Tīmekļa lappušu izveides līdzekļi


Sākumlapa Iepriekšējā lappuse Nākošā lappuse


Vienkārši teksta reaktori
„Ko redzi, to dabū” tipa redaktori
Programmēšanas izmantošana lappušu veidošanā
„Mainīgās” lappuses
Strukturētas dokumentācijas izveides līdzekļi
Tīmekļa serveris kā datu bāze
Tīmekļa pārlūkprogrammas lapu izstrādātājiem

Vienkārši teksta reaktori

Kā redzams jau HTM valodas aprakstā, WWW lappuses ir teksta faili, kurus var veidot ar jebkuru teksta redaktoru, gan ar tik vienkaršiem kā «Notepad», gan lielajiem teksta redaktoriem, piemēram, «MS Word». Izmantojot redaktorus, kuri veido bināros failus («MS Word», «OOo Write» un citi), lappuses jāsaglabā teksta formātā.

Veidojot WWW lappusi kā vienkāršu teksta failu, tās radītājs vienlaikus redz gan tekstus, gan iestarpinātās komandas. Piemēram, sekojošā rindiņa:

Pieradušai acij nesagādā grūtības gan veidot, gan lasīt uzrakstīto tekstu šādā formātā.

Šim darbam noderīgos redaktorus nosacīti var iedalīt vairākās grupās. Pirmajai grupai varētu pieskaitīt vienkāršus rakstāmrīkus, kā Notepad, kuriem nav nekādu papildus līdzekļu teksta labošanai (ja neskaita meklēšanas un aizstāšanas iespējas). Otrā grupā būtu redaktori, kas saka priekšā HTML komandas un ļauj vienkāršot to ievietošanu tekstā, piemēram, iezīmējot vajadzīgo teksta gabalu un uzklikšķinot uz atbilstošās rīkjoslas pogas.

HTML redaktors
Attēlā redzams redaktors „Arachnophilia”.

Parasti šādi redaktori spēj analizēt ievadīto tekstu un atbilstoši dažādi iekrāsot parastu tekstu, komandas un vērtības. Tāpat tiem ir vairāk vai mazāk attīstīta makrovaloda. Dažiem no tiem piemīt spēja teikt priekšā komandu pareizrakstību. Vairums gadījumu šie redaktori ir viegli konfigurējami – papildināmi ar jaunām izvēlnēm, komandām. Lietotājs pats var papildināt un izmainīt HTML pareizrakstības vārdnīcu.

HTML redaktors
Līdzīga kā attēlā redzamā saskarne bija gadsimta mijā populāriem redaktoriem „Evrsoft 1st Page 2000”, „Sausage Software HotDog”, „Allaire Cold Fusion Studio” un „Allaire Homesite”.

Lapu veidošanai var izmantot programmēšanai domātos redaktorus un programmatūras izstrādes vides (IDE), kurās ir HTML atbalsts. Piemēram var minēt „Notepad++” un „Geny”.

Geany
Geany” redaktors ir atvērta koda programmatūra, kas pieejama daudzās opertājsistēmās.

Šajā serverī pieejamie redaktori
Programmas tīmeklī


Saturs Iepriekšējā lappuse Lappas saturs Nākošā lappuse

„Ko redzi, to dabū” tipa redaktori

Kā nākamo (ņemot vērā programmās ielikto darba automatizācijas iespējas) varētu minēt dažādas WYSIWYG (ko redzi, to dabū) tipa redaktorus. Var izmantot speciāli šim nolūkam veidotus redaktorus («Mozilla Seamonkey», «Kompozer», «Front Page», «Microsoft Expression Studio», ...), gan ikdienā lietotos redaktorus, kuriem ir iespēja saglabāt uzrakstīto tekstu HTML formātā, piemēram, «OpenOffice Office», «MS Office». Sen zināms, ja kaut kas ir domāts visam, tad tas neder nekam. Tādēļ nav ko brīnīties, ja ar «Word» veidotās lappuses tik labi nesanāk.

Šī tipa lappuses veidošanas rīkus izvēlas iesācēji, vai tie, kam lappušu veidošana ir gadījuma nodarbe. Tas nav slikts sākums, jo nav jāmokās ar lietām, ko šie redaktori var padarīt rakstītāja vietā. Ieteikums ir izmantot specializētos redaktorus nevis veidot lappuses «Word» tipa redaktoros. Tiem, kam lappušu taisīšana jau kļūst par ikdienu, šos „WYSIWYG” vairs diezko neizmanto kaut vai tāpēc, ka:

  1. „ko redzi to dabū” tīmekļa gadījumā ir stipri nosacīta lieta. Īstenībā šie redaktori būtu jāsauc par „ko redzi tu, varbūt, redzēs arī citi” ;
  2. šie redaktori ierobežo lappuses veidotāja iespējas. Nevelti pastāv uzskats, ka vislabākais lappušu veidošanas rīks ir «NotePad» un tā radinieki, kurus varētu saukt par „ko gribu, to iegūstu” tipa redaktoriem.

Programmas tīmeklī


Saturs Iepriekšējā lappuse Lappas saturs Nākošā lappuse

Programmēšanas izmantošana lappušu veidošanā

Ja lappušu teksts bieži jāatsvaidzina vai jāveido pēc noteikta parauga, izmantojot jau datorā pieejamus datus, nenāk par sliktu daļēja darba automatizācija. Šim nolūkam jāizmanto lappušu veidošanas rīki ar programmēšanas iespējām. Šai grupā būtu jāmin gan teksta redaktori ar makro komandu veidošanas iespējām, gan datu bāzu vadības sistēmas. Šādus līdzekļus izdevīgi ir izmantot, ja:

  1. lappuses jāveido pēc noteikta parauga;
  2. izejas teksts un attēli pēc noteikta parauga glabājas datora atmiņā;
  3. šāda izskata un satura lapas jāveido nevienu reizi vien.

Tikai pastāvot visiem šiem trim nosacījumiem ir vērts piepūlēties izveidot atbilstošas programmiņas, kas no esošiem datiem izveidos tīmekļa lappuses.


Saturs Iepriekšējā lappuse Lappas saturs Nākošā lappuse

Mainīgās lappuses

Kā vēl var panākt lai lappuses būtu vienādas „pēc ģīmja un līdzības”, piemēram, vienāds pamats un krāsas, vienota lapas sākumdaļa un nobeigums, ko ātri un vienkārši varētu nomainīt visām lappusēm? Ja lappušu skaits ir līdz 10, tad nav nekādas grūtības to izlabot katrā lappusē atsevišķi. Ja lappušu veidošanai izmantotas programmiņas un izejas dati aizvien vēl ir pieejami, var šīs lappuses izveidot par jaunu. Dažu desmitu lappušu gadījumā to vēl var darīt.

Labākais risinājums ir izmantot „mainīgās” lappuses, kuru saturs pilnībā tie izveidots tikai tai brīdī, kad lappusi kāds pieprasa. Vispieņemamākais risinājums ir izmantojot servera puses iestarpinājumus (SSI - Server Side Includes. ASP - Active Server Pages). Šajā gadījumā daļu teksta lappusē aizstāj ar mainīgajiem, kuri vērtību iegūst lapas nolasīšanas brīdī. Kā norāda jau pats nosaukums, šo lappušu darbību nodrošina tīmekļa serveris. Lai varētu izveidot šādas lappuses, ir jāzina dotā servera atbalstītie mainīgie un funkcijas, kā arī to pareizrakstība, jo dažādiem serveriem tā atšķiras. Lai izveidotu šāda tipa lappuses, jāizmanto vai nu vienkārši teksta redaktori, vai arī jāliek lietā savas programmēšanas iemaņas.

Lappušu pielāgošanos apstākļiem var arī panākt, izmantojot piemērotas programmēšanas valodas, piemēram, «perl». Arī šinī gadījumā lappusēm jābūt saskaņotām ar doto serveri, kuram jābalsta izmantotā programmēšanas valoda. Ja, izmantojot, servera puses iestarpinājumus, vēl, ar dažādām iebildēm, varētu izmantot „ko redzi to varbūt dabū” tipa redaktorus, tad izmantojot programmēšanas valodas, šie redaktori ir pilnīgi nederīgi.


Saturs Iepriekšējā lappuse Lappas saturs Nākošā lappuse

Strukturētas dokumentācijas izveides līdzekļi

Ir pieejami dažādi dokumentu sagatavošanas rīki un valodas, kuras domātas dokumentāciju izveidei. Parasti šādu dokumentāciju iespējams publicēt dažādos formātos, tai skaitā arī HTML. Kā piemēru varētu minēt „Sphinx”, kurš balstās uz „reST” (reStructuredText), un rīkus, kuri saprot „DocBook” formātu („Jade”, Ant4docbook”, DocBook tools” u.t.t.).


Saturs Iepriekšējā lappuse Lappas saturs Nākošā lappuse

Tīmeklis kā datu bāze

Nākošais lappušu veidošanas attīstības solis ir satura glabāšana datu bāzē. Šai gadījumā katra lappuse tiek veidota kā datu bāzes vaicājums. Vaicājumi tiek sagatavoti ar piemērotu valodu palīdzību, piemēram, php, perl, python. Dati glabājas kādā SQL serverī, kas ir pieejams no dotā tīmekļa servera. Tas var atrasties tanī pašā, vai arī citā datorā.


Saturs Iepriekšējā lappuse Lappas saturs Nākošā lappuse

Tīmekļa pārlūkprogrammas lapu izstrādātājiem

Dažādās pārlūkprogrammas noder ne tikai lapu pārbaudei tās vienkārši apskatot, bet arī ļauj veikt rūpīgāku to izpēti. Daļai pārlūkprogammu jau ir iebūvēti šadi izstrādes rīki. Vēl vairāk šadu rīku ir pievienojumi kā papildinājumi vai spraudņi. Tālāk tabulā apkopoti daži pārlūki un to iespējām. Saraksts ir nepilnīgs – tajā nav iekļauti visi no pieejamiem pārlūkiem.

Pirms sākat lietot vienā datorā dažādus pārlūkus, pārliecinies, ka tie neizmanto vienu un to pašu profilu. Piemēram, «SRWare Iron» un «Chromium» lieto vienu un to pašu profilu, tādējādi pastāv iespēja, ka viena no programmām padarīs šo profilu nepieejamu otrai, vai kopīgiem spēkiem to sabojās.

 

Pārlūks Mājas lapa Koda izcelsme Rīki lapu izstrādei Linux Mac Win Kods
Chromium
Chromium
http://code.google.com/chromium/
http://www.chromium.org/getting-involved/download-chromium
https://download-chromium.appspot.com
https://commondatastorage.googleapis.com/chromium-browser-snapshots/
rīkiRīki
Elements (Developer tools)
Web developer
ColorZilla
Page Ruler
Check My links
Live CSS Editor
...
Linux Macintosh Windows Kods
Dragon
Comodo Dragon
http://browser.comodo.com/
http://www.comodo.com/home/browsers-toolbars/browser.php
Chromium skat. Chromium Windows
Chrome
Google Chrome
http://www.google.com/chrome/ Chromium skat. Chromium Linux Macintosh Windows
Iceape
Iceape
http://packages.debian.org/sid/iceape Mozilla Seamonkey
skat. Seamonkey
Linux Kods
Icedragon
Comodo Icedragon
http://browser.comodo.com/
http://www.comodo.com/home/browsers-toolbars/icedragon-browser.php
Mozilla Firefox skat. Mozilla Firefox Windows Kods
Iceweasel
Iceweasel
http://packages.debian.org/sid/iceweasel Mozilla Firefox skat. Mozilla Firefox Linux Kods
Mozilla Firefox
Mozilla Firefox
http://www.mozilla.org/
ftp://ftp.mozilla.org/pub/firefox/
rīki
Firebug
FireQuery
Web developer
Pixel Perfect
Modify Headers
ColorZilla
Font Finder
...
Linux Macintosh Windows Kods
SRWare Iron SRWare Iron http://www.srware.net/en/software_srware_iron.php Chromium skat. Chromium Linux Macintosh Windows Kods
Opera
Opera
līdz 12. versijai (ieskaitot)
http://www.opera.com/ rīkiRīki
Dragonfly
OMeasure!
The Developer Briefcase
Linux Macintosh Windows
Opera
Opera
sākot no 15. versijas
http://www.opera.com/ rīkiRīki
Web Inspector
Web Developer
Responsive Web Design Tester
Macintosh Windows
Safari
Apple Safari
http://www.apple.com/lv/safari/
http://www.webkit.org/
rīki
Firebug Lite
MeasureIt
Fontscope
Quick style
Live CSS Editor
Macintosh Windows
(≤ 5.1.7)
Seamonkey
Mozilla Seamonkey
http://www.seamonkey-project.org/
ftp://ftp.mozilla.org/pub/seamonkey/
rīkiRīki Redaktors
Composer
Firebug
Web developer
FireQuery
JavaScript Deobfuscator
Font Finder
...
Linux Macintosh Windows Kods

 


Paskaidojumi:

rīki HTML lapu izveidei noderīgi rīki jainstalē papildus.
Rīki HTML lapu izveidei noderīgi rīki jau atrodami pārlūkā.
Redaktors WYSIWYG (ko redzi – to arī iegūsi) tipa HTML lapu redaktors.



Saturs Iepriekšējā lappuse Lappas saturs Nākošā lappuse


priede.bf.lu.lv Bioloģijas fakultāte Datorklase Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
Pamatlapa BF Datorklase Sākums Raksti mums
Lappusi
«redaktori.shtml»
veidoja
eko@lanet.lv
2014.09.04-19:54
Lapa ir publicēta ar    CC    BY–SA    3.0 licenci. Ja lapā ir ietvertas daļas uz kurām attiecas cita licence, tas norādīts atsevišķi lapas tekstā.