Pirmie uzmetumi tapa jau 1997. gadā. Kopš tā laika ir veikti daudzi labojumi un papildnājumi. Katrai lappusei tiek norādīts tās labošanas un papildināšanas datums. Iespējams, ka šur tur ir saglabājies tikai to iespēju izklāsts, kādas tās bija pagājušā gadsimta nogalē, kad tīmekļa pārlūki pamata atbalstīja labi ja HTML 3.2 versiju.
Šajā aprakstā apzināti nav izmantotas JavaScript sniegtās iespējas, lai uzskatāmi parādītu, cik daudz iespējams paveikt izmantojot tikai HTML/CSS. Vienīgais izņēmums ir nodaļā par tīmeklī publicējamiem materiālu veidiem, kurā JavaScript ir pieminēts un lapā ievietots mazs-mazītiņš ar skriptu veidots attēls.
Šis apraksts ir brīvi izplatāms un izmantojams, ja tiek saglabāta atsauce atbilstoši CC BY-SA 3.0 licencei.
Piemēram, atsauce uz šo lapu varētu izskatīties šādi:
Kārlis Kalviškis, CC BY-SA 3.0 2024.11.20-03:12; http://priede.bf.lu.lv/studijas/datorklase/HTML/ievads.shtml
Jautājumus un ieteikumus var rākstīt tam domātajā jautājumu un atbilžu grāmatā. Būšu pateicīgs par iesūtītajiem labojumiem un aizrādījumiem.
Šis apraksts ir domāts visiem tiem lapu veidošanas iesācējiem, kas nebaidās apskatīties, no kā īsti sastāv tīmekļa lappuse. Lai arī ir pieejami pietiekami daudz lapu veidošanas rīku, kas lapas veidotājiem uz kādu laiciņu ļauj neiedziļināties HTML valodā, bet neba visu šie redaktori spēj paredzēt un apstrādāt.
Šis apraksts varētu būt noderīgs tiem, kas līdz šim strādājuši ar WYSIWYG tipa redaktoriem un pēkšņi nolēmuši sākt izmantot lapu veidošanai perl, php vai ko tamlīdzīgu.
Īsumā – šis apraksts ir domāts visiem, kam sirdij tuvs ir vectēva teiciens: „Ēvelē, dēliņ, ēvelē, es ar cirvīti pielīdzināšu”.
HTML (HyperText MarkUp Languge) dokumentus var veidot jebkurā teksta redaktorā, jo HTML valodā veidoti dokumenti ir parasti teksta faili (nesatur bināros kodus).
Tekstu noformē tekstā iekļaujot komandas (Tags), kuras ietver trīstūriekavās – <komanda></komanda>
Parasti HTML komandas neatšķir lielos no mazajiem burtiem.
Toties lielos/mazos burtus ir jāievēro dažādu objektu vārdos, piemēram, <a name=vards>, un failu vārdos.
Pašu HTML dokumentu definē ar komandu <HTML>.
Pats vienkāršākais dokuments varētu izskatīties šāds:
<HTML>
Teksts
</HTML>
Parasti HTML dokumentā tiek definēta dokumenta galviņa (<HEAD></HEAD>) un pamatdaļa (<BODY></BODY>).
Galviņas daļā ieraksta ziņas par doto dokumentu, atslēgvārdus, atsauces uz stilu lapām utt. Sīkāk par to apskatīts nodaļā „HTML dokumenta galviņa”;.
Kā jau iepriekš minēts, HTML dokumentus var veidot ar jebkuru teksta redaktoru (kaut vai „NotePad”), noglabājot dokumentu kā teksta failu. Ir pieejama vesela virkne programmu (gan par brīvu , gan par samaksu), kas tieši ir domātas HTML dokumentu izveidei. Tās pat ir ietvertas dažās pārlūkprogrammās kā „Mozilla Seamonkey”. Jaunajos teksta redaktoros un elektronisko tabulu redaktoros ir iespējams noglabāt dokumentu HTML formā. Šajos gadījumos nekas nav jāzina par HTML valodu. Iesākumā tas atvieglo darbu.
Ja HTML lappušu veidošanai nav gadījuma raksturs, tad labāk izmantot programmēšanai pielāgotus teksta redaktorus, kā, piemēram, „NotePad++” vai „Geany”. Lietojot šādus redaktorus nāksies likt lietā savas zināšanas par HTML valodu.
Vairāk par lapu veidošanas līdzekļiem var iepazīties nodaļā „Tīmekļa lappušu izveides līdzekļi”.
Visvienkāršākais, kā pārbaudīt jauntapušo lappusi, – apskatīt to savā iemīļotā tīmekļa pārlūkprogrammā (Browser). Viss izskatās kā vajag? Apsveicu, bet nepriecājies par agru. Dažādas pārlūkprogrammas dažādi saprot HTML dokumentus. Ko saprot viena, var nesaprast cita, vai saprast pa savam. Tādēļ, pirms dokumenta publicēšanas tīmeklī, to pārbaudi ar dažādām pārlūkprogrammām un to versijām. BET… visiem tāpat neizdabāsi, tādēļ jau pašā sākumā jānolemj, ar kurām pārlūkprogrammām tiks pārbaudītas lappuses, un lai nu samierinās tie, kuri lieto citas. Tāpat lappušu izskatu ietekmē datora monitors (grafiskā un krāsu izšķirtspēja), izvēlētais apskates fonts, tā lielums un krāsas – jebkuru no šiem lielumiem ikviens lietotājs var mainīt.
Ir izstrādātas vairākas HTML specifikācijas. Pašlaik pamatā tiek lietota 4.01 versija. Jau labu laiciņu kā ir pieejami HTML 5. versijas uzmetumi, kuru pamatprincipus jau atbalsta mūsdienu pārlūkprogrammās. Jāatzīmē, ka ne visu, kas šajā un iepriekšējās specifikācijās rakstīts, ir ņēmuši vērā programmatūru ražotāji.
Jau pašā sākumā izvairies no komandām, ko ir ieviesuši un lietoto tikai vienas pārlūkprogrammas izstrādātāji.
Pārlūkprogramma, sastopot tai nesaprotamu komandu, to, labākā gadījumā, ignorē.
Ieviešot dažādus specifiskus efektus, parūpējies lai cilvēki, kas nelieto Tavu mīļāko pārlūkprogrammu, arī varētu skatīt šo lappusi, lai ar ne tik skaisti noformētu, ka tas būtu lietojot attiecīgo pārlūkprogrammu.
Diezgan droši, ka visi mūsdienu pārlūki atbilst HTML 3.2 specifikācijai 
.
Tiesa, šai specifikācijai ir salīdzinoši ierobežots noformējums un funkcionalitāte.
<A NAME=iezime>).
Tanī pašā laikā netaisi nevajadzīgi garas lapas.
Ja lapas tiek veidotas izmantojot SSI vai php, vai ko tamlīdzīgu, tad var viegli radīt divas lapas versijas: vienu apskatei uz ekrāna, bet otru – izdrukai.
Šeit iespējams iepazīties ar padomiem, kā izveidot tīmekļa lappusi, lai to neviens neskatītos vēlreiz
Autors ir pateicīgs kursa „Bioloģija internetā” klausītājiem, pateicoties kuriem aprakstā ieviesti vērtīgi labojumi un papildinājumi.
|
Lappusi
«ievads.shtml» veidoja karlo@lanet.lv 2019.11.08-07:11 |
||||||||
