Kā redzams jau HTM valodas aprakstā, WWW lappuses ir teksta faili, kurus var veidot ar jebkuru teksta redaktoru, gan ar tik vienkaršiem kā «Notepad», gan lielajiem teksta redaktoriem, piemēram, «MS Word». Izmantojot redaktorus, kuri veido bināros failus («MS Word», «OOo Write» un citi), lappuses jāsaglabā teksta formātā.
Veidojot WWW lappusi kā vienkāršu teksta failu, tās radītājs vienlaikus redz gan tekstus, gan iestarpinātās komandas. Piemēram, sekojošā rindiņa:
Pieradušai acij nesagādā grūtības gan veidot, gan lasīt uzrakstīto tekstu šādā formātā.
Šim darbam noderīgos redaktorus nosacīti var iedalīt vairākās grupās. Pirmajai grupai varētu pieskaitīt vienkāršus rakstāmrīkus, kā Notepad, kuriem nav nekādu papildus līdzekļu teksta labošanai (ja neskaita meklēšanas un aizstāšanas iespējas). Otrā grupā būtu redaktori, kas saka priekšā HTML komandas un ļauj vienkāršot to ievietošanu tekstā, piemēram, iezīmējot vajadzīgo teksta gabalu un uzklikšķinot uz atbilstošās rīkjoslas pogas.
Attēlā redzams redaktors „Arachnophilia”.
|
Parasti šādi redaktori spēj analizēt ievadīto tekstu un atbilstoši dažādi iekrāsot parastu tekstu, komandas un vērtības. Tāpat tiem ir vairāk vai mazāk attīstīta makrovaloda. Dažiem no tiem piemīt spēja teikt priekšā komandu pareizrakstību. Vairums gadījumu šie redaktori ir viegli konfigurējami – papildināmi ar jaunām izvēlnēm, komandām. Lietotājs pats var papildināt un izmainīt HTML pareizrakstības vārdnīcu.
Līdzīga kā attēlā redzamā saskarne bija gadsimta mijā populāriem redaktoriem „Evrsoft 1st Page 2000”, „Sausage Software HotDog”, „Allaire Cold Fusion Studio” un „Allaire Homesite”.
|
Lapu veidošanai var izmantot programmēšanai domātos redaktorus un programmatūras izstrādes vides (IDE), kurās ir HTML atbalsts. Piemēram var minēt „Notepad++” un „Geny”.
„Geany” redaktors ir atvērta koda programmatūra, kas pieejama daudzās opertājsistēmās.
|
Kā nākamo (ņemot vērā programmās ielikto darba automatizācijas iespējas) varētu minēt dažādas WYSIWYG (ko redzi, to dabū) tipa redaktorus. Var izmantot speciāli šim nolūkam veidotus redaktorus («Mozilla Seamonkey», «Kompozer», «Front Page», «Microsoft Expression Studio», ...), gan ikdienā lietotos redaktorus, kuriem ir iespēja saglabāt uzrakstīto tekstu HTML formātā, piemēram, «OpenOffice Office», «MS Office». Sen zināms, ja kaut kas ir domāts visam, tad tas neder nekam. Tādēļ nav ko brīnīties, ja ar «Word» veidotās lappuses tik labi nesanāk.
Šī tipa lappuses veidošanas rīkus izvēlas iesācēji, vai tie, kam lappušu veidošana ir gadījuma nodarbe. Tas nav slikts sākums, jo nav jāmokās ar lietām, ko šie redaktori var padarīt rakstītāja vietā. Ieteikums ir izmantot specializētos redaktorus nevis veidot lappuses «Word» tipa redaktoros. Tiem, kam lappušu taisīšana jau kļūst par ikdienu, šos „WYSIWYG” vairs diezko neizmanto kaut vai tāpēc, ka:
Ja lappušu teksts bieži jāatsvaidzina vai jāveido pēc noteikta parauga, izmantojot jau datorā pieejamus datus, nenāk par sliktu daļēja darba automatizācija. Šim nolūkam jāizmanto lappušu veidošanas rīki ar programmēšanas iespējām. Šai grupā būtu jāmin gan teksta redaktori ar makro komandu veidošanas iespējām, gan datu bāzu vadības sistēmas. Šādus līdzekļus izdevīgi ir izmantot, ja:
Tikai pastāvot visiem šiem trim nosacījumiem ir vērts piepūlēties izveidot atbilstošas programmiņas, kas no esošiem datiem izveidos tīmekļa lappuses.
Kā vēl var panākt lai lappuses būtu vienādas „pēc ģīmja un līdzības”, piemēram, vienāds pamats un krāsas, vienota lapas sākumdaļa un nobeigums, ko ātri un vienkārši varētu nomainīt visām lappusēm? Ja lappušu skaits ir līdz 10, tad nav nekādas grūtības to izlabot katrā lappusē atsevišķi. Ja lappušu veidošanai izmantotas programmiņas un izejas dati aizvien vēl ir pieejami, var šīs lappuses izveidot par jaunu. Dažu desmitu lappušu gadījumā to vēl var darīt.
Labākais risinājums ir izmantot „mainīgās” lappuses, kuru saturs pilnībā tie izveidots tikai tai brīdī, kad lappusi kāds pieprasa. Vispieņemamākais risinājums ir izmantojot servera puses iestarpinājumus (SSI - Server Side Includes. ASP - Active Server Pages). Šajā gadījumā daļu teksta lappusē aizstāj ar mainīgajiem, kuri vērtību iegūst lapas nolasīšanas brīdī. Kā norāda jau pats nosaukums, šo lappušu darbību nodrošina tīmekļa serveris. Lai varētu izveidot šādas lappuses, ir jāzina dotā servera atbalstītie mainīgie un funkcijas, kā arī to pareizrakstība, jo dažādiem serveriem tā atšķiras. Lai izveidotu šāda tipa lappuses, jāizmanto vai nu vienkārši teksta redaktori, vai arī jāliek lietā savas programmēšanas iemaņas.
Lappušu pielāgošanos apstākļiem var arī panākt, izmantojot piemērotas programmēšanas valodas, piemēram, «perl». Arī šinī gadījumā lappusēm jābūt saskaņotām ar doto serveri, kuram jābalsta izmantotā programmēšanas valoda. Ja, izmantojot, servera puses iestarpinājumus, vēl, ar dažādām iebildēm, varētu izmantot „ko redzi to varbūt dabū” tipa redaktorus, tad izmantojot programmēšanas valodas, šie redaktori ir pilnīgi nederīgi.
Ir pieejami dažādi dokumentu sagatavošanas rīki un valodas, kuras domātas dokumentāciju izveidei. Parasti šādu dokumentāciju iespējams publicēt dažādos formātos, tai skaitā arī HTML. Kā piemēru varētu minēt „Sphinx”, kurš balstās uz „reST” (reStructuredText), un rīkus, kuri saprot „DocBook” formātu („Jade”, Ant4docbook”, DocBook tools” u.t.t.).
Nākošais lappušu veidošanas attīstības solis ir satura glabāšana datu bāzē. Šai gadījumā katra lappuse tiek veidota kā datu bāzes vaicājums. Vaicājumi tiek sagatavoti ar piemērotu valodu palīdzību, piemēram, php, perl, python. Dati glabājas kādā SQL serverī, kas ir pieejams no dotā tīmekļa servera. Tas var atrasties tanī pašā, vai arī citā datorā.
Dažādās pārlūkprogrammas noder ne tikai lapu pārbaudei tās vienkārši apskatot, bet arī ļauj veikt rūpīgāku to izpēti. Daļai pārlūkprogammu jau ir iebūvēti šadi izstrādes rīki. Vēl vairāk šadu rīku ir pievienojumi kā papildinājumi vai spraudņi. Tālāk tabulā apkopoti daži pārlūki un to iespējām. Saraksts ir nepilnīgs – tajā nav iekļauti visi no pieejamiem pārlūkiem.
Pirms sākat lietot vienā datorā dažādus pārlūkus, pārliecinies, ka tie neizmanto vienu un to pašu profilu. Piemēram, «SRWare Iron» un «Chromium» lieto vienu un to pašu profilu, tādējādi pastāv iespēja, ka viena no programmām padarīs šo profilu nepieejamu otrai, vai kopīgiem spēkiem to sabojās.
Paskaidojumi:
 |
– HTML lapu izveidei noderīgi rīki jainstalē papildus. |
 |
– HTML lapu izveidei noderīgi rīki jau atrodami pārlūkā. |
 |
– WYSIWYG (ko redzi – to arī iegūsi) tipa HTML lapu redaktors. |
|
Lappusi
«redaktori.shtml» veidoja karlo@lanet.lv 2014.09.04-19:54 |
||||||||
SRWare Iron
