centrs

2000-02-12 57:05:36, 24:32:60

123 << >> A 📷

Pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 4228 (2000. g.). Vangaži atrodas smilšainajā Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Cauri Vangažiem plūst Gaujas pieteka Straujupīte.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

208.

Mercendarbes pils

2000-02-20 56:45:60, 24:26:00

123 << >> A 📷

Mercendarbes muižas kungu māja celta 18. gs. 1914. g. (citos avotos minēts 1916. g.) ēkai tika uzbūvēts otrais stāvs. Lai arī tā ir salīdzinoši pieticīgākā no 6 fon Līvenu muižām, barona ģimenei tā bijusi iemīļota apmešanās vieta vasaras sezonā.
(www.pilis.lv)

209.

Baložu pilsētas dome

2000-02-20 56:52:43, 24:08:51

123 << >> A 📷

Pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 4355 (2000. g.).

210.

Baloži, R. Mūrnieka piemiņas akmens

2000-02-20 56:52:43, 24:08:51

123 << >> A 📷

Robertu Mūrnieku 1991. gadā 16. janvārī uz Vecmīlgrāvja tilta nogalināja omonieši.

211.

Olaines pilsētas dome

2000-02-26 56:47:16, 23:56:34

123 << >> A 📷

Pilsētas tiesības kopš 1967. gada. Iedzīvotāji 12970 (2000. g.). Jaunā pilsēta tika celta netālu no vēsturiskās Vidzemes un Kurzemes novadu robežas.

212.

Ķīšu klostera vārti Valgundē

2000-02-26 56:44:05, 23:41:50

123 << >> A 📷

   Ķīšu pareizticīgo Jēzus apskaidrošanas sieviešu klosteris uzcelts 1895. g. Klosterī atrodas Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca. 5 gleznojumi t.s. Cara vārtos (19. gs. 1. puse). Kristus apskaidrošanas pareizticīgo baznīca (18. gs.). Ikona "Tolgskas Dievmāte ar rizu" (1786. g.).
   Klosterī 1. pasaules karā kritušo 187 vācu un 63 krievu karavīru brāļu kapi, kā arī īpatnēja kapliča.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

213.

Kalnciems, skats pāri Lielupei

2000-02-26 56:48:11, 23:36:13

123 << >> A 📷

Kalnciems atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā Lielupes kreisajā krastā. Pilsēta kopā ar lauku teritoriju stiepjas 12 km garumā gar Lielupes krastu. Ķieģeļu un kaļķu cepļi Kalnciemā darbojušies no 19. gs. sākuma, varbūt vēl agrāk.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

214.

Kalnciems, tilts pār Lielupi

2000-02-26 56:50:08, 23:34:25

123 << >> A 📷

Rīgas-Liepājas šosejas tilts pār Lielupi. Apmēram pusotru km no tilta Lielupes kreisajā krastā ir Kalnciema akmeņlauztuves. No 1935. gada marta līdz 1940. gada jūnijam šeit bija Kalnciema katorga - soda izciešanas vieta politieslodzītajiem. Vecās lauztuves pieplūdušas ar ūdeni.
(A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē, Rīga, 1988.)

215.

Tukuma brīvdabas ģerbonis

2000-02-26 56:59:14, 23:09:12

123 << >> A 📷

Tukuma ģerbonī uz sudraba fona attēlots zaļš kalns ar trijām zaļām eglēm. Kalns simbolizē Milzukalnu - iemīļotu tukumnieku atpūtas vietu.
Pie Tukuma pilsētas robežas (ceļš un Enguri) ir izveidots brīvdabas ģerbonis - pakalns ar trim eglītēm.

216.

Katlakalna baznīca pie Rīgas

2000-03-05 56:54:00, 24:10:24

123 << >> A 📷

Katlakalna luterāņu draudze dibināta 17. gs. 1. pusē, pastorāts pastāv no 1635. g. Jaunu koka baznīcu uzcēla 1732. g. Tagadējo mūra baznīcu iesvētīja 1794. g., cēlis Rīgas būvmeistars Kristofs Hāberlands.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

217.

Katlakalns, G. Merķeļa kapa piemineklis

2000-03-05 56:53:50, 24:10:22

123 << >> A 📷

Katlakalna kapsētā kapa piemineklis G. Merķelim, kuru rakstnieka simtgadē 1869. g. uzstādīja Rīgas Latviešu biedrība.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

218.

Ķekavas baznīca

2000-03-05 56:49:45, 24:14:28

123 << >> A 📷

Doles-Ķekavas draudze izveidojusies pie bīskapa Meinarda 1197. g. uzceltās Sv. Mārtiņa baznīcas Mārtiņsalā. To 1577. g. nopostīja rīdzinieki, un jaunā Sv. Annas koka baznīca tika uzcelta Ķekavā, kas 1630. g. nodega. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1783. g., atjaunota 1900. g. (uzcelts tornis) un 1920. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

219.

Baldones baznīca

2000-03-05 56:44:31, 24:23:39

123 << >> A 📷

Baldones luterāņu baznīca celta 1823.-1825. g.
Pie baznīcas ir pirmā un otrā Pasaules karā kritušo brāļu kapi, K. Ulmaņa stādītais ozols un piemiņas akmens.

220.

Baldones Baltā pils

2000-03-05 56:44:52, 24:24:01

123 << >> A 📷

Baldones kūrorts tiek uzskatīts par vecāko Baltijā. Tā lielākās vērtības ir kalni, dūņas, sēravoti un klusums. 19. gs. Baldoni izkonkurēja ērtāk pieejamie Ķemeri. Galvenais vannu korpuss uzcelts 1939. gadā. No bijušajām septiņu nodaļu ēkām nozīmīgs ir 1. korpuss Daugavas ielā - Baltā pils.

221.

Jaunjelgavas pareizticīgo baznīca

2000-03-05 56:36:60, 25:05:02

123 << >> A 📷

Jaunjelgavas pareizticīgo baznīca celta 1896.-1897. g. eklektisma stilā. Saglabājušās 18. un 19. gs. ikonas. Baznīca iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.
(http://biblioteka.aizkraukle.lv/jaunjelgava.htm)

222.

Jaunjelgavas pilsētas dome

2000-03-05 56:36:60, 25:05:02

123 << >> A 📷

Senās ēkas saglabājušās galvenokārt Rīgas un Jelgavas ielā un gar Daugavu. Lāčplēša ielā 11 pilsētas domes nams, celts 1912. g., jūgendstils.
(http://biblioteka.aizkraukle.lv/jaunjelgava.htm)

223.

Jaunjelgava, brīvības cīnītāju piemineklis

2000-03-05 56:36:27, 25:05:50

123 << >> A 📷

Piemineklis par Latviju kritušajiem varoņiem Jaunjelgavas kapos (atklāts 1926. g., atjaunots 20. gs. 90. gadu sākumā).

224.

Aizkraukle, Pļaviņu HES

2000-03-05 56:34:58, 25:14:19

123 << >> A 📷

Pļaviņu HES, kas uzbūvēta laikā no 1961. līdz 1966. gadam, šobrīd ir Baltijas valstīs lielākā hidroelektrostacija.
Sākoties Pļaviņu HES celtniecībai 20. gs. sešdesmitajos gados, tur veidojās celtnieku ciemats. Ciematam strauji augot, tas iegūst pilsētas statusu. Līdz 1990. gadam jauno pilsētu sauc par Stučku, bet 1990. gadā pārdēvē par Aizkraukli.

225.

Aizkraukles katoļu baznīca

2000-03-05 56:35:56, 25:15:53

123 << >> A 📷

Baznīcas celtniecība iesākta 1995. gadā, arhitekts J. Letinskis. Tā iesvētīta 2000. gada 16. janvārī. Baznīca veltīta Sv. Terēzes no Bērna Jēzus godam.

226.

Rīga, Biķeru baznīca

2000-03-12 56:57:32, 24:14:56

123 << >> A 📷

   Biķeru (Biķernieku) luterāņu baznīca celta 1766. g. Tās barokālo portālu grezno akmenī kalts Rīgas ģerbonis. Ērģeļu balkonu balsta toskāniešu kārtojuma koka kolonnas. 1766.-1769. g. mācītājs te bija J. G. Herders.
   Teika stāsta, ka baznīca nosaukta biķera vārdā, jo šādā traukā zemnieks reiz pasniedzis ūdeni ķeizarienei, kura kādu dienu bijusi pastaigā prom no sava galma. Pateicībā viņa likusi šeit uzcelt baznīcu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

227.

Juglas ezers pie Rīgas

2000-03-12 56:59:31, 24:15:24

123 << >> A 📷

Juglas ezers atrodas Piejūras zemienē 0,1 m vjl., Rīgas rajonā. Platība 570 ha, garums 4,6 km, platums 2,1 km, lielākais dziļums 5 m.
(A. Zariņa. Viena diena Rīgas apkārtnē. Rīga, 1988.)

228.

Baltezera baznīca

2000-03-12 57:02:40, 24:18:49

123 << >> A 📷

Ādažu (Baltezera) luterāņu baznīca, celta 1775. gadā. Baznīca celta baroka stilā ar dažām klasicisma iezīmēm. Ādažu baznīcā pirmo reizi Vidzemes celtniecības vēsturē parādās krievu celtniecības ietekme.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

229.

Ādažu pagasta valde

2000-03-12 57:04:50, 24:19:47

123 << >> A 📷

Ādažu pagastnams uzcelts 1893. g. (arhit. K. Pēkšēns), restaurēts 1921. g. 2000. g. Ādažu pagastā bija 6917 iedzīvotāji. Ādažu pagastā ietilpst ciemi Ādaži, Kadaga, Baltezers, Garkalne, Alderi, Podnieki.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

230.

Gauja pie Ādažiem

2000-03-12 57:04:52, 24:20:33

123 << >> A 📷

Gaujai nav raksturīga lielu ledus sastrēgumu veidošanās un ar tiem saistīta ievērojama ūdens līmeņa celšanās un plašu teritoriju applūšana kā, piemēram, tas raksturīgs Daugavai. Tas tāpēc, ka parasti posmā no Valmieras līdz Murjāņiem vietējais ledus sāk kustēties un iziet ātrāk nekā upes augštecē, kur intensīva sniega kušana un ūdenslīmeņa celšanās sākas nedaudz vēlāk.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

231.

Salaspils, poļu - zviedru kara piemineklis

2000-03-19 56:50:59, 24:20:38

123 << >> A 📷

Salaspils teritorijā notikušas kaujas dažādos vēstures periodos. Polijas - Zviedrijas kara laikā (1600. - 1629. g.) lielākā kauja norisinājās netālu no Sv. Jura baznīcas, un šajā vietā apglabāti aptuveni 9000 zviedru karavīru. Divi piemiņas akmeņi Salaspilī liecina par 1605. gada Salaspils kauju, kurā poļu karaspēks sakāva trīs reizes lielāko zviedru karaspēku. Viens no tiem veltīts Zviedrijas karaļa Kārļa IX izdzīvošanai (ziedojot dzīvību, karali glābis kāds vidzemnieks) un viņa armijas kritušo karavīru piemiņai (uzstādījis Latvijas Kultūras fonds 1995. g.), otrs Polijas armijas spožajai uzvarai kaujā (uzstādīts pēc Polijas vēstniecības iniciatīvas 1996. g.).

232.

Salaspils katoļu baznīca

2000-03-19 56:51:22, 24:20:44

123 << >> A 📷

Salaspils Romas katoļu Dievmātes Rožukroņa karalienes baznīca uzcelta 1996. gadā ar Salaspils pašvaldības un Bonifācijas fonda (Vācijā) atbalstu , tā ir pirmā mūsdienīgā stilā celtā katoļu baznīca Latvijā (altārgleznas autore K. Teivāne, altāri veidoja Ģ. Burvis).

233.

Salaspils memoriāla vārti

2000-03-19 56:52:22, 24:18:12

123 << >> A 📷

   Salaspils memoriālais ansamblis atrodas Salaspils koncentrācijas nometnes vietā. Tas izveidots 1967. gadā. Ansambli veidojuši tēlnieki Ļ. Bukovskis, O. Skarainis, J. Zariņš, arhitekti G. Asaris, O. Ostenbergs, I. Strautmanis un O. Zakamennijs.
   Ansamblis celts visu to Eiropas tautu piederīgo piemiņai, kuri nomocīti Salaspilī.
   Ejam pa līkumotu ceļu cauri priedulājam. Un pēkšņi mūsu priekšā paceļas grandioza 100 m gara un 12,5 m augsta uzlauzta betona siena. Tā uzcelta dubultā dzeloņstiepļu žoga vietā un simbolizē dzīvības un nāves robežu. Viens uzlauztās sienas gals balstās uz masīva taisnstūra bloka, kas apdarināts ar melnu pulētu granītu. Tā iekštelpās ierīkots muzejs.
   Aiz šīs sienas trīs vācu okupācijas gadus valdīja cilvēku verdzināšanas un iznīcināšanas sistēma. Tālab arī uz sienas lasāms: "Aiz šiem vārtiem vaid zeme".
  (Salaspils nāves nometne. Atmiņu krājums. Rīga, 1973.)

234.

Ieriķu dzirnavu ūdensrats

2000-03-26 57:12:10, 25:10:09

123 << >> A 📷

Bijušo dzirnavu ūdensrats atrodas uz Ieriķupītes. Uz leju no bijušajām dzirnavām šo upīti sauc par Melderupi.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

235.

Ieriķu upītes ūdenskritums

2000-03-26 57:12:10, 25:10:09

123 << >> A 📷

Grūba - Kumadas labā krasta pieteka. Garums 11 km. Pie Ieriķiem Grūbu sauc par Ieriķupīti, uz leju no bijušajām Ieriķu dzirnavām - par Melderupi. Grūba tek pa Vidzemes augstienes malas pauguraini. Lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 daļēji mākslīgi veidoti ūdenskritumi (augstums 2,5 m un apm. 2 m). Ieriķupītes ūdenskritumi, kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru kopš 1974. g. ir aizsargājami dabas objekti.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

236.

Rauna, piemineklis "Raunas koklētāja"

2000-03-26 57:19:53, 25:36:35

123 << >> A 📷

"Raunas koklētāja" - piemineklis 1914.-1920. g. cīņās kritušajiem. 1933. g., veidots pēc tēlnieka K. Zemdegas projekta no pelēki iesārta granīta laukakmens. Ap pieminekli Varoņu alejā aug 60 kritušo varoņu piemiņai stādītie ozoli.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

237.

Raunas pilsdrupas

2000-03-26 57:19:53, 25:36:35

123 << >> A 📷

Rakstos Raunas pils pirmoreiz minēta 1381. g. Galveno korpusu aizsargāja mūri un zemes vaļņi. Tā bija greznākā no Rīgas arhibīskapa pilīm Livonijā. Arhibīskaps šeit dzīvojis kopā ar galmu un apkalpotājiem 4 ziemas mēnešus.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

238.

Rauna, J. Cimzes piemineklis

2000-03-26 57:19:53, 25:36:35

123 << >> A 📷

Bijušajā Cimzas pusmuižā, tagad dzīvojamā māja "Mētraines", dzimis pirmais latviešu tautasdziesmu melodiju krājējs un apdarinātājs un latviešu koru kultūras pamatlicējs J. Cimze (1814.-1881. g.), kā arī latviešu tautasdziesmu apdaru autors D. Cimze (1822.-1872. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

239.

Raunas luterāņu baznīca

2000-03-26 57:19:53, 25:36:35

123 << >> A 📷

   1262. g. Raunas baznīcu licis celt Rīgas arhibīskaps Alberts II. Dievnams vairākkārt pārbūvēts un restaurēts. To rotā izciļņi "Ādams un Ieva" (16. gs.), un "Kristus pie krusta" (13.-14. gs., plienakmens). Baznīcā atrodas ērģeles (E. F. Valkers, 1908. g.) un kapa plāksne G. Grāvem (1654. g., kaļķakmens).
   Raunā par luterāņu mācītāju (1656.-1664. g vai 1658.-1664. g.) strādājis Jānis Reiters - latviešu tautības mācītājs, jurists, ārsts un garīgu rakstu autors. 1664. g. par baznīcas mācības pārkāpšanu garīgā tiesa Rīgā atcēla Reiteru no mācītāja amata un viņam bija jāatstāj Rauna.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

240.

Rauna, Skats no Tanīsa kalna

2000-03-26 57:19:53, 25:36:35

123 << >> A 📷

Tanīskalns - 24 m augsts pilskalns ar 100*30 m lielu plakumu un 3 m augstu valni ziemeļaustrumu galā. Uzeja ved gar dienvidaustrumu malu. Pēc F. Baloža domām, 6. gs. pirms Kristus pilskalnā dzīvoja somu-ugru cilšu pārstāvji. Tos nomainīja senie latgaļi, kas šeit uzturējās līdz 13.-15. gs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

241.

Raunas Staburags

2000-03-26 57:19:26, 25:36:13

123 << >> A 📷

Raunas upītes labajā krastā, apmēram kilometru uz augšu no Raunas centra, atrodas zaļām sūnu mēlēm noaugusi šūnakmens klints ar raudoša avota straumītēm - Raunas Staburags. Tas veidojies vairākus gadu tūkstošus, kaļķainajiem avotu ūdeņiem nemitīgi lāsojot pār upes krauju un izgulsnējot šūnakmeni. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas un Daugavas Staburaga appludināšanas tas ir vienīgais šāds veidojums Latvijā. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.

242.

Smiltene, piemineklis represētajiem

2000-03-26 57:25:29, 25:54:21

123 << >> A 📷

Smiltenes centrā atrodas piemiņas akmens padomju genocīda upuriem "Sašķeltā ģimene". Akmens atklāts 1990. gada 11. novembrī, 1941.-1949. gadā uz Sibīriju aizvesto piemiņai. Akmens ir sašķelts trijās daļās, uz tā tēlnieks Indulis Ranka atveidojis mātes un bērna tēlus, parādot to, ka ģimene ir sašķelta gluži kā šis akmens.
(www.smiltene.lv)

243.

Smiltenes luterāņu baznīca

2000-03-26 57:25:29, 25:54:21

123 << >> A 📷

Smiltenes luterāņu baznīca celta 15. gs., atjaunota 1708. g., pārbūvēta 1859. g. (M. Sārums). E. Lipharta altārglezna "Kristus augšāmcelšanās" (1859. g., restaurējis J. Rozentāls 1896. g.). Ērģeles (1890. g., K. Rollers).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

244.

Smiltenes pilsdrupas

2000-03-26 57:25:29, 25:54:21

123 << >> A 📷

Rīgas arhibīskapijas Smiltenes pils celta 14. gs., nopostīta 16.-17. gs. karos. Pilsdrupas izmantotas Smiltenes pilsmuižas saimniecības ēku būvē. Saglabājušās vācu ordeņa pilsdrupas un muižas siera namiņš jeb sierūzis. Siera namiņš celts 1768. g., vienīgais tāds saglabājies Latvijā.
(www.smiltene.lv)

245.

Smiltene, piemineklis represētajiem kapos

2000-03-26 57:25:29, 25:54:21

123 << >> A 📷

Piemineklis "1940. un turpmāko gadu upuriem" Smiltenes kapos, uzstādīts 1990. gadā, autors L. Rezevska.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

246.

Mēru pils

2000-03-26 57:26:44, 26:05:33

123 << >> A 📷

Mēru pils celtniecība pabeigta 1906. gadā, pils celta romantiskā eklektisma stilā. 19. gs. muižas apbūve. Īpatnējas durvis, griestu koka apdare. Parks ar terasi, dīķu sistēma ar mākslīgām salām, retu sugu skujkoki. Parkā pēc vainaga apkārtmēra lielākais dižozols Baltijā. Birzuļu pamatskola.

247.

Sigulda, skats no Kaķīškalna

2000-04-01 57:08:46, 24:49:35

123 << >> A 📷

Sigulda sevī apvieno trīs senus centrus - Siguldu, Turaidu un Krimuldu, senos lībiešu zemes novadus abos Gaujas krastos. No Siguldas kalniem paveras skaists skats uz apkārtni.

248.

Sigulda, A. Kronvalda piemineklis pie pils

2000-04-01 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

Atis Kronvalds (1837 - 1875) - pedagogs, sabiedrisks darbinieks, publicists, valodnieks. No bronzas darinātais piemineklis uzstādīts 1938. gadā, tēlnieks T. Zaļkalns.

249.

Siguldas baznīca

2000-04-01 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

Visvecākā ēka Siguldā ir luterāņu baznīca. Tās altārdaļa celta ap 1225. gadu. Baznīca ir vairākkārt pārbūvēta, uzcelts arī tornis (1930. g., arhit. K. Pēkšēns). Pie šīs baznīcas atradusies pati pirmā apmetne ārpus Siguldas pils, kur 15. gs. jau bija izveidojusies Siguldas pilsētiņa. 17. gs. pilsētiņa galīgi nopostīta.

250.

Sigulda, piemineklis represētajiem

2000-04-01 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

1940. g. jūnijā Siguldā ienāca PSRS karaspēka vienības. Sākās padomju okupācijas iestāžu darbība. 1941. g. jūlija sākumā visu Latviju okupēja vācu karaspēks. 1944. g. 7. oktobrī Siguldā atkal ienāca PSRS karaspēks. Daudzi Siguldas iedzīvotāji cieta PSRS okupācijas varas iestāžu rīkotajās deportācijās un arestos.

251.

Krimuldas pils Siguldā

2000-04-01 57:10:02, 24:49:44

123 << >> A 📷

Gaujas senlejas stāvajā kraujā 19. gs. vidū firstam Līvenam būvēta neoklasicisma stila pils. Labi saglabātas 19. gs. beigās no laukakmeņiem celtās saimniecības ēkas - ratnīca, stallis, laidars, pārvaldnieka māja.

252.

Rīga, piemineklis R. Mūrnieka traģēdijas vietā,

2000-04-09 57:01:45, 24:08:20

123 << >> A 📷

   1991. gada 16. janvārī OMON kaujinieki uz Vecmīlgrāvja tilta nošāva šoferi Robertu Mūrnieku. Tas bija pirmais 1991. gada barikāžu upuris. Piemiņas zīme - monumentālais betona krusts - pēc Tautas frontes iniciatīvas uzstādīta 1992. gadā.
   "Raud ērģeles kā birzis, kad pēkšņi saule riet,
   Bet ļaudis ticībā par rīta ausmu dzied."
  (A. Vējāns, 2001. g. 19. janv.)

253.

Langa pie ietekas Ķīšezerā

2000-04-09 57:03:08, 24:09:17

123 << >> A 📷

Langa - 9 km gara. Kādreiz Langa savienoja Ķīšezeru ar jūru. Tagad tās tecējumu vairākās vietās pārtrauc ceļojošās kāpas.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

254.

Carnikavas stacija

2000-04-09 57:07:41, 24:16:41

123 << >> A 📷

   Jau kopš seniem laikiem pie Gaujas grīvas pastāvējis zvejnieku ciemats Carnikava. Zvejnieki meta tīklus ne tikai jūrā, bet arī Gaujā, pa kuru nārsta laikā gāja uz augšu laši un nēģi. Ar nēģiem Carnikava ir īpaši slavena.
   Carnikavas stacija atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Saulkrasti. Šī līnija izbūvēta 1935. gadā, elektrificēta - 1958. gadā.
  (LME, 1. sēj. Rīga, 1970)

255.

Lilastes upes ieteka Lilastes ezerā

2000-04-09 57:11:14, 24:20:53

123 << >> A 📷

Lilastes upe novada Lilastes ezera ūdeņus uz Rīgas jūras līci, 1 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. LVU, 1986.)

256.

Saulkrastu luterāņu baznīca

2000-04-09 57:15:49, 24:24:55

123 << >> A 📷

Tagadējās Saulkrastu luterāņu baznīcas celtniecība uzsākta 1863. gadā un jau 1864. gadā būvdarbi tika pabeigti. Baznīcas celšanā piedalījās apkārtnes muižas.
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

257.

Saulkrastu pilsētas dome

2000-04-09 57:15:49, 24:24:55

123 << >> A 📷

Saulkrastiem pilsētas tiesības kopš 1991. gada. Iedzīvotāji 3715 (2000. g.).

258.

Saulkrastu katoļu baznīca

2000-04-09 57:16:38, 24:25:09

123 << >> A 📷

Romas katoļu Dieva žēlastības baznīcu Saulkrastos uzcēla un iesvētīja 1998. gadā. Tā ir neparasta būve — ap dzelzs rāmi no abām pusēm putuplasts.
(www.vietas.lv)

259.

Pūres muižas pils

2000-04-15 57:02:15, 22:54:45

123 << >> A 📷

Skaists skats uz Abavas ieleju paveras no 19. gs. beigās pārbūvētās fon Rennes dzimtas kungu mājas. Celtne saglabājusi tipiskas Kurzemes baronu klasicisma stila kungu mājas izskatu. Parkā - baronu kapliča.

260.

Stendes stacija

2000-04-15 57:08:39, 22:32:03

123 << >> A 📷

Stendes stacijas ēka celta 1920.-1923. g. (arhit. Medlingers).

261.

Stende, piemineklis represētajiem pie stacijas

2000-04-15 57:08:39, 22:32:03

123 << >> A 📷

Pie Stendes dzelzceļa stacijas piemiņas akmens (1989. g.) padomju okupācijas varas represiju upuriem.

262.

Rendas rumba

2000-04-15 57:04:05, 22:17:36

123 << >> A 📷

Rendas rumba atrodas Kuldīgas rajonā, Īvandes gultnē Rendā, 230 m lejpus Rendas – Kroņrendas ceļa. Tas ir ļoti izteiksmīgs 2 m augsts un 9 m plats ūdenskritums, pilnīgi vertikāls, mākslīgi neapdarināts. Blakus kreisā krastā atrodas akmens ar iecirstu gadaskaitli 1890.
(www.dabasretumi.lv)

263.

Rendas baznīca

2000-04-15 57:04:05, 22:17:36

123 << >> A 📷

Rendas baznīca - celta 1750.-1786. g., zvanu tornis 1887. g. Ērģeļu prospekts - 18. gs. 80. gadi. 1971.-1989. g. baznīca nedarbojās (20. gs. 80. gados to izmantoja par koncertzāli). Starp Rendas baznīcu un šoseju īpatnējs, daļēji apskaldīts akmens ar it kā iecirstu robu. Tā garums 2,6 m, platums 2,2 m, augstums 0,5 m.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

264.

Mežmuižas ezers Rendas pagastā

2000-04-15 57:07:29, 22:16:33

123 << >> A 📷

Mežmuižas (Mežkunga) ezers atrodas Kuldīgas rajonā, platība 12,2 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

265.

Mordangas dzirnavas

2000-04-15 57:09:05, 22:16:41

123 << >> A 📷

Mordangas dzirnavezers atrodas Talsu rajonā, apm. 2 ha liels. No tā iztek Kāņupe, garums 14 km. 18. gs. te bijusi tiem laikiem liela stikla fabrika. Vēlāk tur ierīkotas dzirnavas.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

266.

Ugāles luterāņu baznīca

2000-04-15 57:16:08, 22:02:26

123 << >> A 📷

Ugāles ev. luterāņu baznīcā celta 1693. gadā, tajā unikālas ērģeles ar 28 reģistriem (1697-1701). Tas ir vecākais instruments, kas saglabājies Latvijā.

267.

Piltenes pilsdrupas un baznīca

2000-04-15 57:13:24, 21:40:16

123 << >> A 📷

Tag. Piltenes vietā jau pirms vācu krustnešu iebrukuma bija kuršu apmetne un pils. No 1234. gada Piltene bija Kurzemes bīskapijas rezidence. Vecventas krastā ir bīskapa pils drupas (pils apdzīvota līdz 16. gs.).

268.

Piltenes pilsdrupu fragments

2000-04-15 57:13:24, 21:40:16

123 << >> A 📷

1329. gadā pils izturēja lietuviešu karaspēka aplenkumu, kaut arī pati pilsētiņa tika nodedzināta. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un divu torņu - Lielā apaļā un Kauna torņa fragmenti. Piltenes pils bijusi lielākā aizsardzības būve Ziemeļkurzemē.

269.

Piltenes luterāņu baznīca

2000-04-15 57:13:24, 21:40:16

123 << >> A 📷

Piltenes lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Uzskata, ka tag. Piltenes lut. mūra baznīca celta 1808. gadā, taču tornis varētu būt saglabājies no kāda iepriekšējā būvperioda, arī pamatu kontūras varētu būt no kādas agrākās baznīcas plāna. Piltenes lut. baznīca ir Kurzemes hercogistes arhitektūrai tipisks divdaļīgas kompozīcijas dievnams. No iepriekšējās baznīcas ir saglabājies tēlnieka J. Kreicfelda ap 1719. gadu veidotais ērģeļu prospekts.

270.

Ventspils pils

2000-04-15 57:23:49, 21:33:39

123 << >> A 📷

Ievērojamākais arhitektūras piemineklis Ventspilī ir pils, kas atrodas vecpilsētas stūrī. Vecpilsēta ir pilsētbūvniecības piemineklis, tajā atrodas vairāki valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļi un citas interesantas ēkas.
Senā Livonijas ordeņa pils (minēta jau 1290. gadā) var lepoties ar to, ka ir vecākais Latvijā konventa tipa cietoksnis. Masīvais kvadrātveida tornis kopš senseniem laikiem kalpojis par bāku. 13. gs. celts brīvi stāvošs tornis, tam nākošajā gadsimtā pievienots cietokšņa korpuss. Pils kapela uzskatāma par senāko saglabājušos lūgšanu telpu Kurzemē. 16. gs. izveidoti priekšpils nocietinājumi. Pēdējos 200 gadus pilī atradās baznīca, tad - cietums, armijas daļa, pašlaik - Ventspils novada vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija par pili.

271.

Ventspils osta

2000-04-15 57:23:49, 21:33:39

123 << >> A 📷

Ventspils atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā pie Ventas Baltijas jūras krastā. Ventas grīvā neaizsalstoša jūras osta.

272.

Ventspils, piemineklis jūrniekiem

2000-04-15 57:23:49, 21:33:39

123 << >> A 📷

Ventas krastā "Piemineklis jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps jūras dzelmē" (1938. g., idejas autors kapteinis V. Ābelnieks).

273.

Ventspils pilsētas dome

2000-04-15 57:23:49, 21:33:39

123 << >> A 📷

Ventspilij pilsētas tiesības kopš 1378. gada. Iedzīvotāji 46423 (2000. g.).
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

274.

Ventspils rātslaukums un baznīca

2000-04-15 57:23:49, 21:33:39

123 << >> A 📷

   Ventspilī - sestajā lielākajā un vecākajā Latvijas pilsētā vienviet saplūst visas Kurzemes bagātības - Dzintara jūra, Venta, krāšņi meži, tautas kultūras un vēstures pieminekļi.
   Laiku pa laikam iedzīvotājus un pilsētas viesus pārsteidz kāda sen aizmirsta stūrīša atjaunotais skaistums kā Rātslaukums, Avotu aka, Spīķeru krastmala, kas izveidota kā promenāde.
   Atjaunotajam Rātslaukumam piekļaujas Sv. Nikolaja ev.lut. baznīca.

275.

Mazirbe, lībiešu kultūras nams

2000-04-15 57:40:50, 22:19:05

123 << >> A 📷

1938.-1939. g. lībieši Mazirbē uzcēla savu tautas namu ar tēvzemes Latvijas un savu radu tautu - somu, igauņu un ungāru palīdzību. 1991. g., lai nodrošinātu nepieciešamos apstākļus lībiešu tautas saglabāšanai, pastāvēšanai un attīstībai, kā arī lai aizsargātu pēdējo lībiešu apdzīvoto novadu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, no Ģipkas līdz Ovīšiem izveidota valsts īpaši aizsargājamā lībiešu kultūrvēsturiskā teritorija "Līvod rānda" ("Lībiešu krasts").
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

276.

Mazirbe, mēra akmens pie baznīcas

2000-04-15 57:40:17, 22:19:50

123 << >> A 📷

Mēra akmens atrodas pie mēra upuru apbedījumiem. Teksts (izdzisis) vēstīja, ka lībiešus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis un mēris.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

277.

Tukuma luterāņu baznīca

2000-04-16 56:57:57, 23:09:19

123 << >> A 📷

Tagadējā luterāņu baznīca celta 1687. gadā, tā ir mūra, ar dakstiņu jumtu. Lielākās pārbūves izdarītas 1789. un 1858. gadā, kā arī pēc 1. pasaules kara 1922.-1923. gadā. Ērģeles bijušas jau 1687. gadā, jaunas iegādātas 1769. gadā, paplašinātas 1859. gadā (meistars K. Hermanis) un 1871. gadā (meistars F. R. Veisenborns). 1934.-1937. g. kā ziedojumi saņemti četri logu gleznojumi.

278.

Šlokenbekas muižas kompleksa daļa Milzkalnē

2000-04-16 56:58:30, 23:13:29

123 << >> A 📷

Viens no īpatnējākajiem Latvijas muižu ansambļiem notālēm atgādina cietoksni, kas ticis būvēts aizsardzībai. Celtnes veido plašu noslēgtu četrstūra pagalmu, ēku starpas aizpildot ar ambrazūru izrobotām augstām sienām. Muižas centru sāka apbūvēt 16. gs. kā ordeņa saimniecības pili. Skatāms 17. gs. vārtu tornis, 1845. gadā būvēta kungu māja. Latvijas ceļu muzejs.

279.

Skrīveru Kraukļakmens

2000-04-21 56:37:33, 25:07:57

123 << >> A 📷

   Kraukļu akmens atrodas Rīgas – Daugavpils šosejas malā pie pagrieziena uz Skrīveriem. Garums 3,9 m; platums 3,8 m; augstums 2,0 m. Akmens virsotne atrodas precīzi divu spēcīgu Zemes enerģētisko līniju krustpunktā. Pie akmens 1974. gadā izdarīti arheoloģiskie pētījumi, kuros konstatēts vairāk nekā metru biezs kultūrslānis. Atradumi liecina, ka te norisinājušās kulta ceremonijas. Uz akmens samanāma kraukļa zīme ar aptuveni 20 cm gariem "spārniem".
   Kraukļu akmeni A. Upīts aprakstījis "Sūnu ciema zēnos".
  (www.vietas.lv)

280.

Aizkraukles baznīca

2000-04-21 56:37:06, 25:08:38

123 << >> A 📷

Starp šoseju un Daugavu stāvajā Daugavas senlejas krastā redzama 1688. g. celtā un 1899. g. paplašinātā Aizkraukles luterāņu baznīca, kurā skatāma A. Annusa altārglezna "Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam" (1943).
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

281.

Aizkraukles pilsdrupas

2000-04-21 56:36:51, 25:09:17

123 << >> A 📷

Aizkraukles pilskalns pie Ašķeres upes Daugavas krastā apdzīvots jau I gt. pirms Kristus. Arheoloģiskajos izrakumos atrastas latgaļu un lībiešu senlietas. Senā pils pie Karikstes upītes grīvas minēta pat skandināvu sāgās. XIII gs. uzceltā mūra pils sargāja no lietuviešu uzbrukumiem. 1226. g. to uz laiku ieņēma zemgaļu valdnieks Viesturs. Pie Aizkraukles pils lietuvieši cīnījās ar vācu bruņiniekiem, uzvarot vairākās kaujās. XVII gs. pils nopostīta, pāri palikušas tikai drupas.

282.

Daugava pie Aizkraukles pilsdrupām

2000-04-21 56:36:47, 25:09:06

123 << >> A 📷

Daugava - lielākā Latvijas upe. Garums 1020 km (no tiem Latvijā 367 km). Bas. platība 87900 kv.km, Latvijā 24700 kv.km. Kopējais kritums 221 m (Latvijā 99 m). Tecējumu pa Latvijas teritoriju sāk no Piedrujas.

283.

Bērzaunes luterāņu baznīcas drupas

2000-04-21 56:48:10, 26:01:44

123 << >> A 📷

   Bērzaunes luterāņu baznīca - vecākā baznīca Madonas pusē. Celta 1340. g., pārbūvēta 1894. g. Sašauta tiešā tēmējumā 1944. g.
   Vietējie stāsta, ka kāda krievu lielgabala apkalpe remontējusi lielgabalu. Pēc remonta nolēmuši pārbaudīt šaujamo ierīci darbībā un kā mērķi izvēlējušies baznīcu.
   Ar 2001. gadu sākti baznīcas atjaunošanas darbi. 2008. gadā drupu vietā redzama atjaunotā baznīca.

284.

Mārcienas muižas pils

2000-04-21 56:46:28, 26:06:07

123 << >> A 📷

   Mārcienas muižas komplekss būvēts 19. gs. Muižas ēkas un parks diemžēl visai nolaistā stāvoklī.
   16 km garais maršruts no Mārcienas caur Bērzauni uz Gaiziņkalnu, pēc daudzu tūristu atzinuma, ir skaistākais Latvijā.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

285.

Madona, piemineklis represētajiem pie stacijas

2000-04-21 56:51:07, 26:13:08

123 << >> A 📷

Kādā slepenā dokumentā atzīmēts, ka 1941. gada 14. jūnija deportācijās Madonā izsūtamajiem bija paredzēti 14 vagoni.
(Jānis Riekstiņš "Staļinisko represiju aizsākums Latvijā")

286.

Madona, R. Blaumaņa piemineklis

2000-04-21 56:51:07, 26:13:08

123 << >> A 📷

Skvērā pie kultūras nama 1987. gadā atklāts piemiņas akmens R. Blaumanim (tēln. A. Voitkāns). Rūdolfs Blaumanis (dzimis 1863. gada 1. janvārī, miris 1908. gada 4. septembrī) bija latviešu prozaiķis un dramaturgs.

287.

Madona, Lazdonas luterāņu baznīca

2000-04-21 56:50:25, 26:14:41

123 << >> A 📷

Šī baznīca ir vecākais luterāņu dievnams, kas darbojas Madonas rajonā, tā celta no 1802. līdz 1805. gadam, iesvētīta 1806. gadā. Dievnamā atrodas E. F. Valkera firmā Ludvigsburgā ( Vācijā) būvētas ērģeles (1885.).
(www.vietas.lv)

288.

Madona, brīvības cīnītāju piemineklis kapos

2000-04-21 56:50:31, 26:14:48

123 << >> A 📷

   1918. gada 18. novembrī Tautas padome pasludināja Latviju par neatkarīgu valsti. Tika izveidota pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. Tomēr cīņas par varu Latvijā turpinājās, un turpmākie notikumi ieguvuši nosaukumu - brīvības cīņas.
   Uz pieminekļa uzraksts:
   "Par Latvijas brīvību kritušiem varoņiem 1919. - 1920."

289.

Cesvaines luterāņu baznīca

2000-04-21 56:58:08, 26:18:26

123 << >> A 📷

Cesvaines ev.- lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca celta 1879. gadā no plēstiem laukakmeņiem (arhit. M. P. Berči). Gan fasādes, gan interjera veidojumā saglabāta neogotikas arhitektūrai raksturīgā apdares elementu stilizācija. Arhitekta P. Kundziņa vadībā 1929. gadā baznīca atjaunota, papildinot ar interjeru.

290.

Dzelzavas muižas pils

2000-04-21 57:00:01, 26:26:00

123 << >> A 📷

18. gs. Dzelzavas muižas baroka pils, kuru arhitekts V. Bokslavs pēc dedzināšanas 1905. gadā precīzi atjaunojis īpašniekam fon Tranzē - Rozenekam.

291.

Jaungulbenes pils

2000-04-21 57:03:43, 26:35:53

123 << >> A 📷

Monumentāli atturīgā pils (balts apmetums un granīta rustu rotājums) celta 1878.-1904. g. angļu neogotikas stilā, torņa fasādē - īpašnieku ģerbonis. Apskatāmi neobaroka stila interjeri, plašo parku rotā daudzas mazās arhitektūras formas. Saimniecības ēku komplekss un ainavu parks - viens no izcilākajiem Latvijā.

292.

Gulbene, Vecgulbenes muižas Sarkanā pils

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A 📷

Sarkanā pils celta 19. gs. 2. pusē (1870. g., pārbūvēta 20. gs. sākumā) barona Heinriha fon Volfa mīļotajai sievai Marisai. Pils celta no sarkanajiem ķieģeļiem, tādēļ radies nosaukums - Sarkanā pils.

293.

Gulbene, Vecgulbenes muižas Baltā pils

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A 📷

Ap 1763. g. celtā Baltā pils - savā laikā spožs itāliešu neorenesanses villas paraugs ar terasēm un bagātīgu skulpturālu motīvu lietojumu. Pilī uzturējies grāfs Cepelīns, pils īpašnieka barona Volfa znots. 1905. gadā pils dedzināta un cietusi pasaules karos.

294.

Gulbene, brīvības cīņu piemineklis

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A 📷

Iepretī baznīcai 1929. gadā atklāja pieminekli 1905. gada revolūcijā, 1. pasaules karā, un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Gulbenes draudzes dēliem, kā arī Malienas tribunāla upuriem (tēln. E. Ābeltiņš), to padomju okupācijas varas iestādes nopostīja; atjaunots 1992. gadā (tēln. O. Feldbergs).

295.

Krustalīces upe Gulbenē

2000-04-21 57:09:45, 26:45:23

123 << >> A 📷

Krustalīce - Pededzes labā pieteka, 24 km gara.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, LVU, 1986.)

296.

Kalnienas muižas pils

2000-04-21 57:16:23, 26:55:53

123 << >> A 📷

Pie Kalnienes atrodas Kalnmuižas pils (apm. 1765. g.), dārznieka māja, veļas mazgātava, stallis (19. gs.) un parks.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

297.

Beļavas muižas pils

2000-04-21 57:17:22, 26:47:30

123 << >> A 📷

Ap 1750. gadu būvētā baroka stila pils. Vairākās telpās sākotnējā interjera detaļas - barokāli griestu veidojumi, durvis, iebūvētas mēbeles, sienu paneļi un podiņu krāsnis. Parks ar diviem dīķiem, ezers, piemineklis barona Berga mīļākajam zirgam. K. Valdemāra pamatskola.

298.

Gulbenes luterāņu baznīca

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A 📷

Celta seno latgaļu pilskalnā, uz kura 1339.–1340. g. Rīgas arhibīskaps uzcēla mūra pili ar apaļu torni. 1838.–1843. g. pēc pilsdrupu novākšanas uzcēla tagadējo klasicisma stilā veidoto baznīcu.
2. pasaules kara laikā sagrāva baznīcas zvanu torni, līdz ar to bojā gāja ērģeles un altārglezna. Lielākie restaurācijas darbi baznīcā notikuši 1993. gadā. Līdz pat mūsdienām saglabājies gotiskā stilā veidots ozolkoka altāris, kancele un pults.

299.

Gauja pie Sinoles

2000-04-22 57:15:09, 26:31:18

123 << >> A 📷

   Gaujas krastos aug daudz bērzu. Iespējams, ka senatnē to auga vēl vairāk. Priežu puduri vērojami vienīgi uz augstajām palienēm, kur izplatīti tīri smilšaini nogulumi. Zemās palienes, kas bieži applūst, apaugušas alkšņiem un kārkliem, bet arī šeit uz augstākajiem vecvaļņiem un līdzeniem laukumiem pakāpeniski sākuši ieviesties bērzi.
   Pirmajos vēsturiskajos dokumentos - Indriķa hronikā tiek minēta "Coiva", kas pēc Augusta Bīlenšteina domām varētu būt cēlies no igauņu "koiw" vai lībiešu "kow" (bērzs). Šim Gaujas nosaukuma izcelšanās variantam pievienojas arī 20. gs. sākumā iznākušās pirmās "Konversācijas vārdnīcas" sastādītāji.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

300.

Pogupe pie Gulbenes - Balvu ceļa

2000-04-22 57:11:25, 26:53:59

123 << >> A 📷

Pogupe - Melnupes kreisā pieteka, 23 km gara. Tek caur Stāmerienes ezeru un Pogas ezeru.
(Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi, Rīga, 1986.)

301.

Kauguru ezers pie Litenes

2000-04-22 57:11:03, 26:57:21

123 << >> A 📷

Kauguru ezers atrodas Gulbenes rajona austrumos Litenes pagastā, platība 23,9 ha. Ezers ar tādu pašu nosaukumu atrodas arī Rēzeknes rajona dienvidos Mākoņkalna pagastā, tā platība 52 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, LVU, 1984.)

302.

Unguru muižas pils

2000-04-29 57:21:46, 25:05:10

123 << >> A 📷

Apmēram 12 km no Cēsīm atrodas viens no lielākajiem ezeriem novadā - Ungurezers. Tā vārds radies XV gs. beigās, kad muiža kļuva par Ungernu dzimtas īpašumu. Baronu Ungernu muiža 18. gs. sākumā nonāca fon Kampenhauzena īpašumā. 1732. gadā guļbūvē uzceltās kungu mājas iekšpusē saglabājušies 18. gs. limbažnieka G. Hinša veiktie griestu un sienu gleznojumi. Ārpusē - notekas pūķa galvu veidā.
Ap ēkām plašs ainavu parks ar dīķu sistēmu. Parkā - tējas namiņš ar caurbrauktuvi un otrā stāva tējas ceremonijas telpu. Netālu baronu Kampenhauzenu dzimtas 18. gs. kapliča.

303.

Rubenes baznīca

2000-04-29 57:28:02, 25:15:43

123 << >> A 📷

   Rubenē ne vien celta viena no pirmajām baznīcām Latvijā, zināms arī, ka tur 1208. g. iekārtota patstāvīga draudze ar savu draudzes priesteri - Livonijas hronikas autoru Indriķi.
   Tagadējā Rubenes luterāņu baznīca celta 1732. g., ietverot jaunajā ēkā arī 14. gs. būvētās koka baznīcas altārdaļu. 1899. g. veikts kapitālremonts. Altārglezna - H. Hofmaņa "Debesbraukšana" kopija. Ērģeles - 1908. g. M. Krēsliņa Jēkabpilī būvētas.
  (E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

304.

Rubenes lokomobile

2000-04-29 57:28:02, 25:15:43

123 << >> A 📷

   Tehnikas piemineklis.
   "Ja tvaikmašinas riteņi atrodas uz sliedēm, tad visa mašina ir lokomotīve. Ja tvaikmašina nostādīta uz vietas, bet spara rats savienots ar siksnas pārvadu ar citu mašinu, tad tā ir lokomobile".
  (No RTU Būvniecības fakultātes materiāliem)

305.

Dikļu muižas pils

2000-04-29 57:35:50, 25:05:39

123 << >> A 📷

Dikļu muiža piederējusi Pāleniem, Levenvoldenam, Tīzenhauzeniem, Benefeldenam, no 1860. g. Volfiem. Dikļu pils (18. gs.; 1896. g.) ir arhitektūras piemineklis. Ap pili parks (20 ha).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

306.

Ozolu muižas pils

2000-04-29 57:38:17, 25:02:28

123 << >> A 📷

Atrodas Limbažu rajonā. Dižozoliem bagātā apvidū 18. gs. beigās grāfi Mellini uzcēla Ozolu muižas pili ar klasicisma stila fasādi un mansarda jumtu. Zāles interjerā aplūkojami K. Kolopkas 1792. gada ornamentālie ciļņi, grāfa kabinetā - 19. gs. papīra tapetes, krāsnis un koka kasešu griesti.
Pilī Ozolmuižas pamatskola.

307.

Alojas pilsētas dome

2000-04-29 57:46:04, 24:53:07

123 << >> A 📷

Alojai pilsētas tiesības kopš 1992. gada. Iedzīvotāji 1531 (2000. g.).

308.

Aloja, 2. pasaules kara piemineklis

2000-04-29 57:46:04, 24:53:07

123 << >> A 📷

Piemineklis uzstādīts padomju varas laikā. Uz pieminekļa uzraksts: "Alojiešiem kas krituši Lielajā Tēvijas karā cīņā pret fašismu".

309.

Alojas luterāņu baznīca

2000-04-29 57:46:04, 24:53:07

123 << >> A 📷

Pilsētas centrā ir lut. baznīca. Alojā darbojas ev.-lut. draudze. Pirmā baznīca bijusi no koka, 1726. gadā labota. 1769. g. 24. maijā baznīca nodegusi. Jauna mūra baznīca celta 1774.-1776. g.. Pie baznīcas ir izdarīti arheoloģiskie pētījumi. Pie lut. baznīcas piemiņas akmens represētajiem, "ziemeļu vēju lauztajiem".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

310.

Aloja, piemineklis represētajiem pie baznīcas

2000-04-29 57:46:04, 24:53:07

123 << >> A 📷

Pilsētas centrā ir lut. baznīca. Pie lut. baznīcas piemiņas akmens represētajiem, "ziemeļu vēju lauztajiem". Okupācijas varas iestāžu rīkotajās represijās 1941. g. 14. jūnijā tika apcietināti 16, bet 1949. g. 25. martā deportēti 134 pagasta iedzīvotāji.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

311.

Ungurpils, piemiņas zīme Auseklim

2000-04-29 57:46:06, 24:48:31

123 << >> A 📷

3 km no Ungurpils, pie Pāles ceļa, atrodas dzejnieka Ausekļa dzimtās mājas "Sīpoli". Dzimto māju vietā saglabājusies aleja, kuras galā uzstādīta piemiņas zīme Auseklim.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

312.

Staiceles pilsētas dome

2000-04-29 57:49:58, 24:44:51

123 << >> A 📷

Staicelei pilsētas tiesības kopš 1992. gada. Iedzīvotāji 1269 (2000. g.).
(Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga, 2002.)

313.

Staiceles dibināšanas piemiņas zīme

2000-04-29 57:49:58, 24:44:51

123 << >> A 📷

Staiceles vietā 19. gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. 1846. gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli. Attēlā redzams piemineklis "1887 Stazele - Staicele 1992".
(www.staicele.lv)

314.

Salaca pie Staiceles

2000-04-29 57:49:58, 24:44:51

123 << >> A 📷

Vasarā ūdens Salacā dzidrs, silts, vietām zied ūdensrozes. Staicele atrodas Salacas labajā krastā.

315.

Staiceles baznīca

2000-04-29 57:49:58, 24:44:51

123 << >> A 📷

Staiceles luterāņu baznīca celta 1930.-1932. gadā. Dievnams vairākas reizes cietis no vandaļu uzbrukumiem un zādzībām, bet draudze darbību nepārtrauca arī padomju gados. Tagad baznīca pakāpeniski tiek remontēta un sakārtota. 2002. gadā par saziedotajiem līdzekļiem baznīcai atjaunoja torni.
(www.staicele.lv)

316.

Matīšu baznīca

2000-04-29 57:42:04, 25:09:34

123 << >> A 📷

Matīšu luterāņu baznīca celta 1687.-1688. g. Altāris un kancele - 17. gs. 80. gadi. Portāls rotāts ar Kārļa XII reljefu monogrammu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

317.

Burtnieku ezers pie Burtniekiem

2000-04-29 57:41:41, 25:16:30

123 << >> A 📷

Burtnieku ezers - Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlumā 39,5 m vjl., Valmieras rajonā. Platība 38,36 kv.km, garums 13,3 km, liel. platums 5,5 km, liel. dziļums 3,3 m. Ezera līmeņa svārstību amplitūda sasniedz 3,8 m. Ezerā ietek Rūja, Seda, Staizupe, Eiķinupe, Briede. No ezera iztek Salaca. Ezerā divas salas - Enksāre un Cepurīte.

318.

Burtnieku baznīca

2000-04-29 57:43:13, 25:18:03

123 << >> A 📷

   Drīz pēc 1224. g., kad Druvvalda senlatviešu koka pilī sāka dzīvot ordeņa bruņinieki, ezera krastā blakus lībiešu svētnīcai tika uzcelta koka baznīca, kura senajos rakstos minēta 1234. g.
   Pirmā mūra baznīca celta 1283.-1287. g. pie ordeņa pils un nosaukta Sv. Marijas vārdā. 1654. g. baznīca nodegusi, 1669. g. atjaunota, tai piebūvēts tornis.
   Tagadējā mūra baznīca celta 1688. g., 1779. g. iesvētītas slavenā ērģeļmeistara Ladegasta būvētās ērģeles. 1863. g. tornī iespēra zibens un tas nodega, bet pēc trim gadiem tika atjaunots. Baznīcā uzstādītas zviedru draudzes dāvātās ērģeles.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

319.

Burtnieki, brīvības cīņu piemineklis pie baznīcas

2000-04-29 57:43:13, 25:18:03

123 << >> A 📷

1937. g. pie Burtnieku baznīcas atklāts piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem burtnieciešiem (tēln. N. Maulics), ap pieminekli Varoņu birzs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

320.

Valmiera, Sv. Sīmaņa luterāņu baznīca

2000-04-29 57:32:18, 25:25:24

123 << >> A 📷

Par Valmieras viduslaiku apbūvi liecina tikai divi arhitektūras pieminekļi: Sv. Sīmaņa lut. baznīca un Livonijas ordeņa komtura pils. Izcils arhitektūras piemineklis ir Sv. Sīmaņa lut. baznīca (celta 1283. gadā). Vairākkārt postītā un atjaunotā, kurā apvienoti romānikas un gotikas stili, laika gaitā tajā uzkrājusies plaša dažādu mākslas darbu kolekcija.

321.

Kokmuižas pils Kocēnos

2000-04-29 57:31:20, 25:20:02

123 << >> A 📷

Nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis ir bijušās Kokmuižas pils apbūve (18. gs. beigas - 19. gs. beigas) - pils, sienas gleznojums pilī (interjera fragments; 19. gs. beigas), klētis, parks (19. gs.).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

322.

Kokmuižas pils dīķis Kocēnos

2000-04-29 57:31:20, 25:20:02

123 << >> A 📷

Nosaukums Kokmuiža cēlies tādēļ, ka Kokenhofas muižas ēkas līdz pat 16. gadsimta beigām bijušas celtas no koka.

323.

Kocēni, jūdžakmens pie Rīgas - Valmieras ceļa

2000-04-29 57:30:57, 25:20:33

123 << >> A 📷

Nozīmīgs tehnikas piemineklis ir Bestes jūdžakmens (nosaukumu ieguvis no Bestes mājām, pie kurām tas kādreiz atradies). Šis stabveida akmens (garums 2,4 m, virs zemes paceļas 1,5 m) ir sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts skaitlis "1686" un uzraksts "14M", kas apzīmē tā uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

324.

Jūrmalas pilsētas dome

2000-04-30 56:58:22, 23:47:05

123 << >> A 📷

   Jūrmalai pilsētas tiesības kopš 1959. gada. Iedzīvotāji 58993 (2000. g.).
   Jūrmalas pilsētu izveidoja, 1959. gadā apvienojot 3 pilsētas: Sloku (pilsētas tiesības kopš 1785. gada), Ķemerus (pilsētas tiesības kopš 1928. gada) un Rīgas Jūrmalu (pilsētas tiesības kopš 1920. gada).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

325.

Jūrmala, Dubultu baznīca

2000-04-30 56:58:22, 23:47:05

123 << >> A 📷

Dubultu luterāņu baznīca ir arhitektūras piemineklis - jūgendstila šedevrs. Celta 1905.-1909. gadā, arhitekts V. Bokslafs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

195. Salaspils, piemineklis Daugavas lībiešiem 2000-01-16

196. Rīga, piemineklis Sudrabkalniņā 2000-01-30

197. Rīga, Brīvības piemineklis 2000-01-30

198. Ķeguma HES 2000-02-12

199. Ķeguma stacija 2000-02-12

200. Ogre pie Glāzšķūņa 2000-02-12

201. Suntažu pils 2000-02-12

202. Mazā Jugla pie Suntažiem 2000-02-12

203. Suntažu baznīca 2000-02-12

204. Mālpils pils 2000-02-12