Latvija 1997

Latvija 1997

2008-12-12

Litene, pavasara ceļš

1997-03-28 57:11:42, 26:57:59

123 << >> A 📷

Pavasara ainava - vecais ceļš no Stāmerienas uz Liteni ap 3 km pirms Litenes.

Stāmerienas apkārtne, atvasaras ainava

1997-09-14 57:11:50, 26:54:15

123 << >> A 📷

Skats R virzienā no ceļa Stāmeriena - Stāmerienas pagrieziens (uz Gulbenes - Balvu ceļa) netālu no Pogaskroga.

Lielā Jugla pie Bajāriem

1998-05-01 56:57:17, 24:33:23

123 << >> A 📷

Lielās Juglas līkums netālu no autobusu pieturas "Bajāri" uz Rīgas -Ērgļu ceļa.
Lielā Jugla sākas pie Sidgundas, saplūstot Sudai ar Mergupi, kas tek no Vidzemes Centrālās augstienes. Līkumo pa mežainu apvidu.

Kangaru kalni

1998-05-01 56:55:07, 24:42:14

123 << >> A 📷

Lielie Kangari - Latvijas lielākā osu grēda. Lielie Kangari (no lībiešu vārda "kangar" - valnis, grēda) paceļas 10-40 m virs jūras līmeņa un 10-15 m pār apkārtni, stiepjas 28 km garumā.
(A. Plaudis. Rīgas rajons, Rīga, 1988.)

Lielā Jugla pie Zaķumuižas

1998-05-31 56:57:59, 24:31:01

123 << >> A 📷

Skats uz Lielo Juglu no tilta ap 2 km augšpus Zaķumuižas.

Līgatnes dīķis

1998-05-31 57:13:57, 25:02:19

123 << >> A 📷

Dīķis Līgatnes pilsētas centrā. Līgatne pieder pie skaistākajiem Latvijas dabas stūrīšiem Gaujas Nacionālajā parkā.

Amata pie Zvārtas ieža

1998-05-31 57:14:43, 25:08:34

123 << >> A 📷

No Zvārtas ieža līdz Amatas ietekai Gaujā ir ainaviski skaistākās vietas.

Kuldīga, tilts pār Ventu

1998-08-02 56:58:12, 21:58:37

123 << >> A 📷

Arhitektūras piemineklis - Kuldīgas tilts pār Ventu (1874. g., arhit. O. Dīce). Ventas tilts - viens no garākajiem (164 m) ķieģeļu tiltiem Eiropā.

Aglonas apkārtnes ainava

1998-08-15 56:06:14, 27:03:16

123 << >> A 📷

Skats uz vienu no Latgales ezeriem ap 3 km no Aglonas pie Krāslavas ceļa.

10.

Rīga, Latvijas Universitāte

1998-08-31 56:57:01, 24:06:55

123 << >> A 📷

   Latvijas Universitātes galvenā ēka atrodas Raiņa bulvārī 19.
   Universitātes galvenā ēka celta pēc G. Hilbiga projekta trīs kārtās. 1866.-1885. g. kā Rīgas Politehnikuma ēka. 1909. g. tika uzcelta ēkas ceturtā daļa Arhitektu ielā, bet no 1930. līdz 1936. g. izbūvēta Lielā aula (E. Štālberga projekts). Galvenā vestibila apdare veikta 1939. gadā (E. Laubes projekts).
   Latvijas Universitāte dibināta 1919. gadā.
  (V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

11.

Līgatnes sliedes

1998-09-10 57:11:01, 25:02:30

123 << >> A 📷

Dzelzceļa līnija, kas iet cauri Līgatnei, atklāta 1889. g. (Rīga-Valga).
(M. Skujenieks. Latvija. Zeme un iedzīvotāji. Rīga, 1927.)

12.

Gaujiena, rudens ieskaņa

1998-09-10 57:30:35, 26:24:07

123 << >> A 📷

Ceļš no Virešiem uz Gaujienu ap 1 km pirms Gaujienas.

13.

Gauja pie Gaujienas

1998-09-10 57:30:57, 26:23:40

123 << >> A 📷

   Skats uz Gauju no Baznīckalna Gaujienā.
   Gaujas ūdensceļš daļēji izmantots jau gadsimtiem ilgi. Mūsdienās Gauja ir iemīļots ūdenstūrisma objekts. Iecienīts maršruts ir no Lejasciema vai Gaujienas līdz jūrai. Gauja ir pati populārākā ūdenstūristu upe Latvijā.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

14.

Pededze pie Litenes

1998-09-11 57:11:24, 27:02:45

123 << >> A 📷

Pie Litenes apmēram 10 km garā posmā Pededze tek galvenokārt pa lauksaimniecības zemēm. Augšpus Litenes kopš 1920. gada darbojas hidrometriskais postenis.

15.

Rēzekne, vēja nedarbi

1998-09-11 56:32:27, 27:21:07

123 << >> A 📷

Pēdējos gados Latviju arvien biežāk piemeklē vētras. Klimatam kļūstot siltākam, sinoptiķi sola, ka tā būs arī turpmāk.

16.

Lorupes grava

1998-10-11 57:08:10, 24:48:24

123 << >> A 📷

Vecais Rīgas - Siguldas ceļš Lorupes gravā ap 3 km pirms Siguldas. Jaunais ceļš šķērso gravu pa viaduktu.

17.

Gauja pie Siguldas

1998-10-11 57:09:56, 24:50:28

123 << >> A 📷

   Lielākā vai mazākā mērā katru pavasari, retāk vasaras vai rudens lietavu laikā, Gauja izskalo savus krastus. Parasti tiek skaloti līkumu ieliektie krasti, pret kuriem straumes inerces ietekmē triecas galvenā ūdens plūsma.
   Visspilgtāk krastu izskalošana notiek Cēsu un Siguldas posmos, vājāk - krāčainajā Līgatnes posmā.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

18.

Talsu ceļš pie Sukturiem

1998-10-17 57:14:28, 22:37:34

123 << >> A 📷

"Nāk rudens izgreznot Latviju, Bet nepūlies, necenties tā, Mums viņa ir visskaistākā Tik un tā."
(Māra Zālīte)

19.

Sirds ezers Talsu apkārtnē

1998-10-17 57:14:19, 22:37:44

123 << >> A 📷

Sirds ezers (saukts arī par Sukturu ezeru), platība 2,4 ha, dziļums sasniedz 14,5 m. Nosaukumu ieguvis savas formas dēļ, kas patiešām atgādina sirdi. Atrodas termokarsta piltuvē.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

20.

Talsu Koklētājs

1998-10-17 57:14:32, 22:35:41

123 << >> A 📷

Ķēniņkalnā 19. gs. beigās ierīkots parks, pret Talsu ezeru vērstajā kalna nogāzē K. Zemdegas skulptūra "Koklētājs".

21.

Talsi

1998-10-17 57:14:25, 22:35:59

123 << >> A 📷

Skats uz pilsētu pāri Talsu ezeram. Pilsētas tiesības kopš 1917. gada. Iedzīvotāji 12854 (2000. g.).
Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines malā. Pie pilsētas atrodas Talsu ezers, Vilkmuižas ezers.

22.

Ķekavas upīte pie Ķekavas

1998-11-07 56:49:48, 24:14:13

123 << >> A 📷

Ķekava, Kekaviņa - Daugavas kreisā pieteka Rīgas rajonā. Garums 31 km, bas. platība 193 kv.km, kritums 30 m. Sākas Baldones mežos,kur stipri sazarojusies. Tek gar Baldoni, kur upē izveidots dzirnavezers. Lejpus Ķekavas apdz. v. ietek Daugavas attekā - Sausajā Daugavā.

23.

Rīga, skats uz Zaķusalu

1998-11-07 56:55:46, 24:09:00

123 << >> A 📷

   Skats uz Daugavu no Krasta ielas Rīgā. Redzams upes līcis, aiz kura ir vairākas pussalas un salas, tai skaitā Zaķusala.
   Zaķusalā 1979.-1986. g. uzcelts 368 m augsts Televīzijas tornis. No 97 m augstumā iekārtotā skatu laukuma iespējams apskatīt Rīgu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

24.

Rīgas pils

1998-11-18 56:57:05, 24:05:52

123 << >> A 📷

   Rīgas pils - Latvijas Republikas prezidenta rezidence.
   1330. gada 15. jūnijā Livonijas ordeņa mestrs Eberhards ielika pamatakmeni vietā, kur Rīgas pilsētai saskaņā ar noslēgto miera līgumu vajadzēja uzcelt ordeņbrāļiem jaunu pili. Pils tika pabeigta tikai 1515. gadā. Kad Rīgas pili savā īpašumā ieguva Latvijas valdība, tā nolēma padarīt šo celtni par prezidenta mītni. Pilī iekārtoja prezidenta darba kabinetu, bet agrākās gubernatora pieņemamās telpas tika nolemts pārbūvēt par valsts reprezentācijas telpām.
   Īpaši plaši būvdarbi pilī notika 1938. gadā. Tika uzbūvēts Trīszvaigžņu tornis, kuru rotāja zelta zvaigznes un prezidenta standarts, kā arī milzīga Svētku zāle. Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šeit ir Prezidenta darba telpas.
   Ēkā atrodas arī Latvijas Vēstures, Ārzemju mākslas muzejs un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs.

25.

Lielupe pie Slokas

1999-03-27 56:55:48, 23:36:44

123 << >> A 📷

Pie Slokas un tālāk Jūrmalā Lielupi no Rīgas līča šķir tikai 1-2 km plata zemes josla. Ceļu uz jūru upei tur aizšķērso dolomīta un merģeļa pamatieži, kā arī kāpas, tādēļ Lielupe 25 km tek paralēli jūras krastam.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

26.

Doles pils (Daugavas muzejs)

1999-04-05 56:50:53, 24:13:40

123 << >> A 📷

19. gs. ēka neoromānikas stilā būvēta Lēvisu of Menāru dzimtai. Blakus - vecā kungu māja un kā brīvdabas muzeja ekspozīcija - Daugavas zvejnieka sēta ar 19. gs. beigu zvejas rīkiem un sadzīves priekšmetiem. Pils ēkā - Daugavas muzejs. Parks.

27.

Mazā Jugla pie Rīgas apvedceļa

1999-04-17 56:54:09, 24:24:23

123 << >> A 📷

Mazā Jugla ir desmitā garākā upe Latvijā, tek caur Ogres un Rīgas rajoniem.

28.

Ulbrokas akmeņi

1999-05-09 56:56:03, 24:18:07

123 << >> A 📷

Pa labi no Ērgļu autoceļa atrodas akmeņi, kuros tēln. U. Sterģis iegravējis latviešu tautas ornamentus.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

29.

Ogre pie Ogresgala

1999-05-15 56:48:11, 24:43:55

123 << >> A 📷

Ogres upes līkums ar gājēju tiltiņu pie Ogresgala.

30.

Mazā Jugla pie Kranciema

1999-05-30 56:52:04, 24:36:48

123 << >> A 📷

Skats uz Mazo Juglu no Kranciema tilta ap 3 km augšpus Tīnūžiem.

31.

Kokneses pilsdrupas

1999-05-30 56:38:22, 25:24:55

123 << >> A 📷

Nepieejamā pakalnā pie gleznainās Pērses upītes ietekas Daugavā 1209. gadā senlatviešu valdnieka Vescekes koka pils vietā tika uzbūvēta mūra pils Rīgas arhibīskapam Albertam. Poļu un sakšu karaspēks Ziemeļu karā pili sagrāva, radot tagad pazīstamās romantiskās pilsdrupas, kuras mūsdienās daļēji applūdina Pļaviņu HES aizsprosta ūdeņi.

32.

Kandavas pilskalns

1999-06-06 57:02:34, 22:47:07

123 << >> A 📷

Pilsētas Z malā Abavas senlejas krasta malā Kandavas Kuršu pilskalns. (Baznīckalns). Tā augstums apm. 10 m, blakus bijusi apmetne. No pilskalna jauks skats uz Abavas ieleju un Bruņinieku pilskalnu.

33.

Abava pie Kandavas

1999-06-06 57:02:01, 22:47:05

123 << >> A 📷

   Abava - Ventas labā pieteka, 129 km gara.
   Krāšņo ainavu un īpatnējās floras dēļ Abavas senlejai posmā no Kandavas līdz Rendai (t.s. Kurzemes Šveicei), iekļaujot arī kreiso pieteku Amulas, Imulas un Īvandes lejteci, noteikts aizsargājamā dabas objekta statuss.
  (Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

34.

Abavas Velnakmens

1999-06-06 57:00:41, 22:43:30

123 << >> A 📷

Abavas Velnakmeni uz Latviju atnesis ledājs. Tā ir sena kulta vieta. Akmens ap 2 metri augsts, tā apkārtmērs ap 15 metriem. Netālu atrodas Abavas Velnala.
Nostāsts vēsta, ka Velns gribējis aizdambēt Abavu, taču nav paspējis to izdarīt, jo iedziedājies gailis un akmeni nācies pamest pļavā.

35.

Jelgavas pils

1999-06-13 56:39:20, 23:44:10

123 << >> A 📷

   Jelgavas pils ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis.
   Sākta celt 1738. gadā Livonija ordeņa pils (1265. g.) vietā, ko hercogs E. J. Bīrons 1737. gadā lika uzspridzināt. Pils celta pēc B. F. Rastrelli projekta un viņa tiešā vadībā. Pirmajā celtniecības posmā (1738.-1741. g.) ielika pils pamatus, baroka stilā izbūvēja korpusus un sagatavoja materiālus telpu apdarei.
   Otrajā celtniecības posmā (no 1763. g.) pēc B. F. Rastrelli ieceres būvdarbus vadīja dāņu arhitekts S. Jensens, kas celtnes stilu tuvināja klasicismam.
   1919. gadā bermontieši pili nodedzināja. 1927.-1939. g. tā atjaunota un pēc arhitekta E. Laubes projekta piebūvēts rietumu korpuss. Vācu karaspēkam atkāpjoties, 1944. gadā pili vēlreiz nodedzināja. 1955.-1961. g. to atjaunoja.
   Tagad pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte, muzejs. Jelgavas pils - ievērojamākā baroka pils visā Baltijā.

36.

Jelgava, piemineklis atbrīvotājiem

1999-06-13 56:38:27, 23:43:53

123 << >> A 📷

Pie dzelzceļa stacijas atjaunots K. Jansona 1932. gadā darinātais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (1992. g., tēln. A. Jansons).

37.

Gaujienas pils

1999-06-19 57:30:52, 26:23:52

123 << >> A 📷

Gaujienas pils celta no 1850. gada līdz 1860. gadam vēlīnā klasicisma stilā slavenās Atzeles 13. gs. ordeņa pils vietā (tās drupas redzamas parkā). Ar sešu kolonnu portiku rotāto fon Vulfu pils ieeju sargā lauvu pāris. Muižas brūvera mājā komponista Jāzepa Vītola memoriālais muzejs "Anniņas".

38.

Ape, E. Zālītes piemineklis pie vidusskolas

1999-06-19 57:32:26, 26:42:21

123 << >> A 📷

Elīna Zālīte (1898.19.X - Gaujienas pag. - 1955.7. IV Rīgā) - dzejniece, rakstniece. Piemineklis pie Apes vidusskolas uzstādīts 1983. gadā, tēlniece R. Kalniņa-Grīnberga.
E. Zālīte rakstījusi dzeju, lugas, daudz tulkojusi no krievu, vācu, somu un igauņu valodas. Plašāk zināms viņas romāns "Agrā rūsa".

39.

Ape, Raganu klintis pie Vaidavas

1999-06-19 57:32:23, 26:42:32

123 << >> A 📷

Apes austrumu nomalē pie Vaidavas upes atrodas Raganu klintis - augšdevona smilšakmens atsegums.

40.

Ape, D. Ozoliņa piemiņas akmens

1999-06-19 57:32:42, 26:42:40

123 << >> A 📷

Dauškānu kalnā (0,9 km attālumā no pilsētas) pie vecās skolas ēkas ir piemiņas akmens ar R. Kalniņas-Grīnbergas cilni (uzstādīts 1988. g.) pedagogam un folkloristam D. Ozoliņam.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

41.

Apes apkārtne, Latvijas lielākais vītols

1999-06-19 57:32:34, 26:42:59

123 << >> A 📷

Lielākais vītols Latvijā - Dzenīšu dižvītols - aug netālu no Vaidavas tās labajā krastā ap 3 km augšpus Apes. Vītola apkārtmērs 8,5 m, tam ir 22 resni zari, kuru svara dēļ vītols draudēja pārplīst. Tagad vītola stumbrs nostiprināts.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.; "DIENA", 14.03.2002.)

42.

Korneti, skats no Drusku pilskalna

1999-06-19 57:35:24, 26:55:42

123 << >> A 📷

Drusku pilskalns atrodas Alūksnes rajona Kornetos, Pilskalna ezera ar kokiem apaugušajā un ļoti stāvajā ziemeļu krastā. Kalna dienvidaustrumu sāns pret Pilskalna ezeru ir neparasti stāvs (45 grādi), un paceļas apm. 90 m virs ezera līmeņa. Nevienam citam Latvijas pilskalnam nav tāda sāna stāvuma un augstuma.
(J. Urtāns. Ziemeļvidzemes pilskalni. Rīga, 1991.)

43.

Cesvaines pils

1999-06-20 56:58:08, 26:18:43

123 << >> A 📷

Interesants apskates objekts ir 19. gs. beigās (1890. g.) celtā Cesvaines pils un iepretī pāri Pils ielai bij. muižas apbūve. Barona Vulfa greznā pils celta no kaltiem laukakmeņiem ar monumentālu ieeju, dekoratīvām detaļām un piebraukšanas rampu. Blakus pils fasādei saglabājušies 14. gs. celtās un 1577. gadā Ivana Bargā sagrautās Rīgas arhibīskapa pils drupu fragmenti. Cesvaines pilī aplūkojama lielā zāle ar bagātīgu plafonu, iespaidīgas koka kāpnes, torņa telpā renesanses stila kamīns.
2002. gada 5. decembrī pils cieta ugunsgrēkā un tika stipri izpostīta.

44.

Lielvārde, senlatviešu pils atdarinājums

1999-06-20 56:43:08, 24:47:22

123 << >> A 📷

   Pēc mākslinieka Agra Liepiņa ieceres ir tapis XII gs. Lielvārdes valdnieka Uldevena senlatviešu pils atdarinājums. Aizsargsiena labajā pusē rekonstruēta pēc Mežotnes pilskalna, bet kreisajā - pēc Daugmales pilskalna arheoloģisko izrakumu materiāliem. Var izložņāt aizsargsienu ejas, iegulties virsaišu gultā, vingrināt roku kaujas cirvja mešanā.
   Pils atrodas Lielvārdē, Parka ielā 3.
  (www.pilis.lv)

45.

Alūksnes ezers

1999-06-20 57:25:28, 27:04:16

123 << >> A 📷

Pilsēta Alūksne atrodas pie Alūksnes ezera.
Alūksnes ezers ir viens no Latvijas ezeriem, kas atrodas visaugstāk - 183,7 m vjl. Tā platība 15,4 kvm (kopā ar salām - 15,6 kvm), garums gandrīz 6 km, lielākais platums 4,3 km, vidējais dziļums 7 m (lielākais 15,2 m). Ezeram notece pa Alūksnes upi uz Pededzi.

46.

Alūksnes pils

1999-06-20 57:25:23, 27:03:24

123 << >> A 📷

Alūksnes pils ir viens no ievērojamākiem 19. gadsimta vidus neogotikas stila pieminekļiem Latvijā. Pils celtniecība notikusi laikā no 1859. līdz 1863. gadam pēc barona Aleksandra fon Fītinghofa pasūtījuma.
Pils parks izveidots XVIII gs. otrajā pusē, pēc toreizējā Alūksnes barona Burharda fon Fītinghofa ieceres kā angļu ainavas parks ar romantiskiem paviljoniem. Tā ir viena no dendroloģiski bagātākajām vietām Latvijā. Vēl šodien apskatāmi Eola templis, Aleksanra paviljons, Palmu māja (oranžērija), dzimtas mauzolejs un obelisks, uzcelts O. H. fon Fītenghofa piemiņai ar uzrakstu vācu valodā "Labākajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīga dēla.".

47.

Stāmerienas pils

1999-06-20 57:12:59, 26:53:51

123 << >> A 📷

   Pili uzskata par vienu no sava laika spožākajiem franču neorenesanses stila paraugiem Latvijā, celta ap 1852. g. baronu Volfu dzimtai. 1905. g. nemieru laikā pils tika nodedzināta. 1908. g. pili atjaunoja un līdz mūsdienām ir saglabājušies atjaunotie pils interjeri. No muižas kompleksa saglabājušās vairākas saimniecības ēkas - klēts, dārznieka māja u.c., kā arī 19. gs. ierīkots ainavu parks, kas veidots pēc vēdekļveida kompozīcijas principa ar dīķiem un kanālu, kas savieno Stāmerienas un Pogas ezeru.
  (www.vietas.lv)
   Pilī 20. gadsimta 30. gados dzīvojis itāliešu rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampeduza, slavens ar romānu "Gepards".

48.

Vidrižu pils dīķis

1999-07-04 57:20:43, 24:39:44

123 << >> A 📷

Dīķis pie Vidrižu muižas pils Limbažu rajonā.

49.

Limbaži, Baumaņu Kārļa piemineklis

1999-07-04 57:30:48, 24:43:03

123 << >> A 📷

Piemineklis Latvijas Republikas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" autoram Baumaņu Kārlim Limbažos, tēlnieki Z. un J. Rapas, 1997. g.

50.

Limbažu pilsdrupas

1999-07-04 57:31:04, 24:42:44

123 << >> A 📷

   "Indriķa hronikā" XIII gadsimtā būvētās Limbažu jeb Lemiseles pils nav minēta, tomēr tā tiek piedēvēta bīskapam Albertam. Pirmo reizi dokumentos pils minēta 1318. gadā, bet nav šaubu, ka tā pastāvējusi jau agrāk. Diemžēl arhibīskapu arhīvs ir gājis bojā.
   1602. gadā zviedru-poļu kara laikā gan pilsēta, gan pils tika nopostītas. Pēc uzvaras zviedru karalis Ādolfs novadu uzdāvināja Rīgas pilsētai.
   1999. gada vasarā būvstrādnieki nostiprināja un apjuma pils dienvidu korpusa sienas. Pilsdrupu konservācijas, teritorijas labiekārtošanas un izmantošanas koncepcijas projektu objektam izstrādāja biroja Konvents arhitekts Pēteris Blūms.
  (Gunita Ozoliņa. Apturēta Lemiseles pils sabrukšana. Diena, 30.11.2000.)

51.

Tūjas akmeņainā jūrmala

1999-07-04 57:29:29, 24:22:54

123 << >> A 📷

Vairākās vietās Rīgas jūras līča piekrastē ir daudz akmeņu (starp Mērsragu un Enguri, starp Tūju un Ainažiem). Vidzemes jūrmalas ainava ap 2 km uz D no Tūjas.

52.

Bauskas pils atjaunotā daļa

1999-07-10 56:24:14, 24:09:59

123 << >> A 📷

Atrodas Bauskā uz zemes strēles starp Mūsu un Mēmeli, kur, upēm saplūstot, sākas Lielupe. 1443. gadā celts Livonijas ordeņa cietoksnis. 16. gs. beigās cietokšņa priekšpils pārbūvēta par Kurzemes hercogu Ketleru rezidenci. Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā pils izpostīta un pamazām pārvērtās romantiskās drupās. Muzejs. Cietokšņa drupu centrālajā tornī - skatu laukums. Rezidences daļā - atjaunošanas darbi.

53.

Lielupes sākums pie Bauskas

1999-07-10 56:24:14, 24:09:59

123 << >> A 📷

Lielupes dziļums augštecē - apmēram 1 m, lejpus Jelgavas - 8-12 m, lejtecē - 15-20 m.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

54.

Bauskas pilsdrupas

1999-07-10 56:24:14, 24:09:59

123 << >> A 📷

Bauska pirmo reizi vēstures avotos minēta 1443. gadā, kad sāka celt Bauskas pili. 1584. gadā sākās Bauskas izbūve tagadējā vietā. Valsts nozīmes arheoloģijas un arhitektūras piemineklis - Bauskas pils ir pēdējā un viena no lielākajām mūra pilīm, ko 1443.-1456. g. uzcēla Livonijas ordenis. 1590.-1599. g. pils tika paplašināta ar piebūvi, kuras mūri bija klāti ar apmetumu. Pils celta kā cietoksnis. Pils daļēji sagrauta Ziemeļu karā 1706. gadā un pēc tam netika vairs atjaunota. Mūsu dienās pils jaunākā piebūve ir restaurēta, un kopš 1990. gada darbojas Bauskas pils muzejs. Konstatēts, ka pirms pils šajā vietā jau 1. gs. pr. Kristus pastāvējusi nocietināta apmetne.

55.

Mūsa pie Bauskas

1999-07-10 56:24:08, 24:10:37

123 << >> A 📷

Mūsa - Lielupes kreisā satekupe, saplūst ar Mēmeli pie Bauskas. Sākas Lietuvas teritorijā, kur saucas Mūša. Garums 164 km.

56.

Daugmale, skats no pilskalna

1999-07-16 56:49:52, 24:22:55

123 << >> A 📷

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un varjagi.

57.

Daugmales pilskalns

1999-07-16 56:49:52, 24:22:55

123 << >> A 📷

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka cilvēki Daugmales pilskalnā apmetušies uz dzīvi jau 2. gt. pirms Kristus un apdzīvojuši to līdz mūsu ēras 13. gs.; līdz 10. gs. te dzīvojuši zemgaļi, bet no 10. līdz 13. gs. arī lībieši un latgaļi. Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapiem ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

58.

Dundagas krokodils

1999-07-17 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

Krokodils, no betona veidots, novietots ceļu krustcelēs pie Dundagas dzirnavām. Tā ir piemiņas zīme, veltīta Dundagas stiprajiem vīriem, un atgādinājums par bijušā dundadznieka Arvīda Blūmentāla - liela dēkaiņa un krokodilu mednieka piedzīvojumiem Austrālijā. Tieši viņš bijis prototips slavenajai Pola Hogana filmai "Krokodils Dandijs".

59.

Dundagas pils fragments

1999-07-17 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

Smilšakmens cilnī pa kreisi no ieejas durvīm redzams pils cēlājs fon Groningens, pa labi - bīskaps Bertolds.

60.

Dundagas pils

1999-07-17 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

Leģendām bagāto Dundagas pili 13. gs. uzbūvēja Rīgas domkapitulam. 17. gs. izveidota torņa galerija. Smilšakmens cilnī pa kreisi no ieejas durvīm redzams pils cēlājs fon Groningens, pa labi - bīskaps Bertolds. Ziemeļrietumu korpusa ieejas torni grezno pēdējo īpašnieku fon Ostenu-Zakenu dzimtas ģerboņi. Līdzās pilij - uz mākslīgi uzbērtas Pāces upītes salas - neliels parks, saukts par Kalnadārzu, ar turpinājumu otrā krastā.

61.

Kolkas raga piekraste

1999-07-17 57:45:31, 22:36:09

123 << >> A 📷

Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē, vieta, kur vērojama divu "jūru" - atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča - viļņu saduršanās. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās vēl 3 km. Te ir vienreizēja iespēja vērot gan saullēktu, gan saulrietu jūrā vienuviet. Pavasara migrācijas laikā šeit ir ievērojama caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta.
(www.ziemelkurzeme.lv)

62.

Rojas osta

1999-07-17 57:30:22, 22:48:02

123 << >> A 📷

Rojā atrodas sena osta, jūrniecības un tirdzniecības centrs. Rojas upi izmantojuši jau senie vikingi. Par to netieši liecina arī tā sauktās Velna laivas - akmeņu krāvumi upes krastos pie Bīlavām, Lībes un citur. Hercogu laikos Upesgrīvā, Kaltenē un Rojā uzbūvēti 116 karakuģi.

63.

Nogales pils

1999-07-17 57:22:08, 22:44:09

123 << >> A 📷

1874. gadā pēc arhitekta T. Zeilera projekta celtajā barona Firksa medību pilī aplūkojami efektīgi restaurēti interjeri ar oriģinālo griestu apdari (freskas bērnu guļamistabā), firmas "Celms un Bēms" krāsnis. Pils ansamblī dziļš dīķis, grota ar īpatnēju akustiku un parks ar dižozoliem.

64.

Ēdole, Rūķīšu ozols

1999-07-24 57:01:02, 21:41:49

123 << >> A 📷

Ēdoles pils parkā kādreiz augušo Rūķīšu ozolu apvij dažādas ar Ēdoles pils saimnieku likteņiem saistītas leģendas. Senāk ozolā esot mituši rūķīši, tādēļ arī tas nosaukts par Rūķīšu ozolu. Stāsta, ja ozolu nelāpīšot un aizlaidīšot postā, tad Ēdoles pils nogrims ezerā. No Rūķīšu ozola gandrīz nekas vairs nav palicis pāri.
(E. Dubiņš. Kurzemē, Rīga, 1993.)

65.

Ēdole, Krišjāņa Valdemāra saliņa

1999-07-24 57:01:04, 21:41:22

123 << >> A 📷

K. Valdemārs (1825.-1891. g.) - sabiedrisks darbinieks, publicists. 1847.-1849. g. strādājis Ēdolē par skrīveri. 1848. g. baznīcas ģērbkambarī ierīkoja pirmo bibliotēku, tajā pašā gadā pagasta ļaužu izglītošanai viņš nodibināja "Baltijas jūras izsmelšanas biedrību". Biedrības sanāksmes esot notikušas uz saliņas Ēdoles dzirnavezerā, kura tagad tiek saukta par Valdemāra saliņu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

66.

Īvandes muižas pils

1999-07-24 57:00:01, 21:45:27

123 << >> A 📷

Īvandes vai Lielīvandes pils atrodas Kuldīgas raj., Īvandē.
Berlīnes arhitekta T. Zeilera pēc 1860. gada celta neoklasicisma stila pils ar askētisku galveno fasādi un romantizētu, greznāku parka fasādi. Parkā aug Baltijā lielākā baltegle. Otrpus šosejai, uz Vankas upītes stāv XIX gs. celtās ūdensdzirnavas un tās darbojas joprojām.

67.

Ventas rumba Kuldīgā

1999-07-24 56:58:06, 21:58:43

123 << >> A 📷

Ventas rumba - dabas piemineklis Ventas ielejas dabas liegumā, kas stiepjas no Kaltiķiem līdz Abavas ietekai. Ūdenskrituma augstums 1,6-2,2 m, platums 100-270 m. Tas tik tiešām ir platākais ūdenskritums Eiropā. Ventas rumbas popularitāti veicinājis hercogs Jēkabs XVII gs.

68.

Alekša upīte Kuldīgā

1999-07-24 56:58:06, 21:58:19

123 << >> A 📷

Cieši gar tās krastos uzbūvētajiem namiem cauri Kuldīgai tek Alekšupīte, Ventas kreisā pieteka, 8 km gara.

69.

Alsungas pils

1999-07-25 56:58:55, 21:34:07

123 << >> A 📷

Ordeņa pils celta 14. gadsimtā Kauliņupes krastā blakus kuršu pilskalnam. Joprojām saglabājušies 16. gs. torņi un 1740. gadā būvētais dienvidu korpuss ar barokālām iekšdurvīm un dekoratīvo apdari.

70.

Labrags, jūras krasts

1999-07-25 56:59:16, 21:21:24

123 << >> A 📷

   Labraga stāvkrastos smilšu kraujas augstums sasniedz 20 m. Cauri Labraga stāvkrastam 12 m dziļā kanjonveida gravā plūst Rīva.
   "Parasti mēs jūru iedomājamies tādu, kāda tā ir pie Rīgas. Lēzens, ciets smilšu krasts, tālāk kāpas un priedes. Bet Labraga jūrmala ir pavisam citāda. Tur apakšā jūra vētras laikā grauž un grauž smilšaino mālu un ar katru gadu ēdas dziļāk zemē. Kādā citā vietā, kaut kur tālāk, jūra atkal atkāpjas. Starpība tikai tā, ka uzbrukdama viņa paņem labu auglīgu zemi, bet atkāpdamās pamet baltu smilti."
  (J. Jaunsudrabiņš, "Labrags")

71.

Aizputes pilsdrupas

1999-07-25 56:43:15, 21:35:59

123 << >> A 📷

Jau 13. gadsimtā toreiz kuģojamās Tebras upes krastā pie Rīgas–Prūsijas ceļa atradās kuršu pils. Tās vietā iebrucēji uzcēla Kurzemes bīskapijas domkapitula pili, bet Tebras pretējā krastā – Livonijas ordeņa pili, kuras drupas vēl ir daļēji saglabājušās.
Aizputes senais nosaukums - Hasenpoth.

72.

Tebras upes dīķis Aizputē

1999-07-25 56:43:17, 21:35:52

123 << >> A 📷

Uz Tebras uzpludināts Aizputes dzirnavezers, platība 3 ha.
(www.ezeri.lv)

73.

Dobeles pilsdrupas

1999-07-25 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

Vēstures avotos Dobele pirmo reizi minēta 1254. gadā Zemgales dalīšanas līgumā, kad Dobeles pils ar novadu tika piešķirta Livonijas ordenim. Dobeles senvēsturei nozīmīgs ir Dobeles zemgaļu pilskalns ar senpilsētu pie tā.
Dobeles pilskalnā dažādos laikos atradušās divas pilis: seno zemgaļu Dobeles pils (pastāvējusi līdz 1289. g.) un Livonijas ordeņa pils. Livonijas ordeņa mūra pils celta no 1335. līdz 1359. gadam. Pils bija apdzīvota līdz 1736. gadam.

74.

Dobele, atbrīvotāju piemineklis

1999-07-25 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

   Piemineklis atrodas Tērvetes ielas un Liepājas šosejas sazarojumā. Veltīts 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Autors - Kārlis Zemdega.
   No 1940.-1950. gadam Dobeles atbrīvošanas piemineklis atradies tagadējā Brāļu kapu pieminekļa vietā. 1950. gadā tas uzspridzināts pēc padomju varas iestāžu rīkojuma. Atjaunots 1996. gadā. Tēlniece - I. Berga, akmeņkalis - L. Peļņa.
  (www.vietas.lv)

75.

Siguldas pils

1999-07-27 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

Sigulda par vasarnīcu un atpūtas vietu veidojās no 1858. gada. 1878.-1881. g. Siguldas muižas īpašniece kņaze O. Kropotkina uzcēla Siguldas Jauno pili (Cēsu būvmeistars J. Meņģelis). Tās atrašanās blakus Zobenbrāļu ordeņa celtās pils drupām, iespējams, veicinājusi pasūtītāja izvēli par labu 19. gs. vidū populārajām t.s. Tjūdoru gotikas formām.

76.

Siguldas pilsdrupas

1999-07-27 57:09:34, 24:51:10

123 << >> A 📷

   Ar viduslaiku militāras celtniecības kvalitātēm var lepoties 13. gs. sākumā Zobenbrāļu ordeņa celtā Siguldas pils, kuras skarbajās formās ieraugāmi romānikas un agrīnas gotikas formu elementi. Daļēji saglabājušies torņi, kapelas un komtura zāle. Pils saukta par "Segewolde" - tulkojumā "uzvaru mežs". Iespējams, ka no šā vārda cēlis nosaukums "Sigulda". Nosaukums varētu būt radies arī no ordeņa mestra Zīgvalda vārda.
   Šī pils bija pirmais Zobeņbrāļu ordeņa cietoksnis ārpus Rīgas. Ziemeļu karā (1700.-1721.) pils sagrauta. 1973.-1977. g. pilsdrupu galvenās ēkas mūri tika konservēti.
  (A. Plaudis. Rīgas rajons. Rīga, 1988.)

77.

Turaidas pils

1999-07-27 57:10:55, 24:51:01

123 << >> A 📷

1214. gadā pie Gaujas stāvgravām būvēta bīskapa pils ar raksturīgu neregulāru plānojumu. Cietoksni paplašināja līdz pat 17. gs. No torņa virsotnes paveras plaša Gaujas ielejas perspektīva. Turaidas Rozes kaps. Netālu - Gūtmaņala.

78.

Gauja pie Cēsīm

1999-07-27 57:18:48, 25:13:33

123 << >> A 📷

Gaujas zeltainās smilšu sēres ir vieta, kur patīkami atpūsties pēc tālāka nobrauciena laivās vai pasauļoties pēc atspirdzinošām peldēm. Gaujas, kā jau visu līdzenuma upju, pārnesto smilšu masas galveno daļu veido tikai divi komponenti - vieglie minerāli kvarcs un laukšpati.
(G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

79.

Cēsis, brīvības cīņu piemineklis

1999-07-27 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A 📷

1998. g. novembrī Cēsīs, Vienības laukumā svinīgi tika atklāts no jauna izgatavotais Uzvaras piemineklis, jo 1951. g. martā arhit. P. Kundziņa 1924. gadā šūnakmenī veidotais Uzvaras piemineklis tika nopostīts.

80.

Mēmele pie Bauskas pilsdrupām

1999-08-07 56:24:15, 24:10:22

123 << >> A 📷

Mēmele - Lielupes labā satekupe, saplūst ar Mūsu pie Bauskas. Mēmelei ir mazāks baseins, tomēr tā ūdeņiem bagātāka par otru Lielupes satekupi Mūsu. Abu krastu tuvumā visā upes garumā ceļi.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

81.

Bauska, brīvības cīņu piemineklis

1999-08-07 56:24:29, 24:11:16

123 << >> A 📷

Pilskalna parkā piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem un piemiņas zīme Bauskas atsevišķajam brīvprātīgo bataljonam.

82.

Tērvete, A. Brigaderes muzejs "Sprīdīši"

1999-08-07 56:28:46, 23:23:03

123 << >> A 📷

Annas Brigaderes memoriālais muzejs. Par literāriem nopelniem mājas 1922. gadā dāvinātas A. Brigaderei, kura tur pavadīja 11 pēdējās sava mūža vasaras, uzrakstot vairākas slavenas lugas.
Annas Brigaderes (1861 - 1933) mūža nozīmīgākie gadi saistās ar Tērveti. Kalnmuižas Baļļās kārts rakstnieces šūpulis.

83.

Jaunpils pils sēta

1999-08-07 56:43:51, 23:01:14

123 << >> A 📷

1301. gadā būvētās ordeņa Jaunpils pils smagnējie mūri spoguļojas triju apkārtējo dīķu ūdeņos. Saglabājies sākotnējais cietokšņa iekšpagalms un krusteja ar masīvu kolonādi, pie tās novietots 17. gs. lielgabals.

84.

Abavas Velna ala starp Kandavu un Sabili

1999-08-08 57:01:08, 22:41:10

123 << >> A 📷

   Ala atrodas apmēram 7 km lejpus Kandavas, Abavas senlejas kreisā krasta sāngravā. Sena kulta vieta. Tās garums 6,5 m, platums 2,4 m un augstums 1,7 m (1994. g. mērījumi). Ala ar šauru, zemu un dubļainu ieeju. Pirmoreiz rakstos pieminēta 1872. g.
   Aizsargājams dabas objekts.
  (www.alas.lv)

85.

Abavas senleja starp Kandavu un Sabili

1999-08-08 57:01:04, 22:37:12

123 << >> A 📷

Abavas ielejā 90 kv. km platībā atrodas īpaši aizsargājama kultūrvēsturiska teritorija - Abavas senleja, sava krāšņuma dēļ agrāk dēvēta par Kurzemes Šveici. 1996. gadā Pasaules kultūras mantojuma fonds to iekļāva pasaules 100 unikālāko un aizsargājamo kultūrvēsturisko vietu sarakstā. Abava ir ūdenstūristu iecienītākā Kurzemes upe ar visai daudzveidīgo tecējumu.

86.

Sabile, skats no pilskalna

1999-08-08 57:02:41, 22:34:23

123 << >> A 📷

Sabile atrodas Austrumkursas augstienes Abavas senlejā. Sabiles senajā pilskalnā izdarītajos izrakumos izpētīta senpilsēta. 11.-13. gs. Sabiles pilskalns bija novada centrs, senpilsēta bija nocietināta. Senpilsētas iedzīvotāji bija lībieši un kurši. Sabile vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.

87.

Abavas rumba pie Sabiles

1999-08-08 57:04:15, 22:31:37

123 << >> A 📷

Abavas rumba - vairākpakāpju ūdenskritums 3 km lejpus Sabiles. Ūdens plūst pa dolomīta kāplēm, veidojot apmēram 2 m lielu kritumu. Pie Abavas rumbas upes labajā krastā izveidojusies maza atteka, kas, apmetot nelielu loku, veido Čigānu salu jeb Sniķera kalvu. Rumbas apkārtne ir ļoti krāsņa. Lejpus rumbai upē ir strauja vieta - Lašu brasls, kur ir daudz zemūdens akmeņu.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994.)

88.

Rīga, Mākslas muzejs

1999-08-12 56:57:20, 24:06:41

123 << >> A 📷

Mākslas muzejs atrodas Kr. Valdemāra ielā 10a. Par Mākslas muzeja dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1869. g., kad skatītājiem tika atvērta Pilsētas gleznu galerija.
Mākslas muzeja ēka ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1903.-1905. g. pēc V. Neimaņa projekta. Centrālā frontona skulpturālās grupas darinājis A. Folcs, vestibila linešu gleznojumus - V. Purvītis un G. Rozens.

89.

Rīga, Mākslas akadēmija

1999-08-12 56:57:19, 24:06:40

123 << >> A 📷

Mākslas akadēmijas ēka atrodas Kalpaka bulvārī 13. Akadēmija dibināta 1919. gadā, darbību uzsākusi 1921. gadā. Tās dibinātāji un veidotāji bija mākslinieki V. Purvītis, R. Zariņš, K. Rončevskis, P. Feders, J. R. Tilbergs.
Mākslas akadēmijas ēka ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta 1902.-1905. g. pēc V. L. N. Bokslafa projekta.

90.

Rīga, Raiņa piemineklis

1999-08-12 56:57:14, 24:06:40

123 << >> A 📷

   Sarkanbrūnajā granītā kaltais Raiņa (1865.-1929. g.) piemineklis atrodas pašā Rīgas vidū - Esplanādē. Ik gadus te sākas Dzejas dienas.
   Pieminekli atklāja 1965. gada 11. septembrī, atzīmējot Tautas dzejnieka simtgadi. Tas veidots pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas 1957. gada meta. Pieminekli izkala Kārļa Zemdegas skolnieki tēlnieki Aivars Gulbis un Laimonis Blumbergs. Tā iesaisti plašā laukuma vizuālajā un pa visiem parka celiņiem ideāli sasniedzamajā centrā izraudzījies arhitekts Dzintars Driba.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

91.

Rīga, Kara muzejs ar Pulvertorni

1999-08-12 56:57:04, 24:06:26

123 << >> A 📷

   Latvijas Kara muzejs atrodas Smilšu ielā 20, pie ieejas vecpilsētā. Kādreiz te bija galvenie pilsētas vārti. Vārtus sargāja Pulvera (agrāk saukts Smilšu) tornis, celts 13. gs. beigās.
   Par muzeju tornis kļuva 1919. gadā, kad tajā izvietojās 1916. gadā dibinātais latviešu strēlnieku muzejs. 1937. gadā Kara muzejam sāka celt jaunu ēku. Tolaik tā bija modernākā muzeja celtne Baltijā. kuru pabeidza 1940. gadā. Tā paša gada vasarā Latviju okupēja padomju karaspēks. Muzeju likvidēja.
   Latvijas Kara muzeju atjaunoja 1990. gadā.
  (www.ltg.lv/kara.muzejs)

92.

Braki - R. Blaumaņa muzejs pie Ērgļiem

1999-08-16 56:54:02, 25:41:49

123 << >> A 📷

   Braku mājas vēstures avotos minētas 1811. g. Blaumaņi Brakos sāka dzīvot no 1868. g.
   Rakstnieks Rūdolfs Blaumanis dzimis 1863. gada 1. janvārī Ērgļu muižā, kur viņa vecāki bija barona kalpotāji: tēvs - pavārs, māte - istabmeita. Kad Rūdolfam pieci gadi, vecāki sāk zemnieku gaitas, rentējot "Braku" mājas skaistiem mežiem klātajos Ērgļu kalnos. Blaumanis "Brakos" pavada mūža lielāko daļu.
   1908. gada 4. septembra rītā R. Blaumanis mirst sanatorijā Somijā. Blaumanis apglabāts Ērgļu kapos, kur, tāpat kā Rīgā, viņam uzcelts piemineklis.
   Blaumaņa memoriālais muzejs Brakos dibināts 1959. g.

93.

Ērgļu apkārtne, brāļu Jurjānu piemiņas akmens

1999-08-16 56:52:30, 25:42:00

123 << >> A 📷

Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs "Meņģeļi" atvērts 1990. g., kopš 1996. g. muzejā ir ekspozīcija "Brāļi Jurjāni - latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji". A. Jurjāns (arī Jurjānu Andrejs; 1856.-1922. g.), J. Jurjāns (1861.-1940. g.), P. Jurjāns (1866.-1948. g.). Meņģeļos brāļiem Jurjāniem 1981. gadā atklāts piemiņas akmens (granīts, bronza; tēln. Z. Ķēdis, M. Lakuža, arhit. I. Batrags).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

94.

Rāznas ezers pie Zosnas

1999-08-17 56:19:51, 27:20:41

123 << >> A 📷

Rāznas ezers atrodas Rēzeknes rajonā, platība 5756,4 ha. Ezerā ir vairākas salas. No trim pusēm ezeram pieiet ceļš.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

95.

Mākoņkalns

1999-08-17 56:16:43, 27:24:41

123 << >> A 📷

Mākoņkalns, Padebešu kalns - paugurs Latgales augstienē 248 m vjl., labi izteikts morēnpaugurāja reljefā, ieapaļš, apm. 0,6 km garš, ar stāvām nogāzēm, relatīvais augstums līdz 50 m. Atrodas Rēzeknes rajonā, 2 km no Rāznas ezera D krasta. Sastāv no grants un smiltīm. Apaudzis ar mežu. Virsotnē Livonijas perioda pilsdrupas.

96.

Salāja ezers

1999-08-17 56:12:34, 27:23:23

123 << >> A 📷

Salājs, Solovja ezers atrodas uz Rēzeknes un Krāslavas rajonu robežas, platība 174,7 ha.
(Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi, Rīga, 1984)

97.

Ilzas ezers

1999-08-17 56:08:60, 27:10:37

123 << >> A 📷

Ilzas (Geraņimovas, Ilžas) ezers atrodas Krāslavas rajonā, platība ap 328 ha, vidējais dziļums ap 10 m, maksimālais dziļums 46 m.
(www.ezeri.lv)

98.

Aglonas baznīca

1999-08-17 56:07:36, 27:00:55

123 << >> A 📷

Izcils arhitektūras piemineklis. Aglonas bazilika celta 1768. g. baroka stilā. Līdz XX gadsimta sākumam te darbojās dominikāņu klosteris. XX gs. deviņdesmitajos gados, atdzimstot garīgumam, te tika veikti vērienīgi rekonstrukcijas darbi.
Baznīcā glabājas plaša gleznu, skulpūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte"(17. gs.), kuru atsedz tikai svinīgos gadījumos reliģisku svētku laikā. Pastāv uzskats, ka tai piemīt dziednieciskas spējas. Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu.

99.

Dubna pie Aglonas - Krāslavas ceļa

1999-08-17 56:01:59, 27:08:50

123 << >> A 📷

Dubna - Daugavas labās puses pieteka. Garums 105 km, bas. 2780 kv.km. Kritums 76 m. Iztek no Cārmaņa ezera, tek caur Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ez. Baseinā 193 ezeri. Pietekas: Feimanka, Jaša, Tartaks, Oša, Kalupe.

100.

Daugava pie Krāslavas

1999-08-17 55:53:29, 27:08:14

123 << >> A 📷

Daugavas ieleja posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei veido 8 lielus līkumus (iegrauztie meandri). Katra šā upes loka garums sasniedz 4-6 km, bet attālums gaisa līnijā ir tikai 2-3 km.
(Latvijas daba, 1. sēj. Rīga, 1994).

101.

Daugava pie Līvāniem

1999-08-18 56:21:14, 26:10:36

123 << >> A 📷

Daugavā dzīvo asari, ālanti, karūsas, karpas, līdakas, plauži, raudas, sapali, salates, sīgas, sami, vēdzeles, zandarti, zuši. Daudzi makšķernieku stāsti dzirdēti par Daugavas lielajiem samiem.

102.

Aizputes malkas pils

1999-09-03 56:43:18, 21:37:28

123 << >> A 📷

Visvairāk tūristus Aizpute pievelk ar savām "Malkas pilīm", kuras "Gravinieku" māju saimnieks būvē no kurināmās malkas, tādējādi ik gadu veidodams citādu arhitektūru.

103.

Durbe, A. Kronvalda piemineklis

1999-09-03 56:35:20, 21:22:07

123 << >> A 📷

   Atis Kronvalds (1837 - 1875) - pedagogs, sabiedrisks darbinieks, publicists, valodnieks.
   Ar draudzes mācītāja un baltvācu literāta H. Ē. Katerfelda palīdzību A. Kronvalds mācījies Durbē Špringera privātskolā un vēlāk Liepājas augstākajā apriņķa skolā, kuru nebeidza līdzekļu trūkuma dēļ.
   A. Kronvalds turpināja jaunlatviešu sākto valodas tīrīšanas un bagātināšanas darbu, cīnījās pret ģermānismiem un darināja jaunus vārdus (to vidū daudzus, kas attiecas uz literatūras zinātni: dzeja, dzejolis, luga, tēlot u. c.).

104.

Durbes pilsdrupas

1999-09-03 56:35:20, 21:22:07

123 << >> A 📷

Pils celtniecība sākta ap 1263. gadu Livonijas - Prūsijas ceļa apsardzībai. Tā celta uz mākslīgi veidota paaugstinājuma. Pils nopostīta poļu - zviedru un Ziemeļu kara laikā.

105.

Durbes kaujas piemiņas zīme Durbē

1999-09-03 56:35:20, 21:22:07

123 << >> A 📷

   1260. g. 13. jūlijā notika Durbes kauja. Kad Ordeņa karaspēks devās pāri Durbes Vecupei, žemaiši un kurši uzbruka ordeņa spēkiem un tos iznīcināja.
   Uz pieminekļa uzraksts - "Gods žemaitiem un kuršiem 1260. gada 13. jūlijā sakāvušiem ienaidniekus".
   Piemiņas zīme uzstādīta 1990. gadā.

106.

Liepājas Pedagoģijas akadēmija

1999-09-03 56:30:43, 21:00:51

123 << >> A 📷

Liepājas Pedagoģijas akadēmija dibināta 1954. gadā uz Skolotāju institūta bāzes. Tās sākotnējais nosaukums - Liepājas Pedagoģiskais institūts.

107.

Bernāti, Latvijas R zīme "Zaļais stars"

1999-09-03 56:22:38, 20:58:44

123 << >> A 📷

Tikai 15 km no Liepājas - tālākais R punkts Latvijai. Par to vēsta tēlnieka V. Titāna skulptūra "Zaļais stars" ar ģeogrāfiskajām koordinātēm (uzstādīta 1999. gadā).

108.

Strazde, saules zīme "Zaļā saule"

1999-09-04 57:08:12, 22:44:19

123 << >> A 📷

Zīme "Zaļā saule" - dabas un dzīvības simbols. Uzstādīta 1996. gada 3. septembrī, tēlnieks Vilnis Titāns.
(No Strazdes pagasta sniegtās informācijas)

109.

Pastendes muižas pils

1999-09-04 57:13:27, 22:31:12

123 << >> A 📷

Fon Hānu dzimtas pils celta 1700. gadā klasicisma stilā, fasādes rotātas ar kolonnu balstītiem frontoniem. Nostāsts vēsta, ka celtniecības laikā atrod apraktu mantu. Pārbūvēta 18. gs. No 1945. g. pilī Pastendes pamatskola.

110.

Valdemārpils, K. Valdemāra piemineklis

1999-09-04 57:22:17, 22:35:34

123 << >> A 📷

XVII gs. 1. pusē uz Sasmakas muižas zemes izveidojās amatnieku un tirgotāju miests. Godinot Latvijas jūrniecības pamatlicēja K. Valdemāra piemiņu, pilsēta pārdēvēta par Valdemārpili.
Krišjānis Valdemārs (1825 - 1891) - viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, publicists. Mācījies Sasmakā, vēlāk bijis mājskolotājs Sasmakā.

111.

Valdemārpils, Elku liepa

1999-09-04 57:22:12, 22:37:00

123 << >> A 📷

Valdemārpils ZA nomalē atrodas Sasmakas pils (1886. g.). Pils priekšā Elku liepa, kuras resnums 8,5 m, vecums apm. 350 gadu. Tā ir resnākā liepa Baltijas valstīs. Blakus 17. gs. lielgabals. Aiz pils parks.

112.

Tiņģeres pils

1999-09-04 57:27:00, 22:31:24

123 << >> A 📷

Tinģeres pils celta ap 1800. gadu. Parkā (6,7 ha) trīs dīķi, no kuriem vienu sauc "Paradīzes acs". Akmens grota, pie kuras novērojams interesants akustisks efekts, ozoli 4,5 un 4,4 m apkārtmērā, vairāki reti koki. Bijušo augļu dārzu no ceļa atdala akmeņu krāvuma žogs. Tagad pilī deviņgadīgā skola.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

113.

Lādzere, Latvijas lielākā vīksna

1999-09-04 57:17:42, 22:42:55

123 << >> A 📷

   Dabas piemineklis - Latvijas lielākā vīksna. Atrodas Talsu rajonā, 0.5 km uz rietumiem no Lādzeres, uz lauka pie Talsu-Upesgrīvas šosejas.
   Apkārtmērs 7,75 m, augstums 22 m.
   2008. gada pavasara vēji skaisto koku nolauzuši.

114.

Straupes pils ar baznīcu

1999-09-12 57:20:53, 24:56:49

123 << >> A 📷

   Baznīca celta gotiskā stilā 14. gs. 2. pusē - 15. gs. sākumā. Straupes pils un baznīca atrodas zem viena jumta. Nostāsti vēstī, ka būvējot baznīcu, sienā iemūrēta dzīva jaunava. Veicot 1938. g. kapitālremontu, celtnes iekšpusē pa kreisi no ieejas durvīm tiešām atklāja aizmūrētu slepenu nišu. Tajā atrada pīšļos sakritušu kaulu un koku atliekas. Acīmredzot sienā iemūrēts šķirsts ar mirušo.
   Teika stāsta, ka no Straupes baznīcas sākusies apakšzemes eja, kas zem Braslas upes vedot uz Mazstraupes pili. Apm. 20. gs. vidū eja aizmūrēta, lai tajā neiemaldītos skolēni.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

115.

Valmieras pilsdrupas

1999-09-12 57:32:18, 25:25:24

123 << >> A 📷

Livonijas ordeņa pils celta 13. gs. stratēģiski izdevīgā vietā, iespējams, kādreizējās latgaļu pils Beverīnas vietā. Pils sienas mūrētas no lieliem laukakmeņiem, starpas pieķīlājot ar granīta šķembām un dolomīta fragmentiem. Pils nodedzināta 1702. g. Ziemeļu kara laikā. 17. gs. beigās nopostīti pilsētas mūri.
(www.valmiera.lv)

116.

Zvārtavas pils

1999-09-13 57:32:16, 26:22:05

123 << >> A 📷

Pils celta 1881. gadā 19. gadsimta otrajai pusei tik raksturīgajā neogotikas stilā ar sarkanu ķieģeļu joslām, kas uzsver kalta akmens fasādes. Pils piederējusi fon Ferzeniem. Pils sliekšņa akmenī iemūžināti vārdi "Hic habitat Felicitas, nihil mali intret" -"Te mājo Laimība un nekas ļauns neienāk". Pils saimnieki - Luīze un Gotlībs fon Ferzeni šo devīzi lika par pamatu savai laimīgajai laulībai. Zvārtavas kungu māja ir gandrīz vienīgais kompleksais neogotikas interjeru paraugs Latvijā.
(www.zvartavaspils.lv) 2008. gadā pils pieder Latvijas Mākslinieku savienībai.

117.

Gaujiena, J. Vītola muzejs "Anniņas"

1999-09-13 57:31:01, 26:23:56

123 << >> A 📷

Jāzeps Vītols (1863.26. VII - 1948.24. IV) ir viens no izcilākajiem latviešu klasiskās mūzikas meistariem.
1922. g. pavasarī no toreizējās Zemes ierīcības komitejas veco Gaujienas muižas centru personiskajā īpašumā saņemot, sievas Annijas Vītolas vārdu prof. iemūžināja savā vasaras un atpūtas mītnē - Anniņās. Tā ir tagadējās Gaujienas vidusskolas dārza gravā šveiciešu stilā celtā divstāvu koka ēka ar stikla verandu (agrākā muižas brūvera mājiņa). Anniņas - Jāzepa Vītola memoriālais muzejs.

118.

Gauja pie Lejasciema

1999-09-13 57:16:30, 26:33:36

123 << >> A 📷

   Senos dokumentos ir rakstīts, ka 16.-19. gs. Gauja bijusi nozīmīga pērļu ieguves vieta. Pastāvējusi pat noteikta nodarbošanās - pērļu zvejnieki. Pērles, kuras varēja izmantot rotaslietu izgatavošanai, ieguva no divu sugu upes gliemenēm - lielās un mazās upes pērlenes ar savdabīgu nosaukumu latīņu valodā - Margaritana margaritifera. 18. gs. Krievijas cara galma vajadzībām pērļu zveja Baltijā (tajā skaitā arī Gaujā) tikusi uzticēta zviedram Hedenbergam.
   Upes pērlenes, pēc speciālistu atzinumiem, Gaujā vairs nav.
  (G. Eberhards. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 1991.)

119.

Bolupes ieteka Balvu ezerā

1999-09-13 57:08:03, 27:15:40

123 << >> A 📷

Balupe, Balvupe, Bolupe - Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu rajonā. Garums 81 km, bas. platība 895 kv.km. Kopējais kritums 17 m. Tek caur Pokuļevas , Pērkonu un Balvu ezeriem. Liel. pietekas Kurna (26 km), Teterupe (23 km) un Vārniene (50 km).

120.

Balvi, piemineklis Balvu Staņislavs

1999-09-13 57:07:55, 27:16:07

123 << >> A 📷

1938. gadā Balvos atklāts tēln. K. Jansona darinātais Latvijas Brīvības cīņu piemineklis, t.s. Balvu Staņislavs. Padomju okupācijas laikā divreiz iznīcināto skulptūru 20. gs. 90. gadu sākumā atjaunoja tēlnieka dēls A. Jansons.

121.

Audriņi, piemineklis fašisma upuriem

1999-09-14 56:35:27, 27:14:42

123 << >> A 📷

Audriņi - apdz. v. Rēzeknes rajonā, Audriņu ciema centrs, 12 km no Rēzeknes. 1942. g. vācu fašisti nežēlīgi izrēķinājās ar Audriņu iedzīvotājiem. Tika apcietināti visi 235 Audriņu iedz. un ievietoti Rēzeknes cietumā un pēc tam nošauti. Audriņus izlaupīja un nodedzināja līdz pamatiem.
Ciema centrā 1973. gadā uzcelts piemineklis noslepkavotajiem iedzīvotājiem (tēlniece A. Veinbaha, arhitekts G. Asaris).

122.

Rēzekne, piemineklis Latgales Māra

1999-09-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

Rēzeknes centrā - Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" ("Latgales Māra", tēln. L. Tomašicka mets, tēln. K. Jansona veidots, 1939. g.), kas iznīcināts padomju okupācijas laikā 1940. g. 6. novembrī. Atjaunots 1943. gadā un vēlreiz iznīcināts 1950. g. Atjaunots 1992. gadā (tēln. A. Jansons un I. Folkmanis).
Kompozīciju veido trīs figūras: ķēžu rāvējs simbolizē Latgales varonīgo cīņu par neatkarību, ceļos noslīgusi tautu meita kā lūgsnā tur vainagu, bet staltā meitene ar krustu paceltajās rokās stāv pāri abām figūrām, iemiesojot domu par brīvu Latgali.

123.

Rēzeknes katoļu baznīca

1999-09-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas celtniecība pēc arhitekta Pavlova projekta uzsākta 1936. gadā. 27 metrus augstā ēka celta neoromantisma stilā. Baznīca tika iesvētīta 1937. gada 6. decembrī, taču celtniecības darbi pilnībā tika pabeigti tikai 1939. gadā. Blakus baznīcai uzstādīta Fatimas Dievmātes skulptūra.
(www.etaka.lv)

124.

Rīga, Latvijas kultūras muzejs "Dauderi"

1999-09-19 57:00:09, 24:07:36

123 << >> A 📷

   Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi" atrodas Rīgas nomalē - Sarkandaugavā. Tas izvietots vēsturiskā ēkā - bijušā "Waldschlössen" īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kura no 1937. līdz 1940. gadam kalpojusi par Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci.
   Muzeja ēka celta 1897. gadā kā toreizējā "Waldschlössen" (tagad - "Aldaris") īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa (projekta autors - F. Zeiberlihs). Latvijas Kredītbanka nopirka "Waldschlössen", apvienoja ar "Iļģuciemu" un citām mazajām alus darītavām un izveidoja "Aldari". Villu atdalīja no teritorijas un 1937. gada septembrī nodeva toreizējā Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rīcībā, kā vasaras rezidenci.
  (www.dauderi.lv)

125.

Zvārtas iezis

1999-10-03 57:14:46, 25:08:29

123 << >> A 📷

Zvārtas iezis - augšdevona Gaujas svītas sarkanā smilšakmens krauja Amatas ielejas kreisajā pamatkrastā, 3 km lejpus Kumadas ietekas. Paceļas kā šaura , vertikāla šķautne apm. 46 m virs upes vecās gultnes līmeņa. Pakājē straumes izskalota ala, augšdaļā vairākas lielas plaisas. Virsa apaugusi ar kokiem. Iecienīts tūrisma objekts.
Augsta smilšakmens krauja, viens no skaistākajiem devona iežu atsegumiem Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). No tā paveras gleznains skats uz Amatas leju. Teikas stāsta, ka ap iezi Vecgada, Vasarsvētku un Jāņu naktīs notikuši lieli raganu un velnu trači.

126.

Cēsu pilsdrupas

1999-10-03 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A 📷

   Cēsu mūra pils (13.-18. gs.) ir izcils valsts nozīmes arheoloģijas, vēstures un arhitektūras piemineklis. Livonijas ordeņa mestru rezidence 1239.-1561. g. (ar pārtraukumiem). Pils celtniecība sākās ap 1207.-1209. g. Līdz pat Livonijas karam pils ne reizes netika ieņemta.
   1577. g. septembrī pēc piecu dienu aplenkuma pili iekaroja Krievijas cara Ivana Bargā karavīri. 1703. gadā pili sagrāva un ieņēma Krievijas feldmaršala B. Šeremetjeva karaspēks. No tā laika pils vairs netika atjaunota.
   Saistībā ar izrakumiem notiek konservācijas un restaurācijas darbi.

127.

Salaca pie Salacgrīvas

1999-10-09 57:45:17, 24:21:37

123 << >> A 📷

Salaca ietek Rīgas jūras līcī pie Salacgrīvas.

128.

Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem

1999-10-09 57:45:17, 24:21:37

123 << >> A 📷

2. pasaules karā un jūras dzelmē bojā gājušo memoriāls, pret jūru vērstais sievietes tēls simbolizē gaidošo jūrnieka sievu ar bērnu. Piemineklis uzstādīts 1986. g., tēln. L. Novožeņeca, arh. J. Pētersons.

129.

Ainaži, K. Valdemāra piemineklis pie muzeja

1999-10-09 57:51:48, 24:21:31

123 << >> A 📷

   Krišjānis Valdemārs izveidoja pirmo latviešu publisko bibliotēku un kori. Viņam izdevās panākt, ka1864. gadā Ainažos tika izveidota pirmā jūrskola zemnieku bērniem. To nodibināja tālbraucējs kapteinis Kristiāns Dāls pēc Kr. Valdemāra ierosmes un ar turīgo ainažnieku atbalstu. Pēc Ainažu parauga jūrskolas zemnieku bērniem nodibināja arī Jēkabmiestā, Ģipkā, Ventspilī, Užavā, Lubezerē, Engurē, Mangaļos un Liepājā.
   Šodien atjaunotajā jūrskolas ēkā ierīkots Ainažu Jūrskolas memoriālais muzejs, kurā atrodama informācija par jūrskolas, Vidzemes kuģniecības un zvejniecības vēsturi.
   Pie muzeja enkuru parks.

130.

Ainažu muzeja brīvdabas ekspozīcija

1999-10-09 57:51:48, 24:21:31

123 << >> A 📷

Pie Ainažu Jūrskolas memoriālā muzeja (Kr. Valdemāra ielā 47) atrodas enkuru parks. Muzejs iepazīstina ar jūrskolas, Vidzemes kuģniecības un zvejniecības vēsturi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

131.

Ainaži, saules zīme "Baltā saule"

1999-10-09 57:51:48, 24:21:31

123 << >> A 📷

Piemineklis "Baltā saule" (veltījums Kr. Valdemāram) atklāts 1998. gadā, autors V. Titāns. Tas ir viens no V. Titāna veidotajiem objektiem projektā "Saules tilts: Ainaži-Roņu sala-Kolkas rags".

132.

Salaca pie Vīķiem

1999-10-09 57:51:23, 24:47:30

123 << >> A 📷

Salaca ir ūdeņiem bagāta upe. Augšteces posmā vairumā rāms plūdums un posmi bez straumes, lejtecē upe ir straujāka.

133.

Mazsalaca, Neļķu klintis Salacas krastā

1999-10-09 57:52:17, 25:00:21

123 << >> A 📷

Neļķu klintis ir 300 m garš, 20 m augsts sarkanā smilšakmens atsegums Salacas labajā krastā. Kādreiz uz klintīm augušas baltas neļķes, tagad tās vairs nav atrodamas.

134.

Mazsalaca, Skaņais kalns

1999-10-09 57:52:25, 24:59:46

123 << >> A 📷

Salacas labajā krastā ir 300 m gara, 20 m augsta sarkanā smilšakmens krauja - Neļķu klintis (aizsargājams dabas objekts). Uz klintīm kādreiz augušas baltas neļķes, tagad nav vairs atrodamas.

135.

Mazsalaca, Vilkaču priede

1999-10-09 57:52:04, 25:00:25

123 << >> A 📷

Pakāpeniski nobrūkot irdenajam smilšu slānim un palu ūdeņiem to aiznesot, atsegušās priedes saknes 1- 1,5 metru augstumā, izveidojot lielus sakņu lokus. Tautas ticējums: Tam, kas spējis iziet caur Vilkaču priedes saknēm, nelaime neko vairs nespējot padarīt.
(www.mazsalaca.lv)

136.

Salaspils luterāņu baznīcas drupas Daugavas krastā

1999-10-10 56:50:48, 24:20:28

123 << >> A 📷

Sv. Jura baznīcas drupas atrodas Rīgas HES ūdenskrātuves malā. 14 gs. Arhitektūras piemineklis. Šī baznīca no 17gs. 30. gadiem līdz 20. gs. vidum bija luterāņu draudzes dievnams un neatņemama Salaspils ainavas sastāvdaļa. Virs altārdaļas mūra uzstādīts krusts.
(www.salaspils.lv)

137.

Rīga, Nacionālā Opera

1999-10-13 56:56:60, 24:06:48

123 << >> A 📷

   Nacionālā opera dibināta 1919. gadā. Ēka celta 1860.-1863. g. Pirmajam Rīgas pilsētas (Vācu) teātrim (arhit. L. Bonštets; rekonstruēta 1887. g. pēc R. Šmēlinga projekta), portikā G. Vitiha skulptūras. Operas apstādījumi (1881. g.) ar skulpturālu strūklaku (1887. g., tēln. A. Folcs, kopš 1986. gada tēln. M. Lukašas veidotā kopija).
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)
   1991. gadā operas nams tika slēgts restaurācijai un atkal atvērts 1995. gada septembrī.

138.

Ikšķiles dibināšanas piemiņas akmens

1999-10-14 56:49:13, 24:30:00

123 << >> A 📷

Ikšķile ir Latvijas pilsēta, ko varētu uzskatīt par vissenāko pilsētu tās teritorijā. Ikšķile dibināta 1185. gadā, par ko arī vēsta piemiņas akmens.

139.

Daugava pie Ikšķiles

1999-10-14 56:49:09, 24:30:04

123 << >> A 📷

Ikšķile atrodas Viduslatvijas nolaidenuma malā un Lejasdaugavas senlejā (pie Daugavas).

140.

Ogres upe pie Ogres

1999-10-14 56:49:10, 24:39:33

123 << >> A 📷

Pirms Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas un ar to saistītās ūdenslīmeņa celšanās Daugavā Ogrei bija liels kritums pilsētas robežās. Upe tecēja strauji, tagad Ogres lejtecē straumes ātrums kļuvis ļoti mazs - var uzskatīt, ka te ir stāvošs ūdens.

141.

Auces upe pie Bēnes

1999-10-16 56:29:02, 23:04:52

123 << >> A 📷

Auce - Bērzes labā krasta pieteka Dobeles rajonā. Garums 86 km, bas. platība 309 kv.km. Iztek no Lielauces ez. 100,8 m vjl. Kritums 92 m; upe straujāka augštecē. Ietek kanālā, kas savieno Bērzi ar Svēti.

142.

Vecauces pils

1999-10-16 56:28:09, 22:53:17

123 << >> A 📷

   Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir grāfu Mēdemu dzimtas Vecauces muižas pils (1843. g., arhit. F. A. Štīlers) ar 30 m augstu torni. Pili ieskauj glīti sakopts ainavu parks (10 ha), kurā daudz dendroloģiski retas koku un krūmu šķirnes pie pilsētas robežas.
   Šodien pils darbojas kā kultūras centrs. Pilī iekārtots mākslas salons, kur pārdot gleznas, akvareļus, suvenīrus. Ir viesnīca ar 20 vietām.

143.

Vecauce, J. Apsīša piemiņas akmens

1999-10-16 56:28:09, 22:53:17

123 << >> A 📷

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Mēdemu dzimtas Vecauces pils ar glīti sakopto ainavu parku. Pie pils ir piemiņas akmens vienam no zemkopības kultūras pamatlicējiem prof. J. Apsītim.

144.

Jaunpils pils dīķis

1999-10-16 56:43:51, 23:01:14

123 << >> A 📷

Jaunpils pili no trim pusēm apņem dzirnavu dīķis.

145.

Jaunpils pils

1999-10-16 56:43:51, 23:01:14

123 << >> A 📷

   Jaunpils ordeņa pils celta 1301. g. Tipiska pils-cietoksnis, ko no trim pusēm apņem dzirnavu dīķis. Pils veidota ar iekšējo pagalmu, krusteju, lielākās pārbūves veiktas 1647. g.
   Pēc nodedzināšanas 1905. g. atjaunota 1906.-1907. g. arhitekta V. Boslafa vadībā. 20. gs. 60. gados sākti pils pārbūves un atjaunošanas darbi (arhit. Druģis). Pils dienvidu korpusā izbūvēta plaša zāle.
   Zālē marmora cilnis "Madonna ar bērnu" (ap 16. gs.), vitrāžas (V. Rapiķis).
   Nostāsti par akmeņiem pils pagrabā, kas nosvīstot rādot laika maiņu. Akmeņi, kas izciļņu veidā izdalās pils sienā, rādot vietas, kur celtniecības gaitā nosities kāds cilvēks. Pils priekšā uzstādīti 2 lielgabali. Pie ūdens notekas caurules saglabājies viens velna tēls, kas lietus laikā savulaik kaucis, atdarinot vemšanu, jo barons gribējis atradināt brāli no dzeršanas.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)
   Tagad kultūras nams, muzejs.

146.

Jaunpils baznīca

1999-10-16 56:43:51, 23:01:14

123 << >> A 📷

Jaunpils baznīcas (celta 1592.-1638. g.). Altāris un kancele ir viens no greznākajiem baznīcu iekārtojuma ansambļiem visā Kurzemē. To 1648. gadā baznīcai dāvinājis toreizējais dzimtskungs Matiass Dītrihs fon der Rekke par godu savām precībām. Pašreizējā baznīcas altārglezna ir pazīstamā latviešu rakstnieka, gleznotāja un vijoļmeistara Kārļa Ieviņa darbs.

147.

Lestenes muižas pils

1999-10-16 56:46:26, 23:08:22

123 << >> A 📷

   Lestenes pils būvēta 19. gs. sākumā, tagad pilī skola. Paaugstināta ēkas vidusdaļa ar klasicismam raksturīgu logu grupu frontonā. Vestibilā saglabājusies 19. gs. interjera apdare. Muižas mūra žoga kompleksa vārtos dzelzs kaluma (19. gs.) fragments. Parkā (4,8 ha) 16 svešzemju sugu koku krūmu stādījumi, to vidū Eiropas lapegles, Amūras korķa koks.
   Muiža bijusi piešķirta Lāčplēša kara ordeņa kavalierim Latvijas armijas ģenerālim Mārtiņam Hartmanim (1892.-1941. g., 1940. g. decembrī izsūtīts uz PSRS), te dzīvojusi viņa meita - dzejniece Astrīda Ivaska (1926. g.).
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

148.

Džūkste, piemineklis represētajiem

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 45, 1949. g. - 126 iedzīvotājus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

149.

Džūkste, piemineklis 1944. g. Ziemassvētku kaujām

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A 📷

Piemineklis 1944. g. Ziemassvētku kaujās kritušajiem latviešu leģiona 19. divīzijas cīnītājiem - vairāki simti apbedījumu. Piemineklis 1990. g. vandāliski saspridzināts, 1991. g. uzstādīts jauns piemineklis, saglabājot vecā atliekas. (1990. g., tēln. I. Dobičins, arhit. R. Dobičina).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

150.

Džūkste, piemineklis 1. pasaules karā kritušajiem

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A 📷

Piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem Džūkstes draudzes dēliem (1935. g., tēln. K. Zemdega). Tā centrā gigantiska somu granīta urna, kas simbolizē kritušo dvēseles, kurām nav mājvietas dzimtajā zemē, uz pakāpieniem - sērojošas sievietes tēls, karavīrs ar šķēpu un ozola zaru.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

151.

Džūkste, A. Lerha-Puškaiša kapa piemineklis

1999-10-16 56:47:26, 23:14:44

123 << >> A 📷

   Džūkstes kapos apglabāts folklorists, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Ansis Lerhis-Puškaitis (1859.-1903. g.) Strādājis Lancenieku skolā.
   A. Lerhis-Puškaitis 1895.-1897. g. kā Džūkstes zemkopības biedrības dārzu veidojis Džūkstes parku (15 ha).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

152.

Daugava pie Jaunjelgavas

1999-10-30 56:36:60, 25:05:02

123 << >> A 📷

Jaunjelgava atrodas Daugavas kreisajā krastā. 13. gs. Jaunjelgavas vietā atradās sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Tās vietā sāka veidoties apdzīvota vieta.

153.

Skanstupītes ieteka Daugavā pie Pļaviņām

1999-10-30 56:36:56, 25:45:18

123 << >> A 📷

Pļaviņas atrodas Daugavas labajā krastā, pilsētas gals iestiepjas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā Aiviekstes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Zviedru skanstis (17. gs. sāk.) pie Aiviekstes ietekas, no rietumiem tās norobežo Skanstupīte, kurā dolomīta kāple veido 0,7 m augstu ūdenskritumu.

154.

Skanstupītes ūdenskritums Pļaviņās

1999-10-30 56:36:56, 25:45:18

123 << >> A 📷

Skanstupītes augšējais ūdenskritums atrodas ap 200 m no Skanstupītes ietekas Daugavas ūdenskrātuvē. Augstums ap 0,6 m, platums ap 5 m. Vertikāli krītošs ūdenskritums, taču diemžēl zems.
(http://celteka.lv)

155.

Jēkabpils, Brīvības piemineklis

1999-10-30 56:30:43, 25:51:27

123 << >> A 📷

Piemineklis atrodas Rīgas ielā, pretim Krustpils pilij. Celts 1925. g. Latvijas Brīvības cīņās kritušo krustpiliešu piemiņai, veidojis A. Birznieks. Atjaunots 1992. gadā.
(www.jekabpils.lv)

156.

Krustpils pils Jēkabpilī

1999-10-30 56:30:51, 25:51:34

123 << >> A 📷

Viens no ievērojamākajiem Jēkabpils vēstures un kultūras pieminekļiem ir Krustpils pils komplekss ar parku Rīgas ielā 214 Daugavas labajā krastā. 13. gs. Rīgas arhibīskapa pils ar viduslaikiem raksturīgu izvirzīto vārtu torni un iekšējo pagalmu. Bieži pārbūvēta, paplašināta. Fon Korfu pils fasādēs saglabātas šaujamlūkas, senie logi un durvis, fragmentāri 18. un 19. gs. interjeri.
Pilī tagad muzejs.

157.

Dienvidsusēja pie Aknīstes

1999-10-30 56:09:47, 25:44:33

123 << >> A 📷

Dienvidsusēja - Mēmeles labā krasta pieteka (Lielupes bas.). Garums 114 km, bas. 1210 kv.km. Kritums 81 m. Baseinā 19 ezeru, vairāki lieli purvi - Lielais, Čaidānu, Liepnu-Sūnakļu purvs. Pietekas - Radžupe, Arālīte (18 km), Dūņupe, Zalvīte, Dzirnupe, Elsīte, Salate.

158.

Gārsenes pils

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

Gārsenes pils - Jēkabpils rajonā vienīgā pils, kas no XVI gs. līdz 1922. gadam piederējusi baronu fon Budbergu dzimtai.
1860. gada angļu neogotikas stila pils būve. Ekspozīcija par fon Budbergu - Beningshauzenu dzimtu, netālu Dienvidsusējas gleznainā senleja ar iekārtotu tūristu taku.

159.

Gārsene, P. Kulitāna piemiņas akmens

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

P. Kulitāns (1878.-1951. g.), lauksaimniecības zinātnieks - agroķīmiķis, LLA profesors (1939. g.)., apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

160.

Gārsene, Dainu akmens

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

   13. gs. Gārsenes novadu apdzīvoja sēļi, kam bija cieši sakari ar lietuviešiem. 18. gs. sākumā karu un mēra dēļ gājuši bojā apm. 60 % gārseniešu. Gārsenē tiek rīkoti Sēlijas novada folkloras svētki.
   Tūristi var iepazīties ar kultūrvēsturisko taku, Staburaga taku, zaļo taku. Dienvidsusējas krastā pastaigu takas ved gar lieliem laukakmeņiem - "Latvija", "Barona krēsls", "Velna pēda".
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

161.

Dienvidsusēja pie Gārsenes dzirnavām

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

Dienvidsusēja tek cauri Gārsenes dzirnavezeram. 99 km no ietekas Mēmelē mazā hidroelektrostacija Gārsenes HES.

162.

Gārsene, piemiņas zīme represētajiem

1999-10-30 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

1941. g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 18 gārseniešus, 1944.-1946. g. - 56, 1949. g. - 70 gārseniešus.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

163.

Riekstiņi - J. Jaunsudrabiņa muzejs pie Neretas

1999-10-30 56:11:51, 25:22:55

123 << >> A 📷

Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" atrodas 7 km no Neretas. Muzejs atvērts gleznotāja un rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) 90. dzimšanas dienā 1967. g. Muzejs iekārtots kultūras pieminekļa – sensētas "Riekstiņi" saimniecības ēkā (celta 19. gs. sākumā, restaurēta 1977. g.).
(www.ltg.lv)

164.

Neretas baznīca

1999-10-30 56:12:13, 25:18:21

123 << >> A 📷

Neretas luterāņu baznīca (1584.-1593. g.) ir vienjoma celtne ar taisnstūra veida plānojumu, 18,7 m augstu astoņstūra torni. Virs ieejas durvīm cilnis ar Efernu dzimtas ģerboni. Ordeņa laikos par uzticīgu kalpošanu Neretas novadu mestrs atdeva Aizkraukles komturam Efernam. Interjers baznīcā veidots gotikas stilā. Baznīcā 16. gs. kapa plāksne un piemiņas plāksne Eferniem (16. gs. beigas), misiņa griestu lukturis (1647. g.), ērģeles (1893. g.), divas vitrāžas (1900. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

165.

Tukums, piemineklis "Tukuma ozols"

1999-11-06 56:57:57, 23:09:19

123 << >> A 📷

Slocenes senlejas krasta posmā Mālkalnos uzstādīts piemineklis "Tukuma ozols" (1975. g., tēln. A. Dumpe, arhit. L. Skuja). Piemineklis celts Tukuma atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Piemineklis veidots kā ozols, kura vidū atrodas māte, bet abās malās – pretējās pusēs karojošie dēli.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

166.

Tukums, skats no Durbes parka

1999-11-06 56:58:06, 23:11:31

123 << >> A 📷

Nocietināta pils un lībiešu ciems pastāvēja vismaz no 10.-11. gs.. Vēstures avotos Tukuma vārds pirmo reizi minēts 1253. gadā 4. aprīlī Kuldīgā parakstītājā Kursas dalīšanas līgumā starp Livonijas ordeni un Kursas bīskapiju.

167.

Jaunmoku pils

1999-11-06 56:58:52, 23:03:24

123 << >> A 📷

Jaunmokās bij. Rīgas pilsētas galvas Dž. Armitsteda medību pils neogotiskās formās (1901.-1903. g., arhit. V. Bokslafs). Skaistā, dekoratīvā sarkanu ķieģeļu celtne bija paredzēta lietošanai vasarā un izbraukumiem. Labi saglabājusies populārajiem krāšņu ražotājiem - firmai "Celms un Bēms"- īpaši pasūtītā krāsns ar Rīgas un Jūrmalas skatiem. Ap pili - terasveida parks. Pilī kopš 1991. g. mežkopības muzejs.

168.

Jaunmoku pils

1999-11-06 56:58:52, 23:03:24

123 << >> A 📷

Tagad t.s. atpūtas pils, kas piemērota viesu uzņemšanai. Pilī kopš 1991. gada
darbojas Jaunmoku pils muzejs.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

169.

Iecavas upe pie Iecavas

1999-11-13 56:35:50, 24:11:46

123 << >> A 📷

Iecavas upe izlīkumo cauri apdzīvotai vietai ar tādu pašu nosaukumu - Iecava. Upe šķērso Iecavas novadu 30 km garumā.

170.

Iecava, brīvības cīņu piemineklis

1999-11-13 56:35:50, 24:11:46

123 << >> A 📷

Iecavas parkā 1936. g. atklāts piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem (tēln. P. Banders).
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

171.

Mežotnes pils

1999-11-13 56:26:27, 24:03:13

123 << >> A 📷

Mežotnes pili no 1797. gada līdz 1802. gadam pēc Dž. Kvarengi meta cēla arhitekts J. Berlics kā Krievijas carienes Katrīnas II dāvanu galminiecei fon Līvenai. Klasicisma arhitektūras piemineklis ar labi restaurētiem interjeriem (anfilādes, apgleznots kupols). Firstiem Līveniem veltīta ekspozīcija, plašs ainavu parks, fon Līvenu dzimtas kapi.

172.

Mežotne, piemiņas akmens represētajiem

1999-11-13 56:26:27, 24:03:13

123 << >> A 📷

   Uz pieminekļa uzraksts:
   "Viņu arkliem nolauza lemešus."
   1941. gadā gandrīz 23,5% no visiem deportētajiem sastādīja zemnieki, 19% - skolnieki, bet 13,7% - mājsaimnieces.
   1949. gadā zemnieki sastādīja apmēram 52% no visiem deportētajiem, pirmsskolas vecuma bērni un sirmgalvji - apmēram 18%, skolnieki - 16%.
  (www.vip.lv/LPRA/strukturanalize.html)

173.

Lielupe pie Jumpravmuižas

1999-11-13 56:24:51, 24:06:33

123 << >> A 📷

Lielupe ir lielākā Zemgales upe. Jau augštecē tā ir ap 90 m plata ar ūdeņiem bagāta upe.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

174.

Bauskas apkārtne, V. Plūdoņa muzejs "Lejenieki"

1999-11-13 56:24:34, 24:17:39

123 << >> A 📷

Vilis Plūdonis (1874 - 1940), īstajā vārdā Vilis Lejnieks, dzimis Zemgalē Bauskas rajona Pilsmuižas Lejniekos. Jau bērnībā Plūdonis iemīļo skaisto dzimtās vietas dabu - mežainos Mēmeles krastus. Plūdoņa daiļradē izpaužas viņa dabas mīlestība, tā atklājas neaizmirstamās skaņu un tēlu gleznās, ko rada dzejnieka spalva.
V. Plūdonis beidza Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā, pēc tam strādāja par skolotāju dažādos Latvijas novados, beidzot - Rīgā. Mūžā pēdējos gados dzejnieks pievērsās vienīgi rakstniecībai, dzīvojot Rīgā vai Lejniekos.

175.

Mēmele pie V. Plūdoņa "Lejeniekiem"

1999-11-13 56:24:34, 24:17:39

123 << >> A 📷

Lejpus Skaistkalnes Mēmele kļūst platāka (40-50 m) un dziļāka, straumes ātrums samazinās.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

176.

Kaucmindes pils

1999-11-13 56:23:31, 24:07:48

123 << >> A 📷

1780. gada agrīnā klasicisma stila pils. Kopš 20. gs. pirmās puses bijusi slavena ar mājturības skolu. 20. gs. sākumā arhitekts L. Reinīrs pārbūvēja to neoklasicisma garā, apvienojot pusaplī izvietotos sānu korpusus. Ainavu parks, saimniecības ēkas.

177.

Bornsmindes pils

1999-11-13 56:24:48, 24:06:24

123 << >> A 📷

18. gs. celtā ēka 19. gs. ieguvusi angļu stila neogotiskas formas un trīsstāvu torni. Kāpnes rotā čuguna lauvu pāris. Saglabājušās arī 17.-18. gs. baronu Šepingu muižas saimniecības ēkas, pils parks.

178.

Lielupe pie Mežotnes pilskalna

1999-11-13 56:26:27, 24:02:50

123 << >> A 📷

Pirmos 25 km no Bauskas līdz Mežotnei Lielupe tek pa senleju, iegrauzusies augšdevona dolomītos. Lejpus Mežotnes ieleja paplašinās, un no Īslīces ietekas Lielupe tek pa līdzenumu.
(Latvijas daba, 3. sēj. Rīga, 1995.)

179.

Rundāles pils

1999-11-13 56:24:57, 24:01:36

123 << >> A 📷

Rundāles pils ir izcilākais baroka arhitektūras un rokoko dekoratīvās mākslas piemineklis Latvijā. Arhitekts un darbu vadītājs bija B. F. Rastrelli. Pils celta 1736.-1740. g. pēc Kurzemes hercoga un Krievijas carienes Annas favorīta Pētera Bīrona pasūtījuma kā vasaras rezidence un tā pabeigta 1763.-1767. g. Regulārā franču parka stādījumi un meža parks. Pilī rokoko stila interjeri, Zelta zāle, Balta zāle, skatītājiem pieejamas gandrīz 50 telpas, tēlnieka J. M. Grafa steka veidojumi, F. Martini un K. Cuki griestu gleznojumi. Ekspozīcijā - interjera priekšmeti, stila mēbeles.

180.

Rīga, Mātes Latvijas tēls Brāļu kapos

1999-11-20 56:59:08, 24:08:54

123 << >> A 📷

   Brāļu kapu ansambli būvēja no 1924.-1936. gadam, kad tas ieguva līdz mūsdienām saglabājušos veselumu. Tā idejas autors ir latviešu monumentālās tēlniecības ievērojamākais pārstāvis Kārlis Zāle. Memoriāla izveide ir kolektīva darba rezultāts, kas radies kopā ar arhitektiem Aleksandru Birzenieku, Pēteri Federu un daiļdārznieku Andreju Zeidaku.
   Pēc autoru ieceres apmeklētājs veic svētceļojumam līdzīgu gājienu, skatot virkni dziļi simbolisku ainavisku un alegorisku tēlniecības objektu.
   Izejot cauri vārtiem, viesis nonāk 200 m garā liepu alejā. Liepu simbolika liek domāt par sievieti - māti, līgavu, māsu, kura gaida un cieš klusējot. Pie uguns altāra nonākot, ceremonijas dalībniekus ieskauj ozoli - vīru stiprums un spēks.
   Aiz altāra izveidotā atbalsta siena nošķir šo pasauli no nāves ielejas - mirušo valstības, kas veidota kā plašs kapulauks ar parādes ierindu marķējošiem dzīvžogu stādījumiem. Varoņu nāvē kritušie te stāv pēdējā parādē. Viņus apraudāt palīdz četru dzimtenes avotu ūdens, par viņiem sēro četri Latvijas etniskos novadus personificējoši karavīri.
   Ansambļa noslēdzošo sienu vainago Mātes Latvijas tēls, paceļot slavas vainagu pār saviem kritušajiem dēliem.
   Memoriāla veidošanā izmantots galvenokārt Allažu šūnakmens, taču lietots arī smilšakmens un Itālijas travertīns.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

181.

Rīga, Raiņa kapa piemineklis

1999-11-20 56:59:03, 24:08:39

123 << >> A 📷

   Arhitekta Pētera Ārenda projektētās klasiskās rotondas interpretācija ir veiksmīgs atradums telpas organizācijai mazā amfiteātrī, kura vidū paceļas pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas meta 1934. gadā sarkanbrūnā Somijas granītā kaltais piemineklis.
   No 70 tonnas smagā "Balmoral" šķirnes granīta gabala tēlnieks Egons Zvirbulis kopā ar diviem akmeņkaļiem izkala 20. gs. 30. gadu Eiropā lielāko monolīta akmens skulptūru.
   Ikonografiski Raiņa kapa piemineklis sasaucas ar Kristus augšāmcelšanās motīviem mākslā. No taisnstūra pamatnes bloka augšā ceļas atmodinātais jaunā laika cilvēks - fiziski skaists un garīgi stiprs.
   Dzejnieka Raiņa kapa piemineklis ir viens no skaistākajiem un poētiski visbagātākajiem, apgarotākajiem memoriālās tēlniecības darbiem Latvijas mākslā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
   Piemineklis atrodas Raiņa kapos (Bērzu aleja 1a). Oficiāli kapsēta atklāta un nosaukta Raiņa vārdā 1929. gada15. oktobrī pēc J. Raiņa apbedīšanas.

182.

Dursupes dibināšanas piemiņas akmens

1999-11-26 57:11:31, 22:52:24

123 << >> A 📷

Dursupes dibināšanas piemiņas akmens "Dursupe - 1390", uzstādīts 1991. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

183.

Zentene, Latvijas kuplākā īve

1999-11-27 57:08:07, 22:58:43

123 << >> A 📷

Bijušās Zentenes muižas pils (tagad skola) priekšā aug Latvijas resnākā īve - apkārtmērs 2,35 m, stumbrs 1 m augstumā sadalās. Parkā (20,9 ha) 15 svešzemju sugu koku un krūmu stādījumi.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

184.

Zentenes pils

1999-11-27 57:08:07, 22:58:43

123 << >> A 📷

   Zentenes muižas kungu māja celta ap 1850. gadu Berlīnes skolas vēlīnā klasicisma stilā ar firstu Līvenu ģerboni dārza fasādes portika frontonā. Sākotnēji uz zemākajiem, centrālo un sānu daļas savienojošiem korpusiem bijusi terase. Ēkā saglabājusies bagātīga neorenesanses stila interjeru dekoratīvā apdare - zālē plastiskā griestu apdare, kolonas, koka kāpnes uz 2. stāvu, krāsnis.
   Pie muižas izveidots dārzs un mežaparks.
  (K. Veinberga, J. Zviedrāns)
   2008. gadā Zentenes pamatskola.

185.

Dzirciems, E. Birznieka-Upīša muzejs "Bisnieki"

1999-11-27 57:07:27, 23:01:02

123 << >> A 📷

Ernests Birznieks-Upītis, īstajā vārdā Ernests Birznieks, rakstnieks, bērnu literatūras meistars. Dzimis 1871. gada 6. jūnijā Dzirciema "Biseniekos", miris 1960. gada 30. decembrī Rīgā, apbedīts Lielupes kapos.
Rakstnieka dzimtajās mājās tagad ierīkots Ernesta Birznieka-Upīša muzejs.

186.

Dzirciems, rādītājs uz E. Birznieka-Upīša muzeju

1999-11-27 57:07:27, 23:01:02

123 << >> A 📷

Ernests Birznieks-Upītis sarakstījis Pastariņa triloģiju - "Pastariņa dienasgrāmata" (1922. g.), "Pastariņš skolā" (1924. g.) un "Pastariņš dzīvē" (1924. g.), kas pieder pie literatūras autobiogrāfiskā žanra.

187.

Rīga, Melngalvju nams

1999-12-10 56:56:49, 24:06:26

123 << >> A 📷

Sākta Rātslaukuma apbūves rekonstrukcija. Atjaunots 1941. gadā sagrautais Melngalvju nama komplekss, kas bij. Rātslaukuma ans. nozīmīgākā sastāvdaļa. Vēstures avotos ēka pirmo reizi minēta 1334. g. (Lielās ģildes Jaunais nams). 15. gs. ēka tika iznomāta melngalvjiem (tā izveidojas no 13. gs. b. pastāvējušās Svēta Jura brālības). 1713. g. tā kļuva vienīgi par melngalvju īpašumu un ieguva savu nosaukumu. Kaut ēka daudzreiz pārbūvēta, tā saglabāja savu got. kodolu.
Tiek atjaunots arī Rātsnams.

188.

Rīga, Rolanda statuja pie Melngalvju nama

1999-12-10 56:56:50, 24:06:17

123 << >> A 📷

   Bruņinieka Rolanda statuja - pilsētas tiesu sistēmas simbols. Rolanda statuju viduslaiku pilsētās uzskatīja kā pilsētu tiesu varas simbolu. Rīgas rāte 1412. g. un 1473. g. piešķīrusi naudu koka Rolanda tēla atjaunošanai, no kuriem neviens nav saglabājies.
   1999.-2000. g. notika Rolanda statujas atjaunošanas darbi, tika izveidots postaments ar ūdens noteces baseinu. Attēla redzama Rolanda statuja pirms atjaunošanas darbiem.
   Pirmo reizi ūdens ņemšanas vieta Rātslaukumā parādījās 1894. gadā, bet 1896. gadā tā tika papildināta ar tēlnieka Augusta Folca darināto 6,3 m augsto Rolanda skulptūru.
   Atjaunoto dzeramā ūdens avotu atklāja 2001. gada septembrī.

189.

Rīga, Okupācijas muzejs

1999-12-10 56:56:51, 24:06:24

123 << >> A 📷

Latvijas Okupācijas muzejs atrodas Rātslaukumā. Ēku uzcēla 1970. gadā Latviešu sarkano strēlnieku muzeja vajadzībām, arhitekti Dz. Driba, G. Lūsis-Grīnbergs. Latvijas Okupācijas muzejs dibināts 1993. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

190.

Rīga, Latviešu strēlnieku piemineklis

1999-12-10 56:56:50, 24:06:24

123 << >> A 📷

   Trīs vīri tēlnieka Valda Alberga monumentā ir personificēti revolūcijas sargkareivji, kuru tēlos cildināta latviešu varonība izšķirošos brīžos. Strēlnieku piemineklī (augstums 13 m) figūras ir monumentālas, vispārinātas, ar laikmetam raksturīgiem ieročiem un apģērbu.
   Pieminekļa autori tēlnieks Valdis Albergs un arhitekti Dzintars Driba un Gunārs Lūsis-Grīnbergs. Memoriālu atklāja 1971. gadā, to iekļāva pilsētas telpā bez saskaņas ar apkārtējo apbūvi.
   Pēc arhitekta O. Lūša-Grīnberga iniciatīvas 2000. gadā no pieminekļa pakājes demontēta sākotnējā uzraksta plāksne un tā pamatnē iekalts jauns - vēsturiski aplams uzraksts - "Latviešu strēlniekiem 1915-1920". Pieminekļa pakājes labiekārtošana pabeigta 2001. gada maijā.
  (O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)

191.

Jelgava, Valdekas pils

1999-12-19 56:40:08, 23:45:39

123 << >> A 📷

Nedaudz vairāk nekā 1 km no tilta pār Lielupi uz Rīgas pusi Rīgas ielā 22 kokos paslēpusies sarkani krāsota ēka - bijušās Valdekas muižas pils, kas sākotnēji celta 17. gs. kā barona Rekkes medību pils.
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

192.

Jelgava, piemineklis Svētbirzē

1999-12-19 56:39:19, 23:44:12

123 << >> A 📷

Svētbirzs stādīta 1936. gadā (Vienības birzs ar Vienības ozolu). 1989. gadā Svētbirzī atklāts piemiņas akmens 1944.-1949. g. komunistiskā terora upuriem.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

193.

Jelgava, Pētera Akadēmija

1999-12-19 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

Hercoga Pētera Bīrona dibinātās mācību iestādes "Academia Petrina" ēka (1773.-1775. g., 1951. g., arhit. S. Jensens) . Tagad ēkā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs un bibliotēka.

194.

Jelgava, Ģ. Eliasa piemineklis

1999-12-19 56:38:50, 23:43:35

123 << >> A 📷

Jelgavā Akadēmijas ielā 10, bijušās mācību iestādes "Academia Petrina" ēkā, darbojas Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Muzeja priekšā uzstādīts Ģ. Eliasa krūšutēls (J. Zariņš, 1987. g.).
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

1. Litene, pavasara ceļš 1997-03-28

2. Stāmerienas apkārtne, atvasaras ainava 1997-09-14

3. Lielā Jugla pie Bajāriem 1998-05-01

4. Kangaru kalni 1998-05-01

5. Lielā Jugla pie Zaķumuižas 1998-05-31

6. Līgatnes dīķis 1998-05-31

7. Amata pie Zvārtas ieža 1998-05-31

8. Kuldīga, tilts pār Ventu 1998-08-02

9. Aglonas apkārtnes ainava 1998-08-15

10. Rīga, Latvijas Universitāte 1998-08-31