Jautā mums

Labdien! Gribēju uzzināt, kur Latvijā ir iespējams strādāt pēc LU BF beigšanas, ja diploms ir saņemts augu fizioloģijas nozarē. Man ļoti patīk augu fizioloģija un es gribētu ar to nodarboties, bet diemžēl neredzu darba perspektīvas šajā jomā. Piemēram, ar bioķīmiju un molekulāro ģenētiku viss ir saprotami – absolvents var strādāt laboratorijā; ar ekoloģijas katedru arī viss ir saprotami – absolvents var strādāt Vides pārvaldēs, vai vides nodaļās, kuras ir katrā pašvaldībā. Bet kā ar augu fizioloģiju? Varbūt kāds var piedāvāt informāciju sakarā ar šo tēmu...

Pirmkārt, specializējoties un izstrādājot darbu kādā katedrā, diploms netiek saņemts šajā nozarē. Ja runa ir par maģistra grādu, tad tas ir "dabaszinātņu maģistrs bioloģijā". Tātad, no formālā viedokļ, var strādāt visur, kur vien vajadzīgs speciālists bioloģijā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka esošā bioloģijas programma nodrošina vispusīgas zināšanas un prasmes salīdzinoši visās bioloģijas apakšnozarēs.
Otrkārt, ja nu ir vēlēšanās iegūt pamatīgākas zināšanas un prasmes tieši augu fizioloģijā, tad tās ir gan laboratorijas, gan lauka darba līmenī, jo strādājam gan kontrolētos apstākļos, gan ar savvaļas augiem dabiskajos biotopos. Pēc beigšanas cilvēks ar šādām zināšanām var strādāt gan pētniecības institūcijā, gan botāniskajā dārzā, gan augu aizsardzības sistēmā, gan arī citur, kur vajadzīgas padziļinātas zināšanas par augiem.
Bez tam, ļoti daudzi savu studiju pētniecības darbu augu fizioloģijā veic starp apakšnozarēm, pētot augu-mikroorganismu, augu-posmkāju u.c. mijiedarbības, iegūstot vēl plašākas zināšanas.

Kādi ir uzņemšanas noteikumi bioloģijas fakultātē? Kādiem CE jābūt? Kādām sekmēm jābūt attiecīgajos priekšmetos?

Labdien. Es plānoju uzrakstīt maģistra darbu par tēmu „Fotosintētiskā aparāta stāvoklis pilsētā un ārpus pilsētas augošiem bērziem” (būs analizētas fotosintētisko pigmentu daudzums, savstarpējas attiecības un to veidošanas dinamika atkarībā no augšanas vietas). Kura no BF maģistrantūras katedrām man labāk iestaties – Botānikas un ekoloģijas katedrā, vai Augu fizioloģijas katedrā? Gribētos izvēlēt Augu fizioloģijas katedru, bet neesmu pārliecināta, ka izvēlēta maģistra darba tēma atbilst šai katedrai...

Labdien, Daiga M.!
Mēs Augu fizioloģijas katedrā stādājam par līdzīgām tēmām. Varam arī mērīt fotosintēzes efektivitāti raksturojošus parametrus nedestruktīvā veidā. Bet, lai varētu labak saprast, kas un kā, vislabāk atnāciet aprunāties uz Augu fizioloģijas katedru!
Iepriekš gan labāk sazināties uz gederts.ievins@lu.lv

Ļoti ilgi meklēju informāciju un nekā nevaru atrast. Tāpēc arī izlemju uzdot šo jautājumu speciālistiem biologiem. Vai tā ir patiesība, ka hlorofilu koncentrācija priežu skujās mainās atkarībā no sezonas? Ja tas tiešam tā ir, tad kāds (kādās robežās) parasti ir a un b hlorofilu daudzums skujās no priedei, kura aug ekoloģiski tīrā teritorijā (mērvienība: hlorofilu a un b summas daudzums (mg) uz 1 g SVAIGO (ne izžāvēto!) skuju) ziemā un, piemēram, vasarā? Liels paldies

To jau parasti neviens no galvas nezin, ja nav tādas analīzes veicis. To visu var sameklēt zinātniskajā literatūrā caur Google un Scholar Google. Atradu Jums vienu avotu par tēmu:
http://epsilon.slu.se/studia/SFS100.pdf

Liels paldies! Aplūkojot ieteikto avotu, saņēmu izsmeļošu informāciju uz savu jautājumu.

Labdien!
Pēc bioloģijas bakalaura grāda iegūšanas var tālāk stāties uzturzinātnes maģistrā, vai ne? Taču kādas perspektīvas šobrīd ir šiem speciālistiem? Un kur reāli ar to izglītību var strādāt? Paldies!