2001. gada 1. novembra viesuļvētras izgāztais mežs aptuveni 1 km uz DR no Gaujas grīvas. Vētras radīto lielo viļņu un augstā ūdenslīmeņa dēļ viļņi izskaloja daļēji ar mežu apaugušo priekškāpu, kas atradās priekšā jūrmalas mežam, un tālāk jau vējš kopā ar viļņiem izgāza kokus aptuveni 200 m garumā un 10 līdz 30 m platumā. Iespaids bija tāds, it kā no jūras puses pāri mežam būtu pārbraucis ceļa rullis. Parasti jūra šajā vietā ir aptuveni 20 līdz 40 m tālu no meža atkarībā no ūdenslīmeņa.

Tas nav sniegs, bet smiltis mežā. Pa izskalotajām „ejām” priekškāpā, viļņi mežā daudzviet bija sanesuši smiltis, tādējādi radot savdabīgu, pat spocīgu ainavu, kad ierasti tumšās meža zemsedzes vietā blāv gaismu atstarojošas smiltis.

Viļņu un vēja izpostītajā mežā koki bija sagāzti strikti vienā virzienā, norādot, no kuras puses pūtis vējš un uzplūduši viļņi.

Nākamā fotogrāfijā būs redzams kā šajā vietā izskatījās tad, kad nokritās ūdens.

Šī ir tā pati vieta, kas redzama iepriekšējā fotogrāfijā. Kad ūdens noskrēja, palika izskalots ceļs. Pirms vētras ceļš trubu pilnībā nosedza.

Vasaras laikā šeit ganās govis: http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?&d=krasts&b=Randu_pljavas_02&s=j&k=Vidzeme/&M=1

To, kā Vidzemes stāvkrasti izskatījās pēc vētras var aplūkot http://piekraste.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=krasts&k=Vidzeme/peec_20050109/&s=j