Baznīcas A-G

Baznīcas A-G

2008-12-15

Aderkašu pareizticīgo baznīca

2001-06-02 56:50:36, 25:21:12

123 << >> A 📷

Aderkašu pareizticīgā baznīca celta 1876. g. Aderkašos atrodas Dullā Daukas birzs, ko stādījuši vietējie iedzīvotāji par godu sava novadnieka rakstnieka Sudrabu Edžus stāsta "Dullais Dauka" varonim. Birzī savesti lieli akmeņi.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

Aglonas baznīca

1999-08-17 56:07:36, 27:00:55

123 << >> A 📷

Izcils arhitektūras piemineklis. Aglonas bazilika celta 1768. g. baroka stilā. Līdz XX gadsimta sākumam te darbojās dominikāņu klosteris. XX gs. deviņdesmitajos gados, atdzimstot garīgumam, te tika veikti vērienīgi rekonstrukcijas darbi.
Baznīcā glabājas plaša gleznu, skulpūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte"(17. gs.), kuru atsedz tikai svinīgos gadījumos reliģisku svētku laikā. Pastāv uzskats, ka tai piemīt dziednieciskas spējas. Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu.

Aizkalnes baznīca

2001-04-08 56:11:58, 26:46:47

123 << >> A 📷

Aizkalnes katoļu baznīca celta 1815. g., atjaunota 1890. g., pārbūvēta 1926.-1932. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

Aizkraukles baznīca

2000-04-21 56:37:06, 25:08:38

123 << >> A 📷

Starp šoseju un Daugavu stāvajā Daugavas senlejas krastā redzama 1688. g. celtā un 1899. g. paplašinātā Aizkraukles luterāņu baznīca, kurā skatāma A. Annusa altārglezna "Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam" (1943).
(V. Veilands. Latvija kabatā, Rīga, 1995.)

Aizkraukles katoļu baznīca

2000-03-05 56:35:56, 25:15:53

123 << >> A 📷

Baznīcas celtniecība iesākta 1995. gadā, arhitekts J. Letinskis. Tā iesvētīta 2000. gada 16. janvārī. Baznīca veltīta Sv. Terēzes no Bērna Jēzus godam.

Aizputes adventistu baznīca

2008-08-10 56:42:55, 21:36:55

123 << >> A 📷

Aizputes Septītās dienas adventistu baznīca atrodas Aizputē, Kalvenes ielā 38a. Draudze neliela, tajā 40-50 locekļi. Savu namu adventistu draudze ieguva 1993. gadā.

Aizputes baptistu baznīca

2008-08-10 56:43:28, 21:36:22

123 << >> A 📷

Aizputes baptistu baznīca atrodas Aizputē, Kuldīgas ielā 17. Draudze dibināta 1869. gadā, pirmo dievnamu uzcēla 1884. gadā. Baznīcas koris organizēts 1884. gadā, aktīvi darbojas joprojām.
(www.aizpute.lv)

Aizputes katoļu baznīca

2008-08-10 56:43:20, 21:36:13

123 << >> A 📷

Aizputes Kristus Karaļa Romas katoļu draudzes baznīca atrodas Aizputē, Kuldīgas ielā 3. Pamatakmens baznīcai tika ielikts 2002. gada 15. novembrī. Dievnama projekta autore Ausma Skujiņa.

Aizputes luterāņu baznīca

2002-08-03 56:43:15, 21:35:59

123 << >> A 📷

Tebras labajā krastā iepretim Aizputes pilsdrupām paceļas ap 15 m augstais kuršu pilskalns Baznīcas kalns. Tajā 13. gs. uzcelta Aizputes luterāņu baznīca, kas vairākkārt pārbūvēta (1773. g., 1887. g.). Baznīcā 19. gs. otrā pusē ierīkots altāris un 1904. gadā būvētas ērģeles. Altāra labajā pusē Kurzemes bīskapa H. Bazedova kapa plāksne (1523. g.).
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

10.

Aknīstes katoļu baznīca

2000-07-23 56:09:47, 25:44:33

123 << >> A 📷

Netālu no skolas atrodas Aknīstes Romas katoļu baznīca. Celta 1937. g., arhit. P. Pavlovs. Saglabājušies vecās katoļu baznīcas sarkanie ķieģeļu vārti (19. gs. 2. puse). lielais koka altāris un kancele, kas pārnesti no vecās koka baznīcas, kādreiz greznojuši Rokišķu baznīcu Lietuvā.
Pie baznīcas dižliepa (apkārtmērs 4,5 m).

11.

Allažu baznīca Stīveros

2000-06-04 57:06:07, 24:49:15

123 << >> A 📷

   Rakstos 1630. g. minēta Filipa Jēkaba koka baznīca. 1758. g. Stīveros uzcēla jaunu koka baznīcu, kura gāja bojā 1. pasaules kara laikā. Vecās vietā 1926. g. uzcēla tagadējo baznīcu (arhit. P. Kundziņš), kuru iesvētīja 1927. g. Baznīcas apdarē izmantots Allažu šūnakmens.
   1982. g. baznīcai iebruka jumts, 1989. g. tika uzsākti atjaunošanas darbi. 1998. g. atjaunots ev. lut. draudzes darbs.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

12.

Alojas luterāņu baznīca

2000-04-29 57:46:04, 24:53:07

123 << >> A 📷

Pilsētas centrā ir lut. baznīca. Alojā darbojas ev.-lut. draudze. Pirmā baznīca bijusi no koka, 1726. gadā labota. 1769. g. 24. maijā baznīca nodegusi. Jauna mūra baznīca celta 1774.-1776. g.. Pie baznīcas ir izdarīti arheoloģiskie pētījumi. Pie lut. baznīcas piemiņas akmens represētajiem, "ziemeļu vēju lauztajiem".
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

13.

Alojas pareizticīgo baznīca

2003-11-08 57:46:35, 24:52:53

123 << >> A 📷

   Alojas pareizticīgo baznīca atrodas Limbažu rajona Alojas pilsētas lauku teritorijā. 1845.-1848. g. apmēram 700 Alojas luterāņi pārgāja pareizticībā. Stakenberga muižā 1846. gadā nodibināja pareizticīgo draudzi un uzcēla koka baznīcu. 1895. gadā tika iesvētīta jaunā mūra baznīca.
   Baznīcā dievkalpojumi vairs nenotiek.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

14.

Alsungas baznīca

2000-07-09 56:58:47, 21:34:17

123 << >> A 📷

Alsunga (senāk Alšvanga) - pilsētciemats Kuldīgas rajonā, 30 km no Kuldīgas. Vēst. avotos Alsunga pirmoreiz minēta 1231. g. Vēst. piemin. - kuršu pilskalns Dižgabalkalns.
Arhit. piemin. - Alsungas pils (1372. g.) un katoļu baznīca (XVI gs.).

15.

Alūksnes katoļu baznīca

2003-09-06 57:25:28, 27:02:32

123 << >> A 📷

Alūksnes Sv. Bonifācija Romas katoļu baznīca atrodas Helēnas ielā 31. Dievnams iesvētīts 2001. gadā, arhitekts A. Krusts.
(www.aluksne.lv)

16.

Alūksnes luterāņu baznīca

2000-09-14 57:25:31, 27:02:51

123 << >> A 📷

Netālu no Bībeles muzeja atrodas Alūksnes lut. baznīca. Projektējis K. Hāberlands 1781. gadā. Viena no skaistākajām Latvijas baznīcām, īpatnēja ar vietējā granīta pielietojumu klasicisma arhitektūrā.
Turpat pāri ielai Alūksnes septiņsimtgades parkā ir piemiņas akmens E. Glika dibinātās skolas vietā, Saules pulkstenis (1984. g.) un tēlnieka A. Zelča veidotas skulptūras.

17.

Alūksnes pareizticīgo baznīca

2003-09-06 57:25:15, 27:02:48

123 << >> A 📷

   Alūksnes Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīca atrodas Helēnas ielā 56. Celta 1895. gadā eklektisma stilā.
   1845.-1848. g. pareizticībā pārgāja 1663 Alūksnes draudzes latvieši.
  (www.aluksne.lv)

18.

Ambeļu katoļu baznīca

2003-07-27 56:02:16, 26:50:48

123 << >> A 📷

Ambeļu Svētā Jura katoļu baznīca celta 1888. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

19.

Andrupenes baznīca

2000-10-14 56:10:58, 27:23:39

123 << >> A 📷

Andrupenes katoļu baznīca uzcelta 1849. gadā.

20.

Annenieku baznīca

2000-06-11 56:40:47, 23:06:02

123 << >> A 📷

Anneniekos pirmā Jaunpils draudzes filiālbaznīca uzcelta pēc 1710. g. mēra. 18. gs. vidū šīs koka baznīciņas vietā uzcelta tagadējā mūra baznīca, 1863. g. tā pārbūvēta. Darbojas Annenieku ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

21.

Apekalna baznīca

2000-09-13 57:33:00, 26:54:12

123 << >> A 📷

   Pirmā koka baznīca celta 1693. g., bet 1701. g., kā teicis E. Gliks, -"Opokas baznīca sakrita pelnos".
   Tagadējā Opekalna (Apukalna) mūra baznīca celta 1774.-1779. g., pēc E. Glika ierosinājuma iekārtota Opekalna vecā un jaunā kapsēta. 1927. g. pēc arhitekta P. Kampes projekta restaurēts baznīcas tornis.
   Opekalna baznīca atrodas 235 m vjl. - vienīgā Latvijā, kas atrodas tik augstu. Baznīcā atrodas trīs valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris (1774. g.), ērģeles (ap 1860. g.) un kancele (18. gs. 2. puse). Darbojas Opekalna ev. lut. draudze.
   Opekalna draudze un baznīca nepārtrauca darbu arī padomju okupācijas gados.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

22.

Apriķu baznīca

2000-06-11 56:48:16, 21:29:43

123 << >> A 📷

Apriķu luterāņu baznīca (1710. g.) ir viena no krāšņākajām Kurzemē. Tās ārējais veidols daudz neatšķiras no citām lauku baznīcām, taču interjers pārsteidz ar savu košumu - kungu loža, ērģeļu luktas, ērģeles, altāris, kancele, biktssols veido vienotu dekoratīvu koktēlniecības ansambli. Skaists griestu gleznojums.

23.

Arendoles baznīca

2001-04-08 56:09:07, 26:36:34

123 << >> A 📷

Arendoles Dievmātes baznīca. Baznīca pārbūvēta no Arendoles muižas bijušās saimniecības ēkas. Darbojas katoļu draudze.
(www.catholic.lv)

24.

Asares baznīca

2002-07-18 56:06:55, 25:53:26

123 << >> A 📷

Asares luterāņu baznīca celta no 1821. gada līdz 1843. gadam. Baznīcā saglabājusies sākotnējā kancele, J. Dēringa altārglezna "Augšāmcelšanās" (1853. g.) un divas E. Todes darbnīcas vitrāžas (1909. g.).
(V. Veilands. Latvija kabatā. Rīga, 1995.)

25.

Asūnes baznīca

2002-08-11 56:01:34, 27:37:13

123 << >> A 📷

Pirmā koka baznīca Asūnē uzcelta 1680. gadā. Tagadējā mūra Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas katoļu baznīca uzcelta 1816. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

26.

Atašienes baznīca

2000-07-28 56:32:43, 26:23:58

123 << >> A 📷

Atašienes katoļu baznīca uzcelta 1937. gadā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

27.

Auces katoļu baznīca

2000-11-04 56:27:38, 22:53:52

123 << >> A 📷

Auces Romas katoļu draudze dibināta 1937. gadā, tā apkalpoja 11 apkārtējos pagastus. 1938. gadā iesvētīta jaunā katoļu baznīca.

28.

Auces luterāņu baznīca

2001-10-27 56:27:55, 22:53:25

123 << >> A 📷

Vecauces luterāņu baznīca uzcelta 1866. g. Pie baznīcas Baltais krusts 2. pasaules karā kritušo vācu karavīru brāļu kapos.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

29.

Augstkalnes baznīca

2000-06-23 56:24:17, 23:19:57

123 << >> A 📷

   Svētes upes krastā atrodas Mežmuižas luterāņu baznīca. Baznīca iesvētīta 1648. gadā.
   Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
  (www.tervetesnov.lv)

30.

Augstrozes baznīca

2003-11-08 57:30:27, 25:00:12

123 << >> A 📷

Augstrozes luterāņu baznīca atrodas Limbažu rajona Umurgas pagastā. Baznīca uzcelta 1859. gadā, 1872. gadā remontēta. 1968. gadā baznīcu pārvērta par labības noliktavu. 1991. gadā draudze darbību atjaunoja, baznīca restaurēta. Tiek izdots laikraksts "Augstrozes Dievnams".
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

31.

Aulejas baznīca

2000-07-22 56:03:23, 27:16:58

123 << >> A 📷

Pirmā Aulejas katoļu baznīca uzcelta 1625. g, mūra baznīca uzcelta 1709. g. Baznīca nosaukta Sv. Marijas Madaļas vārdā.

32.

Āraišu baznīca

2000-08-19 57:15:13, 25:16:51

123 << >> A 📷

Āraišu luterāņu baznīca ezera ziemeļrietumu krastā celta 1445. gadā, pašreizējo izskatu baznīca ieguva pēc pārbūves 1791. gadā. Blakus baznīcai atrodas Āraišu mācītājmuižas apbūves komplekss (18. gs. beigas) ar parku un Āraišu kapsēta (1780. g.) ar laukakmeņu žogu un kapliču (1782. g., atjaunota 1989. g.)

33.

Ārlavas baznīca

2000-11-05 57:24:12, 22:34:05

123 << >> A 📷

Senākās rakstiskās liecības par Ārlavas baznīcu pieminētas no 1383. gada. Koka baznīca celta 17. gs. otrajā pusē un 1728. gadā tā kopā ar mācītājmuižu vēl atrodas labā stāvoklī. Savukārt 1777. gada vizitācijas protokolā norādīts, ka visa baznīca un jumts atrodas sabrukušā stāvoklī. Apkārtējie muižu īpašnieki un patroni lemj par jaunas baznīcas celtniecību. Darbus pie mūra baznīcas beidz 1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca iegūst pēc 1862./ 63. gada pārbūves.
(www.arlavasbaznica.lv)

34.

Babītes Sv. Annas baznīca

2000-05-06 56:54:48, 23:47:07

123 << >> A 📷

Senā Babītes Sv. Annas baznīca celta 1660. g. Tagadējā mūra ēka uzcelta 1854. g. (arhitekts J. Felsko). Arhitektūras piemineklis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

35.

Balbinovas katoļu baznīca Indrā

2002-08-11 55:53:07, 27:32:58

123 << >> A 📷

   Balbinovas Vissvētās Trīsvienības baznīca uzcelta 1940. gadā. Pirms tam katoļu baznīca atradās vecā koka ēkā. Baznīca tika uzcelta prāvesta V. Litavnieka vadībā. Balbinovas baznīcā ir piemiņas plāksne V. Litavniekam.
   Baznīcā 18. gs. beigās gleznotā "Dievmātes kronēšana".
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

36.

Baldones baznīca

2000-03-05 56:44:31, 24:23:39

123 << >> A 📷

Baldones luterāņu baznīca celta 1823.-1825. g.
Pie baznīcas ir pirmā un otrā Pasaules karā kritušo brāļu kapi, K. Ulmaņa stādītais ozols un piemiņas akmens.

37.

Balgales baznīca

2000-05-14 57:09:40, 22:54:32

123 << >> A 📷

   Balgales baznīca celta 1809. gadā. Tās torni grezno senu zīmju salikums - Māras krusts un Saules krusts ar zeltītu centru.
   Pie baznīcas apglabāts firsts Kārlis Kristofers Līvens (1767.-1844. g.) - bijušais Krievijas izglītības ministrs un Tērbatas skolotāju semināra dibinātājs.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

38.

Baltezera baznīca

2000-03-12 57:02:40, 24:18:49

123 << >> A 📷

Ādažu (Baltezera) luterāņu baznīca, celta 1775. gadā. Baznīca celta baroka stilā ar dažām klasicisma iezīmēm. Ādažu baznīcā pirmo reizi Vidzemes celtniecības vēsturē parādās krievu celtniecības ietekme.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

39.

Baltinavas katoļu baznīca

2002-08-10 56:56:51, 27:39:02

123 << >> A 📷

   Pirmā katoļu koka baznīca atradās Keišu ciemā Supenkas krastā, kalnā. Baznīca iesvētīta 1695. gadā. 1774. gadā pārcelta uz Baltinavu, kur tā kalpoja līdz 20. gs. 30. gadiem.
   Tagadējā mūra baznīca ar pārtraukumiem tika būvēta līdz 1930. gadam.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

40.

Balvu katoļu baznīca

2000-07-28 57:07:59, 27:16:22

123 << >> A 📷

11780. gadā Balvos ieradās prāvests M. Šimanovskis . Viņa laikā 1797. gadā Vissvētās Trīsvienības godam konsekrēta mūra baznīca, kurā pēc nāves 1809. gadā torņa nišā tika apbedīts arī pats prāvests.
(Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

41.

Balvu luterāņu baznīca

2000-07-28 57:07:55, 27:16:07

123 << >> A 📷

Balvu lut. baznīcā atrodas savdabīgs neatkarīgās Latvijas laika sakrālās mākslas piemineklis - mākslinieka J. Strazdiņa altārglezna "Kristus svētī ļaudis" (arī "Kristus parādās latviešu ģimenei", 1937. g.).

42.

Balvu pareizticīgo baznīca

2004-04-09 57:07:59, 27:15:55

123 << >> A 📷

   1871. gadā Balvos uzcelta pareizticīgo draudzes koka baznīca, 1985. gadā tā nodega.
   Balvos darbojas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudze. Dievkalpojumi notiek šim nolūkam pārkārtotā ēkā.
  (Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. Rīga, 1999.)

43.

Barkavas baznīca

2000-07-27 56:43:33, 26:36:40

123 << >> A 📷

Ciema centrā redzama masīva mūra žoga ieskautā katoļu baznīca, uzcelta 1879.-1882. g.

44.

Bauskas katoļu baznīca

2001-10-27 56:24:29, 24:11:16

123 << >> A 📷

Svētās Trīsvienības katoļu baznīca uzcelta 1865. g., remontēta 1901.-1902. g. Baznīcā kokgriezumiem rotāta kancele.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

45.

Bauskas luterāņu baznīca

2001-10-27 56:24:29, 24:11:16

123 << >> A 📷

   Svētā Gara luterāņu baznīca celta 1591.-1594. g., tornis 1614.-1623. g., pārbūvēta 1886. g., 1932.-1933. g. Baznīcā vairāki ievērojami mākslas pieminekļi - altāris ar kokgriezumiem (1699.-1861. g.), ērģeles (1891. g.), ērģeļu prospekts (1766. g.), kancele (1762. g.), baznīcēnu soli (18. gs.), divu solu gali (1640. g.), kapu plāksnes.
   Baznīcas dārzā piemiņas zīme cīņās par Bausku kritušajiem.
  (Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

46.

Bārbeles baznīca

2000-09-02 56:27:09, 24:35:56

123 << >> A 📷

   Pirmā koka baznīca Bārbelē uzcelta 1567. gadā, atjaunota 1716. gadā.
   Pēc hercoga Pētera pavēles 1789. gadā uzcelta tagadējā mūra ēka, tā pārbūvēta 1822. gadā (pēc citiem datiem 1883. gadā).
   1567. gadā uzcelta arī pirmā mācītājmāja, 1681. gadā un 1740. gadā tajā izcēlies ugunsgrēks. Tagadējā mācītājmuižas ēka uzcelta 1843. gadā.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

47.

Bārtas katoļu baznīca

2002-08-03 56:19:60, 21:18:33

123 << >> A 📷

Bārtas pagastā darbojas Bārtas Romas katoļu draudze. Dievkalpojumi notiek pagastnamā. Plostniekos draudzei ceļ jaunu baznīcu.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

48.

Bebrenes baznīca

2000-10-15 56:04:01, 26:07:50

123 << >> A 📷

Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca (uzcelta 1797. g., restaurēta 1883. g.).

49.

Bērsteles baznīca

2000-09-02 56:23:04, 23:57:42

123 << >> A 📷

   Bērsteles luterāņu baznīca celta ap 1660. gadu, kancele - 1653. gads.
   Bērstelē vēl apskatāms bijušās Lielbērsteles muižas regulārā plānojuma parks.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

50.

Bērzaunes luterāņu baznīcas drupas

2000-04-21 56:48:10, 26:01:44

123 << >> A 📷

   Bērzaunes luterāņu baznīca - vecākā baznīca Madonas pusē. Celta 1340. g., pārbūvēta 1894. g. Sašauta tiešā tēmējumā 1944. g.
   Vietējie stāsta, ka kāda krievu lielgabala apkalpe remontējusi lielgabalu. Pēc remonta nolēmuši pārbaudīt šaujamo ierīci darbībā un kā mērķi izvēlējušies baznīcu.
   Ar 2001. gadu sākti baznīcas atjaunošanas darbi. 2008. gadā drupu vietā redzama atjaunotā baznīca.

51.

Bērzaunes pareizticīgo baznīcas drupas

2003-04-18 56:48:24, 26:01:56

123 << >> A 📷

Bērzaunes pareizticīgo baznīca uzcelta 20. gs. sākumā, nopostīta otrā pasaules kara laikā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

52.

Bērzes baznīca

2001-03-10 56:41:08, 23:26:23

123 << >> A 📷

   Pirmā ev. lut. baznīca - koka ēka - uzcelta 1743. g. Tagadējā ēka uzcelta 1820. g. (arhit. Dihts), pārbūvēta 1849.-1850. g. un 1887. g.
   Baznīcā uzstādīts K. Ulmaņa 1939. g. dāvināts zvans ar veltījumu Bērzes draudzei.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

53.

Bērzgales baznīca

2001-08-12 56:37:58, 27:30:49

123 << >> A 📷

Bērzgales baznīca atrodas jaukā vietā starp Bērzgales un Micānu ezeru. Baznīca celta 1770. g., paplašināta 20. gs. 40. gados.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

54.

Bērzgales baznīca Aglonas pagastā

2002-08-11 56:09:32, 27:05:10

123 << >> A 📷

Bērzgales katoļu baznīca atrodas netālu no Aglonas. Tā ir Latgalei tipiska neliela barokāla koka baznīciņa ar diviem torņiem, celta 1750.-1751. g., interjera iekārta saglabājusies no 18. gs.
(http://akltour.yo.lv/turlattext.htm )

55.

Bērzpils baznīca

2000-07-28 56:49:51, 27:04:13

123 << >> A 📷

   Baznīca celta 1851. g. Vēlais baroks. Ērģeles ir vienas no visvecākajām kegellādes sistēmas ērģelēm Latvijā.
   Baznīcā darbojas Bēržu Sv. Annas Romas katoļu draudze.
  (www.etaka.lv)

56.

Biķeru baznīca Rīgā

2000-03-12 56:57:32, 24:14:56

123 << >> A 📷

   Biķeru (Biķernieku) luterāņu baznīca celta 1766. g. Tās barokālo portālu grezno akmenī kalts Rīgas ģerbonis. Ērģeļu balkonu balsta toskāniešu kārtojuma koka kolonnas. 1766.-1769. g. mācītājs te bija J. G. Herders.
   Teika stāsta, ka baznīca nosaukta biķera vārdā, jo šādā traukā zemnieks reiz pasniedzis ūdeni ķeizarienei, kura kādu dienu bijusi pastaigā prom no sava galma. Pateicībā viņa likusi šeit uzcelt baznīcu.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

57.

Borovkas baznīca

2000-07-21 55:54:53, 26:59:16

123 << >> A 📷

Borovkas Dievmātes baznīca celta 1811. g.. Darbojas katoļu draudze.
(www.catholic.lv)

58.

Briģu baznīca

2001-08-12 56:25:11, 28:03:55

123 << >> A 📷

Briģu katoļu baznīca, celta 1800. g. Altārglezna "Rožukroņa Marija".
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

59.

Brunavas katoļu baznīca

2007-03-24 56:21:20, 24:23:25

123 << >> A 📷

   Brunavas Sv. Jāņa Kristītāja baznīcā apskatāmi 18. gadsimta altāri.
   Koka baznīca celta 1733. gadā, pārbūvēta 1909. gadā. Baznīcai ir divi apmēram 15 m augsti torņi.
  (www.vietas.lv)

60.

Bučauskas baznīca

2001-04-28 57:00:13, 26:24:17

123 << >> A 📷

Bučauskas pareizticīgo baznīca celta 19. gs. otrajā pusē, arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Būdams Vidzemes guberņas arhitekts, viņš ir cēlis 17 pareizticīgo baznīcas tagadējā Vidzemes un Igaunijas teritorijā.
(P. Mežulis. Jāņa Fridriha Baumaņa celtās pareizticīgo baznīcas.)

61.

Budbergas katoļu baznīca

2007-03-24 56:18:46, 24:31:33

123 << >> A 📷

   Budbergas katoļu baznīca celta 1939. gadā, neogotiskais stils.
   Otrā pasaules kara laikā cieta baznīcas torņa smaile, pēc kara to atjaunoja saīsinātu.
  (www.vietas.lv)

62.

Budbergas luterāņu baznīca

2007-03-24 56:19:06, 24:32:09

123 << >> A 📷

Budbergas Sv. Pāvila luterāņu baznīca celta 1865.-1866. gadā. Baznīcā neogotiska iekārta. Baznīca nav pārtraukusi darbu arī padomju okupācijas gados.
(www.vietas.lv)

63.

Bulduru luterāņu baznīca

2008-08-28 56:58:51, 23:50:21

123 << >> A 📷

Bulduru luterāņu baznīca atrodas Jūrmalā, Kr. Barona ielā 6. Tā ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīca celta 1889. gadā, arhitekts H. Hilbigs. Agrāk tā bija pazīstama kā "Waldkapelle" ("Meža kapela") un celta vācu atpūtnieku apkalpošanai.
(www.jurmala.lv)

64.

Burtnieku baznīca

2000-04-29 57:43:13, 25:18:03

123 << >> A 📷

   Drīz pēc 1224. g., kad Druvvalda senlatviešu koka pilī sāka dzīvot ordeņa bruņinieki, ezera krastā blakus lībiešu svētnīcai tika uzcelta koka baznīca, kura senajos rakstos minēta 1234. g.
   Pirmā mūra baznīca celta 1283.-1287. g. pie ordeņa pils un nosaukta Sv. Marijas vārdā. 1654. g. baznīca nodegusi, 1669. g. atjaunota, tai piebūvēts tornis.
   Tagadējā mūra baznīca celta 1688. g., 1779. g. iesvētītas slavenā ērģeļmeistara Ladegasta būvētās ērģeles. 1863. g. tornī iespēra zibens un tas nodega, bet pēc trim gadiem tika atjaunots. Baznīcā uzstādītas zviedru draudzes dāvātās ērģeles.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

65.

Carnikavas baznīca

2000-12-17 57:07:30, 24:19:20

123 << >> A 📷

   Aiz Carnikavas kapsētas kalnā atrodas Carnikavas baznīca. Tā celta 1728. gadā, tornis - 1851. gadā.
   Carnikavas kapos apglabāts dzejnieks Ojārs Vācietis (1933.-1983.)
  (A. Plaudis. Rīgas rajons, "Avots", 1988.)

66.

Cesvaines katoļu baznīca

2001-08-04 56:57:56, 26:19:00

123 << >> A 📷

Cesvaines katoļu baznīca uzcelta 1997. gadā, arhit. G. Graudupe.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

67.

Cesvaines luterāņu baznīca

2000-04-21 56:58:08, 26:18:26

123 << >> A 📷

Cesvaines ev.- lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca celta 1879. gadā no plēstiem laukakmeņiem (arhit. M. P. Berči). Gan fasādes, gan interjera veidojumā saglabāta neogotikas arhitektūrai raksturīgā apdares elementu stilizācija. Arhitekta P. Kundziņa vadībā 1929. gadā baznīca atjaunota, papildinot ar interjeru.

68.

Cēsis, Jāņa luterāņu baznīca

2001-04-13 57:18:47, 25:16:28

123 << >> A 📷

Svētā Jāņa luterāņu baznīca celta 1281.-1287. g., tornis 1853. g., remontēta 1898. g., 1937.-1939. g., 1976.-1981. g., kancele no 1748. g., pēc arhit. A. Štakenšneidera projekta 1858. g. ozolkokā griezts altāris ar 1862. g. J. Kēlera altārgleznu "Krustā sistais", 1907. g. E. F. Valkera firmas ērģeles, 19. gs. beigu un 1938. g. vitrāžas, 15.-16. gs. kapa plāksnes.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

69.

Cēsu katoļu baznīca

2006-10-29 57:18:40, 25:15:49

123 << >> A 📷

Cēsu Kristus Karaļa Romas katoļu baznīca atrodas Palasta ielā 9.

70.

Cēsu pareizticīgo baznīca

2006-10-29 57:18:52, 25:16:02

123 << >> A 📷

Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca atrodas Palasta ielā 22. Baznīca celta bizantiešu stilā uz Sv. Katrīnas baznīcas drupām (1845. g.). Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapi.
(www.vietas.lv).

71.

Ciblas baznīca

2001-08-12 56:33:00, 27:53:00

123 << >> A 📷

Pirmo koka kapelu Ciblā 1697. g. uzcēla Pasienas klostera dominikāņu mūki. 1771.-1776. g. Eversmuižas īpašnieks M. Karņickis uzcēla tagadējo Ciblas katoļu baznīcu, kurā darbojas Eversmuižas Sv. Andreja un Aizpūres Vissvētās Jaunavas Marijas ticīgo palīdzības Romas katoļu draudze.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

72.

Ciskādu katoļu baznīca

2004-08-05 56:29:34, 27:08:06

123 << >> A 📷

Ciskādu (Ciskoda) Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajona Sakstagala pagastā. Baznīcu 1900. gadā uzcēlis prāvests V. Timošunas, kurš pēc nāves apbedīts baznīcas dārzā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

73.

Cīravas baznīca

2001-11-10 56:44:13, 21:23:04

123 << >> A 📷

Cīravas luterāņu baznīca celta 1781. g., atjaunota 1876. g., 1888. g. Iekārtā (1781. g.) vērojamas rokoko un klasicisma iezīmes. Ērģeles (18. gs. 1. puse), prospekts (1781. g.). Piemineklis (1782. g.) J. E. Bērai - marmora kenotafs, kas nav saistīts ar apbedījumu, bet izveidots kā piemiņas vieta.
(S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. Rīga, 1993.)

74.

Cīruļu baptistu baznīca

2004-08-13 57:22:33, 22:27:50

123 << >> A 📷

Valdemārpils-Ārlavas baptistu draudzes baznīca atrodas Valdgales pagasta Cīruļos.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

75.

Codes baznīca

2000-11-04 56:27:58, 24:10:28

123 << >> A 📷

Pirmā Codes baznīca celta ap 1570. g. Codes muižnieka K. Šrēdera laikā. Tagadējā ev. lut. baznīca uzcelta 1680. g., atjaunota 1864. g. un 1922. g., altāris un kancele saglabājušies no celšanas laika.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

76.

Čornajas katoļu baznīca

2004-08-05 56:22:44, 27:24:59

123 << >> A 📷

Dukstigala Sv. Marijas katoļu baznīca atrodas Rēzeknes rajona Čornajas pagastā. Otrā pasaules kara laikā tā nodegusi, atjaunota 1947. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

77.

Dagdas katoļu baznīca

2000-07-22 56:05:39, 27:32:14

123 << >> A 📷

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir baroka stilā celtā Sv. Trīsvienības katoļu baznīca. Laikos, kad Latgali sauca par poļu Infantiju, Dagdā dzīvojuši visbagātākie un ietekmīgākie Latgales magnāti Hilzeni, ar kuru atbalstu 1742. gadā uzcelta baznīca.

78.

Dalbes baznīca

2001-03-10 56:44:27, 23:52:00

123 << >> A 📷

Dalbes luterāņu baznīca celta 1869. g.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

79.

Danišeukas pareizticīgo baznīca

2004-08-06 56:04:40, 26:46:53

123 << >> A 📷

Danišeukas Svēto apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca atrodas Daugavpils rajona Višķu pagasta Danišeukā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

80.

Danišeukas vecticībnieku baznīca

2004-08-06 56:04:32, 26:46:57

123 << >> A 📷

Danišeukas vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Daugavpils rajona Višķu pagastā. Tas atvērts 1998. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

81.

Daudzeses baznīca

2002-06-29 56:28:37, 25:13:13

123 << >> A 📷

   Daudzeses luterāņu baznīca uzcelta 1826. gadā, pārbūvēta 1874. gadā.
   1919. gada 4. novembrī pie baznīcas notika asiņaina sadursme ar bermontiešiem, kuriem dievnama tornī bija ložmetēju ligzda.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

82.

Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo baznīca

2004-08-06 55:52:16, 26:32:11

123 << >> A 📷

Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle atrodas Tautas ielā 2. Tā uzcelta 1905. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

83.

Daugavpils Dievmātes katoļu baznīca

2002-08-11 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca atrodas Pumpura ielā 11a, tā celta 1905. gadā. Baznīcas akustikai piemērotās lielās ērģeles būvētas 1909. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

84.

Daugavpils Sv. Pētera katoļu baznīca

2000-07-21 55:52:21, 26:31:10

123 << >> A 📷

Daugavpilī viena no ievērojamākajām ir klasicisma stilā celtā Romas katoļu Sv. Pētera - Pāvila baznīca, celta 1848. gadā, arhitekts Štraubergs. Tā nedaudz atgādina Pāvesta katedrāli.

85.

Daugavpils luterāņu baznīca

2004-08-06 55:52:09, 26:32:26

123 << >> A 📷

Daugavpils luterāņu baznīca atrodas 18. Novembra ielā 66a, tā uzcelta 1893. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

86.

Daugavpils vecticībnieku baznīca

2004-08-06 55:52:24, 26:32:23

123 << >> A 📷

1.vecticībnieku lūgšanu nams atrodas Puškina ielā 16a, būvēts 1908.-1928. g.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

87.

Dārtes baznīca

2001-06-09 57:20:58, 22:47:43

123 << >> A 📷

   Dārtes (Vandzenes) luterāņu baznīca celta 17. gs., pārbūvēta 1896. g. 500 m rietumos no dievnama pie Nogales ceļa atradās Ninive (Neustadtchen) ar apm. 1,5 tk. iedzīvotāju. Kaut gan vēstures dokumentos lasāms, ka pilsētiņa nopostīta Ziemeļu karā, tai 1730. g. piešķirtas pilsētas tiesības.
   Ticamāk, ka Ninivi likusi izpostīt zemes īpašnieka barona Firksa atraitne Doroteja. Tās vietā ierīkoto muižu nosauca viņas latviskotajā vārdā - par Dārti.
  (A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

88.

Demenes katoļu baznīca

2001-08-11 55:43:17, 26:33:09

123 << >> A 📷

Demenes Romas katoļu baznīca sākta celt 1928. g. Baznīcā dievkalpojumi atjaunoti 1992. g.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

89.

Demenes luterāņu baznīca

2001-08-11 55:43:30, 26:32:60

123 << >> A 📷

Pirmā ev. lut. baznīca Demenē uzcelta 1567. g. pēc Kurzemes hercoga G. Ketlera rīkojuma. Baznīca bijusi no koka, vēlāk tā nodegusi. 1896. g. uzcelta jauna mūra baznīca, bet 1. pasaules kara laikā tā nopostīta un nav atjaunota.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

90.

Dignājas baznīca

2000-10-15 56:18:03, 26:10:24

123 << >> A 📷

Dignājas ev. lut. draudze dibināta un uzcelta pirmā baznīca 1567. g. Netālu uz dienvidiem no tās 1811. g. uzcelta tagadējā baznīca (atjaunota 1922. g.).
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

91.

Dikļu baznīca

2002-06-01 57:35:48, 25:04:24

123 << >> A 📷

   1772. gadā Dikļos uzcelta jauna koka baznīca. 1848. gadā to pārbūvēja - uzcēla mūra sienas un torni. 1934. gadā iebūvētas jaunas ērģeles. 1998. gadā J. Jerums kopā ar T. Deksni ērģeles restaurēja.
   Dikļos darbojas luterāņu draudze.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

92.

Dobeles katoļu baznīca

2004-01-24 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

Dobeles Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca tika konsekrēta 2003. gada rudenī. Baznīca atrodas Dobeles centrā, tās būvdarbi ilga piecus gadus.

93.

Dobeles luterāņu baznīca

2001-05-01 56:37:25, 23:16:50

123 << >> A 📷

Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs (16.-19. gs.) ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Dobeles lut. baznīca.

94.

Dricānu baznīca

2002-09-14 56:39:01, 27:11:17

123 << >> A 📷

Dricānu Sv. Sīmaņa un Jūdas katoļu baznīca uzcelta 1859. gadā ar baroneses M. Manteifeles gādību.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

95.

Drustu baznīca

2001-04-13 57:13:53, 25:51:25

123 << >> A 📷

Pirmā nelielā koka baznīciņa tika uzcelta 1616. g. Krogus ezera krastā (1705. g. nodegusi). 1750. g. uzcēla jaunu baznīcu ar torni un zvanu. 1835.-1837. g. uzcēla tagadējo baznīcu, celtniecību vadīja ievērojamais latviešu būvnieks un amatnieks Sārumu Mārcis. 1898. g. baznīca iegādājās F. Donnera-Rihtera altārgleznu "Kristus debesbraukšana", 1901. g. uzstādīja E. Martina būvētās ērģeles.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

96.

Dubnas katoļu kapela

2003-07-27 56:04:29, 26:39:52

123 << >> A 📷

   1800. gadā uzcēla Dubnas katoļu kapelu (Varševaņu) no koka, 1882. gadā to restaurēja un izgatavoja ozolkoka altāri un Jēzus Sirds gleznu. 1884. gadā kapelu iesvētīja Jēzus Sirds vārdā.
   1934. gadā un 1938. gadā to vēlreiz remontēja, bet 20. gs. 50. gadu sākumā slēdza.
   20. gs. 90. gadu sākumā draudze darbu atjaunoja.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

97.

Dubultu baznīca Jūrmalā

2000-04-30 56:58:22, 23:47:05

123 << >> A 📷

Dubultu luterāņu baznīca ir arhitektūras piemineklis - jūgendstila šedevrs. Celta 1905.-1909. gadā, arhitekts V. Bokslafs.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām. Rīga, 2000.)

98.

Dunavas baznīca

2000-10-15 56:12:58, 26:12:07

123 << >> A 📷

   Pirmā Dunavas baznīca uzcelta 1785. g. Tā bijusi no koka, bez torņa un atradusies tagadējās mūra baznīcas priekšā. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1900. g. par muižnieka S. Plātera un draudzes līdzekļiem. 1. pasaules kara laikā baznīca tika sabojāta, 1928. g. atjaunota un iesvētīta.
   Tagadējais lielais altāris uzstādīts 1935. g. Baznīcas 96 kg smagais zvans 1923. g. atgūts no Krievijas, uz kurieni tas tika evakuēts 1915. g.
   Baznīcā darbojas Dunavas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudze. Dunavas draudzes lielākie svētki ir Sv. Laurentija diena 10. augustā.
  (Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

99.

Dundagas baptistu baznīca

2002-06-24 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

Jaunā Dundagas baptistu baznīca iesvētīta 1995. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

100.

Dundagas luterāņu baznīca

2002-06-24 57:30:32, 22:20:59

123 << >> A 📷

18. gs. sākumā muižas īpašnieks J. Ostens-Zakens uzcēla koka baznīcu. Tagadējā mūra baznīca celta 1766. gadā, 1897. gadā uzcelts jauns tornis, ērģeles 1859. gadā būvējis dundadznieks A. Dinsberģis, altāra gleznu "Lieldienu rīts" 1912. gadā gleznojis J. Rozentāls. Dundagas baznīcas ērģeles ir vecākais latviešu meistaru darinātais un joprojām skanošais instruments.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

101.

Dunikas baznīca

2002-08-03 56:13:58, 21:16:40

123 << >> A 📷

Dunikas Golgātas (Krustceļu) luteriskā baznīca celta 1933. gadā. Sākumā tā bija Brāļu draudzes baznīca. Ērģeles 1920. gadā būvējis J. Jauģietis.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

102.

Dvietes katoļu baznīca

2004-08-06 56:03:25, 26:17:22

123 << >> A 📷

Dvietes Sv. Staņislava katoļu baznīca atrodas Daugavpils rajona Dvietes pagastā. Baznīca uzcelta un iesvētīta 1864. gadā, to uzcēla grāfs M. Zībergs. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta, 1929. gadā tika pabeigta baznīcas atjaunošana. 1940. gadā apkārt baznīcai uzcelts mūra žogs. 1964.-1974. g. uzcelta draudzes māja.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2001.)

103.

Dzedru baznīca

2003-06-07 57:15:06, 23:02:19

123 << >> A 📷

Dzedru Mārtiņa luterāņu baznīca celta 1934.-1937. g., draudze darbību atjaunoja 1991. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

104.

Dzērbenes baznīca

2000-05-27 57:11:30, 25:40:35

123 << >> A 📷

   1357. g. Dzērbenes pilī virsbīskaps Fifhūzens iekārtoja nelielu kapelu. 1439. g. dokumentos minēta patstāvīga Dzērbenes draudze, kurai bijusi sava koka baznīca. Pēc tam vēl vairākas reizes draudzes vajadzībām būvētas koka baznīcas. 1817. g. sāka vākt līdzekļus mūra baznīcai. To cēla 1839.-1842. g. pēc Volgas vācu koloniju baznīcu parauga un pēc Hāgemeistera plāna. Baznīcu cēla ievērojamais latviešu celtnieks un amatnieks Sārumu Mārcis. 1928. g. baznīcu remontēja.
   Baznīcā ir Martinsa būvētās ērģeles, altārī P. P. Rubensa gleznas "Kristus pie krusta" (Minhenē) kopija, ko gleznojis Berkholcs un 1887. g. baznīcai dāvinājusi Nēķina muižas īpašniece.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

105.

Dzirciema baznīca

2001-04-21 57:07:12, 23:00:38

123 << >> A 📷

Dzirciema luterāņu baznīca celta 1879. g., kancele - 1716. g., J. Mertenss.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju, Rīga, 2000.)

106.

Elernes baznīca

2000-10-15 55:53:24, 26:42:49

123 << >> A 📷

Elernes Kunga Jēzus debesskāpšanas Romas-katoļu baznīca. Celta 1650. g. kā luterāņu baznīca, 1761. g. atdota katoļu draudzei.
(www.drp.lv)

107.

Elkšņu baznīca

2000-07-23 56:13:01, 25:34:55

123 << >> A 📷

Pirmās ziņas par Elkšņu baznīcu attiecināmas uz 1567. g., baznīca atradās tagadējā Lietuvas teritorijā. Tagadējā baznīca celta 1712. gadā. Tajā darbojas Elkšņu ev. lut. draudze.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

108.

Emburgas baznīca

2002-07-08 56:33:58, 23:58:52

123 << >> A 📷

Top Salgales luterāņu draudzes jaunā baznīca Emburgā. Pāris kilometru no šīs vietas atrodas vecās, jau 17. gs. dokumentos minētās un 1706. gadā ar hercoga Ferdinanda gādību celtās baznīcas drupas.

109.

Endžeļu vecticībnieku baznīca

2002-09-21 56:31:57, 26:19:15

123 << >> A 📷

Endžeļos ir Endžeļu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2002.)

110.

Engures baznīca

2000-06-24 57:09:37, 23:13:48

123 << >> A 📷

   Engures luterāņu baznīca - koka celtne ar dēlīšu jumtu - celta 1802.-1804. g., mācītāja Johana Petera Branta vadībā to cēluši latviešu amatnieki Krišjānis un Dāvis Krūzes. Remontēta 1852. g., pārbūvēta 1895. g., 1922. g. piebūvēts tornis. Altāris un kancele būvēti 1835. g., 1851. g. iegūta J. L. Eginka altārglezna "Kristus un neticīgais Pēteris uz jūras" (20. gs. 80. gados nozagta), ērģeles 1854. g. būvējis Hermanis, restaurējis H. Kolbe.
   1995. g. baznīca ieguva Jura Ģērmaņa altārgleznu (Arņa Kraukļa ģimenes dāvinājums).
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

111.

Ezernieku baznīca

2000-07-22 56:11:11, 27:39:23

123 << >> A 📷

   Bukmuižas Svētā Ludvika katoļu baznīca ar žogu - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 1830. g. Valsts nozīmes mākslas piemineklis - baznīcas altāris. Bukmuižas katoļu draudzi 1751.-1786. g. apkalpoja Dagdas jezuīti.
   1786.-1817. g. Bukmuižā pastāvīgi dzīvoja jezuītu priesteris. Pēc tam draudzi apkalpoja laicīgie priesteri.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

112.

Ēdoles baznīca

2000-07-09 57:01:04, 21:41:22

123 << >> A 📷

   Pirmā baznīca - vienkārša koka būve, domājams, uzcelta 16. gs. 2. pusē.
   Tagadējā baznīca uzcelta ap 1647. g. J. Bēra piemiņai, pārbūvēta 1852. g. Darbojas luterāņu draudze. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis: mākslas pieminekļi ir luktas ar 10 gleznojumiem (17. gs. sāk. - 18. gs. 2. puse), altāris un kancele (17. gs. vidus), ērģeļu prospekts un luktas (1784. g., 18. gs. 2. puse), ērģeles (1786. g., meistars K. V. Bravelaits, paplašinātas 1902. g.) - baroka kokgriezumu autors J. Slavičeks.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

113.

Ērberģes baznīca

2002-07-18 56:21:51, 25:01:49

123 << >> A 📷

Ērberģes luterāņu baznīca uzcelta 1700. g., remontēta 1857. g., 1882. g., 1935. g., 1996.-1997. g.

114.

Ērgļu katoļu baznīca

2002-05-04 56:53:34, 25:38:29

123 << >> A 📷

Ērgļu Romas katoļu draudze darbību atsāka 1989. gadā. Kopš 1998. gada tā darbojas jaunā dievnamā - rekonstruētā un lūgšanu telpām pielāgotā ēkā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

115.

Ēveles luterāņu baznīca

2004-09-25 57:41:35, 25:33:11

123 << >> A 📷

Ēveles luterāņu draudzi un pastorātu neilgi pēc 1562. gada dibinājis B. Hevelns. Tagadējā mūra baznīca iesvētīta 1821. gadā. Pie baznīcas maza barokāla kapela, celta 1739. gadā.
(Latvijas pagasti. Rīga, 2001.)

116.

Gaigalavas baznīca

2000-07-28 56:44:16, 27:04:10

123 << >> A 📷

Bikavas Vissvētākās Jēzus Sirds baznīca celta 1825. g. par draudzes līdzekļiem ar vietējās muižnieces S. Benislavskas atbalstu. Baznīca konsekrēta 1896. g.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

117.

Gaiķu baznīca

2005-06-23 56:46:24, 22:32:27

123 << >> A 📷

   Gaiķu baznīca celta 1658. gadā, tās celtniecību organizējis vietējais muižnieks Georgs fon Horners. 1684. gadā baznīcai piebūvēts tornis, bet 1817. gadā baznīca pilnīgi atjaunota.
   Baznīca interesanta ar tās aprīkojumu. Altāris ar kokgriezumiem un skulptūrām darināts 17. gs. beigās. Šāda veida uzbūves altāri Latvijā ir reti sastopami. Tie raksturīgi 17. gs. 70-tajos gados Rēvelē iebraukušā Austrumprūsijas tēlnieka Kristiana Akermana darbnīcai. Jādomā, ka tur tapis arī Gaiķu baznīcas altāris.
   Savā ziņā unikāli ir gleznojumi uz baznīcas solu durvju pildiņām, kas arī datējami ar 17. gs. otro pusi. Gleznojumos nav tiešā veidā tradicionāli atveidots Bībeles sižets un tēli, bet kristīgā morāle pausta ar dažādu simbolu palīdzību. Autors, iespējams Kurzemes gleznotājs Kornēlijs Bergholcs, izmantojis 16. gs. un 17. gs. mijā Nirnbergā iespiesto, Joahima Kamerārio sastādīto emblēmu krājumu, izvēloties 26 no šeit ievietotām 400 emblēmām.
   Baznīca bez īpašiem postījumiem pārdzīvojusi abus 20. gs. pasaules karus.
  (www.saldus.lv/Lv/Pilspag/pils_pag/gaiki.htm#vispzinas)

118.

Galēnu baznīca

2001-04-08 56:28:42, 26:50:23

123 << >> A 📷

Kopš 1710. g. darbojas Vidusmuižas Romas katoļu draudze. Pirmā baznīca uzcelta 1743. g. Līdz tam bijusi neliela koka kapela. Pašreizējā mūra baznīca uzcelta 1912. gadā.
(Latvijas pagasti, 1. sēj., Rīga, 2001.)

119.

Garkalnes baznīca

2000-07-02 57:04:09, 24:25:13

123 << >> A 📷

   Vēstures avoti liecina, ka Garkalnē dievnams bijis jau 17. gs. sākumā - neliela koka baznīca (kapela), kas atradusies senajā kulta vietā. Vēlāk baznīcu pārvietoja blakus vecajai Neijermīles pilij. 18. gs. sākumā Garkalnē uzcēla jaunu koka baznīcu, ko sauca par Vesterotes jeb Iļķenes muižiņas kapelu. Ziemeļu kara laikā baznīca tika nopostīta.
   1848. g. ar Ādažu mācītāja F. Šillinga gādību uzcēla pašreizējo mūra baznīcu. 1991. g. par Ādažu ev. lut. draudzes mācītāju kļuva Juris Rubenis. Baznīcā veikts kapitālais remonts, atgūta altārglezna, izgatavota jauna kancele, soli, ierīkota apkure.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

120.

Gārsenes baznīca

2002-07-18 56:06:00, 25:48:60

123 << >> A 📷

   1562. gadā Gārsenē minēta Svētā Jura baznīca. 1792. gadā uzcelta jauna koka baznīca. Pašreizējā luterāņu baznīca uzcelta 1906. gadā (arhit. E. Kupfers) pēc barona L. fon Budberga ierosmes kā dāvana savai pāragri mirušajai sievai.
   Baznīcā ir 2 vitrāžas ar baronu fon Budbergu ģimenes heraldiku un E. F. Valkera firmas ērģeles.
  (Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

121.

Glūdas baznīca

2002-07-11 56:35:16, 23:28:01

123 << >> A 📷

   Glūdas baznīca atrodas Krimūnu pagastā, celta 1848. g.
   2. pasaules kara laikā Glūdas baznīcā bija ierīkots krievu armijas hospitālis. Uz baznīcas sienām uzkrāsoja padomju atribūtiku - dažādus ordeņus, baznīcas ārsienu greznoja uzraksts "Da zdravstvujet Staļin".
   Mūsdienās baznīca ir pamesta, izdemolēta un pussabrukusi.

122.

Gosporu baznīca

2002-06-29 56:13:02, 26:14:11

123 << >> A 📷

Jersikas pagasta Gosporos atrodas Madaleņas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca, tā uzcelta 1820. gadā.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

123.

Gostiņu baznīca Pļaviņās

2000-07-21 56:36:42, 25:46:26

123 << >> A 📷

Pļaviņās darbojas Gostiņu ev.-lut. draudze. Gostiņu baznīca celta 1830. gadā, tajā Vidzemes sakrālmākslā rets altāra tips - t.s. kancelaltāris.

124.

Grāveru pareizticīgo baznīca

2003-07-27 56:03:44, 27:08:16

123 << >> A 📷

Grāveru pareizticīgo baznīca uzcelta 1836. g. Padomju laikā baznīcā bija ierīkota sporta zāle un kultūras nams. Baznīca tiek atjaunota.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga, 2001.)

125.

Gricgales luterāņu baznīca

2004-06-05 56:13:18, 25:06:36

123 << >> A 📷

Gricgales lūgšanu nams atrodas Pilskalnes pagastā, tam ir kultūrvēsturiska nozīme. Lūgšanu nams celts 19. gs. otrā pusē. Ēkas gari izstiepto fasādi rotā smailloku logailu virkne.
(Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2002.)

126.

Grīvaišu baznīca

2002-08-25 56:25:33, 22:25:54

123 << >> A 📷

Grīvaišu luterāņu baznīca celta pēc 1697. gada. Baznīcā 17. gs. kancele, 19. gs. altāris, J. L. Eginka altārglezna.
(A. Plaudis. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, 2000.)

127.

Grobiņas baznīca

2000-06-11 56:32:12, 21:10:16

123 << >> A 📷

Pastāv uzskats, ka baznīca šeit bijusi jau 1560. gadā, taču tā sabrukusi. Arī jaunuzceltā baznīca nav spējusi noturēties pretī 1659. gada zviedru iebrukumiem. Dažus gadus vēlāk, 1664. gadā pēc hercoga Jēkaba ierosinājuma, tiek uzcelta un iesvētīta tagadējā baznīca.

128.

Gudenieku katoļu baznīca

2008-08-10 56:52:58, 21:36:01

123 << >> A 📷

Gudenieku pagastā ir Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudze. 1920. g. Gudenieku draudze atdalījās no Alsungas draudzes un uzcēla koka baznīcu. 1938.-1947. g. uzcēla jaunu mūra baznīcu (iekšdarbi tika pabeigti vēlāk).
(www. gudenieki.lv)

129.

Gulbenes katoļu baznīca

2001-04-28 57:10:35, 26:45:25

123 << >> A 📷

Gulbenes katoļu baznīca iekārtota 1938. gadā.
(Vadonis pa 77 Latvijas pilsētām, Rīga, 2000.)

130.

Gulbenes luterāņu baznīca

2000-04-21 57:09:42, 26:45:40

123 << >> A 📷

Celta seno latgaļu pilskalnā, uz kura 1339.–1340. g. Rīgas arhibīskaps uzcēla mūra pili ar apaļu torni. 1838.–1843. g. pēc pilsdrupu novākšanas uzcēla tagadējo klasicisma stilā veidoto baznīcu.
2. pasaules kara laikā sagrāva baznīcas zvanu torni, līdz ar to bojā gāja ērģeles un altārglezna. Lielākie restaurācijas darbi baznīcā notikuši 1993. gadā. Līdz pat mūsdienām saglabājies gotiskā stilā veidots ozolkoka altāris, kancele un pults.

131.