Baznīcas M-R

Baznīcas M-R

2008-12-15

255.

Madlienas baznīca

2000-06-17 56:50:47, 25:09:10

123 << >> A 📷

Iespējams, ka Madlienas luterāņu baznīca celta jau 13. gs., par ko netieši liecina biezie mūri. Remontēta ap 1730. g., sakopta trešās atmodas laikā. Dievnamā G. Karinga altārglezna (1844. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

256.

Madonas katoļu baznīca

2001-04-28 56:51:29, 26:12:37

123 << >> A 📷

Kristus Karaļa godam veltītā baznīca celta 1931.-1934. g. pēc būvinženiera V. Bergkinda projekta.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

257.

Maskovskas pareizticīgo baznīca

2003-07-27 56:02:35, 26:47:46

123 << >> A 📷

Maskovskas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudzes baznīca celta 18. gs. beigās. Atrodas Daugavpils rajonā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

258.

Matīšu baznīca

2000-04-29 57:42:04, 25:09:34

123 << >> A 📷

Matīšu luterāņu baznīca celta 1687.-1688. g. Altāris un kancele - 17. gs. 80. gadi. Portāls rotāts ar Kārļa XII reljefu monogrammu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

259.

Mazirbes baznīca

2000-06-24 57:40:17, 22:19:50

123 << >> A 📷

Mazirbes baznīca celta 1868. g., izpostīta pēc 2. pasaules kara, atjaunota 20. gs. 80. gados. Dievnama ārpusē trīs vietās redzama ļoti sena ornamentālā zīme - krusta krusts.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

260.

Mazsalacas baznīca

2000-11-11 57:51:31, 25:04:01

123 << >> A 📷

   Ir ziņas par baznīcas celšanu Mazsalacā 1729. g. Zibens iespēris un baznīca izdegusi 1783. g., tā atjaunota 1784. g. un iesvētīta 1785. g. 1890. g. baznīca paplašināta, piebūvējot krustveidīgi draudzes telpu gotiskā stilā. 1927. g. uzcelts jauns tornis. 1936. g. plašāki iekšienes izdaiļošanas darbi, uzceļot jaunu altāri ar R. Rihtera gleznas "Kristus un grimstošais Pēteris" kopiju.
   Mācītāja A. Skrodeļa ierosmē 1924. g. 10. maijā Mazsalacas baznīcā pirmo reizi Latvijā svinēta Mātes diena, tādejādi iedzīvinot šo pasākumu Latvijā. Darbojas ev. lut. draudze.
  (E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

261.

Mālpils baznīca

2001-05-05 57:00:16, 24:57:40

123 << >> A 📷

Mālpils luterāņu baznīca celta 1766. g. baroka formās, remontēta 1850. un 1924. g. Tā ir vienjoma garenbūve ar portālu un kvadrātveida torni.
(Rīgas rajons. Ceļvedis. Rīga, 2001.)

262.

Meņģeles baznīca

2001-06-02 56:48:12, 25:25:00

123 << >> A 📷

Menģeles luterāņu baznīca celta 1791. g. Altārglezna "Golgāta" (1864. g., G. Karings).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

263.

Mērsraga baznīca

2000-06-24 57:20:12, 23:07:30

123 << >> A 📷

   Mērsraga luterāņu baznīca celta 1809. g., galīgi pārbūvēta 1896. g. Uzcelta vēl senākas baznīcas vietā. Te darbojies pirmais latviešu tautības mācītājs Talsu novadā Jānis Reinhards (1860.-1944. g.). Altārglezna (1793. g., J. F. Sartori). J. Pipara glezna "Jēzus glābj slīkstošo Pēteri" (1939. g.).
   Atkal uzstādīta padomju laikā noņemtā piemiņas plāksne (1939. g.) 1. pasaules karā kritušajiem dēliem.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

264.

Miķeļtorņa baznīca

2000-06-24 57:35:58, 21:58:34

123 << >> A 📷

Miķeļtorņa (Pizes) baznīca uzcelta 1883. g. vecās luterāņu guļbūves celtnes vietā. Iekšējā apdarē redzami seni ornamenti, iespējams ar dziļāku jēgu. 1963.-1989. g. draudze nedarbojās (ēkā bija pionieru nometnes klubs).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

265.

Moskvinas vecticībnieku baznīca

2003-07-26 56:18:21, 26:38:31

123 << >> A 📷

Moskvinas vecticībnieku draudze ir sena. Baznīca uzbūvēta 1873. gadā. Vieta izvēlēta tādēļ, ka tajā laikā tā bija liela apdzīvota vieta ar vairākiem desmitiem māju.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

266.

Muitnieku baznīca pie Bernātiem

2000-07-08 56:22:01, 21:00:16

123 << >> A 📷

Sākumā bijis lūgšanu nams (1914. g., iesvētīta 1918. g.), pārbūvēta par baznīcu ar torni 1950. g. Glezna "Kristus" (1837. g.).
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

267.

Murmastienes krucifiksa namiņš

2002-09-14 56:40:09, 26:33:52

123 << >> A 📷

Padomju varas laikā 20. gs. 50. gados tika nopostīta lūgšanu vieta Murmastienes centrā. 1993. gadā pēc arhitektes I. Ketleres projekta Murmastienē atklāja krucifiksa namiņu, kur maijā katru vakaru pulcējas dievlūdzēji, bet augustā piestāj svētceļotāji.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

268.

Nagļu baznīca

2000-07-28 56:41:00, 26:55:41

123 << >> A 📷

Laukakmeņu baznīca celta 19. gs. 90. gados. Baznīcai ir divi torņi (tipiski Latgalei). Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
(www.vietas.lv)

269.

Naujenes (Juzefovas) baznīca

2000-07-21 55:55:35, 26:43:22

123 << >> A 📷

Juzefovas katoļu baznīca celta 1934.-1961. g. Padomju gados te darbojas klubs. Baznīca draudzei atdota 1989. g. Pie Juzefovas kapiem atrodas poļu leģionāru piemiņas vieta.
(www.drp.lv/naujene.html)

270.

Neretas baznīca

1999-10-30 56:12:13, 25:18:21

123 << >> A 📷

Neretas luterāņu baznīca (1584.-1593. g.) ir vienjoma celtne ar taisnstūra veida plānojumu, 18,7 m augstu astoņstūra torni. Virs ieejas durvīm cilnis ar Efernu dzimtas ģerboni. Ordeņa laikos par uzticīgu kalpošanu Neretas novadu mestrs atdeva Aizkraukles komturam Efernam. Interjers baznīcā veidots gotikas stilā. Baznīcā 16. gs. kapa plāksne un piemiņas plāksne Eferniem (16. gs. beigas), misiņa griestu lukturis (1647. g.), ērģeles (1893. g.), divas vitrāžas (1900. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

271.

Nīcas baznīca

2000-07-08 56:21:14, 21:03:47

123 << >> A 📷

   Nīcas luterāņu baznīca celta 1851. g., paplašināta 1876. g. 2. pasaules kara laikā sagrauta, līdz 1990. g. izmantota par sporta zāli. Draudze darbību atsāka 1989. g.
   Apstādījumos sarkstošais vītols. 0,5 km uz rietumiem - Pērļu kapi, kur jauna kapliča (arhit. G. Vīksna).
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

272.

Nīcgales baznīca

2000-07-21 56:08:20, 26:20:24

123 << >> A 📷

Nīcgales katoļu baznīca celta 1863. g. neogotiskā stilā, atjaunota 1922. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

273.

Nīdermuižas baznīca

2001-04-08 56:07:33, 26:42:36

123 << >> A 📷

Nīdermuižas Romas katoļu baznīca atrodas Preiļu rajonā Nīdermuižā, tā uzcelta 1901. gadā. Nīdermuižas baznīca ir 16 m gara un 14 m plata celtne ar cementa grīdu un skārda jumtu. 1977. gadā jumts un torņi nokrāsoti ar eļļas krāsu. Ap baznīcu ir mūra žogs.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

274.

Nīgrandes baznīca

2002-08-25 56:29:12, 22:05:36

123 << >> A 📷

   Tagadējā Nīgrandes luterāņu baznīca celta 1775. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas baznīca izremontēta.
   Nīgrandes luterāņu draudzei ir daudzpusīga sadarbība ar Dānijas Karlslundes luterāņu draudzi.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

275.

Nītaures luterāņu baznīca

2000-08-19 57:04:02, 25:11:22

123 << >> A 📷

Nītaures luterāņu baznīca celta 1770. g. Baznīckalnā. Tās celtniecībai daļēji izmantoti 1277. g. celtās ordeņa pils gruveši. Baznīcā ērģeles (1933. g., H. Kolbe), zvans (1929. g.). Pie baznīcas saglabājušies Nītaures pils aizsargmūru pamati.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

276.

Nurmuižas baznīca Laucienē

2001-04-01 57:13:44, 22:44:57

123 << >> A 📷

14. gs. celtajā Nurmuižas pilī bijusi kapela. Kurzemes hercoga 1567. g. patente paredzēja uzcelt Nurmuižā baznīcu, 1588. g. dokumentos minēts Nurmuižas mācītājs. 1954. g. uzcelta tagadējā Nurmes baznīca - iespaidīga trīsjomu mūra celtne ar augstu jumtu. 1598. g. nodibināts pastorāts, 1673.-1687. g. pārbūvēts baznīcas interjers, no tā laika saglabājies altāris un kancele, no 1840. g. - ērģeles, 1899. g. uzcelts 47 m augsts tornis. 20. gs. beigās Firksu dzimtas piederīgie baznīcu atjaunojuši. Darbojas Nurmes ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

277.

Odukalna baznīca

2004-11-14 56:49:24, 24:15:09

123 << >> A 📷

Konfesionāli Luteriskās Baznīcas Ķekavas draudzes jaunā celtne atrodas Odukalnā, Saules ielā.
Baznīcas iesvētīšanas - atklāšanas dievkalpojums notika 2002. gada 4. augustā.

278.

Ogres katoļu baznīca

2000-07-23 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

1997. gadā uzcelta katoļu baznīca. Ogrē darbojas Romas katoļu draudze.

279.

Ogres luterāņu baznīca

2000-05-20 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

Baznīcai pamatakmens likts 1929. g. 1. septembrī, celtniecība pabeigta 1930. gadā. Luterāņu baznīcas ēkas būvi vēlīnās neogotikas tradīcijās projektējis arhitekts H. Kundziņš, pārveidojis būvinženieris A. Kēze. Baznīca ir 1872. gadā Piņķos historisma stilā celtās Sv. Nikolaja baznīcas atdarinājums.

280.

Ogres pareizticīgo baznīca

2003-08-22 56:49:11, 24:36:43

123 << >> A 📷

Izveidota kādreizējā Ogres vasarnīcā, pašreizējo izskatu ieguva 20. gs. 90. gadu beigās, projekta autore L. Kļešina, daļa ikonu izgatavotas Lietuvā. Kopš 2005. gada baznīcā Bizantiešu stila raksti.
(www.etaka.lv)

281.

Ostronas katoļu baznīca

2004-08-05 56:28:42, 26:58:50

123 << >> A 📷

Ostronas Sv. Aloiza katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajonā. Baznīca celta no koka 1936. gadā, 1972. gadā remontēta lūgšanu telpa.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

282.

Ozolaines katoļu baznīca

2002-04-13 56:25:34, 24:30:48

123 << >> A 📷

Ozolaines Svētā Ignata Lojolas Romas-katoļu baznīca, celta 1864. g.
(A. Plaudis. Apceļosim Latviju. Rīga, 2000.)

283.

Ozolmuižas katoļu baznīca

2004-08-05 56:29:30, 27:13:43

123 << >> A 📷

Ozolmuižas Sv. Pāvila un Pētera katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajonā. Baznīca uzcelta 1820. gadā par grāfu Plāteru-Zībergu līdzekļiem. Baznīcai ir trīs altāri un trīs zvani.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

284.

Palsmanes luterāņu baznīca

2000-09-13 57:23:20, 26:10:51

123 << >> A 📷

Palsmanes luterāņu baznīca uzcelta 1817. g., ērģeles - 1860. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

285.

Palsmanes pareizticīgo baznīca

2007-10-06 57:23:19, 26:10:18

123 << >> A 📷

Palsmanes Dievmātes Pasludināšanas baznīca, pašlaik nedarbojas.
Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir sākusi remontēt un atjaunot agrāk slēgtos dievnamus.

286.

Pampāļu baznīca, tagad darbnīcas

2002-08-25 56:32:26, 22:12:52

123 << >> A 📷

1838. gadā Pampāļos Pampāļu-Celminieku luterāņu draudzei tika uzcelta jauna mūra baznīca, kuru sagrāva 1944. gadā. Pēc kara baznīcā iekārtoja mehāniskās darbnīcas.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

287.

Pasienes baznīcas torņi

2000-07-22 56:17:33, 28:09:36

123 << >> A 📷

Jaunavas Marijas dzimšanas Svētā Jāzepa un Svētā Dominika Pasienes Katoļu baznīca.
1753. gadā koka baznīca ar klosteri nodega. Bet 1761. gadā baznīca tika atjaunota vēl krāšņākā izskatā no akmens un ķieģeļiem. Kopš tā laika baznīca ir ne tikai viena no skaistākām baznīcām Latvijā, bet arī visā pasaulē.

288.

Pāles baznīca

2002-03-16 57:42:17, 24:38:31

123 << >> A 📷

Pāles luterāņu baznīca celta 18. gs., altārglezna "Kristus svētī bērnus" (1943. g., A. Annuss).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

289.

Pāvilostas baptistu baznīca

2008-08-10 56:53:19, 21:11:11

123 << >> A 📷

   Pāvilostas baptistu baznīca atrodas Pāvilostā, Klusā ielā 8.
   Barons Otto fon Lilienfelds 1897. gadā deva atļauju celt baznīcu un iedalīja apbūves gabalu no sev piederošās zemes. Baznīcas būvniecības darbi tika uzsākti 1900. gadā, bet 1906. gada 10. decembrī tika noturēts pirmais dievkalpojums jaunuzceltajā baznīcā.
  (www.pavilosta.lv)

290.

Pāvilostas luterāņu baznīca

2008-08-10 56:53:26, 21:11:02

123 << >> A 📷

Pāvilostas luterāņu baznīca atrodas Pāvilostā, Brīvības ielā 26. Baznīca celta 1930. gadā.
(www.pavilosta.lv)

291.

Peipiņu baznīca

2002-08-11 56:02:02, 27:02:53

123 << >> A 📷

   Peipiņu Sāpju Dievmātes katoļu baznīca atrodas Šķeltovas pagastā.
   Peipiņu baznīcas dibinātājs ir J. Ziemelis (dz. Prusaks, 1885.-1939. g.), bijis Peipiņu baznīcas prāvests.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

292.

Penkules baznīca

2000-11-04 56:29:07, 23:11:21

123 << >> A 📷

   Baznīca uzcelta 1691. g. Tornis nespēja turēt divus G. Meijera lietus zvanus, tādēļ celta īpaša zvannīca. 1865. g. celts jauns tornis un baznīca no pamatiem sākot atjaunota. Būvdarbus vadījis O. Dīce. Plašāki remonti 1908.-1909. g. un 1935. g. Vecā (apm. 300 g.) altāra glezna novietota sakristejā. Atis Grunde gatavojis jaunu gleznu.
   2. pasaules karā baznīca nav cietusi, sašauts tornis. Padomju varas laikā baznīca bija pamesta un izpostīta. Baznīca atjaunota.
  (E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

293.

Pēternieku baznīca

2001-03-10 56:46:02, 23:55:51

123 << >> A 📷

Pēternieku katoļu baznīca celta 1940. g. Pie baznīcas skaisti Misas upes krasti.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

294.

Piedrujas katoļu baznīca

2002-08-11 55:47:44, 27:26:43

123 << >> A 📷

Piedrujas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas katoļu baznīca atrodas Daugavas malā uzkalnā. Tā celta no 1759. gada līdz 1774. gadam baroka stilā.
(Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

295.

Piksāru baznīca

2006-05-20 57:53:40, 25:35:35

123 << >> A 📷

   Piksāru baznīca atrodas 7 km no Naukšēniem, Piksāros. Baznīca būvēta no 1914. gada līdz 1936. gadam. Piksāru draudze darbojusies līdz 20. gs. sešdesmito gadu vidum. Pēc tam ēkā ierīkota kolhoza noliktava.
   Šobrīd ēka tiek izmantota kā koncertzāle.
  (www.naukseni.lv)

296.

Piltenes baptistu baznīca

2007-04-30 57:13:28, 21:40:32

123 << >> A 📷

Baznīca atrodas Piltenē, Lielā ielā 18. Piltenes baptistu draudze dibināta 1863. gadā, baznīca uzcelta 1881. gadā.

297.

Piltenes luterāņu baznīca

2000-04-15 57:13:24, 21:40:16

123 << >> A 📷

Piltenes lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Uzskata, ka tag. Piltenes lut. mūra baznīca celta 1808. gadā, taču tornis varētu būt saglabājies no kāda iepriekšējā būvperioda, arī pamatu kontūras varētu būt no kādas agrākās baznīcas plāna. Piltenes lut. baznīca ir Kurzemes hercogistes arhitektūrai tipisks divdaļīgas kompozīcijas dievnams. No iepriekšējās baznīcas ir saglabājies tēlnieka J. Kreicfelda ap 1719. gadu veidotais ērģeļu prospekts.

298.

Piņķu baznīca

2000-05-06 56:56:40, 23:55:01

123 << >> A 📷

Piņķu (Nikolaja) baznīca celta 1874. gadā. 1916. gada 19. jūlijā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandieris Jukums Vācietis pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti teica runu saviem kareivjiem. Šo epizodi dzejnieks Aleksandrs Čaks iemūžinājis dzejolī "Sprediķis Piņķu baznīcā".
(A. Plaudis, Rīgas rajons, "Avots", 1998)

299.

Pļaviņu baznīca

2001-04-08 56:36:56, 25:43:03

123 << >> A 📷

Pļaviņu Svētā Pētera luterāņu baznīca celta 1911.-1912. g., atjaunota 1921. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

300.

Pļavu baptistu baznīca

2001-06-09 57:15:22, 22:54:08

123 << >> A 📷

Baznīca atrodas Talsu rajonā, Pļavās. Nariņciema draudze nodibinās 1928. gada rudenī, bet divus gadus vēlāk uzceļ lūgšanas namu. Atvēršanas svētkus svinēja 1934. gadā. Gadiem ejot, lūgšanas namu rekonstruējot, koka ēka iegūst baznīcas statusu.

301.

Pociema baznīcas drupas

2000-10-01 57:35:46, 24:51:04

123 << >> A 📷

   Pociema centrā atrodas Pareizticīgo baznīcas drupas, daļēji saglabājies baznīcas tornis. Baznīca celta 19. gadsimta 70. gadu sākumā kā Umurgas Pareizticīgo draudzes baznīca un tā darbojusies līdz pat 20. gadsimta četrdesmitajiem gadiem.
   Blakus baznīcai atrodas bijušās pareizticīgo draudzes skolas ēka.
  (www.pociems.lv)

302.

Popes baznīca

2000-09-17 57:24:09, 21:51:27

123 << >> A 📷

   Popes baznīca uzcelta 1771. g. Vienjoma celtne ar poligonālu altārgalu. Pašreizējais interjers neogotiskās formās darināts 1879. g. Ērģeles ar 11 reģistriem (1898. g., Valkers). Piemiņas plāksne (1939. g.) Latvijas Atbrīvošanas cīņās un 1. pasules karā kritušajiem un bez vēsts pazudušajiem 30 pagasta dēliem, atkal uzstādīta 1988. g. Portāls (1771. g.) daļēji izveidots no dzelteniem t.s. Holandes ķieģeļiem (tos kuģinieki atceļā veda no Rietumiem), daļēji kalts akmenī. Barokālas durvis (18. gs.).
   Pie baznīcas kapu plāksnes, kas pārvestas no baronu kapiem.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga 1993.)

303.

Preiļu katoļu baznīca

2000-07-22 56:17:39, 26:43:34

123 << >> A 📷

Preiļu katoļu baznīca celta 1886. g. Baznīcā krucifikss (18. gs.), ērģeles (19. gs.
80. gadi, restaurētas 1936. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

304.

Preiļu vecticībnieku baznīca

2001-04-08 56:17:44, 26:44:13

123 << >> A 📷

   1990. gadā Preiļu vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs Vasilijs Hrapunovs ierosināja un arī sāka realizēt ideju par Vecticībnieku baznīcas uzcelšanu Preiļos.
   1992. gadā sākās celtniecība. Projekta autors ir arhitekts P. Mirošnikovs. Vasilijs Hrapunovs organizēja ziedojumus, vadīja strādniekus, pats lika sienas un mūrēja krāsnis. 1996. gada 24. novembrī celtniecība tika pabeigta un dievnams iesvētīts. Tas celts par vietējās vecticībnieku draudzes līdzekļiem un privātajiem ziedojumiem
  (www.preili.lv)

305.

Priekules baznīca

2000-06-11 56:26:47, 21:35:30

123 << >> A 📷

Kurzemes baznīcu reģistrā 1591. gadā atzīmēts, ka Priekules īpašniekam S. Korfam no 1578. gada bija savs mācītājs, bet nebija baznīcas. Ap 1680. gadu celta tag. ev.-lut. baznīca kā maza muižas draudzes un Korfu dzimtas apbedījumu baznīca, vairākkārt pārbūvēta. 1895. gadā baznīca iegūva E. Martina būvētās ērģeles. 2. pasaules kara laikā tā sagrauta. 1998. gadā 6. jūnijā iesvētīta atjaunotā Priekules baznīca. Pie baznīcas piemineklis T. Korfam (19. gs. beigas).

306.

Pustiņas katoļu baznīca Robežniekos

2002-08-11 55:58:34, 27:36:15

123 << >> A 📷

   1897. gadā prāvests St. Malahovskis sāka celt mūra baznīcu, ko iesvētīja 1899. gadā. Tā ir Pustiņas Svētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca.
   Baznīcā ir trīs altāri. Altāru gleznas "Jaunava Marija", "Svētais Miķelis", "Svētais Juris" un "Svētais Jāzeps" gleznojis B. Tomševics.
   Baznīcas liturģiskie priekšmeti atvesti no Francijas, kora telpā ir lielas ērģeles.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

307.

Pušas katoļu baznīca

2002-08-11 56:14:01, 27:13:50

123 << >> A 📷

Pušas Vissvētā Trīsvienības katoļu baznīca celta 1743. gadā. Koka baznīcu uzcēlis muižnieks J. Šadurskis. 1799. gadā baznīca pārveidota.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

308.

Pušmucovas baznīca

2000-07-22 56:38:38, 27:43:28

123 << >> A 📷

Pušmucovas katoļu baznīca celta no laukakmeņiem 1852. g., atjaunota 1901. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

309.

Puzes baznīca

2000-09-17 57:19:40, 22:00:33

123 << >> A 📷

   Puzes baznīca celta 1692. g. Tornis pēc ugunsgrēka uzcelts 1806. g. Virs ieejas četri akmens ciļņi - ģerboņi (1692. g.). Restaurācija sākta 1986. g., draudze atjaunota 1988. g. Ērģeles (1844. g., Hermanis Liepājā) pabeigtas restaurēt un paplašinātas 1990. g.
   Teika par to, kā barons izvēlējies meiteni iemūrēšanai baznīcā. Blakus baznīcai apglabāts zinātnieks entomologs Johans Heinrihs Kavals (1799.-1881. g.), kas no 1835. g. bija Puzes mācītājs.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

310.

Pūres baznīca

2000-10-28 57:02:11, 22:55:40

123 << >> A 📷

   Pūres luterāņu baznīca uzcelta 1859. g. Altāris, kancele un kungu sols no 19. gs. 2. puses. Baznīca sapostīta, uzņemot kinofilmu "Kad vēji un lietus sitas logā", pēc tam izmantota par kapliču. Draudze atjaunota 1989. g.
   Pie baznīcas parasto kastaņu aleja.
  (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

311.

Raģeļu baznīca

2002-08-11 56:03:39, 27:09:25

123 << >> A 📷

Raģeļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca atrodas Aglonas novadā pie Jazinkas ezera. Sākotnējā baznīcas ēka nodegusi, atjaunota pēc otrā pasaules kara. 2006. atjaunots baznīcas koka interjers.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

312.

Raunas katoļu baznīca

2003-09-05 57:20:22, 25:36:34

123 << >> A 📷

Nams pielāgots baznīcas vajadzībām, tajā darbojas Raunas katoļu draudze. Raunas draudzē kādreiz bija sešas katoļu kapelas, taču no tām vairs nekas nav saglabājies. 16. gs. sākumā Baltiju aptvēra Reformācijas kustība un arī Raunā ienāca luterticība.

313.

Raunas luterāņu baznīca

2000-03-26 57:19:53, 25:36:35

123 << >> A 📷

   1262. g. Raunas baznīcu licis celt Rīgas arhibīskaps Alberts II. Dievnams vairākkārt pārbūvēts un restaurēts. To rotā izciļņi "Ādams un Ieva" (16. gs.), un "Kristus pie krusta" (13.-14. gs., plienakmens). Baznīcā atrodas ērģeles (E. F. Valkers, 1908. g.) un kapa plāksne G. Grāvem (1654. g., kaļķakmens).
   Raunā par luterāņu mācītāju (1656.-1664. g vai 1658.-1664. g.) strādājis Jānis Reiters - latviešu tautības mācītājs, jurists, ārsts un garīgu rakstu autors. 1664. g. par baznīcas mācības pārkāpšanu garīgā tiesa Rīgā atcēla Reiteru no mācītāja amata un viņam bija jāatstāj Rauna.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

314.

Remtes baznīca

2005-06-23 56:44:48, 22:41:13

123 << >> A 📷

   Remtes baznīca celta ap 1780. gadu. Tās celtniecībai līdzekļus devuši grāfiene Agnese Elizabete fon Brukena-Foka, kā arī Kārlis Johans un viņa dēls Kārlis Johans Fridrihs fon Mēdemi.
   Baznīcas iekārtošanas darbi ilguši līdz 1793. gadam. Remtes baznīca izdegusi 1945. gada maijā, kad to esot aizdedzinājuši padomju armijas karavīri, šaujot raķetes baznīcas torņa logā.
   Padomju varas gados baznīca pārbūvēta kolhoza noliktavas vajadzībām. Baznīcas priekšā drīz pēc tās uzcelšanas ierīkoti Mēdemu dzimtas kapi un uzcelta kapliča. Kapličā padomju laikā bijusi ierīkota degvielas bāze. Tagad baznīca atdota draudzei.
  (www.saldus.lv)

315.

Rendas baznīca

2000-04-15 57:04:05, 22:17:36

123 << >> A 📷

Rendas baznīca - celta 1750.-1786. g., zvanu tornis 1887. g. Ērģeļu prospekts - 18. gs. 80. gadi. 1971.-1989. g. baznīca nedarbojās (20. gs. 80. gados to izmantoja par koncertzāli). Starp Rendas baznīcu un šoseju īpatnējs, daļēji apskaldīts akmens ar it kā iecirstu robu. Tā garums 2,6 m, platums 2,2 m, augstums 0,5 m.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

316.

Rēzeknes Jēzus Sirds katoļu baznīca

2000-10-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

Sākotnēji šīs katoļu baznīcas vietā 1685. gadā par Krakovas vojevodas Beļinska līdzekļiem tika uzcelta koka baznīca. Tā nodega negaisa laikā pēc diviem gadsimtiem – 1887. gadā. Jau nākošajā gadā nodegušās baznīcas vietā sākās jaunās katedrāles celtniecība pēc Rīgas inženiera Floriana Viganovska projekta. Tagad tā ir viena no lielākajām un skaistākajām baznīcām Latvijā. Katedrāles apdares darbi ilga līdz pat 1902. gadam. 1914. gadā Jēzus Sirds katedrāle tika iesvētīta. Ēkas fasādes daļa veidota pseidoromantikas stilā, bet altāra daļa – pseidogotikas.
(www.etaka.lv)

317.

Rēzeknes Sāpju Dievmātes katoļu baznīca

1999-09-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas celtniecība pēc arhitekta Pavlova projekta uzsākta 1936. gadā. 27 metrus augstā ēka celta neoromantisma stilā. Baznīca tika iesvētīta 1937. gada 6. decembrī, taču celtniecības darbi pilnībā tika pabeigti tikai 1939. gadā. Blakus baznīcai uzstādīta Fatimas Dievmātes skulptūra.
(www.etaka.lv)

318.

Rēzeknes pareizticīgo baznīca

2000-10-14 56:30:24, 27:19:55

123 << >> A 📷

   1834. gadā bija pieņemts lēmums par pareizticīgo baznīcas celtniecību Rēzeknē. Dievnama projektu izstrādāja Pēterburgas arhitekti – Dāvids Viskonti un Šarlemans Bodē II. 1840. gadā sākās baznīcas būvniecības darbi, tomēr to iesvētīja tikai pēc sešiem gadiem par godu Dievmātes dzimšanai. Remontēta 8 gadus pēc iesvētīšanas, kā arī 20. gs. sākumā. Pēc šiem remontiem Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas Piedzimšanas pareizticīgo baznīca ieguva pašreizējo izskatu.
   Pa kreisi no baznīcas ieejas atrodas neliela mūra kapliča, veltīta Aleksandra II glābiņam no nāves vilciena katastrofā 1866. gada 4. aprīlī.
  (www.etaka.lv)

319.

Riebiņu baznīca

2001-04-08 56:20:20, 26:47:56

123 << >> A 📷

Riebiņu katoļu baznīca atrodas starp Preiļu-Viļānu ceļu un Feimanku, celta 1906. g. Baznīcā 19. gs. gleznas.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

320.

Rikavas baznīca

2000-10-14 56:37:21, 27:02:39

123 << >> A 📷

Rikavas Dieva Apredzības baznīca, darbojas katoļu draudze. Tagadējā Rikavas baznīca celta 1829. gadā par Aleksandra Rika līdzekļiem un veltīta dievišķas providences gādībai.

321.

Rindas baznīca

2006-10-14 57:31:10, 21:53:23

123 << >> A 📷

Rindas luterāņu baznīcas mūra ēka celta no 1833.-1835. gadam. To lika uzcelt barons Karls Otto fon Bērs. Baznīca svinīgi iesvētīta 1835. gada 10. novembrī. Tajā atrodas no koka baznīcas saglabājusies kancele un altāris. 1841. gadā Rindas baznīcā uzstādīts zvans, kuru lējis pirmais latviešu tautības zvanu lējējs Ulrihs Johans (Jānis) Kleinšmits. Zvana svars bija 50 kg. Zvans diemžēl nav saglabājies, jo pirmā pasaules kara laikā aizvests uz Krieviju un nav atgūts. Baznīcas tornis celts 1904. gadā.
(www.cs.lpu.lv)

322.

Rīga, Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca

2002-11-03 57:02:13, 24:05:18

123 << >> A 📷

Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca atrodas Baltāsbaznīcas ielā 50. Baznīca uzcelta 1788. gadā, tās tornis izmantots par bāku.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

323.

Rīga, Debessbraukšanas pareizticīgo baznīca

2004-04-12 56:57:60, 24:08:12

123 << >> A 📷

Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca atrodas Mēness ielā 2, uzbūvēta 1867. gadā. No 1879. gada baznīcā paliek tikai latviešu draudze. 20. gs. sākumā baznīca paplašinātā pēc arhitekta V. Lunska plāna. Baznīca nepārtrauca darbu arī padomju varas gados.
Pareizticība Latvijā radās vēl pirms vācu krustnešu ienākšanas, to bija atnesuši misionāri no Polockas. Pareizticību bija pieņēmuši daži zemes valdnieki (Jersikas valdnieks Visvaldis, Tālivaldis un viņa dēli, valdnieks Vetseke), un, viņu atbalstīta, tā sāka izplatīties starp senās Latvijas ciltīm.

324.

Rīga, Dievmātes pasludināšanas baznīca

2002-11-03 56:56:37, 24:07:15

123 << >> A 📷

Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca atrodas Gogoļa ielā 9. Baznīcai ir arī otrs nosaukums – Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. Tā ir viena no vecākajām pareizticīgo baznīcām Rīgā. Pirmo reizi tās nosaukums dokumentos minēts jau 15. gs. vidū, kad "krievu sētā" minēta Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca, kas bija mūra celtne ar koka šķindeļu jumtu.
Pašreizējā baznīcas ēka celta 1814.-1818. g., arhitekts T. G. Šulcs. Tā ietver sevī divas baznīcas – Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīcu centrālajā daļā, un Sv. Nikolaja baznīcu, kas piebūvēta centrālajai baznīcai kā priekšbaznīca. Abas baznīcas ir atdalītas ar sienu un stiklotām durvīm. Baznīca līdz mūsdienām ir saglabājusies nepārbūvēta.

325.

Rīga, Golgātas baptistu baznīca

2004-04-12 56:58:19, 24:08:18

123 << >> A 📷

Rīgas Golgātas baptistu baznīca atrodas Hospitāļu ielā 32.
Ziru upītē 1861. gada 10. septembrī plkst. 1.00 naktī A. Gertners kristījis 72 latviešus. Šo dienu Latvijas baptisti uzskata par savu dibināšanas dienu.

326.

Rīga, Grebenščikova vecticībnieku baznīca

2002-11-03 56:56:10, 24:08:12

123 << >> A 📷

   Bizantiešu formās celtais Grebenščikova (Pomoras) vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Krasta ielā 73. Tas uzcelts 1814. gadā, 1886. gadā paplašināts, 1906. gadā uzcelts tornis. Arhitekts R. Šmēlings.
   Lūgšanu nams 1826. gadā nosaukts tirgotāja un filantropa Grebenščikova vārdā.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

327.

Rīga, Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca

2002-09-28 56:57:43, 24:08:10

123 << >> A 📷

Jaunā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca atrodas Brīvības ielā 119. Tā celta 1903.-1906. g., arhitekts V. fon Striks. Baznīcā J. Rozentāla altārglezna "Kristus svētī bērnus".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

328.

Rīga, Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca

2002-11-03 56:56:29, 24:08:48

123 << >> A 📷

Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca atrodas Ivana kapos (Kalna iela 19). Ivana kapi atklāti 19. gs. beigās. Tajos atrodas arī sarkanarmiešu brāļu kapi.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

329.

Rīga, Jēkaba baznīcas tornis

2002-05-13 56:57:02, 24:06:10

123 << >> A 📷

   Svētā Jēkaba katoļu katedrāle atrodas Klostera ielā. Tā celtā laikā no 1215.-1225. gadam, vienlaicīgi ar jaunās pilsētas izveidošanos.
   Jēkaba baznīca sākotnēji celta kā halles jeb zāles tipa baznīca. Pēc tam, kad pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms 1226. gada 5. aprīlī bija noraidījis Zobenbrāļu ordeņa pretenzijas uz vienu trešo daļu no Jēkaba baznīcas, šī baznīca kā nesadalīta vienība turpmāk skaitījās bīskapa Alberta tiešais īpašums.
   1480. g. izgatavoja pulksteni ar zvanu, novietoja torņa ārpusē zem īpaši izgatavota jumtiņa. 1522. gadā Adventa pirmajā svētdienā Svētā Jēkaba baznīcu pārņēma luterāņi. Polijas karaļa valdīšanas laikā no 1582.-1621. gadam Svētā Jēkaba baznīca piederēja katoļiem. Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs pēc Rīgas ieņemšanas baznīcu nodeva luterāņiem. No 1923. gada Jēkaba baznīca ir katoļu katedrāle. 1993. gada rudenī Svētā Jēkaba katedrālē viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II.
  (No Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles mājas lapas)

330.

Rīga, Jēzus luterāņu baznīca

2002-11-03 56:56:31, 24:07:24

123 << >> A 📷

Jēzus luterāņu baznīca atrodas Elija ielā 16. Tā celta 1818.-1822. g., arhitekts K. Breitkreics. Tā ir lielākā klasicisma stila koka celtne Latvijā. Baznīcas interjers 1938. gadā pārveidots pēc P. Kundziņa projekta.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

331.

Rīga, Kristus Pestītāja pareizticīgo baznīca

2002-11-16 56:55:16, 24:05:26

123 << >> A 📷

Kristus Pestītāja Svētbildes pareizticīgo baznīca atrodas Vienības gatvē 76.
Pareizticība Latvijā ir nākusi no Krievijas - no Polockas, kur bija tuvākā bīskapa katedra. Vidzemē pareizticīgā baznīca iesakņojās 18. gs. beigās. Rīgā ir 12 pareizticīgo baznīcas, kurās lielākoties pulcējas krievu tautības dievlūdzēji.

332.

Rīga, Kristus Piedzimšanas katedrāle

2002-05-27 56:57:15, 24:06:57

123 << >> A 📷

   Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle celta 1876.-1884. gadā pēc arhitekta R. Pflūga projekta. Tā ir neobizantiešu stilā celta sakrālā ēka, kas raksturīga eklektisma perioda pareizticīgo dievnamiem. Kristus Piedzimšanas katedrāle bija pirmā ēka, ko uzcēla Esplanādes laukumā. Ēkas celtniecības gaitā 1880. g. sākotnējais projekts tika mainīts. Projekta autors ēku papildināja ar zvanu torni, kam par iemeslu bija ķeizara Aleksandra II dāvinājums katedrālei - divpadsmit Maskavā lieti zvani. Katedrāles būvapjomu vainago pieci kupoli, kas sākotnēji bija ar zeltītām ribām un krustiem. Dzelteno ķieģeļu sienas ieklātas ar horizontālām sarkanbrūnu betona plāksnīšu joslām. Katedrāles ikonostasu gleznojuši Pēterburgas mākslas akadēmijas profesori. Fasādes dekoratīvi plastisko apdari veikusi tēlnieka Augusta Folca firma.
   Kristus Piedzimšanas katedrāle ir ievērojamākā pareizticīgo kulta celtne Latvijā.
  (www.citariga.lv)

333.

Rīga, Kristus apskaidrības pareizticīgo baznīca

2002-11-03 56:59:51, 24:07:56

123 << >> A 📷

Kristus Apskaidrības pareizticīgo baznīca atrodas Meža prospektā 11.
Pareizticīgās draudzes Latvijā sāka veidoties 19. gs. pirmajā pusē. 1836. gada 14. septembrī tika nodibināts Pleskavas eparhijas Rīgas vikariāts.

334.

Rīga, Kristus karaļa katoļu baznīca

2002-08-08 56:59:45, 24:08:13

123 << >> A 📷

Kristus karaļa katoļu baznīca atrodas Meža prospektā 86. Baznīca celta 1935.-1940. g., arhitekti I. Blankenburgs, K. Reisons. Pie baznīcas Sarkandaugavas kapi, ierīkoti 1920. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

335.

Rīga, Krusta baznīca

2002-05-12 56:59:03, 24:11:40

123 << >> A 📷

   Krusta baznīca atrodas Ropažu ielā 20.
   Krusta baznīca celta 1909. gadā, jūgendstils, arhitekti V. Bokslafs, E. Frīzendorfs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

336.

Rīga, Latvijas Jaunapustuliskā baznīca

2004-05-29 56:57:20, 24:11:24

123 << >> A 📷

Latvijas Jaunapustuliskā baznīca atrodas Rīgā, G. Astras ielā 2a. Tajā darbojas Rīgas draudze un Ķengaraga draudze. Jaunapustuliskās draudzes ir arī Dobelē, Siguldā, Jelgavā, Pelčos, Jaunpilī, Saldū, Cērē u.c.

337.

Rīga, Lutera baznīca

2002-04-27 56:55:45, 24:05:20

123 << >> A 📷

Lutera baznīca atrodas uzkalnā pie Torņakalna kapiem, celta 1888.-1891. gadā. Baznīcā 1893. gada ērģeles.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

338.

Rīga, Marijas Magdalēnas baznīcas tornis

2002-11-12 56:57:02, 24:06:07

123 << >> A 📷

Svētās Marijas-Magdalēnas Romas katoļu baznīca atrodas Klostera ielā 2. Baznīca uzcelta 13. gs. beigās vai 14. gs. sākumā, atjaunota 1621. gadā. 1746. gadā pēc arhitekta N. Vasiļjeva projekta pārbūvēta par pareizticīgu baznīcu, uzcelta altāra daļa un tornis. 1923. gadā baznīca atdota katoļu draudzei. 1929. gadā pārbūvēts tornis pēc arhitekta A. Mēdlingera projekta. Šī arhitektūras pieminekļa kompleksā ietilpst arī ēkas Klostera ielā 4 un Mazajā Pils ielā 2.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

339.

Rīga, Mateja baptistu baznīca

2004-04-12 56:57:11, 24:08:18

123 << >> A 📷

   Mateja baptistu baznīca atrodas Rīgā, Matīsa ielā 50b. Mateja draudze dibināta 1867. gadā. 1902. gadā pēc arhitekta H. Melbarta projekta draudze uzbūvēja savu pašreizējo dievnamu.
   Bībelē vārds "kristība" grieķu valodā skan "baptizo", no šā vārda arī cēlies nosaukums "baptisti". Pašreiz Latvijā ir vairāk kā 80 baptistu draudzes.
  (www.matejs.lv)

340.

Rīga, Mārtiņa luterāņu baznīca

2001-05-13 56:57:02, 24:04:19

123 << >> A 📷

   Mārtiņa luterāņu baznīca atrodas Pārdaugavā, Slokas ielā 34. Baznīca celta 1851.-1852. g., arhitekts J. D. Felsko. Vēlāk pārbūvēta, 1888. gadā uzcelti abi torņi (arhit. H. Šēls). Baznīcā E. F. Valkera firmas ērģeles (1893. g.).
   Blakus baznīcai Mārtiņa kapi (atklāti 18. gs.), kuros apbedīts komponists E. Dārziņš, dabas zinātnieks D. H. Grindelis, rakstnieks A. Leitāns. Kapos Grindeļa ģimenes kapliča.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

341.

Rīga, Metodistu baznīca

2002-10-09 56:56:43, 24:04:38

123 << >> A 📷

   Metodistu baznīca atrodas Slokas ielā 6. Tajā darbojas Rīgas 2. metodistu draudze un Rīgas krievvalodīgā metodistu draudze.
   Metodisms ir viens no Kristīgās Baznīcas Reformācijas rezultātiem. Radies 18. gadsimtā, nesaraujami saistīts ar anglikāņu mācītājiem brāļiem Veslijiem, it sevišķi Džonu Vesliju, kurš lika pamatus metodismam.
   Metodisms balstās uz Jaunās Derības teoloģiskajiem postulātiem. Metodistu simbols: vienkāršs krusts, kuru apvij Svētā Gara uguns.

342.

Rīga, Mežaparka luterāņu baznīca

2002-11-03 56:59:58, 24:10:34

123 << >> A 📷

Mežaparka luterāņu baznīca atrodas Ezermalas ielā 28. Baznīca celta 1904.-1920. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

343.

Rīga, Misiones baznīca

2002-05-11 56:59:03, 24:10:40

123 << >> A 📷

   Savdabīgais luterāņu Misiones draudzes lūgšanu nams atrodas Čiekurkalna 1. garajā līnijā 78. Misiones baznīca uzcelta 1928. gadā, tā iesvētīta un pirmo dievkalpojumu piedzīvojusi 1928. gada 31. oktobrī. Draudzes nams celts uz Kristīnes Purgailes dāvinātās zemes par draudzes locekļu ziedojumiem.
   Misiones draudzi 1921. gadā dibinājis mācītājs Arnolds Vilciņš, un tā pastāvējusi arī visu komunistu valdīšanas laiku. Arnolds Vilciņš draudzi nodibināja pēc atgriešanās Rīgā no Sibīrijas latviešu ciema Lejas Bulānas. Pie šīs draudzes viņš arī strādāja līdz pat savai nāvei. Mācītājs Arnolds Vilciņš (1885.-1946. g.) ordinēts Maskavā 1918. gada 28. aprīlī, Latvijas konsistorijai Krievijā nodibinoties. 1918. gada vasarā kopā ar misionāru A. Zuzānu ieradies Lejas Bulānā.
  (Juris Rubenis. Lejas Bulānas mācītāji)

344.

Rīga, Pestīšanas baptistu baznīca

2004-04-12 56:56:32, 24:07:54

123 << >> A 📷

Pestīšanas baptistu baznīca atrodas Lāčplēša ielā 115/117. Celta kā Angļu-amerikāņu misionāru biedrības nams 1925. gadā, arhitekts D. Zariņš.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

345.

Rīga, Pētera - Pāvila baznīca (Ave Sol)

2003-03-30 56:57:18, 24:06:00

123 << >> A 📷

Pētera - Pāvila baznīca atrodas Citadeles ielā 7. 1987. gadā Pētera - Pāvila baznīcu pārveidoja par koncertzāli, un tā kļuva par kamerkora "Ave sol" darba un koncertu vietu.
(Rīga. Rīga, 1990.)

346.

Rīga, Reformātu baznīca

2002-11-12 56:56:47, 24:06:30

123 << >> A 📷

   Reformātu baznīca atrodas Mārstaļu ielā 10. Baznīca celta 1733. gadā, būvmeistars K. Meinerts. Portāls atvests no Brēmenes un uzstādīts 1737. gadā. Baznīca pārbūvēta 1805. g., 1992. g.
   Kopš 1993. gada baznīcā darbojas luterāņu Reformātu Brāļu draudze.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

347.

Rīga, Sāpju Dievmātes katoļu baznīca

2002-08-29 56:57:01, 24:06:01

123 << >> A 📷

   Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīca atrodas Pils ielā 5.
   Baznīcas celtniecība uzsākta 1784. gadā un jau 1785. gadā pabeigta, pārbūvēta no 1858. līdz 1860. gadam pēc arhitekta Johana Felsko plāna.
  (www.catholic.lv)

348.

Rīga, Sv. Alberta katoļu baznīca

2002-11-16 56:55:49, 24:04:07

123 << >> A 📷

Svētā Alberta katoļu baznīca atrodas Liepājas ielā 38. Celta 1908. gadā, arhitekti J. Kohs, V. L. N. Bokslafs. Ērģeles (1912. g.) ir mākslas piemineklis.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

349.

Rīga, Sv. Franciska katoļu baznīca

2002-11-03 56:56:35, 24:08:10

123 << >> A 📷

   Romāņu stilā celtā Svētā Franciska katoļu baznīca atrodas Katoļu ielā 16. Tā uzcelta 1889. gadā, arhitekts F. Viganovskis. Baznīcā ērģeles no 1940. gada. Blakus baznīcai komponista K. Kreicera kaps.
   Pie baznīcas garīgais seminārs, kurā Latvijas apmeklējuma laikā 1993. gadā uzturējās Romas pāvests Jānis Pāvils II.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

350.

Rīga, Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīca

2002-09-28 56:57:24, 24:07:13

123 << >> A 📷

Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca atrodas Ģertrūdes ielā 8. Tā celta 1863.-1868. g., arhitekts J. D. Felsko. Baznīcā mākslas pieminekļi - divas vitrāžas (1907. g.) un ērģeles (1906. g.).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

351.

Rīga, Sv. Jāzepa katoļu baznīca

2002-11-18 56:57:47, 24:04:02

123 << >> A 📷

   Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca atrodas Embūtes ielā 12/14.
   1937. gadā draudzes vajadzībām tika nopirkta koka ēka Embūtes ielā 12/14, savā laikā tā tika izmantota kā kino zāle, vēlāk kā noliktava. Šī māja tika izremontēta un piemērota baznīcas vajadzībām. Tajā 1943. gadā svinēja pirmo Svēto Misi.
   Laikā no 1986. – 1992. gadam Sv. Jāzepa baznīca tika pārveidota, uzcelta praktiski no jauna. Kādreizējā kino zāle pārtapa par nelielu, simpātisku baznīciņu. Svētdienās un svētku dienās Svētā Mise notiek gan latviski, gan arī poliski.
  (www.catholic.lv)

352.

Rīga, Sv. Pāvila luterāņu baznīca

2002-08-02 56:57:15, 24:08:55

123 << >> A 📷

Svētā Pāvila luterāņu baznīca atrodas A. Deglava ielā 1. Tā celta 1885.-1887. g., arhitekti G. F. A. Hilbigs, H. Hilbigs. Baznīcā ir mākslas pieminekļi - altārglezna "Kristus augšāmcelšanās" (1937. g.) un ērģeles (1912. g.)
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

353.

Rīga, Sv. Trijādības baznīca

2002-10-09 56:56:39, 24:04:52

123 << >> A 📷

   Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca atrodas Pārdaugavā, Meža ielā 2.
   Draudze dibināta 1781. gadā. Pirmā koka baznīca uzcelta 1781. gadā, tagadējā mūra baznīca celta 1891.-1895. g., arhitekts V. Lunskis.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

354.

Rīga, Sv. Trijādības pareizticīgo katedrāle

2002-09-28 56:57:49, 24:08:52

123 << >> A 📷

   Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāle atrodas Krišjāna Barona ielā 126. Tā celta 1902.-1907. gadā pēc Rīgas arhitekta N. H. Pēkšēna projekta.
   Katedrāli ir apmeklējuši Imperators Nikolajs II un Krievijas Ministru padomes priekšsēdētājs P. Stolipins. Ilgus gadus šī bija tikai klostera baznīca, bet 1961. gadā, kad slēdza Kristus Dzimšanas katedrāli, tā kļuva par Rīgas eparhijas katedrāli, uz kuru tika pārcelts Virsgana sēdeklis. Svētās Trijādības katedrāle nekad nav tikusi slēgta.
  (www.pareizticiba.lv)

355.

Rīga, Sv. Trīsvienības katoļu baznīca

2004-05-29 56:57:02, 24:11:04

123 << >> A 📷

Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu draudzes baznīca atrodas A. Deglava ielā 63. Baznīcu uzsāka celt 2001. gadā, to atklāja 2004. gadā, bet celtniecība vēl turpinājās.

356.

Rīga, Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca

2002-09-28 56:59:48, 24:07:37

123 << >> A 📷

   Rīgas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca atrodas Sarkandaugavas ielā 10.
   Baznīca celta 1876.-1878. g., arhitekts J. D. Felsko. Baznīca celta ziemeļvācu ķieģeļgotikas formās. Ērģeles būvējusi Rīgas firma "E. Martin" 1882. gadā, šobrīd tās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcā ir izcila akustika.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

357.

Rīga, Visu Svēto pareizticīgo baznīca

2002-11-03 56:56:29, 24:08:12

123 << >> A 📷

Visu Svēto pareizticīgā baznīca atrodas Katoļu ielā 10a. Baznīca uzcelta 1882. - 1884. gadā, arhitekts J. F. Baumanis. Iesvētīta 1891. gadā. 1924. gadā tika iegādāti jauni zvani.
(www.pareizticiba.lv)

358.

Rīga, luterāņu baznīca Mēness ielā

2008-09-03 56:58:07, 24:08:13

123 << >> A 📷

Baznīca atrodas Mēness ielā 1. Tajā darbojas Rīgas Kristus Evanģēliski luteriskā draudze.
Vēsturiskā ēka - Sv. Jēkaba kapela Mēness ielā 1 tika nodota draudzes rīcībā 1991. gadā. Tika uzsākti ēkas atjaunošanas darbi. Soli pa solim ir izdevies atjaunot baznīcu, un tā izveidota par skaistu celtni.

359.

Rīga, pareizticīgo baznīca Maskavas ielā

2004-04-12 56:56:05, 24:09:21

123 << >> A 📷

   Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca atrodas Maskavas ielā 170.
   Tagadējā Erceņģeļa Mihaila baznīca tika uzcelta ar Rīgas un Jelgavas arhibīskapa Arsenija atbalstu, kas atrada gan vietu, gan sniedza finansiālu pabalstu jaunā vecticībnieku dievnama celtniecībai. Baznīcas pamatakmens likts 1894. gadā. Baznīcu iesvētīja 1895. gadā. Tiek izvirzīta hipotēze, ka baznīcas projekta autors bijis Rīgas eparhijas galvenais arhitekts Apoloniuss Edelsons. Erceņģeļa Mihaila baznīca celta no neapmestiem ķieģeļiem 17. gs. krievu arhitektūras tradīcijās.
  (www.citariga.lv).

360.

Rīga, pareizticīgo baznīca Pokrova kapos

2004-04-12 56:58:03, 24:08:24

123 << >> A 📷

Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca atrodas Pokrova kapos Mēness ielā 3. Baznīca celta 1875.-1879. gadā, arhitekts R. A. Pflūgs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

361.

Rīgas Doms

2001-08-21 56:56:56, 24:06:11

123 << >> A 📷

   Baznīcas un klostera celtniecība sākta 1211. g. Klostera daļā no 13. gs. saglabājusies kapitula zāle un krusteja, kas no trim pusēm aptver Doma dārzu, kur līdz 16. gs. bija kapsēta, vēlāk tirgus, kopš 1892. g. dārzs. Klostera telpās darbojās 1211. g. dibinātā Domskola. Baznīca vairākkārt pārbūvēta (ap 1300. g., pēc 1524. g., kad reformācijas laikā gāja bojā visa iekārta, 1776. g. uzcelts jauns tornis tagadējā izskatā, pēdējās pārbūves un ērģeļu restaurācija 1959.-1962. g. un 1981.-1984. g.).
   Kopš 1989. g. atjaunota draudzes darbība.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.).

362.

Rīgas Sv. Jāņa baznīca

2001-08-21 56:56:51, 24:06:31

123 << >> A 📷

Svētā Jāņa luterāņu baznīca uzcelta 13. gs., sagrauta 15. gs., atjaunota 15. un 16. gs. mijā vēlās gotikas stilā, 1587.-1589. g. nojaukta altārdaļa un baznīca paplašināta, 1849. g. uzcelts jauns zvanu tornis (arhit. J. D. Felsko).
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

363.

Rīgas Sv. Pētera baznīcas tornis

2001-08-21 56:56:50, 24:06:25

123 << >> A 📷

   Svētā Pētera luterāņu baznīca pirmoreiz minēta 1209. g. No 13. gs. saglabājušās tagadējās ēkas sānu jomu ārsienas un daži pīlāri interjerā.
   1408.-1409. g. uzcēla jaunu altārdaļu ar pusloka apeju un piecām kapelām (arhit. J. Rumešotels), 1456.-1491. g. izbūvēja jaunu piramidālu torni, kas 1677. g. nodega. 1671.-1690. g. izbūvēja galveno fasādi, portālus un torni (būvmeistari J. Jostens, R. Bindenšū), kas 1721. g. nodega. Torni 1743.-1746. g. uzcēla no jauna, tā augstums bija 120,7 m.
   1941. g. 29. jūnijā tornis gāja bojā, izdega arī baznīca. 1954.-1984. g. baznīca restaurēta, 1968.-1973. g. atjaunoja torni, izmantojot metāla konstrukcijas; torņa augstums 123,25 m.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

364.

Rojas baznīca

2002-06-24 57:30:22, 22:48:02

123 << >> A 📷

Rojas luterāņu baznīca celta 17. gs. no koka. 1876. gadā izbūvētas mūra ārsienas. Mūra tornis atjaunots 1991. gadā.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

365.

Ropažu luterāņu baznīca

2004-07-08 56:58:27, 24:37:60

123 << >> A 📷

Ropažu luterāņu baznīca celta 1893. g., tiek restaurēta.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

366.

Rozentovas baznīca pie Maltas

2000-10-14 56:20:30, 27:11:07

123 << >> A 📷

Rozentovas koka baznīca celta 1780. g. Baznīcas tuvumā, priežu silā, vairākas kapsētas.
(Rēzekne - Latgales sirds. Ceļvedis. Rēzekne, 1995.)

367.

Rubenes baznīca

2000-04-29 57:28:02, 25:15:43

123 << >> A 📷

   Rubenē ne vien celta viena no pirmajām baznīcām Latvijā, zināms arī, ka tur 1208. g. iekārtota patstāvīga draudze ar savu draudzes priesteri - Livonijas hronikas autoru Indriķi.
   Tagadējā Rubenes luterāņu baznīca celta 1732. g., ietverot jaunajā ēkā arī 14. gs. būvētās koka baznīcas altārdaļu. 1899. g. veikts kapitālremonts. Altārglezna - H. Hofmaņa "Debesbraukšana" kopija. Ērģeles - 1908. g. M. Krēsliņa Jēkabpilī būvētas.
  (E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīca. Latviešu ev. lut. baznīcas. Minesota, 1987.)

368.

Rubeņu baznīca

2000-10-15 56:08:18, 25:59:00

123 << >> A 📷

Tagadējā Rubeņu Svētā Pētera un Pāvila Romas-katoļu baznīca ir akmeņu krustveida būve, celta 1893. gadā, tai ir 100 gadu mūžs. Baznīcai ir viens tornis. Sienas balsta daudzi piloni. No ārpuses apmesta un krāsota.
(www.jekabpils.lv)

369.

Rucavas baznīca

2000-07-09 56:09:36, 21:09:44

123 << >> A 📷

Rucavas luterāņu baznīca celta 1874. g., atjaunota 1932. g. Baznīcā altārglezna "Kristus ar svēto vakarēdienu" (19. gs. 3. cet.), I. Zeberiņa gleznas "Golgāta" (20. gs. 50. gadi) un "Laidiet tos bērnus pie manis". Ērģeles (1936. g.) būvējis Liepājas meistars J. Jauģietis. Ērģeļu prospekts izveidots, izmantojot J. Madernieka latvisko ornamentu paraugus. Altāris - 1990. g., D. Gabaliņš.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

370.

Rudbāržu baznīca

2000-06-11 56:38:40, 21:53:12

123 << >> A 📷

Rudbāržu baznīca uzcelta 1907. g. Saglabājies nostāsts par baronu Firksu - Firksu dzimtas īpašums Rudbārži bija no 1778. g. Barons Firks varējis saņemt Vācijas bagātās radinieces mantojumu tikai tad, ja uzcels baznīcu, un tā uzbūvēta viena no mazākajām baznīcām Latvijā.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

371.

Rudzātu baznīca

2001-08-11 56:25:08, 26:26:55

123 << >> A 📷

Rudzētu (Rudzātu) katoļu baznīca celta 1912. g. no koka.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

372.

Rugāju katoļu baznīca

2004-04-09 57:00:26, 27:08:29

123 << >> A 📷

Katoļu draudze Rugājos izveidota 1932. gadā, bet baznīca uzcelta vēlāk - 20. gs. 40_tajos gados.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

373.

Rugāju pareizticīgo baznīca

2002-09-14 56:59:52, 27:07:05

123 << >> A 📷

Rugāju (Aleksandropoles) pareizticīgo baznīca uzcelta 1915. gadā. Naudu baznīcas celtniecībai devis Krievijas cars Nikolajs II.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

374.

Rundēnu katoļu baznīca

2002-08-10 56:16:33, 27:49:22

123 << >> A 📷

Rundēnu Svētā Krusta Paaugstināšanas katoļu baznīca atrodas Rundēnu centrā, tā celta ap 1820. gadu.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

375.

Rušonas baznīca

2000-10-14 56:11:07, 26:58:02

123 << >> A 📷

Rušonas katoļu baznīca celta 1816. g. Blakus baznīcai bijušā dominikāņu klostera ēka (ap 1766. g.).
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

376.

Rūjienas baznīca

2000-08-05 57:53:49, 25:19:56

123 << >> A 📷

Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīca celta gandrīz vienā laikā ar Rūjienas ordeņa pili 1259.-1263. g. Tā ir viena no vecākām un lielākām baznīcām Vidzemē, ārpus Rīgas. Baznīcas vēsture saistīta ar nepārtrauktiem postījumiem un atkal "augšāmcelšanos". Vidzemē grūti atrast vēl tik bieži un pamatīgi postītu kulta celtni.
(www.bertuladraudze.lv)

Satura rādītājs (123)

I-ALBUMI

255. Madlienas baznīca 2000-06-17

256. Madonas katoļu baznīca 2001-04-28

257. Maskovskas pareizticīgo baznīca 2003-07-27

258. Matīšu baznīca 2000-04-29

259. Mazirbes baznīca 2000-06-24

260. Mazsalacas baznīca 2000-11-11

261. Mālpils baznīca 2001-05-05

262. Meņģeles baznīca 2001-06-02

263. Mērsraga baznīca 2000-06-24

264. Miķeļtorņa baznīca 2000-06-24